Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Sapratu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ministru kabineta 2009. gada 17. novembra instrukcija Nr. 16 "Ministriju un citu centrālo valsts iestāžu rezultātu un to rezultatīvo rādītāju izstrādes un novērtēšanas metodika". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 24.11.2009., Nr. 184 https://www.vestnesis.lv/ta/id/200935-ministriju-un-citu-centralo-valsts-iestazu-rezultatu-un-to-rezultativo-raditaju-izstrades-un-novertesanas-metodika

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ministru kabineta instrukcija Nr.17

Kārtība, kādā valsts budžeta iestādes sagatavo budžeta izpildes pārskatu, naudas plūsmas pārskatu un pārskatu par darbības finansiālajiem rezultātiem

Vēl šajā numurā

24.11.2009., Nr. 184

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Ministru kabinets

Veids: instrukcija

Numurs: 16

Pieņemts: 17.11.2009.

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Ministru kabineta instrukcija Nr.16

Rīgā 2009.gada 17.novembrī (prot. Nr.81 8.§)

Ministriju un citu centrālo valsts iestāžu rezultātu un to rezultatīvo rādītāju izstrādes un novērtēšanas metodika

Izdota saskaņā ar Ministru kabineta 2009.gada 1.septembra noteikumu
Nr.979 "Rezultātu un rezultatīvo rādītāju sistēmas darbības kārtība" 3.punktu

1. Vispārīgie jautājumi

1. Instrukcija nosaka rezultātu un to rezultatīvo rādītāju hierarhijas izstrādes un novērtēšanas metodiku.

2. Mērķu, rezultātu un to rezultatīvo rādītāju veidošanas piemēri ir iekļauti šīs instrukcijas 1.pielikumā.

3. Iestādes galvenais uzdevums, ieviešot rezultātu un rezultatīvo rādītāju sistēmu, ir samazināt formālu rādītāju uzkrāšanu, kas rada papildu izdevumus un nenodrošina informāciju par reālu mērķa sasniegšanas pakāpi.

2. Mērķu noteikšana

4. Mērķus ietver attīstības plānošanas dokumentos (turpmāk – politikas mērķis) un valsts budžeta plānošanas dokumentos (turpmāk – valsts budžeta programmas mērķis).

5. Politikas mērķus iedala pēc to līmeņa, apjoma vai perioda. Pēc līmeņa izšķir virsmērķus un apakšmērķus, bet pēc perioda – ilgtermiņa, vidēja termiņa vai īstermiņa mērķus. Politikas mērķus atbilstoši apjomam iedala vispārīgajos mērķos, kas formulē vēlamo situāciju, kuru valdība ir apņēmusies sasniegt, pilnveidojot noteiktu politikas jomu, un specifiskajos mērķos, kas formulē vēlamo situāciju atbilstoši politikas risināto problēmjautājumu struktūrai.

6. Katrai politikas jomai var būt vairāki mērķi (1.pielikuma 1.piemērs). Ja politikas joma sastāv no vairākām nozarēm un tai ir vairāki apakšmērķi, politikai tiek noteikts virsmērķis.

7. Politikas mērķis atbilst šādiem kritērijiem:

7.1. mērķa sasniegšana ir reāli ietekmējama ar iestādes rīcībā esošajiem instrumentiem (normatīvajiem aktiem un administratīvajiem resursiem) un līdzekļiem, kā arī ar ārējās vides apstākļiem;

7.2. mērķis ir sasniedzams noteiktā laika periodā;

7.3. mērķis ir sasniedzams iestādes pilnvarojuma ietvaros.

8. Valsts budžeta programmas (apakšprogrammas) mērķis parāda, ko iestāde plāno sasniegt, izmantojot valsts budžeta programmas (apakšprogrammas) līdzekļus (1.pielikuma 2.piemērs).

9. Vienai valsts budžeta programmai (apakšprogrammai) definē tikai vienu programmas mērķi.

10. Valsts budžeta programmas (apakšprogrammas) mērķis atbilst šādiem kritērijiem:

10.1. orientēts uz konkrētu, mērāmu un sasniedzamu rezultātu;

10.2. saskaņots ar politikas mērķi, ja tāds ir izvirzīts;

10.3. sasniedzams noteiktā laika periodā.

3. Rezultātu un to rezultatīvo rādītāju plānošana un novērtēšana

3.1. Vispārīgie principi

11. Plānojot rezultātus un to rezultatīvos rādītājus iekļaušanai attīstības plānošanas un budžeta plānošanas dokumentos, to izstrādātājs definē vai atlasa tos rezultātus un rezultatīvos rādītājus, kas vispilnīgāk raksturo mērķa sasniegšanu un resursu izlietojumu.

12. Plānojot rezultātus un to rezultatīvos rādītājus, izstrādātājs ņem vērā ar rezultātu mērīšanu saistītās izmaksas un to novērtēšanas iespējas, lai nodrošinātu rezultātu un rezultatīvo rādītāju noteikšanā iegūto labumu samērojamību ar to mērīšanas izmaksām.

13. Rezultātu un to rezultatīvo rādītāju izstrādē ir šādi galvenie posmi:

13.1. politikas un makroietekmes rezultātu noteikšana atbilstoši izvirzītajam mērķim;

13.2. darbības rezultātu noteikšana atbilstoši izvirzītajam politikas rezultātam;

13.3. rezultatīvo rādītāju noteikšana atbilstoši noteiktajam rezultātam;

13.4. rezultatīvā rādītāja vērtības aprēķināšana un prognozes izstrāde plānošanas periodam;

13.5. ieguldījumu nepieciešamības aprēķins un precizēšana.

14. Rezultāts un tā rezultatīvais rādītājs atspoguļo labumu, ko valsts un sabiedrība iegūst, izlietojot ieguldījumu. Rezultātus un rezultatīvos rādītājus izmanto, lai novērtētu:

14.1. sabiedrībai būtisku mērķu sasniegšanu pārskata periodā;

14.2. budžeta līdzekļu izlietošanas pamatojumu un efektivitāti, ja valsts budžeta programmai iespējams noteikt un uzskaitīt vienu vai vairākas konkrētas galaproduktu vienības.

15. Plānojot rezultātus un to rezultatīvos rādītājus, ievēro pēctecības principu – pēc iespējas izmanto plānošanas dokumentos iepriekš apstiprinātus rezultātus un, ja attiecināms, arī to rezultatīvos rādītājus.

16. Iestādes pēc iespējas nodrošina rādītāja pieejamību vietējo pašvaldību un to teritoriālo vienību iedalījumā.

17. Iestāde pārtrauc vērtēt rezultātu, ja:

17.1. mērķis ir sasniegts;

17.2. ar rezultātu mērīšanu saistītās izmaksas vairs neatbilst ieguvumam;

17.3. valsts budžeta programma ir likvidēta.

18. Rezultātu un rezultatīvo rādītāju novērtēšana notiek divos posmos:

18.1. pirmo reizi formulējot rezultātus – sākotnējais novērtējums
(ex-ante);

18.2. pēc attīstības plānošanas dokumentā paredzēto pasākumu izpildes vai attīstības plānošanas dokumenta darbības termiņa beigām – pēcnovērtējums (ex-post).

19. Sākotnējā novērtējuma ietvaros pirmo reizi formulējot rezultātus, prognozē sasniedzamos rezultātus un to rezultatīvos rādītājus, nosaka rādītāju vērtību un, ja ir iespējams, salīdzina tos ar tendencēm līdzīgās politikas jomās.

20. Rezultātu un to rezultatīvo rādītāju pēcnovērtēšanas procesā salīdzina sasniegtos rezultātus un to rezultatīvos rādītājus ar sākotnēji plānotajiem rezultātiem. Analītiskajiem rādītājiem vērtē arī izlietotos resursus un izmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējos gados sasniegto, kā arī tiek noteikti iemesli rezultātu un to rezultatīvo rādītāju neizpildei vai pārpildei.

21. Veicot rezultātu un to rezultatīvo rādītāju pēcnovērtējumu, secīgi veic šādas darbības:

21.1. apkopo datus par attiecīgajā plānošanas dokumentā noteikto rezultatīvo rādītāju izpildi pārskata periodā;

21.2. no uzkrātās informācijas atlasa datus par attiecīgo rezultatīvo rādītāju izpildi iepriekšējos periodos, ja tas ir iespējams;

21.3. nosaka rādītāju vērtības izmaiņas pārskata perioda laikā un salīdzina tās ar plānotajām izmaiņām.

22. Rezultātu un to rezultatīvo rādītāju pēcnovērtējuma secinājumus izmanto, lai:

22.1. identificētu un skaidrotu ārējo faktoru varbūtējo ietekmi uz rādītāja vērtības izmaiņām;

22.2. identificētu un izskaidrotu cēloņus, kas noteikuši katra rādītāja vērtības izmaiņas pārskata periodā;

22.3. sniegtu priekšlikumus rezultātu un rezultatīvo rādītāju pilnveidošanai, ja noteiktais rādītāju kopums neļauj izdarīt skaidrus secinājumus par iestādes darbības ietekmes pakāpi un spēju sasniegt izvirzītos politikas mērķus un politikas rezultātus;

22.4. sniegtu priekšlikumus iestādes vadītājam iestādes darbības pilnveidošanai (korekcijai).

23. Pēcnovērtējuma rezultāti var būt pamatojums lēmumiem par nepieciešamajām politikas izmaiņām, korekcijām attiecīgajā politikas jomā, kā arī par nepieciešamo ieguldījumu apjoma korekciju izvirzītā mērķa sasniegšanai.

24. Rezultātu publicēšanas kārtību un formu nosaka normatīvie akti par attiecīgo plānošanas dokumentu pārskata sniegšanas kārtību vai budžeta plānošanas un izpildes analīzes dokumentu izstrādes kārtību.

3.2. Makroietekmes rezultāti

25. Makroietekmes rezultātus var iekļaut attīstības plānošanas dokumentos informatīvos nolūkos (1.pielikuma 3.piemērs).

26. Tā kā iestāde tieši nespēj ietekmēt ārējās vides faktorus, makroietekmes rezultātus var izmantot informatīvos nolūkos, norādot to rādītājus saskaņā ar jaunākajiem pieejamajiem datiem.

27. Dokumentos atspoguļo tos makroietekmes rezultātus, kas vistiešāk attiecas uz konkrētā politikas mērķa sasniegšanu.

28. Makroietekmes raksturošanai un prognozēm izmanto rezultātus un rezultatīvos rādītājus, kas atrodami Latvijas un (vai) starptautiskajos attīstības plānošanas dokumentos un vadlīnijās.

29. Ja ir veikts makroietekmes sākotnējais novērtējums un ir pieejami nepieciešamie statistikas dati, makroietekmes rezultātiem veic pēcnovērtējumu, kura rezultātus iekļauj pārskatā par attiecīgā plānošanas dokumenta izpildi. Ja prognozes nav veiktas, pārskatā par plānošanas dokumenta izpildi iekļauj makroietekmes rezultātu jaunākos pieejamos datus.

3.3. Politikas rezultāti

30. Politikas rezultātus iekļauj attīstības plānošanas dokumentos.

31. Politikas rezultāts ir hierarhiski pakārtots un atbilst konkrētam politikas mērķim, un tas attēlo mērķa sasniegšanas pakāpi noteiktā laikposmā.

32. Politikas rezultāts atbilst šādām pazīmēm (1.pielikuma 4.piemērs):

32.1. līdztekus darbības rezultātu sasniegšanai to daļēji ietekmē arī ārējās vides faktori, kurus iestāde nevar tieši kontrolēt;

32.2. nozīmīgas politikas rezultātu un to rādītāju izmaiņas un tendences var konstatēt tikai vidējā termiņā un ilgtermiņā;

32.3. tas atspoguļo sasniegumu, nevis veidu, kā to panākt;

32.4. tas ir sabiedrībai saprotams, viegli uztverams un pēc iespējas konkrētāks;

32.5. ir iespējams formulēt to ietekmējošus darbības rezultātus;

32.6. tā rādītāju mērījumi nav atkarīgi no subjektīva vērtējuma un ir pārbaudāmi.

33. Plānojot politikas rezultātus un to rādītājus, secīgi veic šādas darbības:

33.1. identificē politikai izvirzītos mērķus;

33.2. katram mērķim nosaka no diviem līdz pieciem politikas rezultātiem jeb mērķa sasniegšanas pakāpēm;

33.3. apzina citos plānošanas dokumentos noteiktos rezultātus un statistikas datubāzēs uzkrātos nozares datus;

33.4. izvērtē, vai uzskaitē esošie rezultatīvie rādītāji vai statistikas mērījumi var tikt izmantoti attiecīgo politikas rezultātu izmaiņu mērīšanai;

33.5. katram politikas rezultātam nosaka vismaz divus atbilstošos rezultatīvos rādītājus;

33.6. apzina rādītāju datu iegūšanas iespējas, izmaksas un periodiskumu.

34. Politikas rezultāta un tā rādītāja izpildes datu analīzē izmanto arī politikas rezultātam pakārtoto darbības rezultātu un to rezultatīvos rādītājus.

3.4. Darbības rezultāti

35. Darbības rezultātus iekļauj vidēja termiņa un īstermiņa plānošanas dokumentos, kā arī budžeta plānošanas dokumentos. Darbības rezultāts ir hierarhiski pakārtots vienam vai vairākiem politikas rezultātiem.

36. Darbības rezultātu plānošanas nolūks ir gan iestādes darba rezultātu apjoma, gan mērķtiecīguma un efektivitātes atspoguļošana. Darbības rezultāts atspoguļo saikni starp iestādes darbību, ieguldījumiem, politikas rezultātu izmaiņām un to sasniegšanu.

37. Darbības rezultāts atbilst šādām pazīmēm (1.pielikuma 5.piemērs):

37.1. tas ir preces un pakalpojumi, kurus iestāde rada un sniedz ārējiem klientiem – iedzīvotājiem, komercsabiedrībām, nevalstiskām organizācijām, valdībai, tiešās pārvaldes iestādēm un starptautiskajām organizācijām;

37.2. tas pilnībā atrodas iestādes ietekmē, un tā sasniegšanu var kontrolēt iestādes administratīvais vadītājs, kurš ir tieši atbildīgs par to;

37.3. tas ir tiešo pārvaldes iestāžu un to padotībā esošu iestāžu normatīvajos aktos noteikto funkciju un plānošanas dokumentos noteikto pasākumu īstenošanas galaprodukts;

37.4. to var novērtēt darbības veikšanas laikā vai tūlīt pēc tās;

37.5. to mēra ar rezultatīvajiem rādītājiem, kas tiek savstarpēji salīdzināti laikā un ir ar salīdzināmām mērvienībām;

37.6. tas ir tieši saistīts ar politikas rezultātiem;

37.7. tam ir jābūt noderīgam, saprotamam, pārbaudāmam un revidējamam.

38. Plānojot darbības rezultātus un to rezultatīvos rādītājus, secīgi veic šādas darbības:

38.1. identificē politikai vai budžeta programmai izvirzītos mērķus, kā arī politikas rezultātus;

38.2. apzina citos plānošanas dokumentos noteiktos rezultātus un statistikas datubāzēs uzkrātos nozares datus;

38.3. apzina nozīmīgākos iestādes radītos galaproduktus un ārējiem klientiem sniegtos pakalpojumus, nodalot tos no starprezultātiem, kuri var rasties šo galaproduktu radīšanas procesā, un galarezultātiem ar proporcionāli nelielu ietekmi politikas rezultāta sasniegšanā;

38.4. katram darbības rezultātam prognozē vienu vai vairākus atbilstošus rezultatīvos rādītājus, cik iespējams, izmantojot uzskaitē jau esošus rādītājus un statistikas datus;

38.5. apzina rādītāju vērtību iegūšanas iespējas, izmaksas un periodiskumu.

3.5. Rezultatīvie rādītāji

39. Rezultatīvos rādītājus iedala atbilstoši to saturam. Izšķir ieguldījuma rādītājus, ieguvuma rādītājus, makroietekmes un analītiskos rādītājus.

40. Ieguldījuma rādītāji atspoguļo mērķa vai rezultāta sasniegšanai nepieciešamo ieguldījumu un resursu apjomu (piemēram, budžeta līdzekļu apmērs, nodarbināto skaits), ko parasti izmanto informatīvos vai salīdzinošās analīzes nolūkos, bet ieguldījuma rādītāji nesniedz informāciju par mērķa sasniegšanu vai iestādes darbības efektivitāti.

41. Ieguvuma rādītāji atspoguļo mērķa sasniegšanas pakāpi vai iestādes funkciju izpildes apjomu, un tos izmanto visu veidu rezultātu sasniegšanas progresa mērīšanai.

42. Analītiskie rādītāji atspoguļo proporciju starp ieguldījumiem un ieguvumiem vai plānoto ieguvumu atbilstību sasniegtajam rezultātam vai mērķim. Analītiskie rādītāji mēra iestādes darbības vai pakalpojumu sniegšanas efektivitāti (1.pielikuma 7.piemērs). Tos iedala:

42.1. ekonomiskās efektivitātes rādītājos, kas raksturo attiecību starp sasniegto rezultātu un tā sasniegšanai izmantotajiem resursiem, atspoguļojot vienas rezultāta vienības izmaksas. Nosakot ekonomiskās efektivitātes rādītāju, vienlaikus plāno attiecīgus ieguvumu un ieguldījumu rādītājus, kas nepieciešami analītiskā rādītāja aprēķināšanai;

42.2. funkcionālās efektivitātes rādītājos, kas raksturo to, cik lielā mērā ieguldītie resursi un sasniegtie darbības rezultāti ir nodrošinājuši plānoto politikas rezultātu sasniegšanu;

42.3. kvalitātes rādītājos, kas raksturo sabiedrībai un valsts pārvaldes iestādēm sniegto pakalpojumu un produktu atbilstību izvirzītajām kvalitātes prasībām un standartiem, kā arī atspoguļo sabiedrības un valsts pārvaldes iestāžu vajadzību un vēlmju apmierinātības līmeni.

43. Ekonomiskās efektivitātes novērtējums (2.pielikums) ietver izmaksu un ieguvumu analīzi.

44. Analītiskos rādītājus izmanto visu veidu rezultātu sasniegšanas progresa mērīšanai, īpaši resursu izlietošanas efektivitātes novērtēšanā. Analītiskie rādītāji ir būtiski, veicot salīdzinošo analīzi:

44.1. vienas iestādes vai budžeta programmas darbībai noteiktā laika periodā (dinamika);

44.2. līdzīgām budžeta programmām vai iestādēm;

44.3. līdzīgu iestāžu vai budžeta programmu darbībai Latvijā un ārvalstīs.

45. Analītiskos rādītājus iekļauj budžeta plānošanas dokumentos un institūcijas darbības stratēģijā, lai novērtētu iestādes sasniegumu atbilstību piešķirtajiem resursiem un plānotu iestādes darbības spēju attīstības pasākumus.

46. Analītiskos rādītājus var iekļaut politikas plānošanas dokumentos papildus darbības rādītājiem, atspoguļojot ieguldījumu un iestādes darbības efektivitātes nozīmi politikas rezultātu un mērķu sasniegšanā.

Ministru prezidents V.Dombrovskis

Finanšu ministrs E.Repše

Redakcijas piebilde: instrukcija stājas spēkā ar 2009.gada 25.novembri.

 

1.pielikums
Ministru kabineta
2009.gada 17.novembra
instrukcijai Nr.16

Mērķu, rezultātu un to rezultatīvo rādītāju piemēri

1.piemērs. Politikas mērķi

Nr.p.k.

Politikas joma

Politikas mērķis

1.  Enerģētika Energoefektivitāte atbilst Eiropas Savienības standartiem
2.  Finanses Efektīva valsts budžeta pārvalde un kontrole

2.piemērs. Budžeta programmu mērķi

Nr.p.k.

Budžeta programmas mērķis

1. Nodrošināt valsts budžeta un valsts parāda kvalitatīvu un efektīvu (ar zemākām izmaksām) apsaimniekošanu, ierobežojot iespējamos finanšu riskus
2. Nodrošināt valsts fiskālās politikas ievērošanu, plānojot finanšu līdzekļus normatīvos aktos un starptautiskos līgumos noteikto saistību izpildei

3.piemērs. Makroietekmes rādītāji

Nr.p.k.

Nozare

Makroietekmes rādītāji

1. Finanses IKP pieaugums uz vienu iedzīvotāju
2. Labklājība Ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita izmaiņas

4.piemērs. Politikas rezultāti un to rezultatīvie rādītāji

Nr.p.k.

Joma

Politikas rezultāts

Rezultatīvie rādītāji

1. Mežsaimniecības politika Koksnes krājas vidējais pieaugums nesamazinās Koksnes krājas vidējais pieaugums valstī (m3/ha gadā)
2. Tieslietu politika Palielinās ieslodzīto skaits, kuri mācās 1. Ieslodzīto skaits, kuri mācās (tūkst.)
2. Ieslodzīto skaits, kuri mācās (% no kopējā ieslodzīto skaita, kuriem nav attiecīgas izglītības)
3. Vides politika Gaisa piesārņojuma līmenis atbilst Latvijas un Eiropas Savienības normatīvajos aktos noteiktajām prasībām 1. Gaisa piesārņojuma rezultātā izraisīto saslimšanu skaita samazinājums, % pret 2008.gadu
2. Iedzīvotāju sūdzību skaita par gaisa kvalitāti samazinājums, % pret 2008.gadu
3. edzīvotāju informētība par gaisa kvalitātes jautājumiem, % no aptaujātajiem pret 2008.gadu

5.piemērs. Darbības rezultāti un to rezultatīvie rādītāji

Nr.p.k.

Joma

Darbības rezultāts

Rezultatīvais rādītājs

1. Mežsaimniecības politika Atjaunoto un atjaunošanas termiņu sasniegušo mežaudžu pārbaudes 1. Gada laikā pārbaudītā mežaudžu platība (ha)
2. Gada laikā pārbaudītā mežaudžu platība (% no kopējās mežaudžu platības)
2. Tieslietu politika Ieslodzīto izglītības sistēmas atbilstība kopējai valsts izglītības sistēmai 1. Atbilstoši aprīkoto un iekārtoto mācību telpu skaits
2. Pedagogu skaits, kas strādā ieslodzījuma vietās, % no nepieciešamajiem
3. Darbam ieslodzījuma vietās atbilstoši sagatavoto pedagogu skaits
4. Licencētu un akreditētu izglītības programmu skaits
3. Vides politika Nodrošināta gaisa kvalitātes uzlabošana 1. Uzņēmumu un mājsaimniecību pārbaužu skaits, kuru rezultātā novērsts gaisa piesārņojums, % no kopējā pārbaužu skaita gadā
2. Iedzīvotāju informēšanai par gaisa kvalitātes jautājumiem veikto pasākumu skaits gadā
3. No saimnieciskās aprites izņemto ozona slāni noārdošo vielu un fluorēto siltumnīcefekta gāzu apjoms, % no kopējā apzinātā apjoma

6.piemērs. Rezultātu un rezultatīvo rādītāju hierarhija

Makroietekmes

Politikas

Darbības

rezultāts

rezultatīvais rādītājs

rezultāts

rezultatīvais rādītājs

rezultāts

rezultatīvais rādītājs

Koksnes un koka izstrādājumu eksports (latos/gadā) Koksnes krājas vidējais pieaugums nesamazinās Koksnes krājas vidējais pieaugums valstī (m3/ha gadā) Atjaunoto un atjaunošanas termiņu sasniegušo mežaudžu pārbaudes Gada laikā pārbaudītā mežaudžu platība (% no kopējās mežaudžu platības)

7.piemērs. Analītiskie rādītāji

Nr.p.k.

Rādītāja veids

Paskaidrojums

Piemērs

1. Ekonomiskās efektivitātes rādītājs Raksturo darba veicēju taupīgumu un spēju racionāli izmantot pieejamos resursus Siltumenerģijas zuduma samazināšana par 20 %
2. Funkcionālās efektivitātes rādītājs Raksturo, kā izmantotie resursi un sasniegtie darbības rezultāti ir nodrošinājuši plānoto politikas rezultātu sasniegšanu Prognozētais nodarbinātības līmenis pret reālo
3. Kvalitātes rādītāji Raksturo iedzīvotājiem un institūcijām sniegto pakalpojumu atbilstību kvalitātes prasībām un standartiem Policijas ierašanās laiks izsaukuma vietā

Finanšu ministrs E.Repše

 

2.pielikums
Ministru kabineta
2009.gada 17.novembra
instrukcijai Nr.16

Valsts budžeta programmas izmaksu efektivitātes analīze

Nr.p.k.

Valsts budžeta programmas mērķis

Rezultatīvais rādītājs

Izmaksas

Izmaksu efektivitātes rādītājs

1. Centralizēto siltumapgādes sistēmu rekonstrukcija Kaitīgo izmešu samazinājums par piecām tonnām gadā Ls 10000 10000/5 = Ls 2000
Vienas tonnas izmešu samazināšana gadā izmaksā Ls 2000
2. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta struktūrvienību nodrošināšana ar ugunsdzēsības un glābšanas tehniku un speciālo inventāru Izglābti vairāk nekā 400 cilvēku gadā Ls 50000 50000/400 = Ls 125
Viena negadījuma novēršana gadā izmaksā Ls 125 
3. Mājokļu būvniecības attīstība pašvaldībās Uzlabota iedzīvotāju dzīves vide vairāk nekā 200 pašvaldībās Ls 100000 100000/200 = Ls 500
Dzīves vides uzlabošana vienā pašvaldībā izmaksā Ls 500

Finanšu ministrs E.Repše

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!