• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Vai spēsim saglabāt?. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 15.06.1999., Nr. 193/194 https://www.vestnesis.lv/ta/id/19907

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Vilhelms Mihailovskis: manas 1999. gada 365 dienas

Vēl šajā numurā

15.06.1999., Nr. 193/194

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Vai spēsim saglabāt?

MO3.JPG (22926 BYTES) MO1.JPG (33824 BYTES) Pie Rīgas pils ziemeļu sienas, spītējot karu postam, laika untumiem un daudzajām pārbūvēm, gandrīz 500 gadu stāv divas viduslaiku skulptūras — Dievmāte un Livonijas ordeņa slavenākais ordeņa mestrs Volters fon Pletenbergs. Latvijā viduslaiku akmens skulptūras saglabājušās ļoti maz un pie laicīgas celtnes šīs divas ir vecākās.

Dievmātes jeb Madonnas tēls pie pils sienas virs vārtiem novietots pēc Voltera fon Pletenberga rīkojuma par godu pils celtniecības nobeigumam 1515. gadā. Šādi domāt liek teksta saturs uz plāksnes zem Dievmātes figūras. Ar lielajiem burtiem latīņu un viduslejasvācu valodā uzrakstīts: "Ai, Dievmāte — piemini mani, Vācu ordeņa mestru Volteru fon Pletenbergu. 1515. gads.". Teksts zem Pletenberga tēla rakstīts ar mazajiem burtiem un ir līdzīgs iepriekšējam. Trūkst tikai latīņu uzrunas "Ai, Dievmāte". Kaut arī gadskaitļi abos tekstos sakrīt, mākslas zinātnieku vairākums uzskata, ka mestra portretējums uzstādīts pie pils nedaudz vēlāk — pēc viņa nāves 1535. gadā, godinot viņa nopelnus viduslaiku Livonijas vēsturē un pils atjaunošanā īpaši. Pletenberga tēlu pie Rīgas pils ir darinājuši viņa laikabiedri, kas, iespējams, viņu pašu vēl bija redzējuši. Tāds viņa portrets ir vienīgais, kas saglabājies līdz mūsu dienām.

Senās skulptūras pamazām nonākušas kritiskā stāvoklī. Jau XVII gadsimta beigās, kad radies vecākais Voltera fon Pletenberga tēla zīmējums, figūrai trūka puses no zobena. XIX gadsimtā skulptūras labotas un pārklātas ar pēlēku krāsu. Restaurācija notikusi arī 1936. gadā, bet par tās saturu nekas nav zināms. Iespējams, ka tad Kristus bērnam Dievmātes rokās piestiprināta kādreiz zudusī sejiņa. 70. gados, krāsojot ziemeļu pusē pils fasādi, tā atkal notriekta, bet pēc 1984. gada sejiņā brutāli sadzīti koka puļķi. Pagājušā gada lietainajā vasarā bērnam nokrita daļa no kājas. Vācijas un Latvijas akmens restaurācijas speciālisti brīdinājuši, ka zem biezā krāsu slāņa skulptūras var sairt un nesagaidīt Rīgas astoņsimtgadi, kurai veltītajā pastmarku sērijā Pletenberga cilnis attēlots kā viens no Rīgas simboliem. Tāpēc Rīgas pils pārvalde nolēma organizēt šo vērtīgo viduslaiku akmens skulptūru pirmsrestaurācijas izpēti, kas daļēji kļuva iespējama, pateicoties Kultūrkapitāla fonda piešķirtajai naudai. Akmens ķīmiskās un polihromijas analīzes veic Rīgas Tehniskās universitātes Akmens materiālu konservācijas un restaurācijas centra speciāliste, inženierzinātņu doktore Inta Vītiņa, Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu pārvaldes galvenā akmens restauratore Linda Krāģe un Latvijas Vēstures muzeja Restaurācijas izpētes centra speciāliste Indra Tuņa. Vēsturisko izpēti sagatavojusi Rīgas pils pārvaldes vēsturniece Māra Caune. Konsultācijām tika pieaicināts arī arhitekts, restaurators Juris Galviņš.

3. jūnijā speciālisti noņēma analīzēm nepieciešamos akmens un krāsojuma paraugus. Tikko būs iegūti analīžu rezultāti, Rīgas pils pārvalde un akmens restaurācijas speciālisti konsultēsies ar saviem ārzemju amata brāļiem, kuriem ir pieredze šādu ārā stāvošu viduslaiku skulptūru restaurēšanā.

Restaurācija prasa līdzekļus. Ja Rīgas pils pārvaldei tos izdosies sarūpēt, tad var cerēt, ka nākamgad izdosies noorganizēt šo skulptūru nostiprināšanu un Rīgas pils viduslaiku simboli — Dievmāte un Volters fon Pletenbergs — Valsts prezidenta pils pagalmā sagaidīs Rīgas 800 gadu jubileju tīri un sakopti.

Māra Caune

Foto: Valeriāns Šaicāns

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!