• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Eiropas Komisija: Par skaļuma līmeni personiskajos mūzikas atskaņotājos. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 8.10.2009., Nr. 160 https://www.vestnesis.lv/ta/id/198839

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Latvijas Bankas konvertējamo valūtu kursi

Vēl šajā numurā

08.10.2009., Nr. 160

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Eiropas Komisija: Par skaļuma līmeni personiskajos mūzikas atskaņotājos

 

Pēc 28.septembrī pieņemtā Eiropas Komisijas lēmuma patērētāji varēs izmantot jaunus standartiestatījumus personīgajos mūzikas atskaņotājos, kas noregulēti drošā skaļuma līmenī, kā arī tiks ieviesti skaidri brīdinājumi par pārmērīga skaļuma radītu nelabvēlīgo ietekmi.

ES zinātniskā komiteja (SCENIHR) 2008.gada oktobrī brīdināja, ka ilglaicīga skaļas mūzikas klausīšanās personīgajos mūzikas atskaņotājos var neatgriezeniski sabojāt dzirdi. Lēš, ka 5‑10% klausītāju riskē neatgriezeniski zaudēt dzirdi. Tas attiecas uz cilvēkiem, kuri parasti klausās skaļu mūziku ilgāk nekā stundu dienā. Pēc aplēsēm, Eiropas Savienībā apdraudēti ir 10 miljoni cilvēku. 28.septembrī Eiropas Komisija nosūtīja mandātu CENELEC (ES standartizācijas iestādei), kurā pieprasīta jaunu tehniskās drošības standartu izstrāde.

ES patērētāju tiesību aizsardzības komisāre Meglena Kuneva sacīja: “Ir viegli, it sevišķi ielu troksnī vai sabiedriskajā transportā, savus MP3 atskaņotājus noregulēt līdz veselību apdraudošai skaņas skaļuma pakāpei. Pierādījumi liecina, ka jo īpaši jauni cilvēki, kuri dažkārt stundām ilgi katru nedēļu klausās skaļu mūziku, pat nenojauš, ka tādējādi apdraud dzirdi. Var paiet vairāki gadi, līdz dzirdes traucējumi liks par sevi manīt, bet tad jau būs par vēlu. Minētie standarti noteiks atskaņotājos mazas tehniskas izmaiņas, lai standartiestatījumos normāla lietošana būtu droša. Ja patērētāji vēlas neievērot standartiestatījumus, tas ir iespējams, bet tādā gadījumā būs skaidri brīdinājumi, lai viņi zinātu, ar ko riskē.”

“Digitaleurope” ģenerāldirektore Bridžeta Kosgreiva sacīja: “Patērētāju drošība ir digitālo tehnoloģiju nozares augstākā prioritāte. “Digitaleurope” apsveic Eiropas Komisijas pieeju izmantot zinātnes procesus standartu izstrādē. Ir būtiski, ka lietotājiem ir pieejama precīza informācija, lai varētu pieņemt informētus lēmumus par personīgo mūzikas klausīšanās veidu. “Digitaleurope” ar prieku sadarbosies ar Eiropas Komisiju un standartizācijas iestādēm, lai kalpotu patērētāju interesēm.”

Pašreizējie noteikumi

Spēkā esošie ES standarti neparedz maksimālo skaļuma robežu un neprasa īpašu marķējumu attiecībā uz skaļuma līmeņiem, bet paredz, ka lietošanas instrukcijā jābūt brīdinājumam par pārāk augsta skaņas līmeņa negatīvo ietekmi.

Jaunie ierosinājumi – mandāts jauniem drošības standartiem

Eiropas Savienības un 27 dalībvalstu ierosinātajā mandātā ietverti visi personīgie mūzikas atskaņotāji un mobilie telefoni ar mūzikas atskaņošanas funkciju. Tas paredz:

• drošus skaņas līmeņus produkta standartiestatījumos. Mandātā nav paredzēti īpaši tehniski risinājumi, lai neslāpētu nozares jaunrades spēju. Tā vietā ir prasīts, lai ražotāji nodrošinātu, ka standartiestatījumi normālai lietošanai atbilstu drošības prasībām.

Mandātā skaidri norādīts, ka droša lietošana ir atkarīga no ietekmes ilguma un skaņas skaļuma. Klausoties 80 dB(A) skaļumā, ietekmes ilgums jāierobežo līdz 40 stundām nedēļā. Klausoties 89 dB(A) skaļumā, ietekmes ilgums nedrīkstētu būt ilgāks par piecām stundām nedēļā.

Iepriekšminētie drošie skaņas līmeņi būs produkta standartiestatījumi. Ir pieļaujami augstāki ietekmes līmeņi ar nosacījumi, ka lietotājs tos izvēlējies apzināti un produktā iestrādāts uzticams veids, kā informēt lietotāju par apdraudējumiem;

• atbilstošus brīdinājumus lietotājiem par iespējamiem apdraudējumiem un veidiem, kā no tiem izvairīties, tostarp gadījumos, kad oriģināla austiņas tiek aizvietotas ar cita veida austiņām, kas rada augstākus nedrošas skaņas līmeņus. Mandātā nav norādīti veidi, kā tas darāms. Nozares risinājumos var ietvert, piemēram, marķējumu vai digitālu informāciju uz ekrāna.

Kas notiks turpmāk?

ES standartus izstrādā CENELEC (Eiropas standartizācijas iestāde) kopā ar zinātniekiem, nozari un patērētāju grupām, kā arī citām ieinteresētajām personām; darba process var ilgt līdz pat 24 mēnešiem. ES standarti nav obligāti, tomēr, ja Eiropas Komisija apstiprina jauno standartu un to publicē “Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī”, standarts de facto kļūst par nozares normu. Minētajiem standartiem atbilstoši produkti tiek uzskatīti par drošiem, citādi ražotājiem jāveic dārgas, neatkarīgas produktu pārbaudes. Jaunie drošības standarti attieksies vienīgi uz turpmāk ražotiem produktiem.

Ko var darīt patērētāji?

Personisko mūzikas atskaņotāju lietotāji jau tagad var veikt dažus ļoti praktiskus drošības pasākumus, piemēram, pārbaudīt savu ierīci, lai pārliecinātos, vai var noregulēt mazāku maksimālo skaļumu, vai arī tie var manuāli pazemināt skaļumu un rūpēties par to, lai dzirdes saglabāšanas interesēs nelietotu personisko mūzikas atskaņotāju ilgstoši.

Vispārīga informācija

Pēdējos gados ievērojami pieaugusi personisko mūzikas atskaņotāju, īpaši MP3, tirdzniecība. Kopumā lēš, ka ES aptuveni 50 līdz 100 miljoni cilvēku katru dienu klausās pārnēsājamos mūzikas atskaņotājus. Pēdējos četros gados pārdots 184–246 miljoni pārnēsājamo audioierīču, tostarp 124–165 miljoni MP3 atskaņotāju. Visā ES daudzi miljoni cilvēku katru dienu izmanto personiskos mūzikas atskaņotājus, un, ja tos neizmanto apdomīgi, viņi riskē sabojāt dzirdi.

 

Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā Preses un informācijas nodaļa

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!