Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Ministru kabinets
Oficiālajā izdevumā publicē:
  • Ministru kabineta noteikumus, instrukcijas un ieteikumus. Tie stājas spēkā nākamajā dienā pēc izsludināšanas, ja tiesību aktā nav noteikts cits spēkā stāšanās termiņš;
  • Ministru kabineta rīkojumus. Tie stājas spēkā parakstīšanas brīdī;
  • Ministru kabineta sēdes protokollēmumus. Tie stājas spēkā pieņemšanas brīdī.

Ministru kabineta izdotos tiesību aktus publicēšanai nosūta Valsts kanceleja. Tie publicējami parasti divu darbdienu laikā pēc dokumenta saņemšanas.

TIESĪBU AKTI, KAS PAREDZ OFICIĀLO PUBLIKĀCIJU PERSONAS DATU APSTRĀDE

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ministru kabineta 2009. gada 15. septembra noteikumi Nr. 1056 "Lauksaimniecības produktu integrētās audzēšanas, uzglabāšanas un marķēšanas prasības un kontroles kārtība". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 18.09.2009., Nr. 149 (4135) https://www.vestnesis.lv/ta/id/197883-lauksaimniecibas-produktu-integretas-audzesanas-uzglabasanas-un-markesanas-prasibas-un-kontroles-kartiba

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ministru kabineta noteikumi Nr.1057

Grozījumi Ministru kabineta 2006.gada 31.oktobra noteikumos Nr.892 "Noteikumi par koku ciršanu meža zemēs"

Vēl šajā numurā

18.09.2009., Nr. 149 (4135)

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Ministru kabinets

Veids: noteikumi

Numurs: 1056

Pieņemts: 15.09.2009.

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.
Ministru kabineta noteikumi Nr.1056

Rīgā 2009.gada 15.septembrī (prot. Nr.57 23.§)
Lauksaimniecības produktu integrētās audzēšanas, uzglabāšanas un marķēšanas prasības un kontroles kārtība
Izdoti saskaņā ar Lauksaimniecības un lauku attīstības likuma 11.panta trešās daļas 3.punktu
I. Vispārīgie jautājumi
1. Noteikumi nosaka lauksaimniecības produktu integrētās audzēšanas, uzglabāšanas un marķēšanas prasības, kā arī kontroles kārtību.
2. Noteikumi attiecas uz šo noteikumu 1. un 2.pielikumā minēto kultūraugu sugām.
3. Lauksaimniecības produktu integrēto audzēšanu, uzglabāšanu un marķēšanu uzrauga un kontrolē Valsts augu aizsardzības dienests (turpmāk – dienests).
II. Integrētās audzēšanas vispārīgās prasības
4. Lauksaimniecības produktu audzētājs (turpmāk – audzētājs):

4.1. izstrādā mēslošanas plānu saskaņā ar šo noteikumu 3.pielikumu, pamatojoties uz augsnes agroķīmiskās izpētes datiem un plānoto kultūraugu ražu. Augsnes agro­ķīmisko izpēti ne retāk kā reizi piecos gados veic labora­torija, kura ir akreditēta sabiedrībā ar ierobežotu atbildību “Standartizācijas, akreditācijas un metroloģijas centrs” atbilstoši standartam LVS EN ISO/IEC 17025:2005 “Testēšanas un kalibrēšanas laboratoriju kompetences vispārīgās prasības” (lopbarības, pārtikas, šķiedras un iesala testēšanas jomā) un par kuru Ekonomikas ministrija ir publicējusi paziņojumu laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”, vai citu Eiropas Savienības dalībvalstu, Eiropas Ekonomikas zonas un Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalstu atzīta institūcija;

4.2. kārto lauka pārbaudes žurnālu. Žurnālā norāda:

4.2.1. lauka vai siltumnīcas numuru vai nosaukumu;

4.2.2. pārbaudes datumu;

4.2.3. kultūrauga attīstības stadiju;

4.2.4. kaitīgā organisma izplatību, invāzijas vai kultūrauga bojājuma pakāpi;

4.3. kārto lauka vēsturi saskaņā ar šo noteikumu 4.pielikumu;

4.4. veic kultūraugu audzēšanai nepieciešamos agrotehniskos pasākumus (izvēlas pareizu lauka, kultūraugu šķirnes un augsnes apstrādes tehnoloģiju, optimālu sējas vai stādīšanas laiku, kultūraugam nepieciešamo mēslojumu atbilstoši kultūrauga barības vielu nodrošinājumam augsnē, ievēro ražas novākšanas termiņu, novāc ražas atliekas vai laikus tās iestrādā augsnē);

4.5. nodrošina kultūraugiem līdzsvarotu mēslošanu agronomiski piemērotos termiņos saskaņā ar šo noteikumu 4.1.apakš­punktā minēto mēslošanas plānu, izmantojot mēslojumu, kura sastāvā ir mēslošanas plānā norādītās nepieciešamās barības vielas;

4.6. nodrošina audzējamiem kultūraugiem optimālu augsnes reakciju un, ja nepieciešams, atbilstoši agroķīmiskās izpētes rezultātiem augsni kaļķo;

4.7. tīra lauksaimniecības mašīnas un iekārtas;

4.8. veic pasākumus, lai aizsargātu derīgos organismus un saglabātu to dabisko dzīves vidi;

4.9. aktīvās veģetācijas periodā ne retāk kā reizi nedēļā pārbauda konkrēto lauku vai siltumnīcu, lai novērotu kaitīgā organisma izplatības dinamiku;

4.10. pamatojoties uz šo noteikumu 4.9.apakšpunktā minētās pārbaudes rezultātiem un ņemot vērā kaitīgā organisma izplatības dinamiku, pieņem lēmumu par piemērotāko augu aizsardzības pasākumu, pirms tam izvērtējot agrotehniskā, mehāniskā vai bioloģiskā augu aizsardzības paņēmiena izmantošanas iespējas;

4.11. ja agrotehniskais, mehāniskais vai bioloģiskais augu aizsardzības paņēmiens nenodrošina kaitīgā organisma ierobežošanu, izvēlas ķīmiskos augu aizsardzības līdzekļus, kas iekļauti Latvijas augu aizsardzības līdzekļu reģistrā. Sākumā izvēlas selektīvu (konkrēta kaitīgā organisma ierobežošanai paredzētu) augu aizsardzības līdzekli ar vismazāko iespējamo negatīvo ietekmi uz cilvēka veselību un vidi;

4.12. izmanto dienesta vispārēju brīdinājumu vai citu pieejamu informāciju par kaitīgā organisma parādīšanos un prognozi par tā attīstību, lai novērotu un prognozētu kaitīgā organisma izplatību;

4.13. piecus gadus glabā ar stādāmā materiāla, sēklu, augu aizsardzības, mēslošanas, kaļķošanas un ģipšošanas līdzekļu iegādi saistītos dokumentus, augu pases vai etiķetes, sertifikātus un agroķīmiskās izpētes rezultātus;

4.14. kultūraugus stāda vai sēj optimālā biezībā, kas atkarīga no tādiem faktoriem kā audzēšanas tehnoloģijas un produkcijas ieguves veids, mērķis, mehanizācija, šķirne, potcelmi, to kombinācijas, augsne un klimatiskās īpašības, kas katrā vietā var būt atšķirīgas.
III. Integrētās audzēšanas prasības augļkopībā
5. Augļu kokus un ogulājus stāda optimālā biezībā saskaņā ar šo noteikumu 1.pielikumu.
6. Audzētājs izmanto pret kaitīgiem organismiem izturīgu sertificētu vai standarta augļu koku un ogulāju materiālu saskaņā ar normatīvajiem aktiem par augļu koku un ogulāju pavairojamo materiālu.
7. Ja augļu vai ogu dārzs robežojas ar valsts nozīmes autoceļu, audzētājs ierīko stādījumu (turpmāk – aizsargstādījums) saskaņā ar normatīvajiem aktiem par autoceļiem un aizsargjoslām. Aizsargstādījumos izmanto augu sugas, kas nav Latvijā konstatēto karantīnas organismu saimniek­augi.
8. Aizsargstādījumos uzstāda putnu būrīšus vai laktas (vismaz 10 gab./ha).
9. Avenes un zemenes nedrīkst stādīt pēc verticiārās vītes saimniekaugiem – kartupeļiem, tomātiem vai liniem.
10. Rindstarpās uztur melno papuvi (ogulājiem) vai izveido zālāju, kas aizņem 1/2–2/3 no kopējās augļu dārza platības. To vairākas reizes sezonā appļauj, lai zāle nebūtu augstāka par 30 centimetriem.
11. Jaunajiem augļu kokiem apdobes mulčē līdz piecu gadu vecumam, jaunajiem krūmogulāju stādījumiem – līdz triju gadu vecumam. Apdobēs nedrīkst dominēt apaugums (nezāles).
12. Dzērveņu un krūmmelleņu stādījumus mulčē.
13. Koku vainagus kopj. Augļu kokiem un ogulājiem izgriež slimību un kaitēkļu bojātos zarus. Utilizē bojātos, sapuvušos un mumificētos augļus.
14. Dzērveņu stādījumos šo noteikumu 4.1.apakšpunktā minēto agroķīmisko izpēti veic reizi gadā.
IV. Integrētās dārzeņu un kartupeļu audzēšanas prasības
15. Dārzeņus audzē optimālā biezībā saskaņā ar šo noteikumu 2.pielikuma 1.tabulu.
16. Audzētājs izmanto pret kaitīgiem organismiem izturīgas vai tolerantas dārzeņu šķirnes (sugām, kurām šādas šķirnes ir izveidotas) un kodinātas standartsēklas.
17. Kartupeļus stāda optimālā biezībā saskaņā ar šo noteikumu 2.pielikuma 2.tabulu.
18. Audzētājs izmanto pret kaitīgiem organismiem izturīgas vai tolerantas kartupeļu šķirnes un kodinātu sertificētu stādāmo materiālu saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kartupeļu sēklaudzēšanu un sēklas kartupeļu tirdzniecību.
19. Pirms integrētās audzēšanas uzsākšanas audzētājs dārzeņu un kartupeļu platībām sagatavo kultūraugu maiņas plānu vismaz trijiem gadiem. Plānā norāda lauka numuru un kultūraugu sugu. Jaunu plānu sagatavo pēc iepriekšējā plāna termiņa beigām vai agrāk pēc audzētāja iniciatīvas.
20. Kultūraugu atliekas utilizē (kompostē, izved uz izgāztuvi, iestrādā augsnē). Pieļaujama īslaicīga kultūraugu atlieku uzkrāšana saimniecībā, ja audzētājs ievēro labas higiēnas prakses nosacījumus.
21. Ja lauks ir lielāks par 10 hektāriem, apkārt laukam atstāj divus metrus platu joslu, kurā neizmanto minerālmēslus un augu aizsardzības līdzekļus. Tas var būt arī ceļš apkārt laukam, grāvis vai grāvmala, ežmala vai tehnikas apgriešanās josla.
22. Audzējot dārzeņus siltumnīcās, ievēro šādas integrētās audzēšanas prasības:

22.1. audzētājs nodrošina substrāta agroķīmisko izpēti katru gadu, nosakot N, P, K, Ca, pH, kopējo sāļu koncentrāciju un organiskās vielas daudzumu. Agroķīmisko izpēti veic šo noteikumu 4.1.apakšpunktā minētā laboratorija vai institūcija. Audzējot minerālvatē, dokumentē barības šķīduma sastāvu. Ja dārzeņus audzē kūdras renēs vai substrātā, kam ir zināms sastāvs saskaņā ar iepakojuma marķējumu vai ražotāja specifikāciju, pirmajā audzēšanas gadā agro­ķīmiskā izpēte nav nepieciešama;

22.2. tomātu, paprikas, kabaču apputeksnēšanai izmanto kamenes.
V. Integrētās audzēšanas kontrole
23. Dienests katru gadu veic Lauksaimniecības produktu integrētās audzēšanas reģistrā (turpmāk – reģistrs) iekļauto audzētāju kontroli, lai pārbaudītu integrēto audzēšanu un tās atbilstību šo noteikumu prasībām.
24. Audzētājs, kas vēlas uzsākt lauksaimniecības produktu integrēto audzēšanu, līdz 15.maijam iesniedz dienestā iesniegumu. Iesniegumā norāda:

24.1. iesnieguma iesniegšanas datumu un vietu;

24.2. audzētāja identifikācijas datus (fiziskai personai – vārdu, uzvārdu, personas kodu, deklarēto dzīvesvietas adresi; juridiskai personai – firmu (nosaukumu), reģistrācijas numuru Uzņēmumu reģistrā, juridisko un faktisko adresi), tālruņa numuru un elektroniskā pasta adresi, ja tāda ir;

24.3. audzētāja kopējo saimniecības platību un faktisko adresi;

24.4. integrēti audzējamā lauksaimniecības kultūrauga sugu, lauka vai siltumnīcu platību, nosaukumu vai numuru;

24.5. tirdzniecības perioda sākumu.
25. Ja iesniegumā norādītā informācija nav pilnīga vai neatbilst šo noteikumu prasībām, dienests rakstiski pieprasa papildinformāciju. Pieprasīto informāciju audzētājs iesniedz dienestā 10 darbdienu laikā no pieprasījuma saņemšanas.
26. Ja audzētājs dienestā neiesniedz šo noteikumu 25.punktā minēto informāciju, audzētāju reģistrā neiekļauj.
27. Ja iesniegta visa šo noteikumu 24.punktā minētā informācija, dienests 10 darbdienu laikā pēc informācijas saņemšanas pieņem lēmumu par audzētāja iekļaušanu reģistrā, paziņo to audzētājam, kā arī vienojas par pārbaudes laiku saimniecībā.
28. Dienests divu nedēļu laikā pēc audzētāja iekļaušanas reģistrā ievieto informāciju dienesta mājaslapā internetā, norādot:

28.1. audzētāja saimniecības nosaukumu un faktisko adresi;

28.2. audzēto kultūraugu.
29. Ja audzētājs vēlas tikt svītrots no reģistra, tas iesniedz dienestā attiecīgu iesniegumu.
30. Dienests piecu darbdienu laikā pēc šo noteikumu 29.punktā minētā iesnieguma saņemšanas svītro audzētāju no reģistra.
31. Par audzēšanas atbilstības prasību kontroles rezultātu dienesta amatpersona sastāda pārbaudes aktu, norādot platību atbilstību vai neatbilstību šo noteikumu prasībām, un izdara ierakstu reģistrā.
32. Dienestam ir tiesības:

32.1. pēc saskaņošanas ar zemes īpašnieku vai lietotāju atrasties viņa zemes platībā vai siltumnīcā, lai kontrolētu šajos noteikumos minēto prasību ievērošanu;

32.2. pārbaudīt šo noteikumu 4.1., 4.2., 4.3.apakšpunktā un 19.punktā minētos dokumentus un jebkuru citu informāciju, kas nepieciešama šajos noteikumos noteikto prasību ievērošanas kontrolei.
33. Dienests savā mājaslapā internetā ievieto:

33.1. vispārēju brīdinājumu par kaitīgā organisma parādīšanos un prognozi par tā attīstību;

33.2. informāciju par augu aizsardzības līdzekļiem, ko ieteicams lietot integrētajā lauksaimniecības produktu audzēšanā.
34. Pārtikas un veterinārais dienests kontrolē integrēti audzēto lauk­saimniecības produktu uzglabāšanu un tirdzniecību saskaņā ar normatīvajiem aktiem par pārtikas apriti un uzraudzību.
VI. Uzglabāšanas un marķēšanas prasības
35. Integrēti audzētu lauksaimniecības produktu audzētājam vai izplatītājam ir tiesības integrēti audzētu lauksaimniecības produktu marķējumā ietvert nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas norādi saskaņā ar normatīvajiem aktiem par prasībām pārtikas kvalitātes shēmām.
36. Audzētājs produktus uzglabā un noliktavas dezinficē saskaņā ar dārzeņu produkcijas primārās ražošanas un pirmapstrādes labas higiēnas prakses vadlīnijām vai audzētāja izstrādātu paškontroles sistēmu.
VII. Noslēguma jautājums
37. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2008.gada 2.jūnija noteikumus Nr.401 “Lauksaimniecības produktu integrētās audzēšanas, uzglabāšanas un marķēšanas prasības, kā arī kontroles kārtība” (Latvijas Vēstnesis, 2008, 99.nr.).
Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvu
Tiesību normas ir saskaņotas ar Eiropas Komisiju un Eiropas Savienības dalībvalstīm atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 1998.gada 22.jūnija Direktīvai 98/34/EK, kas nosaka informācijas sniegšanas kārtību tehnisko standartu un noteikumu jomā.
Ministru prezidents V.Dombrovskis

Zemkopības ministra vietā – vides ministrs R.Vējonis
1.pielikums
Ministru kabineta
2009.gada 15.septembra noteikumiem Nr.1056
Augļu koku un ogulāju stādīšanas optimālā biezība

Nr.
p.k.

Kultūraugs

Stādīšanas attālums (m)

Augu daudzums (gab.)

uz 1 ha

uz 1 m2

uz rindas 1 m

1.

Ābeles

4–8 x 1–6

200–2500

2.

Bumbieres

4–8 x 2,5–6

200–1000

3.

Saldie ķirši

4–6 x 2,5–5

300–1000

4.

Skābie ķirši

4–6 x 1,5–4

400–1700

5.

Plūmes

4–7 x 2,5–4

350–1000

6.

Aveņu dzinumi

5000–70000

0,5–10

1–20

7.

Upenes

3–4 x 0,6–1

2500–5000

8.

Jāņogas

3–4 x 0,5–1,2

2000–6000

9.

Ērkšķogas un citi krūmogulāji

3–4 x 0,5–1,5

1500–6000

10.

Krūmcidonijas

3–4 x 0,5–2,5

1500–5500

11.

Krūmmellenes

3–4 x 0,5–1,2

2000–5500

12.

Dzērveņu vertikālie dzinumi (ziediem)

2000–6000

13.

Zemenes

0,7–1,2 x 0,2–0,3

25 000–50 000

3–5

3–5

Zemkopības ministra vietā – vides ministrs R.Vējonis
2.pielikums
Ministru kabineta
2009.gada 15.septembra noteikumiem Nr.1056
Integrētās dārzeņu un kartupeļu audzēšanas prasības

I. Dārzeņu audzēšanas optimālā biezība 

Nr.
p.k.

Kultūraugs

Augu skaits,
1000 gab./ha

1.

Galviņkāposti

1.1.

agrīnas šķirnes (veģetācijas periods* īsāks par 60 dienām)

50–70

1.2.

vidēji agrīnas šķirnes (veģetācijas periods 60–70 dienas)

50–60

1.3.

vidēji vēlīnas un vēlīnas šķirnes svaigam patēriņam un uzglabāšanai (veģetācijas periods 90–150 un vairāk dienas)

30–40

1.4.

vidēji agrīnas, vidēji vēlīnas un vēlīnas šķirnes pārstrādei (galviņas lielums 6–12 kg)

25–30

1.5.

ātri augošas šķirnes uzglabāšanai (veģetācijas periods 100–110 dienas, galviņas lielums 2–4 kg)

30–40

2.

Ziedkāposti

24–30

3.

Brokoļi

24–30

4.

Pekinas kāposti

50–70

5.

Burkāni

5.1.

Parīzes tipa šķirnes

15 000–25 000

5.2.

miniatūrie burkāni

15 000–25 000

5.3.

Amsterdamas un Imperator tipa šķirnes

4000–7000

5.4.

Nantes un Nantes/Berlikum tipa šķirnes

1200–1500

5.5.

Šantenē, Berlikum un Flakē tipa šķirnes

800

6.

Galda bietes

500–700

7.

Sīpoli

7.1.

sīpoli no sīksīpoliem

750

7.2.

sīpoli no sēklas

750–1000

8.

Ķiploki

150–160

9.

Lauka gurķi

25–30

 

II. Pārtikai un pārstrādei paredzēto kartupeļu stādīšanas biezība 

Nr. p.k.

Sēklas kartupeļu frakcija (mm)

Augu skaits uz ha (gab.)**

1.

28–35

50 000–60 000

2.

35–45

25 000–40 000

3.

45–55

25 000–40 000

Piezīmes.

1. * Veģetācijas periods – dienu skaits no dēstu izstādīšanas (sējamiem kultūraugiem – no uzdīgšanas), līdz raža ir gatava novākšanai.

2. ** Izstādīšanas norma var mainīties atkarībā no izvēlētās šķirnes īpašībām.

Zemkopības ministra vietā – vides ministrs R.Vējonis
3.pielikums
Ministru kabineta
2009.gada 15.septembra noteikumiem Nr.1056
Mēslošanas plāna saturs
1. Saimniecības nosaukums un atrašanās vieta.

2. Lauka numurs, platība hektāros.

3. Audzējamais kultūraugs, tā šķirne, izmantošanas veids un plānotā raža.

4. Iepriekšējā gadā audzētais kultūraugs (priekšaugs).

5. Slāpekļa (N), fosfora (P2O5) un kālija (K2O) iestrādes norma kilogramos uz vienu hektāru.

6. Ar organisko mēslojumu (organiskā mēslojuma veids) iestrādātais slāpeklis, fosfors un kālijs.

7. Ar minerālmēsliem iestrādātais slāpeklis, fosfors un kālijs, norādot minerālmēslu veidu, daudzumu kilogramos uz vienu hektāru un visā lauka platībā.

8. Citi kultūraugu barības elementu bilances faktori.
Zemkopības ministra vietā – vides ministrs R.Vējonis
4.pielikums
Ministru kabineta
2009.gada 15.septembra noteikumiem Nr.1056
Lauka vēstures saturs
1. Lauka vai siltumnīcas numurs vai nosaukums.

2. Lauka vai siltumnīcas platība (ha vai m2).

3. Augsnes tips vai apakštips.

4. Granulometriskais sastāvs.

5. Augsnes agroķīmiskie rādītāji – augsnes reakcija, organiskās vielas saturs, P2O5, K2O, ja ir, – arī Mg un mikroelementi.

6. Ieteicams: trūdkārtas biezums, reljefs, akmeņainība, erozijas iespējamība, mitruma režīms (izņemot siltumnīcas).

7. Audzētā kultūrauga suga, šķirne un iegūtās produkcijas izmantošanas veids.

8. Agrotehniskais pasākums, tā datums.

9. Bioloģiskās daudzveidības veicināšanas pasākums, tā datums.

10. Izmantotais sēklas vai stādāmais materiāls, tā sagatavošana, kvalitātes rādītāji.

11. Sējas (stādīšanas) datums, izsējas norma vai izstādīšanas biezība, sēklu iestrādes dziļums, sējas veids, sējas vai stādīšanas tehnika.

12. Mēslošana:

12.1. organisko mēslošanas līdzekļu veids un minerālmēslu pamatsastāvs;

12.2. deva fiziskajās vienībās;

12.3. datums.

13. Kaļķošana vai ģipšošana (izmantotais materiāls, deva, lietošanas datums).

14. Piemērotie augu aizsardzības pasākumi – mehāniskie, bioloģiskie, ķīmiskie (lietotā augu aizsardzības līdzekļa nosaukums, deva, apstrādātā platība, apstrādes datums un apstrādes pamatojums).

15. Ražas novākšanas vai pirmapstrādes datums.

16. Iegūtās produkcijas daudzums, tās kvalitāte.

17. Citi darbi (piemēram, augu barošanās diagnostikas, laistīšanas, akmeņu lasīšanas, feromonu izvietošanas datums).
Zemkopības ministra vietā – vides ministrs R.Vējonis

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!