Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Sapratu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Izglītības un zinātnes ministre: Par izmaiņām augstākajā izglītībā un zinātnē. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 16.09.2009., Nr. 147 https://www.vestnesis.lv/ta/id/197753

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Amatu konkursi

Vēl šajā numurā

16.09.2009., Nr. 147

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Izglītības un zinātnes ministre: Par izmaiņām augstākajā izglītībā un zinātnē

 

Izglītības un zinātnes ministre Tatjana Koķe iepazīstinājusi Ministru prezidentu Valdi Dombrovski ar šobrīd notiekošajām un vidējā termiņā plānotajām Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) aktivitātēm, kas vērstas uz augstākās izglītības un zinātnes sistēmas attīstību, tostarp lai veicinātu šo nozaru eksportspēju un ieguldījumu tautsaimniecības atveseļošanā. Šī informācija nosūtīta arī ekonomikas ministram Artim Kamparam.

T.Koķes minētās aktivitātes saistītas gan ar augstākās izglītības jomas un iestāžu resursefektivitātes, konkurētspējas un eksportspējas veicināšanu, gan ar zinātnes stratēģisko attīstību un starptautiskās konkurētspējas paaugstināšanos, gan ar starpnozaru un starpresoru sadarbību, gan ar atbilstošu Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu līdzekļu piesaisti.

• Lai paaugstinātu augstākās izglītības iestāžu valsts budžeta līdzekļu efektīvu un lietderīgu izmantošanu, veicinot augstākās izglītības sistēmas attīstību, tiek veikti vairāki pasākumi. Proti, pilnveidota augstākās izglītības finansēšanas sistēma, ieviešot uz darbības rezultātiem balstītu finansējumu, aprēķina metodikā iekļaujot rezultatīvos un efektivitātes rādītājus, piemēram, sagatavoto speciālistu skaitu, to attiecību pret uzņemto skaitu u.c. Lai saglabātu valsts finansētās studiju vietas un lietderīgāk izmantotu valsts resursus, ir samazinātas vienas studiju vietas izmaksas. Optimizējot studiju vietas bāzes izmaksas, palielināts studējošo skaits uz vienu akadēmisko personu no 15 uz 19, kā arī pārējo darbinieku atalgojuma aprēķins atsaistīts no akadēmiskā personāla atalgojuma aprēķina, piesaistot pārējo darbinieku atalgojuma aprēķinu valstī noteiktajai minimālajai mēneša darba algai.

IZM politika ir vērsta uz to, lai Latvijas pilsētās, kur atrodas kāda valsts augstskola, citu augstskolu filiāles nepiedāvātu identiskas studiju programmas. Šobrīd notiek koledžu tīkla optimizācija – notikusi trīs koledžu reorganizācija, tiek gatavoti dokumenti par ceturtās koledžas reorganizāciju.

Lai nodrošinātu darba tirgus vajadzībām atbilstošu augsti kvalificētu speciālistu sagatavošanu, saskaņā ar koncepciju “Valsts attīstībai atbilstošs augstākās izglītības studiju programmu sadalījuma pa nozarēm modelis” IZM ik gadu aktualizē budžeta vietu skaitu atbilstoši valsts prioritātēm. IZM jau vairākus gadus atbalstījusi Ekonomikas ministrijas (EM) informatīvajā ziņojumā “Par priekšlikumiem ekonomikas atveseļošanai vidēja termiņa periodā” noteiktās prioritārās nozares, stimulējot potenciālos studētgribētājus pievērsties studijām dabaszinātnēs, inženierzinātnēs, vides un veselības zinātnē. Gandrīz puse no valsts budžeta finansēto vietu skaita piešķirtas dabaszinātņu un inženierzinātņu studiju programmām, un šis skaits ir pietiekami liels, lai nodrošinātu tautsaimniecību ar šo jomu speciālistiem.

• Lai paaugstinātu konkurētspēju, augstākās izglītības iestādes pārstrukturē resursus un uzlabo studiju programmu piedāvājumu. Piemēram, tiek reorganizētas katedras, apvienotas fakultātes, samazinot administratīvos izdevumus. Tiek samazināts administratīvā, vispārējā un akadēmiskā personāla skaits, mainās akadēmiskā personāla vecuma struktūra. Īpašu uzmanību augstskolas pievērš jaunu partnerattiecību veidošanai un filiāļu dibināšanai ārvalstīs. Augstākās izglītības iestādes iesaista darba devējus studiju programmu īstenošanas procesā.

Augstskolas sadarbojas kopīgu studiju programmu izstrādē, īstenošanā un uzlabošanā atbilstoši darba tirgus vajadzībām, tostarp piesaistot ES struktūrfondu līdzekļus. Līdz 2013.gadam plānots šādi pilnveidot 60 augstākās izglītības programmas, 1500 augstskolu pasniedzējiem pilnveidot kvalifikāciju, kopumā šiem mērķiem izlietojot aptuveni 5,2 miljonus latu.

• Lai veicinātu Latvijas augstākās izglītības pakalpojumu eksportspēju, tiek veikti atbilstoši pasākumi un apzināts iespējamais finansiālais atbalsts. Līdzšinējās pieredzes apmaiņa un starptautiskā sadarbība, pētījumi par augstākās izglītības kvalitātes rādītājiem, kā arī mūsu studentu veiksmīgie rezultāti, studējot citās augstskolās, pierāda, ka kopumā Latvijas augstākā izglītība ir konkurētspējīga. Vispopulārākās ārvalstu studentu vidū ir medicīnas, inženierzinātņu, IT, tiesību zinātņu, uzņēmējdarbības un tās vadības programmas. Šobrīd starptautiski pievilcīgas programmas tiek īstenotas Rīgas Ekonomikas augstskolā, Rīgas Juridiskajā augstskolā, Latvijas Universitātē, Rīgas Tehniskajā universitātē, Rīgas Stradiņa universitātē, Banku augstskolā, vairākās privātās augstskolās. Šobrīd notiek intensīvs darbs pie Rīgas Ekonomikas augstskolas turpmākās attīstības, ņemot vērā šīs starptautiski atzītās augstskolas izglītības kvalitāti.

Lai piesaistītu ārvalstu studentus, tiek veiktas izmaiņas normatīvajos aktos, piemēram, likumprojekta “Grozījumi Imigrācijas likumā” izstrāde; arī likumprojektā “Augstākās izglītības likums” iestrādātas normas, kas veicina kopīgu studiju programmu veidošanu, kopīgu grādu un diplomu ieviešanu, starptautiski salīdzināmu kredītpunktu sistēmas ieviešanu, ārvalstu pasniedzēju piesaisti.

IZM veikusi konkrētus pasākumus, lai uzlabotu Latvijas eksportspēju un piesaistītu Āzijas valstu studentus. Tāpat Akadēmisko programmu aģentūra (APA) augstskolu eksportspējas palielināšanai ierosina novirzīt daļu no APA valsts budžeta līdzekļiem vairākiem ar eksportspējas veicināšanu saistītiem pasākumiem.

Augstākās izglītības iestādēm līdz 2013.gadam būs iespējas piesaistīt vairāk nekā 160 miljonus latu ES struktūrfondu līdzekļu, kas sekmēs augstskolu attīstības iespējas. Augstākās izglītības konkurētspējas paaugstināšanai finansiālais atbalsts plānots arī no Eiropas Komisijas (EK), kas finansē mūžizglītības, Tempus, Erasmus Mundus u.c. programmas, kā arī no Ziemeļvalstu ministru padomes. Kopumā Eiropas izglītības programmu projektu īstenošanai valsts budžetā 2010.gadā tiek plānots EK un Latvijas finansējums 12,6 miljoni latu. Arī citu ārvalstu un starptautisko finanšu instrumentu ietvaros līdz 2011.gadam tiks īstenoti projekti, kuru rezultāti sekmēs Latvijas augstākās izglītības eksportspēju (vairāki projekti tiks īstenoti Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta ietvaros).

• Lai nodrošinātu kvalitatīvu un efektīvu finansējuma izmantošanu zinātnē, valdībā apstiprinātas Zinātnes un tehnoloģijas attīstības pamatnostādnes 2009.–2013.gadam. Savukārt sadarbībā ar tautsaimniecības nozaru pārstāvjiem izstrādāti un valdībā apstiprināti pieci prioritārie zinātnes virzieni fundamentālo un lietišķo pētījumu finansēšanai 2010.–2013.gadam. Tāpat sākts darbs pie bāzes finansējuma zinātnei aprēķināšanas nosacījumu pilnveides, precizējot aprēķināšanas principus, pastiprinot kvalitātes prasības, vienlaikus lielāku akcentu liekot uz humanitārajām un sociālajām zinātnēm kā valsts atbildību, kā arī paredzot iespēju bāzes finansējumu izmantot kā līdzfinansējumu ES struktūrfondu projektu īstenošanai. Turklāt līdz šā gada oktobra beigām valsts zinātniskiem institūtiem, valsts augstskolām un valsts augstskolu zinātniskajiem institūtiem jāizstrādā un jāiesniedz apstiprināšanai attiecīgajā nozares ministrijā zinātnisko institūciju darbības stratēģijas, kuras tiks izvērtētas arī no strukturālo reformu viedokļa.

Saeimai izskatīšanai iesniegts IZM izstrādātais likumprojekts “Grozījumi Zinātniskās darbības likumā”. Tas ietver deleģējumu, kas noteiktu vienotus valsts zinātniskā institūta, valsts augstskolu un valsts augstskolu zinātnisko institūtu zinātnisko darbinieku un akadēmiskajos amatos strādājošo darbinieku darba laika un darba samaksas uzskaites principus; kā arī deleģējumu, kas noteiktu intelektuālā īpašuma, kas radies no valsts budžeta finansētas zinātniskās darbības un no tā izrietošo tiesību deleģēšanas, kā arī zinātniskajai institūcijai deleģēto intelektuālā īpašuma tiesību izmantošanas kārtību.

• Lai sekmētu zinātnes stratēģisko attīstību, kvalitātes un starptautiskās konkurētspējas paaugstināšanos, kā arī valsts budžeta līdzekļu visaugstāko atdevi un izlietojuma maksimālu efektivitāti zinātnē, vidējā termiņā plānots sadarbībā ar EM izstrādāt rīcības plānu ar konkrētiem pasākumiem Zinātnes un tehnoloģiju attīstības pamatnostādnēs 2009.–2013.gadam noteikto rīcības virzienu īstenošanai; līdz 2010.gadam no strukturālā viedokļa izvērtēt un apstiprināt zinātnisko institūciju darbības stratēģijas. Lai nodrošinātu ES struktūrfondu aktivitātes “Zinātnes un pētniecības infrastruktūras attīstība” līdzekļu efektīvu izmantošanu, pamatojoties uz nozaru ministriju apstiprinātajām zinātnisko institūciju darbības stratēģijām, veikt zinātnisko institūciju telpiskās attīstības stratēģijas izvērtēšanu, nosakot vadošos valsts nozīmes pētniecības centrus. Savukārt, lai nodrošinātu finanšu līdzekļu efektīvu izmantošanu, izstrādāt MK noteikumu projektu, kas noteiktu vienotus valsts zinātniskā institūta, valsts augstskolu un valsts augstskolu zinātnisko institūtu zinātnisko darbinieku un akadēmiskajos amatos strādājošo darbinieku darba laika un darba samaksas uzskaites principus.

Lai sekmētu zināšanu un tehnoloģiju pārnesi, veidojot inovatīvai darbībai atbilstošu institucionālo vidi, izstrādāt MK noteikumu projektu, kas noteiktu intelektuālā īpašuma, kas radies no valsts budžeta finansētas zinātniskās darbības, un no tā izrietošo tiesību deleģēšanas, kā arī zinātniskajai institūcijai deleģēto intelektuālā īpašuma tiesību izmantošanas kārtību. Minētais pasākums iekļauts EM izstrādātajā Uzņēmējdarbības vides uzlabošanas pasākumu plānā 2009.gadam un Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas izstrādātajā Latvijas stratēģiskās attīstības plānā 2009.–2013.gadam. Savukārt, lai veicinātu praktiskas ievirzes projektu izstrādi un jaunu ideju, tehnoloģiju vai produktu radīšanu, sākt jaunu valsts pētījumu programmu īstenošanu, vienlaikus akcentējot nepieciešamību sabiedrību pievilcīgā veidā informēt par zinātnes sasniegumiem un ieinteresēt jauniešus izvēlēties zinātnieka darbu. Lai nodrošinātu neatkarīgu un kompetentu projektu iesniegumu vērtēšanu un sekmētu zinātnisko rezultātu kvalitātes paaugstināšanos, izstrādāt MK noteikumu projektu “Fundamentālo un lietišķo pētījumu projektu izvērtēšanas un finansēšanas kārtība”, paredzot projektu starptautisko ekspertīzi.

• Eksportspējas paaugstināšanai zinātnē paredzēts piesaistīt arī ES struktūrfondu līdzekļus. Piemēram, zinātniskās darbības intelektuālā potenciāla, infrastruktūras un starptautiskās sadarbības attīstībai; zināšanu un tehnoloģiju pārneses sekmēšanai, veidojot inovatīvai darbībai labvēlīgu vidi un atbalsta pasākumus, veicinot publisko un privāto partnerību.

 

Agnese Korbe, ministres padomniece

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!