• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Frakciju viedokļi pēc 2009.gada 18.jūnija sēdes. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 29.06.2009., Nr. 99 https://www.vestnesis.lv/ta/id/193996

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Saeimas 2009.gada 18.jūnija sēdes darba apskats

Vēl šajā numurā

29.06.2009., Nr. 99

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Frakciju viedokļi pēc 2009.gada 18.jūnija sēdes

 

Frakciju viedokļi — Saeimas Kancelejas stenogrammu nodaļas redakcijā

 

Dz.Zaķis
(frakcija “Jaunais laiks”):

Esmu spiests sākt ar visas šīs nedēļas notikumiem, nevis tikai ar šodienas notikumiem un apgalvot, ka diez vai Latvijas vēsturē jelkad bija tik smagi lēmumi jāpieņem.

Alojas visi tie cilvēki, kuri domā, ka deputātiem šādu skarbu lēmumu – budžeta samazinājuma lēmumu – pieņemšana sagādā jelkādu prieku vai baudu. Tas tā nav. Mēs tiešām ar smagu sirdi darām to, kas ir nepieciešams, lai valsti neievestu vēl dziļākās problēmās, vēl dziļākā krīzē. Diemžēl, Latvijā bija plānots šogad tērēt 5 miljardus latu, bet mēs redzam, ka ienāks mūsu valsts budžetā tikai 3,5 miljardi latu. Ja mums izdevās samazināt izdevumus par pusmiljardu, tad no ārējiem aizdevējiem mēs varēsim saņemt trūkstošo naudu un nodrošināt to, lai pensijas un algas un dažādi citi izdevumi tiktu samaksāti un, vēl jo vairāk, lai lats arī turpmāk paliktu stabils.

Ko gan es gribētu teikt – ka pie pirmās iespējas mēs centīsimies pārskatīt pensiju samazinājumus un pēc iespējas atgriezties pie augstākām pensijām. Tiklīdz tas būs iespējams, tiklīdz ekonomika atveseļosies, tā mēs to centīsimies darīt.

Budžets tika pieņemts šonedēļ. Tas bija ļoti labs signāls gan pasaulei, gan arī mūsu investoriem. Es ļoti ceru, ka situācija strauji uzlabosies.

Šodien Saeimas sēdē, manuprāt, bija divi ļoti nozīmīgi notikumi. Pirmais notikums ir Valsts prezidenta runa, un prezidents atspoguļoja, es domāju, lielākās daļas deputātu domas par to, ka ir ļoti nozīmīgi... ir tiešām ļoti nozīmīgi skaidrot, kā attīstīsies strukturālās reformas mūsu valstī, jo mums tik tiešām ir neefektīva valsts pārvalde, tā ir jāefektivizē. To ar pašreizējo naudas badu būs iespējams izdarīt, bet pilnīgi skaidrs, ka tas ir visiem ļoti precīzi un saprotami jāpaskaidro.

Otra lieta, kas, neapšaubāmi, ir ļoti būtiska un ko arī prezidents atzīmēja: valstī ir milzum daudz iespēju attīstībai, tajā skaitā struktūrfondi. Ir skaidrs, ka šī nauda, ko mums piedāvā Eiropas Savienība, pēc iespējas ir jāinvestē mūsu ekonomikā un ekonomika ir jāattīsta.

Tam visam var piekrist. Es domāju, ka mūsu Saeimā ir pietiekami daudz deputātu, kas ir šīs valsts patrioti un ļoti centīgi un labi šīs lietas darīs.

Bet, runājot par konkrētākām lietām, es vēlos teikt, ka šodien mēs pieņēmām nozīmīgu likumu, tas ir, grozījumus Konkurences likumā. Sākot ar 1.septembri, šajā valstī vairumtirdzniecības tīkli vairs nedrīkstēs ļaunprātīgi izmantot savu dominējošo stāvokli un prasīt no mūsu ražotājiem nepamatotas samaksas par kaut kādām atlaidēm, kuras iepriekš tika sauktas par bonusiem un tagad – par atlaidēm... tātad nedz par preces piegādi, nedz izvietošanu plauktos, nedz kādām citām tirdzniecības aktivitātēm turpmāk vairumtirgotājs nedrīkstēs no mūsu ražotāja prasīt nepamatotas atlaides. Diemžēl ļoti daudzos gadījumos ražotāji sūdzējās, ka tā iepirkuma vara, kas ir veikalu pusē, ļoti daudz ļauna nodarījusi mūsu pašu ražotājiem.

Un nobeigumā… Pēc pāris dienām būs vieni no skaistākajiem Latvijas svētkiem. Es aicinu, lai visiem radioklausītājiem ir priecīgs prāts, un jau avansā apsveicu visus Jāņus un Līgas, kas būs šo svētku galvenie varoņi.

 

J.Dobelis
(TB/LNNK frakcija):

Diemžēl šodien Saeimas sēdes laikā atkal “Saskaņas Centra” un PCTVL frakcijas deputāti mēģināja izstrādāt mazu viltībiņu, cenšoties pārliecināt kolēģus par to, ka būtu jāatsauc no Afganistānas tur misiju pildošie Latvijas armijas karavīri.

Tā ir kārtējā demagoģija, viņi gluži vienkārši izmanto stāvokli valstī, lai kaut kādā veidā nospodrinātu savas spalviņas, galīgi nerūpējoties par Latvijas valsts drošību un par mūsu dotajiem starptautiskajiem solījumiem.

Paldies Dievam, Saeimas vairākums šo viltībiņu atmaskoja un neatbalstīja.

Jāizsaka pateicība kolēģiem deputātiem, kas atbalstīja apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK piedāvājumu iestrādāt Jaunatnes likumā tādus jēdzienus kā darba tikums un patriotisma ieaudzināšana un arī iesaistīt šo vērtību stiprināšanā gan valsts, gan pašvaldību pārstāvjus, jo ir jāprot ar jebkuriem paņēmieniem – kā labāk, to rādīs pati dzīve – tomēr pārliecināt sabiedrību, ka Latvijas valstij ir nopietna nākotne un kas tad nu cits, ja ne jaunatne par to visvairāk arī tajā pašā nākotnē rūpēsies.

Pilnīgi saprotot to, ka Latvijas Republikas pilsoņiem ir rūgtas pārdomas, daudziem šodien tādas ir, un, to apzinoties, gan Saeimai, gan valdībai ir jādara viss, lai šis tilts starp sabiedrību un varas pārstāvjiem būtu un lai pa šo tiltu staigātu biežāk. Es aicinātu tomēr meklēt arī to, kas mūs vieno, un tādi neapšaubāmi ir mūsu senču svētki – Jāņi, un tāpēc vismaz dažas dienas to izjust, un es novēlu līksmus Līgo svētkus un priecīgus Jāņus visiem, kas atzīst šos svētkus, un neapšaubāmi personīgi visām Līgām un visiem Jāņiem.

 

B.Rivža
(ZZS frakcija):

Šodien Valsts prezidents aicināja deputātus strādāt komisijās ar tiem jautājumiem, kas vēl nav līdz galam izrisināti, tikties ar sociālajiem partneriem, runāt ar cilvēkiem, stāstīt par šo situāciju un par to, kāpēc bija jāpieņem šie skarbie lēmumi saistībā ar budžeta izdevumu daļas samazinājumu, un to mēs, Zaļo un Zemnieku frakcija, arī apņemamies darīt. Katrs no mums tiksies ar vēlētājiem un tāpat arī ar mūsu sociālajiem partneriem, runās, šo situāciju skaidros, jo tas tiešām ir ļoti nepieciešams.

Ja mēs runājam par šodien pieņemtajiem likumiem un likumu grozījumiem, tad kā īpaši svarīgus gribētu atzīmēt vairākus.

Nu, pirmais ir Publiskās un privātās partnerības likums, kuru ļoti gaida gan privātie uzņēmēji, gan sociālie partneri un kurš arī valstij ir svarīgs. Tā ka šis likums ir gaidīts un šodien trešajā lasījumā tika pieņemts.

Otrs likums – “Grozījumi likumā “Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā””. Es domāju, tas arī ir svarīgs, lai cilvēki justos sociāli un ekonomiski drošāk un būtu labāk aizsargāti.

Tad – “Grozījumi Publisko iepirkumu likumā”. Tie arī ir tiešām ļoti svarīgi, jo mēs redzam, ka, vienai firmai uzvarot konkursā, cita firma apstrīd šo uzvaru un… pārsūdzības ieilgst, darbi kavējas, un mēs netiekam uz priekšu.

Nu, un svarīgs grozījums tika izdarīts Konkurences likumā, un tiešām, sākot ar 1.septembri, dominējošais stāvoklis, kādā ir veikalu ķēde, lielveikali attiecībā pret Latvijas uzņēmējiem un Latvijas preci ražojošiem zemniekiem, tiks likvidēts, tātad nekādi papildu maksājumi, bonusi, kas sadārdzina, lūk, produkta ražošanas izmaksas un rada nepamatoti labvēlīgus nosacījumus lielajiem pārdevējiem, vairs netiks pieļauti. Tas ir ļoti pareizs lēmums.

Nu, jāsaka, ka šajā sēdē mēs pieņēmām arī lēmumu grozīt Saeimas kārtības rulli un samazināt deputātu amata algas un atlīdzību par piedalīšanos Saeimas komisiju darbā par 20 procentiem.

Šis ir tāds īpašs laiks, īpašs laiks tāpēc, ka tuvojas Līgo vakars un Jāņu diena, un es arī atcerējos kādu skaistu tautas dziesmiņu. Mēs arī tikko apsveicām Jāņus ar vainagiem šeit, savā Saeimā, un mēs apsveicām arī savus Jāņus Zaļo un Zemnieku frakcijā, Jāni Strazdiņu tajā skaitā. Un tā tautasdziesmiņa ir:

Jānīt’s nāca pār kalniņu
Ar to ziedu vezumiņu.
Še puķīte, tur puķīte,
Lai zied visa pasaulīte.

Tāpēc es arī novēlu, lai ir gaiša un sirsnīga Jāņu nakts, lai tā mūs vieno, lai tā mums atnes spēku rītdienai!

 

J.Porietis
(Tautas partijas frakcija):

Šodienas sēde, protams, nebija tik saspringta un izvēles grūta kā iepriekšējā sēde, kad pieņēmām budžetu. Šodien bija kārtējie izskatāmie jautājumi, un par tiem izšķirties bija, protams, emocionāli daudz vieglāk.

Ļoti patīkama bija prezidenta uzruna, it sevišķi kad viņš nolika malā sagatavoto tekstu un runāja ar mums koleģiāli un atklāti. Būtiskākais, ko prezidents pateica, un es domāju, ka tas ir būtiski mums visiem: ka mums jebkurā situācijā ir jāsaglabā
kontrole pār savu valsti. Es domāju, ka deputāti ir gatavi to darīt arī vasarā, notiks komisiju sēdes, ārkārtas un droši vien arī kārtējās Saeimas sēdes. Tā ka darbs, protams, arī vasarā neapstāsies.

Kolēģi jau minēja būtiskākos likumprojektus, kas šodien tika pieņemti. Vēl es varbūt gribētu papildināt par likumprojektu “Grozījumi Publisko iepirkumu likumā”. Viena norma šajā likumā nosaka, ka tiem, kas grib apstrīdēt iepirkuma procedūru, būs jāiemaksā drošības nauda, lai neizmantotu ļaunprātīgi iespēju jebkurā situācijā apstrīdēt iepirkuma procedūras norisi. Es domāju, ka tas tām firmām, kuras jau principā vienmēr apstrīd jebkuru iepirkumu, tomēr liks padomāt pirms šīs apstrīdēšanas.

Kā jau tika teikts, mēs darba kārtībā neiekļāvām “Saskaņas Centra” ierosinājumu atsaukt no Afganistānas Latvijas bruņotos spēkus. Protams, varētu šķist, ka, atsaucot šos bruņotos spēkus, mēs kādu miljonu varētu ietaupīt. Bet vai šis ieguvums būtu adekvāts starptautiskajiem zaudējumiem? Es domāju, ka noteikti nebūtu adekvāts.

Un, protams, man kā Jānim patīkams brīdis bija kolēģu apsveikums vārdadienā.

Atļaujiet man novēlēt visiem jums priecīgus Saulgriežu svētkus! Saglabājiet optimismu un dzīvesprieku arī grūtos laikos!

 

V.Agešins
(frakcija “Saskaņas Centrs”):

Apvienība “Saskaņas Centrs” uzskata, ka Latvijas sabiedrība nav gatava 70 procentu pensiju samazinājumam strādājošiem pensionāriem un 50 procentu samazinājumam strādājošiem vecākiem. Līdz ar to “Saskaņas Centrs” pašlaik gatavojas vērsties Satversmes tiesā, jo mums ir svarīgs princips: pensijas netiks aizskartas.

Valdības priekšlikumi, mūsuprāt, pārkāpj Satversmi un tiesiskās paļāvības principu, nav ekonomiski pamatoti un līdz ar to ir noraidāmi. Pirms dažiem gadiem Latvijā jau bija spēkā ierobežojumi pensijas saņemšanai strādājošiem pensionāriem un Satversmes tiesa atzina, ka šie ierobežojumi ir pretrunā ar Satversmi. Satversmes tiesa ne tikai atcēla ierobežojumus, bet noteica, ka valstij jāizmaksā strādājošajiem pensionāriem nesaņemtā nauda. Tomēr valdība atkal un atkal ievieš analoģiskus ierobežojumus. “Saskaņas Centrs” neatbalsta šo grozījumu pieņemšanu.

Otrām kārtām. Līdz ar valdības lēmumu samazināt pedagogu atalgojumu par 40–50 procentiem septembrī pedagogi, paužot neapmierinātību ar valdības lēmumu, iecerējuši prasīt izglītības un zinātnes ministres Tatjanas Koķes demisiju. Daudzi pedagogi mazajās skolās nemaz nestrādā vienu slodzi, līdz ar to viņu alga būs vēl mazāka par samazināto algu, kas pienākas par vienu slodzi.

Bet ne jau tikai par naudu ir runa, bet gan par to, kāda ir ministres attieksme pret cilvēku, pret pedagogu.

Apvienības “Saskaņas Centrs” deputāti uzskata, ka varas partijas kopumā nespējot risināt vairākus valstiski svarīgus jautājumus un valdība ir izrādījusi nekompetenci jautājumos, kas saistīti ar tautsaimniecības un izglītības nozarēm. Neraugoties uz to, ka faktiski visas koalīcijas partijas savās programmās ierakstījušas, ka izglītība ir prioritārs jautājums, valdība tai pievērš par maz uzmanības. Piemēram, Izglītības un zinātnes ministrijas amatpersonu bezsistēmas darbošanās ir izraisījusi krīzi izglītībā. Tāpēc mums ir nepieciešams stingri izvērtēt ministrijas darbu.

Trešām kārtām. “Saskaņas Centra” frakcija Saeimas Prezidijam iesniedza izskatīšanai lēmuma projektu, kas paredzēja, ka no 2009.gada 13.oktobra Latvijai jāpārtrauc militārā darbība Afganistānā. “Saskaņas Centrs” uzskata, ka pašreizējos ekonomiskajos apstākļos Latvija nevar atļauties tērēt līdzekļus šādās starptautiskajās operācijās. “Saskaņas Centrs” vienmēr konsekventi iestājas pret Latvijas piedalīšanos militārajās operācijās svešās teritorijās. Politiskās elites vēlme demonstrēt sabiedrotajiem savu solidaritāti nodokļu maksātājiem vienmēr ir izmaksājusi pārāk dārgi. Bet šodien Latvijai vienkārši nav morālu tiesību tērēt naudu tādiem mērķiem. Tas ļautu ietaupīt desmitiem miljonu latu gadā un novirzīt šo naudu pensionāru, skolotāju un mediķu labklājības nodrošināšanai. Diemžēl mūsu lēmuma projekts tika noraidīts.

 

K.Pētersone
(LPP/LC frakcija):

Jā, tik tiešām, šīs nedēļas būtiskākais izšķirošais notikums bija budžeta grozījumu pieņemšana. Un šis ir ļoti smags jautājums.

Mūsu frakcija, Latvijas Pirmās partijas un partijas “Latvijas Ceļš” frakcija, uzskata, ka valdība vispirms nepiedodami ilgi kavējās un pēc tam nepiedodami steidzās un līdz ar to netika pilnībā izskatītas visas naudas taupīšanas iespējas, lai pasargātu no tik lielas līdzekļu atņemšanas visjutīgākās sabiedrības grupas un arī ļoti būtiskas profesijas – pensionārus, skolotājus, medicīnas darbiniekus, policistus, arī jaunos vecākus. Atšķirībā no tiem grozījumiem, kurus virzīja Ivara Godmaņa valdība decembrī, kad arī mēs kā valdības sastāvdaļa saņēmām ļoti lielus pārmetumus no sabiedrības, šiem grozījumiem mūsu frakcijai bija būtiski priekšlikumi, kas varēja pasargāt, jo īpaši lielu daļu pensionāru, no tik lieliem samazinājumiem. Ivars Godmanis un es, mēs Budžeta komisijā piedāvājām par ļoti nelielu daļu, par daļu no procentpunkta palielināt sociālās apdrošināšanas iemaksas, kas tātad ļautu tik lielā mērā nesamazināt pensijas. Mēs arī piedāvājām samazināt varbūt visiem solidāri bērnu pabalstus, lai tik ļoti neciestu tieši daudzbērnu ģimenes. Diemžēl Labklājības ministrija un valdība izvēlējās vienkāršāko variantu – katram bērnam maksāt tikai 8 latus, un līdz ar to tieši daudzbērnu ģimenēm šis zaudējums ir lielāks nekā ģimenēm ar vienu bērnu.

Mūsu pārliecība ir, ka valdībai šie steigā pieņemtie lēmumi acīmredzot būs vasarā jālabo. Pie šiem jautājumiem, pašiem sāpīgākajiem, tāpat arī pie skolu reformas būs jāatgriežas, lai pie šiem jautājumiem valdībai un Saeimai neliktu atgriezties Satversmes tiesa, kurai acīmredzot, kā mana kolēģe teica, prasības tiks sagatavotas.

Mūsuprāt, valdībai – arī mēs kā parlaments to gaidām no valdības – ir steidzīgi jāķeras pie būtiskiem taupības pasākumiem, kurus februārī Godmaņa valdība ļoti konstruktīvi piedāvāja, tas ir, pie pašas valdības sastāva samazināšanas. Un arī tas audits, kas tika uzsākts vēl aprīlī, būtu jāpabeidz, jo tas ir tas, ko gaida sabiedrība no valdības brīdī, kad valdība aicina sabiedrību uz solidaritāti.

Es domāju, ka nepiedodama ir arī kavēšanās ar Eiropas struktūrfondu apgūšanu, jo būtībā, atšķirībā no daudzām Vakareiropas valstīm, kuru valdības var aizņemties starptautiskajā tirgū, šī ir vienīgā nauda, kas palīdzēs sildīt ekonomiku. Diemžēl daudzi Ministru kabineta noteikumi vēl kavējas un uzņēmēji nespēj nedz saņemt garantijas, nedz arī apstiprināt savus projektus, lai gan jau ir notikusi politiska vienošanās par to, ka, valdībai nespējot samaksāt līdzfinansējumu, vai nu pašvaldības, vai uzņēmēji paši varētu finansēt savus projektus, negaidot valdības līdzekļus.

Pozitīvi šonedēļ ir tas, ka tika trešajā lasījumā apstiprināti daudzi tautsaimniecībai ļoti svarīgi un gaidīti likumi. Mana kolēģe jau minēja, bet ļoti būtisks ir tieši Publiskās un privātās partnerības likums, jo tieši tagad, kad valdība nevar tiešās investīcijas ieguldīt tautsaimniecībā uzņēmējiem, šeit, ieguldot līdzekļus infrastruktūrā, valdība, pateicoties šim likumam, varēs uzņemties ilgtermiņa saistības un šī partnerība tomēr palīdzēs Latvijai attīstīties. Un tāpēc šajā pozitīvajā noskaņā es arī gribu novēlēt visiem Latvijā priecīgus Jāņus. Es ceru, ka mēs visi spēsim būt kopā ar dabu, ar tuviem cilvēkiem un gūt spēku tiem darbiem, kas mums ir darāmi.

Lai jauki Jāņi!

 

J.Pliners
(PCTVL frakcija):

Jums ir zināms, ka valsts atrodas uz bankrota robežas un vainojama šajā apstāklī ir ne tikai globālā finanšu krīze, bet arī pie varas esošās un bijušās partijas.

Vairākums mūsu nelaimju ir pašmāju ražojums. Ar valdošo politiķu pūlēm ir iznīcināta rūpniecība un lauksaimniecība. Gandrīz iznīcināta zinātne, izglītība un veselības aprūpe. Vecākā gadagājuma cilvēki atrodas uz izdzīvošanas robežas.

Jau no pagājušā gada jūlija, tiekoties ar Valsts prezidentu un premjeru Godmaņa kungu, mēs piedāvājām kā minimums par 30 procentiem samazināt ierēdņu skaitu, jo Latvijā ierēdņu ir sešas reizes vairāk nekā bijušajā LPSR. Eiropā administrēšanai tiek tērēti līdz 10 procentiem no IKP, savukārt Latvijā – aptuveni 20 procenti, bet Rīgā – pat 30 procenti. Mēs neesam tik bagāti un nebijām arī.

Mēs piedāvājām par 30 procentiem samazināt tēriņus aizsardzības vajadzībām, jo neviens negatavojas mums uzbrukt. Mēs piedāvājām izvest Latvijas karavīrus no Afganistānas, jo ar ieročiem rokās nevar nevienai valstij atnest demokrātiju un tas valstij maksā 12 miljonus latu gadā.

Mēs iestājāmies pret pievienotās vērtības nodokļa paaugstināšanu un uzstājām, ka grāmatām, medikamentiem un bērnu precēm ir jāsaglabā pazemināta PVN likme, kas dotu iespēju atbalstīt naudas apgrozījumu un ienestu Valsts kasē lielākus ienākumus nekā tagad.

Mēs piedāvājām uz diviem vai trim gadiem padarīt par bezpeļņas uzņēmumiem valsts un municipālos uzņēmumus, likvidēt daudzas aģentūras, valsts uzņēmumu padomes un valdes, kurās strādā liels skaits neprofesionālu cilvēku, partiju ielikteņu.

Mēs piedāvājām atbalstīt mazo un vidējo biznesu, noteikt algu griestus valsts un pašvaldību augstākajiem ierēdņiem.

Mēs kategoriski iestājāmies pret pensiju un pabalstu samazināšanu. Visi iepriekšminētie pasākumi bija jārealizē ne vēlāk kā līdz šā gada janvārim. Diemžēl valdošās partijas mūsu padomos neieklausās un tas mazums, kas ir ņemts vērā, tiek realizēts ar lielu, lielu nokavēšanos.

Tautas uzticības valdības vietā ir izveidota Valda Dombrovska valdība, kas sastāv no jauniem vecajiem “vēžiem” tajā pašā jaunajā vecajā kulītē.

LPP/LC ir padzīta opozīcijā, bet “Jaunais laiks” tagad ir pie stūres. Repšes komanda jau stūrēja valsti pusotru gadu, Latvijas tauta laimīgāka nekļuva. Pirmajos sava darba mēnešos Dombrovska kungs un viņa komanda ir nodemonstrējuši pilnīgu rīcībnespēju, divkosību un pat nekrietnību.

Daudzas aģentūras, tajā skaitā “Trīs Brāļi”, darbojas vēl līdz pat šai baltai dienai, daudzi no nodokļu maksātāju naudas dāsni apmaksātie ierēdņi arī.

Valdība paaugstina nodokļus, samazina algas skolotājiem, mediķiem un policistiem. Pirms vēlēšanām valdība solīja neskart pensijas. Pagāja vēlēšanas, un jau dienu vēlāk premjers sāka runāt ko citu: “Samazināsim gan pensijas, gan minimālo algu, budžetu samazināsim par 500 miljoniem latu, un arī tas vēl nespēs glābt valsti no bankrota, ja mēs nesaņemsim kārtējo Starptautiskā valūtas fonda aizdevumu 1,7 miljardu eiro apmērā.”

Valdības divkosība un nekrietnība, es pat teiktu – nelietība, ir izpaudusies tādējādi, ka pirms vēlēšanām tika solīts viens, pēc vēlēšanām – pavisam kas cits. Valdība bezkaunīgi dara to, ko darīt nedrīkst. Nedrīkst zagt naudu pensionāriem, nedrīkst griezt izglītības un veselības budžetus, nedrīkst līdz bezgalībai paaugstināt nodokļus. Citas valstis rīkojas otrādi.

Kas ir nepieciešams? Kā es jau teicu – attīstīt rūpniecību un lauksaimniecību, atbalstīt mazo un vidējo biznesu, samazināt PVN, pārskatīt Aizsardzības ministrijas budžetu, nodibināt labas ekonomiskās attiecības ar Krieviju, nevis kost tai kā muša zilonim. Jāierobežo ierēdņu algas un jāpanāk, lai pašvaldības un valsts iestādes, tādas kā “Latvenergo”, “Latvijas dzelzceļš”, “Rīgas siltums”, “Rīgas ūdens” un citas, kļūtu uz laiku par bezpeļņas organizācijām.

Var palielināt arī sociālo nodokli par 1 procentu, un tas dotu 37 miljonus latu, ko valsts šobrīd zog no strādājošiem pensionāriem. Var paņemt līdzekļus no otrā pensijas līmeņa – šie līdzekļi ir. Tas dotu gandrīz 50, nu, drusciņ mazāk, miljonus, bet vairāk par 40 miljoniem, kas ir nozagti no nestrādājošiem pensionāriem.

Mēs atbalstīsim likumā atļautos protestus, mēs cīnīsimies Saeimā un ārpus tās par taisnību.

Priecīgus jums Jāņus!

 

A.Seile
(partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcija):

Šī nebija viegla nedēļa ne Saeimas deputātiem, ne Ministru kabineta locekļiem, ne arī jums, kas gaidīja mūsu lēmumus.

Protams, ka vissmagākais lēmums ir pensiju samazinājums par 70 procentiem strādājošiem pensionāriem. Un tāpēc es šeit, jūsu priekšā, aicinu rūpīgi iepazīties ar tiem atvieglojumiem, kādi tomēr ir paredzēti dažām pensionāru grupām, jo tām personām, kurām nav obligāta sociālā apdrošināšana, ja neiemaksā šīs sociālās apdrošināšanas iemaksas, ir tiesības saņemt pensiju pilnā apmērā. Un šeit vajadzētu ļoti aktīvi darboties Labklājības ministrijai, lai skaidrotu, lai presē publicētu šīs iespējas, jo ne katrs izlasa garos likumus un atrod, kurā likumā šīs iespējas ir ierakstītas. Tā, piemēram, šīs pensijas netiks samazinātas tiem, kas saņem honorārus, arī tiem zemniekiem pensionāriem, kuri nenodarbina savā saimniecībā pārvaldniekus. Un ar to visu vajag tā rūpīgi iepazīties un to izvērtēt. Bet, protams, visrūpīgāk ir jāskatās, vai tiešām šie bija tie labākie grozījumi, un var būt, ka jau šī gada nogalē vai nākošajā gadā Ministru kabinets varētu izmantot budžeta likumā dotās tiesības izvērtēt, vai tas ir devis efektu, šis ierosinājums, un atrast citus, labākus risinājumus.

Bet gribētos arī atkārtoti frakcijas vārdā izteikt atbalstu Dombrovska valdībai, jo Godmaņa valdības vilcināšanās un kļūdu rezultātā faktiski ir radusies šī situācija, kad jāglābj valsts, jāglābj budžets un jāgaida labdarīga roka no starptautiskajām organizācijām, lai budžetā ieskaitītu naudu.

Saeimas deputāti šodien, solidarizējoties ar visu sabiedrību, divos lasījumos, ātrā tempā pieņēma grozījumus Saeimas kārtības rullī un samazināja savu atalgojumu par 20 procentiem jau no 1.jūlija. Un tiek samazinātas visas piemaksas, kompensācijas – arī par strādāšanu komisijās, un arī Saeimas Kancelejas darbinieki saskaņā ar Prezidija lēmumu saņems par 20 procentiem mazāku atalgojumu.

Bet noslēgumā tomēr gribas runāt arī par Jāņiem. Un, ja nu mēs nevaram vēlēt bagātus, tad vēlēsim vismaz lustīgus Jāņus.

Un īpašas rindas, protams, gribas veltīt Valūtas fondam:

“Visu gadu krīze nāca,
Nu atnāca šovasar.
Dod, Dieviņ, tādu prātu,
Lai birst lati budžetā.”

Un latviešu tautai jau arī kāds glābiņš šajā sarežģītajā laikā tomēr ir:

“Vagās izaugs kartupeļi,
Kūtīs sivēni un teļi,
Augļi katrā dārzā staros,
Lauki – pilsētniekus baros.”

Lai ir tomēr priecīgi Jāņi!

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!