• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Zelta goda zīmes kavalieris Jānis Vējiņš. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 14.07.1999., Nr. 229/230 https://www.vestnesis.lv/ta/id/19199

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Izglītība ir dārga. Bet cik maksā tumsonība?

Vēl šajā numurā

14.07.1999., Nr. 229/230

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Zelta goda zīmes kavalieris Jānis Vējiņš

Jānis Vējiņš ir 72 gadus jauns (pats saka, ka jūtoties enerģijas pārpilns, kā jau otrajā jaunībā) Austrālijas latvietis. Dzimis Jēkabpils rajona Elkšņu pagastā. Esot pensijā, kopā ar dzīvesbiedri Ainu izveidojuši savu tirdzniecības uzņēmumu.

Pie mums kļuvis pazīstams, organizējot plašu 6–7 nedēļu akciju "Zābakus zemessargiem". Tās laikā tika savākti 39 000 Austrālijas dolāru un apauta daļa mūsu Zemessardzes. Tam bija nepieciešamas vairāk nekā tūkstotis telefona sarunu ar tautiešiem, līdz ar to vākšanas darbiem iztērēta prāva summiņa. Tos sedza Jāņa un Ainas Vējiņu ģimene. Viņš pats šai sakarā joko: mūžībā līdzi nepaņemsim, to mēs ar sievu jau esam noskaidrojuši!

1998.gada aprīlī sabiedriskais darbinieks Jānis Vējiņš tika apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeņa Zelta goda zīmi.

Vējiņkungs atkal jaunas rosības pilns, jo pēc tam nobrieda doma otrai akcijai, šoreiz — "Mugursomas zemessargiem". Šim pasākumam savākti 27 000 Austrālijas dolāru. Un atkal — prāvos vākšanas izdevumus segusi Vējiņu ģimene.

Pašlaik Jānis Vējiņš ir Latvijā, un sarūpētās mugursomas 25.jūnijā tika nodotas adresātiem. Taču ne jau tikai tāpēc šobrīd viņš ir dzimtenē. Vējiņkungs laipnuprāt piekrita sarunai:

— Tieši jūniju braucienam uz Latviju izvēlējos tāpēc, ka tad te ir izlaidumu laiks. Esam uzņēmušies tādu kā rūpi par jaunsargu izlaiduma klasēm. 1996.gada beigās man radās doma par balvu fonda radīšanu, lai veicinātu jaunsargu audzināšanu. Šim nolūkam savācām ap 20 000 Austrālijas dolāru. Šī nauda ir neaizskarams kapitāls, kura pārvaldīšanā, lai tā lieta būtu ticama, pieaicināju vairākus sabiedrībā pazīstamus tautiešus. Balvām izlietojam šīs naudas nestos augļus.

Jaunsargu jeb specializēto militāro kursu klases ir piecās vidusskolās: Aizkrauklē, Jaunaglonā, Kazdangā, Apē un Ozolniekos. Jau trešo gadu trim labākajiem jaunsargu klašu absolventiem katram balvā piešķiram 50 latus. Citgad apbalvojamos izvēlējāmies no vienas skolas, šogad — no dažādām. Esam izgatavojuši arī ceļojošu koka vairogu ar mūsu simbolu. Tajā tika iegravēti balvas ieguvēju vārdi.

Šogad augļos no balvu fonda saņēmām tikai 940 dolāru, kas ir ap 350 latu. Tā kā procenti bija mazi, atkal aicināju devīgākos tautiešus ziedot Latvijas jaunsardzei.

Un tā katram jaunsargu klases absolventam Austrālijas un Jaunzēlandes latviešu apvienības vārdā šogad dāvinām Induļa Kažociņa grāmatu "Latviešu karavīri zem svešiem karogiem".

Tiesa, daudzi tautieši ziedojuši naudu grāmatām tieši savai dzimtajai skolai.

Visdāsnākais bija Antons Rudka. Viņš jaunsargiem atvēlēja 3,5 tūkstošus Austrālijas dolāru. Antons Rudka ir no Latgales, tāpēc savu ziedojumu novēlēja agloniešiem, jo no visām jaunsargu skolām šī atrodas vistuvāk viņa dzimtajām vietām. Turklāt Antons Rudka noteicis, ka par 125 dolāriem no šīs summas skolai jāiegādā grāmatas, par pārējo — vajadzīgas lietas pēc pašu ieskata. Aprunājoties ar jaunagloniešiem, nolēmām skolai iegādāt sporta piederumus, televizoru un videoiekārtu un videokameru.

Bet grāmatu dāvināšanu jau trīs gadus še, Latvijā, mums atvieglo Inese Gaile, profesionāls un uzticams palīgs. Bibliotēkas vadītāja Inese pārzina izdevniecību piedāvājumu, un esmu drošs, ka prot izvēlēties katram gadījumam piemērotu un atbilstošu literatūru. Viņa to iegādā un nodod tālāk adresātiem. Par Ineses ieinteresētību mūsu kopējā lietā liecina arī tas, ka viņa meklē tiešos sakarus ar izdevniecībām, jo tad atkrīt tirdzniecības uzcenojums un var nopirkt vairāk grāmatu.

— Priecē, ka jums rūp arī mūsu jaunsargu un Zemessardzes garīgums. Bet — kāpēc tieši jaunsargi un zemessargi visus šos gadus ir jūsu uzmanības lokā?

— Mans tēvs bija aizsargs, bet mana dzīvesbiedre ir virsnieka meita. Arī viņa atbalsta manas aktivitātes un visādi palīdz. Un dēls arī nav pretī. Palīdzības veidi jau var būt ļoti dažādi. Kad 1992.gada sākumā Tautas frontes Melburnas nodaļas priekšniece Valda Liepiņa mums stāstīja par Latvijas armijas un Zemessardzes grūtībām, nodomāju, ka patiesībā droši vien ir vēl sliktāk, jo te taču ir tikai padomijas izglītoti virsnieki. Apzvanīju sev zināmos latviešu izcelsmes vīrus ar attiecīgu izglītību un pieredzi. Daži no viņiem pārcēlās uz Latviju. Arī tā ir garīga palīdzība.

Dzintra Ciekurzne

VEJ2.JPG (16367 BYTES) Goda zīmi Jānim Vējiņam piesprauž Zemessardzes pulkvedis Jānis Hartmanis Foto: I.Cīrulis

VEJ1.JPG (20746 BYTES) Jānis Vējiņš kopā ar savu palīdzi Inesi Gaili Foto: J.Mozulis

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!