Frakciju viedokļi pēc 2009. gada 19. marta sēdes

Frakciju viedokļi — Saeimas Kancelejas stenogrammu nodaļas redakcijā

V.A.Krauklis
(Tautas partijas frakcija):

Šodien gribu akcentēt divus likumprojektus, kas tika akceptēti Saeimas sēdē.

Pirmais ir “Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā”, kas ir vērsti uz to, lai godprātīgus maksātājus bankām vairāk aizsargātu, pirmām kārtām nostiprinot galvotāju tiesības, ka arī galvotājs var vērsties Patērētāju tiesību aizsardzības centrā, ja viņam šķiet, ka banka negodprātīgi vēršas pret viņu, nevis pret to, kas ir kredīta ņēmējs.

Otra būtiska lieta ir tā, ka, ja nav būtisku pārkāpumu attiecībās starp kredīta ņēmēju un kredīta devēju (un šie būtiskie pārkāpumi tagad likumā būs definēti, un, proti, tie ir tad, ja vairāk nekā 60 dienas ir kavēti maksājumi vai arī gada laikā trīs reizes ilgāk par 30 dienām ir kavēti maksājumi), – ja šādu kavējumu nav, tad banka nevar pieprasīt papildu ķīlas, nevar pieprasīt pārvērtēt īpašumus un izvirzīt citas prasības, kas ir saistītas ar nekustamā īpašuma tirgus svārstībām. Kā mūs informēja komisijas sēdē, diemžēl samērā bieži bankas pašlaik līdzīgā veidā rīkojas. Šie likuma grozījumi turpmāk neļaus tā darīt.

Otrs ļoti nozīmīgs likumprojekts, kas tika pieņemts pirmajā lasījumā, ir ļoti gaidītais Publiskās un privātās partnerības likums. Šajā likumprojektā būtībā ir iekļautas visas normas, visi veidi, kādos valsts un pašvaldības var sadarboties ar privātajiem partneriem, lai šie privātie partneri veiktu vai nu pakalpojumus, vai būvniecību, vai nodotu koncesijā īpašumu. Un jāteic, ka tieši šajā ekonomiskajā situācijā publiskā un privātā partnerība ir tas veids, kas, pareizi to piemērojot, var veicināt gan ekonomikas attīstību, gan arī risināt valsts un pašvaldību problēmas tajās nozarēs, kurās pašlaik budžeta līdzekļu nepietiek un acīmredzot kādu laiku arī nepietiks.

Protams, šis likumprojekts ir sarežģīts un ne visiem vēl šie principi ir saprotami, tādēļ komisiju gaida nopietns darbs, ir izveidota darba grupa, kas strādās gan ar šo, gan ar Publisko iepirkumu likumu (jo abi šie likumi ir saistīti), lai līdz vasaras darba pārtraukumam šis likums tiešām tiktu pieņemts un varētu beidzot tajā ietvertos principus izmantot.

Jāteic gan, ka, protams, arī valdībai šajā sakarā ir mājasdarbs, kas ir jāveic, jo diemžēl līdz šim sarunās ar Starptautisko valūtas fondu nav panākts, ka arī pašvaldības varētu piedalīties šādos projektos. Acīmredzot šī kļūda ir jālabo un līdz likuma spēkā stāšanās brīdim ir jāpanāk, lai ne tikai valsts, bet arī pašvaldības varētu piedalīties publiskās un privātās partnerības projektos.

V.Agešins
(frakcija “Saskaņas Centrs”):

Šodien galīgajā lasījumā tika pieņemti grozījumi Latvijas Republikā ievēlēto Eiropas Parlamenta deputātu darbības finansēšanas kārtības likumā.

Par grozījumu būtību. Latvijas Republikā ievēlēto Eiropas Parlamenta deputātu amata alga tiek izmaksāta no Saeimas budžeta – no šim mērķim piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem. Budžeta taupīgas izlietošanas nolūkā bija nepieciešams noteikt kārtību, kā samazināt Saeimas izdevumus. Likumprojektā ietvertie grozījumi paredz no 2009.gada 1.aprīļa par 15 procentiem samazināt Eiropas Parlamenta deputāta amata algu.

Otrām kārtām. Šodien tika precizēts Krimināllikuma 163.¹ panta saturs. Proti, par bordeļa (neatļauta prostitūcijas pakalpojumu organizēšanas un sniegšanas vieta) izveidošanu, uzturēšanu, vadīšanu vai finansēšanu sodīs ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu līdz 100 minimālajām mēnešalgām.

Un trešām kārtām. Tas ir acīmredzot vissvarīgākais jautājums. Šodien otrajā lasījumā Saeima atbalstīja grozījumus Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, kuri paredz pastiprināt kredītu ņēmēju tiesību aizsardzību, liedzot bankām iespēju pieprasīt hipotekāro kredītu ņēmējiem papildu ķīlas, papildu nodrošinājumus, īpašuma pārvērtēšanu vai ātrāku kredīta atmaksu.

Saeimas deputāti bez debatēm atbalstīja priekšlikumus par likuma grozījumiem, kas paredz pasargāt iedzīvotājus no iespējamas banku negodprātīgas rīcības, jo, mainoties nekustamā īpašuma tirgum, tās uzliek kredīta ņēmējam dažādus papildu apgrūtinājumus. Saskaņā ar likuma grozījumiem kredīta devējam nav tiesību pieprasīt patērētājam, kas nav pieļāvis būtisku līguma pārkāpumu, izsniegtā kredīta papildu nodrošinājumu, pamatojoties uz to, ka kredīta nodrošinājumā esošā nekustamā īpašuma vērtība ir samazinājusies nekustamā īpašuma tirgus izmaiņu dēļ.

Tāpat bankām šādā situācijā vairs nebūs tiesību veikt jebkādas izmaksas par hipotekārā kredīta nodrošinājuma pārvērtēšanu līguma darbības laikā un pieprasīt kredīta pirmstermiņa atmaksu.

Turklāt bankām būs pienākums, ja patērētājs, kas nav pieļāvis būtisku līguma pārkāpumu, to lūdz, izskatīt patērētāja priekšlikumu par kredīta atmaksas termiņa pagarināšanu vai kredīta valūtas maiņu. Atteikuma gadījumā kredīta devējs sniedz patērētājam motivētu atbildi 30 dienu laikā.

Par būtisku līguma pārkāpumu šā likuma izpratnē uzskatāma kredīta atmaksas vai procentu maksājumu kavēšana ilgāk par 60 dienām vai biežāk kā trīs reizes gada laikā, katru reizi ilgāk par 30 dienām.

Grozījumi likumā vēl jāpieņem trešajā lasījumā.

Dz.Zaķis
(frakcija “Jaunais laiks”):

Šī nedēļa ir izvērtusies samērā spraiga, jo ir apstiprināta jaunā valdība un šonedēļ notika arī pirmā jaunās valdības sēde. Acīmredzot vesela virkne organizatorisku jautājumu gan Ministru kabinetā, gan arī Saeimā ir vēl priekšā. Nu, neapšaubāmi, svarīgākās lietas, kas ir jāpaveic, ir tās, ka ir jātiek skaidrībā ar to, kā pēc iespējas labāk optimizēt vai pārveidot Latvijas valsts budžetu, kurš diemžēl nepildās tik labi, kā to mēs varētu vēlēties. Jāsamazina, protams, nelietderīgie izdevumi.

Saeimas sēde šodien bija samērā īsa, mēs skatījām jautājumus, kas ir saistīti ar to deputātu mandātu saņemšanu, kuri nāk to deputātu vietā, kas šobrīd ir aizgājuši pildīt ministru pienākumus. “Jaunais laiks” savās rindās sagaidīja Bērziņa kungu, Lasmaņa kungu un Aleksandrova kungu. Tātad ir jauni deputāti, jauni būs arī viņu pienākumi komisijās.

No likumdošanas procesa aspekta raugoties, piekritīšu abiem iepriekšējiem runātājiem, ka svarīgākais jautājums, neapšaubāmi, bija grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā. Šis likums regulē attiecības starp banku un kredīta ņēmēju, un šajā gadījumā mēs panākam situāciju, ka, pirmkārt, banka vairs nedrīkstēs izmantot tādas mainīgās hipotekārā tirgus vērtības, lai piespiestu kredīta ņēmēju vai nu likt jaunas ķīlas, jaunas garantijas priekšā bankai, vai pārskatīt esošās ķīlas vērtību, par to maksājot. Tātad kredīta ņēmējs faktiski tiks ļoti nopietni aizsargāts pret bankas vēlmēm papildus nopelnīt uz viņa rēķina. Protams, tas attiecas tikai uz tiem kredīta ņēmējiem, kas godīgi pilda savas likumā paredzētās saistības un maksā visus procentus.

Otra lieta ir šajā likumā tā, ka iepriekš galvotājs… Jo ir situācija, ka ir banka, kas izsniedz kredītu, ir cilvēks, kas saņem kredītu, un ir vēl arī trešā persona – persona, kas galvo. Iepriekš šis galvotājs nebija šā likuma subjekts. Tas faktiski nozīmēja, ka bankas varēja ar negodīgiem vai agresīviem noteikumiem vai kaut kādām prasībām vērsties pret šo galvotāju, likums viņu neaizsargāja. Šobrīd galvotāju šis likums aizsargās.

Likumprojekts jāpieņem vēl trešajā lasījumā, bet domāju, ka uz trešo lasījumu vairs nopietnu izmaiņu varētu nebūt.

Otrs likumprojekts, kas arīdzan bija ļoti svarīgs, ir Publiskās un privātās partnerības likums. Kā jau minēja iepriekšējie runātāji, likumprojekts paredz to, ka privātais sektors varēs ar savu finansējumu iesaistīties valsts infrastruktūras veidošanā vai pakalpojumu sniegšanā. Tā ir pasaulē ļoti normāla un laba prakse, bet Latvijā diemžēl likumdošana nebija noregulēta.

Tautsaimniecības komisijā paralēli ar Publiskās un privātās partnerības likumu iesniegts arī Publisko iepirkumu likums, kur virkni normu… mēs salāgosim Publisko iepirkumu likuma normas ar Publiskās un privātās partnerības likuma normām. Rezultātā ieguvēji varētu būt ne tikai valsts un pašvaldību institūcijas, bet arī privātie uzņēmēji.

M.Grīnblats
(TB/LNNK frakcija):

Šodien Saeimas sēdē pieņemti vairāki nozīmīgi lēmumi, tādi kā, piemēram, likumprojekta “Publiskās un privātās partnerības likums” apstiprināšana pirmajā lasījumā. Tomēr jau tagad ir skaidrs, ka būtiskais jautājums ir par jaunās valdības un Saeimas sadarbību, par Saeimas un sabiedrības sadarbību, jo uzdevumi, kas būs jārisina tuvākā mēneša laikā, būs ļoti sarežģīti un bieži vien tiem būs piespiedu raksturs. Nebūs izvēles iespējas – darīt vai nedarīt, būs jārīkojas. Jo, neapšaubāmi, valdība šobrīd strādā pie budžeta grozījumiem. Grozījumi lielā mērā izriet no tā, ka prognozes tautsaimniecības attīstībai un darba tirgum ir krietni mainījušās. Prognozes nav iepriecinošas. Tātad aprīļa otrajā pusē Saeimā sagaidāms dokuments, kas būs maziepriecinošs, bet kas tomēr tādā vai citādā veidā būs jāpieņem. Tātad katrā gadījumā būs jāsaprot, ka valdība ne jau aiz ļauna prāta nāk ar šādiem priekšlikumiem, bet tāpēc, ka situācija ir samērā sarežģīta. Par to liecina jau tas, ka gan Latvijas Pašvaldību savienība šodien gatavojas novilkt savas “sarkanās līnijas”, rūpējoties, protams, par iedzīvotājiem un par pašvaldību budžetu; 2.aprīlī nopietnām protesta demonstrācijām gatavojas skolotāji. Neapšaubāmi, šajā gadījumā var būt tikai viens ieteikums: pēc iespējas elastīgi pieiet budžeta grozījumiem un samazināt varbūt izdevumus tajās nozarēs, kuras ir būtiskas (kā mēs te redzam, piemēram, Satiksmes ministrijā – ceļu uzturēšana un remonts), bet kuras tomēr sociāli nav “sprādzienbīstamas”, un pēc iespējas saudzīgi, pēc iespējas mazāk samazināt tur, kur tas ir sociāli bīstami un kur ilgtermiņā tam var būt sliktas sekas.

Kritiski jāizvērtē ir nodokļa grozījumi, kas veikti decembrī, jo, neapšaubāmi, neliels samazinājums ir gandrīz visu nodokļu ieņēmumu jomā, taču visdramatiskākais kritums ir tieši saistībā ar pievienotās vērtības nodokli. Jaunajai valdībai tas tomēr liek vēlreiz pārskatīt visu to, uz kā pamata šā nodokļa likmes tika paceltas un ko Saeima atbalstīja toreiz, decembrī, situācijā, kurā valdība mums piedāvāja pieņemt šos dramatiskos grozījumus vienas dienas laikā. Protams, izšķirošais vārds šajā jautājumā ir jāsaka finanšu ekspertiem, un šeit nevajadzētu vadīties pēc “patīk – nepatīk” principa, bet būtu jāvadās pēc tā, kā tiešām ir labāk. PVN ieņēmumu atpalikšana šobrīd visvairāk apdraud tieši budžeta ieņēmumu daļu.

Tieši tādā pašā rakursā jāskatās arī uz to piedāvāto risinājumu, kurš pašreiz satrauc gan bankas, gan arī strādājošos, proti, līdz šim pensiju otrajā līmenī tika iemaksāti 8 procenti no sociālā nodokļa, bet tuvākā pusotra gada laikā varētu būt tikai 2 procenti. Arī tā ir piespiedu norma, jo iepriekšējos gados, kad sociālajā budžetā regulāri bija pārpalikums, šis pārpalikums tika izlietots pamatbudžeta deficīta segšanai. Kā zināms, katru gadu pamatbudžets par vairākiem simtiem miljonu latu pārsniedza ieņēmumus. Tas ļāva, protams, vairāk tērēt, tātad vairāk palielināt arī algas visos tajos sektoros, kas skar veselību, izglītību, iekšlietas un tā tālāk. Tomēr šobrīd pamatbudžets šo naudu atdot atpakaļ sociālajam budžetam nevar, un, tā kā izdevumu daļa noteikti ievērojami pieaugs attiecībā uz bezdarbnieku pabalstiem, apmēram 60 miljoni vajadzīgi papildus. Tātad, lai saglabātu pensijas tajā līmenī pašreizējiem pensionāriem, šāda norma ir piedāvāta, un es paredzu, ka Saeimai to nāksies pieņemt (vai nu 8 procenti pret 2 procentiem, vai arī būs kaut kāda neliela korekcija), lai vismaz šogad sociālais budžets neciestu. Kaut arī, protams, ilgtermiņā būtu tikai taisnīgi, ja pamatbudžets varētu atdot atpakaļ sociālajam budžetam vairāk nekā 900 miljonus latu, kas ir tērēti šā pamatbudžeta deficīta segšanai iepriekšējos gados.

Lūk, tādi ir tie smagie uzdevumi, ar kuriem Saeimai nāksies saskarties jau nākamajā mēnesī, un jācer, ka jaunā koalīcija spēs ar šiem uzdevumiem tikt galā, varbūt arī negaidīdama īpašu pateicību no sabiedrības puses, jo tie ir uzdevumi, kas ir jāveic, lai situācija nepaliktu vēl sliktāka.

O.Kastēns
(LPP/LC frakcija):

Esmu gandarīts, ka šodien Saeimas sēdē pirmajā lasījumā tika izskatīts ilgi gaidītais likumprojekts “Publiskās un privātās partnerības likums”. Ņemot vērā infrastruktūras deficītu, kā arī nelielos un ierobežotos budžeta līdzekļus, interese par publiskās un privātās partnerības instrumentu ir rosinājusi plašu interesi Eiropas Savienības dalībvalstīs. Tātad īsumā – šī partnerība iekļauj sevī faktu, ka privātie, teiksim, izpildītāji īsteno kādas infrastruktūras projektus, piemēram, veic ceļu būvniecību un tā tālāk, par ko arī attiecīgi pēc tam saņem finansējumu no valsts.

Tātad Lielbritānijas valsts kontroles ziņojums liecina, ka, realizējot projektus ar publiskās un privātās partnerības metodi, 78 procentos gadījumu tiek panākta projekta realizācija noteiktajā laikā vai pat vēl ātrāk un arī plānotajos budžeta ietvaros. Savukārt realizējot projektus ar tradicionālo metodi, šis rādītājs ir 30 procenti. Un, lai gan Latvijā šobrīd esošie normatīvie akti ļauj īstenot publiskās un privātās partnerības projektus, šobrīd tā nav plaši izplatīta prakse. Koncesiju reģistrā pašlaik ir reģistrēti tikai 15 salīdzinoši mazi koncesiju līgumi, kas ir diezgan mazs rādītājs, ņemot vērā lielo nepieciešamību pēc infrastruktūras modernizācijas projektiem Latvijā.

Kā vēl vienu nozīmīgu Saeimas darba kārtībā iekļautu jautājumu gribētu minēt likumprojektu “Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā”, kuru šodien izskatījām otrajā lasījumā. Šis likumprojekts precizē patērētāju tiesības gadījumos, ja līgumā iekļauti netaisnīgi noteikumi un patērētājiem tā rezultātā tiek nodarīti zaudējumi. Šādā gadījumā likumprojekts paredz tiesības patērētājam vērsties ar prasību tiesā savu likumīgo tiesību un interešu aizsardzībai. Likumprojektā ir veikta arī virkne precizējumu, piemēram, ir izveidota jauna sadaļa, kas reglamentē tirdzniecības un pakalpojumu sniegšanas organizēšanas kārtību, un tā tālāk.

LPP/LC frakcija un arī es personīgi uzskatu, ka grozījumi šajā likumā bija akūti nepieciešami, jo patērētājam ir jāzina savas tiesības un jābūt nodrošinātai iespējai šīs tiesības aizstāvēt. Un tieši šajā laikā, kad ik dienu pieaug kavēto hipotekāro maksājumu skaits, ir jādara viss iespējamais, lai aizsargātu godprātīgos kredītņēmējus, it īpaši tos, kuri ņēmuši kredītu pirmā dzīvokļa iegādei.

Es arī gribētu paust pie reizes sašutumu par jaunās valdības paziņojumu, kurā tiek ierosināts atņemt ģimenes valsts pabalstu jaundzimušo bērnu vecākiem un piemaksu pie bērna piedzimšanas pabalsta. Mana partija – LPP/LC – atbalstīja jaunās valdības apstiprināšanu, ņemot vērā valdības deklarācijā pausto labo gribu turpināt ģimenes atbalsta politiku, bet tagad ir diemžēl jāatzīst, ka jaunā valdība ir neģēlīgi apkrāpusi ģimenes ar bērniem nepilnas nedēļas laikā kopš savu solījumu došanas. Protams, mēs apzināmies, ka krīzes apstākļos ir nepieciešams turpināt izdevumu samazināšanu, taču tieši krīzes dēļ valsts atbalsts ģimenēm ar bērniem ir jāsaglabā kā viena no galvenajām pamatvērtībām.

Vēl es gribu pateikties par darbu vice­spīkerei Karinai Pētersonei, kas šodien ir kļuvusi par “Jaunā laika” Saeimā sāktās tīrīšanas upuri. Tīrīšanas, protams, tiek veiktas, nevis izvērtējot amatpersonu kompetenci, bet gan pēc partijiskās piederības, un šo represiju iniciatoriem es nobeigumā atgādināšu vienu latviešu tautas teicienu, ka dots devējam atdodas.

V.Buhvalovs
(PCTVL frakcija):

Es gribu pievērst jūsu uzmanību izglītības jautājumam. Masu informācijas līdzekļos jau daudzkārt ir izskanējuši paziņojumi par nepieciešamību aizvērt skolas. Pirmām kārtām runa ir par nelielas komplektācijas lauku skolām un pilsētu skolām ar nepietiekamu komplektāciju.

Saprotams, ka finansiālās krīzes apstākļos ir nepieciešams meklēt ceļus, kā samazināt izdevumus, bet kādēļ ir jāaizver tieši skolas, it īpaši, ja runa ir par nelielām lauku skolām, kuras lielākajā daļā gadījumu ir ne tikai izglītības iestādes, bet arī lauku kultūras centri. Tiek aizvērta kāda skola, un kā sekas tam parasti degradējas lauku rajons, kurā tā bija atradusies. Valdošās koalīcijas pūles jau sen ir novedušas Latviju līdz nabadzībai, it īpaši lauku apvidus. Tagad atlicis vien iznīcināt jebkuru kultūru laukos.

Nesen mūsu frakcija “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” piedāvāja grozījumus Vispārējās izglītības likumā. Grozījumu būtība ir ietverta trijos galvenajos aspektos.

Pirmais aspekts. Jebkura skolu reorganizācija jāveic ar vecāku un pedagogu piedalīšanos. Mūsuprāt, sabiedrības piedalīšanās reorganizācijas procesā ir interešu saskaņošanas un kompromisa meklējumu obligāts pamatnosacījums.

Otrais. Reorganizēto skolu audzēkņiem jābūt iespējām turpināt izglītību pēc tām izglītojošām programmām, pēc kurām viņi tika apmācīti pirms tam. Pretējā gadījumā, kā mums ir zināms, pirmām kārtām slēdz krievu skolas, bet bērnus sūta mācīties uz latviešu skolām. Tas ir nepieļaujami.

Un trešais aspekts. Skolu reorganizācija nedrīkst novest pie tā, ka tiek pārkāptas bērnu tiesības uz izglītību, tās pieejamību un atbilstošu kvalitāti. Runa ir par nopietnas problēmas, kas saistīta ar transportu, novēršanu, jo virknē gadījumu skolēniem ik dienas ir jābraukā uz skolām, kuras atrodas citās pilsētās 40–50 kilometru attālumā, kā tas, piemēram, ir noticis pēc Kalnciema skolas reorganizācijas. Diemžēl Saeimas valdošā koalīcija noraidīja mūsu priekšlikumus.

J.Strazdiņš
(ZZS frakcija):

Turpinot iepriekšējā deputāta kunga teikto, gribētu nomierināt auditoriju, jo tieši Izglītības, kultūras un zinātnes komisija šajā nedēļā ir sākusi skatīt divus ļoti svarīgus dokumentus, kurus sagatavojusi mūsu – Zaļo un Zemnieku savienības – minis­tres Tatjanas Koķes vadītā ministrija. Un tie ir grozījumi Izglītības likumā. Kā arī ir beidzies virtuālais mēģinājums... īsi sakot, kas notiktu tad, ja nauda sekotu skolēnam.

Ir neapšaubāms fakts, ka nākamajā gadā skolēnu skaits var samazināties par 12 tūkstošiem. Arī saimnieciskā rosība pašreiz ir tāda, kāda nu tā ir… Un arī izglītības sistēma ir saņēmusi samazinātu finansējumu, tāpēc ir ļoti stingri jāseko līdzi tam, kur aiziet nauda, kā tā tiek tērēta, cik efektīvi šī nauda tiek izlietota, kāda ir izglītības kvalitāte, cik pieejama ir izglītība. Un tāpēc jaunajā Izglītības likumā ir… Iepriekšējais likums tika pieņemts 1998.gadā, bet jaunajā Izglītības likumā tiek meklēta tagad saskaņa gan ar izmaiņām izglītības situācijā Latvijā, gan arī ar izmaiņām citos likumos, teiksim, Augstākās izglītības likumā, lai likums vairāk atbilstu šiem pieņemtajiem likumiem.

Ļoti nopietna diskusija komisijā bija par to, vai nevajadzētu sākt izglītošanu jau no sešu gadu vecuma. Tur bija dažādi uzskati, kas ekonomiski gan būtu izdevīgi, jo tādā veidā saīsinātos šis apmācības laiks un bērns ātrāk varētu pāriet augstākā izglītībā vai sākt darba gaitas. Varbūt būtu vieglāk ģimenei un arī pašam bērnam izdevīgāk. Bet tomēr arī daudzi deputāti uzskatīja, ka nedrīkst saīsināt “saulaino” bērnību, un ne jau katrs bērns vienmērīgi attīstās. Arī Vidusskolu asociācijas pārstāve Grebskas kundze teica, ka tomēr ir jāievēro tas, ka bērni attīstās dažādi. Un tāpēc būtu šis jautājums vēl jāizvērtē, nevajadzētu to sasteigt. Katrā gadījumā, ja bērns ir attīstīts, ja māk jau lasīt, ir jau apguvis datoru un tā tālāk, dabīgi, viņš var sākt mācīties agrāk.

Tālāk par Izglītības un zinātnes ministrijas veikto pārbaudi saistībā ar variantu – nauda seko skolēnam. Tiešām ir izplatīts uzskats, ka, jā, šī sistēma varētu izraisīt skolu masveidīgu slēgšanu. Izglītības un zinātnes ministrija jūs var nomierināt, jo tieši tagad ir redzams, ka nekāda masveidīga skolu slēgšana nenotiks, it sevišķi pamatskolu slēgšana, bet ka varēs tikt izmantotas tukšās klases vai tukšie stāvi pirmsskolas izglītības iestāžu iekārtošanai, varēs veidot skolu filiāles, varēs arī dažas vidusskolas pārveidot par pamatskolām, kā arī dažas skolas savienot ar profesionālās izglītības iestādēm, kas samazinātu izdevumus, un līdz ar to mēs jau ar esošajiem finanšu līdzekļiem neizraisītu kaut kādu masveidīgu šo skolu slēgšanu. Tā ka tās ir priekšlaicīgas bailes. Un arī nauda tagad nonāks jaunajos novados, kur katra pašvaldība ļoti racionāli skatīsies, cik izdevīgi tā izlieto savu naudu, lai izglītības process neciestu. Tā ka tādas domas, ka tagad ir kaut kādi draudi izglītības iestādēm kā tādām, ir priekšlaicīgas, bet tiešām ir nopietni jādomā, lai izglītības process būtu ekonomisks.

A.Seile
(partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcija):

Vispirms es gribu apsveikt pašvaldību vadītājus, kuri šodien ir pulcējušies Skrundā, lai piedalītos Latvijas Pašvaldību savienības kongresā. Diemžēl mūsu pārstāvji tur ieradīsies tikai ar nokavēšanos, jo šodien šis kongress notiek Saeimas sēdes laikā.

Bet, ja runājam par Saeimas sēdi, tad jāsaka, ka par ekonomiska satura likumiem balsojumi Saeimā šodien bija diezgan vienprātīgi, un ar pozitīvu balsojumu tajā piedalījās gan pozīcijas, gan opozīcijas deputāti.

Mēs arī ievēlējām Saeimas Prezidijā Solvitu Āboltiņu, kas pārstāv “Jauno laiku”, un šī frakcija ir arī premjera partijas frakcija, tāpēc acīmredzot šī vieta Prezidijā bija nepieciešama.

Tomēr “Pilsoniskā Savienība” ar pilnu atbildību paziņo, ka mēs nepiedalīsimies turpmākajā amatu pārdalē Saeimas komisijās, jo necīnāmies par krēsliem, bet centīsimies ietekmēt likumdošanas procesu tā, lai tas būtu šajā krīzes situācijā labvēlīgāks Latvijas iedzīvotājiem.

Un, protams, šīs izmaiņas, kas gaida visus Latvijas pilsoņus un nepilsoņus, būs ļoti smagas, jo budžeta grozījumi ir jāizdara diezgan ātrā laikā, un ministrijas joprojām strādā pie izdevumu daļas samazināšanas. Jācer, ka tās pārāk negaidīti neietekmēs mūsu valsts ekonomisko situāciju, jo administratīvos izdevumus, manuprāt, samazināt tik tiešām var. Bet jārīkojas arī tā, lai nodokļi pildītu mūsu valsts budžeta ieņēmumu daļu.

Pagājušajā nedēļā tika veikti grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībām”, lai likvidētu padomes, izņemot lielos uzņēmumus, un lai likvidētu padomes arī valsts un pašvaldību sabiedrībās ar ierobežotu atbildību. Un ir jāsaka, ka tomēr ir noticis morāli diezgan nepieļaujams process, jo tiek atbrīvoti cilvēki no padomēm, padomes tiek atlaistas, un šie bijušie padomju locekļi steidz saņemt lielās kompensācijas, kamēr vēl nav iestājusies… kamēr vēl nav stājušās spēkā tās normas, kas nosaka izmaiņas kompensāciju apmēros. Un šīs izmaiņas stājas spēkā tikai ar 1.maiju.

Protams, gandrīz katrs, kas šodien runāja no frakciju pārstāvjiem, runāja par Patērētāju tiesību aizsardzības likumu, tāpēc es daudz neatkārtošos un nenodarbošos ar šo normu komentēšanu. Bet es gribu tikai pateikt, ka viena tomēr ir ļoti nozīmīga norma šajā likumā, kas paredz, ka kredīta devējam nav tiesību pieprasīt patērētājam, tas ir, kredīta ņēmējam, izsniegt kredīta papildu nodrošinājumu, ja ir samazinājusies nekustamā īpašuma tirgus vērtība. Ja šī pārvērtēšana notiek, tad tas ir jāizdara tikai ar pašas bankas apmaksu.

Vēl es gribu pateikt, ka darba grupa pie Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas strādāja pie grozījumiem Aizsargjoslu likumā. Nupat šis darbs ir pabeigts. Iespējams, ka nākamajā nedēļā vai varbūt aiznākamajā nedēļā varēs šo likumprojektu izskatīt arī komisijā. Grozījumi šajā likumā nav ļoti būtiski, bet tiek sašaurinātas drošības un tehniskās aizsargjoslas ap gāzesvadiem un citiem objektiem. Tas, protams, radīs zināmus atvieglinājumus zemes īpašniekiem, kuru teritorijas šķērso šīs komunikācijas. Bet tādi būtiski grozījumi, kas atvieglotu kāpu zonas apbūvi, darba grupā atbalstīti netika. Protams, ir daži precizējumi, kas pieļauj mazliet liberālākas normas šīs kāpu zonas noteikšanā. Bet, galvenais, vajadzētu pasteigties ar šā likumprojekta pieņemšanu, lai līdz Saeimas kārtējam sesijas pārtraukumam mēs varētu arī šo likumu izskatīt Saeimas sēdē.

Es domāju, ka cilvēkiem šajā krīzes situācijā pārāk nav jāuztraucas: ir jāpērk sēklas un sivēni, lai varētu nodrošināt pārtiku vismaz lauku apvidos dzīvojošiem cilvēkiem. Un, protams, mēs rūpēsimies par to, lai vismazākās algas netiktu pārāk samazinātas šajā mums visiem grūtajā, bīstamajā situācijā. Un Saeima arī ir apņēmusies vēl vairāk samazināt Saeimas izdevumus arī mums, Saeimā strādājošajiem.