Savā līdzšinējā darbā, pie Latvijas Institūta direktores galda, vakar, 30.jūnija pēcpusdienā

Vakar V.Vīķe–Freiberga tikusies ar Pasaules skautu organizācijas ģenerālsekretāru Žaku Moreiljonu. Šī tikšanās jaunajai Valsts prezidentei likusies īpaši nozīmīga arī tā apstākļa pēc, ka Latvijā Valsts prezidents ir vienlaikus valsts skautu un gaidu organizācijas vadītājs. Brīvprātīgā jauniešu kustība V.Vīķei–Freibergai ir simpātiska jau kopš viņas ģimenes bēgļu gaitu sākumposma, kad skauti un gaidas rūpējušies par bērniem bēgļu nometnēs. Latvijas izglītības sistēma šobrīd ir orientēta vairāk uz izglītošanu, ne audzināšanu, tāpēc skautu un gaidu kustībai, pēc jaunās Valsts prezidentes domām, varētu būt būtiska loma to audzināšanas trūkuma aizpildīšanā, ko mūsdienu ģimenēs rada vecāku lielā aizņemtība un laika trūkums.

Septembra beigās varētu notikt Valsts prezidentes pirmā ārvalstu vizīte Igaunijā. Oficiālu uzaicinājumu apmeklēt šo valsti V.Vīķe–Freiberga saņēmusi savas tikšanās laikā ar Igaunijas prezidentu Lennartu Meri, kad viņš kopā ar Lietuvas un Polijas prezidentiem viesojies pie Latvijas Valsts prezidenta Gunta Ulmaņa. Jaunā Valsts prezidente ir saņēmusi ielūgumu doties oficiālā valsts vizītē arī uz Lietuvu.

Šodien V.Vīķei–Freibergai ir tikšanās ar Francijas vēstnieci, kas nodos viņai sveicienus no Francijas prezidenta Žaka Širaka. Kā atzina jaunievēlētā Valsts prezidente, viņai šķiet, ka sekos arī uzaicinājums viesoties Francijā.

Pēdējās dienās V.Vīķei–Freibergai bijušas arī vairākas tikšanās ar ārvalstu vēstniekiem Latvijā, ar ārvalstu preses un televīzijas žurnālistiem.

Pēc iepazīstināšanas ar savu darba kārtību jaunā Valsts prezidente atbildēja uz jautājumiem.

— Vai jūs neizbrīnīja fakts, ka pirmdienas, 28.jūnija, preses konferencē Latvijas televīzijā nepiedalījās neviens krievu valodā iznākošās preses pārstāvis?

— Nebūt ne, jo es ar šo masu mediju žurnālistiem tikos jau trīs dienas iepriekš — piektdienā. Viņi bija paši pirmie, kuriem bija priekšrocība uzdot man jautājumus un saņemt atbildes.

— Vai jūs kā zinātniece, kā psiholoģe nevarētu raksturot latviešu psiholoģisko portretu?

— Domāju, ka latviešiem ir ļoti interesants psiholoģiskais portrets — tikpat krāsains un saistošs kā jebkurai citai tautai. Ja man būtu jāskatās uz mūsu tautu ar ārpusnieka acīm, tad es teiktu, ka latvieši ir pirmām kārtām ļoti skaisti un stalti cilvēki. Viņi ir arī ļoti gudri un saprātīgi, spēj pielāgoties apstākļiem, ko pierāda bēgļi, kas aizgāja trimdā ar to, kas mugurā, un spēja ļoti īsā laikā jebkurā pasaules malā ne tikai izdzīvot, bet iekārtoties normālai dzīvei un ieņemt vadošus amatus savās jaunajās mītnes zemēs. Varētu pat sastādīt garu sarakstu un veikt veselu zinātnisku eksperimentu par to, cik attīstīta un gudra ir latviešu tauta. Vērojot latviešus ar tāda cilvēka acīm, kas daļu sava mūža ir pavadījis dienvidu zemēs, es varētu teikt, ka ir vērojams zināms ziemeļniecisks vēsums, piemēram, latvietis runājot nekad tā nežestikulēs ar rokām un mīmiku, kā to darītu itālis vai francūzis. Katrai tautai ir atšķirīgi sejas vaibsti, atšķirīga sejas izteiksme, latviešiem tā ir samērā vēsa un atturīga salīdzinoši, piemēram, ar amerikāņiem. Taču šis ārējais vēsums neattaisno dienvidnieku iedomas par savu monopolu uz spēju izjust dziļas kaislības un jūtas. Nedomāju, ka ziemeļnieki atpaliktu savās jūtu vai kaislību izpausmēs, izjūtu dziļumā, nemaz nerunājot par romantiku.

— Vai turpinās jūsu pārrunas par savas padomnieku komandas veidošanu?

— Jā, šis process nemitīgi turpinās, bez tam katru dienu nāk klāt kas jauns, tomēr viss vēl ir tikai tapšanas stadijā, un ticiet man, tiklīdz kaut kas būs skaidri zināms, par to jums tiks paziņots.

— Kā jūs vērtējat jezgu, kas ir sacēlusies ap prezidenta vēlēšanām sakarā ar aizdomām par kukuļdošanu?

— Tā ir nelaimīga epizode, kas nespodrina Latvijas tēlu pasaules acīs. Jebkuras runas par kukuļdošanas mēģinājumiem, tiešas vai netiešas, kaut vai aizdomas par to, pašas par sevi jau ir drūma lieta. Es ceru, ka šī lieta, tā kā tā jau ir nodota prokuratūrai, tiks izmeklēta un risināta pēc iespējas ātri. Jo vairāk šajā jautājumā ir neskaidrību, jo tās ieilgst, jo sliktāk.

— Vai jūs varētu ieviest skaidrību lietā, kas saistīta ar jūsu Kanādas pilsonību?

— Tajā dienā, kad atsacījos no Kanādas pilsonības, Kanādas vēstnieks Baltijas valstīs man paskaidroja, ka brīdī, kad es parakstu savu atsacīšanos no pilsonības un Kanādas likumīgais pārstāvis šo manu vēlēšanos apstiprina ar savu parakstu, juridiski es esmu brīva no Kanādas pavalstniecības. Kanādai nav tādu likumu, kas paredzētu saviem pilsoņiem vai ekspilsoņiem uzspiest savu pavalstniecību ar varu. Gluži otrādi — man bija grūtības sagādāt oficiālo formulāru par atteikšanos no pilsonības, ko iesniegt Saeimai, jo šādi gadījumi ir ārkārtīgi reti. Protams, šādam iesniegumam ir garas administratīvās sekas, ja tā var teikt — kamēr es tieku izdzēsta no visiem reģistriem un grāmatām. Cik ilgi laiku tas var aizņemt, to neviens nevar pateikt, bet principiāli un juridiski līdz ar manu un Šona Boida parakstu Kanādas valsts acīs es vairs neesmu tās pilsone. Tāds ir Kanādas viedoklis, un, ja kādam ir kāds gudrāks viedoklis, es par to neesmu informēta.

— Jūs esat izteikusi vēlēšanos strādāt kopā ar saviem bērniem. Kādus amatus viņi varētu ieņemt jūsu kancelejā?

— Esmu viņus aicinājusi nākt man palīgos, man līgums ar viņiem nav noslēgts, var teikt, ka sarunas vēl turpinās. Mani bērni ir neatkarīgi cilvēki. Viņu kvalifikācija katrā ziņā ir tāda, ka viņi būtu piemēroti tiem amatiem, kuriem esmu iecerējusi viņus izmantot. Un viņu īpašā priekšrocība — ņemot vērā, ka es pati esmu viņus uzaudzinājusi, varu likt roku ugunī un apgalvot, ka varu viņiem pilnīgi uzticēties, ka viņi ir absolūti neuzpērkami, nekorumpējami, neiespaidojami no nekādiem spēkiem. Ir izteiktas bažas, ka mani varētu iespaidot dažādi cilvēki, bet es zinu, ka ne Kārli Freibergu, ne Indru Freibergu neviens neiespaidos, neuzpirks nekādos apstākļos. Vienam ir pieredze žurnālistikā, otram, administratīvā darbā, viņi zina vairākas svešvalodas, abiem ir politisko zinātņu un starptautisko attiecību izglītība, tā ka par viņu kvalifikāciju bažu nevarētu būt.

— Vai jums ir izdevies atrast laiku un iepazīties ar Valodas likuma projekta redakciju, kas tiks izskatīta trešajā lasījumā? Ja ir, vai jums ir kādi iebildumi vai atšķirīgi viedokļi par to?