• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Saeimas 2009. gada 19. februāra sēdes stenogramma (sākums). Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 26.02.2009., Nr. 32 https://www.vestnesis.lv/ta/id/188304

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Par aicinājumu deklarēt faktisko dzīvesvietu

Vēl šajā numurā

26.02.2009., Nr. 32

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Saeimas 2009. gada 19. februāra sēdes stenogramma (sākums)

 

Stenogramma — Saeimas Kancelejas stenogrammu nodaļas redakcijā

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze.

Sēdes vadītājs.

Labrīt, godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas!

Godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Sāksim Saeimas sēdi.

Sākam Saeimas sēdi ar sadaļu “Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem”.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Kriminālprocesa likumā” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. (No zāles dep. A.Bērziņš (LPP/LC): “Pareizs lēmums!”) Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Biometrijas datu apstrādes sistēmas likums” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai un Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un noteikt, ka Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātu neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Komercdarbības atbalsta kontroles likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Vēlētāju reģistra likumā” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Saskaņā ar Kārtības rulli viens deputāts var runāt “par”, viens – “pret” šā likumprojekta nodošanu komisijai.

“Pret” pieteikusies runāt deputāte Solvita Āboltiņa.

(No zāles dep. J.Dobelis: “Nevar būt!”)

S.Āboltiņa (frakcija “Jaunais laiks”).

Labrīt, cienījamie kolēģi! Droši vien vakardien, kad jūs frakcijās skatījāt darba kārtību, jūs ātri pārskrējāt šim jautājumam pāri un droši vien neviens nepadomājāt par to, ka ir šī sabiedrības prasība pēc izmaiņām Vēlētāju reģistra likumā.

Kas tad tiek piedāvāts šoreiz, un ko mēs ar vieglu roku gatavojamies nodot komisijām?

Pavisam sīks labojums likumā, no kura tiek izsvītroti daži panti. Ko tad mēs izsvītrojam no šā likuma? Mēs visi ļoti labi zinām, ka Eiroparlamenta un pašvaldību vēlēšanās mēs piedalāmies nevis kurā katrā iecirknī, bet tajā, kurā mēs esam reģistrēti. Mēs visi ļoti labi atceramies, ka šajās vēlēšanās mēs saņemam mājās lapiņas, kas mums atgādina, kurš ir mūsu iecirknis, kur mēs esam reģistrēti un uz kurieni mums ir jādodas balsot. Šajās lapiņās ir atgādinājums: ja mēs nevaram balsot šajā iecirknī, tad mēs varam doties un pārreģistrēties – laikus piereģistrēties citā iecirknī.

Tad, lūk, šogad šādas lapiņas nesaņemsim ne mēs, ne mūsu vēlētāji. Tātad vienkārši tas tiek aizstāts ar paziņojumu, ka šī informācija tiks nodrukāta “Latvijas Vēstnesī”. Vai jūs domājat, ka daudzi cilvēki šajos grūtajos ekonomiskajos apstākļos var atļauties sev nopirkt jebkuru no avīzēm vai ka viņi varbūt visi tagad mājās abonē “Latvijas Vēstnesi” un katrs, sagaidot šo avīzi mājās, tiešām zinās, uz kuru pusi ir jāiet vēlēt?

Es uzskatu, ka šādi grozījumi, kas droši vien ir pamatoti ar to, ka mums nav pietiekami daudz līdzekļu, lai izsūtītu šos paziņojumus, pēc savas būtības grauj demokrātiju, jo cilvēkiem būs liegta iespēja piedalīties vēlēšanās. Viņi nezinās, un viņi neaizies uz šīm vēlēšanām. Tāpēc aicinu neatbalstīt šo likumprojektu.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds deputātam Oskaram Spurdziņam. Viņš acīmredzot runās “par” likumprojekta nodošanu komisijām.

O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Īpaši Āboltiņas kundze!

Laikam Kampara kungs, kas strādā mūsu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā, nav jūs līdz galam informējis par to, ka vakar komisija jau skatīja šo jautājumu.

Protams, daudz kam tā nepiekrita, kā jūs arī pareizi teicāt, taču tajā pašā laikā mēs nolēmām, ka visus šos priekšlikumus nebūtu pareizi noraidīt, jo tur ir arī labas lietas, ko valdība piedāvā. Līdz ar to komisija ir gatava strādāt, izņemot ārā to, kas arī jums nepatika.

Es lūdzu tomēr nodot likumprojektu komisijai.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par Ministru kabineta iesniegtā likumprojekta “Grozījumi Vēlētāju reģistra likumā” nodošanu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 43, pret – 25, atturas – 8. Likumprojekts komisijai ir nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Latvijas Republikas un Eiropas Meteoroloģisko satelītu izmantošanas organizācijas (EUMETSAT) līgumu par Latvijas Republikas pievienošanos konvencijai par Eiropas Meteoroloģisko satelītu izmantošanas organizācijas (EUMETSAT) dibināšanu” nodot Ārlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Plinera, Sokolovska, Buzajeva, Buhvalova un Mitrofanova iesniegto likumprojektu “Grozījums Valsts aizsardzības finansēšanas likumā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai un Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija.

Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli viens deputāts var runāt “par”, viens – “pret” likumprojekta nodošanu komisijām.

“Par” pieteicies runāt deputāts Valērijs Buhvalovs. Lūdzu!

V.Buhvalovs (PCTVL frakcija).

Cienījamie kolēģi! Budžeta ierobežojumi, kurus mēs bijām pieņēmuši, ir pilnīgi saprotami ārkārtīgi smagas finansiāli ekonomiskās krīzes apstākļos, kas beigsies nezin kad.

Mēs samazinājām darba algas, ierēdņu izdevumus, tomēr pastāv vēl viens resurss, kuru droši varētu samazināt vismaz uz pusi. Runa ir par Latvijas dalības NATO finansēšanas samazināšanu. Patlaban nepastāv un, manuprāt, vēl ilgu laiku nebūs tiešu militāru draudu mūsu valstij. Vēl vairāk! Arī brīdī, kad iestājāmies NATO, šādu draudu nebija. Daudzas Austrumeiropas valstis ierobežoja savu finansējumu dalībai NATO, un tikai mēs vēlamies iet pa priekšu visai Eiropai. Kādēļ mums vajag tērēt 2 procentus no iekšējā kopprodukta dalībai NATO, ja mums neviens nedraud? Šodien papildu finanšu resursi pirmām kārtām ir nepieciešami, lai saglabātu jau esošās un izveidotu jaunas darba vietas. Vienkāršiem ļaudīm mūsu valstī nav darba, nav naudas pārtikai, apģērbam un komunālajiem maksājumiem, bet mēs tērējam simtiem miljonu latu dalībai NATO blokā.

Aicinu jūs atbalstīt šo grozījumu.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds deputātam Jurim Dobelim. Viņš pieteicies runāt “pret” likumprojekta nodošanu komisijām.

J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Gribētos iesniedzējiem atgādināt, ka Latvija, iestājoties NATO, ir uzņēmusies noteiktas saistības. Šīs saistības neatšķiras no to dalībvalstu saistībām, kuras jau sen ir NATO sastāvā. Līdz ar to kārtējo reizi mēs redzam, ka diemžēl Saeimā ir politiski spēki, kas jebkurā grūtā situācijā centīsies to izmantot ne par labu Latvijas valsts interesēm.

Gribētos atgādināt vēl un vēlvienreiz: ja nebūs valsts drošības, gan ārējās, gan iekšējās, tad viss pārējais iegūs pilnīgi citu, otršķirīgu, nozīmi. Un līdz ar to aicinu noraidīt šādu jocīgu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vai deputātam Lācim kaut kas piebilstams par procedūru? (No zāles dep. V.Lācis: “Nē, nē!”) Viss kārtībā… Vai jūs?... Jā, paldies.

Viens deputāts ir runājis “par”, viens – “pret” likumprojekta nodošanu komisijām. Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Plinera, Sokolovska, Buzajeva, Buhvalova un Mitrofanova iesniegtā likumprojekta “Grozījums Valsts aizsardzības finansēšanas likumā” nodošanu Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai un Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 22, pret – 59, atturas – 8. Likumprojekts komisijām nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Šadurska, Seiles, Druvietes, Laicāna un Kalnietes iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Vārds deputātam Kārlim Šadurskim. Viņš ir pieteicies runāt “par” likumprojekta nodošanu komisijai.

K.Šadurskis (partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātie kolēģi! Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” ir cieši saistīts ar nākamo darba kārtības jautājumu – ar grozījumiem valsts budžeta likumā. Tādēļ runāšu par tiem abiem.

Kolēģi! Cilvēki katru dienu seko ziņām plašsaziņas līdzekļos, izmisīgi gaidīdami jelkādu valdības rīcību ekonomikas kritiena bremzēšanai. Kas tikmēr notiek valdībā un valsts varas struktūrās? Tikmēr valdība ir ļoti aizņemta un Valsts prezidents tāpat, Valsts prezidentam dejojot ar premjeru politiskās dejas: solis uz priekšu, divi – atpakaļ. Koalīcija diskutē par vissvarīgāko problēmu valstī – 11 vai 13 ministrijas? Un, patiesību sakot, cilvēkiem tas ir apriebies.

Katru dienu mūsu ekonomika zaudē miljonus. Ar katru dienu mums paliek mazāk ekonomisku un finansiālu instrumentu, lai glābtu valsti.

Pagājušogad vasarā pozitīvais scenārijs vēl noteikti eksistēja. Decembrī droši vien eksistēja. Tagad varbūt vēl ir. Bet, ja mūsu varas pārstāvji vēl turpinās savas rotaļas, tad droši vien mēs uzzināsim, ko nozīmē valsts maksātnespēja un bankrots.

Kolēģi! Cilvēki katru dienu bankrotē, zaudē darbu, cīnās ar kredītu maksājumiem, siltuma rēķiniem, nevar nopirkt zāles un pārtiku. Mums ir jārīkojas nekavējoties.

“Pilsoniskā Savienība” piedāvā nelielu, bet vajadzīgu soli ekonomikas dzīvotspējas virzienā – samazināt iedzīvotāju ienākuma nodokli no 23 procentiem uz 21 procentu.

No šā nodokļa ieņēmumiem 83 procenti paliek pašvaldību budžetos, 17 procenti – valsts budžetā. Lai pašvaldību budžeti neciestu, valsts budžeta likumā mēs ierosinām mainīt šo proporciju uz šādu: 89 procenti pret 11 procentiem. Tādā gadījumā pašvaldību budžeta bilance saglabājas. Gada ieņēmumi valsts budžetā samazinās par 36 miljoniem latu šogad un par 48 miljoniem latu pilnā gadā. Jā, šis nodokļa samazinājums kaut ko maksā, taču tas dod pozitīvu efektu valsts ekonomikai.

Kolēģi! Dažu koalīcijas ģēniju ieplānotais PVN palielinājums, par kuru anotācijā pasakas formā tika solīti plus 300 miljoni, ir izmaksājis daudz vairāk: janvārī un februāra pirmajā nedēļā vien – mīnus 33 miljoni latu. Tātad gadā kopumā, ja nekļūs ļaunāk, būs nevis 300 miljonu palielinājums, bet 300 miljonu mīnuss PVN ieņēmumos.

Kolēģi! Gribu jūs nomierināt, valdošās koalīcijas kolēģi! Mēs, opozīcija, tāpat zinām, ka jūs esat visgudrākie un vislabākie. (No zāles dep. A.Bērziņš (LPP/LC): “Pareizi!”) Ja kāda no jūsu prognozēm nepiepildās, tad tas ir nevis tāpēc, ka prognoze ir bijusi kļūdaina, bet vienkārši tāpēc, ka ir noticis kaut kā citādi. Nu, droši vien pasaules krīze ir vainīga.

Kolēģi! Mēs visi zinām, ka Saule… ka Zeme griežas savā gada apriņķojumā ap Sauli… Tur vienā fokusā ir Saule, otrā fokusā – Godmanis.

Un mēs zinām, ka Zalāns ir vēl labāks. Un mēs zinām, ka šajā kosmiskajā telpā vienīgo satiksmi var nodrošināt jūsu raķete.

Kolēģi! Mēs visu to zinām! Mēs zinām, ka jūs zināt pareizi. Tikai līdz šim jūsu prognozes vienmēr ir piepildījušās ar mīnusa zīmi. Nu tas ir tāds negadījums.

Vienreiz, kolēģi, ieklausieties mūsu prognozē! Nobalsojiet, lūdzu, “par”!

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds deputātam Kārlim Leiškalnam. Viņš acīmredzot runās “pret” likumprojekta nodošanu komisijai.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

“Pret” nodošanu komisijai, protams. Bet man ir tas jāuzteic kā ārkārtīgi labs – ārkārtīgi labs! – likumprojekts priekš uzņēmējdarbības attīstības, izcils – priekš pašvaldībām. Es runāju arī par visu šo paketi, kur ir divi likumprojekti –likumprojekts par nodokļiem un likumprojekts par valsts budžetu. Viss tas ir tik ārkārtīgi skaisti un tik ārkārtīgi labi, ka pat negribas ticēt. Un negribas arī nodot šo likumprojektu atbildīgajai komisijai.

Kāpēc? Mēs labi zinām, ka valdība tūlīt nāks ar droši vien daudz sliktākiem likumprojektiem, Šadurska kungs, un es galīgi nevaru iedomāties, ka es, atrodoties koalīcijā, esmu gudrāks par jums, dižu matemātiķi. Nekādā veidā!

Bet kāpēc es ieteiktu nenoteikt? Mēs zinām… bet vai mēs nojaušam, es teikšu tā, negribu apgalvot, ka valdība nupat kritīs? Valdības jau vairs nav. Mums ir skaidrs, ka izveidosies jauna valdība, kuras ietvaros strādās, kā saka, arīdzan pašreizējie opozīcijas deputāti. Mēs zinām, ka valdībai nekur neizmukt no nodokļu likumprojektu un 2009.gada budžeta grozījumu sūtīšanas uz parlamentu un nodošanas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai. Tas viss notiks.

Mēs labi zinām un paturam prātā, un sirdī drebam par 31.martu, kad sāks notikt vēl lielākas lietas. Un, kad visas šīs lietas – kritusi valdība, krītošs parlaments, iesniegts budžets, iesniegta nodokļu likumdošanas pakete – sanāks kopā kā zvaigznes tādā planētu parādē, tad deputātiem savu labo gribu, savu sirsnību pret darbaļaudīm un visu latviešu tautu būs iespējams izteikt visdažādākajās formās, un visas tās formas būs labestīgas. Un, ticiet man, tādā gaisotnē jebkurš šis labais nodoms, šis labais nolūks, kuram varbūt nemaz nav seguma, tiks atbalstīts gan no valdošajiem, gan no opozīcijas. Tā ka pagaidīsim savu laiku!

Šobrīd Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai ir ko darīt. Šos atliksim malā un ķersimies… Tad, kad valdība atnesīs budžeta likuma grozījumus, tad arī ķersimies pie nodokļu un budžeta pārlabošanas.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Viens deputāts runājis “par”, viens – “pret” likumprojekta nodošanu komisijai. Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Šadurska, Seiles, Druvietes, Laicāna un Kalnietes iesniegtā likumprojekta “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 38, pret – 36, atturas – 12. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Šadurska, Seiles, Druvietes, Laicāna un Kalnietes iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts budžetu 2009.gadam”” nodot visām Saeimas komisijām un noteikt, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Šadurska, Seiles, Druvietes, Laicāna un Kalnietes iesniegtā likumprojekta “Grozījumi likumā “Par valsts budžetu 2009.gadam”” nodošanu visām Saeimas komisijām, nosakot, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 41, pret – 40, atturas – 6. Likumprojekts komisijām nav nodots.

Sēdes vadītājs.

Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam”” nodot Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par invalīdu medicīnisko un sociālo aizsardzību”” nodot Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Godātie kolēģi! Pirms sākam skatīt nākamo šodienas sēdes darba kārtības sadaļu, mums vēl jālemj par iespējamiem grozījumiem šodienas sēdes darba kārtībā.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas lūgumu iekļaut šodienas sēdes darba kārtībā izskatīšanai pirmajā lasījumā likumprojektu “Noziedzīgo nodarījumu novēršanas, atklāšanas un izmeklēšanas ziņu apmaiņas likums”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šādu darba kārtības grozījumu? Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir grozīta.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis šīs pašas, tātad Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas, iesniegumu ar lūgumu iekļaut šodienas sēdes darba kārtībā izskatīšanai pirmajā lasījumā likumprojektu “Grozījumi Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šādiem grozījumiem? Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir grozīta.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Čepānes, Zaķa, Seiles, Kalnietes, Kariņa, Latkovska, Laicāna, Šadurska, Druvietes un… īsti neizlasāms uzvārds... pieprasījumu Ministru prezidentam Ivaram Godmanim “Par valsts zivju audzētavu turpmāko apsaimniekošanu”.

Vārds pieprasījuma motivācijai deputātei Ilmai Čepānei.

I.Čepāne (partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Labrīt, godātie kolēģi! Frakciju “Pilsoniskā Savienība” un “Jaunais laiks” rīcībā ir nonākusi informācija, pirmkārt, par valsts finansējuma pārtraukšanu četrām valstij piederošām zivju audzētavām, kuru izveidošanā un modernizācijā līdz šim ir ieguldīti ievērojami valsts līdzekļi un kuras strādā rentabli, piemēram, Braslas zivju audzētava.

Otrkārt, par iespējamo šo zivju audzētavu iznomāšanu vai privatizāciju, pārkāpjot likumā noteikto kārtību.

Mēs neesam pārliecināti, ka šo valstij līdz šim piederošo zivju audzētavu nomas vai privatizācijas pamatnosacījumi ir caurredzami un ka tie nodrošinātu godīgu konkurenci ar privātajām zivju audzētavām.

Mēs vēlamies noskaidrot, vai nomas noteikumi ir bijuši savlaicīgi pieejami visām ieinteresētajām personām un kādā veidā tiek noskaidroti pretendenti. Mēs vēlamies noskaidrot, vai atbilst patiesībai informācija, ka, izmantojot valdības nestabilitāti un aizsedzoties ar taupības režīma plīvuru, atsevišķu amatpersonu ģimenes locekļi iesniegumus par šo zivju audzētavu lietošanu, nomāšanu, Zemkopības ministrijā ir iesnieguši vēl pirms ministrijas lēmuma par zivju audzētavu iznomāšanu.

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Pieprasījums tiek nodots Pieprasījumu komisijai.

Nākamais darba kārtības punkts – “Par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātei Lindai Mūrniecei šā gada 19.februārī”.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātes Lindas Mūrnieces iesniegumu ar lūgumu piešķirt neapmaksātu atvaļinājumu šā gada 19.februārī, tātad šodien. Saskaņā ar Kārtības rulli katram deputātam vienu reizi sesijas laikā ir tiesības uz šādu atvaļinājumu, bet mums jebkurā gadījumā šis jautājums ir jāliek uz balsošanu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par neapmaksāta atvaļinājuma piešķiršanu deputātei Lindai Mūrniecei šā gada 19.februārī! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret un atturas – nav. Deputātei Lindai Mūrniecei šā gada 19.februārī piešķirts neapmaksāts atvaļinājums.

Nākamais darba kārtības punkts – sadaļa “Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”. Lēmuma projekts “Par Beatrises Tāleres atbrīvošanu no Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesneša amata”.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāte Inese Šlesere.

I.Šlesere (LPP/LC frakcija).

Labrīt, godātais Prezidij! Godātie kolēģi!

Saeimas Juridiskā komisija izskatīja lēmuma projektu “Par Beatrises Tāleres atbrīvošanu no Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesneša amata”.

Vēlos vērst jūsu uzmanību uz to, ka Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesu kolēģija 2008.gada 7.februārī ir atzinusi Beatrisi Tāleri par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, bet, ņemot vērā to, ka par šo spriedumu ir iesniegtas apelācijas sūdzības, kā arī ir iesniegts apelācijas protests, tieslietu ministrs lūdz Saeimu ar šā gada 2.martu atbrīvot Beatrisi Tāleri no Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesneša amata sakarā ar likumā noteiktā amata pildīšanas maksimālā vecuma sasniegšanu.

Juridiskā komisija savā sēdē, uzklausot Tieslietu ministrijas pārstāvi, aizklātā balsojumā vienprātīgi atbalstīja šo lēmuma projektu.

Aicinu kolēģus balsot “par”.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Beatrises Tāleres atbrīvošanu no Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesneša amata”! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Pārejam pie nākamās darba kārtības sadaļas – “Likumprojektu izskatīšana”. Pirms mēs skatām pirmo šajā sadaļā iekļauto likumprojektu, mums jālemj vēl par diviem iespējamiem grozījumiem šodienas sēdes darba kārtībā.

Saeimas Sociālo un darba lietu komisija lūdz iekļaut šodienas sēdes darba kārtībā šīs pašas komisijas izstrādāto likumprojektu “Grozījums likumā “Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam”” izskatīšanai pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir grozīta.

Ir saņemts arī analoģisks šīs pašas komisijas iesniegums ar lūgumu iekļaut šodienas sēdes darba kārtībā izskatīšanai pirmajā lasījumā likumprojektu “Grozījums likumā “Par invalīdu medicīnisko un sociālo aizsardzību””, kuru izstrādājusi Saeimas Sociālo un darba lietu komisija. Tātad tiek lūgts iekļaut šo likumprojektu izskatīšanai pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas komisijā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir grozīta.

Nākamais darba kārtības punkts – likumprojekts “Grozījums likumā “Par namīpašumu denacionalizāciju Latvijas Republikā””. Likumprojekts atzīts par steidzamu, otrais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts Jānis Lagzdiņš.

J.Lagzdiņš (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi deputāti! Sagatavojot otrajam, galīgajam, lasījumam likumprojektu “Grozījums likumā “Par namīpašumu denacionalizāciju Latvijas Republikā””, komisija izvērtēja trīs priekšlikumus.

1. – deputāta Buhvalova priekšlikums – nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Sākam debates.

Vārds debatēs deputātam Valērijam Buhvalovam.

V.Buhvalovs (PCTVL frakcija).

Cienījamie kolēģi! Valsts ir atņēmusi denacionalizēto māju iedzīvotājiem dzīvokļus. Tagad šie cilvēki nevar maksāt lielu īres maksu, viņus liek ārā pēc tiesas lēmuma. Būtu godīgi, ja valsts atbrīvotu iedzīvotājus no tiesas izdevumu maksas un zaudējumu atlīdzināšanas māju saimniekiem, jo tā paša likuma 6.panta priekšpēdējā rindkopā ir teikts (citēju): “Īpašnieki vai viņu mantinieki atbrīvojami no tiesas izdevumu samaksas attiecībā uz prasījumiem par namīpašumu atdošanu un ar to saistīto prasību par zaudējumu atlīdzību.” Iznāk tā, ka vienai sociālajai kategorijai tādas tiesības ir, bet otrai – nav. Tas nav pareizi.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam.

Vai komisijas vārdā deputāts Lagzdiņš vēlas ko piebilst?

J.Lagzdiņš.

Godātie kolēģi deputāti! Komisija minēto priekšlikumu noraidīja, jo uzskata, ka jautājums par to, vai prasītājs, konkrētā gadījumā atbildētājs – īrnieks, ir atbrīvojams no tiesas izdevumiem, jāreglamentē, pirmkārt, Civilprocesa likumā. Otrkārt, komisija nepiekrīt priekšlikuma iesniedzēju viedoklim, ka valsts ir atņēmusi dzīvokļus minētās kategorijas īrniekiem. Valsts vienkārši nav devusi tiesības privatizēt šos dzīvokļus.

Treškārt, šobrīd likums “Par valsts un pašvaldību palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” paredz iespēju – un Rīgā tas tiek realizēts – saņemt šīs kategorijas īrniekiem dzīvojamās telpas atbrīvošanas pabalstu, kas, piemēram, divu pensionāru ģimenei sastāda 16 tūkstošus latu, par ko var iegādāties labiekārtotu dzīvokli jebkurā republikas pilsētā, izņemot Rīgu, un tādējādi šī problēma Rīgas pilsētā, kur savulaik tā bija vissmagākā, ir atrisināta.

Un ceturtkārt. Šobrīd, kad īres maksa ievērojami krītas, ir saņemta informācija no Tieslietu ministrijas, ka šīs kategorijas prasību ir ļoti maz. Tieši otrādi! Namīpašnieki vēlas saglabāt izīrētus dzīvokļus, nevis īrniekus izlikt.

Tādējādi komisija noraidīja šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. – deputāta Buhvalova priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 20, pret – 61, atturas – 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Lagzdiņš.

2. un 3. – Juridiskā biroja un atbildīgās komisijas priekšlikumi – attiecas uz likuma 16.panta otro daļu un ir skatāmi kontekstā. Juridiskā biroja priekšlikums daļēji ir atbalstīts un iekļauts 3. – atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

J.Lagzdiņš.

Līdz ar to aicinu nobalsot par likumprojektu kopumā otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījums likumā “Par namīpašumu denacionalizāciju Latvijas Republikā”” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 75, pret – 1, atturas – 2. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtības punkts – likumprojekts “Grozījums likumā “Par namīpašumu atdošanu likumīgajiem īpašniekiem””, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts Jānis Lagzdiņš.

J.Lagzdiņš (Tautas partijas frakcija).

Arī likumprojektam “Grozījums likumā “Par namīpašumu atdošanu likumīgajiem īpašniekiem” uz otro lasījumu komisija ir izvērtējusi trīs priekšlikumus. Tie ir absolūti analogi tiem, kurus mēs izvērtējām pirms brīža, skatot iepriekšējo likumprojektu.

1. – deputāta Buhvalova priekšlikums – iepriekš minēto argumentu dēļ ir noraidīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. – deputāta Buhvalova priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 21, pret – 57, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

2. – Juridiskā biroja priekšlikums – ir daļēji atbalstīts un iekļauts 3. – atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

J.Lagzdiņš.

Aicinu likumprojektu atbalstīt otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījums likumā “Par namīpašumu atdošanu likumīgajiem īpašniekiem”” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret – 2, atturas – nav. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtības punkts – likumprojekts “Grozījumi Civilās aizsardzības likumā”, trešais lasījums.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā – deputāts Juris Dalbiņš.

J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).

Augsti godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Likumprojekta “Grozījumi Civilās aizsardzības likumā” trešajam lasījumam komisija priekšlikumus nav saņēmusi.

Izskatījuši likumprojektu, aicinām to atbalstīt trešajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Civilās aizsardzības likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret – 2, atturas – nav. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtības punkts – likumprojekts “Grozījumi Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumā”, trešais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Paldies, priekšsēdētāja kungs! Es nedaudz biju aizrāvies sarunā…

Izskatāmā dokumenta numurs ir 3751. Kā jau priekšsēdētājs teica, tas ir likumprojekts “Grozījumi Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumā”, kura trešajam lasījumam atbildīgā komisija ir saņēmusi vienu priekšlikumu, bet pati izstrādājusi otru priekšlikumu.

1. – Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir tehniskas dabas. Aicinu atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

Savukārt atbildīgā komisija piedāvā normu par likuma spēkā stāšanos. Un arī to es aicinu atbalstīt, jo tā ir nepieciešama šim likumprojektam.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

Aicinu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Grozījumi Ceļu satiksmes likumā”, trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Vitālijs Aizbalts.

V.Aizbalts (LPP/LC frakcija).

Godājamais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Izskatāmā dokumenta numurs ir 3763. Uz trešo, galīgo, lasījumu komisija saņēmusi un izskatījusi 26 priekšlikumus.

1. – Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Aizbalta priekšlikums. Atbalstīts un izteikts kā 19.1 punkts, mainot numerāciju.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.Aizbalts.

2. – Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Aizbalta priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts atbildīgās komisijas priekšlikumā – 3.priekšlikumā –, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.Aizbalts.

4. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt. (No zāles dep. K.Leiškalns: “Nē! Es esmu pieteicies runāt!”) Es atvainojos… Man nav tādas informācijas. Ir runa par 4.priekšlikumu.

Sākam debates. Vārds deputātam Kārlim Leiškalnam.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Paldies.

Dāmas un kungi! Kaut vai pēdējā naktī likumprojekts, tā lielā paka, kas mums ir iedota, ir jāizlasa!

Šo es tiešām nebiju pamanījis – 4.priekšlikumu, kas ir papildinājums 9.pantā. Mēģināšu nolasīt, kas tad šajā pantā ir rakstīts. Ārkārtīgi skaisti: “Personai, kura ir Latvijas pilsonis vai nepilsonis, kā arī tādai personai, kura ir saņēmusi Latvijas Republikā izdotu reģistrācijas apliecību, pastāvīgās uzturēšanās apliecību vai uzturēšanās atļauju, aizliegts Latvijas teritorijā ceļu satiksmē vadīt ārvalstīs pastāvīgi reģistrētu vieglo automobili, izņemot…” Un tad seko vesela virkne izņēmumu. Tas nozīmē, ka autovadītājam, ko policija, vadīdamās pēc tādas pazīmes kā automobiļa numurs, sāks ķert, ķerstīt un mēģinās sodīt, ir jāved līdzi čemodāns ar “spravkām” jeb, latviski sakot, izziņām… (No zāles dep. V.A.Krauklis: “Nav taisnība!”) Tieši tā!... kurās tad nu būs izstāstīts – kas, kur un kāpēc. Kāpēc tad jūs, atbildīgā komisija, šeit neierakstāt, ka visām tām iepriekš nosauktajām personām – pilsoņiem, nepilsoņiem, pastāvīgās uzturēšanās atļaujas saņēmējiem…? Vajadzētu šeit ierakstīt tā: ir aizliegts ceļu satiksmē izmantot ārzemēs ražotu automobili! Ja jūs ierakstītu šeit, Ceļu satiksmes likumā, šādu nosacījumu, tas taču būtu ārkārtīgi skaisti. Atjaunotos “Russo-Balt”! Kas notiek mums ar šiem?... Jā… un nebūtu avāriju, un ceļi būtu tukši, un viss būtu ārkārtīgi skaisti. Kas notiek? Kur ir problēmas? Ja rausītis aizbēg no mājām, tad rausītim ir izaugušas kājas. Es gribētu, lai atbildīgā komisija man pasaka – no kurienes šīs kājas aug. Un es zinu, no kurienes aug. Tāpēc, ka dažās kaimiņvalstīs tehniskā apskate autovadītājiem jāiziet divos gados vienu reizi, bet Latvijā tas ir jādara katru gadu. Un kāds no tā pelna un no tā dzīvo, un nodarbinātība aug, un nodokļi iekasējas. (No zāles dep. V.A.Krauklis: “Tas taču ir valstiski!”)

Vēl viena problēma ir, protams, mūsu cenu nesamērība. Valstiski ir fiksēta arī maizes cena. Batons – 22 “kapeikas”, piens – 26! Jā. Tas ir valstiski.

Tiešām – kur tās kājas aug?

Otra lieta. Protams, mana komisija pieņēma to inflāciju bremzējošo paketi, kā mēs to saucam. Mana komisija to darīja, un ar grūtu sirdi balsoju par to arīdzan es. Mēs noteicām tos “griestus” automobiļiem, kas ir iekļaujami uzņēmuma bilancē… Ar visām no tā izrietošajām sekām. Tā vietā, lai mēs drusciņ mazāk… drusciņ retāk pārbaudītu savus automobiļus… un es vispār nesaprotu, kāpēc manai jaunajai “Škodai” (tagad tā ir novecojusi) ikkatru gadu jāiziet tehniskā apskate… (No zāles dep. V.A.Krauklis: “Lai nomaksātu nodokļus!”) Jā, mēs varētu teikt tā… Un es domāju, ka Kraukļa kungs teiks tā: jums jāiziet tehniskā apskate katru gadu, lai būtu mazāk negadījumu uz ceļiem. Baigi forši! Mazāk negadījumu! Vai Latvijā ir mazāk ceļu satiksmes negadījumu nekā Igaunijā un Lietuvā? Nebūt nav.

Dāmas un kungi! Es saprotu, šis nav kaut kāds Leiškalna priekšlikums Saeimas vēlēšanu likuma vai Aizsargjoslu likuma sakarā. Šis ir atbildīgās komisijas pašas izstrādāts priekšlikums. Pieejiet šīm lietām atbildīgi! Nemēģiniet to cilvēku tvarstīt ar tik tiešām murgainiem… Aizliegt Eiropas Savienības dalībvalsts pilsonim vadīt automobili tāpēc, ka uz tā ir, teiksim, Igaunijas, Vācijas vai Francijas numurs... Es teikšu – man tas nepatīk. Diemžēl es frakcijā vakar neiebildu, bet šodien balsošu “pret”. Un aicinu arī jūs balsot “pret”.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Debates beidzam.

Vai komisijas vārdā deputāts Aizbalts vēlas kaut ko piebilst?

V.Aizbalts.

Godājamais kolēģi, Leiškalna kungs! Jūs nolasījāt komisijas izstrādātā priekšlikuma sākumu, bet jūs nenolasījāt beigas, tāpēc es gribu jums tās nolasīt.

Ne ar kādiem čemodāniem šim pilsonim nebūs jābraukā un nebūs jāpierāda, bet būs ļoti vienkārša kārtība. Ministru kabinets nosaka, kādos gadījumos un kādā kārtībā Ceļu satiksmes drošības direkcija, nevis policija šā panta ceturtajā daļā minētajām personām piešķir un anulē atļauju piedalīties ceļu satiksmē. Tā kā to noteiks Ceļu satiksmes drošības direkcija, būs arī Ministru kabineta noteikumi, ar kuriem komisija ir iepazinusies. Tā ka nekādi dokumenti nebūs jāvadā.

Kas attiecas uz pārējiem argumentiem. Šobrīd te tika izskanējis viedoklis, ka Latvijā šie pakalpojumi ir dārgāki, lai gan šobrīd Latvijā šie pakalpojumi ir tikpat dārgi kā Lietuvā. Arī visi nodokļi Latvijā ir tikpat lieli kā Lietuvā, bet šie cilvēki braukā ar Lietuvas numuriem galvenokārt tāpēc, ka viņi nemaksā sodu, ja Latvijā pārkāpj ceļu satiksmes noteikumus. Un no visiem tiem, kuri ir pieķerti šobrīd fotoradaros, aptuveni 5 procenti ir ar Lietuvas valstī reģistrētiem mašīnu numuriem, tāpēc viņi nemaksā sodus. Tā kā šie pilsoņi acīmredzot grib būt negodīgāki pret Latvijas valsti nekā pārējie, komisija ir izstrādājusi šādu priekšlikumu. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. – atbildīgās komisijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 44, pret – 21, atturas – 16. Priekšlikums ir atbalstīts.

V.Aizbalts.

Paldies, kolēģi, par atbalstu!

5. – arī atbildīgās komisijas priekšlikums. Arī tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.Aizbalts.

Arī 6. ir atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.Aizbalts.

7. – Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Aizbalta priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.Aizbalts.

8. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.Aizbalts.

9. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.Aizbalts.

10. – Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Aizbalta priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.Aizbalts.

11. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts daļēji un iekļauts 13. – komisijas priekšlikumā, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.Aizbalts.

Un arī ar 12. – Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Aizbalta priekšlikumu – ir tāpat. Daļēji atbalstīts un iekļauts 13. – komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.Aizbalts.

14. – Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Aizbalta priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.Aizbalts.

15. – Juridiskā biroja priekšlikums. Šoreiz nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.Aizbalts.

16. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.Aizbalts.

17. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.Aizbalts.

18. – arī komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.Aizbalts.

19. – Zemkopības ministrijas parlamentārās sekretāres Silaraupas priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 20. – Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikumā, kas ir atbalstīts, redakcionāli precizējot. (No zāles dep. A.Bērziņš (LPP/LC): “Čaklais deputāts Aizbalts!”)

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.Aizbalts.

Un līdzīgi ir arī ar 21. un 22.priekš­-likumu. 21. – Silaraupas priekšlikums – ir daļēji atbalstīts un iekļauts Aizbalta 22.priekšlikumā, kas ir atbalstīts un redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.Aizbalts.

23. – atbildīgās komisijas priekšlikums. Lūgums atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.Aizbalts.

24. – arī atbildīgās komisijas priekšlikums. Arī lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.Aizbalts.

25. – arī atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.Aizbalts.

Un 26. – strādīgās atbildīgās komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.Aizbalts.

Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti.

Lūdzu pieņemt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Ceļu satiksmes likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 51, pret – 13, atturas – 20. Likums pieņemts.

V.Aizbalts.

Paldies, kolēģi, par atbalstu!

Sēdes vadītājs.

Likumprojekts “Grozījumi Augstskolu likumā”, pirmais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā – deputāts Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).

Augsti godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Likumprojekts paredz nekustamā īpašuma nodošanu bez atlīdzības valsts augstskolu īpašumā. (No zāles dep. A.Bērziņš (LPP/LC): “Beidzot!”) Īstenībā šis likumprojekts jau sen bija vajadzīgs, jo šajā gadījumā augstskolu darbība, protams, kļūs patstāvīgāka un īpašumi, es ceru, tiks apsaimniekoti labāk.

Lai nerastos varbūt bažas par kādām augstskolu darbībām, kas nebūtu vēlamas, gribu arī paskaidrot, ka saskaņā ar šo likumprojektu nekustamo īpašumu, ko valsts augstskolai bez atlīdzības īpašumā nodevusi valsts vai pašvaldība, augstskola varēs izmantot tikai savas darbības nodrošināšanai un attīstībai, nosakot to attiecīgās augstskolas Satversmē, bet, kā mēs zinām, augstskolu satversmes apstiprina Saeimā.

Tā ka komisija uzskata, ka likumprojekts ir vajadzīgs un ka viss būs kārtībā.

Aicinu jūs nobalsot par likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Augstskolu likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 88, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

Dz.Ābiķis.

Cienījamie kolēģi! Aicinu priekšlikumus iesniegt līdz šā gada 13.martam.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Dz.Ābiķis.

Paldies, kolēģi, par atbalstu! (No zāles dep. J.Dobelis: “Vienprātību!”)

Sēdes vadītājs.

Nākamais darba kārtības punkts – likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās””, otrais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts Oskars Spurdziņš.

O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.3743. Komisija saņēma divus priekšlikumus.

1. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to atbalstīja, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš.

Arī 2. ir Juridiskā biroja priekšlikums, kuru komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

O.Spurdziņš.

Lūdzu akceptēt šos likuma grozījumus otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās”” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

O.Spurdziņš.

Aicinu noteikt par priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam šā gada 25.februāri.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Likumprojekts “Grozījums Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (reģistrācijas numurs 976), otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK frakcija).

Godātie kolēģi! Saeimas Juridiskā komisija nav saņēmusi nevienu priekšlikumu uz likumprojekta otro lasījumu, līdz ar to aicinu bez debatēm to akceptēt otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījums Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (reģistrācijas numurs 976) otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

Dz.Rasnačs.

Šā gada 26.februāris.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Nākamais darba kārtības punkts – likumprojekts “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (reģistrācijas numurs 705), otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK frakcija).

Juridiskā komisija uz otro lasījumu saņēma 16 priekšlikumus, un jāsaka, ka, runājot par likumprojektu kopumā, parādījās zināmas domstarpības starp Latvijas Darba devēju konfederāciju un Satiksmes ministriju, taču vēlākajā sarunu gaitā atklājās, ka uz trešo lasījumu šīs domstarpības varētu tikt novērstas.

1. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Dz.Rasnačs.

2. – Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Dz.Rasnačs.

3.priekšlikumu iesniedzis Juridiskais birojs. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

Dz.Rasnačs.

4. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Dz.Rasnačs.

5. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Dz.Rasnačs.

Iekšlietu ministrijas parlamentārais sekretārs Ziedonis Rubezis iesniedzis 6.priekšlikumu. Arī tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Dz.Rasnačs.

7.priekšlikumu iesniedzis Juridiskais birojs. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

Dz.Rasnačs.

8.priekšlikumu iesniedzis Juridiskais birojs. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Dz.Rasnačs.

Arī 9.priekšlikumu iesniedzis Juridiskais birojs. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

Dz.Rasnačs.

10.priekšlikumu iesniedzis Juridiskais birojs. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

Dz.Rasnačs.

11.priekšlikumu iesniedzis Juridiskais birojs. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

Dz.Rasnačs.

12.priekšlikumu iesniedzis Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs Aizbalts. Daļēji atbalstīts un iekļauts komisijas priekšlikumā – 13.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

Dz.Rasnačs.

13.priekšlikums ir atbalstīts, to izstrādājusi Juridiskā komisija.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Dz.Rasnačs.

14.priekšlikumu ir sagatavojis un iesniedzis Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs Vitālijs Aizbalts. Tas ir atbalstīts daļēji un iekļauts komisijas izstrādātajā 16.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

Dz.Rasnačs.

Juridiskais birojs ir iesniedzis precizējumu. Tas ir 15.priekšlikums. Arī tas ir atbalstīts 16.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

Dz.Rasnačs.

16. – Juridiskās komisijas formulētais priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

Dz.Rasnačs.

Līdz ar to otrajā lasījumā ir atbalstīti visi priekšlikumi.

Komisijas vārdā aicinu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (reģistrācijas numurs 705) otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 68, pret – nav, atturas – 4. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

Dz.Rasnačs.

Šā gada 26.februāris.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Nākamais darba kārtības punkts – likumprojekts “Par Latvijas Republikas valdības un Uzbekistānas Republikas valdības vienošanos par sadarbību ārkārtējo situāciju novēršanas un likvidēšanas jomā”, pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā – deputāts Andris Bērziņš.

A.Bērziņš (LPP/LC frakcija).

Godājamie kolēģi! Augsti godātais Prezidij! Strādāsim ar dokumentu Nr.1075. Likumprojekts “Par Latvijas Republikas valdības un Uzbekistānas Republikas valdības vienošanos par sadarbību ārkārtējo situāciju novēršanas un likvidēšanas jomā”.

Godājamie kolēģi! Tas ir standarta nolīgums, kādus parasti slēdz draudzīgu valstu valdības. Manuprāt, pats dokumenta virsraksts jau precīzi parāda, par ko dokumentā ir runa. Šis dokuments Ārlietu komisijā saņēmis vienbalsīgu un nedalītu atbalstu.

Aicinu arī jūs, godājamie kolēģi, nobalsot par šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Par Latvijas Republikas valdības un Uzbekistānas Republikas valdības vienošanos par sadarbību ārkārtējo situāciju novēršanas un likvidēšanas jomā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 73, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

A.Bērziņš.

Šā gada 1.marts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Likumprojekts “Grozījumi Ārstniecības likumā”, otrais lasījums.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – deputāts Vitālijs Orlovs.

V.Orlovs (frakcija “Saskaņas Centrs”).

Labdien, cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.3761 – likumprojektu “Grozījumi Ārstniecības likumā”, otrais lasījums.

Komisija saņēma septiņus priekšlikumus.

1. – Veselības ministrijas parlamentārās sekretāres Žanetes Vasaraudzes iesniegts priekšlikums. Tas ir atbalstīts un redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.Orlovs.

2.priekšlikums saņemts no deputāta Buzajeva. Tas nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Sākam debates.

Vārds debatēs deputātam Vladimiram Buzajevam.

V.Buzajevs (PCTVL frakcija).

Cienījamais Prezidij! Cienījamās dāmas un kungi! Jau kuro reizi atbildīgā komisija ar apskaužamu neatlaidību noraida gan PCTVL frakcijas, gan arī personīgi manus priekšlikumus, kas ir vērsti uz to, lai uzlabotu atsevišķu personu kategoriju stāvokli attiecībā uz termiņuzturēšanās atļaujām.

Runa pārsvarā ir par Latvijas pilsoņu ģimeņu locekļiem – par viņu dzīvesbiedriem, bērniem un vecākiem. Saskaņā ar likumu, pirms viņi saņem pastāvīgās uzturēšanās atļauju, viņiem ir jānodzīvo Latvijā pieci gadi ar termiņuzturēšanās atļauju. Šai salīdzinājumā ar valsts iedzīvotājiem kopumā ārkārtīgi nelielajai grupai, pavisam kādiem dažiem tūkstošiem cilvēku, tātad ir liegti bezmaksas medicīniskie pamatpakalpojumi, un to mēs arī piedāvājam labot.

Attiecīgais papildslogs uz budžetu ir tik niecīgs, ka svārstās aprēķinu kļūdas robežās. Jā, bez šaubām, valstij šie pakalpojumi nebūt nav bez maksas, bet tie tiek apmaksāti no nodokļu maksātāju līdzekļiem, tajā skaitā arī no šo personu radinieku nodokļiem, pie kuriem viņi bija ieradušies Latvijā. Šis apstāklis nebūt nav atjaunotās pirmskara Latvijas Republikas auglis, bet gan acīmredzams padomju pagātnes mantojums. Toreiz laulības ar ārvalstniekiem netika apsveiktas. Bet toreiz vismaz visi ārvalstnieki bija vienlīdzīgi savā beztiesībā. Turpretī patlaban medicīnas pamatpakalpojumi tiek sniegti ārvalstniekiem ar termiņuzturēšanās atļauju no ES pilsoņu vidus un viņu ģimeņu locekļiem. Pietiek vien ar to, ka šim ārvalstniekam ir darbs Latvijā, jo ir pieņemta šāda regula.

Jāpiezīmē, ka šajā gadījumā ārvalstniekiem ir priekšrocības salīdzinājumā ar Latvijas pilsoņiem, turklāt Latvijas teritorijā. Šāda nevērība pret saviem pilsoņiem salīdzinājumā ar ārvalstniekiem ir raksturīga kolonijām un okupētajām valstīm. Var jau būt, ka Latvija pēc griešanās pēc aizņēmumiem par šādu koloniju arī ir kļuvusi. (No zāles dep. J.Dobelis: “Laiks!”)

Dāmas un kungi! Pastāv vēl viena nianse. Pilsoņu radiniekiem, lai viņi saņemtu pastāvīgās uzturēšanās atļauju, ir jāiztur valsts valodas prasmes pārbaude uz otro pēc sarežģītības kategoriju. Ja viņi nevar izturēt šo pārbaudi, tad viņus nebūt neizraida no valsts. Pasarg Dievs! Mēs taču esam humāni cilvēki! Šīs personas turpina dzīvot Latvijā ar termiņuzturēšanās atļauju, bet viņām uz mūžu ir liegtas tiesības uz bezmaksas medicīniskajiem pakalpojumiem, kamēr viņi nesāks perfekti runāt latviski. (No zāles dep. J.Dobelis: “Ej mājās!”)

Jūs zināt, ka Latvijas krievu vidū ir ļoti populāra šāda karikatūra: stāv akvārijs, kurā peld zivtiņas, bet zivtiņām ar pirkstu piedraud tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš un teic: “Jūs visas man reiz runāsiet latviski!” Būtu taisnīgi, ja šo akvāriju izvietotu Saeimas sēžu zālē Prezidija vietā.

Tomēr es aicinu savus kolēģus demonstrēt veselo saprātu, kā arī cieņu pret saviem vēlētājiem, kuri ir apprecējušies ar ārvalstniekiem, un beidzot atbrīvoties no okupētas valsts iedzīvotāju kompleksiem.

Aicinu balsot “par”!

Sēdes vadītājs.

Paldies. Debates beidzam.

Komisijas vārdā deputāts Orlovs vēlas ko piebilst.

V.Orlovs.

Cienījamie kolēģi! Situācija, kuru aprakstīja deputāts Buzajevs, bija raksturīga Latvijai pēc iepriekšējiem Ārstniecības likuma grozījumiem, kuri stājās spēkā 2007.gada 1.jūlijā. Bija tieši tā, ka pēc Tieslietu ministrijas ierosinājuma tika aizmirsti no valsts puses cilvēki, kuri likumīgi ieradās Latvijā. Viņi pēkšņi zaudēja… Latvijas iedzīvotāji, nepilsoņi, zaudēja tiesības uz medicīnisko palīdzību. Līdz ar to daudzi, es domāju, katra frakcija, saņēma vēstuli no tiem cilvēkiem, un šai problēmai pieskārās arī Sociālo un darba lietu komisija. Mēs uzrakstījām vēstuli tiesībsargam un saņēmām no viņa atbildi, pēc tam tika uzrakstīta vēstule Veselības ministrijai. Un, pieņemot pārejas noteikumus, šī problēma bija atrisināta. Diemžēl deputāts Buzajevs nebija komisijā, nebija iespējas viņam to izskaidrot komisijā… Piemēram, mums komisijā nav zināms neviens gadījums, ka cilvēks, kurš likumīgi ieradies šeit, Latvijā, un kuram ir īstermiņa uzturēšanās atļauja, ko viņš ir saņēmis līdz 2007.gada 1.jūlijam, nesaņem no valsts puses medicīnisko palīdzību. Ja deputātam Buzajevam ir tāda informācija, lūdzu to iedot mūsu komisijai, mēs pārbaudīsim informāciju un runāsim ar Veselības ministriju.

Šobrīd man tādas informācijas nav.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. – deputāta Buzajeva priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 18, pret – 60, atturas – 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

Turpinām ar 3.priekšlikumu.

V.Orlovs.

3. – Veselības ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Tas ir daļēji atbalstīts un iekļauts 5.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.Orlovs.

4. – Veselības ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Arī tas ir iekļauts 5.priekšlikumā, kurš apkopots Sociālo un darba lietu komisijā un tiek atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.Orlovs.

6. – Veselības ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.Orlovs.

Un arī 7.priekšlikums ir no Veselības ministrijas parlamentārā sekretāra. Arī tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

V.Orlovs.

Līdz ar to komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Ārstniecības likumā” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 70, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

V.Orlovs.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam – 30.marts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti… Kurš? 13. vai 30.marts?

V.Orlovs.

30.marts.

Sēdes vadītājs.

30.marts. Deputāti neiebilst.

Nākamais darba kārtības punkts – likumprojekts “Grozījumi Saeimas kārtības rullī”, pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāte Vineta Muižniece.

V.Muižniece (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi! Izskatām likumprojektu Nr.1087. Piedāvātie Saeimas kārtības ruļļa grozījumi jums ir labi pazīstami, jo šo likumprojektu ir sagatavojusi Frakciju padome kopā ar Saeimas Prezidiju. Šo likumprojektu iesniedza frakciju vadītāji, un priekšlikumi, kas ir iekļauti tajā, attiecas uz taupības režīmu Saeimā.

Līdz ar to aicinu jūs atbalstīt šo likumprojektu, bet pirms tam lemt par tā atzīšanu par steidzamu, jo likumam būtu jāstājas spēkā ne vēlāk kā 1.martā.

Lūdzu atbalstīt steidzamību.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam “Grozījumi Saeimas kārtības rullī”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 74, pret – nav, atturas – 2. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

V.Muižniece.

Paldies.

Aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Saeimas kārtības rullī” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret – nav, atturas – 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

V.Muižniece.

Ja kolēģiem nav iebildumu, mēs varētu jau šodien izlemt arī par otro lasījumu.

Sēdes vadītājs.

Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka likumprojekts tiek šodien pieņemts arī otrajā lasījumā? Deputāti neiebilst.

V.Muižniece.

Tādā gadījumā – balsosim.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Saeimas kārtības rullī” otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret – nav, atturas – 1. Likums pieņemts.

 

Stenogrammas nobeigums — Saeimas materiālu nākamajā, 13.laidienā

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!