Šonedēļ žurnālā “Jurista Vārds”:

Ziņa par valsts sekretāru sanāksmē izsludinātajiem Krimināllikuma grozījumiem izraisījusi diskusiju “Jurista Vārdā”. Pēc Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes Krimināltiesisko zinātņu katedras lektores Mg.iur. Diānas Hamkovas raksta “Būt vai nebūt goda un cieņas krimināltiesiskajai aizsardzībai” šajā numurā diskusiju turpina Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes profesore Dr.iur. Valentija Liholaja.

• Valentija Liholaja. Rekviēms godam 

Šo virsrakstu izvēlējos apzināti, jo nobeigumam tuvojas ofensīva pret goda krimināltiesisko aizsardzību, kas bija izvērsta vairāku gadu garumā, un gods kā ar Krimināllikumu aizsargāta interese, visticamāk, tiks “norakts”, bet tas izraisa dziļu neizpratni par to, kas mūsu valstī notiek ar tiesību jaunradi. Un pamats tam ir nesen publiskotā informācija, ka 15.janvārī valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināti vairāki grozījumi Krimināllikumā (KL), ko daļēji citēju: “Personas goda un cieņas aizsardzība ir paredzēta gan krimināltiesiskā, gan civiltiesiskā kārtībā, un persona varēs izvēlēties (mans izcēlums, jo tālākais rādīs pretējo – nevarēs), kādā kārtībā aizstāvēt savas tiesības.

Nereti persona izvēlas aizstāvēt savas tiesības krimināltiesiskā kārtā tikai tādēļ, lai pret personu, kura it kā aizskārusi personas godu un cieņu, tiktu sākts kriminālprocess. Lai risinātu normu dublēšanos attiecībā uz personas goda un cieņas aizsardzību Krimināllikumā un Civillikumā, izstrādāti priekšlikumi izslēgt no KL atbildību par goda aizskaršanu. Proti, KL paredzēts izslēgt 156.pantu “Goda aizskaršana”, kā arī izslēgt KL 158.pantu “Goda aizskaršana un neslavas celšana masu saziņas līdzeklī”, bet regulējumu par neslavas celšanu plašsaziņas līdzeklī pārnest uz KL 157.pantu “Neslavas celšana”. Tādējādi KL tiktu saglabāts viens pants, kas noteiktu atbildību par neslavas celšanu un neslavas celšanu plašsaziņas līdzeklī.”

• Linda Damane. Notariāta institūta aizsākums 

Ir apritējuši piecpadsmit gadi, kopš Latvijas notariāts darbojas atbilstoši kontinentālās Eiropas tiesību sistēmai piederīgās latīņu tipa notariāta sistēmas principiem. Šajā periodā noticis samērā straujš progress notariātā, sasniedzot tālejošus mērķus un izvirzot jaunus, ieguldīti maksimāli spēki tiesiskuma veicināšanai darījumu apliecināšanā, pilnveidojot zvērināta notāra kā dokumenta autentiskumu garantējošas amatpersonas funkcijas, kā arī nodrošinot arvien skrupulozāku apliecināšanas procesu.

Tomēr notariāta attīstība neaprobežojas pāris desmitgadēs un par tā aizsākumu nav uzskatāma ne Notariāta likuma stāšanās spēkā 1993.gada 1.septembrī, ne Latvijas Zvērinātu notāru kolēģijas uzņemšana Starptautiskajā latīņu notariāta savienībā 1995.gadā. Tādēļ autore ieskicē pirmatnējo sistēmu, tiesību institūtus, kas likuši pamatus mūsdienu notariātam.

• Līna Kovalevska. Pacienta autonomijas princips un tā izpausmes 

Šis raksts veltīts pacienta autonomijas jeb personas pašnoteikšanās principam. Tas, attīstoties no individuālisma idejām filozofijā, strauju evolūciju piedzīvoja 20.gadsimta otrās puses medicīnas ētikas diskusijās Rietumeiropā un Ziemeļamerikā un ir guvis atspoguļojumu arī medicīnas tiesībās, kuras tradicionāli tika balstītas un daļēji arī mūsdienās balstās uz paternālisma idejām.

Latvijā medicīnas tiesības Rietumu tiesību principiem atbilstošu attīstību sāka vien pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados. Līdzīgi kā Rietumos, arī Latvijā diskusija vispirms sākās mediķu aprindās un ietvēra medicīnas ētikas principu apzināšanu. Tā, piemēram, tika pausts uzskats, ka “morāles tradīcijas un ētikas principi, to vidū arī medicīnas ētikas principi, veido vairākus nosacījumus demokrātiskas valsts attiecībās. Tāpēc ētikas principu atjaunošana Baltijā ir ļoti nozīmīgs jautājums”. Līdzīgi kā Latvijā, jaunas nostājas jautājumā par ārstu un pacientu attiecību ētisko un tiesisko aspektu tiek meklētas arī citās postkomunisma valstīs. Taču problēmas pacienta pašnoteikšanās jomā joprojām pastāv un aizvien ir aktuāla diskusija par pacienta autonomijas būtību un robežām.

“Jurista Vārda” redakcija