Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Sapratu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Par Eiropas Savienības un NATO sadarbības stiprināšanu. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 24.02.2009., Nr. 30 https://www.vestnesis.lv/ta/id/188132

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Par integrāciju Eiropā Čehijas prezidenta skatījumā

Vēl šajā numurā

24.02.2009., Nr. 30

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Par Eiropas Savienības un NATO sadarbības stiprināšanu

 

Eiropas Parlamenta deputāti 19.februārī ar 293 balsīm par, 283 pret un 60 balsīm atturoties pieņemtajā ziņojumā pauž viedokli, ka ES un NATO var stiprināt viena otru, izvairoties no konkurences un pilnveidojot plašāku sadarbību krīžu pārvaldības operācijās. Ziņojums, kas pieņemts neilgi pirms aprīlī gaidāmā NATO 60.samita, atbalsta arī pastāvīga ES operāciju štāba izveidi.

Starptautiskais terorisms, masveida iznīcināšanas ieroči, neatrisināmi konflikti, kibernoziedzība un vides piesārņojums – tie ir daži no modernās pasaules drošības draudiem. Deputāti norāda, ka šajos apstākļos nepieciešama ciešāka ES un NATO partnerība un efektīvāka sadarbība plānošanā, apmācībās, tehnoloģijās un aprīkojuma jomā.

Deputāti atbalsta ES operāciju štāba izveidi nākotnē. Tas būtu pakļauts Komisijas priekšsēdētāja vietniekam/Augstajam pārstāvim, un tā pilnvarās ietilptu Eiropas Drošības un aizsardzības politikas militārās operācijas.

Parlaments arī atzinīgi novērtē Francijas iniciatīvu par formālu atgriešanos NATO militārajās struktūrās. Deputāti nožēlo, ka partnerību kavē tādas iekšējās grūtības kā Kipras un Turcijas jautājums.

Pievēršoties attiecībām ar Krieviju, deputāti uzsver – ES un NATO jāturpina reālistisks un atklāts dialogs, kas ietver iespēju Krievijai kļūt par alianses locekli. Tas tomēr iespējams tikai ar zināmiem nosacījumiem.

Paralēli ziņojumam par attiecībām ar NATO Parlaments izskatīja arī divus citus ziņojumus par drošības, aizsardzības un ārpolitikas jautājumiem.

Budžeta kontroles komitejas pārstāvis Valdis Dombrovskis (Eiropas Tautas partijas (Kristīgo demokrātu) un Eiropas Demokrātu grupa, EPP-ED) debatēs pievērsās Kopējai ārpolitikas un drošības politikai no pārskatāmības viedokļa, piemēram, izdarot izmaiņas ES budžetā. “Protams, šeit ir jānodrošina elastīgums, lai varētu ātri reaģēt uz krīzes situācijām trešajās valstīs. Tomēr Komisija varētu uzlabot pārredzamību un līdz ar to demokrātisko kontroli, (..) laikus informējot Parlamentu,” norādīja deputāts.

Rihards Pīks (EPP-ED) debatēs uzsvēra, ka ES būtu ievērojami jākāpina konflikta novēršanas spējas: “Domāju, ka tas bija iespējams arī Dienvidkaukāzā, bet, manuprāt, ES attieksme pirms bruņotā konflikta bija pārāk rezervēta. ES ir tiesības un pienākums veikt preventīvas darbības un starpnieka misijas, jo ES ir miera veidošanas projekts, un ir to realizējusi piecdesmit gadu garumā.”

NATO (Ziemeļatlantijas līguma organizācija), kas dibināta 1949.gadā, savu 60.gadadienu šā gada aprīlī rīkos vienlaikus Strasbūrā (Francijā) un Kēlā (Vācijā).

Vairākumam ES dalībvalstu, kuras ir arī NATO dalībvalstis, alianse joprojām ir to kolektīvās aizsardzības pamats. Vienlaikus drošības un aizsardzības funkcijas Eiropā pilda Eiropas Drošības un aizsardzības politika (EDAP). Tā pierādījusi sevi galvenokārt misijās, kuras pamatā ir civilas un vērstas uz konfliktu nepieļaušanu un konfliktu procesu pārvaldību.

No 27 ES dalībvalstīm aliansē nepiedalās Austrija, Īrija, Kipra, Malta, Somija un Zviedrija.

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!