Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Sapratu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Saeimas 2009. gada 12. februāra sēdes stenogramma (nobeigums). Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 24.02.2009., Nr. 30 https://www.vestnesis.lv/ta/id/188124

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Uz deputātu jautājumiem rakstiski iesniegtās atbildes

Vēl šajā numurā

24.02.2009., Nr. 30

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Saeimas 2009. gada 12. februāra sēdes stenogramma (nobeigums)

 

Stenogramma — Saeimas Kancelejas stenogrammu nodaļas redakcijā

 

Stenogrammas nobeigums. Sākums — Saeimas materiālu 10.laidienā (“LV”, Nr.28, 19.02.2009.)

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze.

Sēdes vadītājs.

Godātie kolēģi! Turpinām sēdi! Lūdzu, ieņemiet vietas!

Es atgādinu, ka mēs skatām likumprojektu “Grozījumi likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām””
pirmajā lasījumā.

Vārds debatēs deputātam Visvaldim Lācim. Lūdzu, Lāča kungs!

Godātie kolēģi! Lūdzu cieņu pret runātāju! Ābiķa kungs un Urbanoviča kungs, jūs pavisam droši varat diskutēt arī ārpus šīs zāles. Nu, netaisiet, lūdzu, troksni!

(No zāles dep. J.Dobelis: “Atņemt mandātus – abiem diviem!”)

V.Lācis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Cienījamais Saeimas Prezidij! Cienījamie kolēģi! Mēs, latvieši, un Latvija kā zeme un teritorija vienmēr esam piederējuši pie Rietumu kultūras, esam Rietumu kultūras zeme, un to ir teikuši ļoti daudzi ne tikai Rietumu kultūras… vēstures un kultūras… filozofijas pārstāvji un zinātnieki, bet arī ievērojams daudzums slāvu tautības kultūrvēsturnieku un zinātnieku.

Mēs esam Rietumu kultūras tauta, un es šodien tikai tādēļ esmu uzkāpis šajā tribīnē, lai iepazīstinātu jūs ar Latvijas Pareizticīgās baznīcas un ar Krievijas Pareizticīgās baznīcas vēsturi un pierādītu, ka šis ierosinājums, ko iesniedz prokrieviskās partijas, ir jānoraida, kā arī lai izteiktu savu… jā, nožēlu par to, ka pirms nedēļas Saeimas vairākums nolēma, ar vienas balss vairākumu tomēr nolēma, ka 6. un 7.janvāris ir svinamā diena.

Tā kā presē arī ir izskanējuši pārmetumi par to, ka neesmu piedalījies balsojumā, es gribu uzsvērt, ka vesela rinda kolēģu šeit redzēja, ka mani intervēja Maskavas televīzija, kura jau vienu dienu… (No zāles: “O-o-o!”) Jā, jā, jā! Un Maskavas televīzijai es nolasīju krievu valodā izdotu brošūru – savu! – un uzdāvināju tai divus eksemplārus. Nosaukums krieviski skan: “Latišskij ļegion v svete ņeitraļnih inostrannih nabļudateļei”, kurā ir 97 atsauksmes (No zāles dep. N.Ušakovs: “Tulkot vajag!”), ko par Latviešu leģionu saka amerikāņi, kanādieši, briti, franči, austrieši, somi, zviedri, vācieši un arī paši krievi. Un prokrieviskajai partijai zināšanai: tad, kad pret mani pavērsa operators savu darbarīku, es viņiem nolasīju to, kas Sarkanajai armijai un NKVD jau bija zināms vācu okupācijas laikā par Latviešu leģionu.

Sēdes vadītājs.

Jā. Lāča kungs, bet par likumprojektu, lūdzu! (No zāles dep. K.Leiškalns: “Lai runā!”)

V.Lācis.

Tas skar šo lietu… skar, jo es saņemu pārmetumus, kādēļ neesmu balsojis.

Un pirmais teikums tur skan, ka Sarkanās armijas Politiskās pretizlūkošanas pārvaldes cilvēki Latvijā ir konstatējuši, ka latvieši, latvieši vairākumā, neieredz ne vāciešus, ne krievus, un tādēļ ir dibināts Latviešu leģions.

Tālāk. Lai zinātu, kādēļ šis jūsu pieņemtais, diemžēl vienas daļas pieņemtais, likumprojekts ir prettautisks un pretlatvisks – jāapskatās vēsturē.

Cariskajā Krievijā krievu tauta bija ļoti pareizticīga tauta. Visā milzīgajā teritorijā – no Vladivostokas līdz Baltijas jūrai – bija 88 tūkstoši baznīcu. Praktiski katrā ciemā, katrā sādžā, nerunājot nemaz par pilsētām. Un tāpat bija arī simtiem, tūkstošiem baznīcu kalpotāju.

1917.gada 5.novembrī – divas dienas pirms Oktobra revolūcijas – Krievijas Pareizticīgās baznīcas Sinode, kas sanāca pirmo reizi pēc ilgiem laikiem, ievēlēja par Viskrievijas un Maskavas arhibīskapu Tihonu. Šis Tihons bija ļoti tālredzīgs cilvēks. Viņš saprata, kādas briesmas draud no boļševikiem, kaut gan boļševiki vēl pat divas dienas nebija bijuši pie varas. Un viņš izdeva… viņam bija tādas tiesības… Kanonisko deklarāciju, kurā pateica, ka visas pareizticīgās baznīcas – gan Krievzemē, gan ārpus tās – ir tiesīgas pašas noteikt savu autonomiju, savu statusu, to, kurai patriarhijai tās pievienojas. Un viņš izsniedza jau toreiz, līdz 1925.gadam, kad viņš mira, tādas tiesības arī Latvijas Pareizticīgajai baznīcai.

Latvijas Pareizticīgā baznīca jau 1920.gada 20.–22.septembrī sasauca savu Sinodi – likumīgu Sinodi – un ievēlēja par Latvijas arhibīskapu latvieti Jāni Pommeru, kuru nesen, pirms dažiem gadiem, Maskavas patriarhija ir atzinusi par svētmocekli.

Lūk, sākās jauns periods Latvijas pareizticīgo vēsturē un jauns periods arī Krievijas pareizticības vēsturē. Krievijā tūlīt pēc revolūcijas čeka un komunistu partija ārkārtīgi nežēlīgi vērsās pret Pareizticīgo baznīcu.

Minēšu tikai, ka no 88 tūkstošiem baznīcu 1940.gadā bija saglabājušās tikai 100 baznīcas.

1927.gadā, pēc tam, kad Tihons bija miris, čeka un partija, neveiksmīgi mēģinādama nobiedēt Krievijas Pareizticīgās baznīcas vadību, mākslīgi iedabūja par metropolītu, par arhibīskapu (atbilstoši kanoniskajiem likumiem viņi nevarēja to izdarīt) Sergeju Voskresenski. Un šis Sergejs Voskresenskis deklarācijā avīzē “Izvestija” paziņoja, ka Pareizticīgā baznīca ir lojāla pašreizējai padomju varai un nekādas baznīcu vajāšanas nav notikušas.

Bet notika! 205 augstākos Krievijas Pareizticīgās baznīcas vadītājus, varētu teikt, noslepkavoja. Tas ir, padomju vara noslepkavoja metropolītus un bīskapus!

Un 1940.gadā bija atlikuši vairs tikai četri līdz nāvei nobiedēti cilvēciņi – četri bīskapi, kuri klusēja un darīja visu to, ko padomju vara viņiem lika.

Vēl vairāk. Cars bija valdījis bez Sinodes no 1721.gada līdz šai 1917.gadā patriarha Tihona ievēlēšanai, un tikai 1943.gadā padomju valdība attapās, ka jānodibina karalaika Sinode – mākslīga Sinode, lai būtu Baznīcai pārvaldība, jo tādas nebija. Cars skaitījās Krievijas Pareizticīgās baznīcas galva.

Tātad Latvijā likumīgi pie Pareizticīgās baznīcas stūres nostājās Jānis Pommers.

Kas notika Latvijā tajā laikā? Jau tūlīt, drīz pēc viņa stāšanās amatā, kad viņu atbalstīja arī visi Latvijas pareizticīgie, krievu ticīgie cilvēki, slāvu tautības cilvēki, sākās cīņa par to, ka Latvijas Pareizticīgā baznīca, kurai Tihons bija devis autonomiju un šī pirmā Sinode 1920.gadā apstiprinājusi šo autonomiju… ka mēs nepiederam nekur, ka mēs esam autonomija. To sauc par autokefālu baznīcu. Tātad šo Latvijas Pareizticīgo baznīcu gribēja piedabūt pie Maskavas patriahijas.

Krievu cilvēks vienmēr ātri mainās, ja viņš redz, ka ir impēriskas idejas. Vienalga, vai tās ir baznīcai, sabiedrībai vai kaut kam citam.

Taču Jānis Pommers nepadevās. Viņš pateica: “Latvijas Pareizticīgā baznīca būs tik ilgi suverēna, kamēr pastāvēs suverēna Latvijas valsts.”

Mēs zinām, ka 1934.gada oktobrī nezināmā veidā viņu noslepkavoja, sadedzināja viņa vasarnīcā pie Ķīšezera, un jau tolaik vairākums ārzemju preses un Latvijas sabiedrības izteica aizdomas, ka to ir darījusi NKVD – Maskavas toreizējā čeka.

Tagad es jums nolasīšu priekšā, kāda cīņa jau toreiz bija Latvijā par to, ka krievi, ātri atģidušies, ka, lūk, Krievijā baznīca kļūst impēriska, viņi – krievu tauta – atbalstīja šo domu un atbalsta diemžēl arī šodien, arī Latvijas krievi… to, ko arhibīskaps Jānis Pommers ir teicis par Baznīcā notiekošām cīņām. Acumirkli! “Krievi… (citēju Jāni Pommeru) savu valodu bez jebkādiem ierobežojumiem brīvi lietoja visā Baznīcas dzīvē – no augšas līdz apakšai, tiklab draudžu ietvaros, kā arī visas Baznīcas ietvaros. Šeit krievi ieņem, ja vēlamies to teikt, privileģētu stāvokli. Viņiem nav pienākuma zināt latviešu valodu, bet latviešiem, kuri ir Sinodes locekļi, prāvestiem, ir jāzina krievu valoda un jārunā tajā.”

Notika liela cīņa par latviešu valodu kā valsts valodu Pareizticīgās baznīcas locekļu starpā šeit, un krievvalodīgie un krievi – arī toreiz varēja lietot šo pirmo jēdzienu – atbalstīja, protams, to domu, ka tā mūsu valoda ir jādabū prom. Tālāk Jānis Pommers: “Katedrālē no iknedēļas 15 regulāriem dievkalpojumiem tikai viens tika noturēts latviešu valodā.” Pommers nepadevās, tādēļ viņu noslepkavoja. Paturēja suverenitāti, autonomu Pareizticīgo baznīcu, kurā noteikšana bija viņam.

Ko tad Maskavas patriarhija darīja, lai varētu atbrīvoties no Jāņa Pommera? Jo 1927.gadā mākslīgi bīdīja pa priekšu, kaut Sinodes nebija, kā es jums pastāstīju, – Sergeju Voskresenski. Šis Sergejs Voskresenskis Baigajā gadā – 1940.gadā –, gribēdams likumīgi sagraut pēc kanonisma principiem ievēlēto Latvijas Pareizticīgo baznīcu, iesūta šeit cilvēku. Kas ir šis cilvēks? Grāmatā “Vēstures mantojums” Latvijas Pareizticīgās baznīcas virspriesteris, tagadējais virspriesteris, klostera pārraugs Jānis Kalniņš raksta – arhīva dokumenti norāda, ka Pretizlūkošanas pārvaldes aģents Dmitrijs Voskresenskis ar segvārdu “Božeņka” ieradās Latvijā un viņa uzdevums 1941.gada 4.janvārī bija sagraut Latvijas Pareizticīgās baznīcas Sinodi, kurai no Latvijas puses jālūdz Latvijas Pareizticīgo baznīcu pievienot Maskavas patriarham.

Tas arī notika. Sākās mūsu īstās Pareizticīgās baznīcas iznīcināšanas ceļš. Un tas turpinājās no pirmās okupācijas un pēc otrās... Un pēc otrās okupācijas – no 1944., 1945.gada līdz mūsdienām. Bet bija pa starpu viens gadījums. Tad, kad Jāni Pommeru 1934.gadā noslepkavoja, Pareizticīgā baznīca nevarēja vienoties. Krievi, Latvijas pilsoņi, bīskapi mēģināja sazināties ar Maskavu, bet Maskavā staļinisma laikā bija tāds haoss, ka nevarēja dabūt no Maskavas nekādu atbildi. Un, lūk, nedabūdama nekādu atbildi, Latvijas Pareizticīgā baznīca nolēma pievienoties Konstantinopoles patriarham. Rietumu pasaule bija pilna ar kanoniskiem likumiem atbilstošiem patriarhiem. Lūk, tāds bija mūsu Pareizticīgās baznīcas sagraušanas ceļš!

Kāds tas ir šodien?... Acumirkli, man ir maz laika. Kaut kur noliku acenes. Tas ir ļoti slikti, kad jāsteidzas… (No zāles dep. K.Leiškalns: “Papildināsim laiku!”) Nē, nē, nē! Nu, ja papildināsim, tad būšu ļoti priecīgs par to, lai zinātu vēsturi.

Kāds ir stāvoklis šodien? Runā virspriesteris Jānis Kalniņš. Statistika liecina – un to viņš uzsver –, ka pašreizējā atjaunotā neatkarīgā Latvijas Pareizticīgā baznīca Maskavas patriarhijas paspārnē ne tuvu nelīdzinās bijušajai Latvijas patriarhijai. Pareizticīgo garīdznieki gandrīz visi ir krievi, pat Krievijas pilsoņi šodien, kuru lielākā daļa pat neprot latviešu valodu. Arī tagadējais metropolīts Aleksandrs Kudrjašovs pareizticību pasniedz kā kādu krievu tautas fenomenu, nevis kā Kristus Baznīcu, kura neatzīst ne jūdu reliģiju, kā viņš saka, ne grieķu reliģiju, ne kādu citu etnisku reliģiju; tai būtu jābūt vispasaules Kristus reliģijai. Bet tā tāda nav.

Tālāk vēl virspriesteris saka: “…vienā no garīdznieku sapulcēm (šobrīd tas ir virspriesteris Nikolajs Sudoss), lai izpatiktu Baznīcas vadības pašreizējai politikai, izcēlās ar savu priekšlikumu, proti, ka latviešus nevajadzētu iesvētīt par priesteriem, jo viņi domā citādāk nekā krievi.” Pilnīgi pareizi! Jādomā ir citādāk! Mums visiem ir jādomā citādāk nekā šeit esošie krievu tautas pārstāvji, kuriem mēs visi esam devuši šīs tiesības domāt citādāk.

“Bīstamība,” saka Sudoss, “ir tajā apstāklī, ka nekrievu saites ar Krievijas Baznīcu, kā jau nekrieviem, ir stipri vājākas nekā krieviem. Agrāk vai vēlāk latvieši mūs pievils.”

Bet mēs paši esam sevi pievīluši. Tad, kad es devu šo interviju par Latviešu leģionu – un es drīkstēju to dot, jo 6.Saeima ir pieņēmusi deklarāciju, ka jāaizsargā Latviešu leģiona gods –, šeit, Dzeltenajā zālē, es dabūju zināt šos balsošanas rezultātus, un es biju ārkārtīgi pārsteigts, ka, piemēram, partijas “Pilsoniskā Savienība” vadone Sandra Kalniete ir nobalsojusi “par” to, ka 6. un 7.janvāris ir svinamas dienas Latvijā. (No zāles: “Kauns!”) Es faktiski nebrīnījos, ka pirmajā intervijā “Dienā” pēc tam, kad Eiropas Parlamenta deputāts Kristovskis un jūs, Sandra Kalniete, bijāt šo partiju nodibinājuši, jūs pateicāt, ka jūs pēc sava rakstura esat kosmopolīte. Bet ievērojiet – tā arī ir kļūda. Maskavas patriarhs un maskaviskā Pareizticīgā baznīca neatzīst arī kosmopolītismu. Neatzīst! Tur ir piemēru tik daudz, ka man šodien nav vietas… (No zāles dep. K.Leiškalns: “Bet tiesības domāt citādāk paliek!”)

Tiesības domāt citādāk paliek…

Tādēļ, kolēģi, Saeimas deputāti – latvieši un arī godīgie krievi, ja tādi šeit ir… Nu šeit ir prokrieviskās partijas. Divi latvieši, kā mēs zinām, četri ebreji un pārējie krievi… Un viņi arī varētu, ja ir godīgi, balsot “par” to, ka 6. un 7.janvāris nav svinamas dienas, jo visā pasaulē Pareizticīgā baznīca ārpus Maskavas svin kristīgās baznīcas Ziemassvētkus 24.–25.decembrī… svin adventi tā, kā mēs šeit, Latvijā. Un mēs esam tik… grūti atrast vārdus… tik lieli muļķi, ka mēs atbalstām impēriskās Krievijas Baznīcu, kura mūs smacē nost gan faktiski īstā ticībā, pareizticībā, gan valodā, gan arī citās jomās.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītājs.

Vārds debatēs deputātam Jurim
Dobelim.

J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Es mēģināšu to vēsturisko patiesību kaut kā salikt kopā ar to dokumentu, kas ir iesniegts.

Dokumentā zem virsraksta “Pašreizējās situācijas raksturojums” ir šāds teikums: “Latvijas Republikas pareizticīgie iedzīvotāji svin Kristus dzimšanas svētkus 6. un 7.janvārī.” Es varu pateikt, ka tie ir salti meli. Ne visi Latvijas pareizticīgie svin 6. un 7.janvārī, un to iesniedzēji noteikti labi zina. Labi zina! Un parakstās zem tāda dokumenta, par kura saturu acīmredzot nav spējīgi kārtīgi atbildēt.

Un šeit jau parādās galvenā, rupjākā – apzināti vai neapzināti – patiesības pārpotēšana. Tiek pasniegts gan Latvijai, gan ārpus Latvijas, it īpaši Krievijai, un vēl šur tur tas, ka Latvijā, lūk, visi pareizticīgie atzīst Maskavas Baznīcas virskundzību. Tie ir rupji… skaidri rupji meli. Un nāciet un pasakiet, ka tā nav! Lūdzu, nāciet ar faktiem! Es jums atgādināšu, ka Latvijā ir pareizticīgie, kas svin Ziemassvētkus tāpat kā katoļi un luterāņi – tajā pašā 24., 25.decembrī.

Kā jūs to varat nezināt? Jūs to zināt, bet jūs melojat tāpēc, ka jums ir vajadzīgi jūsu vēlētāji, un diemžēl… diemžēl dažiem latviešu politiķiem arī ir vajadzīgi jūsu vēlētāji. Un tad sākas cīņa par elektorātu starp dažādiem politiķiem un politikāņiem arī. Jo ir tādi politiķi, kam neinteresē ne pareizticīgie, ne luterāņi – nekas viņus neinteresē, bet viņus interesē vēlētāju balsis.

Protams, lielkrievu šovinisms ir ticis propagandēts un tiks propagandēts, jo ar to var iegūt lieliskus augļus, kas ir labi redzams šīsdienas Krievijā.

J.Dobelis.

Krievijā to mutīti nepapletīs vis tik plaši neviens, kamēr nebūs tur atļauja dota, un, ja par daudz plata tā mute būs, tad to aizvērs uz mūžīgiem laikiem.

Lielkrievu šovinisms ir barojis Staļinu no 1934.gada. Staļins labi saprata, ka ar savu tautību viņš neizcelsies, un līdz ar to viņš kultivēja lielkrievu šovinismu. Un palasiet vecās skolu mācību grāmatas! Visi pasaules lielākie atklājumi ir notikuši Krievijā. Visi! Vienalga, kurā zinātnē. Un tāpēc šis un tas vēl ir jāatgādina no vēstures.

Par to pašu mīļo pareizticību. Kur tad tā bija vispirms? Tā bija vispirms Bizantijā. Tad, kad Senā Roma sadalījās Austrumromā un Rietumromā, tad Austrumroma, kas vēlāk kļuva par Bizantiju, caur turieni izplatīja pareizticību un ne jau nu Krievijā vispirms. Daudz ātrāk nekā Krievijā, daudzus gadu simtus pirms Krievijas, pareizticību ieguva Armēnija, pareizticību ieguva Gruzija. Aizbrauciet uz turieni un apskatieties, lūdzu, pareizticīgo baznīcas no 6., 7. un 8.gadsimteņa, kad Krievija vēl pat domās neatceras tādu lietu kā pareizticība. Un tas arī ir jāatgādina šodien.

Ja kāds grib nopietnu dokumentu, tad vajag arī runāt atklātu valodu. Uzrakstiet, ka 6. un 7.janvāris ir Maskavas pareizticīgo Ziemassvētki! (No zāles dep. V.Orlovs: “Vispirms nobalsosim, tad labosim!”) Nevis vispār pareizticīgo, bet Maskavas pareizticīgo Ziemassvētki. Tad jūs vismaz nebūsiet viltojuši vēsturi. Par to ir runa!

Jums jau tika sniegta šeit informācija, kā bija ar Pareizticīgo baznīcu pirms okupācijas un pēc okupācijas. Nav ko brīnīties. Visu nosaka Maskava, līdz ar to Maskava nosaka arī to, kas ir jādara pareizticīgajiem Latvijā. Un man liekas, ka tiešām vajag izprast. Ja jūs gribat cīnīties par savu vēlētāju balsīm, vismaz cīnieties, neviltojot vēsturi. Un man ir tiešām neērti par tiem Saeimas deputātiem. Vienu jau te iepriekšējais runātājs minēja, kurš pilnīgi nesaprot, kas ir vēsture, kurš vienkārši balso tāpēc, ka vajadzīgas ir attiecīgās balsis. Ka vajadzīgs… Zinot, ka visa Latvija, uz Eiropas Parlamentu startējot, būs viens vēlēšanu apgabals, ir vajadzīgs, lai tas krievs, kas ir kaut kādā Latgales sādžā, arī nobalso “par” kosmopolītismu. Lūk!

Un tāpēc es tiešām aicinu – ja mēs gribam būt pietiekami godīgi paši pret savas valsts vēsturi un ja mums ir kāda vēlēšanās izpatikt citām tautībām, to vajag darīt godīgi – neviltojot vēsturiskos faktus. Un to, ko pagājušajā reizē mēs balsojām, es ceru, ka mēs izgāzīsim. To, ko iebalsoja, to mēs izņemsim ārā.

Mēs esam sagatavojuši arī priekšlikumu, ka tie deputāti no tā saucamajām nacionālajām frakcijām šoreiz padomās, kā balsot. Un padomās, cik var atļauties savu interešu vārdā viltot mūsu valsts vēsturi.

Es atgādinu vēl vienu reizi, ka ne visi Latvijas pareizticīgie ir vienādi. Ne visi Eiropas pareizticīgie ir vienādi. Lai viņi svin, kad viņi grib un ko! Bet mēs nevaram savas valsts svētku dienās iekļaut vēsturi viltojošus faktus!

Sēdes vadītājs.

Vārds debatēs deputātam Valērijam Agešinam.

V.Agešins (frakcija “Saskaņas Centrs”).

Cienījamie kolēģi! Pareizticīgā baznīca ir viena no vissenākajām Latvijas Baznīcām. Un tā tiek uzskatīta par tradicionālu konfesiju Latvijā. Kopējais pareizticīgo un vecticībnieku skaits Latvijā pārsniedz 400 tūkstošus cilvēku. Bet, neskatoties uz to, šobrīd diemžēl pareizticīgajiem un vecticībniekiem Latvijā ir ierobežotas iespējas svinēt Ziemassvētkus valsts noteiktajā svinamajā dienā, atšķirībā no citiem kristiešiem, kuriem valsts piešķir oficiālas brīvdienas.

Līdz ar to politisko organizāciju apvienības “Saskaņas Centrs” frakcija ar citu kolēģu atbalstu piedāvā papildināt likumu “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām” ar normu par to, ka vajag piešķirt Kristus dzimšanas svētkiem 6. un 7.janvārī svētku dienas statusu.

Mums ir notikušas konsultācijas ar dažādu konfesiju pārstāvjiem. Un viņi ir pārliecināti, ka Saeimas deputāta augstākais mērķis ir katra cilvēka garīgā labklājība, kas izriet no Dieva svētīta darba un savstarpējās cilvēciskās cieņas.

Arī vairāki Saeimas deputāti uzskata, ka Dievs katru cilvēku ir radījis laimei. Un tieši tāpēc mēs vēlamies panākt, lai Latvijas valstī ikvienam cilvēkam būtu nodrošinātas vienlīdzīgas tiesības, iespējas un brīvības, tajā skaitā tiesības un iespējas pareizticīgajiem un vecticībniekiem svinēt savus Ziemassvētkus.

Mums ir notikušas konsultācijas arī ar ekonomistiem, uzņēmējiem un ministriem. Un viņi ir pārliecināti, ka pareizticīgo un vecticībnieku Ziemassvētku atzīmēšana tautsaimniecības attīstību negatīvi neietekmēs.

Piemēram, finanšu ministrs Atis Slakteris 12.janvārī savā vēstulē Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai raksta, ka (citēšu): “Tiešā veidā minētais likumprojekts budžeta izdevumus neietekmē.” Likums neprasīs arī nekādu speciālu izpildes mehānismu. Esmu pārliecināts, ka sarežģītajā ekonomikas un finanšu krīzes laikā Latvijas tautai ir vajadzīgi augsti garīgie un morālie orientieri, kas ļaus pārvarēt grūtības.

Mums beidzot jāatzīst brīvības un tiesības, ko cilvēks iegūst jau piedzimstot un saglabā visas dzīves laikā, – domu, izteikšanās, interešu brīvību un tiesības brīvi attīstīties, vairot labklājību un veidot savu dzīvi, respektējot un nepārkāpjot līdzcilvēku brīvību un tiesības.

Mana izpratne par taisnīgumu balstās uz pārliecību par visu cilvēku vienlīdzību likuma priekšā.

Un es uzskatu, ka Latvijas valstij jānodrošina cilvēka pamattiesības un brīvības atbilstoši Svēto Rakstu pamatpatiesībām, kas ir iestrādātas Vispārējā cilvēktiesību deklarācijā, Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijā, kā arī Latvijas Republikas Satversmē.

Un es aicinu Saeimas deputātus būt pēc iespējas brīviem, kā arī neierobežot citu brīvību. Mēs taču katrs vēlamies izbaudīt to brīvību, ko mums dod mūsu valsts pamatlikums. Būsim arī iecietīgi pret citu cilvēku izvēles brīvību!

Lūdzu atbalstīt likumprojektu un balsot “par”!

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Vārds debatēs deputātam Vladimiram Buzajevam.

V.Buzajevs (PCTVL frakcija).

Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi deputāti! Šodien mēs trešo reizi pēc kārtas izskatām jautājumu par pareizticīgo Ziemassvētku oficiālu atzīšanu. Kādam tas liksies par daudz, bet kādam – par maz. Es negribu iedziļināties argumentācijā, kura mums visiem ir labi zināma. Tomēr atgādināšu, ka pareizticība Latvijas teritorijā bija pirmā kristīgā konfesija, turklāt atšķirībā no katoļticības tā netika ieviesta ar uguni un zobenu, bet gan uz brīvprātības pamata. Tāpat negrasos arī diskutēt par to, ka attieksmei pret konfesiju ar 2000 gadu senu tradīciju, pie kuras mūsu nelielajā valstī pieder 400 tūkstoši cilvēku, tai skaitā arī latvieši, ir tomēr jāatšķiras no attieksmes pret kādu citu reliģisku grupu, kura izveidojusies pavisam nesen un pie kuras pagaidām pieder kāds ducis sekotāju. Nav vērts uzsvērt arī to, ka pareizticīgā garīdzniecība Latvijā ir tik lielā mērā lojāla attiecībā pret vietējo politisko iekārtu un pārvaldi, ka absolūti ignorē tādas savas konfesijas pārstāvju vairākuma laicīgās problēmas kā masu bezpilsonība un krievu valodas pazemojošais svešvalodas statuss.

Es pakavēšos tikai pie divām dažāda veida pieejām integrācijas procesam, kas pagājušajo ceturtdien tika paustas debašu laikā. Vienu no tām pauda dāma, kas valodniecībā ir tikpat laba speciāliste kā Josifs Staļins. Šī pieeja ir ļoti vienkārša, proti, mēs kopā ar visu pārējo civilizēto pasauli svinam Ziemassvētkus decembrī, bet jūs – muļķi un barbari – paši savu laimi nespējat novērtēt. Nu tas jau nekas. Mēs ar jums izrīkosimies tā, kā tas bija pieņemts Padomju armijā. Nevari – iemācīsim, negribi – piespiedīsim! Daudzu izpratnē, tā ir demokrātiska pieeja. Lūk, jums piemērs autoritārai pieejai integrācijas ziņā kaimiņvalstī Baltkrievijā! Tur, ņemot vērā gan pareizticīgo vairākuma intereses, gan katoļu mazākuma intereses, Ziemassvētkus svin divas reizes – gan decembrī, gan janvārī.

Dāmas un kungi! Vakar Pilsonības likuma izpildes kontroles komisijas sēdē man bija unikāla iespēja pajautāt Romualdam Ražukam, bijušajam LTF priekšsēdētājam un šodien Valsts prezidenta Mazākumtautību konsultācijas padomes vadītājam. Uz manu jautājumu, vai pareizticīgo Ziemassvētku oficiāla atzīšana veicina sabiedrisko integrāciju, atbilde bija viennozīmīgi pozitīva.

Cienījamie latviešu partiju deputāti! Es aicinu jūs ņemt vērā šī lietuvieša, katoļa un jūsu politiskā tēva viedokli. Es piedāvāju apstiprināt likumprojektu pirmajā lasījumā. Bet par to, kādā veidā Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija to salāgo ar jau atbalstītu PCTVL priekšlikumu, – par to lai sāp galva mūsu bijušajam galvenajam integratoram Kastēna kungam.

Aicinu balsot pēc sirdsapziņas.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Vārds deputātei Sandrai Kalnietei.

S.Kalniete (partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātais priekšsēdētāja kungs! Godātie kolēģi! Nesen es saņēmu šādu vēstuli elektroniskajā pastā: “Kalnietes kundze! Kad es izlasīju Jūsu grāmatu “Ar balles kurpēm Sibīrijas sniegos”, Jūsu vērtība manās acīs ļoti cēlās. Taču pēc tam, kad Jūs nobalsojāt “par” krievu Ziemassvētkiem, es Jūs vairs necienu.”

Redziet, man būtu daudz ērtāk un parocīgāk balsot tā, kā to sagaida vairākums. Tomēr es balsoju “par” pareizticīgajiem Ziemassvētkiem tāpēc, ka es esmu dziļi pārliecināta, ka tiem 400 tūkstošiem cilvēku, kas šajā valstī pareizi vai nepareizi, pēc pašu gribas vai svešu ievesti, ir atbraukuši, ir tiesības svinēt svētkus. Un es arī saku: visi vai ne visi, bet ļoti daudzi. Un ja man būtu jāizvēlas balsot arī par kādas citas grupas, tikpat daudzskaitlīgas grupas, svētkiem, kas šajā valstī dzīvo līdzās mums, es to darītu. Jo liegt cilvēkiem svinēt savus reliģiskos svētkus, es uzskatu, ir bezdievīgi.

Es gribu arī pakavēties vēl kādās personīgās atmiņās. Redziet, kā jūs to zināt, un to zina arī Latvijā ļoti daudzi cilvēki, bet tagad arī ārvalstīs, jo mana grāmata ir pārtulkota un izdota vairāk nekā desmit valstīs, es esmu dzimusi Sibīrijā, un es ļoti labi atceros tos Sibīrijas vakarus… divus, jo vairāk sava vecuma dēļ es nepaguvu iegaumēt… kad mana māte un tēvs atnāca pēc smagas, smagas darbadienas un mēs Ziemassvētkus tomēr svinējām. Padomju Savienībā Ziemassvētki bija aizliegti svētki, tāpat kā Lieldienas. Un par vienu no savas dzīves svarīgākajiem principiem es uzskatu iecietību pret citiem.

Tas ir grūti. Bet arī tad, ja tas nav populāri, es palikšu šim principam uzticīga.

Lāča kungs, tā intervija, ko jūs lasījāt “Dienā”, nebija gluži precīza, jo tobrīd es biju žurnālistei teikusi pavisam citādāk. Es teicu: vieniem es esmu pārāk kosmopolītiska, citiem – pārāk nacionāla. Un ir lietas, kurās ne mūžam es nepiekāpšos savā pārliecībā, un tas ir princips – latviešu valoda, oficiālā valsts valoda, vēlēšanās drīkst piedalīties un tikt ievēlēti tikai Latvijas pilsoņi. Tikai tie, kas ir naturalizējušies. Visi tie, kas naturalizējās. Viņiem ir jānoliek valodas pārbaudījums un jāpieņem šīs valsts vēsture.

Es esmu par to, lai Latvijas valsts būtu nacionāla valsts, piederīga Eiropas vērtībām. Ne mūžam mana roka necelsies, lai balsotu “par” kādu lēmumu, kas Latvijas neatkarību un drošību apdraudēs. Atšķirībā no citiem patriotiem, kas vada ministrijas, kuras veicina “gazpromizāciju” Latvijā, es uzskatu to par daudz būtiskāku jautājumu. Es esmu ļoti daudz Eiropā izdarījusi, lai eiropiešiem pastāstītu patiesību par Latvijas vēsturi, par Austrumeiropas vēsturi.

Es, protams, nezinu šo vēsturi tik detalizēti, kā to var izstāstīt Lāča kungs, bet es zinu vēsturi pietiekami labi. Un es arī vēsturē varētu minēt ne vienu vien epizodi, kur vēsturiskie fakti ir bijuši pavisam citādi. Bet šīs vēstures sagrozījums ir sācis dzīvot gadsimtiem cauri savu patstāvīgu, no patiesā notikuma neatkarīgu dzīvi. Tas ir ieguvis tradīcijas vērtību. Un tā šķelšanās, kas ir notikusi starp divām Baznīcām, tās atšķirības, kas pastāv kalendāros, – tām nav nekāda sakara ar tiem tūkstoš un tūkstošiem cilvēku, kas svēti tic, ka tas datums, kurā Krievijas pareizticīgie svin savus svētkus, ir vienīgais pareizais un īstais.

Un arī šodien, lai cik tas būtu nepopulāri, es atkal nobalsošu “par” to, lai pareizticīgiem (No zāles dep. J.Dobelis: “Maskavas!”) cilvēkiem neatkarīgi no tā, vai tā ir Maskavas pareizticība vai kāda cita, būtu tiesības svinēt šos svētkus ģimenē, jo neviena reliģija neko sliktu nemāca. Atcerieties: tad, kad bija Tautas frontes kustība, es personīgi biju tas cilvēks, kas gāja pie dažādo Latvijas konfesiju vadītājiem un lūdza šo kustību atbalstīt. Toreiz mums bija vajadzīgs vecticībnieku un pareizticīgo atbalsts. Es uzskatu, ka šiem cilvēkiem ir tiesības svinēt savus svētkus (No zāles dep. J.Dobelis: “Ne jau uz valsts rēķina! Deutschland über alles!”), es nevienam neuzspiežu savus uzskatus, bet es esmu gatava tos aizstāvēt.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Vārds deputātam Sergejam Mirskim.

S.Mirskis (frakcija “Saskaņas Centrs”).

Godātais Saeimas priekšsēdētāj! Godātie deputāti! Lāča kungs te nolasīja visas mūsu nacionalitātes, kas ir mūsu frakcijā, bet aizmirsa, ka es esmu vācietis. (No zāles dep. V.Lācis: “Lieliski!”) Un es gribētu pateikt jums, Lāča kungs, ka tieši mūsu saskaņa ir tāpēc saskaņa, ka mēs nedalām cilvēkus pēc nacionalitātēm… Saprotiet, nedalām! Un tā ir vislielākā kļūda – vislielākā kļūda un vislielākā nelaime, ka jūs, tik ilgu mūžu nodzīvojāt un tāpat turpināt dalīt cilvēkus pēc nacionalitātes.

Tagad es gribu nocitēt apustuļa Mateja evaņģēliju, kur ir pateikts: “Ikviena valsts, kura pati sevī sašķēlusies, iznīks. Un ikviena pilsēta vai māja, kura pati sevī sašķēlusies, – nepastāvēs.”

Kas tad spēj mūsu – 21. – gadsimtā apvienot šo sašķelto cilvēci un rast ticību, ka sabiedrībai izdosies pārvarēt grūtības? Slavenās reitingu aģentūras vai biržas? Nē, diez vai. Varbūt bankas ar saviem milzīgajiem resursiem un dažādi starptautiskie fondi? Nē, tieši otrādi! Varbūt demokrātiski ievēlēti parlamenti, prezidenti un valdības? Vēlreiz nē! Tikai Kristus ir spējīgs vienot cilvēkus. Tas ir apstiprināts ar viņa vārdiem: “Lai visi būtu vienoti, kā tu, Tēvs, manī un es Tevī. Un lai viņi būtu mūsos vienoti, lai pasaule ticētu, ka Tu mani esi sūtījis.”

Mūsu tautai sarežģītajā ekonomiskajā un krīzes situācijā ir ļoti svarīgi atrast sevī pārliecību, ka mēs spējam pārvarēt grūtības, un Dievs lai mums palīdz!

Atcerēsimies, ka cilvēks nedzīvo no maizes vien, bet no ikviena vārda, kas iziet no Dieva mutes. Radīsim iespēju mūsu pareizticīgajiem cilvēkiem svinēt Kristus dzimšanas svētkus pēc viņu kanoniskajām tradīcijām. Īpaši ņemot vērā mūsu finanšu ministra Slaktera kunga vēstuli, kur ir rakstīts, ka tiešā veidā minētais likumprojekts budžeta izdevumus neietekmē.

Es gribu pateikties visiem tiem deputātiem, kuri atbalstīja mūsu priekšlikumu šajā jautājumā. It īpaši Zaļo un Zemnieku savienībai un Latvijas Pirmajai partijai. Ziniet, krievu valodā vārdiem – zemnieks un kristietis – ir viena sakne. Jūs prasīsiet, kāpēc? Laikam tāpēc, ka zemnieki vienmēr bija tuvāk Dieva radītai dabai un saglabāja neizkropļotus uzskatus par cilvēka un Dieva attiecībām.

Godātie deputāti! Es aicinu jūs vēlreiz nobalsot “par” iespēju pareizticīgiem cilvēkiem svinēt Kristus dzimšanas svētkus, kā pienākas. Jā, vienam otram tas var nepatikt, un cilvēki, kuri ir vērsti pret Dievu, mēģinās jūs atrunāt balsot “par”, bet atcerieties, ko teica Kristus: “Svētīgi esat jūs, ja jūs manis dēļ lamās un vajās, un visu ļaunu netaisni par jums runās. Priecājieties un līksmojieties, jo jūsu alga ir liela debesīs.”

Aicinu balsot “par”.

Sēdes vadītājs.

Vārds deputātam Pēterim Tabūnam.

P.Tabūns (TB/LNNK frakcija).

Cienījamie deputāti! Kalnietes kundzei ir taisnība, kad viņa teica: “Reliģija patiešām neko sliktu nenodara ne cilvēkiem, ne valstij.” Tā ir taisnība. Bet jāteic, ka ļaunu nodara valstij un latviešu tautai tie, kas ar reliģijas, ar ticības masku realizē pavisam citu, svešu ideoloģiju. To, ko dara “Saskaņas Centrs” un PCTVL visu savas pastāvēšanas laiku. Tur jau ir tā bēda! Un šīs lietas ir jāatšķir.

Redziet, cik šodien Agešins, pat Buzajevs… viņi ir tik ļoti, ļoti tādi, tā sakot (No zāles dep. J.Dobelis: “Mīksti!”), draudzīgi un mīksti. Jāsaka patiešām, ka viņi ar šo masku, šoreiz ar ticības masku, galvā stāsta, ka, redziet, tas būs ļoti labi, ka tas palīdzēs integrācijai. (No zāles dep. V.Orlovs: “Deputāta kodekss jāievēro!”) Bet ko jūs darījāt visus šos gadus un ko jūs darāt šodien, ja integrācija ar milzīgām latviešu pūlēm, ar lielām pūlēm… Re, te sēž ministrs Oskars Kastēns, kurš arī viens no pēdējiem darīja visu iespējamo, lai integrācija notiktu. Bet jūs darāt pretējo! Un pašlaik, visos šajos laikos, ir notikusi dezintegrācija, nevis integrācija!

Draugi mīļie! Un jūs tagad ar ticības masku galvā gribat mums iestāstīt, ka notiks integrācija? Muļķības!

Tur jau tā lieta, ka jūs šoreiz izmantojat… izmantojat šos ticīgos cilvēkus – pareizticīgos un vecticībniekus – kā aizsegu, lai realizētu savu politiku, kura ir klaji visos šajos gados pierādījusies kā pretvalstiska politika. Un nemēģiniet man iestāstīt pretējo! Tur jau ir tā bēda!

Ko mēs, latvieši, esam saņēmuši, būdami toleranti, būdami cilvēciski, humāni pret tiem cilvēkiem, kuri šeit sabrauca okupācijas rezultātā un palika? Un viņu ir simtu simtiem tūkstošu. Redziet, 370 tūkstoši vēl. 370 tūkstoši! Tas ir gandrīz tikpat, cik ir pareizticīgo Latvijā, – 400 tūkstoši. Šie cilvēki vēl ir nepilsoņi. Ne jau tāpēc, ka mēs neļaujam viņiem kļūt par pilsoņiem, bet tāpēc, ka viņi negrib kļūt par pilsoņiem, jo viņi neprot latviešu valodu un negrib to mācīties. Viņi neciena šo valsti, liela daļa neciena. To vajadzētu saprast! Elementāras lietas.

Ko mēs esam saņēmuši tā vietā? Tā vietā esam saņēmuši viņu – šo te, kuri šodien slēpjas aiz ticības maskas, – prasības pēc otras valodas, pēc krievu valodas kā valsts valodas. Pēc tā, lai pilsonību iedod bez jebkādiem priekšnosacījumiem, lai viņiem būtu tas un tas, un tas.

Saprotiet, tās prasības vienkārši nav normālas. Mēs neesam saņēmuši pretim itin neko! Okupācijas sekas nav novērstas. Par to taču raksta avīzes, par to runājam katru dienu. Nav novērstas! Nostiprinās. Mēs dzīvojam Latvijā jau faktiski divkopienu valstī. Neaizvērsim acis! Divkopienu valstī! Tā tikai nav atzīta, bet faktiski tā ir. Ir divas informatīvās telpas, kurās Latvijā dzīvo cilvēki – krievi un latvieši. Un šī atšķirtība, šī atsvešināšanās notiek ar katru dienu vairāk, nevis otrādi. Es patiešām, iespējams, pat atbalstītu šādu variantu, ja tas kalpotu šai sapratnei. Bet ir tieši otrādi – tas nekalpo šai sapratnei. Un nekalpos šai sapratnei. Tā ir šo cilvēku vēlme – PCTVL un “Saskaņas Centra” vēlme, kuri nu izliekas pēkšņi jau ar baltiem spārniem.

Un latviešu cilvēki arī maldās. Viņi domā, ka tie jau ir kļuvuši kā eņģeļi, kuri nesīs laimi Latvijā. Muļķības! Tādēļ es gribētu teikt: latvieši, deputāti, kuri pavisam nesen nobalsojāt – gan Zaļo un Zemnieku savienība, gan Latvijas Pirmā partija un partija “Latvijas Ceļš”, gan daļa “Jaunā laika” cilvēku –, padomāsim un atcerēsimies parunu: “Dari ko darīdams, apdomā galu!” Tas paliek spēkā. Šie vārdi paliek spēkā, un jādomā, kas notiek un kas notiks. Neviens neliedz pareizticīgajiem, vecticībniekiem, jebkuram cilvēkam šeit, atzīmēt, svinēt savus svētkus, arī Ziemassvētkus. Mēs tam piekrītam, un nevar būt nekādas citas domas par to. Lūdzu! Bet ne jau šādā veidā – pieprasīt divas brīvdienas vēl. Vai tad 24. un 25.decembri – Ziemassvētkus – pareizticīgie un vecticībnieki nesvin? Viņi strādā? Strādā? Nē, es domāju, ka viņi tādā vai citādā veidā atzīmē kopā ar mums. Nu tad ko vēl? Vēl divas svētku dienas? Un tad mēs atzīmēsim kopā ar viņiem, jo, tā sakot, ir svētku dienas, un tad mēs, arī visi pārējie, atpūtīsimies vēl divas dienas. Varbūt tāpēc mēs esam priecīgi un esam nobalsojuši “par” šādu variantu?

Tā ir pārāk nopietna lieta. Pārāk nopietna lieta šodienas sarežģītajā situācijā. Lūk! Tādēļ es, cienījamie kolēģi, aicinu jūs saprast pareizi, padomāt, pirms balsojam, un izdarīt pareizu izvēli. Un vēlreiz atkārtoju – dari ko darīdams, apdomā galu!

Sēdes vadītājs.

Vārds deputātam Visvaldim Lācim, otro reizi.

V.Lācis (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Godātie kolēģi! Es nepaguvu pastāstīt man paredzētajā laikā par Latvijas Pareizticīgās baznīcas vēsturi Kārļa Ulmaņa autoritārās valdības laikā un šīs baznīcas likteni vācu okupācijas laikā, un tāpēc vēlos jums to pastāstīt, lai jūs saprastu, ka manas bažas par jūsu balsojumu tomēr vēl ir attaisnojamas.

Lūk! Tātad Jāni Pommeru noslepkavo. Latvijā krievu bīskapi un krievu priesteri cīnās, kā es teicu, – un tas ir arhīva dokumentos! –, cenšas pievienot Latvijas Pareizticīgo baznīcu Maskavas patriarham. Latvieši pretojas. Latviešu īpatsvars pareizticībā, kā arī priesteru un prāvestu starpā ir liels, un šis nodoms neizdodas. 1936.gadā – jā, Kārlis Ulmanis uzspiež to kā maigais diktators – Pareizticīgā baznīca Latvijā stājas sakaros ar Konstantinopoles patriarhu, un, lūk, šis Konstantinopoles patriarhs, kā arī Lielbritānijas patriarhs Hermanoss, kas ierodas Latvijā, mēģina pārliecināt Latvijas Pareizticīgo baznīcu, ka jāpievienojas Konstantinopoles patriarham, Bizantijas patriarham. Konstantinopoles patriarhija pieņem lēmumu, ka Latvijas Pareizticīgā baznīca patur savu autonomo stāvokli. Un līdz 1940.gada jūnijam un vēl nedaudz vēlāk Latvijas Pareizticīgā baznīca svin Ziemassvētkus 24. un 25.decembrī. Un to svin arī visi Latvijas krievi un citi slāvu tautības piederīgie.

Ko darīja vācieši, kad viņi okupēja Latviju? Latvijas Pareizticīgās baznīcas patriarhs Augustīns, kuru pēc Jāņa Pommera nāves ievēlē par Latvijas arhibīskapu un kurš nav izsūtīts uz Sibīriju, bet palicis Latvijā, griežas pie vācu vadības šeit, Latvijā un Baltijā, un lūdz atkal atjaunot Latvijas Pareizticīgās baznīcas autonomiju. Vācieši neļauj to darīt un, lūk, kādēļ. Viņi grib balstīties, un viņi to neslēpj… viņi grib balstīties uz krievu tautas atdzimušo, etnisko Pareizticīgo baznīcu un uzskata, ka tas viņiem būs lietderīgi, lai iekarotajā telpā Krievijā un arī Ukrainā stimulētu un atbalstītu krievu Pareizticīgo baznīcu un tos mācītājus, priesterus un prāvestus, kas viņiem ir paklausīgi un uzticīgi. Un, lūk, arī otrā okupācijas vara nostājās pret īsto Latvijas Pareizticīgo baznīcu.

Tādēļ ir jābrīdina, un es brīdinu šeit no tribīnes: nebalsojiet prettautiski un pretvalstiski! Gan vācu okupanti, gan krievu okupanti vienādi nikni darbojās pret Latvijas Pareizticīgo baznīcu toreiz. Un 22 mēnešus šīs abas pasaules lielās slepkavnieciskās varas un tirānijas bija sabiedrotie pēc Molotova–Ribentropa pakta… Mums ir jāpatur sava patstāvība.

Ko vācieši izdarīja ar bīskapu Augus­tīnu? Neļāva darboties, apcietināja un izsūtīja uz Vāciju. Varam pateikties viņiem, ka viņi vienmēr ir bijuši Latvijā maigāki, nav nogalinājuši tik daudz latviešu un nav deportējuši gandrīz nemaz latviešus…

Sēdes vadītājs.

Atgriežamies pie likumprojekta…

V.Lācis.

…kā to darīja krievi… Un lūdzu saprast to, cik svarīgi ir šodien nepakļauties tam, ka 6. un 7.janvāris ir svinami.

Beidzamo teikumu, lūdzu!

Nepareizi tie Saeimas deputāti – gan Mirska kungs, gan Sandra Kalniete – saka, ka mēs jau neesam ne pret vienu reliģiju… Nu, ja jūs neesat ne pret vienu reliģiju, es arī neesmu. Man ir grāmata (es jums to uzdāvināšu, Kalnietes kundze un Mirska kungs!), kurā es esmu uzrakstījis, ka zinātne nevar dot cilvēkam dvēseles mieru un ka to var dot tikai reliģija. Bet… beidzamais… svarīgākais… mēs nevaram atļauties Latvijā radīt reliģijas dēļ haosu. Latvijā taču ir ebreji, jūdu ticības piekritēji. (No zāles dep. I.Kalniņš: “Musulmaņi arī!”) Tad viņiem arī būs tiesības prasīt savu svinību dienu? Latvijā ir, piemēram, arī kristīgās baznīcas atzarojums adventisti, kuri saka, ka sestdienai ir jābūt brīvdienai, un kuriem ir savi uzskati, kad ir jāsvin Vasarsvētki un citas dienas. Latvijā ir arī islāma ticīgie… (No zāles dep. I.Kalniņš: “Tieši tā!”) baškīri, tatāri, citas tautas… Tad mums viņiem arī ir jādod svinamās dienas? Mēs to nedrīkstam darīt. Mēs esam Rietumu kultūras zeme, daudzās paaudzēs pirms mums ieauguši Rietumu kultūrā un Rietumu kristietībā, un Rietumu kultūra un kristietība pamatoti liek mums svinēt Ziemassvētkus tāpat kā visā pārējā pasaulē ārpus Maskavas patriarhijas varas loka.

Sēdes vadītājs.

Vārds deputātei Janīnai Kursītei-
Pakulei.

J.Kursīte-Pakule (partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātais Saeimas priekšsēdētāj! Godātie deputāti!

Manuprāt, te nav, kā Buzajeva kungs uzskata, runa par Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvenciju vai vēl plašāk – par brīvību, kuru mūsu valstī vismaz pagaidām neviens neierobežo. Te nav runa arī par attieksmi pret pareizticību kā tādu. Te ir runa par ko citu – par Latvijas pareizticības orientāciju Rietumu vai Austrumu virzienā.

Pilnīga taisnība Visvaldim Lāča kungam tajā ziņā, ka viņš teica: “Daļa Latvijas pareizticīgo Ziemassvētkus svin pēc Rietumu tradīcijas un daļa – pēc Austrumu.” Es esmu par Latvijas politisko, ekonomisko, arī reliģisko orientāciju uz Rietumiem, bet tas nenozīmē, ka esmu pret tiem cilvēkiem, kuri jūt sevī Austrumu virzienu tuvāku. Bet ne valstiskā līmenī! Šajā jautājumā “Pilsoniskās Savienības” frakcijas deputātiem ir brīva balsojuma izvēle. Jo reliģija, kā zināms, ir viena no visjutīgākajām tēmām. Es patiesi cienu pareizticīgo kultūru, bet balsošu “par” 6. un 7.janvāri kā svētku dienu tikai tad, ja Krievijas Domē… ja Krievijas Domē svētku dienas būs arī 24. un 25.decembris – katoļu un luterāņu Ziemassvētki.

Patiešām dīvaini, ka lielākajām kristiešu konfesijām – katoļiem, luterāņiem, pareizticīgajiem – Jēzus Kristus dzimis un augšāmcēlies atšķirīgā laikā. Jēzus ir viens, vaina droši vien ir mūsos. To nevar izmainīt ar vienu Saeimas balsojumu. Droši vien ir jābūt plašākām un dziļākām diskusijām starp šīm konfesijām, starp šo konfesiju pārstāvjiem. Varbūt pienāks laiks… es nezinu, varbūt tas patiešām būs pirmais tuvināšanās brīdis, kad būs Ziemassvētki pēc katoļu vai luterāņu tradīcijām, Lieldienas – pēc pareizticīgo tradīcijas. Varbūt kaut kā vēl, bet tas ir kristiešu tālāku nopietnu savstarpēju diskusiju temats, tuvināšanās.

Dieva dēļ, kristieši, musulmaņi, jūdi, dievturi un citi, balsosim kā katrs izjūtam, bet te ir runa par ko citu – par veco un jauno stilu, nevis attieksmi pret pareizticību.

Cienot pareizticību, esmu pret veco stilu Latvijas baznīcā, Pareizticīgajā baznīcā.

(Aplausi.)

Sēdes vadītājs.

Vārds deputātam Oskaram Kastēnam.

O.Kastēns (LPP/LC frakcija).

Cienījamo priekšsēdētāj! Godājamie deputāti! Man šķiet mazliet nepieņemami, ka šobrīd mēs no Saeimas tribīnes dzirdam deputātu kaunināšanu par viņu balsojumiem, jo jautājums, kas skar ticību un reliģiju, ir dziļi personisks un faktiski tas ir sirdsapziņas jautājums, kur droši vien dziļi ticīgam cilvēkam balsojumu ir grūti apvienot ar frakcijas disciplīnu.

Tāpēc es arī domāju, ka šobrīd mums ir tāda… mazliet dilemmas priekšā mēs esam šobrīd Saeimā, jo tiem cilvēkiem, kas ir ticīgi, droši vien būs grūti neatbalstīt šo priekšlikumu, taču, no otras puses, es gribētu aicināt deputātus atcerēties pagājušo ceturtdienu, kad mēs jau šādu pašu likumprojektu atbalstījām – atbalstījām priekšlikumu, kurš ir identisks, – 6. un 7.janvāri, tātad pareizticīgo un vecticībnieku Ziemassvētkus iekļaut svinamajās dienās.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā var iesniegt priekšlikumus līdz 16.februārim, un man būtu aicinājums… lai neradītu šajā svētku likumā vēl lielāku haosu un beigās mēs vairs nesaprastu, ar cik likumiem mēs strādājam un cik Ziemassvētkus tad mēs svinēsim. Man ir priekšlikums tomēr strādāt ar iepriekšējo likumprojektu, jo citādi mēs šobrīd… man ir aizdomas, ka mēs redzam situāciju, ka vairākas partijas ir sākušas cīniņu, kuri tad būs viņu Ziemassvētki. Un šajā cīniņā tiek ievilktas arī pārējās frakcijas, pie frakcijām nepiederošie deputāti, un beigās mēs riskējam ar to, ka mēs Ziemassvētkus sāksim svinēt decembra beigās un beigsim svinēt tikai janvāra vidū, ieskaitot varbūt vēl sociālistu Ziemassvētkus, kur uz eglītes karināsim sirpi un āmuru, ja?

Man tiešām ir lūgums deputātiem jautājumam pieiet pragmatiski un strādāt ar jau atvērto iepriekšējo likumprojektu.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds deputātam Sergejam Mirskim, otro reizi.

S.Mirskis (frakcija “Saskaņas Centrs”).

Es gribēju atbildēt arī Tabūna kungam, Lāča kungam, Dobeļa kungam un tā tālāk.

Ziniet, es gribu pateikt vārdus, kurus Saharovs pareizi pateica Gorbačovam. Viņš teica: “Jūsu pulkstenis ir apstājies, jūsu logi ir aizsegti ar aizkariem.”

Kāpēc es to saku? Tāpēc, ka mūsu apvienībā Saskaņas Centrs”, piemēram, lielākā daļa partijas biedru ir latvieši. Mēs šodien jūtam latviešu cilvēku atbalstu. Mēs jūtam nopietnu atbalstu.

Kāpēc? Tāpēc, ka mēs redzam, kā tālāk jāvirza mūsu dzīve. Saprotiet! Un šajā ziņā varētu pateikt vēl to, ka integrāciju jūs sapratāt absolūti nepareizi. Un jūs arī izdarījāt visu, lai tā integrācija nenotiek. Integrācija ir vislielākais kompromiss valstī, kas varētu būt starp cilvēkiem, kad viņi sāk cienīt cits citu. Cienīt uzskatus, reliģiskos uzskatus, visu pārējo. Un tas ir tas svarīgākais integrācijā! Ja tas būtu noticis, tad mums tiešām būtu vienota tauta. Un mēs arī darījām visu, lai mūsu cilvēki atzīst un mācās latviešu valodu, naturalizējas. Mēs vienmēr un visur aicinājām cilvēkus to darīt.

Bet jūs tieši darījāt pretējo. Jūs vienmēr gribējāt parādīt, ka krievi un visi pārējie, kas šeit dzīvo, ir cittautieši. Viņi ir kaut kādi svešie, viņi ir kaut kādi okupanti. Viņi ir kaut kādi “nepareizie” cilvēki. Tāpēc, ka tā ir vienīgā jūsu ideoloģija, tā diemžēl ir kļūdaina.

Un es jums gribu pateikt, ka integrācija Latvijā notiks. Es esmu simtprocentīgi par to pārliecināts. Un notiks tuvākajā laikā. Un tā būs pareizā integrācija. Tas būs kompromiss starp visiem!

Sēdes vadītājs.

Vārds deputātei Sandrai Kalnietei, otro reizi.

S.Kalniete (partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātie kolēģi! Pirmīt es biju ļoti satraukta, kad runāju, tāpēc es vēlos novērst kādu pārpratumu, jo Lāča kungs pieminēja iepriekšējo Saeimas sēdi un likumprojektu Nr.870. Un tas, ko es vēlējos teikt, ka arī nākamreiz – trešajā lasījumā – es balsošu “par” šo likumprojektu.

Kas attiecas uz pašlaik iesniegto likumprojektu, kas gandrīz pēc satura neatšķiras no tā, ko mēs izskatījām pagājušajā Saeimas sēdē, šo likumprojektu es neatbalstu, jo uzskatu par bezjēdzīgu divreiz balsot par vienu un to pašu.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Vārds deputātam Jurim Dobelim, otro reizi. (No zāles: “Juri!”)

J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Debates skaidri parādīja, ka šeit runa nav ne par reliģiju, ne par vēsturi, bet runa ir tikai par politikānismu.

Šeit viens biedrs runā par kompromisiem. Kompromiss būs tad, ja jūs neviltosiet Latvijas vēsturi. Ja jūs cienīsiet latviešu leģionārus, ja jūs cienīsiet latviešu nacionālos partizānus un nenoliegsiet Latvijas okupācijas faktu. Tad mēs varam sākt runāt par kompromisu.

Otrkārt. Kāpēc neviens no jums te nenāk un nerunā par pareizticīgajiem? Par pareizticīgajiem, par kalendāriem? Liela daļa pareizticīgo taču vairs nelieto veco Jūlija kalendāru. Kāpēc jūs to nepasakāt neviens? Žēlabas te skan, bet vēsturiskā patiesība – ne.

Liela daļa pareizticīgo, it īpaši tie, kas dzīvo Eiropā, lieto Gregora kalendāru. Vai jūs to nezināt vai izliekaties, ka nezināt? Neviens no iesniedzējiem šeit nepaskaidroja to, ka ir dažādi pareizticīgie, ka pareizticīgie svin tādos un citādos laikos, bet iesniedzēji lūdz par tiem pareizticīgajiem, kas ir pieslējušies Maskavai. Un tikai par viņiem un ne par vienu citu! Un nevajag te izlikties!

Neviens no iesniedzējiem nepateica, ka Latvijā pirms okupācijas, pirms Otrā pasaules kara, pareizticīgie svinēja Ziemassvētkus 24. un 25.decembrī. Neviens to nepateica! Ko jūs te gaužaties? Jūs esat ieviesuši okupācijas rezultātā radušos faktu, ka Latvijas pareizticīgie varmācīgi tika pakļauti Maskavai, un jūs šo Maskavas ietekmi gribat nostiprināt. Protams! Vai tad Maskavā nesvin 6. un 7.janvārī Ziemassvētkus? Svin. Kāpēc lai Latvijā to pašu nedarītu? Un es jums pasaku skaidri un gaiši: ja gadījumā Maskava pāries uz Gregora kalendāru, visi šie Latvijas Maskavas pareizticīgie skries viņiem pakaļ un arī lietos Gregora kalendāru. Tā ka nevajag šeit izlikties!

Vistīrākais politikānisms! Izrunāšanās par kaut kādām cilvēku mīlestībām, par kaut kādiem, es nezinu, jocīgiem gadījumiem. Es skatos, kā jūs balsojat par jebkuru ar šovinistisku piegaršu piesātinātu priekšlikumu. Visi vienādi jūs tur nobalsojat. Jūs gribat uzspiest Maskavas ideoloģiju Latvijai, un nevajag izlikties! Un arī šis priekšlikums ar to ir saistīts. Un ne jau pirmo reizi tas nāk. Un tagad šitās gaudulīgās runas!

Atgriezīsimies pie tā, ko mēs jau esam iebalsojuši. Toreiz vajadzēja saprast to pašu, ko šodien. Vairāki deputāti man šodien saka: “Es jau nemaz nezināju, ka pirms kara pareizticīgie Latvijā svinēja Ziemassvētkus 24. un 25.decembrī.” Nu, ja jūs to nezinājāt, tad nevajadzēja vispār balsot. Vajadzēja noskaidrot to lietu. Un līdz ar to man ir vienkāršs piedāvājums. Tiem cilvēkiem, kam Latvijas vēsture kaut ko nozīmē, tā ir jāciena jebkurā balsojumā. Te nav ne naida, ne mīlestības. Te ir vienkārši godīga attieksme pret vēsturiskiem faktiem. It īpaši tāpēc… it īpaši, ka iesniedzēji grib svētku dienas. Speciāli grib vēl svētku dienas. Un tāda naiva runāšana par kaut kādu Slaktera kunga vēstuli, kas šeit nav… bet šeit gan ir tāds teikums sadaļā: “Kāda var būt likuma ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem.” Atbilde – šī informācija ir jāpieprasa no Finanšu ministrijas. (No zāles dep. V.Agešins: “Ir jau atbilde!”) Kur tad tā ir?

J.Dobelis.

Lūk, līdz ar to beigsim… vismaz beigsim izlikties un, politikānisku nolūku vadīti, neviltosim Latvijas vēsturi, ja tā mums kaut ko nozīmē!

Sēdes vadītājs.

Vārds deputātei Inai Druvietei.

I.Druviete (partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Cienītie kolēģi! Ja kāds nezinātu, par ko mēs šodien debatējam, pilnīgi iespējams, ka nomaļam vērotājam varētu likties, ka mēs šeit spriežam par ļoti eksistenciāliem jautājumiem. Varbūt nobalsojam – Dievs ir vai nav? Varbūt nobalsojam, kura reliģija tā labākā? Šīsdienas debates nav par sarunas priekšmetu. Mēs ļoti labi zinām, ka gan mūsu Satversmē, gan arī ikvienas sevi cienošas valsts pamatlikumā ir tiesības uz apziņas un ticības brīvību. Mēs zinām, ka 21.gadsimtā demokrātija un tolerance ir lielākā vērtība un bagātība, kas var būt mūsu sabiedrībā. Ne par to ir stāsts. Un nevienam, kas pašreiz uzstājas pret šo svētku ievietošanu mūsu kalendārā, nebūtu jāpārmet necieņa ne pret Dievu, ne pret reliģiju, ne pret kādu konkrētu konfesiju, ne pret kādu tautību, ne pret kādu etnisku vai reliģisku grupu. Mēs šodien spriežam par grozījumiem likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”. Un runa ir par valsts svētkiem. Par mūsu valsts svētkiem mūsu valstī, kuras pilsoņi mēs, šeit klātesošie, esam un par kuras nākotni mēs visi esam atbildīgi.

Šī ir mana pilna pārliecība, ka šis fakts Latvijas sabiedrības integrāciju neveicinātu.

Pirmkārt, būtu pārkāpts princips, ka mēs savā kalendārā ievietojam valsts, tātad mūsu visu kopīgos svētkus, bet nu skaidri parādītos vienas vai divu konfesiju noteiktie svētki un līdz ar to būtu radīts precedents tam, par ko jau runāja pagājušajā nedēļā. Cilvēktiesību ievērošana nedrīkst būt atkarīga no kvantitātes. Kā zināms, mūsu valstī ir reliģijas brīvība, un mēs varam jau runāt par vismaz desmit vai divdesmit atšķirīgām konfesijām, kurām ir arī atšķirīgi svētki.

Tātad jautājums par samērību cilvēktiesību īstenošanā.

Bet iedomāsimies tīri praktiski. Tātad mums kalendārā parādās divu veidu Ziemas­svētki. Mums, protams, tad būtu arī jāmaina formulējums, kuras konfesijas tad šos svētkus atzīmē 25. un 26.decembrī. Tad lūdzu tur arī precizēt: katoļi, luterāņi, baptisti, adventisti un tā tālāk. Vai tas vien jau nebūtu absurds?

Otrkārt. Iedomāsimies, kā praktiski notiks šo svētku svinēšana. Sabiedrība gribot negribot būs spiesta sadalīties divās grupās. Protams, pa vidu būs trešā grupa, kam ir pilnīgi vienalga, ko svinēt, ka tikai ir brīva diena. Un nedomāju, ka šis fakts paliks nepamanīts mūsu sabiedrības informācijas līdzekļos, nedomāju, ka nenotiks konkurence, lai pierādītu, kurai svētku svinētāju grupai tad ir Latvijas iedzīvotāju vairākums, un nekādā gadījumā neuzskatu, ka tas mūsu sabiedrību vienos.

Un tam nav pilnīgi nekāda sakara ar toleranci. Ikviens cilvēks ir aicināts svinēt svētkus tad, kad viņš to vēlas, bet šī ir Latvijas valsts, tie ir Latvijas valsts svētki, un, lai nu kur, bet svētku svinēšanā valsts iedzīvotājiem ir jābūt vienotiem.

Un tādēļ es aicinu noraidīt šo likumprojektu un balsot “pret” arī gadījumā, kad izskatīsim jau Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā iesniegtos grozījumus likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds debatēs deputātam Jānim Lagzdiņam. Lagzdiņa kungs… jūs nenāksiet? (No zāles dep. J.Lagzdiņš: “Nē, paldies!”)

Debates beidzam.

Komisijas vārdā – deputāts Kastēns.

O.Kastēns.

Cienījamie deputāti, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija šo likumu izskatīja 27.janvārī un nolēma to noraidīt.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 24, pret – 40, atturas – 19. Likumprojekts pirmajā lasījumā noraidīts.

Godātie kolēģi! Pirms mēs turpinām izskatīt apstiprināto darba kārtību, ir jālemj par iespējamiem grozījumiem šodienas sēdes darba kārtībā. Un Saeimas Prezidijs ir saņēmis 11 deputātu parakstītu priekšlikumu izdarīt grozījumus darba kārtībā, iekļaujot tajā lēmuma projektu “Par Saeimas deputāta Gundara Daudzes atsaukšanu no Ārlietu komisijas”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir grozīta.

Ir saņemts arī 11 deputātu parakstīts priekšlikums ar lūgumu iekļaut darba kārtībā lēmuma projektu “Par Saeimas deputāta Gundara Daudzes ievēlēšanu Juridiskajā komisijā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir grozīta.

Ir saņemts desmit deputātu parakstīts iesniegums ar lūgumu izdarīt grozījumus darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par Saeimas deputāta Jāņa Strazdiņa atsaukšanu no Eiropas lietu komisijas”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir grozīta.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis desmit deputātu parakstītu priekšlikumu iekļaut darba kārtībā lēmuma projektu “Par deputāta Jāņa Strazdiņa ievēlēšanu Pilsonības likuma izpildes komisijā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir grozīta.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis desmit deputātu parakstītu priekšlikumu iekļaut darba kārtībā lēmuma projektu “Par Saeimas deputāta Mārtiņa Rozes ievēlēšanu Ārlietu komisijā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir grozīta.

Un Saeimas Prezidijs ir saņēmis desmit deputātu parakstītu ierosinājumu iekļaut darba kārtībā lēmuma projektu “Par Saeimas deputāta Mārtiņa Rozes ievēlēšanu Eiropas lietu komisijā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Darba kārtība grozīta.

Godātie kolēģi! Nākamais darba kārtības punkts – likumprojekts “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (reģistrācijas numurs 1077), pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK frakcija).

Godātie kolēģi! Likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” ir sagatavojusi Satiksmes ministrija, un tie ir akceptēti Ministru kabinetā. Tajos, īsumā runājot, ir paredzēts Valsts dzelzceļa administrācijai noteikt tiesības kontrolēt un uzlikt naudas sodu konkrētās nozares tirgus dalībniekiem, ja tie nepakļaujas iestādes pieņemtajiem lēmumiem vai nesniedz tās funkciju pildīšanai nepieciešamo informāciju.

Juridiskā komisija atbalstīja likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (reģistrācijas numurs 1077) pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret – 1, atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts .

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

Dz.Rasnačs.

Šā gada 26.februāris.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Nākamais darba kārtības punkts – likumprojekts “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (reģistrācijas numurs 1065), pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK frakcija).

Arī šo likumprojektu, īsi sakot, ir sagatavojusi valdība, konkrēti – Ekonomikas ministrija. Valdībā tas ir akceptēts. Šie grozījumi skar uzraudzību pār hidrotehnisko būvju ekspluatāciju un pār pārkāpumu sodīšanu. Juridiskā komisija arī šo likumprojektu atbalstīja pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (reģistrācijas numurs 1065) pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 74, pret – 1, atturas – 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

Dz.Rasnačs.

Šā gada 26.februāris.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Nākamais darba kārtības punkts – likumprojekts “Grozījumi Bāriņtiesu likumā”, pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāte Inese Šlesere.

I.Šlesere (LPP/LC frakcija).

Godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Izskatām likumprojektu “Grozījumi Bāriņtiesu likumā”. Likumprojektu izstrādāja Bērnu un ģimenes lietu ministrija sakarā ar Administratīvi teritoriālās reformas likuma pieņemšanu. Stājoties spēkā jaunajam administratīvi teritoriālajam iedalījumam, rajona, pagasta un pilsētas pašvaldības beigs pastāvēt, un tātad ir nepieciešams izdarīt attiecīgus grozījumus arī Bāriņtiesu likumā. Likumprojekts paredz to, ka bāriņtiesa turpmāk būs novada vai republikas pilsētas pašvaldības izveidota aizbildnības un aizgādnības iestāde un ka bāriņtiesas darbības teritorija būs attiecīgā novada vai republikas pilsētas administratīvā teritorija.

Likumprojekts paredz precizēt likumā lietoto terminoloģiju atbilstoši administratīvi teritoriālajam iedalījumam.

Likumprojekts paredz arī to, ka finanšu līdzekļus bāriņtiesas darbībai piešķir attiecīgās pašvaldības dome.

Juridiskās komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Bāriņtiesu likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret – nav, atturas – 3. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

I.Šlesere.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam – šā gada 26.februāris.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Nākamais darba kārtības punkts – likumprojekts “Grozījumi Civilstāvokļa aktu likumā”, pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāte Inese Šlesere.

I.Šlesere (LPP/LC frakcija).

Godātie kolēģi! Izskatām likumprojektu “Grozījumi Civilstāvokļa aktu likumā”. Likumprojektu ir izstrādājusi Tieslietu ministrija, un arī šis likumprojekts ir saistīts ar Administratīvi teritoriālās reformas likuma pieņemšanu. Likumprojekts paredz izdarīt labojumus, kas saistīti ar civilstāvokļa aktu reģistrācijas funkciju deleģēšanu pašvaldību dzimtsarakstu nodaļām un dzimtsarakstu nodaļu izveidošanu novados un republikas pilsētās.

Juridiskā komisija izskatīja un atbalstīja likumprojekta virzīšanu pirmajam lasījumam.

Aicinu kolēģus atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Civilstāvokļa aktu likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

I.Šlesere.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – šā gada 26.februāris.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

I.Šlesere.

Paldies, kolēģi!

Sēdes vadītājs.

Nākamais darba kārtības punkts – likumprojekts “Grozījumi Ūdens apsaimniekošanas likumā”, pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Guntis Blumbergs.

(No zāles dep. J.Dobelis: “Lai dzīvo ūdens! Tikai nelej ūdeni!”)

G.Blumbergs (ZZS frakcija).

Godātais Prezidij! Kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija savā sēdē izskatīja likumprojektu “Grozījumi Ūdens apsaimniekošanas likumā”. Šajā likumprojektā ir iestrādāti Veselības ministrijas sagatavotie priekšlikumi peldvietas, peldvietas ūdens un peldsezonas terminu skaidrojumam, kā arī dots deleģējums Ministru kabinetam noteikt to peldvietu sarakstu, kurās monitorings tiek veikts par valsts līdzekļiem.

Likumprojektā ir arī pārņemtas atsevišķas direktīvas par plūdu riska novērtējumu un pārvaldības prasībām, proti, runa ir par plūdu un plūdu riska terminiem.

Lūdzu kolēģus atbalstīt minēto likumprojektu pirmajā lasījumā. (No zāles dep. V.A.Krauklis: “Ar lielu prieku!”)

Sēdes vadītājs.

Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Ūdens apsaim­niekošanas likumā” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

G.Blumbergs.

Paldies, kolēģi! Termiņš – šā gada 26.februāris.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Nākamais darba kārtības punkts – likumprojekts “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”, otrais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK frakcija).

Godātie kolēģi! Skatāmies dokumentu Nr.3712. Šim likumprojektam iesniegti 30 priekšlikumi.

1.priekšlikumu iesniedzis satiksmes ministrs Ainārs Šlesers. Tas nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Dz.Rasnačs.

2. iesniedzis Juridiskais birojs. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

Dz.Rasnačs.

3. iesniedzis satiksmes ministrs Ainārs Šlesers. Ir daļēji atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

Dz.Rasnačs.

4. iesniedzis Juridiskais birojs. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Dz.Rasnačs.

5. iesniedzis Juridiskais birojs. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

Dz.Rasnačs.

6.priekšlikumu iesniedzis satiksmes ministrs Ainārs Šlesers. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

Dz.Rasnačs.

7. iesniedzis satiksmes ministrs Ainārs Šlesers. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Dz.Rasnačs.

8. iesniegusi Juridiskā komisija. Protams, pati arī atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

Dz.Rasnačs.

9. iesniedzis satiksmes ministrs Ainārs Šlesers. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

Dz.Rasnačs.

10. iesniedzis satiksmes ministrs Ainārs Šlesers. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Dz.Rasnačs.

11. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

Dz.Rasnačs.

12. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

Dz.Rasnačs.

13. – Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāra Ziedoņa Rubeža priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

Dz.Rasnačs.

14. – arī Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāra Ziedoņa Rubeža priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

Dz.Rasnačs.

15. – tāpat Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāra Ziedoņa Rubeža priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

Dz.Rasnačs.

16. – Juridiskā biroja priekšlikums. Arī atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Dz.Rasnačs.

17. iesniedzis satiksmes ministrs Ainārs Šlesers. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

Dz.Rasnačs.

18. iesniedzis Juridiskais birojs. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

Dz.Rasnačs.

19. iesniegusi pati Juridiskā komisija. Protams, atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

Dz.Rasnačs.

20. – Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Dz.Rasnačs.

21. – satiksmes ministra Aināra Šlesera priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Dz.Rasnačs.

22. – Satiksmes ministra Aināra Šlesera priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

Dz.Rasnačs.

Arī 23. – satiksmes ministra priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

Dz.Rasnačs.

24.priekšlikumu Juridiskā komisija formulējusi pati, un, protams, tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

Dz.Rasnačs.

25. iesniedzis satiksmes ministrs Ainārs Šlesers. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

Dz.Rasnačs.

Arī 26. iesniedzis satiksmes ministrs. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

Dz.Rasnačs.

27. iesniedzis Juridiskais birojs. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

Dz.Rasnačs.

28. iesniedzis satiksmes ministrs Ainārs Šlesers. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

Dz.Rasnačs.

29.priekšlikumu formulējusi Juridiskā komisija un, protams, pati arī atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

Dz.Rasnačs.

Un visbeidzot. 30.priekšlikumu iesniedzis Juridiskais birojs, un komisija atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

Dz.Rasnačs.

Otrajam lasījumam iesakām… tātad aicinām balsot un pieņemt otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 86, pret un atturas – nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

Dz.Rasnačs.

Šā gada 12.marts.

Sēdes vadītājs.

Kādu jūs teicāt martu?

Dz.Rasnačs.

12.marts.

Sēdes vadītājs.

12.marts. Vai deputātam Kastēnam ir cits priekšlikums? (No zāles dep. O.Kastēns: “Nav!”) Tad kāpēc jūs spiežat pogu? Es saprotu, ka deputāti neiebilst pret Juridiskās komisijas priekšlikumu – noteikt par priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam 12.martu.

Godātie kolēģi, ir pienācis laiks pārtraukumam. Lūdzu zvanu reģistrācijai! Reģistrēsimies ar balsošanas kartēm.

Kamēr tiek apkopoti reģistrācijas rezultāti, vārds paziņojumam deputātam Andrim Bērziņam no Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas.

A.Bērziņš (ZZS frakcija).

Kolēģi, pēc 10 minūtēm Sociālo un darba lietu komisijas sēde.

Sēdes vadītājs.

Vārds paziņojumam deputātam Oskaram Spurdziņam.

O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).

Kolēģi, pēc 5 minūtēm komisijas telpās notiks Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēde.

Dz.Rasnačs (9.Saeimas sekretārs).

Godātie kolēģi! Nav reģistrējušies: Andrejs Klementjevs, Māris Kučinskis, Sarmīte Ķikuste, Linda Mūrniece, Pauls Putniņš… ir, Jānis Reirs… ir. Dagnija Staķe… nav un Gunārs Upenieks… ir. Ir, jā.

Paldies. Vēl Janīna Kursīte-Pakule arī.

Sēdes vadītājs.

Vēl vārds paziņojumam deputātam Jānim Strazdiņam.

J.Strazdiņš (ZZS frakcija).

Godātie kolēģi! Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas locekļus lūdzu Apaļajā zālē tūlīt uz sēdi!

Sēdes vadītājs.

Paldies. Pārtraukums līdz pulksten 13.30.

Pārtraukums

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze.

Sēdes vadītājs.

Godātie kolēģi, lūdzu, ieņemiet vietas!... Godātie kolēģi, lūdzu, ieņemiet vietas! Turpināsim Saeimas sēdi.

Pirms mēs sākam tālāk skatīt darba kārtību, es informēju, ka šodien pulksten 17.00 bija paredzēta atbilžu sniegšana uz deputātu jautājumiem. Bija divi jautājumi. Uz abiem ir saņemtas rakstiskas atbildes. Uz deputātu jautājumu “Par aģentūru “Jaunie “Trīs brāļi””” saņemtā rakstiskā atbilde iesniedzējus apmierina.

Savukārt jautājuma “Par Latvijas enerģētisko neatkarību” iesniedzēji tomēr vēlas uzdot papildu jautājumus ekonomikas ministram Kasparam Gerhardam. Gerharda kungs ir apsolījis pulksten 17.00 ierasties. Un tātad tiks izskatīts tikai viens jautājums šodien.

Un Saeimas Prezidijs ir saņēmis vēl trīs deputātu jautājumus.

Ir saņems deputātu Kariņa, Circenes, Gravas, Reira un Rībenas jautājums satiksmes ministram Aināram Šleseram “Par starptautiskās lidostas “Rīga” darbību”. Jautājums tiek nodots satiksmes ministram Aināram Šleseram.

Ir saņemts desmit deputātu – Ušakova, Urbanoviča, Tutina, Ribakova, Agešina un citu – jautājums Ministru prezidentam Ivaram Godmanim “Par Eiropas Komisijas piešķirtā finansējuma Latvijas ekonomikas stabilizācijas un izaugsmes atjaunošanas programmas izpildei izmantošanu”. Jautājums tiek nodots Ministru prezidentam Ivaram Godmanim.

Un ir saņemts deputātu Plinera, Sokolovska, Buhvalova, Mitrofanova un Buzajeva jautājums ekonomikas ministram Kasparam Gerhardam “Par valsts pasākumiem cīņai pret ekonomisko krīzi”. Jautājums tiek nodots ekonomikas ministram Kasparam Gerhardam.

Un tagad turpinām izskatīt sadaļu “Likumprojektu izskatīšana”.

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts kompensāciju cietušajiem””, pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Valdis Ģīlis.

V.Ģīlis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi!

Izskatām likumprojektu, kas ir ar reģistrācijas numuru 1070 un ko iesniegusi valdība. Juridiskā komisija ir izskatījusi šo likumprojektu un nav iebildusi pret to. Komisijas vārdā es aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts kompensāciju cietušajiem”” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 69, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

V.Ģīlis.

26.februāris.

Sēdes vadītājs.

26.februāris. Deputāti neiebilst.

Nākamais darba kārtības punkts – likumprojekts “Grozījums Latvijas Republikas Satversmē”, pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā ziņos deputāte Vineta Muižniece.

Jā, taisnība… Ir jāreģistrējas, izrādās, jau pirms komisijas pārstāvja ziņojuma.

Es atgādinu to, ka šī reģistrācija mazliet atšķiras… nē, būtiski atšķiras no tās reģistrācijas, kādu mēs veicam, kad reģistrējamies pēc Saeimas sēdes. Tagad pēc signāla būs jānospiež poga zem uzraksta “Reģistrācija”, un balsošanas karte nav jāvelk ārā un jāliek atpakaļ; par to, ka jūs esat piereģistrēti, liecinās tas, ka pēc tam degs vienlaikus visas trīs gaismas diodes – gan “Par”, gan “Pret”, gan “Atturas”.

Lūdzu zvanu reģistrācijai! Lūdzu, reģistrēsimies! Lūdzu rezultātu! Reģistrējies 81 deputāts, un tas ir vairāk nekā nepieciešamās divas trešdaļas.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāte Vineta Muižniece.

V.Muižniece (Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi! Saeimas Juridiskā komisija savā 5.februāra sēdē izskatīja Tautas partijas frakcijas deputātu iesniegto likumprojektu “Grozījums Latvijas Republikas Satversmē”...

Sēdes vadītājs.

Es atvainojos… Muižnieces kundze, jūs runājat šobrīd komisijas vārdā vai frakcijas vārdā? Jo man ir arī… tas ir jau pēc tam… Jā, viss kārtībā! Komisijas vārdā.

V.Muižniece.

Komisijas vārdā.

Apspriežot šo likumprojektu, tika analizētas gan pozitīvās, gan negatīvās šā likumprojekta puses, tika atzīmēts gan tas, ka lakonisms un precizitāte ir atbilstoša, gan arī tika norādīts no Juridiskā biroja puses uz to, ka ir vairāku terminu atšķirības un nepieciešams tos pilnveidot, ja likumprojekts gūtu Saeimas atbalstu tālākajos lasījumos.

Komisijā balsojot, likumprojekts tika noraidīts ar 5 balsīm “par” un 7 balsīm “pret”.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Sākam debates. Vārds debatēs deputātei Vinetai Muižniecei. Viņa vēlas runāt Tautas partijas frakcijas vārdā.

V.Muižniece.

(Tautas partijas frakcija).

Godātie kolēģi! Man ir uzticēts runāt Tautas partijas frakcijas vārdā, kas ir likumprojekta iesniedzēja.

Šodien mums ir jāizskata ļoti nozīmīgs Tautas partijas frakcijas piedāvājums – grozīt Satversmes 10.pantu. Šāda likumprojekta iesniegšanas iemesls ir pārliecība, ka laikā, kad daudzviet pasaulē ir vērojama ekonomiskā un no tās izrietošā politiskā krīze, pastāv nepieciešamība pēc jauniem instrumentiem, ar kuriem krīzi novērst.

Arī Latvijā vajadzīga izlēmīga, atbildīga un ātra rīcība. To var panākt ar parlamenta ārkārtas vēlēšanām. Tomēr saskaņā ar pašreiz konstitūcijā paredzēto pirms šādām vēlēšanām būtu jārīko tautas nobalsošana par esošās Saeimas atlaišanu. Tāds scenārijs valstij izmaksātu vismaz 2 miljonus latu un piecus mēnešus visai nepilnvērtīga Saeimas darba. Savukārt mūsu piedāvātais variants ir lētāks, ātrāks un efektīvāks. Tas ļaus pavisam īsā laikā atrisināt samilzušo uzticības krīzi starp parlamentu un tautu.

Uzskatām, ka tieši minēto iemeslu dēļ Tautas partijas frakcijas piedāvātais grozījums Satversmē ir īpaši nepieciešams pašreizējā situācijā.

Varu pateikt vienkāršāk. Ja valsts ir smagi slima (un mēs zinām, ka tā tas ir), tad nelīdzēs ne kompreses, ne plāksteri, un mēs piedāvājam radikālāku metodi – asins pārliešanu jeb jaunas parlamenta vēlēšanas.

Esam pārliecināti, ka likumprojektā piedāvātais regulējums ir Satversmei atbilstošs un pieļaujams no konstitucionālo tiesību viedokļa. Tā ir ne tikai mūsu pārliecība, bet arī Latvijā atzīti konstitucionālo tiesību eksperti to apliecina. Tā, piemēram, Satversmes tiesas priekšsēdētājs Gunārs Kūtris 21.janvārī laikrakstā “Diena” norādījis, ka no tīri tiesiskās puses un juridiskās tehnikas puses tur nav problēmu, šādus Satversmes grozījumus Saeima var pieņemt. Līdzīgu nostāju pauduši arī citi konstitucionālo tiesību lietpratēji.

Tā, piemēram, Aivars Endziņš atzinis ne tikai to, ka grozījumus parlaments varētu pieņemt, bet arī to, ka tie attiektos arī uz 9.Saeimu, ja vien konstitūcijā speciāli netiktu atrunāts pretējais.

Godātie kolēģi! Tautas partijas frakcija likumprojekta redakciju apzināti piedāvāja ļoti lakonisku, un, to izskatot arī komisijas sēdē, tika norādīts, ka tā ir pozitīvā puse.

Pirmkārt. Likumprojekta redakcija ir Satversmes garam atbilstoša.

Otrkārt. Mums šķita svarīgi pēc iespējas ātrāk aicināt visus Saeimas deputātus konceptuāli atbalstīt pašu ideju, paredzēt iespēju parlamentam saīsināt savu pilnvaru termiņu. Tomēr paralēli šim procesam, protams, tiek domāts arī par iespējamu 10.panta redakcijas pilnveidojumu tālākajos lasījumos.

Atgādinu deputātiem, ka jau tad, kad šis projekts tika nodots komisijām, mūsu frakcijas vadītājs uzsvēra, ka piedāvātajā redakcijā apzināti tiek lietots formulējums “saīsināt savu pilnvaru termiņu”, jo tas ir situācijai atbilstošāks un Saeimai piemērotāks. Parlamentam svarīga arī pašcieņa. Tas drīzāk varētu saīsināt savu pilnvaru termiņu nekā pašatlaisties.

Tajā pašā laikā grozījuma nākamajā teikumā esam iekļāvuši vārdu “atlaišana”, paredzēdami, ka būs nepieciešams saglabāt sasaiti ar Satversmes 13.pantu, kas pašreiz runā par Saeimas atlaišanu tautas nobalsošanas gadījumā. Norādes uz minēto aspektu, apspriežot likumprojektu, izskanēja gan atbildīgajā komisijā, gan it īpaši no Juridiskā biroja puses. Un varam piekrist, ka arī pirmajā teikumā lietot vārdus “sevi atlaist” būtu iespējams. Svarīgākais, ka šādas konsekvences gadījumā jaunajai Saeimai būtu piemērojams pilnvaru termiņš saskaņā ar Satversmes 13.pantu. Attiecībā uz jautājumu, vai apskatāmajā gadījumā būtu nepieciešams speciāls likums vai pietiktu ar Saeimas lēmumu, jāatzīst, ka šim jautājumam nav izšķirošas nozīmes.

Nobeigumā vēlos uzsvērt, ka mums ir iespējams redakciju papildināt ar ierobežojumu Saeimas tiesībās atlaist sevi noteiktu laiku pirms un pēc kārtējām parlamenta vēlēšanām un veikt arī citus precizējumus.

Tomēr, lai mēs otrajā un trešajā lasījumā varētu vienoties par piemērotāko formu šim saturā nozīmīgajam piedāvājumam, jau pašreiz ir nepieciešama parlamenta politiskā griba.

Atbalsts iespējami ātrākām ārkārtas vēlēšanām šoreiz īpaši vajadzīgs arī no opozīcijas partijām. Tām konkrētajā balsojumā ir iespējams demonstrēt savas patiesās domas par šīs Saeimas atlaišanu.

Tādēļ, izmantojot izdevību, es īpaši vēršos pie partijas “Sabiedrība citai politikai” un partijas “Pilsoniskā Savienība” deputātiem, jo viņiem jaunas vēlēšanas, kurās tauta apstiprinātu deputātu mandātus, nepieciešamas pat vairāk nekā pozīcijas deputātiem. Jāuzsver, ka tieši šo deputātu atrašanās 9.Saeimas sastāvā pēc tam, kad tie ir pametuši partijas, no kuru saraksta tauta tos ir ievēlējusi, izskatās visneleģitīmāk. Šī ir iespēja saņemt neapšaubāmi pilnvērtīgu mandātu pilnīgi visiem šīs Saeimas deputātiem.

Aicinu jūs, kolēģi, balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītājs.

Vārds deputātei Ilmai Čepānei.

I.Čepāne (partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātais priekšsēdētāja kungs! Godātie kolēģi! Kāda tad ir Tautas partijas piedāvātā redakcija Satversmes grozījumam, kuru lielākā daļa no komisijām ir noraidījusi?

Proti, Satversmes 10.pantu viņi paredzējuši izteikt šādā redakcijā: “Saeimu ievēlē uz četriem gadiem. Uz ne mazāk kā puses visu Saeimas locekļu priekšlikumu Saeima ar ne mazāk kā divu trešdaļu visu Saeimas locekļu balsu vairākumu var saīsināt savu pilnvaru termiņu. Šādā gadījumā izsludināmas jaunas Saeimas vēlēšanas, kurām jānotiek ne vēlāk kā divus mēnešus pēc Saeimas atlaišanas.”

Saeimas atlaišana un priekšlaicīgas vēlēšanas nenoliedzami ir viens no krīzes risinājumu mehānismiem.

Kā pamatoti atzīts Valsts prezidenta Konstitucionālo tiesību komisijas viedoklī, parlamentārajā demokrātijā (citēju) “[Uz noteiktu termiņu] ievēlētā parlamenta sastāva saglabāšana līdz leģislatūras perioda beigām nav pašvērtība un parlamentam nav uz to nedz politisku, nedz morālu tiesību.”

Ja jūs esat iepazinušies ar šo visnotaļ respektablo viedokli, tad redzējāt, ka parlaments atsevišķās valstīs var atlaist pats sevi. Tās ir Polija, Ungārija, Austrija un, iespējams, arī citas valstis.

Taču atļaujiet man Tautas partijas izstrādāto Satversmes grozījumu aplūkot no divām pusēm – pirmkārt, no juridiskās puses un, otrkārt, no politiskās puses.

Visupirms ir viens no svarīgākajiem jautājumiem – kas notiek ar likumdošanas darbu, ja Saeima (citēju) “saīsina savu pilnvaru termiņu”?

Satversmes 49.pants noteic: “Ja Saeima ir atlaista, tad Saeimas locekļu pilnvaras tomēr paliek spēkā līdz jaunievēlējamās Saeimas sanākšanai, bet līdzšinējā Saeima var sanākt uz sēdēm tikai tad, ja Valsts prezidents to sasauc. Šādām Saeimas sēdēm dienas kārtību noteic Valsts prezidents.”

Taču Tautas partijas iesniegtajā projektā, kā jau Muižnieces kundze uzsvēra, ir paredzēts, no vienas puses, ka Saeima saīsina savu termiņu, bet no otras puses, ka tā tiek atlaista.

Es domāju, ka šajā gadījumā Satversmei ir nācis klāt pilnīgi jauns termins – “saīsināt savu pilnvaru termiņu”.

Nu, piemēram, sanāk kāda Saeima, ievēlēta, un nolemj, ka tā savu pilnvaru termiņu saīsinās, piemēram, uz trijiem gadiem vai uz diviem gadiem.

Vai šodien nolemsim, ka termiņš tiks saīsināts uz trijiem mēnešiem vai sešiem mēnešiem?

Godātie kolēģi! Es gribētu teikt, ka Satversmes tiesas nolēmumos ir uzsvērts, ka Satversme pēc savas būtības ir īss, lakonisks, tomēr komplicēts dokuments, proti, neviena Satversmes norma vai tās daļa nevar tikt uzskatīta par lieku, jo šāda izpratne sagrautu Satversmes iekšējo loģisko struktūru. Satversmes izstrādāšanas komisijas priekšsēdētājs Marģers Skujenieks, referējot par Latvijas Republikas Satversmes projektu pirmajā lasījumā, uzsvēra (es citēju): “Katra abstrakta definīcija un katra plašāka frāžaina formula var izsaukt pārpratumus. To var uzskatīt par nepilnīgu, pret atsevišķām tēzēm var celt iebildumus. Lai šādu pārpratumu nebūtu, lai iebildumi netiktu celti, Satversmes komisija vienojās par to, ka Satversmes likumā ļoti noteiktā veidā atsevišķos pantos izteicamas noteiktas domas. Šis lietišķais raksts Satversmes projektā, pēc manām domām, ir uzskatāms par šā projekta pozitīvo īpašību. (Latvijas Republikas Satversmes sapulces stenogrammas, Rīga, 1921.gads, 14.burtnīca, 1309.lapaspuse.)” Taču šajā gadījumā rodas jautājums: ja Saeima saskaņā ar šādu redakciju tiek atlaista, vai ir piemērojams Satversmes 49.pants, kad Valsts prezidents ir tiesīgs noteikt Saeimas sēdes, vai Saeima arī vēl šajā laikā ir darbotiesspējīga?

Kā mēs zinām, Satversmes 81.panta taču vairs nav un Ministru kabinets nevar izdot noteikumus ar likuma spēku. Turklāt projektā nav norādīts, kāds tiesību akts tiks pieņemts: vai tas būs likums vai tas būs lēmums, vai varbūt tas būs paziņojums. Projektā, godātie kolēģi, nav norādīts, cik bieži, kad, un pastāvot kādiem apstākļiem Saeima var pašsaīsināties un pašatlaisties. Jārunā par to, vai Saeimai ir tiesības sevi atlaist. Piemēram, saskaņā ar pašreiz spēkā esošo Satversmi to ir uzsācis Valsts prezidents saskaņā ar 48.pantu. Valsts prezidents nolemj atlaist Saeimu, tiek izsludināts referendums. Vai Saeima var pašatlaisties, pati aiziet projām un pateikt: “Nē, mēs negribam! Taupīsim naudu! Ziniet ko, mēs paši saīsināsimies un paši atlaidīsimies.”

Tālāk par politiskajiem apsvērumiem. Visupirms man būtu atklāti… man gribētos dzirdēt, lai Tautas partija atklāti pasaka, kāds ir šā pasākuma, šā priekšlikuma galvenais mērķis. Vai kazuistika šajā gadījumā ir labākais grozījumu iemesls? Nu, mēs varam minēt, kā Muižnieces kundze laikam teica: ātrāk, augstāk, tālāk! Apmēram līdzīgi ir šajā gadījumā. Bet jebkurš Satversmes tiesas… jebkurš konstitucionālo tiesību speciālists jums pateiks, ka kazuistika nav labākais gadījums, ka Satversme tiek grozīta.

Mēs savu Satversmi grozām ne tikai šai Saeimai. Mēs Satversmi grozām arī turpmākajam laika periodam. Līdz šim visos gadījumos saistībā ar Satversmes interpretāciju, kas ir bijuši, koalīcija ir pieminējusi vietā un nevietā Satversmes tēvus – to, ko viņi ar vienu vai ar otru normu ir domājuši un ko viņi ar vienu vai ar otru normu ir gribējuši pateikt. Iepriekš lemjot, piemēram, par tautas tiesībām atlaist Saeimu, koalīcija atrunas bija meklējusi Satversmes tēvu atstātajā mantojumā. Pēc referenduma, kā mēs zinām, mēnešiem ilgi tika atkārtots, ka tik vienkārši Satversmē grozījumi nav izdarāmi. Taču šis projekts ir radies, manuprāt, dažu dienu laikā, kad Tautas partija pēkšņi ir… pār Tautas partiju pēkšņi ir nākusi atklāsme, ka Saeimai un valdībai tauta vairs neuzticas. Izpētot Satversmes sapulces stenogrammas un 20.–30.gadu speciālo literatūru, ir redzams, ka nedz Satversmes tēvi, nedz Latvijas tiesību teorētiķi tādu lietu kā pašsaīsināšanos un pašatlaišanos vispār nav apsprieduši (No zāles dep. V.A.Krauklis: “Pasaule mainās!”) atšķirībā no tautas un Valsts prezidenta tiesībām atlaist Saeimu, kam, kā mēs zinām, pietrūka tikai dažu deputātu balsu, lai šāda norma tiktu Satversmē ieviesta.

Toties šodienas konstitucionālajās tiesībās speciālisti norāda, ka partijas parasti pašatlaišanos (protams, valstīs, kur tas ir pieļauts) ierosina gadījumos, kad tām tas ir izdevīgi, proti, kad tām ir labas izredzes ārkārtas vēlēšanās gūt labus rezultātus. Tautas partijai šīs izredzes pagaidām… Tautas partijai šīs izredzes pagaidām, ja mēs vērojam reitingus, nav spožas. To varētu varbūt vērtēt drīzāk kā manevru pašreizējā politiskajā situācijā.

Turklāt, pastāvot šādai pašatlaišanās un pašsaīsināšanās iespējai, Saeima atsevišķos gadījumos var šantažēt Valsts prezidentu; piemēram, ja Valsts prezidents Satversmes 71.panta kārtībā ir nolēmis prasīt kāda likuma otrreizēju caurlūkošanu vai ja 72.panta kārtībā ir nolēmis apturēt kāda likuma publicēšanu. Saeima teiks: “Ak tā! Jūs neizsludināsiet vai apturēsiet kādu likumu? Mēs pašsaīsināsimies un pašatlaidīsimies.”

Par taupību, godātie kolēģi, gan šeit liekulīgi nevajadzētu runāt. Es ļoti labi atceros. Kur tad jūs bijāt ar šo taupību, kad pagājušajā vasarā opozīcija vēlējās, lai referendumi notiktu vienā dienā, bet tomēr tika panākts, ka šie referendumi – gan par Saeimas atlaišanu, gan arī par pensijas reformu – notika divās atsevišķās reizēs? Es domāju, ka būs ļoti interesanti vērot, kā Tautas partija rīkosies ar Valsts prezidenta iesniegto Satversmes grozījumu projektu. Vai mums tagad būs Juridiskās komisijas sēde, jo iepriekšējā Juridiskās komisijas sēdē mēs nepaspējām izskatīt, bet tomēr jau atskanēja balsis, arī no Latvijas Pirmās partijas un “Latvijas Ceļa”, proti, ka ir jāpieiet šim jautājumam ļoti uzmanīgi un ka ir jāvērtē, vai šis priekšnoteikums varētu tikt attiecināts uz pašreizējo Saeimu. Ir jāvērtē vispār tas, vai Valsts prezidents, proti, Valdis Zatlers, vispār ir tiesīgs to darīt un vai mēs šo normu attiecināsim uz viņu. Var būt, ka mēs to attiecināsim tikai uz nākamo Saeimu un uz nākamo prezidentu. Tiešām būs ļoti interesanti skatīties.

Es domāju, ka šis priekšlikums par pašatlaišanos un pašsaīsināšanos nav pietiekami izstrādāts.

Es aicinu frakcijas vārdā noraidīt šo likumprojektu, jo mēs uzskatām, ka tiesības atlaist Saeimu ir jādod Valsts prezidentam vai arī tautai, kā to paredz Valsts prezidenta iesniegtie grozījumi Satversmē.

Paldies jums par uzmanību.

(Aplausi.)

Sēdes vadītājs.

Vārds deputātei Solvitai Āboltiņai.

S.Āboltiņa (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamie kolēģi! Jau kuro reizi no šīs tribīnes mēs runājam par Satversmes grozījumiem.

Es gribu “Jaunā laika” vārdā apliecināt to, ka mēs neatbalstīsim šos grozījumus, un paskaidrot, kāpēc mēs to darīsim.

Kad sabiedrība sāka runāt par nepieciešamību grozīt Satversmi, lai tautai būtu tiesības kurliem politiķiem atgādināt to, ka vara saskaņā ar Satversmi pieder tautai, un kad mēs sākām par šo jautājumu šeit runāt, bija dažādas debates – ka neesot speciālistu viedokļa un ka ir neprecīzi izstrādāti likumprojekti. Un tad tika sagaidīts Konstitucionālo tiesību komisijas atzinums – ļoti rūpīgi izstrādāts dokuments uz 50 lapām, kurš pirms referenduma tika lietots gandrīz vai panacejas līmenī. To citēja visi un teica: “Tur taču ir rakstīta tā īstā patiesība, kādā veidā Satversme ir jāgroza!” Tad, kad pagājis referendums, rodas tāda sajūta, ka šis dokuments ir vienkārši izmests miskastē. Vienkārši – jo tas vairs nevienam… neviens vairs to necitēja. Un arī gadījums par to, vai Saeima varētu pati lemt par sevis pašatlaišanos, tur ir analizēts pietiekami plaši.

Ļoti plaši pārstāvētajā Satversmes grozījumu apakškomisijā arī šis jautājums tika diskutēts ne vienu reizi vien, arī Levita kunga klātbūtnē. Un tas bija viens no tiem jautājumiem, par ko apakš­komisijas locekļi bija vienisprātis. Un tieši konservatīvās vērtības pārstāvošā Tautas partija bija pirmā, kura teica: “Mēs tā nedrīkstam spēlēties ar mūsu Satversmi un šādu normu Satversmē iestrādāt.” Tam piekrita visi apakškomisijā pārstāvēto partiju deputāti – tātad bija gandrīz vai simtprocentīgs atbalsts.

Satversme ir sabalansēts dokuments, un to nevar grozīt tikai tajā brīdī, lai risinātu kaut kādu vienu šābrīža situāciju. Jā, situācija ir kritiska, ir jāmēģina rast risinājumu, bet tāpēc nevar grozīt valsts pamatlikumu. Tā norma, kuru mēs taisāmies vai taisītos tajā iebalsot, tur paliks arī tad, kad šīsdienas krīze būs atrisināta, un ne velti tika norādīti tie riska momenti, kāpēc mēs apakškomisijā tik vienprātīgi to neatbalstījām. Jo šī norma parasti tiek izmantota diezgan manipulatīvi un spekulatīvi, lai tajā brīdī – tad, kad tiem, kuri ir pie varas, būtu izdevīgi pašiem pašatlaisties. Savukārt, lai risinātu krīzes, Eiropā ir nesens piemērs – Austrijas krīze. Šāds instruments parasti ir prezidentālās valstīs, nevis parlamentārās demokrātijās, un Austrijā parlamenta vairākums, kuram nebija tajā brīdi pietiekami augsti reitingi, neizmatoja šo mehānismu, lai pašatlaistos un risinātu šo politisko krīzi.

Es gribu no šīs tribīnes vēlreiz apliecināt, ka “Jaunais laiks” uzskata, ka situāciju var risināt tikai Saeimas ārkārtas vēlēšanas, bet mēs neesam nekad mainījuši savu pozīciju un viedokli par to, ka likumīgus un tiesiskus risinājumus nevar atrast “pa sētas durvīm”, kaut kādā veidā mēģinot samaitāt dokumentu, kas ir mūsu pamatlikums, vai kaut kādā veidā mēģinot apiet normālus juridiskus principus un atrast kaut ko tādu, kas ir tikai šim momentam piemērots un nebūs piemērots varbūt vairs nekad.

Un ir jau pašreiz Satversmē noteikts mehānisms. To sevišķi apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK deputāti, kas vispār neatbalsta Satversmes grozījumus, jau arī saka: “Mūsu sabalansētajā Satversmē šāds mehānisms ir ierakstīts.” Jā, šis mehānisms nav ātrs!

Es gribu Tautas partijai atgādināt, ka pie prezidenta jau atrodas deputātu parakstīta vēstule – šīs Saeimas 34 deputātu parakstīta vēstule – ar lūgumu atlaist šo Saeimu. Viņš to piemin un tātad uzskata, ka tas ir spēkā esošs dokuments.

Tautas partija, pievienojieties ar savām balsīm, un mums jau būs vairāk nekā puse parlamenta, kas šādu iniciatīvu izrāda! Un, ja mēs gribam to risināt, tad izmantosim tos mehānismus, kuri mums jau ir. Ja šis mehānisms nav pieņemams, ja tas ir ilgs un dārgs… Es jau saprotu, ka partijai, kura atbild par finanšu sistēmu valstī un kurai ir viens no labākajiem finanšu ministriem Eiropā (No zāles dep. V.A.Krauklis: “Pasaulē!”), protams, rūp katrs valsts lats… Protams, prezidents ir piedāvājis savus Satversmes grozījumus, kurus mēs skatījām vakar un turpināsim skatīt šodien. Un to principu, ko jūs piedāvājat pārkāpt, savā mehānismā jūs nezin kāpēc negribat pārkāpt. Tajā jūs pilnīgi diametrāli pretēji to skatāties tajā situācijā, kas tiek piedāvāta kā ātrs krīžu risināšanas mehānisms. Un es gribu atgādināt, ka tieši jūs bijāt tie, kas teica, ka tieši prezidents un šis mehānisms ir tas ātrais, īstais un pareizais ceļš. Tad kur ir tā patiesība, kāpēc jūs iesniedzāt šo likumprojektu? Kāpēc jūs mēģināt izdomāt kaut ko tādu, konfrontēt mūs atkal citu ar citu, ja reiz ir tā vēlme gan opozīcijai, gan Tautas partijai nonākt pie ātrākām Saeimas vēlēšanām? Nu, tad varbūt mēģināsim atrast to likumīgo paredzamo mehānismu un to arī lietosim, bet šādu variantu – “pa sētas durvīm” – “Jaunais laiks” nevar atbalstīt. Mēs joprojām esam par to, ka tiesībām lemt par parlamenta pirmstermiņa atlaišanu ir jābūt tautai, nevis Tautas partijai.

(Aplausi.)

Sēdes vadītājs.

Vārds deputātam Pēterim Hankam. (No zāles dep. V.E.Bresis: “Sadod, Pēter!”)

P.Hanka (ZZS frakcija).

Labdien, cienījamais Prezidij! Kolēģi! Te jau juristi ļoti, ļoti perfekti visu izskaidroja. Es ļoti reti runāju, bet šinī brīdī… Jau pagājušajā reizē es gribēju runāt, bet nesadrošinājos, tomēr tagad gan es gribu pateikt savas domas par šo vienas partijas likumprojektu, ar ko viņi te mokās jau vairākas reizes.

Cienījamie kolēģi! Ko mēs iegūstam… ko mēs zaudējam un ko mēs vinnējam?

Šeit mēs esam visi ievēlēti ne jau no Tautas partijas, jo ne jau visi Latvijas Republikas iedzīvotāji ir Tautas partijas biedri, kas ievēlē Saeimu. Un tātad ne jau šai partijai būtu tiesības lemt par to, vai šai Saeimai strādāt vai aiziet priekšlaicīgi, tāpēc es tomēr domāju, ka šo politisko situāciju drusciņ vajag pagriezt citādā virzienā un absolūti pateikt, kas tur apakšā slēpjas.

Cienījamie kolēģi, šeit jau neviens netiek turēts ar varu. (No zāles dep. A.Rugāte: “Tad ej mājās!”) Netiek! Noliekam… kas vēlas, noliek mandātu un aiziet mājās! Un nāk cita… ienāk tāda partija šeit vai, es nezinu, cilvēki, kas vispār nav kaut ko spējīgi darīt...

Mūs ir ievēlējusi tauta, lai mēs strādātu. Ja valsts ir grūtībās un mēs tagad, kā eksprezidente teica: “Žurkas bēg no kuģa…” Jūs dzirdējāt to rīta raidījumu? (No zāles: “Nē!”) Slikti. Slikti! Un viņa teica arī to, ka zārks nekad tukšs nepaliek. Tātad arī eksprezidente ir pret to, ko mēs gribam… kādas muļķības darīt.

Mums visiem ir jāvienojas un visiem kopā – labējiem, vidējiem, kreisajiem – jāstrādā, jāsakārto valsts. Vai tad mēs nesaprotam, ka ir valstij grūti? Mēs visi to saprotam! Un arī iedzīvotāji to zina. Bet pamest valsti brīdī, kad tai ir visgrūtāk, un neatbalstīt Ministru kabinetu, kurš cenšas strādāt…

Cienījamie kolēģi! Es uzskatu, ka šis absolūti nav pieņemams. Un es Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas vārdā arī aicinu neatbalstīt šo likumprojektu un arī turpmāk, ja šādi likumprojekti tiek iesniegti, tos neatbalstīt! Bet, ja kāds grib iet, – laimīgu ceļu!

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītājs.

Vārds debatēs deputātam Artim
Pabrikam.

A.Pabriks (pie frakcijām nepiederošs deputāts).

Labdien! “Sabiedrība citai politikai” joprojām uzskata, ka mūsu valstī ir ne tikai ekonomiskā, bet arī politiskā krīze. Lai gan pāris mēnešu atpakaļ, kad mēs to teicām, valdība, arī Godmaņa kungs un pārējie teica: “Nē, nav nekādas politiskās krīzes!” Tagad jau reti kurš vairs šo tēzi apšaubīs. Tajā pašā laikā “Sabiedrība citai politikai” vienmēr ir teikusi, ka arī šī Saeima un šis Saeimas sasaukums ir zaudējuši politisko uzticību.

Ja mēs skatāmies statistiku, tad redzam, ka pašreizējā valdība un pašreizējais parlaments patiesībā ir ar vismazāko uzticību, iespējams, pēdējo desmit gadu laikā. Saeimai pašreiz uzticības rādītājs ir aptuveni 8,5 procenti, valdībai – pāris procentu vairāk. Tas īsti neliecina par rīcībspēju. Bet “Sabiedrība citai politikai”, uzsverot to, ka ārkārtas vēlēšanas būtu vajadzīgas, noliedz iespēju sabojāt Latvijas Satversmi, sabojāt Latvijas politisko sistēmu un atteikties no šīs valsts.

A.Pabriks.

Un, manuprāt, šajā konkrētajā piedāvājumā, kas nāk no Tautas partijas, ir domāts ne tik daudz par to, kā atjaunot uzticību, bet gan par to, kā atrast motīvu, lai kārtējo reizi nomanipulētu vienas vēlēšanas un, iespējams, ar šādu manipulatīvu aktu saglabātu nedaudz ilgāk savu varu. Es patiesībā domāju, ka tas nevarētu nākt kā glābšanas riņķis pat tad, ja šis grozījums “izietu cauri”, bet tas efekts šim grozījumam, šim Satversmes grozījumam, būtu ļoti negatīvs nākotnē šai valstij. Jo pat tad, ja atsevišķās valstīs ir iespējama Saeimas pašatlaišanās, kopumā tas tomēr demokrātiskajā sistēmā un demokrātiskajā praksē ir izņēmums, un Latvijas konkrētajā gadījumā, es esmu pārliecināts, tas grauj tā saukto varas balansu. Jo mums jau tā nav problēma – tikt vaļā no politiķiem, no partijām un no institūcijām, kuras ir zaudējušas sabiedrības uzticību. Šis mehānisms mūsu Satversmē ir saglabāts, mums vienkārši ir jāievēro šī procedūra.

Un vēl vairāk. Es gribu pateikt, ka, ja mēs tiešām vēlamies un ja arī Tautas partija tiešām vēlas atjaunot kaut kādā veidā sev vai kādam citam politisko uzticību, tad tas pirmām kārtām būtu darāms ar darbu, ar tām lietām (No zāles dep. V.A.Krauklis: “Nāc valdībā!”), kuras ir simts un vienu reizi ieteikts izdarīt. Bet nav bijušas dzirdīgas ausis attiecībā uz šiem piedāvātajiem risinājumiem.

Nu, es vēlreiz pieminēšu tās pašas uzņēmumu padomes. Tas ir viens no elementiem, viens no veidiem, kā jebkurš no koalīcijas politiķiem, to skaitā arī premjers, šo uzticību varētu atjaunot. Ar vienu parakstu – ļoti vienkārši tiekot vaļā no šiem cilvēkiem, kuri krīzes apstākļos, kad pie mums ar katru dienu paliek vairāk bezdarbnieku un ar katru dienu visi citi cilvēki saņem mazāku naudu, turpina saņemt mežonīgas summas, nedarot neko. Nedarot pilnīgi neko!

Tātad ir mehānisms, kā atjaunot tautas uzticību, un tas mehānisms ir vienkāršs. Runājiet ar tautu saprotamā valodā un dariet to, ko tauta liek jums darīt, nevis mēģiniet kaut kādā veidā samudžināt politisko sistēmu! No tās samudžināšanas mēs netiksim ārā citādāk – un arī nākamās paaudzes netiks ārā citādāk –, kā vienkārši pārcērtot šo Gordija mezglu. Līdz ar to neizjauksim Latvijas demokrātiskās sistēmas balansu (No zāles dep. A.Bērziņš (LPP/LC): “Līdzsvaru!”) un mēģināsim rast ceļu šīs sistēmas ietvaros!

“Sabiedrība citai politikai” šāda tipa grozījumu, kas iznāk uz valsts rēķina un destabilizē situāciju, nav gatava atbalstīt.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Vārds deputātam Kārlim Šadurskim.

K.Šadurskis (partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātie kolēģi! Uzsākot diskusiju par jebkuru jautājumu, būtiski ir paskatīties, kas par šo lietu ir teikts iepriekš. Es citēju: “Satversmes grozīšana ir viena no visnopietnākajām lietām, kurām parlaments vispār var pievērsties.” Šos viedos vārdus 2002.gada 20.martā teica kāda Šķēles ģimenei šobrīd piederoša persona.

Un Tautas partijas ierosinājums? Atsaukšos uz Muižnieces kundzes teikto. Viņa minēja trīs lietas, kas ir būtiskas Latvijai, – “izlēmīga, atbildīga un ātra rīcība”. Vismaz divām kategorijām tas atbilst: šī rīcība patiesi ir izlēmīga un ātra. Diemžēl – bezatbildīga. (No zāles dep. V.A.Krauklis: “Atbildīga gan!”)

Kolēģi! Mēs daudz esam runājuši par ekonomiskās un politiskās krīzes saistību. Ir saprotams, ka valstij ir vajadzīga Saeima, kas bauda sabiedrības vairākuma uzticību. Un svarīgi, lai šāda Saeima pieņemtu gan 2010.gada budžetu, gan apstiprinātu rīcībspējīgu valdību, jo, lai cik labi būtu valdības nodomi un cik pareiza tās rīcība, ja šī valdība nebaudīs uzticību, tā negūs panākumus. To mēs visi saprotam.

Lai nonāktu pie šādas Saeimas, mums nepietiek ar Saeimas pilnvaru termiņa saīsināšanu. Mums vēl šai Saeimai ir jānodrošina kvalitatīva vēlēšanu procedūra, un to mēs varam izdarīt, tikai būtiski grozot Saeimas vēlēšanu likumu un Priekšvēlēšanu aģitācijas likumu, lai nākamajās vēlēšanās sacenstos partiju programmas, nevis partiju nauda. Pretējā gadījumā var notikt tā, ka pašatlaidusies Saeima pēc tam var atkal pašievēlēties (to gan Tautas partija nav ierosinājusi, bet pieļauju, ka tas ir noklusētais mērķis). To mums nevajadzētu.

Godātie kolēģi! “Ja valsts ir smagi slima” (citēju Muižnieces kundzi) un ir diagnoze , ka tai nepieciešama asins pārliešana, ļoti iespējams, ka tā tas ir. Bet, kolēģi, nepietiek nolaist asinis, ieliet netīrā burkā, saskalināt un uzmanīgi ieliet atpakaļ tā, lai ne pilīte valdošās koalīcijas asiņu neizšļakstītos zemē.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītājs.

Vārds deputātam Paulam Putniņam.

P.Putniņš (ZZS frakcija).

Godātais priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Tiesa, kā te jau tas tika atgādināts, vairāku Eiropas Savienības valstu konstitūcijās šī norma ir ierakstīta. Bet tas mums šoreiz nekādi neder kā paraugs.

Pirmām kārtām mūsu Satversmē ir ierakstīts, ka valsts varu visaugstākajā līmenī tur pati sabiedrība, tauta. Pieņemot šo normu, šo ierosināto normu, Saeima jeb parlaments pēkšņi nostājas vienā līmenī ar tautu. (No zāles dep. I.Kalniņš: “Augstāk!”) Kā gan ienāca prātā tāda dumjība – pašu būtību izjaukt?

Redziet, interesanti ir tas… Šeit šodien Muižnieces kundze pieminēja Satversmes tiesas priekšsēdētāju Kūtra kungu. Kā jūs atceraties, pagājušajā rudenī – ne šajā, bet iepriekšējā rudenī – pēc tā dēvētās lietussargu revolūcijas vai “buntes”, kā nu katrs to sauc, Kūtra kungs ierakstīja vienā avīzē vai kādā intervijā teica, ka Saeimai pašai vajadzētu tagad prasties un atkāpties. Vai tas ir Satversmē ierakstīts? Uz kāda pamata būtu varējusi Saeima atkāpties? Tas taču nav ierakstīts tur tā!

Un šodien piesauca Kūtra kungu. Viņš arī tagad, rokas berzēdams, acīmredzot saka, ka ir tiesiski, juridiski, un tur nav nekas pret to. Tad nu jābrīnās, kā Satversme tiek aizsargāta no šāda Satversmes tiesas priekšsēdētāja puses!

Šim jautājumam, šim ierosinājumam ir faktiski tāda nelāga morālā puse. Proti, pēc Satversmes strādājot, sabiedrība izvirza cilvēkus, kas grib sabiedrību atraisīt, vest tālāk, nu, vienkārši sakot, uz labāku nākotni, uz labāku dzīvi. Un viņi uzņemas šīs saistības. Bet, ja deputāti nevar vai neprot to darīt, tad šiem izvirzītājiem, valsts augstākajai varai – tautai, ir tiesības atsaukt viņus un meklēt jaunus cilvēkus. Un tas ir tik loģiski un normāli!

Bet kā tagad izskatās? Tātad jūs pēkšņi vai pamazām nevarat kaut ko izdarīt… un varbūt pat salaižat daudz ko dēlī… un tad pēkšņi paši sašmurgājas un tad saka: nu tad rīkojieties tālāk, mēs aizejam projām.

Nu tā nevar! Tas ir amorāli. Nu kā mēs savā Satversmē kaut ko tādu varam ierakstīt!

Un es gribu jums atgādināt tos vārdus no Ibsena lugas “Brands”… Nu, tā ir tāda smaga klasika acīmredzot… Tur, Raiņa tulkojumā, ir šie vārdi, kas mūsu dzīves pavada visu laiku: “Tiks piedots, ja tu nevarēji, bet mūžam ne, ja negribēji.” Un šī norma, ko Tautas partija tagad mums te uztiepj… tas tieši ir par negribēšanu.

Un es to nekādi nevaru pieļaut Latvijas sakarā. Es aicinu noraidīt šo priekšlikumu.

Paldies. (Aplausi.)

Sēdes vadītājs.

Vārds deputātam Pēterim Tabūnam.

P.Tabūns (TB/LNNK frakcija).

Cienījamie kolēģi! Man ir jāizsaucas: ak, pasaulīt, kā tas ir noticis, ka virs Latvijas visu laiku stāv pilnmēness?! Kas gan ir noticis? Kādu sodu mēs esam izpelnījušies? Bet esam gan. Jūs, Tautas partija, ar šo priekšlikumu esat izsaukuši uguni uz sevi, tad nu saņemiet arī no manis. Tad nu saņemiet.

Mana saprašana ir ļoti vienkārša. Latvijas Republikas Satversme ir spēkā, un Saeimu atlaist var Valsts prezidents. Iekams viņš to nav darījis, Saeimai ir jāstrādā – un jāstrādā ar pilnu klapi, pilnīgi un absolūti. (No zāles dep. V.A.Krauklis: “Mēs jau strādājam!”) Bet jūs te kaut ko visu laiku mudžināt. Es saprastu, ka šodien jūs, Tautas partija vai arī Latvijas Pirmā partija un partija “Latvijas Ceļš”, izvirzītu priekšlikumu pārskatīt, revidēt šīs Saeimas vēlēšanu rezultātus, jo divas partijas tika ievēlētas faktiski nelikumīgi. (No zāles dep. V.A.Krauklis: “Par to lems tiesa!”) Par to jau lemj, jums jau ir piestādīts rēķins 1 miljona latu apmērā un Latvijas Pirmajai partijai un partijai “Latvijas Ceļš” – 400 tūkstoši, ko jūs negribat maksāt un meklējat ceļu tiesā.

Bet tagad runāsim, kāpēc slikti strādājat. Strādājat jūs taču labi… Vienalga, ar jūsu kampaņu, kāda tā bija… Liksim jūs mierā un esam likuši mierā, iekams jūs nesākāt šīs kaislības. Jūs taču esat vislabākie Latvijā – 23 vietas Saeimā. Vislabākie – Tautas partija! Tā lēma Saeima… tas ir, tauta. Tad, lūdzu, strādājiet, piedurknes atrotījuši (No zāles dep. V.A.Krauklis: “Mēs strādājam!”), nevis te taisiet visādus pigoriņus! Saprotiet, jums taču visas kārtis rokā. Paskatieties… Pašlaik runa ir par valdības dažādu, tā sakot, pastiprināšanu, ministru nomaiņu, ministriju, tā sakot, pārizveidošanu un tā tālāk. Jums dod sešas ministrijas – pusi no visām. Tad rociet, strādājiet! (No zāles dep. V.A.Krauklis: “Mēs strādāsim!”) Bet jūs – ne. Jums te kaut kas ir padomā droši vien. Droši vien sakarā ar to, ka reitingos jums ir 2 procenti tikai.

Nu, lūk! Saprotiet, tā nedrīkst rīkoties. Es personīgi uzskatu, ka es un “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK strādājam godprātīgi (No zāles dep. V.A.Krauklis: “Mēs arī!”), mēs neesam pelnījuši kaut kādus īpašus pārmetumus. Jā, mēs visi kļūdāmies vienu otru reizi, bet mēs gribam strādāt, nevis vienkārši darīt tā kā viens otrs – nomest to smago nastu sev uz kājām un traumēties. Tā darīt nav sevišķi gudri. Bet labi! Jūs esat izvirzījuši šo priekšlikumu. Pašlaik no jums ievēlēja Saeimā 23 cilvēkus. Pasakiet, ka jūs, Tautas partija, kas izvirzījāt šo priekšlikumu, šinīs steidzamajās vēlēšanās nekandidēsiet! (No zāles dep. V.A.Krauklis: “Nē, mēs dabūsim piecdesmit!”) Ka nekandidēsiet! Tad es jūs varētu saprast. Tad jūs varētu tikt saprasti, un tad varbūt kolēģi patiešām padomātu un nobalsotu, lai jums palīdzētu, tā sakot, atbrīvoties no šīs smagās nastas. (No zāles dep. A.Rugāte: “Pēter! Pēter!”)

Bet jūs tagad izvirzāt šādus muļķīgus priekšlikumus, kurus patiešām… nu, smieklīgi būtu atbalstīt. Un tāpēc es aicinu: lai neizvērstos debates un lai jūs lieku reizi nedabūtu pa kaklu par šo muļķīgo priekšlikumu, noņemiet šo priekšlikumu, ja to var!

Un patiešām… Te jau Šadurska kungs pieminēja asinis. Asinis, pārlejot no viena trauka otrā, tīrākas nekļūst, Muižnieces kundze! Tā ir, jā! Paprasiet, te dakteru ir ļoti daudz. Labākas nekļūst.

Un citu asinsgrupu arī nevar… Arī asinsgrupu nemaina… Circenes kundze, ir tā? Nu, redziet. Tā ka, draugi mīļie, padomājiet, ko jūs darāt!

Un es jūs aicinu strādāt. Strādāt valsts un tautas labā!

Es jau iepriekšējā sēdē, kad bija runa par uzticību vai neuzticību Godmaņa kungam kā Ministru prezidentam, to teicu, aicināju – visus kā vienu, visus! – strādāt. Bet izrādījās patiešām, ka mana lūgšana šeit, no tribīnes, nekā neiedarbojās un Godmaņa kungs pat nepaspēja lūgties.

Es vēl saprastu tās partijas, kuras izveidojās no jauna: nu, protams, tām gribas ātrāk tikt pie varas, tas ir normāli! Tās es vēl varētu saprast, bet jūs, kuriem, tā sakot, tā visspēcīgākā kārts ir rokās… Ka jūs to darāt, tas ir vienkārši nesaprotami!

Tad nāciet tribīnē un pasakiet (No zāles dep. V.A.Krauklis: “Iešu, iešu!”), kas tas ir par joku. Pilnmēness jau nu tas nav.

Sēdes vadītājs.

Vārds deputātei Sandrai Kalnietei.

S.Kalniete (partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātais priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Es kā maz pieredzējusi deputāte tomēr piedzīvoju …

Sēdes vadītājs.

Es atvainojos, Kalnietes kundze!

Godātie kolēģi, vai varētu jūs palūgt mazliet ievērot klusumu?! Jo citādi pat es vairs nedzirdu, ko Kalnietes kundze runā.

Turpiniet, lūdzu!

S.Kalniete.

Jā, es kā maz piedzīvojusi deputāte tomēr piedzīvoju to godu – strādāt Apakš­komisijā Latvijas Republikas Satversmes grozījumu izstrādei. Un pēc vienas no manām pirmajām uzstāšanās reizēm
es saņēmu aizrādījumu no manas kolēģes Vinetas Muižnieces, un tas mani tiešām ietekmēja un palika atmiņā. Un tāpēc es to nocitēšu arī jums: “Tautas partija ir konservatīva partija. Mēs te nekādas azartspēles ar Satversmi spēlēt neatļausim!”

Nu tad nespēlējiet arī jūs paši šīs azartspēles ar Satversmi!

(Aplausi.)

Sēdes vadītājs.

Vārds deputātam Ventam Krauklim.

V.A.Krauklis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Šodien, klausoties debates, man nāk prātā viens literārs darbs, kas saucas “Liekulības tirgus”. (No zāles dep. K.Leiškalns: “To jau pagājušo reizi teici!”)

Diemžēl man jāpiemin atkal… Es varu saprast “Tēvzemei un Brīvībai” nostāju – un viņu pozīcija ir cienījama –, ka Latvijas Republikas Satversmi nevar mainīt. Un, ja tāds viedoklis būtu visā Saeimā un arī sabiedrībā, tad, es domāju, šāds Tautas partijas priekšlikums nebūtu nemaz radies.

Taču es nekādi nevaru saprast tās partijas, kas vēl pavisam nesen kliedza (vārda tiešā nozīmē): “Atlaist Saeimu! Atlaist Saeimu! Atlaist Saeimu!” Bet tagad, kad tiek piedāvāts Eiropā aprobēts veids, kā lētāk panākt jaunas vēlēšanas, pēkšņi visi šie kliedzēji atrod neskaitāmus iemeslus, lai neatbalstītu šo priekšlikumu.

Starp citu, Tautas partijas piedāvātais risinājums ir daudz raksturīgāks konstitucionāls risinājums nekā tautas tiesības atlaist parlamentu. Daudz raksturīgāks! Kā jau Muižnieces kundze minēja, šāda norma ir gan Ungārijā, gan Austrijā, gan Polijā.

Gribu vērst jūsu uzmanību uz to, ka gan Ungārija, gan Austrija ir parlamentāras valstis, tāpat kā Latvija. Tās nav prezidentālas valstis. Un būtībā tie, kas šo priekšlikumu sauc par muļķīgu, apvaino šo valstu parlamentus. Tieši tā! Tieši tā!

Tālāk. Mums tiek stāstīts, ka, lūk, Tautas partijai tas būs tikai izdevīgi; ka, lūk, mēs gribam, lai šīs vēlēšanas būtu kopā ar pašvaldību vēlēšanām, un ka, lūk, Tautas partija grib tautas vietā izlemt, kad tad Saeimai beigt savu darbu. Vajadzēja izlasīt šo priekšlikumu! Tur ir rakstīts – ar divām trešdaļām Saeimas deputātu balsu. Tātad – kopā ar opozīciju. Interesanti, kādā veidā gan Tautas partija varētu panākt, lai opozīcija nobalso tad, kad mums tas ir izdevīgi?! Nu ja nu vienīgi tiešām tur Dzintars Zaķis, mīlot mūs kā labus kolēģus… Jā?

Tā ka mans redzējums ir gluži vienkāršs: Tautas partijas priekšlikums ir valstisks, tas ir šai situācijai atbilstošs, un tie, kas balsos “pret”, grib stiept garumā. Jo lielāka krīze, jo viņiem labāk. Un viņi grib visu šo laiku nevis strādāt – valdībā viņi arī negrib nākt –, bet gānīties, gānīties, gānīties, gānīties, gānīties un vēlreiz gānīties. (Aplausi.)

Sēdes vadītājs.

Vārds deputātam Guntim Blumbergam.

G.Blumbergs (ZZS frakcija).

Godātais priekšsēdētāj! Prezidij! Kolēģi! Man pilnīgi saprotams mūsu satraukums. Šobrīd mēs ilgi un nopietni strādājam pie Satversmes grozījumiem, kurus es atļaušos sadalīt varbūt tā – trijos virzienos.

Pirmais – ka tauta var atlaist Saeimu. Otrais – ka Valsts prezidents var pieņemt lēmumu par Saeimas atlaišanu. Un trešais ir Tautas partijas ierosinātais, ka parlaments pats pieņem lēmumu par – sauksim to tā – pašatlaišanos. Mēs tiešām Zaļo un Zemnieku savienības frakcijā par to ilgstoši un nopietni esam diskutējuši. Un es domāju, ka mēs nedaudz apsteidzam notikumus. Mēs skatāmies… uzdodam jautājumu: vai šodien būtu tāds lēmums jāpieņem? Vai šodienas politiskā un ekonomiskā situācija prasa, lai šis parlaments šobrīd pieņemtu lēmumu par pašatlaišanos? Es jums viennozīmīgi varu pateikt savu lēmumu – nē, tādas situācijas šobrīd nav! Taču, es uzskatu, ka ir jāizstrādā tāds instruments, jādod iespēja 51 parlamenta loceklim ierosināt un 67 – nobalsot par Saeimas pašatlaišanos. Tādam instrumentam ir jābūt. Tas, vai to izmantos 2009.gada kādā mēnesī vai 2045.gadā, vai 3015.gadā, – tas ir atkarīgs no mums, no mūsu pēcnācējiem.

Tāpēc, kolēģi, strādāsim tā, lai tā nebūtu! (Aplausi.)

Sēdes vadītājs.

Vārds deputātam Jurim Dobelim.

J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK attieksme pret Satversmi ir šāda – jo mazāk kāds gar to grābstīsies, jo valstij būs labāk. Un būtu ļoti labi, ja kādu laiku gar Satversmi vispār negrābstītos, bet izstudētu visu to, kas tajā ir rakstīts. Patlaban jebkurš “uzbrauciens” Satversmei it tikai politikānisms, nekas cits.

J.Dobelis.

Jā, mūsu apvienība bija iniciatore diviem grozījumiem Latvijas Republikas Satversmē – tad, kad mums likās, ka ir apdraudētas latviešu tautas intereses. Paskatieties, lūdzu, bijušo Saeimu stenogrammās, tur viss ir iekšā! Mēs grozījām Satversmes 4.pantu – ierakstījām tur, ka valsts valoda Latvijā ir latviešu valoda. Tas ir 4.pantā iekšā. To vajadzēja. Pirms Otrā pasaules kara tādas normas, protams, tur nebija.

Otrkārt. Jūtot visas šīs aktivitātes Rīgā un daudzās citās pilsētās, kur latviešu procents ir ne sevišķi augsts, mēs bijām iniciatori tam, lai grozītu Satversmes 101.pantu un tajā ierakstītu skaidri, ka pašvaldības vēlē tikai pilntiesīgi Latvijas Republikas pilsoņi. Jā, tad mēs tiešām centāmies grozīt Satversmi!

Bet ar kādu nolūku? Ar nolūku stiprināt latviešu tautu! Ne ar kādu citu nolūku.

Kas notiek 9.Saeimā? Nepārtraukti “uzbraucieni” Satversmei gandrīz vai kopš paša 9.Saeimas darbības sākuma. Ar ko tas ir izskaidrojams? Ļoti vienkārši. Vieni tika pie varas, otri netika. Tie, kas netika, arī bija finansēti ar nolūku kaut ko dabūt pēc tam atpakaļ. Netika… Tātad vajadzēja sabiedrību tracināt. Nu cita varianta taču nav! Un šoreiz izdomāja. Var būt, ka viens no galvenajiem iemesliem bija Satversmes 72.panta izmantošana, kā to darīja toreizējā Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga. Kad bija redzams, ka var iekustināt sabiedrību uz visādiem izgājieniem, atmodās daži malači un sāka sabiedrību tracināt.

Tāpēc interesanti, protams, ja runā par to periodu… interesanti, ka vienlaikus divās partijās radās šķelšanās, divās Saeimā esošās… un pēc tam bija trešā arī… Un šodien kādam vajadzētu atcerēties, ka no partijas “Jaunais laiks” aizgāja deputāti, no apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK aizgāja deputāti un no Tautas partijas aizgāja deputāti. Un izveidojās trīs partijas, četras partijas, piecas partijas… es nezinu, cik… izveidojās no jauna. Un mierīgi tas notika, un sabiedrība to mierīgi uztvēra, un neviens īpaši satraucies par to nav. Diemžēl.

Tātad skaidrs ir viens – tās bija kaut kādas intereses vienam, otram, trešam… Vienam gribējās tikt pie mazākas konkurences Eiropas Parlamentā, viens puisis stipri pārrēķinājās un tāpēc vispār nestartēs uz Eiropas Parlamentu, acīmredzot sponsori ir pateikuši: “Vecīt, tu esi vajadzīgs Rīgā, nevis Briselē, un tāpēc paliec mierīgs!” Jā, diemžēl tie ir fakti.

Pēc tam sākās riņķadancis. Sākumā tā paklusi piesauca Satversmi, pēc tam – skaļāk. Un tad sekoja visinteresantākais. Nenostrādājuši ne pusi laika šajā Saeimā, Saeimas deputāti (Saeimas deputāti!) sāka brēkt: “Atlaist Saeimu!” Nu tad jūs man izskaidrojiet: ja Saeimas deputāts uzskata, ka šī Saeima ir jāatlaiž, kāpēc viņš šajā Saeimā sēž? Ar kādu nolūku viņš sēž un silda savu dibenu šeit? Skaidrs jautājums? Un visi tie, kas runā par ārkārtas vēlēšanām, par nezin ko, – viņi nerunā par strādāšanu Saeimā, viņi runā par ārkārtas vēlēšanām.

Bet viņi ir ievēlēti uz četriem gadiem! Kas viņiem ir devis tiesības šādi bļaustīties? Lai kliedz uz ielas! Kāpēc kliedz Saeimā?

Jebkura balsošana pēc tam ir tikusi politizēta, un šeit vairs nav konstruktīvu sarunu par likumprojektiem, tās ir stipri mazinājušās. Šeit ir politizētas sarunas.

Te viena dāma teica par politiķiem kretīniem… Kretīni no dzimšanas un kretīni kaut kādā tapšanas laikā… Es saprotu, ka viņa savas ģimenes problēmas piedāvāja risināt visai Saeimai. Nezinu gan, kāpēc.

Tālāk. Atcerieties šo īpatnējo parakstu vākšanas kampaņu! To uzsāka arodbiedrības. (Šodien arodbiedrības ar tiem parakstiem vairs nekrāmējas, par citiem parakstiem nerunā.) Un tālāk tur iesaistījās arvien vairāk un arvien vairāk, un arvien plašāks kļuva tas loks.

Un bija šī tautas nobalsošana – 600 tūkstoši pret 900 tūkstošiem. Par šiem 900 tūkstošiem neviens opozicionārs nesaka nevienu vārdu, it kā tādu vienkārši nav… Visu laiku 600 tūkstoši – tie ir tie īstie.

Tie ir dažādi cilvēki, kas baloja “par” vai “pret”, vai nepiedalījās. Kāpēc izcelt sabiedrības daļu, turklāt nevis lielāko daļu, bet mazāko daļu? Pusotru reizi mazāka nekā otra, bet tie ir tie īstie.

Tālāk. Es atgādināšu, kāds bija Satversmes grozītāju sauklis tieši pirms tautas nobalsošanas. Leiškalna kungs, man tomēr… Es nedrīkstu runāt ar zālē sēdošajiem deputātiem (No zāles dep. V.Orlovs: “Nekas, nekas, turpiniet! Mēs klausāmies!”), būdams tribīnē, bet nezin kāpēc jums atļauj turpināt šito runāšanu!

Tātad kāds bija sauklis? “Nebaidieties, pilsoņi, un ejiet! Lai viņi baidās!” Nu tie viņi laikam šeit sēž, vismaz daļa no viņiem. Tātad tika nostādīta viena sabiedrības daļa pret otru, turklāt apzināti tika nostādīta. Tāpēc tas, ko mēs šodien izskatām, nav nekāds sākums. Šie Satversmes grozījumi… es tos daļēji uztveru kā atbildi tam visam, kas notiek. Un, godīgi sakot, tiešām… Opozicionāri, kāpēc tad jūs negribat tos atbalstīt? Es tos neatbalstīšu, un mūsu apvienība (No zāles dep. V.Orlovs: “Jūsu pieci deputāti!”) tos neatbalstīs, jo mums riebjas krāmēšanās gar Satversmi un Satversmes plucināšana. Mums skaidri tas nepatīk, un viss! Bet šī liekulība, ka… “Mēs gribam ārkārtas vēlēšanas, bet šodien mēs tomēr nebalsosim!” Nu, atvainojiet, tas ir tā ļoti interesanti! Tas ir tas pats, ka ievēlē tevi no viena saraksta, tu esi izmantojis tās partijas resursus, ticis iekšā Saeimā, bet pēc tam tu mierīgi aizpēdo uz citu partiju, un tas ir godīgi un taisnīgi, un pieņemami, un visiem ļoti patīkami.

Atgādināšu, ka ne tikai jaunās partijas… Tika mītiņi organizēti, atkal tika runāts par krīzi valstī. Bet vai pie šīs krīzes pirmie vainīgie reizēm nav bijuši paši Saeimas deputāti? Tie, kas visas ķildas Saeimā, visas nesaskaņas Saeimā aizstiepj kaut kur uz publiskiem izklaides namiem un pēc tam… pēc tam briesmīgi vēl gandrīz vai priecājas, ka ķieģeļi lido pa gaisu un vēl tur nezin kas.

Lūk, tāpēc es aicinu nomierināties ar visu šo krāmēšanos gar Satversmi, gar visiem tiem grozījumiem.

Labi, varam diskutēt vienādi, otrādi, trešādi, bet ne tie vieni grozījumi ir pieņemami, ne tie otri, ne tie trešie un ne tie piektie, jo tā ir galīgi nevajadzīga krāmēšanās šinī brīdī, brīdī, kad ir pavisam citi jautājumi jārisina. Pilnīgi citi! Tagad vieni saka: “Tagad rīkosim vēlēšanas!” Otri saka: “Nē, labāk augustā!” Trešie saka: “Ziniet ko, labāk septembrī!” Par ko tas liecina? Tas skaidri liecina, ka katrs gatavojas tā, kā viņam, viņa partijai, tas ir izdevīgāk, tas ir – interesantāk.

Un tāpēc, ja mēs esam spējīgi runāt un skaidrot to, ko mēs paši domājam par Satversmes grozījumiem, tad tā arī darīsim! Ja paņemtu stenogrammas, pēdējo triju Saeimu stenogrammas, un vienam otram malacim parādītu, ko viņš ir teicis vienā, otrā vai trešā Saeimā, būtu ļoti interesanti salīdzināt viņa izteicienus – to, ko viņš ir slavējis, ko viņš nav slavējis, kurš likums ir atbalstīts un kurš nav atbalstīts.

Un tāpēc, protams, ja mēs vispār gribam par Satversmes būtību runāt, labāk būs tad, ja mēs mazāk gar Satversmi grābstīsimies.

Un vēl pēdējais. Tiem, kuriem ir dotas tiesības atlaist Saeimu, jāuzņemas arī pilna atbildība – pilna atbildība! – par to, kas notiks pēc tam.

Šobrīd galvenais ierosinātājs ir… būtu Valsts prezidents. Šobrīd viņš var ierosināt tautas nobalsošanu. Jā, skaidrs! Bet tad parādiet, kas tanī posmā notiks, kā strādās tie Saeimas deputāti, kuri skaidri redzēs, ka pēc trim, četriem, pieciem mēnešiem būs jaunas vēlēšanas? Cik laika viņi veltīs darbam Saeimā? Cik laika viņi veltīs savam darbam?

Piedošanu, es esmu norunājis patlaban vienpadsmitarpus minūtes. Šeit malači runā ilgāk par pieņemto laiku un vēl lūdz minūti, divas, trīs un pat piecas papildlaiku.

Neviens… Es esmu četrās Saeimās un Augstākajā padomē strādājis (No zāles dep. V.Orlovs: “Pateicoties tādiem, mums ir krīze!”) un ne reizi neesmu pārsniedzis runas laiku.

Tā ka jūs, visi muldētāji, apklustiet!

Sēdes vadītājs.

Pagaidiet, šis pēdējais teiciens nu gan nesaskanēja ar Saeimas deputātu ētikas kodeksu.

J.Dobelis.

Labi, nevis muldētāji, bet garrunātāji. Labi, vārdu sakot, beigas būs visiem. (Smejas.) Beigas agri vai vēlu būs katram no jums. Tā ka sēdiet mierīgi! Bet labāk, lai tās beigas ir vēlāk. Un tāpēc rokas nost… vismaz netīrās rokas nost no Latvijas Republikas Satversmes!

Sēdes vadītājs.

Vārds deputātam Kārlim Leiškalnam.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Latvijas Republikas Satversme tāpat kā jebkurš Latvijas Republikas likums ir labojama likumā noteiktajā kārtībā. Latvijas Republikas Satversme ir veidota, kā jūs zināt, no 1918.gada līdz 1922.gadam. Ārkārtīgi labs dokuments, atbilstošs tālaika modes tendencēm. Tajā ir ārkārtīgi daudz paņemts no Veimāras Republikas konstitūcijas, Vācijas konstitūcijas, kā arī no Šveices Konfederācijas... Likums ir labs, atbilstošs tālaika modei, kas ir proporcionālā vēlēšanu sistēma, kura, starp citu, šeit ir nostiprināta ar 6.pantu.

Taču teikt, ka Satversme nebūtu grozāma, – tas jau nu gan ir aplami. Nav jau tā, ka “rokas nost!” un ka neviens nevar iesniegt grozījumus.

Jāteic, arī Tautas partijas iesniegtajā likumprojektā ir šis tas labs. To es varu apgalvot. Un tas labums šeit saredzams… Ja drīkst, atļaušos nelielu atkāpīti.

Tā nav, ka tauta jebkurā demokrātiskā valstī, ievēlējusi parlamentu, ir tiesīga to atlaist. ASV, brīvības un demokrātijas citadelē, tautai nav tiesību atlaist ne Senātu, ne Kongresu, ne arīdzan valsts prezidentu. Viņu var atcelt tikai par aizdomīgiem nodarījumiem un tikai likumā, pamatlikumā, noteiktajā kārtībā. Es to vārdu “impīčments” nespēju izrunāt, tas manai lauku mēlei ir par smagu.

Protams, tā ir visās tajās valstīs, kuras ir parlamentāras republikas (šobrīd runājam par parlamentārām republikām). Ja runājam par ASV, tad jāpiemin Tomass Džefersons, viens no ASV “tēviem” jeb dibinātājiem. Amerikāņi bieži citē viņa teikto, ka tautai ir tiesības uz varas gāšanu, tātad arī uz vardarbīgu varas gāšanu; tas nozīmē permanentu revolūciju. Tautai šīs tiesības ir, jo tauta ir visas varas avots, bet ASV konstitūcijā tādas nav nostiprinātas.

Ja runājam par parlamentārām republikām, tad jāteic, ka tiešām ir divas pieejas. Viena no tām – parlaments atlaiž pats sevi. Mums jāpieņem zināšanai arī tas, ka lielā skaitā Eiropas valstu tauta nav valsts varas orgāns, tai nav likumdošanas iniciatīvas tiesību. Tauta ir varas avots, bet nav, protams, varas orgāns.

Visos tajos gadījumos, kad parlamentārā republikā parlaments atlaiž pats sevi, tas notiek ar parlamenta balsojumu. Tautas partijas iesniegtajā grozījumā gan nav pateikts tas mehānisms – vai tas ir likums vai vienkārši lēmums. Tas droši vien nav svarīgi, jo to var vēlāk pielabot ar likumu, proti, iesniegt attiecīgu likumprojektu, kas jāizskata trijos lasījumos un kas tātad pārtaptu konstitucionālā likumā.

Var arī ar lēmumu – vienu balsojumu. Taču parasti lēmumiem nevajag 67 balsis – divas trešdaļas.

Var arī būt tā, ka parlamenta vairākums pieņem, kā tas ir Anglijā un citās valstīs… Kad parlamenta vairākums nolemj, ka parlaments vairs nespēs veikt savas funkcijas, un grib tam nevis ilgas mokas, bet ātru galu, tad parlamenta koalīcija izsauc pie sevis premjerministru un iedod viņam rokā tādu lielu grāmatu, ar ko viņam jāvēršas vai nu pie monarha, kā tas ir Anglijā, vai pie tāda paša nomināla valsts prezidenta, kas ir monarha atvasinājums, kāds Latvijas Republikā ir Valsts prezidents. Viņš paņem to grāmatu un aiziet un norunā vēlēšanu datumu. Ticiet man, vienmēr tad, kad parlaments nespēj strādāt… un visbiežāk tad… kā Tečeres laikā… Toreiz uztaisīja mazu kariņu Maldivu salās, aizgāja pie karalienes un teica – vajag jaunas vēlēšanas. Partija bija populāra, konservatīvie vinnēja, jo reformas bija jāveic. Tā tas ir.

Līdz ar to tas labais, kas ir Tautas partijas iesniegtajos Satversmes pārgrozījumos, – ātrums, ka to var izdarīt ātri. Šobrīd mūsu Valsts prezidents var gan ierosināt, bet nevar atlaist, un tas arī ir normāli, esot pastarpināti vēlētam prezidentam.

Otrs variants, ko piedāvāja arodbiedrības, bija visnotaļ murgainā formā. Paldies Dievam, tas netika akceptēts. Bet tas jau parādījās gan kā Āboltiņas kundzes vadītās komisijas produkts, gan arī kā konstitucionālo tiesību ekspertu piedāvājums, ka tauta var (ne tikai Valsts prezidents, bet arī tauta var!) ierosināt. Par to, ka tauta var atlaist, mēs nestrīdamies. Arī tas ir izskatāms jautājums. Ja mēs šeit vienojamies par kvorumu, tas var palikt. Tas var palikt.

Ja man būtu šeit jāpasaka, kā rīkoties, ja parlaments grib ātru risinājumu un ja parlaments redz, ka ir situācija, kurā tas pēc būtības vairs nespēj nodrošināt atbildīgu un svarīgu lēmumu pieņemšanu, tad es šeit ierakstītu… Tajā konstitūcijas grozījumu projektā, ko iesniedza Valsts prezidents, paredzēts… Lai gan to ir rakstījuši konstitucionālo tiesību speciālisti, kas te tiek cildināti, tur tas Satversmes 48.panta grozījums, kurā ir runa par tām konsultācijām, ir tāds, manuprāt, diezgan nesaprotams priekšlikums – Valsts prezidents dodas konsultēties pie Saeimas priekšsēdētāja un pie premjera, un tad… Es nezinu, kāda lēmuma rezultātā vai nakts sapņa rezultātā viņš var atlaist Saeimu. Var. Bet viņam nav jāatlaiž. Es šeit rakstītu vienkārši, tā, kā mums Satversmē jau dažās vietās ir, – ka ne mazāk kā 67 Saeimas deputāti var ierosināt Valsts prezidentam atlaist Saeimu, un tad Valsts prezidents imperatīvi atlaiž… Tad tas ir imperatīvi: Valsts prezidents nevis vairs domā – atlaist vai neatlaist, bet gan Valsts prezidents 10 dienu laikā atlaiž Saeimu, un tad jaunas vēlēšanas izsludina Centrālā vēlēšanu komisija. Īstenībā tas ir tas… es tikai nezinu… tā īsti es nezinu iemeslus, kāpēc Tautas partija savā priekšlikumā grib izvairīties no starpnieka. Jo, ja tas ir jāpieņem kā konstitucionāls labojums trijos lasījumos, paies jau divi trīs mēneši. Ja vēlāk tas ir jāapstiprina ar likumu, ar kvalificētu likumu, par kuru jābalso ne mazāk kā 53 deputātiem, ja 67 šeit ir klāt, tad, es jums teikšu, tas ies vēl ilgāk nekā referendums. Nu drusciņ lētāk tas būs gan. Jo neatkarīgi no tā, vai mēs būsim atlaisti vai nebūsim atlaisti, mums ir divu mēnešu darba kārtība jānosaka pašiem, un vēlāk to nosaka Valsts prezidents.

Kas ir svarīgi no tautas līdzekļu taupīšanas viedokļa? Visu to laiku mums maksās algas. Bet precedenti ir bijuši. Bija vēl labāk! Tad, kad Ulmanis nevis atlaida Saeimu, bet izdarīja apvērsumu – padzina Saeimu (dažus ielika nometnēs), viņš deputātiem algu turpināja maksāt līdz pat 1940.gada 21.jūlijam. Es domāju, ka dažs labs ar šādu risinājumu būtu mierā.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Vārds deputātam Jānim Reiram.

J.Reirs (frakcija “Jaunais laiks”).

Godātais priekšsēdētāja kungs! Kolēģi! Mani rosināja uzstāties Paula Putniņa uztraukums par Satversmes tiesas tiesneša kompetenci un iespējām vadīt Satversmes tiesu. Es gribu nolasīt visu citātu, ko viņš ir teicis par Tautas partijas piedāvājumu parlamentam pašatlaisties. Tātad citāta pirmā daļa, ko minēja iesniedzēji: “No tīri tiesiskās puses un juridiskās tehnikas puses tur nav problēmu. Šādus Satversmes grozījumus Saeima var pieņemt.” Tas bija tas, kas tika minēts.

Tālāk. Citāta turpinājums: “Taču, no politiskās puses vērtējot, vai ir korekti, ka parlaments nevis izdara savu darbu, bet paceļ cepuri un aiziet? Arguments – neuzticība Saeimai. Ja ir arguments “neuzticība Saeimai”, vai tad nebūtu loģiski, ka tās tiesības atlaist Saeimu dotu tautai? Sanāk, ka parlaments varēs pašatlaisties, kad deputātiem apniks strādāt vai arī viņi būs noguruši, bet tautas griba joprojām netiks ņemta vērā.” (No zāles dep. V.A.Krauklis: “Tiesnesim vajag vērtēt juridiskos aspektus!”)

Paldies. Tas viss ir citāts.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Vārds deputātam Imantam Valeram.

I.Valers (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Argumenti bija kaismīgi, reizēm pat apvainojoši, nevis pārliecinoši.

Es gribu runāt kontekstā ar Valsts prezidenta iesniegtajiem grozījumiem un gribu teikt, ka tie nav pretrunā ar to, ko ir iesniegusi Tautas partija. Jo, ja Valsts prezidentam ir tiesības atlaist Saeimu, pastāvot konkrētiem nosacījumiem, tad Saeima šādus nosacījumus var radīt arī pati. Un tad faktiski Saeima var rosināt savu atlaišanu pastarpināti. Es neredzu šeit nekādu problēmu – šādus grozījumus iesniegt, lai Saeima būtu tiesīga to darīt. Un Blumberga kungs jau aicināja domāt par trim ceļiem, ka tauta, Valsts prezidents un Saeima to var darīt.

Un Putniņa kungam… Viņš satraucās par to, ka tiek atņemtas tautai tiesības. Paredzot Valsts prezidentam tādas tiesības, tautai mēs vienalga tādas tiesības atņemam.

Paldies. (No zāles dep. A.Bērziņš (ZZS): “Malacis! Īsi un skaidri!”)

Sēdes vadītājs.

Vārds deputātam Borisam Cilevičam.

B.Cilevičs (frakcija “Saskaņas Centrs”).

Cienījamie kolēģi! Šī diskusija atgādina man šīsnedēļas notikumus Itālijā, kur bezcerīgi slima sieviete tika atslēgta no dzīvības nodrošināšanas sistēmas. Tas arī izraisīja ļoti neviennozīmīgu reakciju, un tam ir daudz atbalstītāju un daudz pretinieku. Faktiski mēs apspriežam šobrīd šo pašu problēmu, tas ir, Saeimas tiesības uz eitanāziju.

Patiešām. Ja šī Saeima nav dzīvotspējīga, nav darbotiesspējīga, vai mums ir morālas tiesības pielikt punktu šīs Saeimas dzīvībai? Un patiešām tāpat kā arī par eitanāzijas problēmu ir ļoti dažādi viedokļi pasaulē, Eiropā.

Bet es negribu atkārtot argumentus “par” un “pret”. Patiešām. Opozīcijas kritika un arī daļa pozīcijas kritikas ir visnotaļ pamatota.

Tautas partija uzvedas ne visai godīgi, piedodiet! Visu laiku tiek runāts par to, lai piešķirtu tautai tiesības atlaist Saeimu, atlaist deputātus, kas slikti strādā. Jūs izvēlējāties citu ceļu – piebremzēt drusciņ šos likumprojektus, šos priekšlikumus. Tā vietā jūs piedāvājat variantu, ka jūs kā pozīcija, kā koalīcija izvēlaties sev izdevīgāko brīdi, kad organizēt kārtējās parlamenta vēlēšanas. Jā! Šāda sistēma pastāv vairākās valstīs – gan Lielbritānijā, gan arī Ziemeļvalstīs –, ka patiešām parlaments pats balso par dienu, kad organizēt vēlēšanas. Mums vēlēšanu diena ir noteikta Satversmē. Diez vai to vajadzētu grozīt.

Tomēr balsojumā par šo priekšlikumu “Saskaņas Centrs” balsos “par”. Kāpēc? Mēs balsosim par jebkuru variantu, kas paātrinās un padarīs iespējamu Saeimas atlaišanu (No zāles dep. V.A.Krauklis: “Pareizi!”), jo šķiet, ka tomēr Saeimas vairākums (un koalīcija pirmām kārtām!), neskatoties uz visiem paziņojumiem, nemaz nesteidzas pieņemt grozījumus, kas vēlētājiem, tautai, atļautu padzīt mūs, deputātus, no šiem siltajiem krēsliem.

Viena lieta ir, kā nonākt pie šā rezultāta, bet jebkurā gadījumā šis rezultāts ir būtisks.

Es domāju, ka diagnoze diemžēl ir patiešām diezgan smaga. Es domāju, ka šī Saeima nu diez vai vēl ir spējīga atkāpties un iziet no komas. Tāpēc šīs runas par eitanāziju ir pilnīgi pamatotas, eitanāzija būtu pilnīgi humāna rīcība šajā situācijā, un mēs balsosim par jebkuru priekšlikumu, kas var šo humāno iznākumu paātrināt.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Vārds deputātam Jānim Lagzdiņam… (No zāles dep. J.Lagzdiņš: “Nav! Nav!”)

Debates beidzam.

Vai komisijas vārdā deputāte Muižniece vēlas ko piebilst?

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījums Latvijas Republikas Satversmē” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 42, pret – 44, atturas – 4. Likumprojekts pirmajā lasījumā noraidīts. (Aplausi.)

Godātie kolēģi! Pirms mēs skatām nākamo darba kārtības punktu, es informēju, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis 10 deputātu iesniegumu ar priekšlikumu turpināt Saeimas sēdi, līdz būs izskatīta visa darba kārtība, bez pārtraukuma. Vai deputātiem ir iebildumi pret šādu priekšlikumu? (No zāles dep. A.Bērziņš (ZZS): “Ļoti labs deputātu priekšlikums!”) Deputāti neiebilst. Sēde tiek turpināta.

Nākamais darba kārtības punkts – lēmuma projekts “Par Saeimas deputātes Dagnijas Staķes atsaukšanu no Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Saeimas deputātes Dagnijas Staķes atsaukšanu no Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas”! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret – nav, atturas – 1. Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības punkts – lēmuma projekts “Par Saeimas deputātes Dagnijas Staķes ievēlēšanu Sociālo un darba lietu komisijā”. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Saeimas deputātes Dagnijas Staķes ievēlēšanu Sociālo un darba lietu komisijā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 72, pret – nav, atturas – 1. Lēmums pieņemts.

Godātie kolēģi! Pirms mēs skatām nākamo darba kārtības punktu, es informēju, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis 10 deputātu – Šadurska, Druvietes, Kalnietes, Seiles, Čepānes, Laicāna, Kursītes-Pakules, Rībenas, Repšes un Zaķa – pieprasījumu iekšlietu ministram Marekam Segliņam “Par valstij nodarītiem zaudējumiem sevišķi lielā apjomā valsts aģentūrā “Materiālās rezerves””.

Lai saskaņā ar Saeimas kārtības rulli sniegtu iesnieguma motivāciju, vārds deputātam Kārlim Šadurskim.

K.Šadurskis (partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātie kolēģi! Valsts kontroles publicētā informācija, ar kuru varējām iepazīties vakar, ir radījusi pilnīgu neizpratni. Valsts aģentūra “Materiālās rezerves”, kurai viena no funkcijām ir administratīvo pārkāpumu lietās izņemto transportlīdzekļu pārvietošana, glabāšana un realizācija, šīs funkcijas veikšanai 2007.gadā ir izlietojusi četrusarpus miljonus latu, turpretī no realizācijas gūtie ienākumi ir tikai 1 miljons. Pagājušogad šī bilance atkal ir bijusi negatīva: izlietoti 1,5 miljoni latu, iegūti vien 0,9 miljoni latu.

Godātie kolēģi! Šī ir pilnīgi neizprotama situācija. Kā gan atsavinātu transportlīdzekļu realizācija var valstij radīt vienus vienīgus zaudējumus? Ieņēmumi no šo transportlīdzekļu realizācijas ir trīs reizes mazāki nekā glabāšanas un realizācijas izdevumi.

Kolēģi! Tāpēc mēs lūdzam paskaidrojumus iekšlietu ministram Marekam Segliņam. Lūdzam viņu atbildēt uz vairākiem jautājumiem šo valstij nodarīto zaudējumu sakarā.

Aicinu atbalstīt mūsu pieprasījumu.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Pieprasījums tiek nodots Pieprasījumu komisijai.

Godātie kolēģi! Nākamais darba kārtības punkts – lēmuma projekts “Par Saeimas deputāta Viļņa Edvīna Breša atsaukšanu no Juridiskās komisijas”. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Saeimas deputāta Viļņa Edvīna Breša atsaukšanu no Juridiskās komisijas”! (No zāles dep. J.Dobelis: “Brīvību Bresim!”) Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret – 5, atturas – 1. Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības punkts – lēmuma projekts “Par Saeimas deputāta Viļņa Edvīna Breša ievēlēšanu Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā”. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Saeimas deputāta Viļņa Edvīna Breša ievēlēšanu Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības punkts – likumprojekts “Par Latvijas Kultūras akadēmijas Satversmes grozījumiem”, pirmais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā – deputāts Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).

Augsti godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Latvijas Kultūras akadēmijas Satversme ir izskatīta visās atbildīgajās institūcijās, ieskaitot Izglītības un zinātnes ministriju, kā arī atbildīgo Saeimas komisiju. Vienprātīgi lūdzam jūs atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Par Latvijas Kultūras akadēmijas Satversmes grozījumiem” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

Dz.Ābiķis.

Paldies, kolēģi, par atbalstu! Lūdzu iesniegt priekšlikumus līdz šā gada 17.februārim.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Nākamais darba kārtības punkts – likumprojekts “Par Latvijas Mākslas akadēmijas Satversmes grozījumiem”, pirmais lasījums.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā – deputāts Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Arī Latvijas Mākslas akadēmijas Satversme… arī šis projekts ir rūpīgi izskatīts. Lūdzu jūs to atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Par Latvijas Mākslas akadēmijas Satversmes grozījumiem” pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret un atturas – nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

Dz.Ābiķis.

Paldies, kolēģi, par atbalstu! Lūdzu iesniegt priekšlikumus līdz 17.februārim.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Dz.Ābiķis.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Nākamais darba kārtības punkts – lēmuma projekts “Par Saeimas deputāta Gundara Daudzes atsaukšanu no Ārlietu komisijas”. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Saeimas deputāta Gundara Daudzes atsaukšanu no Ārlietu komisijas”! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 74, pret – 6, atturas – 1. Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības punkts – lēmuma projekts “Par Saeimas deputāta Gundara Daudzes ievēlēšanu Juridiskajā komisijā”. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Saeimas deputāta Gundara Daudzes ievēlēšanu Juridiskajā komisijā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Lēmuma projekts “Par Saeimas deputāta Jāņa Strazdiņa atsaukšanu no Eiropas lietu komisijas”. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Saeimas deputāta Jāņa Strazdiņa atsaukšanu no Eiropas lietu komisijas”! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības punkts – lēmuma projekts “Par Saeimas deputāta Jāņa Strazdiņa ievēlēšanu Pilsonības likuma izpildes komisijā”. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Saeimas deputāta Jāņa Strazdiņa ievēlēšanu Pilsonības likuma izpildes komisijā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības punkts – lēmuma projekts “Par Saeimas deputāta Mārtiņa Rozes ievēlēšanu Ārlietu komisijā”. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Saeimas deputāta Mārtiņa Rozes ievēlēšanu Ārlietu komisijā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības punkts – lēmuma projekts “Par Saeimas deputāta Mārtiņa Rozes ievēlēšanu Eiropas lietu…”…Es atvainojos, mums te mazliet nojuka tā datorsistēma… Lēmuma projekts “Par Saeimas deputāta Mārtiņa Rozes ievēlēšanu Eiropas lietu komisijā”. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Saeimas deputāta Mārtiņa Rozes ievēlēšanu Eiropas lietu komisijā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret – 2, atturas – nav. Lēmums pieņemts.

Godātie kolēģi, līdz ar to visi šodienas sēdes darba kārtības punkti izskatīti. Lūdzu zvanu reģistrācijai! Reģistrēsimies ar balsošanas kartēm!

Kamēr tiek apkopoti reģistrācijas rezultāti, paziņojumam vārds deputātei Vinetai Muižniecei.

V.Muižniece (Tautas partijas frakcija).

Godātie Juridiskās komisijas locekļi! Atgādinu, ka Juridiskās komisijas sēde pulksten 15.15, tātad pēc apmēram 10 minūtēm.

Sēdes vadītājs.

Reģistrācijas rezultātu nolasīšanai vārds Saeimas sekretāram Dzintaram Rasnačam.

Dz.Rasnačs (9.Saeimas sekretārs).

Godātie kolēģi! Nav reģistrējušies ļoti daudzi: Ausma Ziedone-Kantāne… ir, Ina Druviete, Pēteris Hanka, Imants Kalniņš… ir, Jānis Klaužs… ir, Andrejs Klementjevs… nav, Māris Kučinskis… nav, Sarmīte Ķikuste… nav, Vineta Muižniece… ir, Pauls Putniņš – ir (No zāles: “Nav Putniņa! Nav!”), Jānis Reirs… ir, Dagnija Staķe, Anna Seile… ir, Baiba Rivža… ir, Kārlis Šadurskis… nav… ir, Staņislavs Šķesters… ir. Un Dzintars Zaķis… arī nav… ir.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies. Līdz ar to Saeimas sēdi pasludinu par slēgtu.

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!