• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ministru kabineta 2009. gada 10. februāra noteikumi Nr. 124 "Dabas lieguma "Randu pļavas" individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 17.02.2009., Nr. 26 https://www.vestnesis.lv/ta/id/187833-dabas-lieguma-randu-plavas-individualie-aizsardzibas-un-izmantosanas-noteikumi

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ministru kabineta noteikumi Nr.125

Grozījumi Ministru kabineta 2003.gada 29.aprīļa noteikumos Nr.245 "Zemkopības ministrijas nolikums"

Vēl šajā numurā

17.02.2009., Nr. 26

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Ministru kabinets

Veids: noteikumi

Numurs: 124

Pieņemts: 10.02.2009.

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.
Ministru kabineta noteikumi Nr.124

Rīgā 2009.gada 10.februārī (prot. Nr.11 27 .§)
Dabas lieguma “Randu pļavas” individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi
Izdoti saskaņā ar likuma “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām”
14.panta otro daļu un 17.panta otro daļu
I. Vispārīgie jautājumi
1. Noteikumi nosaka:

1.1. dabas lieguma “Randu pļavas” (turpmāk – dabas liegums) individuālo aizsardzības un izmantošanas kārtību;

1.2. dabas lieguma apzīmēšanai dabā lietojamās speciālās informatīvās zīmes paraugu un tās lietošanas un izveidošanas kārtību.
2. Dabas lieguma teritorijā nav spēkā īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējie aizsardzības un izmantošanas noteikumi.
3. Dabas liegums izveidots, lai aizsargātu piejūras pļavas, retās augu sabiedrības un augu sugas, ligzdojošos bridējputnus un ūdensputnus, kā arī caurceļojošo putnu barošanās un atpūtas vietas.
4. Dabas liegumā ir noteiktas šādas funkcionālās zonas:

4.1. dabas lieguma zona;

4.2. dabas parka zona;

4.3. neitrālā zona.
5. Dabas lieguma platība ir 290 hektāru. Dabas lieguma funkcionālo zonu shēma ir norādīta šo noteikumu 1.pielikumā, bet funkcionālo zonu sastāvs un robežu apraksts – šo noteikumu 2.pielikumā.
6. Dabas lieguma robežas dabā apzīmē ar speciālo informatīvo zīmi, kuras paraugs, lietošanas un izveidošanas kārtība noteikta šo noteikumu 3.pielikumā.
II. Vispārēji aprobežojumi dabas liegumā
7. Visā dabas lieguma teritorijā aizliegts:

7.1. ierīkot jaunus atkritumu poligonus un izgāztuves, kā arī piesārņot un piegružot vidi ar atkritumiem, novietot un glabāt atkritumus tiem neparedzētās vietās;

7.2. novadīt ūdenstilpēs un ūdenstecēs neattīrītus ražošanas un sadzīves notekūdeņus;

7.3. uzstādīt vēja elektrostacijas, izņemot neitrālo zonu;

7.4. dedzināt sausās zāles un niedru platības, izņemot sugu un biotopu atjaunošanas pasākumus, par kuru veikšanu saņemta Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta administrācijas (turpmāk – administrācija) un par ugunsdrošību un ugunsdzēsību atbildīgās institūcijas rakstiska atļauja;

7.5. kurināt ugunskurus ārpus īpaši norādītām vai speciāli ierīkotām vietām, izņemot neitrālo zonu un pagalmus, kā arī ugunskurus ciršanas atlieku sadedzināšanai atbilstoši meža apsaimniekošanu regulējošajiem normatīvajiem aktiem.
8. Visā dabas lieguma teritorijā aizliegts mainīt dabisko virszemes un zemūdens reljefu, izņemot:

8.1. neitrālo zonu;

8.2. gadījumus, ja tas ir nepieciešams šajos noteikumos pieļaujamo darbību veikšanai.
9. Visā dabas lieguma teritorijā bez administrācijas rakstiskas atļaujas aizliegts:

9.1. veikt darbības, kas izraisa pazemes ūdeņu, gruntsūdeņu un virszemes ūdeņu līmeņu maiņu;

9.2. veikt arheoloģiskās izpētes darbus;

9.3. izsniegt bieži sastopamo derīgo izrakteņu ieguves atļauju un zemes dzīļu izmantošanas atļauju.
10. Zemes īpašniekiem, tiesiskajiem valdītājiem vai lietotājiem aizliegts to īpašumā vai lietojumā esošajās teritorijās ierobežot apmeklētāju pārvietošanos:

10.1. pa virszemes ūdensobjektiem, izņemot privātos un dabiskos virszemes ūdens­objektus, kas pilnībā atrodas vienā zemes īpašumā vai valdījumā un ir atbilstoši norobežoti un norādīti ar speciālām zīmēm;

10.2. pa ceļiem un takām, kuras norādītas šo noteikumu 1.pielikumā un paredzētas aizsargājamās teritorijas un tajā esošo infrastruktūras objektu apskatei.
11. Dabas aizsardzības pārvalde nosaka ierobežotas pieejamības informācijas statusu informācijai par aizsargājamā teritorijā esošo īpaši aizsargājamo sugu un dzīvotņu un īpaši aizsargājamo biotopu atrašanās vietu, ja tās atklāšana var kaitēt vides aizsardzībai. Minēto informāciju izplata tikai ar Dabas aizsardzības pārvaldes rakstisku atļauju.
III. Dabas lieguma zona
12. Dabas lieguma zona izveidota, lai aizsargātu jūras piekrastes pļavu kompleksu, kāpas un lagūnas un tām raksturīgo augu un dzīvnieku valsti, kā arī ligzdojošos bridējputnus un ūdensputnus un caurceļojošo putnu barošanās un atpūtas vietas.
13. Dabas lieguma zonā aizliegts:

13.1. ūdensputnu medībās lietot šāviņus, kas satur svinu;

13.2. pļaut lauksaimniecībā izmantojamās zemes un lauces virzienā no malām uz centru;

13.3. veikt jebkādu darbību, kuras rezultātā tiek mainīta dabiskās ūdensteces vai piekrastes ūdeņu esošā krasta līnija;

13.4. katru gadu līdz 15.jūlijam pļaut zāli šo noteikumu 1.pielikumā norādītajās teritorijās. Izņēmuma gadījumā, ievērojot vietu un pavasara iestāšanās laiku, pļaušanu iespējams uzsākt agrāk, saskaņojot to ar administrāciju;

13.5. pļaujot zāli, izmantot tehniku, kas būtiski bojā augsnes virskārtu;

13.6. katru gadu laikposmā no 1.aprīļa līdz 31.jūlijam pļaut niedres;

13.7. ierīkot peldvietas;

13.8. rīkot autosacensības, motosacensības, velosacensības, ūdensmoto­sporta un ūdensslēpošanas sacensības, kā arī rallijus, treniņbraucienus un izmēģinājuma braucienus;

13.9. uzstādīt telekomunikāciju torņus;

13.10. iegūt derīgos izrakteņus, izņemot pazemes ūdens ieguvi personiskām vajadzībām;

13.11. bojāt vai iznīcināt (arī uzarot vai kultivējot) bioloģiski vērtīgās pļavas;

13.12. sadalīt zemes īpašumus zemes vienībās, kas mazākas par 10 hektāriem, tai skaitā dalot kopīpašumu, kā arī noteikt lietošanas tiesības kopīpašumam, ja kopīpašnieka lietošanā paliek mazāk par 10 hektāriem;

13.13. veikt darbības, kas izraisa augsnes eroziju, izņemot augsnes sagatavošanu lauksaimniecībai;

13.14. būvēt un ierīkot jaunas hidrotehniskas būves un meliorācijas sistēmas, izņemot gadījumus, ja tas nepieciešams sugu un biotopu atjaunošanas pasākumu veikšanai un ir saņemta administrācijas rakstiska atļauja;

13.15. katru gadu laikposmā no 1.aprīļa līdz 31.jūlijam veikt mežsaimniecisko darbību, izņemot meža ugunsdrošības pasākumus, meža atjaunošanu ar rokas darbarīkiem un bīstamo koku (koki, kas apdraud cilvēku dzīvību un veselību, tuvumā esošās ēkas vai infrastruktūras objektus) ciršanu un novākšanu;

13.16. atzarot augošus kokus mežaudzēs, izņemot koku atzarošanu skatu punktu ierīkošanai un uzturēšanai, elektrolīniju uzturēšanai, kā arī satiksmes drošībai uz ceļiem;

13.17. mežaudzēs cirst nokaltušus kokus un izvākt kritušus kokus, kritalas vai to daļas, kuru diametrs resnākajā vietā ir lielāks par 25 centimetriem, izņemot bīstamo koku novākšanu;

13.18. cirst kokus galvenajā cirtē un rekonstruktīvajā cirtē;

13.19. nobraukt no ceļiem un pārvietoties ar transportlīdzekļiem pa meža un lauksaimniecības zemēm, izņemot pārvietošanos ar pajūgiem un velosipēdiem, kā arī izņemot gadījumus, ja pārvietošanās ir saistīta ar šo teritoriju apsaimniekošanu, uzraudzību vai valsts aizsardzības uzdevumu veikšanu.
14. Dabas lieguma zonā aizliegts cirst kokus kopšanas cirtē, izņemot slimību inficētos, kaitēkļu invadētos vai citādi bojātos kokus saskaņā ar šiem noteikumiem un meža apsaimniekošanu regulējošajiem normatīvajiem aktiem, ja valdaudzes vecums pārsniedz:

14.1. priežu audzēm – 60 gadus;

14.2. melnalkšņu un liepu audzēm – 50 gadus;

14.3. apšu audzēm – 30 gadus.
15. Aizliegts veikt zemes transformāciju, izņemot zemes transformāciju pēc administrācijas rakstiskas atļaujas saņemšanas:

15.1. šo noteikumu 16.3. un 16.4.apakš­punktā minēto darbību veikšanai;

15.2. veloceliņa ierīkošanai saskaņā ar šo noteikumu 1.pielikumu;

15.3. ja tā saistīta ar inženierkomunikāciju un citu inženierbūvju restaurāciju, renovāciju vai rekonstrukciju, kā arī ceļu rekonstrukciju un periodisku uzturēšanu;

15.4. īpaši aizsargājamo biotopu atjaunošanai un apsaimniekošanai.
16. Bez administrācijas rakstiskas atļaujas aizliegts:

16.1. organizēt brīvā dabā publiskus pasākumus, kuros piedalās vairāk nekā 60 cilvēku, kā arī ierīkot nometnes, izņemot speciāli ierīkotu infrastruktūras un izglītošanas objektu apmeklēšanu un pārvietošanos pa ceļiem;

16.2. ierīkot jaunus ceļus;

16.3. veikt inženierkomunikāciju un citu inženierbūvju restaurāciju, reno­vāciju vai rekonstrukciju, kā arī ceļu rekonstrukciju un periodisku uzturēšanu;

16.4. veikt hidrotehnisko būvju un meliorācijas sistēmu rekonstrukciju un renovāciju, izņemot gadījumus, ja tas nepieciešams:

16.4.1. upju dabiskā tecējuma, ūdenstecēm un ūdenstilpēm piegulošo teritoriju hidroloģiskā režīma atjaunošanai, īpaši aizsargājamo biotopu apsaimniekošanas nodrošināšanai vai citu dabas aizsardzības mērķu sasniegšanai;

16.4.2. lai novērstu teritorijas applūšanu ārpus aizsargājamās teritorijas;

16.5. ierīkot izziņas, atpūtas un tūrisma infrastruktūras objektus (piemēram, takas, informācijas stendus, skatu torņus, atpūtas vietas, telšu vietas, stāvlaukumus, tualetes, atkritumu tvertnes);

16.6. atjaunot mežu, stādot vai sējot, un ieaudzēt mežu;

16.7. mainīt zemes lietošanas veidu;

16.8. vākt dabas materiālus kolekcijām;

16.9. veikt zinātniskās pētniecības darbus;

16.10. ierīkot jaunas kuģošanas līdzekļu bāzes vai piestātnes;

16.11. ierīkot laivu pievešanas ceļus ar zveju saistītu darbu veikšanai, izņemot šo noteikumu 1.pielikumā norādītās vietas.
17. Katru gadu laikposmā no 1.augusta līdz 1.aprīlim bez administrācijas rakstiskas atļaujas aizliegts veikt pasākumus īpaši aizsargājamo sugu, to dzīvotņu, kā arī īpaši aizsargājamo biotopu saglabāšanai:

17.1. izcirst kokus un krūmus šo noteikumu 1.pielikumā norādītajās teritorijās, lai nodrošinātu īpaši aizsargājamu putnu sugu ligzdošanu;

17.2. dedzināt niedru platības pļavu biotopu atjaunošanai. Niedru dedzinā­šana saskaņojama ar institūciju, kas ir atbildīga par ugunsdrošību un uguns­dzēsību;

17.3. izveidot mākslīgas salas jūras zīriņu ligzdošanai;

17.4. izveidot aplokus un nojumes savvaļas un šķirnes lopu ganīšanai.
18. Bez administrācijas rakstiskas atļaujas aizliegts cirst slimību inficētos, kaitēkļu invadētos vai citādi bojātos kokus kopšanas cirtē, sanitārajā cirtē un galvenajā cirtē pēc Valsts meža dienesta sanitārā atzinuma saņemšanas, izņemot gadījumus, ja saskaņā ar Valsts meža dienesta atzinumu pieļaujama noteikta apjoma slimību inficēto, kaitēkļu invadēto vai citādi bojāto koku izvākšana un ja tie rada masveidīgas kaitēkļu savairošanās draudus, kas var izraisīt audžu bojāeju dabas liegumā un ārpus tā robežām.
19. Būvniecība dabas liegumā pieļaujama atbilstoši vietējās pašvaldības teritorijas plānojumam, ievērojot šajos noteikumos un citos normatīvajos aktos noteikto kārtību un ierobežojumus.
IV. Dabas parka zona
20. Dabas parka zona izveidota dabisko piekrastes biotopu kompleksu un apdraudēto sugu saglabāšanai, kā arī sabiedrības atpūtas un izglītošanas pasākumu organizēšanai.
21. Dabas parka zonā aizliegts:

21.1. pļaut lauksaimniecībā izmantojamās zemes un lauces virzienā no malām uz centru;

21.2. cirst kokus kailcirtē un rekon­struktīvajā cirtē;

21.3. nobraukt no ceļiem un pārvietoties ar transportlīdzekļiem pa meža un lauksaimniecības zemēm, izņemot pārvietošanos ar pajūgiem un velosipēdiem, kā arī izņemot gadījumus, ja pārvietošanās ir saistīta ar šo teritoriju apsaimniekošanu, uzraudzību vai valsts aizsardzības uzdevumu veikšanu;

21.4. sadalīt zemes īpašumus zemes vienībās, kas mazākas par 10 hektāriem, tai skaitā dalot kopīpašumu, kā arī noteikt lietošanas tiesības kopīpašumam, ja kop­īpašnieka lietošanā paliek mazāk par 10 hektāriem;

21.5. būvēt un ierīkot jaunas hidrotehniskas būves un meliorācijas sistēmas, izņemot gadījumus, ja tas nepieciešams paredzēto sugu un biotopu atjaunošanas pasākumu veikšanai un ir saņemta administrācijas rakstiska atļauja;

21.6. cirst kokus un krūmus katru gadu laikposmā no 1.aprīļa līdz 30.jūnijam;

21.7. bez administrācijas rakstiskas atļaujas cirst kokus sanitārajā cirtē un galvenajā cirtē pēc Valsts meža dienesta sanitārā atzinuma saņemšanas;

21.8. pārveidot teritorijas dabiskās reljefa formas;

21.9. iznīcināt un bojāt dabisko zemsedzi, vācot savvaļas ogas un sēnes.
22. Aizliegts cirst kokus kopšanas cirtē (izņemot slimības inficētos, kaitēkļu invadētos vai citādi bojātos kokus), ja valdaudzes vecums pārsniedz:

22.1. priežu audzēm – 60 gadus;

22.2. melnalkšņu un liepu audzēm – 50 gadus;

22.3. apšu audzēm – 30 gadus.
23. Bez administrācijas rakstiskas atļaujas aizliegts:

23.1. organizēt brīvā dabā publiskus pasākumus, kuros piedalās vairāk nekā 60 cilvēku;

23.2. veikt zemes transformāciju, izņemot gadījumus, ja tas nepieciešams veloceliņa ierīkošanai un tūrisma infrastruktūras objektu labiekārtošanai atbilstoši šo noteikumu 1.pielikumam;

23.3. mainīt zemes lietošanas veidu;

23.4. veikt inženierkomunikāciju un citu inženierbūvju restaurāciju, renovāciju vai rekonstrukciju, kā arī ceļu rekonstrukciju un periodisku uzturēšanu;

23.5. veikt meliorācijas sistēmu restaurāciju, rekonstrukciju un renovāciju;

23.6. ierīkot izziņas, atpūtas un tūrisma infrastruktūras objektus (piemēram, takas, informācijas stendus, skatu torņus, atpūtas vietas, telšu vietas, stāvlaukumus);

23.7. ierīkot jaunas iežogotas platības savvaļas dzīvnieku turēšanai nebrīvē;

23.8. rīkot autosacensības, motosacensības, velosacensības, ūdensmoto­sporta un ūdensslēpošanas sacensības, kā arī rallijus, treniņbraucienus un izmēģinājuma braucienus;

23.9. izveidot atpūtai piemērotu pludmali, atbrīvojot piekrastes daļu no apauguma;

23.10. cirst slimību inficētos, kaitēkļu invadētos vai citādi bojātos kokus kopšanas cirtē, sanitārajā cirtē un galvenajā cirtē pēc Valsts meža dienesta sanitārā atzinuma saņemšanas, izņemot gadījumus, ja tie rada masveidīgas kaitēkļu savairošanās draudus, kas var izraisīt audžu bojāeju ārpus dabas lieguma robežām.
24. Veicot pludmales ierīkošanas un uzturēšanas darbus, ievēro šādus nosacījumus:

24.1. nodrošina piemērotus apstākļus smilšu krupja populācijas saglabāšanai;

24.2. pļaut niedres un novākt apaugumu atļauts katru gadu laikposmā no 1.augusta līdz 31.martam.
25. Būvniecība dabas parka zonā pieļaujama atbilstoši vietējās pašvaldības teritorijas plānojumam, ievērojot šajos noteikumos, kā arī būvniecību un vides aizsardzību regulējošajos normatīvajos aktos noteikto kārtību un ierobežojumus.
V. Neitrālā zona
26. Neitrālā zona izveidota, lai nodrošinātu un veicinātu apdzīvotas teritorijas ilgtspējīgu attīstību un apsaimniekošanu.
27. Bez administrācijas rakstiskas atļaujas aizliegts:

27.1. veikt zemes transformāciju;

27.2. veikt galveno un sanitāro cirti.
28. Būvniecības darbi, kas saistīti ar teritorijas tūrisma infrastruktūras attīstību, atbilstoši vietējās pašvaldības teritorijas plānojumam un detālplānojumam ir pieļaujami, rakstiski saskaņojot ar Valmieras reģionālo vides pārvaldi, kā arī ievērojot šajos noteikumos un būvniecību un vides aizsardzību regulējošajos normatīvajos aktos noteikto kārtību un ierobežojumus.
VI. Dabas pieminekļi
29. Noteikumi attiecas uz aizsargājamiem kokiem – vietējo un svešzemju sugu dižkokiem (koki, kuru apkārtmērs 1,3 metru augstumā no koka sakņu kakla vai augstums nav mazāks par šo noteikumu 4.pielikumā noteiktajiem izmēriem) un teritoriju zem kokiem (mērot no stumbra līdz vainaga projekcijas ārējai malai), kā arī teritoriju 10 metru rādiusā ap aizsargājamiem kokiem (mērot no aizsargājamā koka vainaga projekcijas ārējās malas).
30. Par vides aizsardzību atbildīgā valsts vai pašvaldības institūcija atbilstoši kompetencei var pieņemt pārvaldes lēmumu, ka kādai darbībai ir vai var būt būtiska negatīva ietekme uz dabas pieminekļiem, to ekosistēmām vai dabas procesiem tajos vai darbība ir pretrunā ar dabas pieminekļu izveidošanas un aizsardzības mērķiem un uzdevumiem. Šādā gadījumā darbību veikt aizliegts.
31. 10 metru rādiusā ap aizsargājamiem kokiem (mērot no aizsargājamā koka vainaga projekcijas ārējās malas) un teritorijā zem kokiem (mērot no stumbra līdz vainaga projekcijas ārējai malai) un akmeņiem aizliegts:

31.1. veikt jebkādu saimniecisko vai citu darbību, kuras dēļ tiek vai var tikt bojāts vai iznīcināts dabas piemineklis vai mazināta tā dabiskā estētiskā, ekoloģiskā vai kultūrvēsturiskā vērtība;

31.2. veikt jebkādas darbības, kas var negatīvi ietekmēt aizsargājamo koku augšanu un dabisko attīstību;

31.3. veikt darbības, kas izraisa pazemes ūdeņu, gruntsūdeņu un virszemes ūdeņu līmeņa maiņu;

31.4. iegūt derīgos izrakteņus, izņemot pazemes ūdens ieguvi personiskām vajadzībām, neizraisot pazemes ūdeņu, gruntsūdeņu un virszemes ūdeņu līmeņa maiņu;

31.5. apkraut aizsargājamos kokus;

31.6. mainīt vides apstākļus – ūdens režīmu un koku barošanās režīmu;

31.7. veikt zemes transformāciju;

31.8. ierīkot atpūtas vietas un nometnes, celt teltis un kurināt ugunskurus ārpus īpaši norādītām vai speciāli ierīkotām vietām;

31.9. būvēt pazemes būves;

31.10. novadīt ūdenstilpēs un ūdenstecēs neattīrītus ražošanas un sadzīves notekūdeņus;

31.11. mainīt dabisko virszemes reljefu;

31.12. iznīcināt vai būtiski mainīt dabisko zemsedzi, izņemot krūmu un koku ciršanu saskaņā ar šiem noteikumiem un meža apsaimniekošanu regulējošajiem normatīvajiem aktiem;

31.13. cirst kokus bez administrācijas rakstiskas atļaujas.
32. Aizsargājamā koka nociršana (novākšana) pieļaujama tikai gadījumā, ja tas kļuvis bīstams (apdraud cilvēku dzīvību un veselību, tuvumā esošās ēkas vai infrastruktūras objektus) un ir saņemta reģionālās vides pārvaldes rakstiska atļauja.
33. Bez administrācijas rakstiskas atļaujas aizliegts:

33.1. ierīkot izziņas, atpūtas un tūrisma infrastruktūras objektus (piemē­ram, takas, informācijas stendus, skatu torņus, telšu vietas, stāvlaukumus);

33.2. veikt dabas pieminekļu apsaimniekošanas pasākumus;

33.3. mainīt zemes lietošanas veidu;

33.4. veikt arheoloģiskās izpētes darbus.
Ministru prezidents I.Godmanis

Vides ministrs R.Vējonis
1.pielikums
Ministru kabineta
2009.gada 10.februāra noteikumiem Nr.124
Dabas lieguma “Randu pļavas“ funkcionālo zonu shēma
Vides ministrs R.Vējonis
2.pielikums
Ministru kabineta
2009.gada 10.februāra noteikumiem Nr.124
Dabas lieguma “Randu pļavas“ funkcionālo zonu sastāvs un robežu apraksts

1. Dabas parka zonas robežu koordinātas

Nr.
p.k.

Robežpunkts
pēc plāna

X koordināta

Y koordināta

1.1.

1

520295

411750

1.2.

2

520497

412492

1.3.

3

520530

412940

1.4.

4

520573

412909

1.5.

5

520594

412897

1.6.

6

520609

412882

1.7.

7

520614

412874

1.8.

8

520621

412863

1.9.

9

520622

412838

1.10.

10

520639

412821

1.11.

11

520663

412811

1.12.

12

520631

412789

1.13.

13

520628

412773

1.14.

14

520622

412668

1.15.

15

520683

412663

1.16.

16

520683

412641

1.17.

17

520720

412641

1.18.

18

520717

412661

1.19.

19

520767

412658

1.20.

20

520677

412261

1.21.

21

520628

412150

1.22.

22

520627

412120

1.23.

23

520614

412067

1.24.

24

520519

411691

 

2. Neitrālās zonas robežu koordinātas

Nr.
p.k.

Robežpunkts
pēc plāna

X koordināta

Y koordināta

2.1.

1

520674

412797

2.2.

2

520691

412797

2.3.

3

520712

412795

2.4.

4

520721

412788

2.5.

5

520744

412774

2.6.

6

520757

412770

2.7.

7

520760

412771

2.8.

8

520767

412784

2.9.

9

520768

412780

2.10.

10

520774

412689

2.11.

11

520690

413353

2.12.

12

520752

413588

2.13.

13

520796

413654

2.14.

14

520824

413646

2.15.

15

520820

413642

2.16.

16

520734

413352

2.17.

17

520672

412551

2.18.

18

520676

412580

2.19.

19

520717

412575

2.20.

20

520714

412546

2.21.

21

520619

412228

2.22.

22

520640

412283

2.23.

23

520659

412275

2.24.

24

520638

412220

2.25.

25

520294

410356

2.26.

26

520442

410344

2.27.

27

520441

410338

2.28.

28

520450

410321

2.29.

29

520424

410145

2.30.

30

520396

410144

2.31.

31

520395

410161

2.32.

32

520370

410168

2.33.

33

520370

410185

2.34.

34

520332

410202

2.35.

35

520306

410235

2.36.

36

520292

410327

2.37.

37

520682

405431

2.38.

38

520632

405689

2.39.

39

520751

405722

2.40.

40

520719

405696

2.41.

41

520737

405598

2.42.

42

520779

405498

3. Dabas lieguma zonā ietilpst pārējā dabas lieguma “Randu pļavas“ teritorija, kas neietilpst dabas parka un neitrālajā zonā.

Vides ministrs R.Vējonis
3.pielikums
Ministru kabineta
2009.gada10.februāra noteikumiem Nr.124
Speciālā informatīvā zīme aizsargājamo teritoriju apzīmēšanai un tās lietošanas un izveidošanas kārtība

1. Speciālā informatīvā zīme dabas lieguma apzīmēšanai (turpmāk – zīme) ir zaļš kvadrātveida laukums baltā ietvarā ar stilizētu ozollapas piktogrammu.

02.JPG (5424 bytes)

2. Zīmes krāsas (krāsu prasības norādītas PANTONE, CMYK un ORACAL sistēmās) ir šādas:

2.1. kvadrātveida laukums (ozollapas piktogrammas fons) – gaiši zaļā krāsā (PANTONE 362C vai C70 M0 Y100 K0, vai ORACAL ECONOMY 064 (yellow green));

2.2. ozollapas piktogramma – baltā krāsā;

2.3. ozollapas piktogrammas kontūra un ozollapas dzīslojums – tumši zaļā krāsā (PANTONE 3425C vai C100 M0 Y78 K42, vai ORACAL ECONOMY 060 (dark green);

2.4. zīmes ietvars – baltā krāsā.

3. Zīmes lietošanas kārtība:

3.1. uzstādot zīmi dabā, izvēlas vienu no šādiem izmēriem:

3.1.1.  300 x 300 mm;

3.1.2.  150 x 150 mm;

3.1.3.  75 x 75 mm;

3.2. poligrāfiskajos izdevumos zīmes izmēru, saglabājot kvadrāta proporcijas, izvēlas atbilstoši lietotajam mērogam, bet ne mazāku kā 5 x 5 mm;

3.3. pārējos gadījumos, kas nav minēti šā pielikuma 3.1. un 3.2.apakš­punktā, var lietot dažādu izmēru zīmes, saglabājot kvadrāta proporcijas;

3.4. zīme nav uzstādāma uz ceļiem (arī sliežu ceļiem).

4. Zīmju izveidošanu (sagatavošanu) un izvietošanu nodrošina Dabas aizsardzības pārvalde sadarbībā ar attiecīgo pašvaldību.

Vides ministrs R.Vējonis
4.pielikums
Ministru kabineta
2009.gada 10.februāra noteikumiem Nr.124
Aizsargājamie koki – vietējo un svešzemju sugu dižkoki (pēc apkārtmēra vai augstuma)

Nr.
p.k.

Suga

Apkārtmērs 1,3 metru augstumā (metros)

Augstums (metros)

I. Vietējās sugas

1.

Apse (Populus tremula L.)

3,5

35

2.

Baltalksnis (Alnus incana (L.) Moench)

1,6

25

3.

Āra bērzs (Betula pendula Roth)

3,0

33

4.

Purva bērzs (Betula pubescens Ehrh.)

3,0

32

5.

Pūpolvītols (Salix caprea L.)

1,9

22

6.

Egle (Picea abies (L.) Karst.)

3,0

37

7.

Hibrīdais alksnis (Alnus x pubescens Tausch)

1,5

32

8.

Parastā goba (Ulmus glabra Huds.)

4,0

28

9.

Parastā ieva (Padus avium Mill.)

1,7

22

10.

Parastā kļava (Acer platanoides L.)

3,5

27

11.

Parastā liepa (Tilia cordata Mill.)

4,0

33

12.

Parastā vīksna (Ulmus laevis Pall.)

4,0

30

13.

Melnalksnis (Alnus glutinosa (L.) Gaertn.)

3,0

30

14.

Parastais osis (Fraxinus excelsior L.)

4,0

34

15.

Parastais ozols (Quercus robur L.)

5,0

32

16.

Parastais skābardis (Carpinus betulus L.)

1,9

20

17.

Parastais pīlādzis (Sorbus aucuparia L.)

1,7

21

18.

Parastā priede (Pinus sylvestris L.)

3,0

38

19.

Šķetra (Salix pentandra L.)

1,6

22

20.

Zviedrijas kadiķis (Juniperus communis L. var. suecica Ait.)

0,8

11

II. Svešzemju sugas

21.

Skujkoki

21.1.

Balzama baltegle (Abies balsamea (L.) Mill.)

1,5

24

21.2.

Eiropas baltegle (Abies alba Mill.)

2,7

32

21.3.

Eiropas ciedrupriede (Pinus cembra L.)

1,6

22

21.4.

Eiropas lapegle (Larix decidua Mill.)

3,2

39

21.5.

Kanādas tsuga (hemlokegle) (Tsuga canadensis (L.) Carr.)

1,3

15

21.6.

Krievijas lapegle (Larix ledebourii (Rupr.) Cin.)

3,0

34

21.7.

Melnā priede (Pinus nigra Arnold)

1,9

23

21.8.

Menzīsa duglāzija (Pseudotsuga menziesii (Mirb.) Franco)

2,4

21.9.

Rietumu tūja (Thuja occidentalis L.)

1,4

16

21.10.

Sibīrijas baltegle (Abies sibirica Ledeb.)

1,8

30

21.11.

Sibīrijas ciedrupriede (Pinus sibirica Du Tour)

1,9

22

21.12.

Veimutpriede (Pinus strobus L.)

2,7

36

21.13.

Vienkrāsas baltegle (Abies concolor (Gord. & Glend) Lindl. ex Hildebr.)

1,7

32

22.

Lapu koki

22.1.

Ailantlapu riekstkoks (Juglans ailanthifolia Carr.)

1,4

20

22.2.

Āra bērzs, šķeltlapu (Betula pendula ‘Crispa’)

1,6

25

22.3.

Baltā robīnija (Robinia pseudoacacia L.)

1,9

20

22.4.

Baltais vītols (Salix alba L.)

4,5

20

22.5.

Britānijas goba (Ulmus glabra var. montana Lindquist)

3,2

30

22.6.

Duglasa krustābele (Crataegus douglasii Lindl.)

0,8

10

22.7.

Dzeltenais bērzs (Betula aleghaniensis Britt.)

1,2

15

22.8.

Hibrīdpīlādzis (Sorbus hybrida (L.) L.)

1,0

10

22.9.

Holandes liepa (Tilia x europaea L.)

2,8

26

22.10.

Kalnu kļava (Acer pseudoplatanus L.)

2,2

20

22.11.

Krimas liepa (Tilia x euchlora K. Koch)

1,9

20

22.12.

Lauku kļava (Acer campestre L.)

1,5

18

22.13.

Mandžūrijas riekstkoks (Juglans mandshurica Maxim.)

1,6

18

22.14.

Papeles un to hibrīdi (Populus ģints)

5,0

35

22.15.

Papīra bērzs (Betula papyrifera Marsh.)

1,6

20

22.16.

Parastais dižskābardis (Fagus sylvatica L.)

3,8

22.17.

Parastais dižskābardis, purpurlapu (Fagus sylvatica ‘Purpurea Latifolia’)

3,1

30

22.18.

Parastais ozols, piramidālais (Quercus robur ‘Fastigiata’)

2,4

24

22.19.

Parastā goba, lietussargveida (Ulmus glabra ‘Camperdown’)

1,9

22.20.

Parastā zirgkastaņa (Aesculus hippocastanum L.)

3,0

23

22.21.

Pelēkais riekstkoks (Juglans cinerea L.)

2,8

20

22.22.

Pensilvānijas osis (Fraxinus pennsylvanica Marsh.)

2,0

23

22.23.

Platlapu liepa (Tilia platyphyllos Scop.)

3,1

27

22.24.

Punktainā krustābele (Crataegus punctata Jacq.)

1,0

8

22.25.

Saldķirsis (Cerasus avium (L.) Moench)

1,6

12

22.26.

Sarkanais ozols (Quercus rubra L.)

1,9

27

22.27.

Sarkstošais vītols (Salix x rubens Schrank)

3,1

25

22.28.

Stepju goba (Ulmus minor L.)

2,2

20

22.29.

Sudraba kļava (Acer saccharinum L.)

3,2

26

22.30.

Sudrabvītols (Salix alba ‘Sericea’)

4,5

20

22.31.

Vācijas krustābele (Crataegus alemanniensis Cin.)

0,7

10

22.32.

Zaļais osis (Fraxinus pennsylvanica var. subintegerrima (Vahl) Fern.)

2,0

23

22.33.

Zviedrijas pīlādzis (Sorbus intermedia (Ehrh.) Pers.)

1,9

12

Vides ministrs R.Vējonis

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!