Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Eiropas Parlaments: Par Eiropas enerģētikas stratēģiju. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 6.02.2009., Nr. 21 https://www.vestnesis.lv/ta/id/187465

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Eiropas Parlaments: Par Latvijas deputātu nostāju nepilsoņu jautājumā

Vēl šajā numurā

06.02.2009., Nr. 21

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Eiropas Parlaments: Par Eiropas enerģētikas stratēģiju

 

Eiropas Parlaments (EP) 3.februārī pieņēma vadlīnijas turpmākajai Eiropas enerģētikas stratēģijai. Deputāti atbalsta obligātu krīzes plānu izveidi, piedāvā risinājumus avotu un piegāžu dažādošanai, aicina attīstīt starpsavienojumus un izstrādāt vadlīnijas investīcijām kodolenerģijā. Parlaments uzsver, ka ES līdz 2050.gadam vismaz par 80% jāsamazina siltumnīcefekta gāzu emisijas.

Ņemot vērā neseno Krievijas un Ukrainas strīda izraisīto krīzi gāzes piegādē, deputāti aicina pārskatīt pašreizējo ES gāzes piegādes direktīvu, lai tajā iekļautu nacionālos un ES līmeņa krīzes plānus. Tie paredzētu kopīgas deklarācijas par krīzes stāvokli un nodrošinātu smagāk skarto valstu apgādi. Deputāti arī prasa izveidot vienotu Eiropas gāzes tīklu, kas savienotu visas ES dalībvalstis, un pievērst īpašu uzmanību Baltijas starpsavienojumu [gāzes, elektrības un krātuves] plāna attīstībai. Deputāti arī atzīst, ka ES enerģijas avotu klāstā ir būtiski saglabāt kodolenerģiju, vienlaikus aicinot izstrādāt ceļa karti investīcijām šajā jomā.

Deputāti uzskata, ka visām dalībvalstīm jābūt pietiekamai sašķidrinātās dabasgāzes kapacitātei un ES jāattīsta tās termināļi. EP deputāts Roberts Zīle debatēs atzina: “Jā, tie var kļūt par alternatīvu Krievijas gāzes piegādēm daudzās vietās, taču tikai ar nosacījumu, ka nacionālās valdības spēs izturēt spiedienu un neveidos tos kā Krievijas gāzes eksporta papildu jaudas, bet gan tikai kā importa termināļus.” Deputāts arī uzsvēra, ka ES iniciatīvas dod cerību, ka beidzot ES tiks likvidētas izolētās enerģētikas salas.

Deputāti atbalsta, ka cīņā pret klimata pārmaiņām energoefektivitātē, emisiju ierobežošanā jānosaka jauni mērķi, tomēr atzīst, ka ES viena ar enerģijas taupīšanu to nespēs sasniegt, jo 50% visas enerģijas tā importē. Līdz 2030.gadam imports var pieaugt līdz 70%. Deputāti aicina slēgt trīspusēju vienošanos par drošu gāzes piegādi starp ES, Krieviju un Ukrainu, atbalsta jauna, visaptveroša līguma slēgšanu ar Krieviju un “enerģētikas drošības klauzulu” iekļaušanu turpmākajos līgumos ar tranzīta un piegādātājvalstīm.

Klimata pārmaiņu jomā deputāti aicina dalībvalstis vienoties par šādiem mērķiem līdz 2050.gadam: vismaz par 60–80% mazāk siltumnīcefekta gāzu emisiju; par 35% lielāku energoefektivitāti un 60% atjaunojamo enerģiju kopējā enerģijas patēriņā.

Parlamenta ziņojums balstās uz ES Otro stratēģisko pārskatu enerģētikas jomā, kas iekļauts arī Eiropadomes (ES valstu un valdību vadītāju) 19.–20.marta sanāksmes darba kārtībā. Deputāti aicina Eiropas Komisiju un Čehijas prezidentūru tajā nākt klajā ar “jaunu, tālejošu un tālredzīgu dažādošanas plānu”.

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!