Ministru kabineta sēdē: 2009.gada 3.februārī

AM: Par Nacionālo bruņoto spēku plānu par mācībām ārvalstīs

3.februārī Ministru kabinetā (MK) apstiprināts Aizsardzības ministrijas (AM) izstrādātais MK rīkojuma projekts “Par Latvijas Nacionālo bruņoto spēku vienību un ārvalstu bruņoto spēku vienību kopīgajām militārajām mācībām ārvalstīs 2009.gadā”.

MK rīkojuma projekts ir izstrādāts saskaņā ar likuma “Latvijas Nacionālo bruņoto spēku piedalīšanās starptautiskajās operācijās” 9.pantu, ar kuru MK ir pilnvarots pieņemt lēmumu par Nacionālo bruņoto spēku (NBS) piedalīšanos kopējās militārajās mācībās ārvalstīs. Lai pilnveidotu un stiprinātu NATO dalībvalstu savstarpējo militāro sadarbību, 2009.gadā mācības ir ieplānotas rīkot NATO dalībvalstīs un valstīs, kas piedalās programmā “Partnerattiecības – mieram”.

2009.gadā NBS piedalīsies 36 mācībās ārvalstīs: krīzes kontroles, taktiskajās, atmīnēšanas operāciju un miera atbalsta operācijām paredzētajās mācībās.

Dalību mācībās 1 129 479 latu apmērā ir paredzēts segt no AM 2009.gada budžeta programmas “Nacionālie bruņotie spēki”.

Aizsardzības ministrijas Sabiedrisko attiecību departaments

FM: Par grozījumiem banku darbību regulējošos normatīvajos aktos

Lai īstenotu finanšu sektora uzraudzības stiprināšanas pasākumus, nodrošinot stabilu finanšu sektora darbību un attīstību, veicinātu efektīvu un ātru banku restrukturizāciju, kā arī vairotu noguldītāju uzticību, paātrinot izmaksu noguldījumu nepieejamības gadījumā, 3.februārī Ministru kabinets (MK) atbalstīja Finanšu ministrijas sagatavotās izmaiņas vairākos banku darbību regulējošos normatīvajos aktos. Valdība arīdzan iepazinās ar informatīvo ziņojumu par pasākumiem noguldītāju uzticības stiprināšanai.

Finanšu ministrs Atis Slakteris uzsvēra: “Tādējādi tiks veicināta naudas aprite ekonomikā. Valsts dod stabilitāti Latvijas finanšu sektoram kopumā. Mazinās viens no būtiskākajiem riska faktoriem – neuzticības krīze starp finansētājiem, kas atspoguļotos, piemēram, kā vispārēja noguldījumu aizplūšana uz bankām ārzemēs vai asa finanšu resursu pieejamības apstāšanās, kas negatīvi atsauktos uz visu Latvijas tautsaimniecību kopumā, lauksaimniecības sektoru ieskaitot.”

Grozījumi Kredītiestāžu likumā paredz noteikt jaunu kārtību kredītiestādēm piemērojamo ierobežojumu noteikšanai, kuru Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) realizētu, lai novērstu pārmērīgu noguldījumu vai citu piesaistīto līdzekļu aizplūdi, kredītiestādes darbības apdraudējumu vai maksātspēju, kā arī Latvijas kredītiestāžu sektora drošības vai stabilitātes apdraudējumu, kas varētu nodarīt ievērojamus zaudējumus valsts tautsaimniecībai. Tādējādi paplašinātas FKTK rīcības tiesības ne tikai gadījumos, kad kredītiestāde ir nonākusi finansiālās grūtībās, bet arī tajos gadījumos, kad šādu problēmu iestāšanos var pamatoti prognozēt. Atbilstoši izmaiņām FKTK būs tiesīga iecelt bankā savu pilnvarnieku, nosakot viņa pilnvaru ietvaros veicamo uzdevumu apjomu, ieskaitot tiesības veikt bankas restrukturizāciju. Reglamentētas arī pilnvarniekam izvirzītās kvalifikācijas prasības.

Grozījumi Noguldījumu garantiju likumā precizē noguldījumu nepieejamības definīciju, paredz skaidrāku un ātrāku noguldītāju, kuriem izmaksājamas garantētās atlīdzības, apzināšanas procedūru. Tāpat papildināta kārtība trūkstošo līdzekļu piešķiršanai no valsts budžeta. Atbilstoši izmaiņām saīsinās garantētās atlīdzības izmaksas periods līdz 20 darbdienām, ar tiesībām pagarināt periodu vēl par 10 darbdienām.

Veiktas izmaiņas arī FKTK likumā, nosakot, ka vienīgi FKTK padomei ir tiesības pieņemt lēmumu par finanšu un kapitāla tirgus dalībnieka tiesību ierobežojumiem. Savukārt grozījumi Civilprocesa likumā paredz kredītiestādes maksātnespējas un likvidācijas lietu izskatīšanas termiņu samazināt no 15 līdz 5 dienām.

Tāpat valdība atbalstīja MK noteikumus par kārtību, kādā sniedzami galvojumi banku aizņēmumiem. Tiesību akts reglamentē kārtību, kādā finanšu ministrs valsts vārdā sniedz galvojumus par banku aizņēmumiem, lai samazinātu vispārējos ekonomiskos riskus, izvairītos no sociālekonomiskas krīzes vai mazinātu tās ietekmi un nodrošinātu finanšu līdzekļu pieejamību ārkārtas situācijas gadījumā. Ar MK noteikumiem tiek definēta kārtība, kādā tiek veikta galvojumu apkalpošana un uzraudzība.

Izmaiņas banku darbību regulējošos normatīvajos aktos izstrādātas, konsultējoties ar starptautiskiem finanšu ekspertiem un ievērojot Starptautiskā valūtas fonda priekšlikumus. Par grozījumiem likumos vēl jālemj Saeimai.

FM: Par akcīzes nodokļa deklarācijas veidlapu paraugiem un to aizpildīšanas kārtību

3.februārī valdība atbalstīja grozījumus Ministru kabineta noteikumos par akcīzes nodokļa deklarācijas veidlapu paraugiem un to aizpildīšanas kārtību.

Tā kā ar šā gada 1.februāri stājās spēkā paaugstinātas akcīzes nodokļa likmes atsevišķiem naftas produktiem, tabakas izstrādājumiem (citai smēķējamai tabakai) un alkoholiskajiem dzērieniem, kā arī to, ka akcīzes nodokļa markas var iegādāties ne tikai akcīzes preču noliktavas turētājs, importētājs vai nodokļa maksātāja pārstāvis, bet arī apstiprināts un neapstiprināts tirgotājs, atbilstoši precizēti arī MK noteikumi.

FM: Par naftas produktu fasēto iepakojumu tilpumiem

Finanšu ministrija ir izstrādājusi grozījumus MK noteikumos par kārtību, kādā atsevišķiem naftas produktiem piemēro samazinātu akcīzes nodokļa likmi vai atbrīvojumu no akcīzes nodokļa. 3.februārī izmaiņas tiesību aktā tika atbalstītas valdībā.

Šobrīd naftas produktus, kurus paredzēts izmantot citiem mērķiem, nevis par degvielu vai kurināmo, ir atļauts uzglabāt tvertnēs, konteineros, slēgtās tilpnēs, cisternās, mucās vai tamlīdzīgā fasētā iepakojumā, kurā produkta daudzums nepārsniedz 1000 litru un kurš atbilst iepakojumu reglamentējošo normatīvo aktu, tehnisko noteikumu vai standartu prasībām.

Normatīvais regulējums apgrūtina iespēju komersantiem saņemt izziņu par tiesībām izmantot naftas produktus citiem mērķiem gadījumos, ja to rīcībā esošo fasēto iepakojumu tilpums ir lielāks nekā 1000 litri. Izvērtējot esošo situāciju, nav saskatāms ekonomiskais pamatojums tam, ka tiek noteikts ierobežojums fasēta iepakojuma daudzumam, kas nedrīkst pārsniegt 1000 litrus. Līdz ar to izstrādātie grozījumi neparedz ierobežojumu fasēto iepakojumu tilpumiem.

FM: Par VID ārvalstu sakaru virsnieku pabalstu un kompensāciju piešķiršanas kārtību

Valdība 3.februārī atbalstīja Ministru kabineta (MK) noteikumus par pabalstu un kompensāciju apmēru un to izmaksas kārtību Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ierēdņiem, kuri dienesta pienākumus veic ārvalstīs sakaru virsnieka statusā.

Atbilstoši MK noteikumiem sakaru virsniekam ir paredzēts algas pabalsts par dienesta pienākumu pildīšanu ārvalstī, pabalsti par laulātā un bērna uzturēšanos ārvalstī, pabalsts mājsaimniecības inventāra iegādei, pārceļoties uz dienesta vietu ārvalstī, pabalsts dienesta vajadzībām izmantojamā transporta izdevumu segšanai, dzīvokļa īres un komunālo izdevumu kompensācija, bērna skolas un pirmsskolas izdevumu kompensācija, ceļa un pārcelšanās izdevumu kompensācija un kompensācija par veselības apdrošināšanu un apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem.

Paredzēti arī gadījumi (atkarībā no ierēdņa atbrīvošanas pamata), kādos VID ierēdnis, kurš nosūtīts pildīt dienesta pienākumus ārvalstīs sakaru virsnieka statusā, atmaksā saņemto bērna skolas un pirmsskolas izdevumu kompensāciju.

Sakaru virsnieka pabalsta un kompensāciju apmēri, kā arī dzīves dārdzības koeficienti ir noteikti, ņemot vērā pabalstu un kompensāciju noteikumus diplomātiskajā un konsulārajā dienestā, kā arī MK noteikumus par pabalstu un kompensāciju apmēru un izmaksas kārtību sakaru virsniekiem, kuri pilda dienesta pienākumus ārvalstīs. Pabalsti un kompensācijas tiek paredzētas tādā pašā apmērā, kā reglamentē šie noteikumi.

VID sakaru virsnieka galvenais uzdevums ir pārstāvēt VID intereses Eiropolā, smagu transnacionālu noziedzīgu nodarījumu novēršanā un atklāšanā, gadījumos, kad Latvijas un Eiropas Savienības (ES) finanšu interesēm tiek nodarīts kaitējums. VID sakaru virsnieka nosūtīšana uz Eiropolu paver plašas transnacionālās sadarbības iespējas ne tikai ar citu dalībvalstu tiesībsargājošām institūcijām, kuru deleģētie pārstāvji atrodas Eiropolā kā sakaru virsnieku tīkla neatņemama sastāvdaļa, bet arī rada ciešākas sadarbības iespējas ar citām ES kompetentām institūcijām, piemēram, Eiropas Justīcijas biroju (Eurojust), kurš nodrošina ātru un efektīvu juridisko konsultēšanu un krimināltiesisko palīdzību pārrobežu noziedzības apkarošanas gadījumos.

FM: Par garantiju līgumu un ieilgušo parādu pārvaldes līgumu ar Eiropas Investīciju banku

Valdība 3.februārī atbalstīja Ministru kabineta (MK) rīkojumu par garantiju līgumu Eiropas Investīciju bankas (EIB) aizdevumiem investīciju projektiem Āfrikas, Karību jūras un Klusā okeāna valstīs un Aizjūras zemēs un teritorijās un rīkojumu par Ieilgušo parādu pārvaldes līgumu, kas uzrauga maksājumu un atmaksu procedūras atbilstīgi dalībvalstu garantiju līgumiem Eiropas Investīciju bankas (EIB) labā.

Iekšējā nolīguma par Kopienas palīdzības finansēšanu ietvaros ir paredzēta ES dalībvalstu palīdzības sniegšana Āfrikas, Karību jūras un Klusā okeāna (ĀKK) valstīm. Šajā līgumā ir noteikts, ka, atsakoties no tiesībām iebilst, dalībvalstis apņemas proporcionāli savām iemaksām EIB kapitālā sniegt EIB garantiju attiecībā uz visām finanšu saistībām, kas aizņēmējiem rodas saskaņā ar līgumiem, kurus EIB noslēgusi par aizdevumiem no pašu resursiem. Tādējādi ar minētā nolīguma parakstīšanu arī Latvija ir izteikusi atbalstu garantiju sniegšanai par EIB piešķirtajiem līdzekļiem ĀKK valstīs, kā arī Aizjūras zemēs un teritorijās realizētu projektu līdzfinansēšanai.

Garantiju līgumā un ieilgušo parādu pārvaldes līgumā paredzētais galvojums ir nepieciešams par 75% no kopējās maksimālās EIB saistību summas (2030 miljoni eiro), un katras ES dalībvalsts galvojuma apjoms atbilst šīs valsts īpatsvaram EIB kapitālā, tādēļ Latvijas galvojuma maksimālais apjoms veido 0,092% no kopējā galvojuma apjoma jeb aptuveni 0,99 miljonus latu.

Sagatavojot grozījumus likumā par valsts budžetu 2009.gadam, tiks pieprasīts pilnvarojums finanšu ministram izsniegt galvojumu projektu finansēšanai ĀKK valstīs un Aizjūras zemēs un teritorijās par 0,99 miljoniem latu. Galvojuma segtais laika periods ir atkarīgs no specifiskā projekta realizēšanas termiņa.

Garantiju līgumu un ieilgušo parādu pārvaldes līgumu parakstīs Latvijas pastāvīgais pārstāvis Eiropas Savienībā vēstnieks Normunds Popens, taču parakstīšanas brīdī EIB tiks iesniegta deklarācija, kas paredz, ka abi līgumi Latvijai kļūs juridiski saistoši tikai pēc to ratificēšanas Saeimā.

FM: Par nodokļu konvenciju ar Tadžikistānas Republiku

3.februārī valdība pilnvaroja finanšu ministru Ati Slakteri parakstīt Latvijas Republikas un Tadžikistānas Republikas līgumu par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem.

Konvencija nodrošinās katras līgumslēdzējas valsts investoriem stabilu nodokļu maksāšanas režīmu otrā līgumslēdzējā valstī, kā arī radīs likumīgu pamatu abu valstu nodokļu administrāciju tiešai sadarbībai. Tāpat līdz ar līguma stāšanos spēkā, veicot savstarpēju informācijas apmaiņu, tiks novērstas iespējas izvairīties no nodokļu maksāšanas. Paredzams, ka līguma noslēgšana veicinās komercdarbību Latvijā un Tadžikistānā, kā arī atvieglos investoru darbību. Kopumā tiks veicināta ārvalstu investīciju piesaistīšana un radīta stabila investīciju vide, tiks sakārtoti starptautiskie nodokļu uzlikšanas jautājumi atbilstoši starptautiski atzītiem standartiem.

Plānots, ka nodokļu konvencija ar Tadžikistānu tiks parakstīta šā gada 9.februārī.

Finanšu ministrijas Komunikācijas departaments

IeM: Par grozījumiem Vēlētāju reģistra likumā

Valsts budžeta līdzekļu taupības dēļ šā gada vasarā paredzētajās pašvaldību un Eiropas Parlamenta vēlēšanās plānots atteikties no vēlētāju informēšanas par balsošanas iecirkņiem pa pastu.

Lai Latvijā dzīvojošos 1 479 650 balsstiesīgos iedzīvotājus (Centrālās vēlēšanu komisijas dati uz 2008.gada 23.augustu) informētu par to, kura vēlēšanu iecirkņa sarakstā viņi iekļauti, un cilvēki varētu laikus izlemt par iecirkņa maiņu, pašlaik Vēlētāju reģistra likums paredz, ka Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde katram vēlētājam pa pastu nosūta paziņojumu par to, kura iecirkņa sarakstā viņš iekļauts. Taču paziņojumu drukāšanai un nosūtīšanai nepieciešami 656 500 latu, kas Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei 2009.gada budžetā nav piešķirti. Līdz ar to jāizveido alternatīvi mehānismi vēlētāju informēšanai, lai netiktu pārkāptas iedzīvotāju vēlēšanu tiesības.

3.februārī Ministru kabinetā atbalstītie grozījumi Vēlētāju reģistra likumā paredz, ka Centrālā vēlēšanu komisija publicē laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” informāciju par visiem izveidotajiem vēlēšanu iecirkņiem, norādot katra vēlēšanu iecirkņa numuru un adresi.

Saskaņā ar grozījumiem pašvaldībām savukārt būs jāizliek redzamā vietā pašvaldības ēkā, pakalpojumu centros un vēlēšanu iecirkņos informācija par vēlētāja dzīvesvietai atbilstošā vēlēšanu iecirkņa numuru un adresi.

CVK īpaši vēlētāju informēšanai pirms vēlēšanām izveidos informatīvā tālruņa līniju, savukārt Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde nodrošinās elektronisko pakalpojumu, ar kura palīdzību jebkurai personai būs iespēja uzzināt, kura vēlēšanu iecirkņa vēlētāju sarakstā tā iekļauta.

Ziņas vēlētājs varēs iegūt telefoniski arī Pārvaldē un pašvaldībā.

Pašvaldību vēlēšanās atšķirībā no Saeimas vēlēšanām vēlētāji nevar balsot jebkurā vēlēšanu iecirknī, bet tikai tajā iecirknī, kura sarakstā vēlētājs iekļauts atbilstoši deklarētajai dzīvesvietai. Likumā noteiktajā kārtībā vēlētājam ir tiesības noteiktu laiku pirms vēlēšanām mainīt vēlēšanu iecirkni tā vēlēšanu apgabala robežās, kurā vēlētājam ir deklarētā dzīvesvieta vai pieder nekustamais īpašums.

Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa