• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ministru kabineta sēdē: 2009.gada 13.janvārī. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 15.01.2009., Nr. 8 https://www.vestnesis.lv/ta/id/186493

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Par satiksmes organizāciju Vecrīgā
Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Edgars Zalāns

Vēl šajā numurā

15.01.2009., Nr. 8

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Ministru kabineta sēdē: 2009.gada 13.janvārī

 

AM: Par profesionālā dienesta karavīru uzturdevas kompensācijas apmēru un izmaksāšanas kārtību

13.janvārī Ministru kabinetā (MK) apstiprināts Aizsardzības ministrijas iesniegtais Ministru kabineta noteikumu projekts “Profesionālā dienesta karavīra uzturdevas kompensācijas apmērs un izmaksāšanas kārtība”.

MK noteikumi nosaka kārtību, kādā profesionālā dienesta karavīriem izmaksā uzturdevas kompensāciju un nosaka tās apmēru.

Karavīru uzturdevas kompensācijas apmērs ir šāds:

• par karavīra dienas pamata uzturdevu – 7,00 lati;

• par karavīra dienas papildu uzturdevu Nr.1 – 0,45 lati;

• par karavīra dienas papildu uzturdevu Nr.2 – 1,75 lati.

Uzturdevas kompensāciju karavīram izmaksā reizi mēnesī.

Profesionālā dienesta karavīrs militārā dienesta laikā atrodas daļējā valsts apgādībā. Katrs karavīrs dienesta laikā saņem karavīra uzturdevu vai tās kompensāciju, karavīra formas tērpu vai mantiskās apgādes kompensāciju un nepieciešamo dienesta inventāru. Apgādes nosacījumus, normas un kārtību, kādā karavīrs nodrošināms ar materiāltehniskajiem līdzekļiem, nosaka aizsardzības ministrs, bet kompensāciju apmēru un izmaksāšanas kārtību – MK.

Pieņemtie MK noteikumi piemērojami no 2009.gada 1.janvāra.

Aizsardzības ministrijas Sabiedrisko attiecību departaments

 

EM: Par nosacījumiem ēku energosertifikācijai, prasībām energoauditoriem un energoefektivitātes aprēķina metodiku

Ministru kabineta (MK) sēdē 13.janvārī apstiprināti trīs MK noteikumu projekti, kas nosaka ēku energosertifikācijas veikšanas kārtību, energoauditoru atbildību, sertifikācijas un uzraudzības kārtību, kā arī aprēķina metodi ēkas energoefektivitātes novērtēšanai – Noteikumi par ēku energosertifikāciju, Noteikumi par ēku energoauditoriem un Ēku energoefektivitātes aprēķina metode.

MK noteikumi par ēku energosertifikāciju nosaka:

• ēku energoefektivitātes minimālās prasības;

• kārtību, kādā veicama ēku energosertifikācija;

• ēkas energosertifikāta veidu, paraugu, saturu, izsniegšanas un reģistrācijas kārtību;

• energosertifikācijas pārraudzības kārtību;

• informācijas par izsniegtajiem ēku energosertifikātiem apkopošanas, aktualizēšanas un izmantošanas kārtību;

• pārbaudes kārtību apkures katliem, kuru nominālā jauda ir lielāka par 20 kilovatiem, un gaisa kondicionēšanas sistēmām, kuru nominālā jauda ir lielāka par 12 kilovatiem.

Ēku energoefektivitātes minimālās prasības pamatā izriet jau no spēkā esošiem normatīviem aktiem būvniecības jomā. MK noteikumi par ēku energosertifikāciju nosaka, ka ēku energosertifikāciju veiks sertificēti energoauditori un informācija par ēku energoaudita rezultātiem (ēku energosertifikātiem) būs jāsniedz Būvniecības, enerģētikas un mājokļu valsts aģentūrai. Aģentūra nodrošinās energosertificēšanas monitoringu un ēku energosertifikācijas informācijas tehnisku un administratīvu uzturēšanu.

Ministru kabineta noteikumi par ēku energoauditoriem nosaka prasības un atbildību ēku energoauditoriem, kā arī ēku energoauditoru sertifikācijas un uzraudzības kārtību. MK noteikumu projektā ir norādītas prasības energoauditoru teorētiskām zināšanām, praktiskai pieredzei un kompetences pārbaudei. Vienlaikus ir noteikts, ka energoauditoru sertifikāciju veic kompetentas sertificēšanas institūcijas. Šo institūciju kompetence tiek novērtēta atbilstoši likumā “Par atbilstības novērtēšanu” noteiktajai kārtībai. Sertificēšanas institūcija nodrošinās sertificēšanas veikšanu, izdoto sertifikātu reģistrēšanu valsts aģentūrā “Būvniecības, enerģētikas un mājokļu valsts aģentūra”, kā arī uzraudzīs energoauditoru darbu. Energoauditoru reģistru uzturēs Būvniecības, enerģētikas un mājokļu valsts aģentūra. Energoauditora sertifikāts tiks piešķirts uz pieciem gadiem.

Ministru kabineta noteikumi “Ēku energoefektivitātes aprēķina metode” nosaka vienotu aprēķina metodi ēkas energoefektivitātes novērtēšanai. Vienota aprēķina metode nepieciešama, lai ēku energoefektivitātes novērtējuma dati būtu savstarpēji salīdzināmi. Līdz šim veids, kādā aprēķināt un novērtēt ēku energoefektivitāti, normatīvajos aktos nebija regulēts. Firmas, kas nodarbojas ar ēku energoefektivitātes novērtēšanu, izmanto dažādas pašu izstrādātas vai citās valstīs aizgūtas metodes.

Metode nosaka ēkas energoefektivitātes novērtējumā iekļaujamās ēkas tehniskās sistēmas, novērtējuma robežas, izmērītā un aprēķinātā ēkas energoefektivitātes novērtējuma procedūras, aprēķinu validēšanu (precizēšanu), kopējo ēkas energoefektivitātes rādītāju aprēķināšanu un plānoto energoefektivitātes uzlabošanas pasākumu enerģijas ietaupījumu novērtējumu.

Ēku energoefektivitātes metodi izstrādāja profesionāli eksperti, kā arī izstrādes laikā metode tika publicēta Ekonomikas ministrijas mājaslapā, sniegta informācija presei ar lūgumu ekspertiem paust viedokli un sniegt priekšlikumus un komentārus. Par metodes projektu iebildumi netika saņemti.

Visi trīs Ministru kabineta noteikumi nodrošina Ēku energoefektivitātes likuma un ES direktīvas 2002/91/EK par ēku energoefektivitāti prasību izpildi.

 

EM: Par Ekonomisko partnerattiecību pagaidu nolīgumiem ar Ganu un Kotdivuāru

Ministru kabineta sēdē 13.janvārī tika apstiprināti Eiropas Kopienas un tās dalībvalstu Ekonomisko partnerattiecību pagaidu nolīgumi ar divām Āfrikas valstīm – Ganu un Kotdivuāru.

ES dalībvalstis ir šo nolīgumu līgumslēdzējas puses, tādēļ tām jāratificē nolīgumi saskaņā ar nacionālajiem tiesību aktiem. Ekonomisko partnerattiecību pagaidu nolīgumus ar Ganu un Kotdivuāru Latvijas Republikas vārdā parakstīs Normunds Popens, ārkārtējais pilnvarotais vēstnieks pārstāvniecībā Eiropas Savienībā. Nolīgumi tiks parakstīti visās ES dalībvalstu valodās, un tie būs vienlīdz autentiski visās šajās valodās. Pēc parakstīšanas nolīgumi vēl jāapstiprina Saeimai.

Līdzšinējais pamats Eiropas Savienības tirdzniecības attiecībām ar Āfrikas, Karību jūras un Klusā okeāna (ĀKK) valstīm bija Kotonū līgums. ĀKK valstis un ES ir vienojušās par jaunu, ar Pasaules tirdzniecības organizācijas (PTO) noteikumiem savienojamu tirdzniecības līgumu noslēgšanu, pakāpeniski atceļot tirdzniecības barjeras starp ĀKK valstīm un ES un palielinot sadarbību visās ar tirdzniecību saistītās sfērās.

Ekonomisko partnerattiecību nolīgumu (EPN) mērķis ir veicināt ĀKK valstu pakāpenisku integrāciju pasaules ekonomikā, veicinot reģionālo tirgu integrāciju, preču un pakalpojumu tirdzniecību un priviliģētu pieeju ES tirgum saskaņā ar attīstības vajadzībām un PTO prasībām, tādējādi veicinot šo valstu ilgtspējīgu attīstību un nabadzības samazināšanos.

Ekonomisko partnerattiecību pagaidu nolīgumos ar Ganu un Kotdivuāru iekļauti noteikumi par preču tirdzniecību, muitas un tirdzniecības veicināšanu, tirdzniecības tehniskajiem šķēršļiem un sanitārajiem un fitosanitārajiem pasākumiem. Tāpat nolīgumos paredzēta pārrunu turpināšana reģionālā līmenī par investīcijām, pakalpojumiem un ar tirdzniecību saistītiem jautājumiem, kā arī noteikts, ka pēc noslēgšanas pilnie reģionālie EPN aizstās esošos nolīgumus.

Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

 

FM: Par Latvijas Konverģences programmu 2008.–2011.gadam

13.janvārī Ministru kabineta (MK) sēdē tika akceptēta Finanšu ministrijas (FM) precizētā Latvijas Konverģences programma 2008.–2011.gadam. Konverģences programmā ietverta vispusīga informācija par dalībvalsts vidējā līmeņa fiskālo, ekonomisko un monetāro politiku, valsts finanšu kvalitāti un institucionālajām pazīmēm. Arī eiro ieviešanas mērķa datums tiks nosaukts, pamatojoties uz Konverģences programmu.

Konverģences programmā tika veiktas izmaiņas atbilstoši 2008.gada decembrī pieņemtajai ekonomikas stabilizācijas un izaugsmes atjaunošanas programmai un 2009.gada valsts budžeta grozījumiem. Saskaņā ar atjaunoto Konverģences programmu no 2008. līdz 2010.gadam ir sagaidāms IKP samazinājums, ko izraisīs privātā patēriņa un investīciju līmeņa turpmāka samazināšanās. FM prognozes liecina, ka ekonomikas tempu atjaunošanās sāksies 2010.gada beigās un 2011.gadā. Būtiska loma izaugsmes atjaunošanā būs tirgojamām nozarēm, kas palielinās savu konkurētspēju gan ārējos, gan iekšējos tirgos. Sagaidāms, ka investīciju apjoms sāks pieaugt 2011.gadā, tāpat arī privātā patēriņa pieaugums atjaunosies tikai 2011.gadā.

Prognozēts, ka 2009.gadā pieprasījuma krituma iespaidā inflācija turpinās samazināties. Tomēr inflācijas kritums būs pakāpenisks, un 2009.gada sākumā sagaidāms tās pieaugums, kas saistīts ar nozīmīgiem pievienotās vērtības nodokļa (PVN) un akcīzes nodokļa likmju palielinājumiem. Savukārt 2010. un 2011.gadā var sagaidīt turpmāku pakāpenisku inflācijas samazinājumu, kas tiek pamatots ar ekonomiskās aktivitātes atjaunošanos, darba algas mērenāku pieaugumu un produktivitātes kāpumu.

Programmā aplūkots scenārijs, kad makroekonomiskā korekcija un tautsaimniecības struktūras pielāgošanās jaunajai situācijai notiek 2009. un 2010.gadā, izaugsmei atsākoties 2010.gada beigās un turpinoties 2011.gadā. Tomēr programmā atzīmēti arī vairāki riski, kas var aizkavēt tautsaimniecības attīstību, ka arī padziļināt ekonomikas kritumu.

 

FM: Par VID ģenerāldirektora dienesta termiņa pagarināšanu

13.janvārī Ministru kabineta (MK) sēdē tika izskatīts Finanšu ministrijas (FM) sagatavotais MK rīkojuma projekts par dienesta termiņa pagarināšanu, kas paredz Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora Dzintara Jakāna dienesta termiņa pagarināšanu par pieciem gadiem.

Finanšu ministra A.Slaktera apstiprinātā ierēdņa darbības vērtēšanas komisija 2008.gada 4.decembrī veica VID ģenerāldirektora Dzintara Jakāna ikgadējo darbības vērtēšanu. VID ģenerāldirektora darbība tika novērtēta pozitīvi – ar augstāko vērtējumu. Tā kā Dz.Jakāns līdz šim ir sekmīgi un kvalitatīvi nodrošinājis VID funkciju izpildi, viņa dienesta termiņš tika pagarināts vēl par pieciem gadiem.

A.Slakteris norāda: “VID ir lielākā FM padotības iestāde. VID ģenerāldirektors Dzintars Jakāns ir spējis vadīt VID darbu dažādos stratēģiski nozīmīgos virzienos. Pērn tika atklātas vairākas naudas atmazgāšanas shēmas, tāpat pēdējos gados ievērojami palielinājusies VID un Finanšu policijas rezultativitāte nelegālu darījumu un nodokļu nomaksas krāpniecības gadījumu atklāšanā un novēršanā. Lai mazinātu birokrātiskos šķēršļus, kā arī ievērojami ietaupītu nodokļu maksātāju laiku un resursus, atvieglojot saistību izpildi pret valsti, tika izstrādāta elektroniskās deklarēšanas sistēma. Īpaši nozīmīga VID funkcija ir nodokļu administrēšana.”

Saskaņā ar likumu par VID, lēmums par VID ģenerāldirektora dienesta termiņa pagarināšanu vai lēmumu par atbrīvošanu MK jāpieņem sešus mēnešus pirms termiņa beigām.

Dz.Jakāns VID ģenerāldirektora amatā tika iecelts 2004.gada 14.jūlijā uz pieciem gadiem, tādējādi viņa dienesta termiņš beigsies šā gada 13.jūlijā.

 

FM: Par pievienotās vērtības nodokļa deklarācijā norādāmo informāciju

Finanšu ministrija ir izstrādājusi grozījumus Ministru kabineta (MK) noteikumos par pievienotās vērtības nodokļa (PVN) deklarāciju. 13.janvārī valdība atbalstīja izmaiņas tiesību aktā.

Saskaņā ar grozījumiem nodokļu maksātājiem turpmāk vairs nebūs jānorāda apliekamās personas juridiskā adrese, jo šīs ziņas par personu Valsts ieņēmumu dienests (VID) saņem no Uzņēmumu reģistra un tās jau ir Nodokļu informācijas sistēmas datubāzē.

Turklāt, lai īstenotu Uzņēmējdarbības uzlabošanas plānu un samazinātu resursus, kas nodokļu maksātājam nepieciešami, lai sagatavotu un kā atsevišķu veidlapu iesniegtu VID teritoriālajā iestādē pieprasījumu par PVN pārmaksas atmaksu, PVN deklarācija tika papildināta ar ailēm, kuras atzīmējot maksātājs pauž savu vēlmi pārmaksātā nodokļa summu novirzīt citu nodokļu, nodevu vai obligāto maksājumu veikšanai vai saņemt nodokļa pārmaksas atmaksu, kā arī aili konta, uz kuru pārskaitīt pārmaksāto nodokli, norādīšanai. Savukārt, lai nodrošinātu efektīvu pārmaksu atmaksu administrēšanu, izmantojot informācijas sistēmu iespējas, PVN deklarācija papildināta ar rindu, kurā būtu jāuzrāda informācija par eksportēto preču vērtību.

Tā kā ar šā gada 1.janvāri stājās spēkā grozījumi likumā par PVN, ar kuriem likme 18% apmērā aizstāta ar likmi 21% apmērā, savukārt likme 5% apmērā aizstāta ar likmi 10% apmērā, jāveic atbilstoši grozījumi MK noteikumos, precizējot likmes.

 

FM: Par nodokļu atvieglojumu piemērošanu diplomātiskajām pārstāvniecībām

13.janvārī Ministru kabineta (MK) sēdē tika akceptēti Finanšu ministrijas (FM) sagatavotie MK noteikumi par akcīzes nodokļa un pievienotās vērtības nodokļa (PVN) atbrīvojuma sertifikāta apstiprināšanu un grozījumi MK noteikumos par kārtību, kādā piemērojams PVN precēm un pakalpojumiem, kas sniegti Latvijā vai Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs reģistrētām diplomātiskajām, konsulārajām un starptautisko organizāciju pārstāvniecībām, kā arī kārtību par akcīzes nodokļa atmaksu Latvijā iegādātām precēm.

Likumi par akcīzes nodokli un PVN pilnvaro MK noteikt kārtību, kādā tiek apstiprināts akcīzes nodokļa un PVN atbrīvojuma sertifikāts. Noteikumos tiek reglamentēta sertifikāta apstiprināšanas procedūra un kārtība, kādā atļauts izmantot sertifikātu bez apstiprināšanas. Šāds sertifikāts ļauj Latvijā un citās ES dalībvalstīs iegādāties norādītās preces bez akcīzes nodokļa, kā arī preces un pakalpojumus bez PVN. Tas attiecas uz diplomātiskām, konsulārām un starptautisko organizāciju pārstāvniecībām, kā arī NATO bruņoto spēku pārstāvjiem.

Ministru kabineta noteikumos arī iekļautas normas, kas piešķir Latvijā reģistrētām diplomātiskajām, konsulārajām un starptautisko organizāciju pārstāvniecībām, kuras iekšzemē ceļ nekustamo īpašumu oficiālām vajadzībām, tiesības lietot sertifikātu, kas celtniecībai paredzētās preces un pakalpojumus ļauj iegādāties ar 0 procentu PVN likmi. Šī norma skars arī Latvijā reģistrētās Eiropas Kopienas institūcijas un NATO dalībvalstu bruņoto spēku pārstāvjus, kuri uzturas Latvijā.

Finanšu ministrijas Komunikācijas departaments

 

IeM: Par tiesisko ietvaru Solidaritātes un migrācijas plūsmu pārvaldības fondu vadībai

13.janvārī Ministru kabinetā tika atbalstīts likumprojekts “Vispārīgās programmas “Solidaritāte un migrācijas plūsmu pārvaldība” ietvaros izveidoto fondu vadības likums”. Šis likums reglamentē minēto fondu īstenošanas, vadības un uzraudzības kārtību.

2007.gadā ar Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumiem tika izveidoti četri fondi “Solidaritātes un migrācijas plūsmu pārvaldīšanas pamatprogrammas” ietvaros, lai veicinātu drošu cilvēku plūsmu Šengenas zonas valstīs, ieviestu taisnīgu atbildības sadalījumu starp dalībvalstīm attiecībā uz finansiālo slogu, kas saistīts ar Eiropas Savienības ārējo robežu integrētas pārvaldības sistēmas ieviešanu, kā arī īstenotu kopēju imigrācijas un patvēruma politiku. Atšķirībā no iepriekšējām līdzīga rakstura ES programmām tā ir veidota ilgākam laika posmam no 2007. līdz 2013.gadam.

Īstenojot projektus fondu ietvaros, tiks veicināta ārējās robežas drošība, trešo valstu valstspiederīgo integrācija un sociālā nodrošinātība.

Ir izveidots Ārējo robežu fonds un Eiropas Trešo valstu valstspiederīgo integrācijas fonds 2007.–2013.gadam, un Eiropas Atgriešanās un Eiropas Bēgļu fonds 2008.–2013.gadam kā daļa no vispārīgās programmas “Solidaritāte un migrācijas plūsmu pārvaldība ”.

Ārējo robežu fonda mērķis ir ārējo robežu kontroles efektīvas organizēšanas, Eiropas Savienības dalībvalstu veiktās personu plūsmas pārvaldības efektīvas īstenošanas pie Eiropas Savienības ārējām robežām, vienādu Eiropas Savienības tiesību aktu piemērošanas nodrošināšana ārējo robežu šķērsošanas jomā.

Eiropas Trešo valstu valstspiederīgo integrācijas fonda mērķis ir atbalstīt Eiropas Savienības dalībvalstu centienus palīdzēt trešo valstu valstspiederīgajiem ar dažādu ekonomisko, sociālo, kultūras, reliģijas, valodas un etnisko izcelsmi, izpildīt uzturēšanās noteikumus un atvieglot viņu integrāciju Eiropas sabiedrībā.

Atgriešanās fonda mērķis ir atbalstīt Eiropas Savienības dalībvalstu centienus attiecībā uz trešo valstu valstspiederīgo atgriešanās pārvaldības uzlabošanu.

Eiropas Bēgļu fonda mērķis ir atbalstīt darbības Eiropas Savienības dalībvalstīs, kas saistītas ar patvēruma procedūru.

Iekšlietu ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību departaments

 

IeM: Par Latvijas Republikas pilnvarotajiem pārstāvjiem

Ministru kabinets 13.janvārī atbalstīja Iekšlietu ministrijas sagatavoto Ministru kabineta noteikumu projektu “Par Latvijas Republikas pilnvarotajiem pārstāvjiem”, kas paredz veikt izmaiņas Latvijas pilnvaroto robežas pārstāvju sastāvā.

Pēc noteikumu stāšanās spēkā Valsts robežsardzes Jelgavas pārvaldes priekšnieks Artūrs Tormanis būs pilnvarotais robežas pārstāvis uz Latvijas–Lietuvas robežas. Izmaiņas pilnvaroto sastāvā tiek veiktas, jo līdzšinējais pilnvarotais Valerijs Širokovs pārcelts dienesta turpināšanai Valsts robežsardzes Galvenās pārvaldes priekšnieka vietnieka amatā.

Valsts robežsardzes Galvenās pārvaldes Preses un sabiedrisko attiecību dienests

 

IZM: Par 100 000 latu piešķiršanu Latvijas Paraolimpiskajai komitejai

13.janvārī Ministru kabinets apstiprināja Izglītības un zinātnes ministrijas sagatavotu rīkojuma projektu, kas paredz piešķirt 100 000 latu biedrībai “Latvijas Paraolimpiskā komiteja”, lai nodrošinātu sportistu, treneru un apkalpojošā personāla prēmēšanu par sasniegumiem Pekinas Paraolimpiskajās spēlēs un biedrības “Latvijas Paraolimpiskā komiteja” programmu īstenošanu. Prēmēšanai paredzētais finansējums rasts Finanšu ministrijas pamatbudžeta apakšprogrammā “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”.

Pekinas Paraolimpiskajās spēlēs, kuras norisinājās no 2008.gada 6.septembra līdz 17.septembrim, Aigars Apinis izcīnīja zelta medaļu diska mešanā, bet Edgars Bergs izcīnīja otro vietu lodes grūšanā un trešo vietu diska mešanā. Pirmo reizi Paraolimpiskajās spēlēs Latviju pārstāvēja arī sporta spēļu komanda – Latvijas sieviešu sēdvolejbola izlase. Pekinas Paraolimpisko spēļu noslēgumā Latvijas komanda neoficiālajā medaļu vērtējumā izcīnīja 45.vietu.

Finansējuma piešķiršanu 100 000 latu apmērā biedrībai “Latvijas Paraolimpiskā komiteja” no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem 2008.gada 6.novembra sēdē atbalstīja arī Latvijas Nacionālā sporta padome.

 

IZM: Par valsts attīstībai atbilstoša augstākās izglītības studiju programmu sadalījuma pa nozarēm modeli

Valsts budžeta finansēto augstākās izglītības studiju programmu un studiju vietu sadalījumam jāatbilst Latvijas un Eiropas Savienības stratēģiskajos plānošanas dokumentos izvirzītajiem mērķiem un darba tirgus prasībām, kā arī jānodrošina nepārtraukta un līdzsvarota valsts ilgtermiņa attīstība, veicinot līdzekļu efektīvu izmantošanu. Lai īstenotu šo mērķi, Izglītības un zinātnes ministrija (IZM), konsultējoties ar sociālajiem partneriem, izstrādājusi koncepcijas projektu “Valsts attīstībai atbilstošs augstākās izglītības studiju programmu sadalījuma pa nozarēm modelis”, kas 13.janvārī apstiprināts Ministru kabinetā. Koncepciju plānots īstenot esošo resursu ietvaros.

Koncepcijā “Valsts attīstībai atbilstošs augstākās izglītības studiju programmu sadalījuma pa nozarēm modelis” tika piedāvāti trīs risinājuma varianti. To apspriešanas gaitā viedokli un priekšlikumus izteica Ekonomikas ministrijas, Labklājības ministrijas, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas un Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes speciālisti, kā arī Latvijas augstskolu pārstāvji un Augstākās izglītības padome (AIP). Rezultātā pieņemts lēmums atbalstīt Koncepcijas projektā paredzēto ilgtermiņa prognožu modeli, kas paredz centralizētu lēmumu pieņemšanu par studiju vietu sadalījumu.

Saskaņā ar šo modeli priekšlikumus studiju vietu sadalījumam pa nozarēm – izglītības tematiskajām grupām – izstrādā Izglītības un zinātnes ministrija, sadarbojoties ar AIP, nozaru ministrijām, augstākās izglītības iestādēm, darba devējiem, kā arī ņemot vērā Ekonomikas ministrijas sagatavotās augstākās izglītības attīstības tendences un darbaspēka pieprasījuma un piedāvājuma vidēja termiņa un ilgtermiņa prognozes. Plānošanas procesā tiek izmantotas arī nozaru darba devēju sagatavotās darbaspēka pieprasījuma prognozes.

Kā norāda IZM Augstākās izglītības departamenta direktore Gita Rēvalde, koncepcija vērsta uz darba tirgus vajadzībām atbilstošu, augsti kvalificētu speciālistu skaita palielināšanas mehānismu izstrādi efektīvas izglītības un apmācības politikas īstenošanai. Pašreizējā augstākās izglītības iestāžu beigušo speciālistu struktūrā Latvijā jau ilgāku laiku dominē sociālās zinātnes, bet ir nepietiekams dabaszinātņu, inženierzinātņu un tehnoloģiju studiju programmu beigušo īpatsvars.

Pēdējo gadu laikā notikusi ievērojama līdzekļu pārdale, lai nodrošinātu dabaszinātņu un inženierzinātņu studentu īpatsvara palielināšanu – no 2001. līdz 2007.gadam dabaszinātņu un inženierzinātņu jomā valsts finansēto studiju vietu skaits palielināts par 1726 studiju vietām. Tomēr Latvijā joprojām ir viens no zemākajiem dabaszinātņu un inženierzinātņu studentu īpatsvariem studējošo kopskaitā salīdzinājumā ar ES valstīm.

Pozitīvi, ka pēdējo gadu laikā izglītības piedāvājums aizvien aktīvāk tiek veidots, sadarbojoties ar darba tirgus pārstāvjiem un darba devēju asociācijām, kuras formulē prasības pēc speciālistiem savās nozarēs un vēršas ar savu pieprasījumu IZM, AIP vai pie konkrētām augstskolām un koledžām. Kā veiksmīgu piemēru var minēt IZM sadarbību ar darba devējiem informāciju tehnoloģiju jomā. Pateicoties viņu iniciatīvai un tam, ka informāciju tehnoloģijas ir viens no Latvijas zinātnes prioritārajiem virzieniem, tika izstrādāts un veiksmīgi lietots studentu un nepieciešamo speciālistu skaita prognozes modelis un sagatavots nozarei nepieciešamais speciālistu skaits.

Kopš 2005.gada IZM veiksmīga sadarbība izveidojusies arī ar Vides ministriju un Latvijas Ķīmijas un farmācijas uzņēmēju asociāciju. Atbilstoši Vides ministrijas priekšlikumiem par vides zinātņu un ķīmijas nozaru speciālistu nepieciešamību, kā arī atbalstot Latvijas Ķīmijas un farmācijas uzņēmēju asociācijas iesniegtos priekšlikumus par nepieciešamību sagatavot speciālistus ķīmijas un ķīmijas tehnoloģijas zinātnēs, augstskolās 2005., 2006. un 2007.gadā kopā par 185 vietām ir palielināts vides zinātņu un par 87 vietām – ķīmijas un ķīmijas tehnoloģijas studiju vietu skaits.

Izglītības un zinātnes ministrijas Komunikācijas nodaļa

 

LM: Par fizisku personu, kuras veic saimniecisko darbību, diskriminācijas aizliegumu

Lai veicinātu vienlīdzīgu attieksmi sabiedrībā, būs aizliegts dzimuma, rases un etniskās piederības dēļ diskriminēt fizisku personu, kas veic saimniecisku darbību, proti, pašnodarbinātos, individuālos komersantus un citus.

To paredzēs Labklājības ministrijas izstrādāts likumprojekts, lai sekmētu diskriminācijas izskaušanu dzimuma, rases un etniskās piederības dēļ un tādējādi uzlabotu indivīdu aizsardzību pret diskrimināciju, vienlaikus pildot saistības, ko Latvija uzņēmusies kā Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts.

Likumprojekta mērķis ir direktīvu 2000/43/EK un 2004/113/EK normu attiecībā uz personu, kuras veic saimniecisko darbību, aizsardzību pret diskrimināciju atkarībā no rases, etniskās piederības un dzimuma, pārņemšana Latvijas Republikas tiesību aktos.

Šāda diskriminācija ir ne tikai cilvēktiesību pārkāpums, tas kavē arī sabiedrības ekonomisko attīstību, jo indivīdiem nav vienlīdzīgas pieejas dažādiem pakalpojumiem, mazinās cilvēku integrācija sabiedrībā un paaugstinās sociālās atstumtības risks. Tāpat diskriminācija kavē ekonomisko attīstību dalībvalstīs, jo uzņēmējiem netiek nodrošināti vienādi apstākļi kopējā tirgū.

Arī Latvijā ir sastopama nepamatota atšķirīga attieksme pret cilvēkiem to dzimuma, rases vai etniskās piederības dēļ. To apstiprina Tiesībsarga birojā apkopotie dati par saņemtajām sūdzībām – pērn Tiesībsarga birojā saņemtas 53 sūdzības par diskrimināciju uz rasu vai etniskās piederības pamata, bet 37 sūdzības par dzimumdiskriminācijas gadījumiem.

Jaunais likumprojekts noteiks mehānismus tiesību aizsardzībai, patērētāja tiesības uz zaudējumu atlīdzību un atlīdzību par morālo kaitējumu, aizliegumu radīt nelabvēlīgas sekas, ja saimnieciskās darbības veicējs aizstāv savas tiesības un likumiskās intereses u.c.

Likumprojekts “Fizisku personu, kuras veic saimniecisko darbību, diskriminācijas aizlieguma likums” 13.janvārī apstiprināts valdībā. Likumprojektu vēl skatīs Saeimā.

Labklājības ministrijas Komunikācijas departaments

 

RAPLM: Par īpašā režīma statusu Vecrīgai un Vecrīgas satiksmes organizācijas projekta realizāciju

13.janvārī reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Edgars Zalāns Ministru kabinetu (MK) iepazīstināja ar īpašā režīma statusu Vecrīgai un Vecrīgas satiksmes organizācijas projekta realizāciju.

Rīgas pilsētas pašvaldība bija tiesīga uzlikt pašvaldības nodevu par transportlīdzekļu iebraukšanu Vecrīgā kopš 1996.gada 24.augusta, kad spēkā stājās MK noteikumi par īpaša režīma zonu Rīgas pilsētas administratīvajā teritorijā. Šāds statuss Vecrīgai tika piešķirts ar mērķi nodrošināt valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļa “Rīgas pilsētas vēsturiskais centrs” daļas un vides aizsardzību. Desmit gados īpašā režīma statuss Vecrīgai pagarināts astoņas reizes, nosakot dažādus termiņus. Piemēram, sākotnēji termiņš tika noteikts uz sešiem mēnešiem, vēlāk divas reizes pagarināts uz gadu, kam sekoja termiņa pagarinājums uz trim gadiem un sešiem mēnešiem. Kopš 2002.gada termiņš pagarināts trīs reizes uz gadu, savukārt kopš 2004.gada termiņš pagarināts divas reizes uz diviem gadiem.

Rīgas pilsētas dome 2008.gada 19.jūnijā vērsās Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijā (RAPLM), lūdzot izskatīt jautājumu par īpaša režīma zonas statusa pagarināšanu Vecrīgai vismaz uz pieciem gadiem. RAPLM detalizēti izvērtēja īpaša režīma zonas statusa pagarināšanas nepieciešamību un lietderību. Rīgas pilsētas pašvaldībai vairākkārt tika lūgts sniegt izvērstu pamatojumu, norādot pašvaldības investīcijas Vecrīgas projektos, sākto un plānoto darbu turpināšanu Vecrīgas satiksmes organizēšanā, kā arī pašvaldības nodevas par transportlīdzekļu iebraukšanu Vecrīgā izlietojumu.

Vienlaikus RAPLM lūdza Rīgas pilsētas pašvaldības atbildīgās amatpersonas iesniegt pašvaldības redzējumu par turpmāko Vecrīgas satiksmes organizāciju un Vecrīgas kā pilsētbūvniecības pieminekļa un vides aizsardzības nodrošināšanu bez ekonomiski ierobežojošām metodēm, kad beigsies lūgtais īpaša režīma zonas statusa termiņa pagarinājums jeb pēc 2008.gada 31.decembra.

Jau 2006.gadā RAPLM sagatavotajā informatīvajā ziņojumā MK bija norādīts, ka Rīgas pilsētas domes pamatojums, ka tiek turpināts darbs pie Vecrīgas satiksmes organizācijas projekta izstrādes, nav pietiekams īpaša režīma zonas statusa pagarināšanai, jo īpaša režīma zona ir izveidota pilsētbūvniecības pieminekļa un vides aizsardzībai. Kā Vecrīgas satiksmes organizācijas mērķis tika norādīta gājēju satiksmes prioritāte un drošība.

RAPLM pilnībā atbalsta šo Rīgas pilsētas pašvaldības 2006.gadā izvirzīto mērķi, vienlaikus norādot, ka tas ir pildīts formāli un nav pilnībā sasniegts. Tāpat Rīgas pilsētas pašvaldības atbildīgās amatpersonas nespēja sniegt pašvaldības redzējumu par turpmāko Vecrīgas satiksmes organizāciju un Vecrīgas kā pilsētbūvniecības pieminekļa un vides aizsardzības nodrošināšanu.

Nesaņemot pietiekamu pamatojumu īpašā režīma zonas statusa saglabāšanai Vecrīgai un negūstot pārliecību, ka šī statusa piešķiršana ir sasniegusi sākotnēji izvirzīto mērķi, RAPLM pieņēma lēmumu nevirzīt izskatīšanai MK jautājumu par īpašā režīma zonas statusa pagarināšanu.

RAPLM uzskata, ka Rīgas pilsētas vēsturiskā centra aizsardzību iespējams sasniegt bez īpaša režīma zonas statusa pagarināšanas, izmantojot citos normatīvajos aktos noteiktos līdzekļus. Atbilstoši likuma “Par autoceļiem” 1.panta pirmajai daļai pilsētu ielas ir attiecīgo pašvaldību iestāžu pārziņā, un to uzturēšanas un lietošanas kārtību nosaka šīs iestādes, līdz ar to Rīgas pilsētas pašvaldībai ir tiesības noteikt Vecrīgas ielu lietošanas kārtību un tā nezaudē tiesības ierobežot satiksmi Vecrīgas ielās.

E.Zalāns arī akcentēja, ka ne tikai Rīgas vēsturiskajam centram ir noteikts valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļa statuss, bet arī Ventspils, Kuldīgas, Cēsu, Liepājas, Jelgavas, Jaunjelgavas, Alūksnes, Bauskas, Daugavpils, Subates, Dobeles, Jēkabpils, Krāslavas, Aizputes, Durbes, Grobiņas, Limbažu, Ludzas, Saldus, Sabiles, Talsu, Valdemārpils, Tukuma un Kandavas pilsētu vēsturiskajiem centriem, kuru pašvaldībām nav piešķirtas ekskluzīvas tiesības iekasēt nodevu par transportlīdzekļu iebraukšanu to pilsētu vēsturiskajā daļā.

“Minētajās pilsētās pilsētbūvniecības pieminekļu aizsardzību nodrošina bez papildus līdzekļiem, un šie pieminekļi nav zaudējuši to kultūrvēsturisko vērtību un unikalitāti,” atzīmēja ministrs E.Zalāns.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas Komunikācijas nodaļa

 

RAPLM: Par rajonu pašvaldību reorganizācijas kārtību

13.janvārī Ministru kabinets atbalstīja Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas izstrādātos grozījumus noteikumos par rajonu pašvaldību reorganizācijas kārtību.

Kārtība iepriekš noteica rajonu pašvaldībām pienākumu, plānojot 2009.gada rajona pašvaldības budžetu, paredzēt pietiekamu finansējumu institūciju pamatdarbības nodrošināšanai līdz 2009.gada beigām, nepieciešamā finansējuma apmēru, salīdzinot ar 2008.gada rajona pašvaldības budžeta izdevumiem.

Stājoties spēkā likumam par valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzību 2009.gadā, kurā paredzēti ierobežojumi amatpersonu un darbinieku atlīdzības izmaksai, kā arī citi finansējuma plānošanu ierobežojoši nosacījumi, noteikumos noteikto kārtību faktiski nav iespējams pildīt un pēc būtības tā ir pretrunā ar likumu par atlīdzību 2009.gadā.

RAPLM norāda, ka grozījumi noteikumos neatceļ rajonu pašvaldībām pienākumu 2009.gada rajonu pašvaldību budžetos paredzēt pietiekamu finansējumu rajonu institūciju darbībai līdz 2009.gada beigām.

Grozījumi noteikumos nepieciešami, jo saskaņā ar rajonu pašvaldību reorganizācijas likumu no šā gada 1.marta var tikt sākta rajonu pašvaldību reorganizācija, to institūcijas, mantu, tiesības un saistības nododot vietējām pašvaldībām un plānošanas reģioniem, kur to pieļauj likums. Likums tāpat nosaka, ka rajonu pašvaldību darbība pēc šā gada 31.decembra uzskatāma par izbeigtu.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas Komunikācijas nodaļa

 

SM: Par grozījumiem Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā

Par nepakļaušanos Valsts dzelzceļa administrācijas un Valsts dzelzceļa tehniskās inspekcijas lēmumiem dzelzceļa nozares tirgus dalībnieki būtu jāsoda.

Tāpat būtu jāparedz iespēja sodīt arī par šo institūciju funkciju pildīšanai nepieciešamās informācijas nesniegšanu.

Tāpēc ir izstrādāti grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kas 13.janvārī tika izskatīti valdībā.

Par informācijas nesniegšanu abām minētajām institūcijām pēc to pieprasījuma noteiktā termiņā, kā arī par nepatiesas informācijas sniegšanu vai to likumīgo lēmumu nepildīšanu paredzēts izteikt brīdinājumu vai uzlikt naudas sodu fiziskajām personām no 50 līdz 300 latiem, bet juridiskajām personām – no 500 līdz 10 000 latiem. Šobrīd par minētajiem pārkāpumiem netiek piemērots nekāds sods.

Grozījumi likumā izstrādāti atbilstoši Eiropas Komisijas norādēm, ka ir jābūt iespējai panākt regulatīvās iestādes izdarīto informācijas pieprasījumu izpildi. Norādes sniegtas, atsaucoties uz direktīvu par dzelzceļa infrastruktūras jaudas iedalīšanu un maksas iekasēšanu par dzelzceļa infrastruktūras lietošanu un drošības sertifikāciju.

Lai likuma grozījumi stātos spēkā, tie vēl ir jāpieņem Saeimā un jāizsludina Valsts prezidentam.

Satiksmes ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

 

TM: Par Uzņēmumu reģistra sniegtajiem maksas pakalpojumiem

13.janvārī valdība pieņēma grozījumus noteikumos par Uzņēmumu reģistra (UR) sniegtajiem maksas pakalpojumiem. Grozījumus izstrādājuši Tieslietu ministrijas un UR speciālisti.

Kā teikts projekta anotācijā, UR sniegto maksas pakalpojumu cenrādī grozījumi nav veikti kopš 2005.gada. Līdz ar grozījumu stāšanos spēkā tiks mainītas UR sniegto maksas pakalpojumu cenas, pielīdzinot tās šā brīža administratīvajām izmaksām.

Piemēram, par dokumenta kopijas izgatavošanu no lietvedības lietas būs jāmaksā Ls 0,80 līdzšinējo Ls 0,41 vietā, par akciju sabiedrības akcionāru sapulces izsludināšanu un atklāšanu būs jāmaksā Ls 338,80 līdzšinējo Ls 295 vietā u.c.

Pārskatot UR klientiem pašlaik piedāvāto maksas pakalpojumu klāstu, secināts, ka vairāki no tiem turpmāk netiks sniegti, piemēram, informācijas sniegšana no ārvalstu komercreģistriem. Praksē konstatēts, ka sadarbība ar ārvalstu komercreģistriem ir apgrūtināta, tādējādi šāds maksas pakalpojums nav kvalitatīvs.

Pēc grozījumu stāšanās spēkā UR nesniegs arī tādu pakalpojumu kā UR izstrādāto dokumentu paraugu un pieteikumu aizpildīšanu un izdrukāšanu. Secināts, ka UR izstrādā dokumentus un pats arī tos izskata, līdz ar to šādas darbības ir apšaubāmas no UR funkciju veikšanas viedokļa – rodas zināma veida interešu konflikts.

Kā norādīts anotācijā, nav pieprasījuma pēc tādiem pakalpojumiem kā dokumentu cauršūšana un lapu numurēšana, reģistrācijas apliecības un citu dokumentu laminēšana, kā arī paziņojuma nosūtīšana, izmantojot mobilā tālruņa īsziņu vai elektronisko pastu. Tāpēc tie jādzēš no noteikumiem.

 

TM: Par termiņa pagarināšanu Ieslodzīto veselības aprūpes koncepcijas izstrādei

Ministru kabinets 13.janvārī pieņēma lēmumu pagarināt termiņu Ieslodzīto veselības aprūpes koncepcijas izstrādei līdz 2010.gada 1.februārim. 

Tieslietu ministrija kopā ar Veselības ministriju izstrādāja Ieslodzīto veselības aprūpes koncepcijas projektu, kas tika izskatīts Ministru kabineta komitejas 2006.gada 26.septembra sēdē. Projekta tālākā virzība tika atlikta.

Koncepcijas projektā tika paredzēts jauns ieslodzīto veselības aprūpes kompetences sadalījuma modelis, kas nepieciešams efektīvas ieslodzīto veselības aprūpes nodrošināšanai. Projektā tika noteikts, ka ambulatoro palīdzību notiesātie saņem ieslodzījuma vietas medicīnas daļā, savukārt stacionāro palīdzību – Latvijas Cietuma slimnīcā.

Koncepcijas projektā ietverta arī nepieciešamība nodrošināt, ka ieslodzītie saņem veselības aprūpi tādā pašā apjomā, kādā to saņem pārējie iedzīvotāji, lai nodrošinātu ieslodzīto veselības aprūpes sistēmas atbilstību starptautiskajos dokumentos noteiktajam.

Ņemot vērā ekonomisko situāciju un to, ka 2009.gadā nebūs iespējams piesaistīt papildu valsts budžeta līdzekļus ieslodzīto veselības aprūpes sistēmas uzlabošanai, jāatliek šā uzdevuma izpilde. Taču darbu pie koncepcijas projekta pārstrādes paredzēts turpināt, tāpēc pieņemts lēmums pagarināt uzdevuma izpildes termiņu līdz 2010.gada 1.februārim.

Tieslietu ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

 

VidM: Par pazemes ūdens resursu apzināšanas kārtību un kvalitātes kritērijiem

13.janvārī Ministru kabineta (MK) sēdē tika akceptēts Vides ministrijas sagatavotais Ministru kabineta noteikumu projekts “Noteikumi par pazemes ūdens resursu apzināšanas kārtību un kvalitātes kritērijiem”.

Noteikumu projekts ir izstrādāts, lai pārņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes 2006.gada 12.decembra Direktīvas 2006/118/EK par gruntsūdeņu aizsardzību pret piesārņojumu un pasliktināšanos atsevišķo normu prasības.

Noteikumu projektā ir noteikti papildu kritēriji un procedūra pazemes ūdeņu ķīmiskās kvalitātes novērtēšanai, kas ļaus novērst un kontrolēt gruntsūdeņu piesārņojumu un nodrošināt pazemes ūdeņu aizsardzības nepārtrauktību. Bez tam noteikumu projektā ir precizētas prasības piesārņojošo vielu robežvērtību noteikšanai katram riska pazemes ūdensobjektam. Minētās robežvērtības atbilstoši spēkā esošo noteikumu prasībām apstiprina vides ministrs.

Informācija par riska ūdensobjektu un to piesārņojošo vielu, kas raksturo to kā riska ūdensobjektu, robežvērtības tiks iekļautas upju baseinu apsaimniekošanas plānos, kurus Ministru kabinetam ir jāapstiprina līdz 2009.gada 22.decembrim.

 

VidM: Par konkursu vides tehnoloģiju un ekoinovāciju attīstībai

13.janvārī Ministru kabineta sēdē tika akceptēts atklātā konkursa “Vides tehnoloģijas un ekoinovācija” nolikums. Konkurss tiek rīkots Eiropas Ekonomikas zonas programmas “Vides politikas integrācija Latvijā” ietvaros.

Konkurss tiks izsludināts janvāra beigās. Tajā varēs piedalīties tiešās vai pastarpinātās pārvaldes iestādes, citas valsts iestādes, atvasinātas publiskas personas, kā arī Latvijas Republikā reģistrēta juridiskā persona (tajā skaitā mazie un vidējie komersanti). Konkursa ietvaros tiks atbalstīti komercdarbības un zinātnes sadarbības projekti, biznesa plānu izstrādāšana, rūpniecisko prototipu izgatavošana u.c. Programmas līdzfinansējuma apmērs konkursam ir 2 567 978 eiro.

Vides ministrs Raimonds Vējonis uzsver: “Vides tehnoloģijām un atjaunojamo energoresursu lietošanai ir spēcīga ietekme uz nacionālās ekonomikas attīstību, un šis process ir ļoti svarīgs mazām valstīm, jo sevišķi Latvijai. Ieguldot vides aizsardzībā, ir iespēja ražot konkurētspējīgus produktus daudzos tautsaimniecības sektoros, sasniedzot augstu energoefektivitāti un dodot ieguldījumu klimata pārmaiņu mazināšanā.”

Atklātā konkursa mērķis ir jaunu tehnoloģiju un tehnoloģisko risinājumu ieviešana un popularizēšana vides tehnoloģiju konkurētspējas palielināšanai, piedāvājot iespēju pievienotās vērtības radīšanai Eiropas Savienības kontekstā, kā arī sadarbības attīstīšana starp zinātniekiem un komersantiem.

Vides ministrijas Komunikācijas nodaļa

 

ZM: Par atbalstu Lauku attīstības programmas pasākumu īstenošanai

Valdība 13.janvārī apstiprināja Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātos Ministru kabineta (MK) noteikumus “Kārtība, kādā piešķir valsts un Eiropas Savienības atbalstu lauku attīstībai pasākumam “Konkurētspējas veicināšana vietējo attīstības stratēģiju īstenošanas teritorijā” un pasākumam “Lauku ekonomikas dažādošana un dzīves kvalitātes veicināšana vietējo attīstības stratēģiju īstenošanas teritorijā””.

Noteikumi ir nepieciešami, lai noteiktu Eiropas Savienības (ES) atbalsta piešķiršanas kārtību Lauku attīstības programmas 2007.–2013.gadam (LAP) atbalsta pasākumiem, kas tiks īstenoti ar programmas LEADER pieeju, un atbalstītu vietējo iedzīvotāju iniciatīvu paaugstināt lauksaimniecības, mežsaimniecības apstrādes un pārstrādes nozares konkurētspēju, kā arī veicinātu lauku ekonomikas dažādošanu un dzīves kvalitātes paaugstināšanos lauku rajonos.

Atbalstu pretendents varēs saņemt tādiem LAP 1.ass pasākumiem kā lauku saimniecību modernizācija, atbalsts jaunajiem lauksaimniekiem un lauksaimniecības produktu pievienotās vērtības radīšana, kā arī LAP 3.ass pasākumiem – uzņēmumu radīšana un attīstība, tūrisma aktivitāšu veicināšana, pamatpakalpojumi ekonomikai un iedzīvotājiem, lauku mantojuma saglabāšana. Tāpat papildu atbalsts paredzēts arī tādām aktivitātēm kā pakalpojumu pieejamība, kvalitātes uzlabošana un sasniedzamība vietējiem iedzīvotājiem un sabiedrisko aktivitāšu (tajā skaitā, apmācību un interešu klubu, kultūras, vides aizsardzības, sporta un cita brīvā laika pavadīšanas aktivitāšu) dažādošana, ja tās ir ietvertas vietējā attīstības stratēģijā, kurai savukārt piešķirts atbalsts atbilstoši normatīvajiem aktiem par valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas kārtību vietējo attīstības stratēģiju īstenošanai.

Uz atbalstu var pretendēt biedrības vai nodibinājumi, vietējās pašvaldības, citas juridiskas vai fiziskas personas, kuras īstenos projektu vietējās attīstības stratēģijas īstenošanas teritorijā un atbilst atbilstošā LAP pasākuma nosacījumiem.

Noteikumi paredz, ka atbalsta apjomu un intensitāti nosaka atbilstošā LAP pasākuma normatīvie akti. Savukārt aktivitātēm, kas noteiktas papildus LAP 3.ass pasākumiem, atbalsta apjoms nepārsniedz 14 000 latus un atbalsta intensitāte no projekta kopējās attiecināmo izmaksu summas biedrībām un nodibinājumiem ir līdz 90%, vietējām pašvaldībām līdz 75% un citām juridiskām un fiziskām personām līdz 50%. Vietējā attīstības stratēģijā atbalsta apjomu un intensitāti var samazināt.

Atbalsta pasākumi tiks finansēti no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA), paredzot Latvijas valsts līdzfinansējumu.

Noteikumi stāsies spēkā pēc to publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!