Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Sapratu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Par Latvijas - Baltkrievijas valsts robežu. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 24.08.1999., Nr. 268/269 https://www.vestnesis.lv/ta/id/18643

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Par ziedojumiem Brīvības piemineklim

Vēl šajā numurā

24.08.1999., Nr. 268/269

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Par Latvijas — Baltkrievijas valsts robežu

Parakstot dokumentus: Baltkrievijas Republikas Robežapsardzības karaspēka Valsts komitejas priekšsēdētājs ģenerālleitnants Aleksandrs Pavlovskis un Latvijas Republikas Valsts robežsardzes priekšnieks pulkvedis Gunārs Dāboliņš B1.JPG (14694 BYTES)

Līgums par valsts robežas noteikšanu starp Latvijas Republiku un Baltkrievijas Republiku ir noslēgts 1994. gada 21. februārī. Līdz tam robežu Latvijas puse bija apsekojusi. Latvijas Republikas un Baltkrievijas Republikas Jauktā valsts robežas demarkācijas komisija darbojas no 1997. gada jūnija. Pirmā tās sēde notika Daugavpilī 1997. gada 4. un 5. jūnijā, kur notika viedokļu apmaiņa par abu valdību principiālo pieeju robežas noformēšanai starptautiski tiesiskā ceļā un par tālāko demarkācijas komisijas darbu. Pēc tam komisija izstrādāja instrukcijas un citus demarkācijas dokumentus, līdz 1997. gada beigām darbs bija paveikts līdz tādai pakāpei, ka varēja izstrādāt Kopīgo kamerālo projektu robežzīmju izvietošanai uz Latvijas — Baltkrievijas robežas (parakstīts 1998. gada 28. janvārī Daugavpilī). Līdz ar to varēja uzsākt demarkācijas lauka darbus. Jauktā demarkācijas komisija sadalīja robežu 5 atbildības iecirkņos, kuros atbildīgā puse nosprauž robežas līniju un ierīko robežas joslu savā pusē, bet otra puse tikai robežas joslu savā pusē: iecirknis Nr. 1 — no Latvijas, Baltkrievijas un Krievijas valsts robežu saskares punkta līdz robežas saskarei ar Akticas upi — Latvijas darba grupai; iecirknis Nr. 2 — no šī saskares punkta līdz Daugavai — Baltkrievijas darba grupai; iecirknis Nr. 3 — robežas posms pa Daugavu — katra darba grupa demarķē robežu uz sava krasta; iecirknis Nr. 4 — no Robežupes ietekas Daugavā līdz robežas saskares punktam ar Bornes upi — Latvijas darba grupai; iecirknis Nr. 5 — no šī saskares punkta līdz Latvijas — Baltkrievijas — Lietuvas robežu sadures punktam — Baltkrievijas darba grupai.

Uz vienošanās un līgumu pamata Baltkrievijas puse veica Daugavas inženierhidrogrāfiskos un ģeoloģiskos darbus, kas nepieciešami upes galvenā fārvatera noteikšanai.

Lai veiktu robežas demarkācijas un robežjoslas ierīkošanas darbus, Robežsardze 1998. gada februārī izsludināja izsoli, kurā tiesības uz darbu ieguva valsts uzņēmums "Meliorprojekts". Saskaņā ar kamerālo projektu darbi tika uzsākti 1998. gada jūnijā.

Līdz šim paveikti šādi darbi.

Iecirknī Nr. 1 (Latvijas darba grupa) — demarkācijas un robežjoslas ierīkošana pabeigta Latvijas pusē un sagatavota nodošanai tehniskās komisijas līmenī. Baltkrievijas pusē robežjoslas ierīkošanas darbi nav sākti.

Iecirknī Nr. 2 — Baltkrievijas darba grupa iezīmējusi robežas līniju ar koka pagaidu stabiņiem. Latvijas puse ir izcirtusi robežas joslu, izņemot aptuveni 0,5 km pie pagaidu robežzīmes 25/2 (25. un 24. karte) dienvidos no Pāterniekiem, kur ir domstarpības par robežlīnijas precīzu atrašanās vietu. No robežstabu kopskaita iebūvēti 65 procenti.

Baltkrievijas pusē robežjoslas iekārtošanas darbi nav vērojami.

Iecirknī Nr. 3. Daugava. Robežstabi Latvijas krastā iebūvēti.

Iecirknī Nr. 4 (Latvijas darba grupa) — robežas josla izcirsta, izņemot 1 km austrumos no Bornes upes, līdz ar to nav iebūvēti 10 stabi un nav 2 stabu pie Presvjatas upes, kur Baltkrievijas puse pretendē uz meliorācijas grāvi, kas faktiski ir robežgrāvis. Kad jautājumu izlems Jauktā demarkācijas komisija, tos tūlīt iebūvēs. Baltkrievijas pusē joslas nav.

Iecirknī Nr. 5 Baltkrievijas darba grupa ielikusi pagaidu robežstabiņus (koka). Latvijas puse ir novākusi apaugumu no robežjoslas, nav robežstabu (12).

Baltkrievijas puse ir sagatavojusi robežjoslu — aptuveni 1 km posma rietumos — pie Latvijas, Lietuvas un Baltkrievijas robežu sadures.

Kopā. Latvijas puse ir iebūvējusi 310 robežstabus no 385 projektētiem. Visi atlikušie 75 stabi ir izgatavoti, lielākā daļa jau aizvesti uz robežu. Ir sagatavotas plāksnītes ar valsts ģerboni un numuru plāksnītes, kuras nevar pievienot, pirms Jauktā demarkācijas komisija nav apstiprinājusi galīgo numerāciju kamerālajā projektā.

Robežjosla izcirsta, izņemot aptuveni 2 kilometrus. Lapu koku mežā josla strauji aizaug ar atvasēm, pirms nodošanas būs jācērt.

No Baltkrievijas robežas ierīkošanai paredzētajiem 430 000 latiem līdz 1999. gada 1. augustam bija izlietoti Ls 271 174 (demarkācijai, ģeodēzijai, Baltkrievijas pusei par hidrogrāfiju u.c.). Gatavības pakāpe — 63% apmērā, t. sk. demarkācijas lauka darbu pakāpe — 93%. Demarkācijas lauka darbi tiks pabeigti līdz 1999. gada oktobrim.

Robežas demarkācijas darbus kavē nevienlīdzīgā darbu gaita Latvijā un Baltkrievijā. Šobrīd Baltkrievijas puse ļoti atpaliek finansiālu apstākļu dēļ, līdz ar to robežas nodošana un pieņemšana Jauktās demarkācijas komisijas līmenī attālinās nenoteiktā laika perspektīvā.

Pa to laiku Latvijas puses robežjosla auglīgajos lapu koku meža apstākļos strauji aizaug, jau tagad — otrajā gadā. Pirms galīgās nodošanas apauguma novākšana būs jāatkārto.

Latvijas pusei darbus ir traucējuši arī nelabvēlīgi dabas un klimata apstākļi, ir vietas, kurām var piekļūt tikai ziemas apstākļos.

Valsts robežsardzes preses dienests

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!