Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Sapratu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Mūsu svarīgākie partneri - Lietuva un Igaunija. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 24.08.1999., Nr. 268/269 https://www.vestnesis.lv/ta/id/18640

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Mūsu svarīgākie partneri - Lietuva un Igaunija (turpinājums)

Vēl šajā numurā

24.08.1999., Nr. 268/269

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Ministru prezidents Andris Šķēle:

Mūsu svarīgākie partneri — Lietuva un Igaunija

— Šī nedēļa ir bijusi diezgan bagāta notikumiem, un, manuprāt, arī jums varētu būt vērtējums, kuri no notikumiem valdībai ir bijuši paši svarīgākie un kāpēc.

A.Šķēle:

— Kā viss pirmais mēnesis ir ļoti saspringts, tā arī šī nedēļa. Ir bijušas vairākas valdības sēdes. Mēs 81. panta kārtībā pieņēmām vairākus tiesību aktus, tātad tie būs ar likuma spēku. Ir pieņemti principiāli lēmumi, kas vairākus gadus dažādi tika mocīti, staipīti, apspēlēti, kā, teiksim, "Latvijas kuģniecības" privatizācijas pamatnostādnes. Esmu ticies šonedēļ, pārrunājis un iesācis, manā uztverē, ļoti svarīgu dialogu ar Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības pārstāvjiem; tikšanās ar pedagogiem — tās visas lietas, kas šobrīd arī sabiedrībā ļoti dzīvi tiek apspriestas. Tas ir varbūt svarīgākais.

— Runājot par kuģniecību — aģentūra "Reuters" publicēja tādu spriedumu, ka tieši kuģniecības jautājums varētu šajā brīdī svārstīt jūsu valdību.

A.Šķēle:

— Es domāju, tas balstās varbūt uz iepriekšējo pieredzi, kad tika daudz rakstīts presē, cik nesaprotami tiek piedāvāti dažādi privatizācijas modeļi, kas varētu liecināt arī par negodīgumu, par iespēju kaut kādā slēptā veidā privatizēt vienam vai otram. Valdība ir pieņēmusi principiālu lēmumu, kas paredz 34 procentus uzreiz un 10 procentus par to pašu cenu pārdot atklātā izsolē par naudu, ļoti lielu daļu, daudz lielāku nekā agrāk — 10 procentus no kompānijas pamatkapitāla — nodot Pensiju fondam, tādā veidā sekmējot ieņēmumus sociālajā budžetā. Jūs zināt, kāds saspringts stāvoklis, kā es saku, zināms infarkta stāvoklis, ir mūsu sociālajā budžetā mantots no iepriekšējo 8 mēnešu darbības. 15 procentus no kuģniecības paredzēts pārdot par sertifikātiem publiskā piedāvājumā. Tās ir tās principiālās pamatnostādnes, saprotamas arī Latvijas sabiedrībai un starptautiskajiem investoriem.

— Tātad bijis vajadzīgs lēmums, un šeit varbūt nav tik liela saistība ar valdības stabilitāti — tās ir saistāmas, šīs lietas?

A.Šķēle:

— Es domāju, tas, kas agrāk ir bijis ap kuģniecību, vedināja daudzus domāt, ka lietas kaut kā varētu mēģināt kārtot, kā saka, zem galda. Bet, ja valdība ir pieņēmusi principiālu lēmumu, kas paredz gan publisko piedāvājumu, gan atklātu izsoli par naudu bez kādiem speciāliem ierobežojumiem vai pretendentu atlases, es domāju, ka tas noņem visas šaubas.

— Ja nemaldos, jūs tikāties arī ar vadošajiem izglītības darbiniekiem, un te bija runa par diezgan populāru jautājumu — par augstskolu apvienošanu. Un interesanti bija tas, ka ziņu aģentūrās, cik es lasīju, bija norādīts, ka jūs neizpaužat par kurām augstskolām tieši varētu būt runa, kuras varētu apvienot bez jau zināmajām Stradiņa un Latvijas Universitātes.

A.Šķēle:

— Jā, šonedēļ man bijusi tikšanās ar augstākās izglītības darbiniekiem, ar skolu valžu vadītājiem, tātad izglītības organizētājiem. Valdība ir pieņēmusi arī ilgi kavētu, ilgi gaidītu un vajadzīgu, šobrīd skaidrs, ka sabiedrības lielākās daļas atbalstītu lēmumu, kas ir vērsts uz augstākās izglītības sistēmas uzlabošanu, uz Latvijas Universitātes kā vadošās augstākās mācību iestādes lomas nostiprināšanu, sākot Latvijas Universitātes reorganizāciju un pirmajā posmā veicot Medicīnas akadēmijas pievienošanu. Ir izveidota reorganizācijas komisija, kas sastāv no ļoti autoritatīviem, sabiedrībā zināmiem pedagogiem, zinātniekiem, un noteiktā laikā šī reorganizācijas komisija valdībā darīs zināmu viedokli, kā veicami tālākie soļi, lai sasniegtu visus daudzos mērķus, kurus mēs gribam, pārkārtojot un uzlabojot augstākās izglītības sistēmu, sasniegt.

— Kāpēc tad netiek konkrētāk nosaukts, — ja jau reiz ir bijis šāds jautājums, — par kurām augstskolām ir runa? Kāpēc tas netiek publiskots?

A.Šķēle:

— Šobrīd ir skaidri zināms un valdības lēmumā pateikts attiecībā uz Latvijas Medicīnas akadēmiju, un diskusijās, protams, ir pieteikti daudzi citi iespējami varianti. Tiek minēta Pedagoģijas universitāte, kas mums atsevišķi pastāv — varbūt es neprecīzi tās nosaukumu formulēju, — bet tas skar Rīgas augstāko mācību iestāžu tīklu.

Intervija Latvijas radio 20. augustā raidījumā "Rezonanse" pulksten 15.07. Raidījumu vada Latvijas radio žurnālists Tālis Eipurs

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!