Par Valsts prezidenta valstsvizīti Kazahstānā

Piektdien, 3.oktobrī,

sākās Valsts prezidenta Valda Zatlera un Lilitas Zatleres kundzes valstsvizīte Kazahstānas Republikā. Vizīte Kazahstānā norisinājās no 2. līdz 5.oktobrim, kam seko valstsvizītes Uzbekistānā un Turkmenistānā.

Vizītes mērķis ir stiprināt abu valstu politisko un ekonomisko dialogu, pilnveidot valstu divpusējās attiecības, kā arī paust Latvijas kā Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts atbalstu ciešākai politiskajai un ekonomiskajai sadarbībai gan ar Kazahstānu, gan Centrālāzijas reģionu kopumā.

“Kazahstāna nākotnē kļūs par nozīmīgu Eiropas partneri, dažādojot enerģijas piegādes ceļus un avotus, turklāt, lai ekonomiskās attiecības ilgtermiņā attīstītos pozitīvā gultnē, jāstiprina kā Latvijas individuāli, tā Eiropas Savienības kopumā klātbūtne reģionā,” uzskata Valsts prezidents.

Vizīte sākās ar oficiālo Latvijas Valsts prezidenta un oficiālās delegācijas sagaidīšanas ceremoniju pie Kazahstānas prezidenta pils. Tai sekoja Latvijas un Kazahstānas prezidentu divpusējā tikšanās un svinīgā abu valstu augstāko apbalvojumu apmaiņas ceremonija. Vizīte turpinājās ar abu valstu prezidentu un oficiālo delegāciju sarunām, kurās apspriesta turpmākā starpvalstu sadarbības attīstība, lai intensificētu sadarbību ekonomikā, austrumu–rietumu transporta plūsmu no Ķīnas caur Kazahstānu un Latvijas ostām uz Eiropu. Tāpat pārrunāti arī jautājumi saistībā ar notikumiem Kaukāzā un Afganistānā.

Preses konferencē V.Zatlers uzsvēra, ka “laikā, kad pasaule piedzīvo ekonomiskās recesijas pazīmes, mums ir svarīgi sadarbībai meklēt jaunus, draudzīgus partnerus. Kazahstāna ir Eirāzijas centrs, bet Latvija atrodas pie Baltijas jūras un ir Eiropas Savienības un NATO dalībvalsts. Mēs novēlam, lai Latvija kļūtu par Kazahstānas vārtiem uz Eiropu. Mūsu pieredze kopš 2004.gada liecina, ka Eiropa ir organizēts un stabils kopīgās vērtībās un interesēs balstīts tirgus, kas veicina ekonomisko izaugsmi”. Viņš arī sacīja, ka Latvija atbalstīs Kazahstānu gan EDSO prezidentūras laikā, gan arī Kazahstānas iestāšanos Pasaules tirdzniecības organizācijā. Valsts prezidents uzsvēra kopīgo Latvijas un Kazahstānas vēsturē, izteica pateicību par staļinisma represijās cietušo Latvijas iedzīvotāju piemiņas saglabāšanu Kazahstānā. Viņš bija pārliecināts, ka Latvijas un Kazahstānas sadarbībai ir turpmākas izaugsmes iespējas ne tikai ekonomikā, bet arī kultūrā, izglītībā un tūrismā.

V.Zatlers atzinīgi novērtēja Kazahstānas izvēlēto programmu “Ceļš uz Eiropu”, kas liks pamatu turpmākajai attīstībai un sekmēs gan valstu divpusējo sadarbību, gan sadarbību ES ietvaros.

Vizītes turpinājumā Valsts prezidents ar uzrunu atklāja Kazahstānas–Latvijas biznesa forumu (pilns runas teksts – 74.lpp.). Prezidents runā uzsvēra vairākas nozares, kurās iespējama turpmāka sadarbības attīstība, kā arī minēja abu valstu sāktos kopprojektus, kas liecina par savstarpēju uzticēšanos un izpratni. Jāpiebilst, ka Kazahstānas–Latvijas biznesa foruma atklāšanā piedalījās arī Kazahstānas prezidents Nursultans Nazarbajevs, kurš, esot vienisprātis ar V.Zatleru, uzsvēra turpmāko pozitīvo sadarbību dažādās biznesa jomās, piemēram, tranzītā un loģistikā.

Būtiskus ekonomiskās sadarbības jautājumus, īpaši tranzīta, gaisa satiksmes un loģistikas jomā, Valsts prezidents apsprieda, tiekoties ar Kazahstānas premjerministru Karimu Masimovu. Vizītē pie Kazahstānas premjerministra V.Zatleru pavadīja arī satiksmes ministrs Ainārs Šlesers un ekonomikas ministrs Kaspars Gerhards.

Valsts prezidents 3.oktobrī apmeklēja arī Kazahstānas Valsts pārvaldes akadēmiju, kur lekcijā un sekojošajā diskusijā ar akadēmijas pasniedzējiem un studentiem uzsvēra zināšanu un informācijas brīvas pieejamības būtisko vietu un lomu jebkuras valsts attīstībā. Tāpat savā uzrunā Valsts prezidents izklāstīja Latvijas redzējumu par turpmāko abu valstu sadarbību un Latvijas kā ES dalībvalsts viedokli, kā veiksmīgāk attīstīt politisko un ekonomisko dialogu ar Kazahstānu. Valsts prezidents norādīja, Latvija jau ir izpildījusi savus mērķus – iestāties ES un NATO – un “šobrīd mēs meklējam savu vietu un izvēlamies savu lomu, ko spēlēsim Eiropas Savienībā”. “Latvijai kā mazai valstij ar niecīgu ekonomisku ietekmi jāatrod cits ceļš. Es to saskatu citu valstu – valstu, kuras mēs saprotam, piemēram, Kazahstānas, – atbalstīšanā. Mēs varam būt gan advokāts, gan durvis uz Eiropu, jo mums ir attiecīgs likumdošanas regulējums, izpratne un uzņēmējdarbības vide, kā arī svešvalodu zināšanas un izpratne par biznesa pamatprincipiem kā Rietumos, tā Austrumos,” teica V.Zatlers.

Komentējot Latvijas attieksmi pret notikumiem Eiropas enerģētikas tirgū saistībā ar konfliktu Gruzijā, Valsts prezidents sacīja: “Viens enerģētikas piegādātājs ietekmē drošību visā pasaulē – lai šo drošību palielinātu, jānodrošina stabila biznesa vide. Ir jārada sistēma, kurā ir vairāki piegādātāji un izvēles iespējas. Arī ES ir nepieciešami vismaz divi enerģijas piegādātāji no šā reģiona. Tāpat nepieciešami arī jauni tranzīta ceļi – ne tikai no Krievijas. Konflikts Gruzijā mūs atgrieza atpakaļ laikā, jo piedzīvojām sajūtu, ka reģionā nav stabilitātes. Tādēļ iespējami ātrāk jāveido tāda biznesa vide, kas rada drošības sajūtu un pārliecību par attīstību nākotnē.”

Savā uzrunā universitātē Valsts prezidents apsveica arī Kazahstānas izvirzīšanu EDSO prezidentūrai 2010.gadā un uzsvēra, ka tas ne tikai liecina, ka Kazahstānu uztver kā partneri, kuram var uzticēties, bet ka šis pienākums ietver sevī arī lielu atbildību veicināt un īstenot EDSO vērtības visā organizācijas darbības telpā.

Valsts prezidents uzsvēra, ka Kazahstāna ir valsts ar ievērojamiem resursiem – gan dabas, gan cilvēku. “Šajā akadēmijā tiek veidoti jūsu valsts nākamie vadītāji, kuri pārstāvēs jūsu valsti gan Austrumos, gan Rietumos. Informācijai un zināšanām ir liela nozīmē – nevajag baidīties no pasaules, ir jābūt atvērtiem un ir jābūt drošiem. Zināšanas dod iespēju justies kā saimniekiem savā valstī, nezaudējot savu identitāti, vērtības un tradīcijas,” viņš teica.

Akadēmijas apmeklējuma noslēgumā V.Zatleram tika piešķirts akadēmijas goda profesora tituls.

Turpinot vizīti, pēcpusdienā Valsts prezidents tikās arī ar Kazahstānas parlamenta priekšsēdētāju Aslanu Musinu, ar kuru pārrunāja dažādu abu valstu līgumu saskaņošanas gaitu un turpmāko parlamentāro sadarbību. Apspriestas vairākas starptautiskās politikas aktualitātes, īpaši pievēršot uzmanību valstu ekonomiskajai sadarbībai.

Vakarā Kazahstānas prezidenta pilī notika oficiālas vakariņas par godu Valsts prezidentam V.Zatleram un L.Zatleres kundzei, ko rīkoja Kazahstānas premjerministrs K.Masimovs.

Sestdien, 4.oktobrī,

turpinot valstsvizīti Kazahstānas Republikā, Valsts prezidents un L.Zatlere apmeklēja Kazahstānas Nacionālo akadēmisko bibliotēku, kurai dāvināja Latvijas 20.gadsimta vēstures grāmatas, kā arī, izrādot cieņu kopīgajam abu valstu vēsturē, apmeklēja politisko represiju upuru piemiņas vietu ALŽIR.

Valsts prezidents ar kundzi, kā arī Latvijas uzņēmēju delegācija piedalījās kompleksa “Lido–Ertek”, kuru plānots ierīkot Kazahstānas galvaspilsētā Astanā, prezentācijā. V.Zatlers, uzrunājot klātesošos, sacīja, ka “katru panākumu pamatā ir uzdrīkstēšanās un ticība saviem spēkiem”, un novēlēja arī pārējiem Latvijas uzņēmējiem tikpat sekmīgu sadarbību ar saviem kazahu kolēģiem. Savukārt “Lido” prezidents G.Ķirsons un Nadežda Šeitova (Kazahstānas uzņēmuma vadītāja), iepazīstinot klātesošos ar iecerēto projektu, uzsvēra, ka būtiska loma uzņēmuma veiksmīgā darbā Kazahstānā būs Kazahstānas–Latvijas biznesa forumam, kuru atklāja abu valstu prezidenti, tieši “Lido” projektu minot kā labas sadarbības paraugu. Gan Valsts prezidents, gan “Lido” vadītājs uzsvēra, ka labas starpvalstu sadarbības pamatā ir izpratne un zināšanas vienam par otru. Tāpat projektu veiksmei būtisks ir arī konstruktīvs un labs abu valstu politiskais dialogs.

Pēc tam V.Zatlers un L.Zatlere nolika ziedus pie Kazahstānas Tēvzemes aizstāvju Mūžīgās uguns un iestādīja egli valstu vadītāju alejā.

Turpinot vizīti, Valsts prezidents ar kundzi apmeklēja Kazahstānas Prezidenta kultūras centru, kur iepazinās ar muzeja ekspozīcijām, tādējādi izrādot cieņu un iepazīstot Kazahstānas valsts un tautas vēsturi, tradīcijas un kultūrvēsturisko mantojumu. Atzīmējot kopīgi pārdzīvoto abu valstu pagājušā gadsimta vēsturē, Valsts prezidents un L.Zatlere apmeklēja ALŽIR nometni (“Akmolas nometne dzimtenes nodevēju sievām”) Akmolas ciemā un nolika ziedus politisko represiju upuru piemiņas vietā. Lai muzeja apmeklētāji, kuru vidū ir ļoti daudz skolēnu, labāk izprastu un izzinātu totalitāro režīmu noziegumus pret dažādām tautām, Valsts prezidents ALŽIR nometnē izveidotajam muzejam dāvināja filmu “Padomju stāsts”.

Lai plašāku sabiedrību iepazīstinātu ar Latvijas 20.gadsimta vēsturi, V.Zatlers Kazahstānas Nacionālās bibliotēkas apmeklējuma laikā pasniedza dāvinājumu lasītājiem – grāmatas par Latvijas valsts un tautas vēsturi, arhitektūru un glezniecību. Tāpat Nacionālajai akadēmiskajai bibliotēkai uzdāvinātas latviešu–krievu un krievu–latviešu valodas vārdnīcas un citas grāmatas, kuras bibliotēkas apmeklētājiem ļaus labāk iepazīt Latviju.

Pasniedzot dāvinājumu, Valsts prezidents sacīja: “Nacionālā bibliotēka ir valsts un tautas simbols – tā ir tautas gudrības krātuve. Ja kāds vēlas iegūt zināšanas un informāciju, tās viņam ir pieejamas šādā mūsdienīgā bibliotēkā. Turklāt zinošs cilvēks, izvēloties dzīves mērķus, tos vienmēr var īstenot veiksmīgāk, tā savu valsti veidojot labāku.” Apmeklējuma noslēgumā V.Zatleram un L.Zatlerei tika uzdāvinātas bibliotēkas pastāvīgo lasītāju kartes, kas ļauj ielūkoties bibliotēkas elektronisko grāmatu krātuvēs un elektroniski lasīt teju vai visas bibliotēkā pieejamās grāmatas.

Valsts prezidenta valstsvizīte Kazahstānā noslēdzās sestdien Kazahstānas bijušajā galvaspilsētā Almatā.

Valsts prezidenta preses dienests

Latvijas Valsts prezidenta uzruna Kazahstānas–Latvijas biznesa forumā Astanā 2008.gada 3.oktobrī

Ekselences, Kazahstānas un Latvijas uzņēmēji, dāmas un kungi!

Priecājos visus redzēt Kazahstānas–Latvijas biznesa forumā Kazahstānas galvaspilsētā Astanā.

Paldies Kazahstānas Rūpniecības un tirdzniecības ministrijai, Kazahstānas Nacionālajai ekonomikas palātai “Sojuz Atameken”, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrai un citām institūcijām, kuras palīdzēja organizēt šo biznesa forumu.

Esmu gandarīts, ka divpusējās attiecības starp Latviju un Kazahstānu attīstās konstruktīvā un draudzīgā gaisotnē. Tas palīdz īstenot aizvien intensīvāku politisko un ekonomisko sadarbību. Kazahstāna mums ir ļoti svarīgs un perspektīvs sadarbības partneris. Latvija kā Eiropas Savienības dalībvalsts īpaši vēlas veicināt ciešākas Eiropas valstu attiecības ar Kazahstānu un citām Centrālāzijas reģiona valstīm.

Mūsu savstarpējās sadarbības intensitātes kāpums iegūts pēdējo gadu laikā. Piemēram, 2007.gadā salīdzinājumā ar 2000.gadu mūsu eksporta apjomi bija gandrīz deviņas reizes lielāki, bet importa apjomi pieauga vairāk nekā septiņas reizes. Īpaši straujš tirdzniecības apgrozījuma pieaugums vērojams, sākot ar 2004.gadu, kad Latvija kļuva par Eiropas Savienības un NATO dalībvalsti. Tas ir tikai sākums, esmu pārliecināts, ka mūsu ekonomiskajai sadarbībai ir ļoti plašas iespējas.

Dāmas un kungi!

Pēc iestāšanās Eiropas Savienībā Latvija ir kļuvusi vēl pievilcīgāka kazahu uzņēmējiem, jo mūsu valsts tagad ir stabila un prognozējama Eiropas kopējā tirgus sastāvdaļa. Turklāt joprojām liela nozīme ir mūsu labajām vēsturiskajām attiecībām un sadarbības pieredzei.

Aicinu kazahu kompānijas veidot kopuzņēmumus un investēt Latvijā. Tas jums dos priekšrocības, ko var piedāvāt stabils tirgus, brīva preču, kapitāla, pakalpojumu un personu plūsma, kā arī pieeja finanšu investīcijām. Ņemot vērā Latvijas izdevīgo ģeogrāfisko atrašanās vietu, jūs to varat izmantot kā tramplīnu savai darbībai citās Eiropas valstīs. Kazahu uzņēmējiem ir izdevīgi izmantot Latvijas priekšrocības – latviešu biznesa pieredzi Eiropas Savienības tirgos, Latvijas augsti kvalificēto darbaspēku ar labām svešvalodu zināšanām, tai skaitā angļu un krievu valodas. Aicinu kazahu kompānijas būt aktīvām sadarbības projektu realizēšanā ar Latvijas uzņēmējiem, lai vismaz dubultotu pašreizējo kopuzņēmumu skaitu.

Vēlos arī no savas puses vēlreiz uzsvērt, ka Latvija ir ieinteresēta ekonomiskās sadarbības ar Kazahstānu intensificēšanā. Īpaši labas attīstības perspektīvas mēs redzam tranzītam, projektiem finanšu jomā, mežrūpniecībai, mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecībai, informācijas tehnoloģijām un citām nozarēm, kuru nozīmīgākie pārstāvji pavada mani šajā vizītē. Viņu skaits vēlreiz apliecina, ka Latvijas uzņēmēji ir ieinteresēti gan Kazahstānas tirgū, izejmateriālos un industriālajā potenciālā, gan arī gatavi piedāvāt savus produktus, pakalpojumus, pieredzi un tehnoloģijas.

Tranzīta plūsmas piesaistīšana ir svarīga kā Latvijas, tā Kazahstānas ekonomiskajai attīstībai. Mēs aktīvi strādājam pie tā, lai paralēli jūras ceļiem no Āzijas uz Latvijas ostām attīstās arī kravu pārvadājumi pa dzelzceļu: pa Transsibīrijas dzelzceļa maģistrāli vai pa Jauno zīda ceļu no Ķīnas caur Kazahstānu uz Krieviju un Eiropu. Mūsu infrastruktūras nākotnes attīstības plāni tiek veidoti saskaņā ar Eirāzijas tranzīta attīstības plāniem. Īpaši perspektīvus redzam dzelzceļa kargo pārvadājumus, kuri jāattīsta, piesaistot konteineru kravas no citām Centrālāzijas reģiona valstīm, kā arī panākot vienošanos ar Ķīnu par regulāro dzelzceļa vilcienu maršrutu savienošanu ar Kazahstānu un tālāk ar Latviju. Esmu gandarīts, ka šā gada maijā Latviju sasniedza pirmais konteineru vilciens no Ķīnas, kura organizēšanā sadarbojās Latvija un Kazahstāna.

Neapšaubāmi nozīmīga loma mūsu divpusējo ekonomisko attiecību veicināšanā ir Latvijas nacionālās aviokompānijas “airBaltic” tiešā avioreisa Rīga–Almati–Rīga atklāšanai, kas ievērojami samazina ceļojuma ilgumu starp mūsu valstīm.

Dāmas un kungi!

Kazahstānas ekonomikas dinamiskā attīstība, intelektuālais potenciāls, ražošanas kapacitāte un dabas resursi ir patiešām iespaidīgi. Par jūsu lielisko nākotnes ekonomiskās attīstības potenciālu liecina ārvalstu investori, kuri izvēlējušies Kazahstānu par savu mītnes zemi.

Noteikti vēlos uzsvērt, ka arī daudzi Latvijas uzņēmumi vairākus gadus veiksmīgi un aktīvi darbojas Kazahstānā. Kā piemērus var minēt mūsu lielākās komercbankas – “Parex banku”, “Trasta komercbanku” un “Aizkraukles banku”, mūsu lielāko metālapstrādes uzņēmumu – “Liepājas metalurgs” un mūsu lielāko farmācijas uzņēmumu “Grindeks”, kas atvēris savu pārstāvniecību Kazahstānā un plāno ik gadu radīt līdz 30% jaunu darba vietu.

Uzskatu, ka sadarbības līguma parakstīšana starp Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru un Kazahstānas Nacionālās ekonomikas palātu “Sojuz Atameken” šā foruma laikā radīs spēcīgu motivāciju veidot ciešāku sadarbību starp abu valstu uzņēmējiem.

Esmu lepns, ka manas vizītes laikā Kazahstānā notiks nozīmīga Latvijas un Kazahstānas sadarbības projekta “Lido–Ertek” prezentācija. Tas nozīmē, ka Kazahstānas galvaspilsētā Astanā tuvākajā nākotnē taps līdzīgas koncepcijas projekts kā Latvijā populārais sabiedriskās ēdināšanas uzņēmuma “Lido” atpūtas komplekss. “Lido” un Gunāra Ķirsona vārds Latvijā ir atpazīstami labās reputācijas dēļ, tāpēc esmu pārliecināts, ka šis projekts strauji sekmēs Latvijas atpazīstamību Kazahstānā un vairos cilvēku zināšanas un interesi vienam par otru.

Dāmas un kungi!

Uzskatu, ka šī valstsvizīte palīdzēs stiprināt mūsu ekonomisko sadarbību, dos jaunus impulsus nākotnes sadarbībai un palīdzēs īstenot jaunus abpusēji izdevīgus sadarbības projektus starp mūsu valstu uzņēmējiem!

Lai mums kopā izdodas!

Kazahstānas valstsvizīte kopsavilkumā

Svētdien, 5.oktobrī, noslēdzās Valsts prezidenta Valda Zatlera un Lilitas Zatleres kundzes valstsvizīte Kazahstānā. Vizītes laikā Valsts prezidents tikās ar Kazahstānas prezidentu Nursultanu Nazarbajevu un citām augstākajām Kazahstānas amatpersonām, kopā ar Kazahstānas prezidentu atklāja Kazahijas–Latvijas biznesa forumu, kā arī uzstājās ar lekciju Kazahstānas Valsts pārvaldes akadēmijā un, paužot cieņu kopīgajam tautu vēsturē, apmeklēja valsts nozīmīgākos kultūrvēsturiskos pieminekļus.

Valstsvizīti Kazahstānā Valsts prezidents vērtē kā izdevušos un izvirzītos mērķus sasniegušu. “Globālā ekonomiskā situācija liek meklēt jaunus biznesa risinājumus un jaunus tirgus. Domāju, ka pēc vizītes un biznesa foruma, kuru atklājām kopā ar Kazahstānas prezidentu, mūsu uzņēmēji šajā valstī varēs strādāt droši. Kazahstāna ir iespēju zeme, un turpmāk tikai no pašiem uzņēmējiem būs atkarīgs, vai un kā viņi šīs iespējas izmantos,” noslēdzot vizīti, teica V.Zatlers.

Tāpat viņš norādīja, ka līdztekus veiksmīgam ekonomiskajam dialogam arī sarunas ar Kazahstānas prezidentu N.Nazarbajevu par abu valstu turpmāko politisko dialogu bijušas veiksmīgas un konstruktīvas. “Eiropai ir jāmeklē ceļš, kā turpmāk veidot attiecības ar Centrālāzijas reģionu, kas kļūst par būtisku spēlētāju enerģētikas tirgū,” uzskata Valsts prezidents, norādot, ka Kazahstānai uzticētā EDSO prezidentūra 2010.gadā ir pierādījums valsts reformu ceļa pareizībai, izpratnei par turpmāko attīstību un apņēmībai veicināt EDSO principus un vērtības. Savukārt Latvija Eiropas partneriem var sniegt zināšanas un padomu, kā labāk īstenot izvirzītos politiskās un ekonomiskās sadarbības mērķus, uzskata Valsts prezidents.

Valstsvizītes laikā Latvijas prezidents tikās ar Kazahstānas prezidentu N.Nazarbajevu, kā arī ar Kazahstānas parlamenta priekšsēdētāju Aslanu Musinu un premjerministru Karimu Masimovu. Uzsverot turpmākās ekonomiskās sadarbības iespējas un paužot atbalstu Latvijas un Kazahstānas uzņēmēju sadarbībai, abu valstu vadītāji kopīgi atklāja biznesa forumu. Savukārt labs pierādījums jau izveidotai veiksmīgai sadarbībai bija vizītes laikā notikusī kompleksa “Lido–Ertek” prezentācija. Jāpiebilst, ka valstsvizītē Kazahstānā Valsts prezidentu pavadīja 87 dažādu nozaru uzņēmēju delegācija, kas ir lielākā valsts prezidentu valstsvizītē pavadošā biznesa delegācija. Vizītes laikā Latvijas un Kazahstānas atbildīgie ministri un valsts iestāžu pārstāvji parakstīja vairākus līgumus, kas sekmēs abu valstu turpmāko sadarbību. Valstsvizītē Kazahstānā V.Zatleru pavadīja satiksmes ministrs Ainārs Šlesers un ekonomikas ministrs Kaspars Gerhards.

Uzsverot zināšanu lomu jebkuras valsts turpmākā attīstībā, vizītes laikā Valsts prezidents uzstājās ar uzrunu Kazahstānas Valsts pārvaldes akadēmijā. Savā uzrunā Valsts prezidents skaidroja Latvijas kā Eiropas Savienības dalībvalsts redzējumu par turpmāko sadarbību gan ar Kazahstānu, gan Centrālāzijas reģionu kopumā, kā arī reģiona valstu vietu un lomu starptautiskajā sabiedrībā, īpašu uzmanību pievēršot enerģētikas politikas veidošanas jautājumiem. Lai vairotu studentu izpratni un zināšanas par Latviju un Latvijas vēsturi, Valsts prezidents Kazahstānas Valsts pārvaldes akadēmijas bibliotēkai uzdāvināja grāmatas par Latvijas vēsturi. Līdzīgu dāvinājumu – grāmatas par Latvijas valsts un tautas vēsturi, arhitektūru un glezniecību – saņēma arī Kazahstānas Nacionālās bibliotēkas lasītāji. Tādējādi daudz plašākai sabiedrībai būs iespēja iepazīties ar Latvijas valsts vēsturi, tradīcijām un vērtībām.

Savukārt, izrādot cieņu kopīgajam abu valstu vēsturē, Valsts prezidents un Lilita Zatleres kundze apmeklēja ALŽIR nometni (“Akmolas nometne dzimtenes nodevēju sievām”) Akmolas ciemā un nolika ziedus politisko represiju upuru piemiņas vietā. Valsts prezidents ar kundzi nolika ziedus arī pie Kazahstānas tēvzemes aizstāvjiem veltītās mūžīgās uguns.

Valstsvizīte Kazahstānā noslēdzās Almatā, kur Valsts prezidents tikās ar pilsētas akimu, kā arī apmeklēja nozīmīgākos kultūrvēsturiskos pieminekļus, pareizticīgo katedrāli un mošeju. Tāpat, apmeklējot Almatu, Valsts prezidents tika iepazīstināts ar vienu no unikālākajām Kazahstānas sporta celtnēm – augstkalnu slidotavu “Medeo”.

Valstsvizīte Kazahstānā norisinājās no 2. līdz 5. oktobrim. Turpmākajās dienās Valsts prezidents un Lilita Zatleres kundze valstsvizītē apmeklē Uzbekistānu un Turkmenistānu.

Valsts prezidenta preses dienests