Uz deputātu jautājumiem rakstiski iesniegtās atbildes

Ministrs M.Roze

Uz jaut.nr.71/J9 – dok.nr.2889

Par Meža attīstības fonda līdzekļu izlietojumu

Zemkopības ministrija ir saņēmusi un izvērtējusi Latvijas Republikas Saeimas deputātu jautājumus par Meža attīstības fonda līdzekļu izlietojumu.

Ņemot vērā to, ka 1. un 2. jautājums ir savstarpēji saistīti, sniedzu uz tiem apvienotu atbildi:

1. Kad tiks izbeigta Meža attīstības fonda līdzekļu piešķiršana projektiem, kas saistīti ar Meža attīstības fonda konsultatīvās padomes vai padomes locekļiem?

2. Kāds ir pamatojums līdzekļu piešķiršanai projektiem, kas saistīti ar Meža attīstības fonda konsultatīvās padomes un padomes locekļiem?

Atbilde:

Saskaņā ar Meža likuma 43.panta trešo daļu Ministru kabineta noteiktajā kārtībā izveidots Meža attīstības fonds (turpmāk – Fonds) meža nozares atbalsta un attīstības programmu finansēšanai, meža zinātniskajai izpētei, meža īpašnieku izglītošanai un apmācībai. Fonda finanšu līdzekļus veido valsts budžeta dotācija no vispārējiem ieņēmumiem, juridisku un fizisku personu ziedojumi un ārvalstu finanšu palīdzība.

Saskaņā ar 2007.gada 8.maija Ministru kabineta noteikumiem Nr.313 “Meža attīstības fonda izveidošanas, pārvaldīšanas un izlietošanas kārtība” Fondu pārvalda Zemkopības ministrijas izveidota Meža attīstības fonda padome (turpmāk – Padome). Padomes priekšsēdētājs ir zemkopības ministrs, Fonda sekretariāta funkcijas pilda Zemkopības ministrijas Meža politikas departaments.

Padomes sastāvā ir Ekonomikas, Izglītības un zinātnes, Finanšu, Vides un Zemkopības ministrijas pārstāvji.

Lai nodrošinātu Fonda finansējuma izlietojuma atklātumu, kā arī veicinātu sabiedrības interešu ievērošanu Fonda līdzekļu sadalē un tās līdzdalību lēmumu sagatavošanas procesā, MK noteikumi paredz, ka Zemkopības ministrija atbilstoši nozares interešu grupu deleģējumam izveido Meža attīstības fonda konsultatīvo padomi (turpmāk – Konsultatīvā padome), kuras lēmumiem ir ieteikuma raksturs.

Konsultatīvās padomes sastāvā saskaņā ar 2007.gada 8.maija Ministru kabineta noteikumiem Nr.313 “Meža attīstības fonda izveidošanas, pārvaldīšanas un izlietošanas kārtība” ir meža īpašnieku vai pārvaldītāju, kokrūpniecības, meža nekoksnes vērtību apsaimniekotāju, meža apsaimniekošanas pakalpojumu sniedzēju, vides un dabas aizsardzības, darba ņēmēju, zinātniskās izpētes un izglītības interešu grupu, kā arī Latvijas Pašvaldību savienības un Valsts meža dienesta pārstāvji.

Konsultatīvās padomes kompetencē ir izvērtēt konkursam iesniegto programmu un projektu iesniegumus saskaņā ar 2008.gada 11.februāra Ministru kabineta noteikumu Nr.97 “Valsts atbalsta piešķiršanas kārtība meža nozares attīstībai 2008.gadā” noteiktajiem vērtēšanas kritērijiem, kā arī izvērtēt īstenoto projektu izpildes rezultātus.

Konsultatīvās padomes loceklis nevērtē savas vai ar viņu saistītas institūcijas vai radinieka iesniegtu projekta pieteikumu. Konsultatīvās padomes loceklis sēdes laikā var mainīt kāda atsevišķa projekta vērtējumu, ņemot vērā izteiktos viedokļus, izmaiņas atzīmējot vērtējuma tabulā un parakstoties pie izdarītajām izmaiņām. Pēc sēdes Konsultatīvās padomes loceklis parakstīto vērtējumu iesniedz Fonda sekretariātā.

Ievērojot iepriekšminēto, ir skaidri redzams, ka meža nozares atbalsta un attīstības projekti ir un būs saistīti ar kādu no nozares interešu grupām un šīs interešu grupas pārstāvi Fonda Konsultatīvajā padomē, jo Fonda Konsultatīvajā padomē ir pārstāvētas visas meža nozares interešu grupas.

Lai novērstu iespēju, ka kāds atsevišķs Fonda finansētais meža nozares atbalsta un attīstības vai zinātniskās izpētes projekts ir saistīts ar vismaz vienu Konsultatīvās padomes locekli, būtu jāmaina Fonda darbību regulējoši normatīvie akti. Tas savukārt nozīmētu samazināt Fonda finansējuma izlietojuma atklātumu un neveicinātu sabiedrības interešu ievērošanu Fonda līdzekļu sadalē un izslēgtu sabiedrības un meža nozares interešu grupu līdzdalību lēmumu sagatavošanas procesā.

Lēmumu par meža nozares atbalsta un attīstības un zinātniskās izpētes projektu finansēšanu vai noraidīšanu pieņem Padome, ievērojot Konsultatīvās padomes, piesaistīto ekspertu un Padomes locekļu vērtējumu. Līdz šim Padome nav atbalstījusi nevienu projekta finansēšanu, kas būtu saistīts ar kādu Padomes locekli, jo Padomes sastāvā ir ministriju pārstāvji, kas nepārstāv nozares interešu grupas vai Zinātnes reģistrā reģistrētas zinātniskās izpētes institūcijas.

Gribu uzsvērt, ka kopš Fonda izveidošanas 2001.gada 23.oktobrī un finanšu līdzekļu piešķiršanas 2003.gadā Fonda darbībā sistemātiski ir veikti uzlabojumi, nodalot projektu pieteikumu vērtēšanas (Konsultatīvā padome, eksperti) lēmuma pieņemšanas (Padome) un administrēšanas (Lauku atbalsta dienests) procedūras. Ir pilnībā nodrošināta Fonda darbības, projektu pieteikumu un sasniegto rezultātu izvērtēšanas pārskatāmība.

Jāatzīmē, ka arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (turpmāk – Birojs), izvērtējot Fonda darbību, 2008.gada vēstulē Nr. 1/7652 nenorāda uz normatīvo aktu pārkāpumu, piešķirot finansējumu projektam, kas saistīts ar kādu no Konsultatīvās padomes locekļiem. Birojs lūdz “nodrošināt, lai turpmāk Konsultatīvās padomes pārstāvji nepiedalītos to projektu atbalstīšanā, kurus vada (vadīja) vai kurus iesniegušas komercsabiedrības un biedrības (nodibinājumi), kuru pārvaldes institūcijās (valdēs, padomēs) amatus ieņem Konsultatīvās padomes locekļi...”

3. Kā Ministru prezidenta pasludinātais taupības režīms ietekmē Zemkopības ministrijas padotības iestāžu budžetus?

Atbilde:

Meža attīstības fonds nav Zemkopības ministrijas padotības iestāde, jo:

– saskaņā ar 2007.gada 8.maija Ministru kabineta noteikumiem Nr.313 “Meža attīstības fonda izveidošanas, pārvaldīšanas un izlietošanas kārtība” Fonda finanšu līdzekļus veido valsts budžeta dotācija no vispārējiem ieņēmumiem, juridisku un fizisku personu ziedojumi un ārvalstu finanšu palīdzība;

– Fondu pārvalda Zemkopības ministrijas izveidota Meža attīstības fonda padome. Padomes priekšsēdētājs ir zemkopības ministrs;

– Fonda sekretariāta funkcijas pilda Zemkopības ministrijas Meža politikas departaments;

– Lauku atbalsta dienests administrē projektu pieteikumu pieņemšanu, līgumu slēgšanu ar finansēto projektu izpildītājiem, projektu finansēšanas, kā arī finansējuma izlietojuma kontroli;

– Padomes un Konsultatīvās padomes locekļi par darbu Padomē un Konsultatīvajā padomē atalgojumu nesaņem.

Atbilstoši likumam “Grozījumi likumā par valsts budžetu 2008.gadam” Meža attīstības fonda finansējums 2008.gadā ir samazināts par 3%.

Tomēr gribu uzsvērt, ka deputātu jautājumā minētie projekti un to īstenošana ir vitāli nepieciešama nozares attīstībai. Projektu īstenošanai tika izsludināts atklāts konkurss normatīvajos aktos noteiktā kārtībā. Projektu darba uzdevumus sagatavoja Zemkopības ministrija sadarbībā ar meža nozares interešu grupu pārstāvjiem.

Atzīmēšu tikai dažus Latvijas tautsaimniecības un meža nozares kopējus ieguvumus, īstenojot minētos projektus:

1. Zinātniskās izpētes projekts “Kokrūpniecības nozares sektoru izpēte”. Izpildītājs: SIA “Meža un koksnes produktu pētniecības un attīstības institūts” struktūrvienība “Meža un koksnes produktu zinātniskās pētniecības centrs”. Projekta vadītājs: asociētais profesors Andrejs Domkins.

Ieguvums nozarei: 2007.gada pētījumā tika veikta visaptveroša informācijas apkopošana un analīze par Latvijas kokrūpniecības zāģēšanas sektoru, izvērtēta zāģēšanas sektora konkurētspēja un attīstības iespējas. 2008.gadā jāizvērtē mežizstrādes un būvgaldniecības sektori, kā arī kokrūpniecības mikrouzņēmumu darbība. Iegūtā informācija dos iespēju veikt nozares attīstības stratēģisko plānošanu, parādot nozares attīstības iespējas un produkcijas konkurētspēju globālā tirgū.

2. Zinātniskās izpētes projekts “Faktiskās enerģētiskās koksnes plūsmas apzināšana” Izpildītājs: Rīgas Tehniskā universitāte, Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūts. Projekta vadītāja: profesore Dagnija Blumberga.

Ieguvums nozarei: Šis projekta rezultāts – esošo un potenciāli pieejamo koksnes biomasas apjomu novērtējums Latvijā – ir būtisks valstij un valsts tautsaimniecībai kopumā, jo pieejamā informācija par izlietoto koksnes apjomu enerģijas ražošanā balstās uz nepilnīgiem Centrālās statistikas pārvaldes datiem, no vienas puses, un patērētās enerģijas daudzuma novērtējumu, no otras puses. Bez precīzas informācijas nav iespējama bioenerģijas ražošanas attīstības plānošana, t.sk. saistībā ar Eiropas Savienības izvirzīto mērķi atjaunojamās enerģijas īpatsvara palielināšanai kopējā enerģijas bilancē. Savukārt meža nozarei šī informācija ir nepieciešama, lai pieņemtu pareizus lēmumus nozares attīstības stratēģiskajā plānošanā, gan atsevišķa uzņēmuma biznesa plānošanā, jo atjaunojamās enerģētikas nozare kokrūpniecībai būs vienlaikus gan konkurents, gan sabiedrotais resursu tirgos un uzņēmumu konkurētspējas nostiprināšanā.

3. Zinātniskās izpētes projekts “Latvijas meža resursu ilgtspējīgas, ekonomiski pamatotas izmantošanas un prognozēšanas modeļu izstrāde” Izpildītājs: Latvijas valsts mežzinātnes institūts “Silava”. Projekta vadītājs: pētnieks Jānis Donis.

Ieguvums nozarei: Ņemot vērā meža (atjaunojamo) resursu pieaugošo nozīmību Latvijas tautsaimniecībā saistībā ar atjaunojamās enerģijas īpatsvara pieaugumu, kokrūpniecības attīstības tendencēm, kā arī mežsaimnieciskās darbības cikla ilgumu, meža lomu vides stabilizācijā, bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā un tā sociālo nozīmību, nepieciešams instruments lēmumu pieņemšanai un meža politikas/stratēģijas izstrādei nacionālā un reģionālā līmenī, kā arī daudzmērķu meža resursu izmantošanas prognozēšanai.

Virknē valstu ir izstrādātas programmas, kuras izmantojamas resursu attīstības modelēšanai un stratēģisko lēmumu pieņemšanas atbalstam. Projekta uzdevums ir izveidot Latvijas meža resursu modelēšanas un prognozēšanas sistēmu (instrumentu) un atbilstošu cilvēkresursu kapacitāti.

4. Meža nozares atbalsta un attīstības projekts “Apmācību bāzes izveide mežizstrādes tehnikas operatoru apmācībai”. Projekta izpildītājs: biedrība “Latvijas Kokrūpniecības federācija”. Projekta vadītājs: Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Kristaps Klauss.

Ieguvums nozarei: Iecere izveidot mežizstrādātāju operatoru skolu ir pārliecinošs piemērs sadarbībai starp izglītības iestādēm, meža nozares uzņēmumiem un nozares nevalstiskajām organizācijām ar mērķi sagatavot mežizstrādes uzņēmumu darbiniekus un Ogres meža tehnikuma audzēkņus darba tirgus prasībām. Šobrīd tas ir īpaši aktuāli, jo Latvijas mežizstrādes uzņēmumu pakalpojumi ir vieni no dārgākajiem Baltijas jūras reģionā, kas lielā mērā ietekmē kokmateriālu cenu. Tāpēc mežizstrādātāju produktivitātes paaugstināšana (kur viens no svarīgākajiem aspektiem ir harvesteru un forvarderu operatoru meistarība) ļaus samazināt apaļkoksnes saražošanas izmaksas, kas veicinās arī Latvijas tālākapstrādes uzņēmumu konkurētspēju.

Ar cieņu,

zemkopības ministrs M.Roze

Rīgā 2008.gada 19.septembrī

Ministrs M.Segliņš

Uz jaut.nr. 72/J9 – dok.nr.2870

Par priekšlikumiem likumprojektam “Grozījumi Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likumā” (Nr.586/Lp9)

Atbilstoši Saeimas kārtības ruļļa 121.pantam sniedzu atbildes uz deputātu jautājumiem (jautājumu reģistra Nr.72/J9) par priekšlikumu likumprojektam “Grozījumi Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likumā” (Nr.586/Lp9) (jautājumu reģistra Nr.72/J9), kas iesniegts Saeimā, man pildot finanšu ministra pienākumus:

1. Uzskatu, ka Finanšu ministrijas izstrādāto grozījumu veikšana Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likumā valsts un pašvaldību budžetus ietekmēs pozitīvi, jo zemesgabalu pirmpirkuma tiesīgajām personām tiks sniegta iespēja atbilstoši patiesajai nekustamo īpašumu tirgus vērtībai iegūt īpašumā zemesgabalus, kurus saskaņā ar Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likuma 44¹.pantu tāpat var pārdot tikai zemesgrāmatā ierakstītas ēkas (būves) īpašniekam un gadījumā, ja šī persona savas pirmpirkuma tiesības uz apbūvētu zemesgabalu nevar izmantot vai neizmanto, tai ir zemes nomas tiesības uz to pašu zemesgabalu, uz kuru tai ir pirmpirkuma tiesības, un minētais zemesgabals nevar tikt atsavināts citām personām. Turpretim, ja minētie zemesgabali netiek atsavināti, bet tiek turpinātas nomas attiecības, valsts vai pašvaldība zemesgabala vērtību atgūst pēc vairāk nekā sešdesmit gadiem.

2. Civillikuma Lietu tiesību daļas 968.pants nosaka, ka uz zemes uzcelta un cieši ar to savienota ēka atzīstama par tās daļu. Viens no zemes reformas mērķiem ir veicināt ēkas un zemes apvienošanu vienotā īpašumā, un minētie Finanšu ministrijas izstrādātie grozījumi Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likumā veicinās šāda veida īpašuma izveidošanos.

Papildus norādu, ka šādā veidā atsavināti tiek tikai tādi zemesgabali, kas nav nepieciešami valsts un pašvaldību funkciju realizēšanai. Līdz ar to šādu apbūvētu zemesgabalu paturēšana valsts vai pašvaldību īpašumā ir uzskatāma par nelietderīgu (rodas papildus administrēšanas izmaksas saistībā ar nomas līgumu slēgšanu un to saistību izpildes kontroli).

3. Saeima 2008.gada 7.februārī pieņēma grozījumus Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumā pārejas noteikumu 29.punktā, nosakot, ja atsavināmam apbūvētam zemesgabalam vērtība tiek noteikta pēc 2007.gada 31.augusta, šo zemesgabalu pārdod par tādu vērtību privatizācijas vajadzībām, kāda tā bija 2007.gada 31.augustā. Ar pārejas noteikumu 30.punktu tika noteikts, ka šo pārejas noteikumu 15., 28. un 29.punktā noteiktajos gadījumos netiek piemēroti šā likuma 8.panta trešās daļas nosacījumi, kas nosaka: ja Valsts zemes dienesta noteiktā apbūvētā zemesgabala vērtība privatizācijas vajadzībām ir zemāka par zemes kadastrālo vērtību, privatizāciju veicošās institūcijas noteiktā apbūvēta zemesgabala cena ir vienāda ar zemes kadastrālo vērtību.

Ņemot vērā minēto, uzskatu, ka, tā kā likumprojektā minēto zemesgabalu atsavināšana arī ir zemes reformas sastāvdaļa, tad, lai tiktu ievērots vienlīdzīgas attieksmes princips, arī Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likumā būtu jāietver norma, ka, nosakot mantas nosacīto cenu, nav piemērojamas tās zemes reformu regulējošās likuma normas, kurās noteikts, ka zemesgabals atsavināms par cenu, kas nav mazāka par zemes kadastrālo vērtību.

4. Priekšlikumi minētajiem grozījumiem Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likumā Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldību komisijai tika iesniegti jau pirms likumprojekta izskatīšanas 2.lasījumā ar Rīgas domes 2008.gada 22.februāra vēstuli Nr.1-10/01-08-659-nd. Šie priekšlikumi grozījumiem likumā tika izskatīti 2008.gada 5.marta komisijas sēdē un tika nolemts tos ar komisijas priekšsēdētāja 2008.gada 6.marta vēstuli Nr.9/7-2 nosūtīt Ministru prezidentam izvērtēšanai, kurš savukārt ar savu 2008.gada 12.marta rezolūciju tos nosūtīja viedokļa sniegšanai Tieslietu ministrijai, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijai un Finanšu ministrijai. Ministrijas atbalstīja šos likuma grozījumus, kā rezultātā Ministru kabineta 2008.gada 10.jūnija sēdē (prot. Nr.38, 41.§) tika atbalstīts atbildes projekts Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai. Pamatojoties uz minēto, uzskatu, ka priekšlikumi grozījumiem likumā tika iesniegti savlaicīgi.

5. Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likuma 8.pantā ir noteikta kārtība, kādā tiek noteikta nekustamā īpašuma nosacītā cena. Nosacīto cenu atbilstoši mantas vērtībai nosaka mantas novērtēšanas komisija. Mantas novērtēšanas komisija novērtēšanai pieaicina vienu vai vairākus sertificētus vērtētājus. Nekustamā īpašuma novērtēšanas komisijas sastāvu un mantas nosacīto cenu apstiprina institūcija (amatpersona), kura saskaņā ar šā panta pirmo un otro daļu organizē nekustamā īpašuma novērtēšanu. Līdz ar to uzskatu, ka iespējamais korupcijas risks netiek paaugstināts.

Finanšu ministra vietā –

iekšlietu ministrs M.Segliņš

Rīgā 2008.gada 17.septembrī

 
Ministrs G.Bērziņš

Uz jaut.nr.73/J9 – dok.nr.2910

Par priekšlikumiem likumprojektam “Grozījumi Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likumā” (Nr.586/Lp9)

Atbilstoši Ministru prezidenta I.Godmaņa 2008.gada 15.septembra rezolūcijai Nr.50/SAN-3172 esmu saņēmis un izskatījis Saeimas deputātu jautājumus (turpmāk – vēstule) par priekšlikumiem likumprojektam “Grozījumi Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likumā” (Nr.586/Lp9) (turpmāk – likumprojekts).

Ministru prezidenta priekšlikums paredz papildināt likuma 8.pantu ar astoto daļu šādā redakcijā:

“(8) Nosakot mantas nosacīto cenu, nav piemērojamas tās zemes reformu regulējošās likuma normas, kurās noteikts, ka zemesgabals atsavināms par cenu, kas nav mazāka par zemes kadastrālo vērtību, šādos gadījumos:

1) ja tiek atsavināts zemes starpgabals;

2) ja tiek atsavināts apbūvēts zemesgabals šā likuma 44.¹panta noteiktajā kārtībā;

3) ja zemesgabals tiek pārdots izsolē, ievērojot šā likuma 14.panta nosacījumus.”

Attiecībā uz vēstulē ietverto pirmo jautājumu norādāms, ka konkrēto grozījumu veikšana Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likumā valsts un pašvaldību budžetus ietekmēs pozitīvi, jo zemesgabalu pirmpirkuma tiesīgajām personām tiks sniegta iespēja atbilstoši patiesajai nekustamo īpašumu tirgus vērtībai iegūt īpašumā zemesgabalus, kurus saskaņā ar Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likuma 44¹.pantu tāpat var pārdot tikai zemesgrāmatā ierakstītas ēkas (būves) īpašniekam, un gadījumā, ja šī persona savas pirmpirkuma tiesības uz apbūvētu zemesgabalu nevar izmantot vai neizmanto, tai ir zemes nomas tiesības uz to pašu zemesgabalu, uz kuru tai ir pirmpirkuma tiesības, un minētais zemesgabals nevar tikt atsavināts citām personām. Turpretim, ja minētie zemesgabali netiek atsavināti, bet tiek turpinātas nomas attiecības, valsts vai pašvaldība zemesgabala vērtību atgūst pēc vairāk nekā sešdesmit gadiem.

Attiecībā uz vēstulē ietverto otro jautājumu norādāms, ka likuma “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” 2.pants noteic, ka zemes reformas mērķis ir pakāpeniskas valsts īpašuma denacionalizācijas, konversijas, privatizācijas un nelikumīgi atsavinātu zemes īpašumu atdošanas gaitā pārkārtot zemes īpašuma un zemes lietošanas tiesiskās, sociālās un ekonomiskās attiecības pilsētās, lai veicinātu sabiedrības interesēm atbilstošas pilsētu apbūves veidošanos, zemes aizsardzību un racionālu izmantošanu. Līdzīgs tiesiskais regulējums ir nostiprināts likuma “Par zemes reformu Latvijas Republikas lauku apvidos” 1.pantā. Ņemot vērā minēto un to, ka likumprojektā minēto zemesgabalu atsavināšana arī ir zemes reformas sastāvdaļa, uzskatu, ka ar minēto grozījumu pieņemšanu tiktu veicināts tas, ka ēku īpašnieks izpērk tos zemesgabalus, uz kuriem atrodas tam piederošās ēkas, kas savukārt atrisinātu praksē esošos jautājumus saistībā ar ēkas un zemes apvienošanu vienotā nekustamajā īpašumā, kā tam būtu jābūt saskaņā ar Civillikuma 968.pantu.

Attiecībā uz vēstulē ietverto trešo jautājumu vēršu uzmanību, ka princips, kas attiecas uz apbūvētu zemesgabalu cenas noteikšanu privatizācijas vajadzībām, šajā likumprojektā netiek ievests kā jauns, t.i., Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likuma (turpmāk – Pabeigšanas likums) pārejas noteikumu 29. un 30.punkts jau paredz apbūvētu zemesgabalu cenas noteikšanu zem kadastrālās vērtības. Pabeigšanas likuma pārejas noteikumu 29.punkts noteic, ka gadījumos, kad atsavināmam zemesgabalam vērtība tiek noteikta pēc 2007.gada 31.augusta, šo zemesgabalu privatizācijas vajadzībām pārdod par tādu vērtību, kāda tā bija 2007.gada 31.augustā. Savukārt Pabeigšanas likuma pārejas noteikumu 30.punkts noteic, ka šo pārejas noteikumu 15., 28. un 29.punktā noteiktajos gadījumos netiek piemēroti šā likuma 8.panta trešās daļas nosacījumi, t.i., ja Valsts zemes dienesta noteiktā apbūvētā zemesgabala vērtība privatizācijas vajadzībām ir zemāka par zemes kadastrālo vērtību, privatizāciju veicošās institūcijas noteiktā apbūvētā zemesgabala cena ir vienāda ar zemes kadastrālo vērtību. Ņemot vērā minēto, uzskatu, ka, tā kā likumprojektā minēto zemesgabalu atsavināšana arī ir zemes reformas sastāvdaļa, tad, lai tiktu ievērots vienlīdzīgas attieksmes princips, arī Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likumā būtu jāietver norma, ka, nosakot mantas nosacīto cenu, nav piemērojamas tās zemes reformu regulējošās likuma normas, kurās noteikts, ka zemesgabals atsavināms par cenu, kas nav mazāka par zemes kadastrālo vērtību.

Attiecībā uz vēstulē ietverto ceturto jautājumu informēju, ka priekšlikumi minētajiem grozījumiem Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likumā Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldību komisijai tika iesniegti jau pirms likumprojekta izskatīšanas 2.lasījumā ar Rīgas domes 2008.gada 22.februāra vēstuli Nr.1-10/01-08-659-nd. Šie priekšlikumi grozījumiem likumā tika izskatīti 2008.gada 5.marta komisijas sēdē un tika nolemts tos ar komisijas priekšsēdētāja 2008.gada 6.marta vēstuli Nr.9/7-2 nosūtīt Ministru prezidentam izvērtēšanai, kurš savukārt ar savu 2008.gada 12.marta rezolūciju tos nosūtīja viedokļa sniegšanai Tieslietu ministrijai, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijai un Finanšu ministrijai. Ministrijas atbalstīja šos likuma grozījumus, kā rezultātā Ministru kabineta 2008.gada 10.jūnija sēdē (prot. Nr.38, 41.§) tika atbalstīts atbildes projekts Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai. Ņemot vērā minēto, uzskatu, ka priekšlikumi grozījumiem likumā tika iesniegti savlaicīgi.

Attiecībā uz vēstulē ietverto piekto jautājumu norādu, ka likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 2.pants noteic, ka šā likuma mērķis ir nodrošināt valsts amatpersonu darbību sabiedrības interesēs, novēršot jebkuras valsts amatpersonas, tās radinieku vai darījumu partneru personiskās vai mantiskās ieinteresētības ietekmi uz valsts amatpersonas darbību, veicināt valsts amatpersonu darbības atklātumu un atbildību sabiedrības priekšā, kā arī sabiedrības uzticēšanos valsts amatpersonu darbībai. Savukārt minētā likuma 30.panta pirmā daļa noteic, ka par šā likuma pārkāpumiem personu sauc pie normatīvajos aktos noteiktās atbildības. Valsts amatpersonai saskaņā ar šā panta noteikumiem iestājas arī civiltiesiskā atbildība. Tādējādi no minētajām tiesību normām izriet, ka, ja amatpersona ir ieinteresēta attiecīgā lēmuma pieņemšanā, tā ir saucama pie likumā noteiktās atbildības.

Ar cieņu,

tieslietu ministrs G.Bērziņš

Rīgā 2008.gada 24.septembrī