Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ministru kabineta sēdē: 2008.gada 23.septembrī. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 26.09.2008., Nr. 150 https://www.vestnesis.lv/ta/id/181660

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Par ārlietu ministra darba vizīti Amerikas Savienotajās Valstīs, tikšanos ar Irānas ārlietu ministru, citām diplomātiskajām aktivitātēm

Vēl šajā numurā

26.09.2008., Nr. 150

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Ministru kabineta sēdē: 2008.gada 23.septembrī

 

RAPLM: Par rīcību ar rajona pašvaldību nekustamajiem īpašumiem

Ministru kabinetā 23.septembrī tika izskatīts Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas (RAPLM) izstrādātais informatīvais ziņojums par rīcību ar rajona pašvaldību nekustamajiem īpašumiem.

Informatīvajā ziņojumā ietverta informācija, kā RAPLM izstrādās, saskaņos un iesniegs valdībā izskatīšanai un apstiprināšanai lēmumu projektus, lai izpildītu rajonu pašvaldību reorganizācijas likumu.

Likums nosaka, ka pirms rajona pašvaldības nekustamā īpašuma atsavināšanas, iznomāšanas ilgāk par vienu gadu, ieķīlāšanas, apgrūtināšanas ar lietu vai saistību tiesībām ir nepieciešama MK piekrišana.

Ja nekustamais īpašums tiek atsavināts, tad atsavināšanas rezultātā gūtie ieņēmumi novirzāmi rajona pašvaldības investīciju projektu, ES fondu un ārvalstu finanšu palīdzības projektu finansēšanai, rajona pašvaldības aizņēmumu atmaksāšanai, ilgtermiņa saistību izpildei vai reorganizācijas plāna īstenošanas nodrošināšanai.

Šādi ierobežojumi darbībām ar nekustamo īpašumu paredzēti, ņemot vērā rajonu pašvaldību reorganizācijas procesu, lai nepieļautu nepamatotu rajona pašvaldības mantas atsavināšanu, izšķērdēšanu līdz rajona mantas nodošanai vietējām pašvaldībām vai plānošanas reģioniem.

 

RAPLM: Par Zemes politikas pamatnostādnēm 2008.–2013.gadam

Ministru kabinets 23.septembrī apstiprināja Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas (RAPLM) izstrādātās Zemes politikas pamatnostādnes 2008.–2014.gadam. Zemes politikas pamatnostādnes ir politikas plānošanas dokuments, kurā formulēti zemes politikas mērķi, problēmas, kas kavē šo mērķu sasniegšanu, politikas pamatprincipi un politikas rezultāti, rīcības virzieni politikas mērķu un rezultātu sasniegšanai.

Pamatnostādnēs zeme tiek apskatīta kā resurss tās izmantošanai, plānošanai un attīstībai. Ņemot vērā, ka zemes izmantošanu būtiski ietekmē tiesiskie un ekonomiskie aspekti, zeme tiek skatīta arī kā tiesību un vērtības objekts. Analizējot zemes politikas virzienus, tiek ievērotas publiskās un privātās intereses un vajadzības.

Veicot situācijas analīzi zemes izmantošanā un ar to saistītajās jomās, tika konstatētas vairākas problēmu kopas, kas jārisina, izstrādājot zemes politikas pamatnostādnes. Kā būtiska problēma tika minēta zemes neracionāla izmantošana, nepilnības teritorijas plānošanas sistēmā, kas aizkavē zemju rezervēšanu infrastruktūras attīstībai, kā arī nekontrolēta urbanizācijas izplešanās lauku teritorijā, kas izraisa “atlūzu” ciematu veidošanos, zemes un ainavas degradācijas draudus.

Zemes politikas mērķis ir nodrošināt zemes kā unikāla dabas resursa ilgtspējīgu izmantošanu. Šā definētā mērķa izpildi var panākt, izpildot izvirzītos divus galvenos uzdevumus atbilstoši zemes politikā apskatāmajām jomām, tas ir, nodrošināt racionālu un efektīvu zemes izmantošanu, ievērojot zemes aizsardzības nosacījumus, izveidot efektīvu un stabilu tiesisko, informatīvo un ekonomisko vidi ilgtspējīgas zemes izmantošanas nodrošināšanai.

Zemes politikas realizācijas nodrošināšanai ir paredzēts sagatavot vairākus pamatnostādnēm pakārtotus politikas plānošanas dokumentus ainavu jomā, kā arī plānošanas dokumentus, lai īstenotu zemes aizsardzību, novērstu riskus zemes degradācijai un izveidotu finansēšanas sistēmu zemes rekultivācijai, lai pilnveidotu piekrastes teritorijas apsaimniekošanu, vienkāršotu tiesību reģistrācijas procedūras, nodrošinātu tiesiskā regulējuma nepārtrauktību pēc zemes reformas beigām un citu pasākumu realizācijai.

Pamatnostādņu ieviešanai ir plānots izstrādāt tiesību aktus tiesiskā regulējuma pilnveidošanai, metodikas teritorijas plānošanas kvalitātes uzlabošanai un zemes kvalitatīvā novērtējuma noteikšanai. Bez politikas plānošanas un normatīvā regulējuma pilnveidošanas zemes politikas realizācijā ir paredzēts piemērot finanšu instrumentus, lai izmainītu zemes īpašnieku motivāciju zemes izmantošanā, kā arī paaugstināt zemes īpašnieku zināšanas zemes ilgtspējīgā izmantošanā.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas Komunikācijas nodaļa

 

TM: Par nekustamo īpašumu kadastrālo vērtību pārrēķināšanas iespējām 2009.gadā

23.septembrī valdība iepazinās ar Tieslietu ministrijas (TM) speciālistu izstrādāto informatīvo ziņojumu par nekustamo īpašumu kadastrālo vērtību pārrēķināšanas iespējām 2009.gadā. Informatīvais ziņojums izstrādāts, lai analizētu iespējas pārrēķināt kadastrālo vērtību, reaģējot uz nekustamā īpašuma tirgus cenu svārstībām.

Kadastrālo vērtēšanu regulē nekustamo īpašumu valsts kadastra likums, kā arī kadastrālās vērtēšanas noteikumi. Vērtību bāze tiek izstrādāta pa nekustamā īpašuma grupām visā valsts teritorijā. Ir noteiktas četras nekustamā īpašuma grupas, kuru vērtību aktualizē reizi četros gados.

Informatīvajā ziņojumā norādīts, ka esošā normatīvā bāze neparedz efektīvu mehānismu kadastrālo vērtību aktualizācijai, reaģējot uz strauju cenu kritumu nekustamo īpašumu tirgū. Speciālisti norāda, ka kadastrālās vērtības iespējams masveidā pārrēķināt divējādi – veicot bāzes vērtību aktualizāciju vai pieņemot kadastrālo vērtību korekcijas koeficientu. Pirmais ir laikietilpīgs un neefektīvs risinājums strauju tirgus izmaiņu gadījumā. Ziņojuma autori iesaka noteikt kadastrālo vērtību korekcijas koeficientu, kas būtu spēkā līdz jaunas vērtību bāzes izstrādei vai tās aktualizācijai.

Lai to veiktu, jāveic grozījumi normatīvajos aktos. Korekcijas koeficienta ieviešanas gadījumā Valsts zemes dienestam arī nepieciešams finansējums atbilstošas programmatūras izstrādei.

Informatīvā ziņojuma autori norāda, ka nekustamā īpašuma tirgus darījumu skaits samazinās, bet pētījumi neuzrāda strauju cenu līmeņa samazināšanos, tāpēc kadastra vērtību masveida pārrēķins uz 2009.gada 1.janvāri neesot nepieciešams.

Valdības sēdē tika nolemts, ka TM līdz nākamā gada sākumam ir jāsagatavo un jāiesniedz Ministru prezidentam ziņojums par kadastrālās vērtēšanas sistēmas pilnveidošanas iespējām, kurā būtu izvērtēta normatīvo aktu grozījumu lietderība, paredzot iespēju reaģēt uz straujām pārmaiņām nekustamo īpašumu tirgū, ieviešot kadastrālu vērtību samazinošu koeficientu.

 

TM: Par grozījumiem likumā par valsts kompensāciju cietušajiem

23.septembrī valdība izskatīja grozījumus likumā par valsts kompensāciju cietušajiem. Likuma grozījumi paredz vēl par gadu pagarināt likuma pārejas noteikumos minēto kompensācijas maksimāla apjoma palielināšanas termiņu.

Pašlaik likums par valsts kompensāciju cietušajiem paredz, ka maksimālā kompensācija gadījumos, ja noziedzīga nodarījuma rezultātā ir iestājusies personas nāve, cietušajam nodarīti smagi, vidēja smaguma miesas bojājumi vai noziedzīgais nodarījums bijis vērsts pret personas dzimumneaizskaramību, ir piecu minimālo algu apmērā. Pārejas noteikumi paredz, ka nākamā gada 1.janvārī maksimālais kompensācijas apjoms palielinātos līdz 10 minimālo algu apmēram.

Kompensācijas maksimālā apmēra palielināšana tiek atlikta par gadu, jo pašlaik Juridiskās palīdzības administrācijai nav piešķirts papildus nepieciešamais finansējums.

Grozījumi likumā vēl jāpieņem Saeimā.

Tieslietu ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

 

VidM: Par grozījumiem Dabas resursu nodokļa likumā

23.septembrī Ministru kabineta sēdē tika apstiprināts Vides ministrijas sagatavotais likumprojekts “Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā”.

Likumprojekts precizē darbības, kādas veicamas Vides ministrijas padotībā esošai iestādei un Vides ministrijai, ja nodokļa maksātājs vai apsaimniekotājs attiecīgo atkritumu apsaimniekošanas sistēmu nepiemēro vai piemēro nepilnīgā apmērā un neizpilda apsaimniekošanas līgumā ar Vides ministrijas padotībā esošu iestādi ietvertās saistības, vai arī mēneša laikā pēc normatīvajos aktos noteiktā termiņa nav iesniedzis Vides ministrijas padotībā esošā iestādē Dabas resursu nodokļa likumā noteikto pārskatu.

Nodokļa likmju samazinājums par preču un izstrādājumu iepakojumu un vienreizlietojamiem galda traukiem un piederumiem no kartona, papīra, dabiskām šķiedrām, bioplastmasas un oksisadalāmās plastmasas, izstrādāts, lai turpinātu veicināt videi draudzīgāku iepakojumu izmantošanu. Kā parādīja 2008.gada sākumā ieviestās samazinātās nodokļa likmes par bioplastmasu, šāda pieeja ir būtiski veicinājusi plastmasas iepirkumu maisiņu patēriņu, tomēr, lai sasniegtu maksimālu efektu, nodokļa likmes šiem izstrādājumiem nepieciešams vēlreiz grozīt.

Nodokļa likmju paaugstināšana par sadzīves atkritumu apglabāšanu un par dažām videi kaitīgo preču grupām izstrādāta, lai veicinātu atkritumu šķirošanu, atsevišķu videi kaitīgu preču atkritumu pārstrādi un reģenerāciju un atkritumu poligonos apglabājamo atkritumu apjoma samazināšanu. Kā rāda pieredze, ekonomisko instrumentu pielietošana vides aizsardzībā ir efektīva un sasniedz mērķi, ja šie instrumenti ir adekvāti, tas ir, pietiekami iedarbīgi un stimulējoši vienlaikus.

Vides ministrijas Komunikācijas nodaļa

 

ĪUMEPLS: Par prioritāriem projektiem e-pārvaldes un informācijas sabiedrības attīstībai

Ministru kabinets 23.septembrī apstiprināja Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariāta sagatavoto elektroniskās pārvaldes un informācijas sabiedrības attīstības prioritāro projektu sarakstu ES struktūrfondu 2007.–2013.gada plānošanas periodam.

Prioritāro projektu sarakstā ir iekļautas 89 projektu tēmas, ko realizēs ministrijas un to pakļautībā un pārraudzībā esošās iestādes, izmantojot Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējumu.

Šo projektu īstenošanu darbības programmas “Infrastruktūra un pakalpojumi” apakšaktivitātē “Informācijas sistēmu un elektronisko pakalpojumu attīstība” koordinē sekretariāts. Informācijas sistēmu un e-pakalpojumu attīstībai pieejamais kopējais finansējums ir 116,4 miljoni latu, no tiem Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansējums – 98,9 miljoni latu.

Prioritāro projektu saraksta secība tika noteikta, balstoties uz ministriju, to pakļautībā un pārraudzībā esošo institūciju iesniegto projektu tēmu aktualitāti un iestāžu gatavību iesniegt projektu pieteikumus. Svarīgs kritērijs bija projektu tēmu atbilstība ES ieteiktajiem 20 elektroniskajiem pamatpakalpojumiem, pēc kuriem tiek vērtēta dalībvalstu e-pārvaldes attīstība.

Valsts iestāžu ierosinātie projekti plānoti izglītības, kultūras, veselības aprūpes, nodarbinātības, sociālās aizsardzības un citās nozarēs. Projektos paredzēts elektronizēt iedzīvotāju un uzņēmēju pieprasītākos pakalpojumus, tostarp pieteikumu iesniegšanu augstākajās mācību iestādēs, vides atļauju un licenču izsniegšanu, veselības aprūpes pakalpojumus, būvniecības atļauju izsniegšanu un digitālās bibliotēkas pakalpojumu izveidi.

Šā gada laikā atbilstīgi apstiprinātajam prioritāro projektu sarakstam iestādes tiks uzaicinātas iesniegt projektu pieteikumus pirmajām 40 projektu tēmām.

Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariāts

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!