Par tirdzniecību un klimatu*

Ekonomikas ministra p.i., tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš:

2008.gada 14.septembrī Briselē (Beļģijā) notiks Eiropas Savienības (turpmāk – ES) prezidējošās valsts Francijas organizēta ES tirdzniecības ministru neformālā sanāksme, kurā paredzētas diskusijas par diviem jautājumiem – tirdzniecības lomu klimata pārmaiņu mazināšanā, kā arī aktuālo situāciju Pasaules tirdzniecības organizācijas Dohas attīstības raunda sarunās (turpmāk – PTO DDA) un iespējamo procesa atsākšanu. Tirdzniecības un klimata pārmaiņu jautājumā Eiropas Komisija plāno izplatīt diskusiju dokumentu.

1. Tirdzniecība un klimata pārmaiņas

Aktuālā situācija

ANO Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām Kioto protokols (turpmāk – Kioto protokols) šobrīd ir viens no starptautiski nozīmīgākajiem instrumentiem klimata pārmaiņu vadīšanā. Tā ietvaros ir noteiktas saistības rūpnieciski attīstītajām valstīm līdz 2012.gadam samazināt siltumnīcefekta gāzu emisiju apjomus par vismaz 5% salīdzinājumā ar 1990.gadu (individuālas katras valsts saistības noteiktas Kioto protokola B pielikumā). Savukārt jaunattīstības valstīm, ņemot vērā to izaugsmes vajadzības, Kioto protokols neuzliek par pienākumu veikt emisiju kvotu samazināšanu.

2007.gada 3.–14.decembrī Bali (Indonēzijā) notika ANO Klimata pārmaiņu konference, kurā tika panākta vienošanās uzsākt sarunas par klimata nosacījumiem pēc 2012.gada, uzsverot nepieciešamību būtiski samazināt siltumnīcefekta gāzu emisiju apjomus, lai ievērojami samazinātu globālās sasilšanas draudus. Sarunas par jaunu līgumu attiecībā uz klimata pārmaiņu pārvaldību plānots pabeigt 2009.gada 30.novembrī–11.decembrī Kopenhāgenā (Dānijā) notiekošajā ANO Klimata pārmaiņu konferencē, pieņemot t.s. Kopenhāgenas protokolu.

Veiksmīgai klimata pārmaiņu jautājumu risināšanai būtiski ir nodrošināt vides un citu, t.sk. starptautiskās tirdzniecības, politiku saskaņotību. Tirdzniecības politikas ietvaros klimata jautājumu vadīšanai būtisku ieguldījumu var sniegt šādas iniciatīvas:

• īpaši labvēlīgu tirdzniecības nosacījumu izveidošana vides precēm un pakalpojumiem – daudzpusēja videi draudzīgu preču un pakalpojumu tirdzniecības barjeru (tarifu un netarifu) samazināšana un atcelšana, iespējams, sekmētu tādu produkcijas izplatību, kuras ražošanas procesā oglekļa dioksīda un citu siltumnīcefekta gāzu ietilpība ir relatīvi mazāka, un pakāpenisku pāreju uz t.s. zemu oglekļa ekonomiku;

• ilgtspējīgu energoresursu starptautiskās tirdzniecības attīstība – līdztekus t.s. vides precēm un pakalpojumiem būtiski ir sekmēt ilgtspējīgu atjaunojamo energoresursu ieguves un starptautiskās tirdzniecības attīstību, pakāpeniski aizstājot neatjaunojamo un oglekļa dioksīda izmešiem bagāto energoresursu ieguvi. Šajā kontekstā centrālais elements ir ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas stiprināšana un tās starptautiska izplatība, veicinot emisiju samazināšanu izmaksu efektīvā veidā. Vienlaikus nozīmīga ir arī starptautiska dažāda veida atbalsta pasākumu, piemēram, subsīdiju, pakāpeniska samazināšana un atcelšana fosilajam kurināmajam;

• robežšķērsošanas nodokļu korekcijas – lai nodrošinātu videi draudzīgu preču starptautisko konkurētspēju, valstis ar augstiem vides standartiem var piemērot t.s. enerģētikas nodokļu korekcijas (atmaksu) videi draudzīgu preču eksportam, kā arī piemērot papildus nodokļus energoietilpīgu preču importam;

• inovāciju un vides tehnoloģiju pārneses sekmēšana uz jaunattīstības valstīm – klimata pārmaiņu mazināšanā būtiska loma ir videi draudzīgu (energoefektīvu atjaunojamo resursu un transportēšanas tehnoloģiju, enerģiju un materiālus taupošu būvniecības tehnoloģiju, zemu oglekļa dioksīda izmešu tehnoloģiju, ūdens uzkrāšanas, otrreizējas izmantošanas, lauksaimniecības biotehnoloģiju u.c.) tehnoloģiju un ekoloģisko inovāciju pēc iespējas plašākai izplatībai, kas palīdzētu samazināt tehnoloģisko atpalicību jaunattīstības valstu vidū, samazināt energoresursu patēriņu pasaulē un ar to saistīto siltumnīcas efektu veidojošo izmešu daudzumu. Saistībā ar to svarīgs ir arī attīstīto valstu tehniskais atbalsts jaunattīstības valstīm jauno vides tehnoloģiju apgūšanā u.tml. Attīstoties tehnoloģijām, aizvien aktuālāks kļūst intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzības aspekts, taču tam nevajadzētu kļūt par šķērsli tehnoloģiju pieejamībai un izplatībai;

• videi draudzīgas valsts iepirkuma politikas veicināšana – uz videi draudzīgu preču un pakalpojumu, kā arī likumīgu un labticīgu dabas resursu izmantošanu orientēta valsts iepirkumu politika ir būtiska energoefektīvas saimnieciskās darbības starptautiskās konkurētspējas stiprināšanai, tādējādi, palielinot vides preču un pakalpojumu eksporta potenciālu, ar tās palīdzību var sekmēt būtisku energoefektivitātes rādītāju uzlabošanos. Videi draudzīgas valsts iepirkuma politikas attīstību ilgtermiņā ir iespējams sekmēt, nostiprinot attiecīgas normas starptautiskās tirdzniecības līgumtiesiskajos nosacījumos, kā daudzpusējā līmenī PTO Vienošanās par valsts iepirkumu, tā arī divpusējo un reģionālo tirdzniecības līgumu ietvaros. Līdz šim PTO ietvaros gan ir bijušas tikai vispārējas diskusijas, vai ilgtspējīgas attīstības nosacījums ir iekļaujams valsts pasūtījumu pieteikumos;

• energoefektivitātes standarti un dabas resursu izcelsmes produkcijas sertifikācija – strauja un masveidīga atmežošana (mežu izciršana), tos pārvēršot par lauksaimniecības platībām, ir viens no būtiskākajiem klimata pārmaiņu virzītājspēkiem. Šī jautājuma risināšanai kā instrumentu iespējams izmantot dabas resursu izcelsmes produkcijas, t.sk. kokmateriālu, sertifikāciju, tādējādi ierobežojot nelikumīgu mežu izciršanu u.c. vērtīgu dabas resursu patēriņu. Lai nodrošinātu pietiekamu starptautisko preču energoefektivitātes standartu efektivitāti, vienlaikus neradot jaunas tirdzniecības barjeras, tiem jābūt saskaņā ar PTO Vienošanās par tirdzniecības tehniskajām barjerām nosacījumiem;

• ekomarķējuma izplatība – privāto marķēšanas shēmu attīstība nodrošinātu sabiedrības informētību par videi (ne)draudzīgām precēm. Tajā pašā laikā ir jānodrošina, lai šāda veida marķēšana nedeformētu starptautisko tirdzniecību, un šī iemesla dēļ jautājums par ekomarķējuma saskaņotību ar PTO normām šobrīd ir ļoti strīdīgs un par to tiek plaši diskutēts.

Lai to nodrošinātu, kā galvenais instruments izmantojams daudzpusējais formāts PTO ietvaros, kas papildināts ar divpusējiem un reģionāliem, kā arī autonomiem tirdzniecības politikas pasākumiem. Tādējādi arī globālo klimata pārmaiņu kontekstā būtiski ir pēc iespējas ātrāk atsākt 2008.gada jūlijā pārtrauktās PTO DDA sarunas un tās noslēgt pēc iespējas tuvākā laikā.

Ņemot vērā, ka ar tirdzniecības politikas palīdzību iespējams risināt tikai daļu klimata pārmaiņu jautājumu un šobrīd nav viennozīmīga vērtējuma par iepriekš minēto iniciatīvu efektivitāti, kā arī to atbilstību PTO normām, EK ietvaros turpinās izpētes darbs pie tiem, kuru rezultātus ES tirdzniecības un vides ekspertiem plānots prezentēt 2008.gada rudenī.

Turpmākais process

2008.gada 1.–12.decembrī Poznaņā (Polijā) notiks nākamā ANO Klimata pārmaiņu konference. Tās ietvaros līdzīgi kā 2007.gada Bali ANO Klimata pārmaiņu konferences laikā plānotas diskusijas arī par tirdzniecības politikas jautājumiem un to lomu klimata pārmaiņu vadīšanā.

Līdztekus norisināsies darbs pie PTO DDA sarunu atsākšanas un ar tirdzniecību saistīto vides jautājumu risināšanas to ietvaros, t.sk. tirgus pieejamības palielināšanas videi draudzīgām precēm un pakalpojumiem, daudzpusējo vides līgumos atrunāto tirdzniecības nosacījumu saskaņošanas ar PTO normām. Tāpat, lai stiprinātu partneru apņemšanos sekmēt ilgtspējīgu attīstību, vides aspekti arvien plašāk tiek atrunāti ES tirdzniecības līgumos ar trešajām valstīm.

Latvijas nostāja

Kopš pirmajām tirdzniecības un vides ekspertu diskusijām par starptautiskās tirdzniecības lomu klimata pārmaiņu mazināšanā, kas notika 2008. gada maijā, Latvijas nostāja nav būtiski mainījusies. Latvija atzīst klimata pārmaiņu jautājumu nozīmīgumu un kopumā atbalsta tirdzniecības politikas instrumentu izmantošanu to risināšanai, šajā procesā uzsverot PTO daudzpusējās tirdzniecības sistēmas lomu.

Uzskatām, ka EK ir jāuzņemas aktīva loma, lai veicinātu vienlīdzīgu konkurences nosacījumu veidošanos pasaules mērogā, t.sk. veicinot t.s. globālo nozaru vienošanās saskaņotību. Tas ir ļoti būtiski, ņemot vērā ES klimata pārmaiņu mazināšanas politikas iespējamo ietekmi uz energoietilpīgajām nozarēm.

Lai to sekmētu, ir atbalstāma īpaši labvēlīgu starptautiskās tirdzniecības nosacījumu radīšana videi draudzīgām precēm un pakalpojumiem, kā arī ilgtspējīgiem energoresursiem. Izņēmums šajā gadījumā ir etanols un biodegviela, kas, ņemot vērā pašmāju nozares attīstības vajadzības, nebūtu iekļaujams vides preču sarakstā un nebūtu atbrīvojams no ievedmuitas.

Klimata pārmaiņu mazināšanā atbalstāmas ir arī tādas iniciatīvas kā videi draudzīgu tehnoloģiju pārneses sekmēšana, valsts iepirkumu politikas, energoefektivitātes standartu, ekomarķēšanas attīstība, robežšķērsošanas nodokļu korekciju noteikšana u.tml. Tajā pašā laikā šīm aktivitātēm nevajadzētu būt par pamatu pieaugošai tirgus aizsardzībai un radīt būtiskas deformācijas starptautiskajā tirdzniecības sistēmā.

2. Pasaules tirdzniecības organizācijas Dohas attīstības sarunas

Aktuālā situācija

2008.gada 21.–29.jūlijā Ženēvā (Šveicē) notika PTO ietekmīgāko valstu tirdzniecības ministru tikšanās ar mērķi panākt vienošanos galvenajās sarunu jomās – lauksaimniecībā un rūpniecības preču tirgus pieejamībā, kā arī paust gatavību uzlabot pakalpojumu tirgus pieejamības nosacījumus.

Ņemot vērā PTO dalībvalstu viedokļu atšķirības par eventuālajiem lauksaimniecības un rūpniecības preču tirgus pieejamības modalitāšu elementiem, ministru sanāksmes ietvaros centrālais darbs noritēja šaurā valstu grupā starp ASV, Austrāliju, Brazīliju, ES, Indiju, Japānu un Ķīnu.

Intensīvu sarunu gaitā partneriem izdevās panākt nosacītu viedokļu konverģenci apmēram par 90–95% jautājumu no PTO ģenerāldirektora P.Lamī piedāvātās sarunu paketes, līdz ASV, Indijas un Ķīnas starpā izcēlās būtiskas domstarpības par lauksaimniecības tirgus īpašā aizsardzības mehānisma jaunattīstības valstīm piemērošanas nosacījumiem. Ņemot to vērā, nebija iespējams turpināt iesākto darbu un ministru tikšanās noslēdzās bez vienošanās panākšanas par lauksaimniecības un rūpniecības preču tirgus pieejamības modalitātēm. Neskatoties uz to, sasniegtais vērtējams kā nozīmīgs progress DDA sarunās kopumā, ko nepieciešams saglabāt kā pamatu turpmākām sarunām.

PTO ministru sanāksmes ietvaros panākto rezultātu fiksēšanai 2008.gada 11.–12.augustā PTO rūpniecības preču tirgus pieejamības sarunu vadītājs D.Stefensons un lauksaimniecības sarunu vadītājs K.Falkoners izplatīja savus pārskata ziņojumus.

Būtiski atzīmēt, ka rūpniecības preču tirgus pieejamības kontekstā, ņemot vērā ministru tikšanās norisi, nenotika diskusijas un līdz ar to arī nebija virzības Latvijai svarīgajā netarifu barjeru jautājumā.

Papildus iepriekš minētajam jāatzīmē, ka PTO ministru tikšanās ietvaros 2008.gada 26. jūlijā notika t.s. pakalpojumu signalizēšanas konference. Tā vērtējama pozitīvi, ņemot vērā PTO dalībvalstu pausto gatavību daudzpusējās tirdzniecības sistēmas ietvaros nostiprināt esošās, kā arī uzņemties jaunas pakalpojumu tirgus pieejamības saistības.

Turpmākais process

Tālāka DDA attīstība ir atkarīga no ietekmīgāko PTO dalībvalstu gatavības atsākt sarunu procesu, panākot vienošanos par lauksaimniecības tirgus īpašā aizsardzības mehānisma jaunattīstības valstīm piemērošanu. Ir zināms, ka attiecībā uz to Austrālija ir sagatavojusi savu priekšlikumu.

Paredzams, ka, pat vistuvākajā laikā atsākot sarunas un vienojoties par atvērtajiem jautājumiem, galalēmumu par DDA 2008.–2009.gadā būs grūti panākt, ņemot vērā novembrī gaidāmās ASV prezidenta vēlēšanas, 2009.gada maijā Indijas parlamenta vēlēšanas, kā arī 2009.gada jūnijā gaidāmās Eiropas Parlamenta vēlēšanas un tām sekojošo Eiropas Komisijas sastāva maiņu.

Pašlaik ES līmenī notiek diskusijas par turpmāko ES tirdzniecības politiku un rīcību attiecībā uz DDA. Iespējams, ka, ņemot vērā DDA neveiksmi, saskaņā ar 2006.gadā apstiprināto ES ārējās konkurētspējas stratēģiju ārējās tirdzniecības politikas jomā varētu tikt akcentēta divpusējo ekonomisko attiecību padziļināšana ar nozīmīgākajām trešajām valstīm.

Latvijas nostāja

Veiksmīga PTO DDA noslēgšana ir ļoti nozīmīga, lai sekmētu pasaules ekonomiskās sistēmas un finanšu tirgu stabilizēšanos, kurā satricinājumu cita starpā radījis arī vispārējais energoresursu un pārtikas cenu pieaugums.

PTO DDA sarunās joprojām spēkā ir 2008.gada 14.jūlijā Ministru kabinetā apstiprinātās nacionālās pozīcijas Nr.3 “Par tirgus pieejamību tirdzniecībā ar pakalpojumiem PTO sarunās DDA ietvaros” un Nr.3 “Par tirgus pieejamību tirdzniecībā ar nelauksaimniecības precēm PTO sarunās DDA ietvaros”, kā arī 2008.gada 15.jūlija ārlietu ministra apstiprinātā nacionālā pozīcija Nr.9 “Par Pasaules tirdzniecības organizācijas Dohas attīstības raunda sarunām”.

Latvijai būtiska ir PTO DDA sarunu atsākšana, panākot sabalansētu un ambiciozu DDA raunda noslēgšanu, kā rezultātā, PTO dalībvalstīm samazinot tarifu un netarifu tirdzniecības barjeras, Latvijas preču un pakalpojumu eksportētāji iegūtu labākus tirgus pieejamības nosacījumus trešajās valstīs. Būtiski ieguvumi no tirdzniecības nosacījumu uzlabošanās sagaidāmi attīstītajās valstīs, kā arī valstīs ar strauji augošām ekonomikām.

Lauksaimniecības sarunās, uzlabojot trešo valstu tirgus pieejamību ES, Latvija atbalsta Kopējās lauksaimniecības politikas ietvara nepārkāpšanu attiecībā uz iekšējo atbalstu, līdzsvarotu iznākumu eksporta konkurences disciplinēšanā, kā arī ES lauksaimniecības nozaru interešu aizsardzību.

Tāpat svarīga ir arī PTO tirdzniecības veicināšanas nosacījumu uzlabošana, it īpaši attiecībā uz tirdzniecības formalitāšu vienkāršošanu un izmaksu samazināšanu, cauruļvadu transporta atzīšanu kā tranzīta veidu u.c.

Latvijas delegācija

• Delegācijas vadītājs: Z.Liepiņa – Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietniece;

• Delegācijas sastāvā:

J.Zakovics – Ekonomikas ministrijas nozares padomnieks Latvijas Republikas pastāvīgajā pārstāvniecībā Eiropas Savienībā Briselē

* Ministrijas informatīvais ziņojums “Par 2008.gada 14.septembra Eiropas Savienības tirdzniecības ministru neformālo sanāksmi” Ministru kabineta 2008.gada 9.septembra sēdē