Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ministru kabineta 2008. gada 28. jūlija noteikumi Nr. 610 "Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta Nevalstisko organizāciju fonda grantu shēmas "NVO projektu programma" apakšprojektu iesniegumu trešā un ceturtā atklātā konkursa nolikums". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 12.08.2008., Nr. 123 https://www.vestnesis.lv/ta/id/179633

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ministru kabineta noteikumi Nr.624

Grozījumi Ministru kabineta 2006.gada 25.aprīļa noteikumos Nr.345 "Fundamentālo un lietišķo pētījumu projektu izvērtēšanas un finansēšanas kārtība"

Vēl šajā numurā

12.08.2008., Nr. 123

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Ministru kabinets

Veids: noteikumi

Numurs: 610

Pieņemts: 28.07.2008.

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Ministru kabineta noteikumi Nr.610

Rīgā 2008.gada 28.jūlijā (prot. Nr.53 48.§)

Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta Nevalstisko organizāciju fonda grantu shēmas “NVO projektu programma” apakšprojektu iesniegumu trešā un ceturtā atklātā konkursa nolikums

Izdoti saskaņā ar Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta vadības likuma 18.panta 4.punktu

 

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta Nevalstisko organizāciju fonda (turpmāk – NVO fonds) grantu shēmas “NVO projektu programma” (turpmāk – grantu shēma) apakšprojektu iesniegumu trešā un ceturtā atklātā konkursa (turpmāk – atklāts konkurss) nolikumu, kurā ietverti apakšprojektu iesniegumu vērtēšanas kritēriji.

2. Grantu shēmas mērķis ir atbalstīt nevalstisko organizāciju (turpmāk – NVO) darbību projektu jomā, finansējot NVO projektus šo noteikumu 1.pielikumā minētajās Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta prioritātēs un apakš­prioritātēs. Projekts šo noteikumu izpratnē ir aktivitāšu kopums, kas vērsts uz noteikta mērķa sasniegšanu noteiktā laika periodā ar noteiktiem finanšu, materiāli tehniskajiem un cilvēku resursiem.

3. Grantu shēmas apsaimniekotājs ir Sabiedrības integrācijas fonds (turpmāk – apsaimniekotājs).

4. Grantu shēmas apakšprojektu iesniegumu atklātajam konkursam pieejamo līdzfinansējumu (turpmāk – grantu shēmas līdzfinansējums) veido Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta, Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta un Latvijas valsts budžeta finansējums.

5. Kopējais apakšprojektiem pieejamais grantu shēmas līdzfinansējums ir EUR 842 508 ekvivalents latos, kas ir sadalīts šādi:

5.1. trešajam atklātajam konkursam – EUR 421 254 ekvivalents latos;

5.2. ceturtajam atklātajam konkursam – EUR 421 254 ekvivalents latos.

6. Minimālais apakšprojektam pieprasītais grantu shēmas līdzfinansējums ir EUR 8 000 ekvivalents latos. Maksimālais apakšprojektam pieprasītais grantu shēmas līdzfinansējums ir EUR 100 000 ekvivalents latos.

7. Apakšprojektam pieprasītais grantu shēmas līdzfinansējums nepār­sniedz 90 % no apakšprojekta kopējām attiecināmajām izmaksām.

8. Apakšprojekta iesnieguma iesniedzēja, sadarbības partnera (ja attiecināms) un citu finansētāju kopējais finansējums nav mazāks par 10 % no apakšprojekta kopējām attiecināmajām izmaksām. Daļu finansējuma var nodrošināt kā ieguldījumu natūrā, bet tas nedrīkst pārsniegt 5 % no apakšprojekta kopējām attiecināmajām izmaksām.

9. Ja apakšprojekta īstenošanas gaitā kopējās attiecināmās izmaksas pārsniedz maksimālo apakšprojektam apstiprināto attiecināmo izmaksu summu, šo starpību sedz no apakšprojekta līdzfinansējuma saņēmēja līdzekļiem. Ja apakšprojekta kopējās attiecināmās izmaksas ir mazākas par apakšprojektam apstiprināto attiecināmo izmaksu summu, grantu shēmas līdzfinansējumu aprēķina proporcionāli apakšprojekta ieviešanas līgumā noteiktajai līdzfinansējuma attiecībai no kopējām attiecināmajām izmaksām.

10. Apakšprojekta finanšu aprēķinus veic Eiropas Savienības vienotajā valūtā.

11. Grantu shēmas apakšprojektu veidi ir:

11.1.  1.grupa – apakšprojekti, kuros pieprasītais grantu shēmas līdzfinan­sējums ir no EUR 8000 (ieskaitot) līdz EUR 50 000 (ieskaitot) ekvivalents latos;

11.2.  2.grupa – apakšprojekti, kuros pieprasītais grantu shēmas līdzfinan­sējums ir virs EUR 50 000 un līdz EUR 100 000 (ieskaitot) ekvivalents latos.

12. Katrai apakšprojektu grupai ir rezervēti 50 % jeb EUR 210 627 ekvivalents latos no katrā atklātajā konkursā pieejamā kopējā grantu shēmas līdzfinansējuma. Ja kādai apakšprojektu grupai paredzētais līdzfinansējums netiek apgūts, tas tiek pārdalīts par labu otras grupas apakšprojektu atbalstam.

II. Apakšprojekta iesnieguma iesniedzējs un sadarbības partneris

13. Apakšprojekta iesnieguma iesniedzējs ir:

13.1. Latvijas Republikā reģistrēta biedrība vai nodibinājums, kas:

13.1.1. ir neatkarīgs no valsts pārvaldes institūcijām, politiskām vai komerciālām organizācijām, tas ir, organizācijas biedri vai dibinātāji ir fiziskas personas, bet gadījumā, ja tās ir juridiskas personas (vai juridiskas un fiziskas personas), fiziskās personas, biedrības un nodibinājumi kopā veido vairāk nekā pusi no šīs organizācijas biedru (biedrībām) vai dibinātāju (nodibinājumiem) skaita vai lēmumu pieņemšanas procesā tām pieder vairāk nekā puse balsu;

13.1.2. nedarbojas tikai savās interesēs vai savu biedru komerciālajās vai profesionālajās interesēs, tās mērķis ir darboties plašākas sabiedrības labā, risinot jautājumus, kas saistīti ar atsevišķu cilvēku grupu vai visas sabiedrības labklājību;

13.2. darba devēju organizācija – Latvijas Republikā reģistrēta biedrība vai nodibinājums, kas darbojas saskaņā ar Darba devēju organizāciju un to apvienību likumu, kuras mērķi un uzdevumi atbilst šajā likumā noteiktajiem pienākumiem un funkcijām, un tas ir norādīts organizācijas statūtos vai nolikumā, vai apakšprojekta iesniegumam pievienotajā vēstulē;

13.3. arodbiedrība, kas reģistrēta Latvijas Republikā un darbojas saskaņā ar likumu “Par arodbiedrībām”.

14. Apakšprojekta iesnieguma iesniedzējs var izstrādāt apakšprojekta iesniegumu un īstenot apakšprojektu patstāvīgi vai piesaistot sadarbības partneri vai partnerus. Sadarbības partneris var būt:

14.1. Latvijas Republikā reģistrēta biedrība vai nodibinājums, Eiropas Ekonomikas zonas un Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas valstīs (turpmāk – EEZ un EBTA valstis) reģistrēta nevalstiskā organizācija, kā arī – tikai apakšprojektos, kas attiecas uz prioritāti “Pārrobežu sadarbība”, – Krievijā un Baltkrievijā reģistrēta nevalstiskā organizācija, kas:

14.1.1. ir neatkarīga no valsts pārvaldes institūcijām, politiskām vai komerciālām organizācijām, tas ir, organizācijas biedri vai dibinātāji ir fiziskas personas, bet gadījumā, ja tās ir juridiskas personas (vai juridiskas un fiziskas personas), fiziskās personas, biedrības un nodibinājumi kopā veido vairāk nekā pusi no šīs organizācijas biedru skaita vai lēmumu pieņemšanas procesā tām pieder vairāk nekā puse balsu;

14.1.2. nedarbojas tikai savās interesēs vai savu biedru komerciālajās vai profesionālajās interesēs, tās mērķis ir darboties plašākas sabiedrības labā, risinot jautājumus, kas saistīti ar atsevišķu cilvēku grupu vai visas sabiedrības labklājību;

14.2. Latvijas Republikā, EEZ un EBTA valstīs, kā arī – tikai apakš­projektos, kas attiecas uz prioritāti “Pārrobežu sadarbība”, – Krievijā un Baltkrievijā reģistrēta darba devēju organizācija vai arodbiedrība;

14.3. Latvijas tiešās pārvaldes iestādes, vietējās un rajonu pašvaldības (pagastu padomes, pilsētu domes, novadu domes, rajonu padomes), pašvaldību iestādes, pašvaldību dibinātas nevalstiskās organizācijas, vietējās un reģionālās attīstības aģentūras un plānošanas reģioni, valsts dibinātās augstskolas.

15. Apakšprojekta iesnieguma iesniedzējs var segt ar apakšprojekta īstenošanu un administrēšanu saistītās sadarbības partnera izmaksas un uzskaitīt tās savā grāmatvedībā vai nodot daļu finansējuma sadarbības partnerim, kurš sedz savas izmaksas un uzskaita tās savā grāmatvedībā.
Šo noteikumu 14.3.apakšpunktā minētajiem sadarbības partneriem viena apakšprojekta ietvaros kopā var nodot ne vairāk kā 20 % no apakšprojekta kopējām attiecināmajām izmaksām.

16. Apakšprojekta iesnieguma iesniedzēja un sadarbības partnera savstarpējās attiecības nosaka rakstiska vienošanās par pušu atbildību apakš­projekta īstenošanā, ieguldījuma apjomu un apakšprojekta īstenošanas gaitā izmantoto un radīto intelektuālo un materiālo labumu īpašumtiesībām.

17. Apakšprojekta iesnieguma iesniedzējs un sadarbības partneri ir tieši ie­saistīti apakšprojekta īstenošanā, tie nevar darboties kā starpnieki, kuri projekta īstenošanu neveic pamatā ar saviem cilvēkresursiem (pastāvīgiem vai piesaistītiem), bet lielāko daļu aktivitāšu vai finansējuma nodod apakšuzņēmējiem (fiziskām vai juridiskām personām).

18. Apakšprojekta iesnieguma iesniedzējs un sadarbības partneri, ja apakšprojekts paredz partnerības veidošanu, atbilst šādām prasībām un apliecina to, parakstot attiecīgu apliecinājumu (2.pielikuma 7.sadaļa):

18.1. tas ir iepazinies ar visiem grantu shēmas līdzfinansējuma saņemšanas nosacījumiem, kas noteikti šajos noteikumos, un apakšprojekta īstenošanas gaitā apņemas tos ievērot;

18.2. tas atbild par apakšprojekta iesnieguma sagatavošanu, īstenošanu un vadību, kā arī par apakšprojekta rezultātiem;

18.3. tas atbild, ka apakšprojekts tiks īstenots sabiedrības interesēs, ievērojot ilgtspējīgas attīstības, dzimumu līdztiesības un labas pārvaldības principus;

18.4. tas nav pasludināts par maksātnespējīgu, tai skaitā neatrodas sanācijas procesā un neatrodas likvidācijas procesā, tā saimnieciskā darbība nav apturēta vai pārtraukta, nav uzsākta tiesvedība par tā darbības izbeigšanu, maksātnespēju vai bankrotu;

18.5. tam nav nodokļu vai valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu parādu;

18.6. tā profesionālajā darbībā nav konstatēti pārkāpumi, un tas nav atzīts par vainīgu nodarījumā saistībā ar profesionālo darbību ar spēkā esošu lēmumu;

18.7. tas nav veicis krāpšanas, korupcijas vai jebkādas citas pretlikumīgas darbības;

18.8. tas nav centies iegūt savā rīcībā ierobežotas pieejamības (konfidenciālu) informāciju vai ietekmēt apakšprojektu iesniegumu vērtēšanas procesā iesaistītās personas;

18.9. tas var nodrošināt apakšprojekta īstenošanai nepieciešamo cilvēku skaitu, kuriem ir atbilstošas prasmes, zināšanas un pieredze;

18.10. tam ir pieejami stabili un pietiekami finanšu līdzekļi un citi resursi, lai noteiktajā apmērā nodrošinātu savu apakš­projekta finansējuma daļu, kā arī apakšprojekta ieviešanas nepārtrauktību;

18.11. tas apņemas nodrošināt granta shēmas līdzfinansējuma publicitātes prasību ievērošanu ar apakšprojekta īstenošanu saistītajās aktivitātēs un informatīvajos materiālos;

18.12. tas apņemas saglabāt visu ar apakš­projekta īstenošanu saistīto dokumentāciju un informāciju līdz 2021.gada 30.aprīlim, kā arī piekrīt Latvijas vai donorvalstu institūciju pārstāvju kontrolēm un auditiem apakšprojekta īstenošanas laikā vai pēc tā beigām;

18.13. tas atbild par apakšprojekta iesniegumā sniegto ziņu pareizību un precizitāti;

18.14. ir atbildīgs par apsaimniekotājam iesniegto apakšprojekta iesnieguma kopiju pilnīgu atbilstību apakšprojekta iesnieguma oriģinālam;

18.15. tas nav iesniedzis vienu un to pašu apakšprojekta iesniegumu finansēšanai no dažādiem finanšu avotiem, tas ir, tas nepretendē saņemt dubultu līdzfinansējumu viena un tā paša apakšprojekta īstenošanai.

19. Ja tiek konstatēts, ka apakšprojekta iesnieguma iesniedzējs vai sadarbības partneris, ja attiecināms, apzināti vai nolaidības dēļ ir sniedzis nepatiesas ziņas, apakšprojekta iesnieguma iesniedzējam tiek liegta iespēja saņemt grantu shēmas līdzfinansējumu un apsaimniekotājs var vērsties tiesībaizsardzības institūcijās.

20. Apakšprojekta iesnieguma iesniedzējs drīkst iesniegt ne vairāk kā vienu apakšprojekta iesniegumu katrā atklātajā konkursā. Apakšprojekta iesnieguma iesniedzējs, kurš jau ir saņēmis grantu shēmas līdzfinansējumu, atkārtoti atklātajā konkursā piedalīties nedrīkst.

III. Apakšprojekta izmaksas

21. Grantu shēmas līdzfinansējuma apjomu apakšprojektam aprēķina, ņemot vērā attiecināmās izmaksas.

22. Apakšprojekta izmaksas ir attiecināmas, ja tās:

22.1. ir nepieciešamas apakšprojekta aktivitāšu īstenošanai un ir paredzētas apstiprinātajā apakšprojekta iesniegumā, kā arī ir veiktas, ievērojot atbilstīgas finanšu vadības principus, tai skaitā ievērojot izmaksu lietderības, ekonomiskuma un efektivitātes principus;

22.2. ir radušās apakšprojekta īstenošanas laikā, kas noteikts apakšprojekta ieviešanas līgumā, ir faktiski veiktas, reāli apmaksātas (izņemot ieguldījumu natūrā) līdz apakšprojekta izpildes ziņojuma iesniegšanas brīdim;

22.3. ir uzskaitītas apakšprojekta līdzfinansējuma saņēmēja un sadarbības partnera (ja attiecināms) grāmatvedības uzskaitē, ir identificējamas, nodalītas no pārējām izmaksām un pārbaudāmas, un tās apliecina attiecīgu attaisnojuma dokumentu oriģināli.

23. Attiecināmās izmaksas ir:

23.1. apakšprojekta administratīvā personāla (projekta vadītājs, asistents, grāmatvedis) un apakšprojekta īstenošanas personāla atalgojums un ar to saistītās izmaksas, kas nepārsniedz atbilstošas kvalifikācijas un profila personāla tirgus cenas attiecīgajā valstī; attiecināmās atalgojuma izmaksas nedrīkst pārsniegt LVL 6,92  stundā 2008.gadā (neieskaitot darba devēja sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas); nākamajos gados maksimālā atalgojuma likme ir LVL 6,4  stundā, reizināta ar iepriekšējā gada pirmā pusgada Centrālās statistikas pārvaldes noteikto patēriņa cenu indeksu pret 2006.gada pirmo pusgadu; ja izmaksas pārsniedz noteikto maksimālo atalgojuma likmi, starpību sedz no citiem finansējuma avotiem kā neattiecināmās izmaksas;

23.2. darba devēja sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas;

23.3. konsultantu un ekspertu izmaksas, ko veido atalgojums apakšprojekta ietvaros piesaistītajiem konsultantiem un ekspertiem (fiziskām vai juridiskām personām) specifisku jautājumu risināšanai un ko pamato noslēgtais līgums, kurā atrunāts sniedzamā pakalpojuma veids (darba uzdevums), laika periods un atalgojuma apmērs, kā arī nostrādātā darba laika uzskaite, kurā norādīts paveiktais darbs katram konsultantam vai ekspertam individuāli; izmaksas nedrīkst pārsniegt atbilstošas kvalifikācijas konsultantu un ekspertu pakalpojumu tirgus cenas;

23.4. apakšprojekta administrēšanai un īstenošanai nepieciešamie transporta izdevumi;

23.5. apakšprojekta administrēšanai un īstenošanai nepieciešamie pasta, telefona un citi sakaru pakalpojumu izdevumi;

23.6. apakšprojekta administrēšanai un īstenošanai nepieciešamie izdevumi komunālajiem maksājumiem;

23.7. vietējo un ārvalstu komandējumu un dienesta braucienu izdevumi atbilstoši komandējumus un darba braucienus regulējošajos normatīvajos aktos noteiktajām izdevumu normām; lidmašīnu biļešu cenas nedrīkst pārsniegt cenas, kas attiecīgajā lidojumā noteiktas ekonomiskajā klasē:

23.7.1. komandējumu izdevumi apakšprojekta iesnieguma iesniedzēja un Latvijas Republikā reģistrēto sadarbības partneru darbiniekiem atlīdzināmi saskaņā ar komandējumus un darba braucienus regulējošajos normatīvajos aktos noteiktajām izdevumu normām;

23.7.2. komandējumu izdevumi EEZ un EBTA valstīs, Krievijā un Baltkrievijā reģistrēto sadarbības partneru darbiniekiem atlīdzināmi saskaņā ar Eiropas Komisijas apstiprinātajām izdevumu normām;

23.8. apakšprojekta administrēšanai un īstenošanai nepieciešamās kancelejas un biroja preču izmaksas;

23.9. informācijas un publicitātes izmaksas;

23.10. ar apakšprojekta ieviešanu un līguma prasību izpildi saistīto pakalpojumu izmaksas;

23.11. apakšprojekta administrēšanai un īstenošanai nepieciešamā mazvērtīgā inventāra iegādes izmaksas;

23.12. apakšprojekta administrēšanai un īstenošanai nepieciešamo telpu, materiāli tehnisko līdzekļu un aprīkojuma nomas izmaksas;

23.13. apakšprojekta administrēšanai un īstenošanai nepieciešamo telpu, materiāli tehnisko līdzekļu un aprīkojuma uzturēšanas izdevumi;

23.14. apakšprojekta administrēšanai un īstenošanai nepieciešamo telpu, materiāli tehnisko līdzekļu un aprīkojuma amortizācijas izmaksas, kas aprēķinātas pēc lineārās metodes saskaņā ar attiecināmiem grāmatvedības noteikumiem tikai tām telpām, materiāli tehniskajiem līdzekļiem un aprīkojumam, kas tiek izmantots apakšprojektā tā īstenošanas laikā ar nosacījumu, ka tie nav iegādāti par Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta, Eiropas Savienības un jebkuriem citiem ārvalstu palīdzības finanšu līdzekļiem, kā arī valsts un pašvaldības līdzekļiem;

23.15. apakšprojekta īstenošanai nepieciešamo telpu remonta izmaksas, ja tas ir tieši nepieciešams apakšprojekta realizācijai un ir attiecīgi pamatots apakšprojekta iesniegumā; apakšprojekta iesniegumam pievieno detalizētu telpu remonta izmaksu tāmi;

23.16. apakšprojekta īstenošanai nepieciešamā aprīkojuma (jauna vai lietota) iegādes izmaksas, ar noteikumu, ka tās atbilst tirgus cenām:

23.16.1. ja tiek iegādāti pamatlīdzekļi un to izmaksas pārsniedz attiecīgā aprīkojuma nomas maksu par attiecīgo aktivitāšu īstenošanas periodu vai to amortizācijas laiks pārsniedz apakšprojekta īstenošanas periodu, apakšprojekta līdzfinansējuma saņēmējs apliecina, ka iepirktie pamatlīdzekļi pēc apakšprojekta beigām tiks izmantoti tiem pašiem mērķiem kā apakšprojekta īstenošanas laikā līdz to vērtības pilnīgai amortizācijai un tie netiks pārdoti vai atsavināti līdz to amortizācijas perioda beigām, vai iesniedz bankas garantiju pamatlīdzekļa iegādei izlietotā finansējuma apjomā, kura ir spēkā līdz pamatlīdzekļa amortizācijas perioda beigām;

23.16.2. ja tiek iegādāts lietots aprīkojums, tā cena nepārsniedz aprīkojuma tirgus vērtību, ņemot vērā aprīkojuma amortizāciju, un ir mazāka par līdzīga jauna aprīkojuma cenu; aprīkojums atbilst piemērojamām normām un standartiem; aprīkojuma pārdevējs deklarē aprīkojuma izcelsmi un apliecina, ka tas nav iegādāts, izmantojot Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta, Eiropas Savienības vai jebkuras citas ārvalstu palīdzības, kā arī nacionālo finansējumu;

23.17. apakšprojekta īstenošanai nepieciešamās būvniecības izmaksas, tajā skaitā renovācijas, rekonstrukcijas un restaurācijas izmaksas, kā arī izmaksas, kas saistītas ar pielāgojumiem cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, ja tas ir tieši nepieciešams apakšprojekta realizācijai un ir attiecīgi pamatots apakšprojekta iesniegumā; apakšprojekta iesniegumam pievieno detalizētu būvniecības izmaksu tāmi;

23.18. ieguldījumi natūrā, kas nepārsniedz 5 % no apakšprojekta kopējām attiecināmajām izmaksām un ko veido iekārtu, materiālu vai telpu piešķīrums, izpētes vai profesionāla rakstura darbības vai neapmaksāts brīvprātīgs darbs, un kuru vērtību ir iespējams neatkarīgi novērtēt un auditēt; gadījumos, ja ieguldījums ir neapmaksāts brīvprātīgs darbs, darba vērtība ir noteikta, ņemot vērā nostrādāto laiku un parasto stundas vai dienas likmi par paveikto darbu.

24. Apakšprojekta administrēšanai nepieciešamās izmaksas nedrīkst pārsniegt 25 % no apakšprojekta kopējām attiecināmajām izmaksām, un to skaidri nodala apakšprojekta budžetā.

25. Pievienotās vērtības nodoklis un citi nodokļi un nodevas ir attiecinā­mās izmaksas, ja tie nav atgūstami no valsts budžeta atbilstoši attiecīgajiem normatīvajiem aktiem par nodokļiem un nodevām.

26. Neattiecināmās izmaksas ir:

26.1. apakšprojekta iesnieguma sagatavošanas izmaksas;

26.2. personālam izmaksātās prēmijas un dāvanas vai jebkurš cits gūtais labums, tajā skaitā veselības apdrošināšana, apmaksātas ēdienreizes vai transporta izdevumu kompensācija nokļūšanai no dzīvesvietas līdz darbavietai;

26.3. parādu segšanas izmaksas;

26.4. aizdevuma pamatsummas un procentu maksājumu vai citu saistību segšanas izmaksas;

26.5. debeta procentu maksājumi par finanšu darījumiem;

26.6. valūtas maiņas komisijas maksas un valūtas kursu svārstību radītie zaudējumi;

26.7. bankas komisijas maksas;

26.8. naudas sodi, līgumsodi, nokavējuma procenti un tiesvedības izdevumi;

26.9. nekustamā īpašuma iegādes izmaksas;

26.10. izmaksas, kas jau tiek finansētas no citiem finanšu avotiem;

26.11. citas izmaksas, kas neatbilst šo noteikumu 22. un 23.punkta nosacījumiem.

VI. Apakšprojekta īstenošanas periods un vieta

27. Apakšprojekta īstenošanas periods:

27.1.  2008.gadā iesniegtajiem apakšprojektu iesniegumiem maksimālais apakšprojekta īstenošanas periods ir 24 mēneši;
apakšprojekta sākuma datumu nevar plānot ātrāk kā 2009.gada 1.janvārī; visas apakšprojekta aktivitātes īsteno un visus maksājumus veic līdz 2010.gada 31.decembrim;

27.2.  2009.gadā iesniegtajiem apakšprojektu iesniegumiem maksimālais apakš­projekta īstenošanas periods ir 16 mēneši; apakšprojekta sākuma datumu nevar plānot ātrāk kā 2010.gada 1.janvārī; visas apakšprojekta aktivitātes īsteno un visus maksājumus veic līdz 2011.gada 30.aprīlim.

28. Apakšprojekta aktivitātes īsteno Latvijā. Dažas apakšprojekta aktivitātes var īstenot EEZ un EBTA valstīs, ja tas nodrošina šo noteikumu 2.punktā noteiktā mērķa sasniegšanu un ir tieši nepieciešams apakšprojektā izvirzīto mērķu sasniegšanai. Finansējuma apjoms, kas tiek paredzēts šo aktivitāšu īstenošanai, nedrīkst pārsniegt 10 % no apakšprojekta kopējām attiecināmajām izmaksām.

29. Apakšprojektos, kuri attiecas uz prioritāti “Pārrobežu sadarbība”, dažas aktivitātes var īstenot Igaunijā, Lietuvā, Krievijā un Baltkrievijā, ja tas nodrošina šo noteikumu 2.punktā noteiktā mērķa sasniegšanu un ir tieši nepieciešams apakšprojektā izvirzīto mērķu sasniegšanai. Finansējuma apjoms, kas tiek paredzēts šo aktivitāšu īstenošanai, nedrīkst pārsniegt 50 % no apakšprojekta kopējām attiecināmajām izmaksām.

V. Atklāta konkursa izsludināšanas kārtība

30. Trešo atklāto konkursu izsludina 2008.gada otrajā ceturksnī, ceturto atklāto konkursu izsludina 2009.gada otrajā ceturksnī. Ja trešā atklātā konkursa ietvaros netiek apgūts viss pieejamais grantu shēmas līdzfinansējums, to pārceļ uz ceturto atklāto konkursu.

31. Apsaimniekotājs izsludina atklātu konkursu, ievietojot sludinājumu laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”, divos pēc abonēšanas apjoma lielākajos Latvijas dienas laikrakstos latviešu valodā un divos pēc abonēšanas apjoma lielākajos dienas laikrakstos krievu valodā, kā arī apsaimniekotāja mājaslapā internetā (www.lsif.lv) un finanšu instrumenta Latvijas mājaslapā internetā (www.eeagrants.lv).

32. Apakšprojektu iesniegumu iesniegšanas termiņš ir vismaz divi mēneši no atklāta konkursa izsludināšanas dienas. Apakšprojektu iesniegumu iesniegšanas termiņu norāda atklāta konkursa sludinājumā.

VI. Apakšprojekta iesnieguma sagatavošana un iesniegšana

33. Apakšprojekta iesniegumu sagatavo datorrakstā latviešu valodā, aizpildot iesnieguma veidlapas (2.pielikums) elektronisko versiju, kas pieejama apsaimniekotāja mājaslapā internetā (www.lsif.lv). Iesnieguma veidlapas 1.1., 1.3., 1.8. un 1.16.apakšpunktā norāda apakšprojekta iesnieguma iesniedzēja nosaukumu, apakšprojekta nosaukumu un sadarbības partnera (ja attiecināms) nosaukumu angļu valodā un iekļauj īsu apakšprojekta kopsavilkumu angļu valodā.

34. Apakšprojekta iesnieguma iesniedzējs apakšprojekta iesniegumam pievieno pielikumus šādā secībā:

34.1. iesniedzēja apliecināta reģistrācijas apliecības kopija;

34.2. iesniedzēja apliecināta ar Pievienotās vērtības nodokli (PVN) apliekamās personas reģistrācijas apliecības kopija vai organizācijas vadītāja parakstīts apliecinājums, ka organizācija nav PVN maksātāja;

34.3. iesniedzēja apliecināta statūtu kopija;

34.4. iesniedzēja apliecināta gada pārskata par iepriekšējo pārskata gadu kopija (vai obligātās gada pārskata daļas – ieņēmumu un izdevumu pārskats un bilance par iepriekšējo pārskata gadu, ko apstiprinājis Valsts ieņēmumu dienests); ja organizācija nodibināta pēdējo 18 mēnešu laikā, gada pārskata vietā jāiesniedz organizācijas vadītāja apstiprināts finanšu pārskats par organizācijas ieņēmumiem un izdevumiem visā darbības periodā, sākot no dibināšanas brīža;

34.5. apakšprojekta administrēšanā un īstenošanā iesaistītā personāla dzīvesgājuma apraksti (Curriculum Vitae);

34.6. organizācijas vadītāja parakstīts apliecinājums, kurā norādīts biedru skaits un viņu juridiskais statuss; nodibinājumiem, kuros biedru nav, pievieno informāciju par dibinātājiem;

34.7. ja attiecināms, telpu remonta vai būvniecības izmaksu tāme.

35. Ja apakšprojekts paredz partnerības veidošanu, apakšprojekta iesnieguma iesniedzējs par katru sadarbības partneri, kas norādīts iesnieguma veidlapas 1.C.sadaļā, pievieno pielikumus šādā secībā:

35.1. šo noteikumu 14.1. un 14.2.apakš­punktā minētajiem sadarbības partneriem – sadarbības partnera apliecināta reģistrācijas apliecības kopija vai tai ekvivalenta dokumenta kopija un tās tulkojums latviešu valodā, ja sadarbības partneris ir reģistrēts vienā no šo noteikumu 14.1.apakšpunktā minētajām valstīm; šo noteikumu 14.3.apakšpunktā minētajiem sadarbības partneriem – sadarbības partnera apliecināta nodokļu maksātāja reģistrācijas apliecības kopija;

35.2. ja sadarbības partnerim saskaņā ar šo noteikumu 15.punktu tiek nodota daļa finansējuma, sadarbības partnera apliecināta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamās personas reģistrācijas apliecības kopija vai organizācijas vadītāja parakstīts apliecinājums, ka organizācija nav PVN maksātāja, vai tai ekvivalenta dokumenta kopija un tās tulkojums latviešu valodā, ja sadarbības partneris ir reģistrēts vienā no šo noteikumu 14.1.apakšpunktā minētajām valstīm;

35.3. sadarbības partnera apliecināta statūtu vai nolikuma kopija vai tai ekvivalenta dokumenta kopija un tās tulkojums latviešu valodā, ja sadarbības partneris ir reģistrēts vienā no 14.1.apakšpunktā minētajām valstīm;

35.4.  šo noteikumu 14.1. un 14.2.apakš­punktā minētajiem sadarbības partneriem – ja sadarbības partnerim saskaņā ar 15.punktu tiek nodota daļa finansējuma, sadarbības partnera apliecināta gada pārskata par iepriekšējo pārskata gadu kopija (vai obligātās gada pārskata daļas – ieņēmumu un izdevumu pārskats un bilance par iepriekšējo pārskata gadu, ko apstiprinājis Valsts ieņēmumu dienests) vai tam ekvivalenta dokumenta kopija un tās tulkojums latviešu valodā, ja sadarbības partneris ir reģistrēts vienā no šo noteikumu 14.1.apakšpunktā minētajām valstīm; ja organizācija nodibināta pēdējo 18 mēnešu laikā, gada pārskata vietā jāiesniedz organizācijas vadītāja apstiprināts finanšu pārskats par organizācijas ieņēmumiem un izdevumiem visā darbības periodā, sākot no dibināšanas brīža;

35.5. apakšprojekta administrēšanā un īstenošanā iesaistītā personāla dzīvesgājuma apraksti (Curriculum Vitae);

35.6. šo noteikumu 14.1.apakšpunktā minētajiem sadarbības partneriem – organizācijas vadītāja parakstīts apliecinājums, kurā norādīts biedru skaits un viņu juridiskais statuss; nodibinājumiem, kuros biedru nav, pievieno informāciju par dibinātājiem.

36. Apakšprojekta iesnieguma iesniedzējs iesniedz aizpildīto iesnieguma veidlapu un šo noteikumu 34.punktā minētos pielikumus, kā arī šo noteikumu 35.punktā minētos pielikumus, ja apakšprojekts paredz partnerības veidošanu, piecos eksemplāros – oriģinālu un četras kopijas, uz iesnieguma veidlapas attiecīgi norādot “Oriģināls” vai “Kopija”. Apakšprojekta iesnieguma veidlapu, tai skaitā budžetu un loģiskās plānošanas matricu, iesniedz arī elektroniski elektroniskā datu nesējā.

37. Apakšprojekta iesnieguma oriģinālu noformē atbilstoši lietvedības jomu regulējošajos normatīvajos aktos noteiktajām prasībām. Tas ir sanumurēts, cauršūts (caurauklots), apzīmogots (ja attiecināms) un parakstīts, paraksts ir atšifrēts, kā arī norādīts lappušu skaits un caurauklošanas datums.

38. Apakšprojekta iesniegumu iesniedz vienā vai vairākās aizlīmētās aploksnēs vai kastēs, uz kurām norāda:

38.1. adresātu – grantu shēmas apsaimniekotāja nosaukumu un adresi;

38.2. grantu shēmas nosaukumu (“NVO projektu programma”);

38.3. sludinājumā norādīto atklāta konkursa numuru;

38.4. pilnu apakšprojekta iesnieguma iesniedzēja nosaukumu un adresi;

38.5. apakšprojekta nosaukumu;

38.6. norādi “Neatvērt pirms vērtēšanas uzsākšanas”.

39. Apakšprojekta iesnieguma iesniedzējs vai viņa pilnvarotā persona iesniedz apakšprojekta iesniegumu apsaimniekotājam personīgi vai nosūta pa pastu kā ierakstītu sūtījumu uz šo noteikumu 38.1.apakš­punktā norādīto adresi, vai nosūta apsaimniekotājam elektroniski uz sludinājumā norādīto elektroniskā pasta adresi, sagatavotu elektroniska dokumenta veidā atbilstoši normatīvajiem aktiem par dokumentu elektronisko noformēšanu.

40. Ja apakšprojekta iesniegumu iesniedz elektroniski, iesnieguma veidlapu, tai skaitā budžetu un loģiskās plānošanas matricu, kā arī nepieciešamos pielikumus paraksta ar drošu elektronisko parakstu un apliecina ar laika zīmogu pirms apakšprojektu iesniegumu iesniegšanas termiņa beigām atbilstoši Elektronisko dokumentu likumā noteiktajām prasībām.

41. Apsaimniekotājs izskata tos apakšprojektu iesniegumus, kuri ir iesniegti apsaimniekotājam līdz atklāta konkursa sludinājumā norādītajam termiņam.

42. Apakšprojekta iesniegumu, kas saņemts pēc atklāta konkursa sludinājumā noteiktā iesniegšanas termiņa, neizskata un neatvērtu nosūta atpakaļ iesniedzējam.

43. Jautājumus par atklāto konkursu un apakšprojekta iesnieguma sagatavošanu var nosūtīt apsaimniekotājam pa pastu, faksu vai e-pastu uz atklāta konkursa sludinājumā norādīto adresi ne vēlāk kā 10 dienas pirms apakšprojektu iesniegumu iesniegšanas termiņa beigām, norādot atsauci uz konkursu. Atbildes uz jautājumiem tiek sniegtas piecu darbdienu laikā, bet ne vēlāk kā septiņas dienas pirms apakš­projektu iesniegumu iesniegšanas termiņa beigām. Biežāk uzdotie jautājumi un atbildes tiek publicētas apsaimniekotāja mājaslapā internetā (www.lsif.lv).

VII. Apakšprojektu iesniegumu izvērtēšana, lēmumu pieņemšana un rezultātu paziņošana

44. Apakšprojektu iesniegumus vērtē divos posmos:

44.1. apakšprojektu iesniegumu atvēršana un vērtēšana pēc administra­tīvās un atbilstības vērtēšanas kritērijiem (3.pielikums);

44.2. apakšprojektu iesniegumu vērtēšana pēc kvalitātes vērtēšanas kritērijiem (4.pielikums).

45. Apsaimniekotājs:

45.1. reģistrē apakšprojektu iesniegumus to iesniegšanas secībā;

45.2. atver apakšprojektu iesniegumus un katram apakšprojekta iesniegu­mam piešķir identifikācijas numuru;

45.3. izvērtē apakšprojektu iesniegumus atbilstoši administratīvās un atbilstības vērtēšanas kritērijiem.

46. Ja apakšprojekta iesniegums neatbilst kādam no 2.1.–2.4.atbilstības vērtēšanas kritērijiem, apsaimniekotājs pieņem lēmumu par apakšprojekta iesnieguma noraidīšanu.

47. Ja apakšprojekta iesniegums neatbilst kādam no 1.1.–1.21.administra­tīvās vērtēšanas kritērijiem vai 2.5.–2.13.atbilstības vērtēšanas kritērijiem, apsaimniekotājs vienu reizi rakstiski pieprasa apakšprojekta iesnieguma iesniedzējam iesniegt piecu darbdienu laikā papildu informāciju vai precizēt apakšprojekta iesniegumu (vai attiecīgās sadaļas), nosūtot pieprasījumu pa pastu kā ierakstītu sūtījumu, kā arī uz iesnieguma veidlapā norādīto faksa numuru un e-pasta adresi.

48. Ja apakšprojekta iesnieguma iesniedzējs noteiktajā termiņā iesniedz nepieciešamo papildu informāciju vai precizējumus personīgi vai nosūtot pa pastu, apakšprojekta iesniegumu vērtē atkārtoti pēc attiecīgajiem administratīvās vai atbilstības vērtēšanas kritērijiem.

49. Ja pēc atkārtotas administratīvās vērtēšanas apakšprojekta iesniegums neatbilst vismaz vienam administratīvās vai atbilstības vērtēšanas kritērijam vai apakšprojekta iesnieguma iesniedzējs noteiktajā termiņā nav iesniedzis nepieciešamo papildu informāciju vai precizējumus, apsaim­niekotājs pieņem lēmumu par apakšprojekta iesnieguma noraidīšanu.

50. Apakšprojektu iesniegumus, kuri atbilst administratīvās un atbilstības vērtēšanas kritērijiem, apsaimniekotājs nodod atklāta konkursa apakšprojektu iesniegumu vērtēšanas komisijai (turpmāk – komisija) apakšprojektu iesniegumu izvērtēšanai pēc kvalitātes vērtēšanas kritērijiem.

51. Komisija darbojas saskaņā ar apsaimniekotāja apstiprināto komisijas nolikumu, kas nosaka komisijas izveidošanas un darbības kārtību. Komisijas darbam var piesaistīt neatkarīgus ekspertus, kuri izvērtē apakšprojekta iesniegumus atbilstoši kvalitātes vērtēšanas kritērijiem. Komisijas darbā novērotāja statusā var piedalīties Centrālās finanšu un līgumu aģentūras, Finanšu instrumentu biroja, nevalstisko organizāciju vai vadošās iestādes pārstāvji.

52. Komisija apstiprina katram apakš­projekta iesniegumam piešķirto vidējo punktu skaitu katrā kvalitātes vērtēšanas kritērijā. Ja kādā kritērijā vai kritēriju sadaļā iegūtais punktu skaits ir mazāks par minimāli nepieciešamo punktu skaitu, komisija rekomendē apsaimniekotājam noraidīt apakšprojektu.

53. Apakšprojektu iesniegumus, kuri visos kvalitātes vērtēšanas kritērijos ieguvuši noteikto minimāli nepieciešamo punktu skaitu, komisija sakārto dilstošā secībā pēc to iegūtā kopējā vidējā punktu skaita. Atkarībā no pieejamā grantu shēmas līdzfinansējuma apjoma komisija izveido apstiprināšanai ieteikto apakšprojektu iesniegumu sarakstu. Sarakstā vispirms iekļauj tos apakšprojektu iesniegumus, kuri ieguvuši lielāko kopējo vidējo punktu skaitu, bet ne vairāk kā pa vienam 1.grupas un 2.grupas apakšprojektam katrā no šo noteikumu 1.pielikumā minētajām finanšu instrumentu prioritātēm. Pēc tam sarakstā iekļauj nākamos apakšprojektu iesniegumus ar nākamo lielāko kopējo vidējo punktu skaitu.

54. Ja apakšprojektu nav iespējams atbalstīt pilnā apmērā un pieejamais grantu shēmas līdzfinansējums veido vismaz pusi no apakšprojekta iesniegumā pieprasītā finansējuma, trūkstošo finansējumu, ja iespējams, pārdala no otrai apakšprojektu grupai rezervētā finansējuma vai, ja tas nav iespējams, pārdala no ceturtajam atklātajam konkursam paredzētā finansējuma. Ja tas nav iespējams vai pieejamais grantu shēmas līdzfinansējums veido mazāk nekā pusi no apakšprojekta iesniegumā pieprasītā finansējuma, apakšprojekta iesniegumu neiekļauj apstiprināšanai ieteikto apakšprojektu iesniegumu sarakstā.

55. Komisija sagatavo un iesniedz ap­saim­niekotājam vērtēšanas ziņoju­mu, kurā ietverts apstiprināšanai un noraidīšanai ieteikto apakšprojektu iesniegumu saraksts.

56. Pamatojoties uz komisijas iesniegto vērtēšanas ziņojumu, apsaimnie­kotājs pieņem lēmumu par katra apakšprojekta iesnieguma apstiprināšanu vai noraidīšanu.

57. Apsaimniekotājs lēmumu par apakš­projekta iesnieguma apstiprinā­šanu vai noraidīšanu pieņem Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta vadības likumā noteiktajā termiņā.

58. Apsaimniekotājs piecu darbdienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas par apakšprojekta iesniegumu apstiprināšanu vai noraidīšanu rakstiski informē apakšprojekta iesnieguma iesniedzēju par pieņemto lēmumu, nosūtot to pa pastu kā ierakstītu sūtījumu.

59. Apakšprojekta iesnieguma iesniedzējs lēmumu par apakšprojekta iesnieguma apstiprināšanu vai noraidīšanu var pārsūdzēt Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta vadības likumā noteiktajā kārtībā.

VIII. Apakšprojekta ieviešanas līguma slēgšana

60. Pēc lēmuma pieņemšanas par apakš­projekta iesnieguma apstiprināšanu un pirms apakšprojekta ieviešanas līguma noslēgšanas apsaimniekotājs var veikt līgumslēgšanas sarunas, lūdzot apakšprojekta iesnieguma iesniedzējam veikt šādus precizējumus apakšprojekta iesniegumā:

60.1. novērst informācijas pretrunas dažādās apakšprojekta iesnieguma sadaļās;

60.2. precizēt apakšprojekta īstenošanas laika grafiku;

60.3. precizēt apakšprojekta budžetu, ja tajā pieļautas aritmētiskās kļūdas;

60.4. no apakšprojekta attiecināmajām izmaksām izslēgt izmaksas, kas nav nepieciešamas apakšprojekta aktivitāšu īstenošanai vai kas šo noteikumu 26.punktā noteiktas kā neattiecināmas izmaksas;

60.5. samazināt izmaksas, kas pārsniedz vidējās tirgus cenas;

60.6. iesniegt papildu informāciju, ja apakšprojekta iesniegumā nav iekļauta pilnīga informācija vai iekļautā informācija ir neskaidra vai pretrunīga.

61. Apsaimniekotājs slēdz apakšprojekta ieviešanas līgumu ar apakšprojekta līdzfinansējuma saņēmēju.

62. Apsaimniekotājs piecu darbdienu laikā pēc visu apakšprojekta ieviešanas līgumu noslēgšanas publicē noslēgto līgumu sarakstu latviešu un angļu valodā savā mājaslapā internetā (www.lsif.lv), kurā norāda apakšprojekta līdzfinansējuma saņēmēja nosaukumu un juridisko adresi, apakšprojekta nosaukumu, īstenošanas vietu, īstenošanas periodu, piešķirtā grantu shēmas līdzfinansējuma apjomu un kopsavilkumu par apakšprojekta ietvaros veicamajiem pasākumiem.

IX. Apakšprojekta avansa maksājumi

63. Apakšprojektam var piešķirt avansa maksājumu. Apakšprojektiem, kuru īstenošanas periods nepārsniedz trīs mēnešus, avansa maksājumu piešķir 80 % apmērā no apakšprojektam piešķirtās grantu shēmas līdzfinansējuma summas, ko izmaksā pēc apakšprojekta ieviešanas līguma parakstīšanas starp apakšprojekta līdzfinansējuma saņēmēju un apsaimniekotāju. Atlikušo grantu shēmas līdzfinansējuma daļu apsaim­niekotājs izmaksā, kad tas ir apstiprinājis apakšprojekta līdzfinansējuma saņēmēja iesniegto apakšprojekta izpildes ziņojumu.

64. Apakšprojektiem, kuru īstenošanas periods pārsniedz trīs mēnešus, pirmo avansa maksājumu piešķir 25 % apmērā no apakšprojektam piešķirtās grantu shēmas līdzfinansējuma summas, ko izmaksā pēc apakšprojekta ieviešanas līguma parakstīšanas starp apakšprojekta līdzfinansējuma saņēmēju un apsaimniekotāju. Nākamos avansa maksājumus, kuru kopējā summa nepārsniedz 55 % no apakšprojektam piešķirtās grantu shēmas līdzfinansējuma summas, apsaimniekotājs izmaksā vienādās daļās pēc katra informatīvā ziņojuma saņemšanas un pieņemšanas zināšanai. Informatīvo ziņojumu periodus un iesniegšanas termiņus nosaka apakšprojekta ieviešanas līgumā. Kopējā visu avansa maksājumu summa nepārsniedz 80 % no apakšprojektam piešķirtās grantu shēmas līdzfinansējuma summas. Atlikušo grantu shēmas līdzfinansējuma daļu apsaimniekotājs izmaksā, kad tas ir apstiprinājis apakšprojekta līdzfinansējuma saņēmēja iesniegto apakšprojekta izpildes ziņojumu.

Ministru prezidents I.Godmanis

Īpašu uzdevumu ministrs sabiedrības integrācijas lietās O.Kastēns

Redakcijas piebilde: noteikumi stājas spēkā ar 2008.gada 13.augustu.


 

1.pielikums

Ministru kabineta

2008.gada 28.jūlija noteikumiem Nr.610

Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta prioritātes un apakšprioritātes

1. Vides aizsardzība:

1.1. integrēta vides piesārņojuma novēršana un kontrole;

1.2. atjaunojamās enerģijas izmantošanas veicināšana;

1.3. vides piesārņojuma kontroles sistēmu uzlabošana, īpaši lauksaimniecībā;

1.4. elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu apsaimniekošanas sistēmas izveidošana.

2. Ilgtspējīga attīstība:

2.1. darbības spēju paaugstināšana ilgtspējīgas attīstības jomā un iespējama ilgtspējīgas attīstības institūta izveidošana;

2.2. organiskās lauksaimniecības izplatības veicināšana;

2.3. dabas resursu pārvaldības un izmantošanas efektivitātes paaugstināšana.

3. Eiropas kultūras mantojuma saglabāšana:

3.1. amatu apmācība restaurācijā;

3.2. Latvijas pilsētu vēsturisko centru restaurācija;

3.3. iespējama Jūgendstila centra izveidošana Rīgā;

3.4. padomju perioda nonkonformistiskā mantojuma dokumentēšana un saglabāšana;

3.5. koka arhitektūras restaurācija.

4. Veselība:

4.1. mirstības un infekciozo slimību izplatības samazināšana;

4.2. ar dzīvesveidu saistīto slimību samazināšana un ierobežošana;

4.3. garīgās veselības aprūpes uzlabošana;

4.4. veselības aprūpes iestāžu tehnisko un profesionālo spēju uzlabošana.

5. Bērni ar īpašām vajadzībām (bērni invalīdi):

5.1. uzlabota pieeja un ārstēšanas iespējas bērniem ar īpašām vajadzībām veselības aprūpes sistēmā;

5.2. bērnu ar īpašām vajadzībām integrācija izglītības sistēmā.

6. Cilvēkresursu attīstība un izglītība:

6.1. izglītības, apmācību un mūžizglītības sistēmu uzlabošana;

6.2. pilsoniskās sabiedrības stiprināšana un sabiedrības integrācijas veicināšana saskaņā ar prioritātēm, kas noteiktas Latvijas pilsoniskās sabiedrības attīstības nacionālajā programmā, ieskaitot valodas apmācību;

6.3. apmācības programmu izveide multimediju nozarē un vides aizsardzības nozarē.

7. Šengena:

7.1. policijas sadarbības stiprināšana, lai veicinātu gatavību dalībai Šengenas informācijas sistēmā.

8. Tieslietas:

8.1. ieslodzījuma vietu ēku standartu uzlabošana un personāla apmācības;

8.2. izglītības programmas ieslodzījuma vietās;

8.3. uzlabota ieslodzīto veselības aprūpe un veicināta informācijas par veselību pieejamība cietumniekiem;

8.4. preventīvi pasākumi, kas vērsti uz jauniešu noziedzības līmeņa samazināšanu un ierobežošanu;

8.5. kompetences celšana tiesās, lai veicinātu ES tiesību aktu ievērošanu;

8.6. organizētās noziedzības apkarošana un novēršana;

8.7. uzlabotas izglītības programmas un dzīves apstākļi patvēruma meklētājiem un nelegālajiem imigrantiem;

8.8. probācijas sistēmas stiprināšana.

9. Reģionālā politika un ekonomisko aktivitāšu attīstība:

9.1. vietējās un reģionālās attīstības veicināšanas programmas;

9.2. valsts un privātās partnerības attīstības veicināšana;

9.3. atbalsts līdzsvarotas ekonomikas attīstībai;

9.4. institucionālo spēju stiprināšana reģionālās attīstības institūcijās un institūcijās, kas saistītas ar valsts un privātās partnerības projektu ieviešanu un vadību;

9.5. pētījumu un izvērtēšanas spēju stiprināšana reģionālās attīstības kontekstā;

9.6. kompetences līmeņa celšana par finanšu pārvaldi un audita veikšanu pašvaldībās;

9.7. sadarbības tīkla veidošana un pieredzes apmaiņa par vietējo attīstību starp reģionālās attīstības institūcijām;

9.8. sadarbības tīkla veidošana starp Latvijas un Norvēģijas institūcijām un vietējām pašvaldībām.

10. Pārrobežu sadarbība 1.–9.punktā minētajās intervences jomās.

11. Akadēmiskie pētījumi 1.–10.punktā minētajās intervences jomās.

12. Tehniskā palīdzība 1.–10.punktā minētajās intervences jomās.

Īpašu uzdevumu ministrs

sabiedrības integrācijas lietās O.Kastēns


 

Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāta iesniegtajā redakcijā

2.pielikums

Ministru kabineta

2008.gada 28.jūlija noteikumiem Nr.610

2.pielikums

Īpašu uzdevumu ministrs sabiedrības integrācijas lietās O.Kastēns


 

3.pielikums

Ministru kabineta

2008.gada 28.jūlija noteikumiem Nr.610

Administratīvās un atbilstības vērtēšanas kritēriji

Nr.

Kritērijs

1. administratīvās vērtēšanas kritēriji

1.1.

Apakšprojekta iesnieguma veidlapa ir pilnībā aizpildīta

1.2.

Ir iesniegts apakšprojekta iesnieguma oriģināls un četras kopijas; apakšprojekta iesnieguma oriģināls ir cauršūts (caurauklots), ar visiem pielikumiem

1.3.

Apakšprojekta iesnieguma elektroniskā versija ir iesniegta, un tā ir nolasāma

1.4.

Apakšprojekta iesniegums ir datorrakstā un ir latviešu valodā

1.5.

Apakšprojekta iesnieguma iesniedzējs ir parakstījis apakšprojekta iesnieguma iesniedzēja apliecinājumu (iesnieguma veidlapas 7.sadaļa)

1.6.

Apakšprojekta iesnieguma iesniedzējs ir parakstījis partnerības apliecinājumu (ja attiecināms) (6.sadaļa)

1.7.

Visi sadarbības partneri ir parakstījuši partnerības apliecinājumus (ja attiecināms) (6.sadaļa)

1.8.

Budžets (izdevumu un ieņēmumu tāme) ir iesniegts iesnieguma veidlapas formā (4.sadaļa), tabulas ir aizpildītas, un summas norādītas Eiropas Savienības vienotajā valūtā

1.9.

Loģiskās plānošanas matrica ir iesniegta iesnieguma veidlapas formā (5.sadaļa)

1.10.

Apakšprojekta iesnieguma iesniedzēja reģistrācijas apliecības kopija ir pievienota

1.11.

Apakšprojekta iesnieguma iesniedzēja ar pievienotās vērtības nodokli (PVN) apliekamās personas reģistrācijas apliecības kopija vai organizācijas vadītāja parakstīts apliecinājums, ka organizācija nav PVN maksātāja, ir pievienota

1.12.

Apakšprojekta iesnieguma iesniedzēja statūtu kopija ir pievienota

1.13.

Apakšprojekta iesnieguma iesniedzēja gada pārskata par iepriekšējo pārskata gadu kopija (bilance un ieņēmumu un izdevumu pārskats par iepriekšējo pārskata gadu) ir pievienota

1.14.

Sadarbības partneru reģistrācijas apliecību kopijas ir pievienotas (ja attiecināms)

1.15.

Sadarbības partneru ar pievienotās vērtības nodokli (PVN) apliekamās personas reģistrācijas apliecību kopijas vai organizācijas vadītāja parakstīts apliecinājums, ka organizācija nav PVN maksātāja, ir pievienotas (ja attiecināms)

1.16.

Sadarbības partneru statūtu vai nolikumu kopijas ir pievienotas (ja attiecināms)

1.17.

Sadarbības partneru gada pārskatu par iepriekšējo pārskata gadu kopijas (bilance un ieņēmumu un izdevumu pārskats par iepriekšējo pārskata gadu) ir pievienotas (ja attiecināms)

1.18.

Apakšprojektā iesaistīto apakšprojekta iesnieguma iesniedzēja un sadarbības partneru darbinieku CV ir pievienoti

1.19.

Apakšprojekta iesnieguma iesniedzēja un sadarbības partneru (ja attiecināms) biedru (vai dibinātāju) saraksts vai organizācijas vadītāja parakstīts apliecinājums, kurā norādīts biedru skaits un viņu juridiskais statuss, ir pievienots

1.20.

Detalizēta telpu remonta un/vai būvniecības izmaksu tāme ir pievienota (ja attiecināms)

1.21.

Pielikumi ir iesniegti oriģinālā vai kopijās, kuru atbilstību oriģinālam apliecinājis organizācijas vadītājs vai cita persona, kam saskaņā ar organizācijas darbību reglamentējošiem dokumentiem ir šādas pilnvaras; ja šie dokumenti nav latviešu valodā, tiem pievienots precīzs tulkojums

2. Atbilstības vērtēšanas kritēriji

2.1.

Apakšprojekta iesnieguma iesniedzējs atbilst šo noteikumu 13., 17. un 20.punktā noteiktajiem nosacījumiem

2.2.

Sadarbības partneri atbilst šo noteikumu 14. un 17.punktā noteiktajiem nosacījumiem (ja attiecināms)

2.3.

Apakšprojekts atbilst šo noteikumu 2.punktā minētajam grantu shēmas mērķim

2.4.

Apakšprojekts attiecas uz kādu no EEZ un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta prioritātēm

2.5.

Apakšprojekts tiks īstenots Latvijā.

Projekta aktivitātes, kas ir plānotas ārpus Latvijas, notiks kādā no šādām valstīm: Norvēģijā, Īslandē, Lihtenšteinā, Austrijā, Beļģijā, Bulgārijā, Čehijā, Dānijā, Francijā, Grieķijā, Igaunijā, Īrijā, Itālijā, Kiprā, Lielbritānijā, Lietuvā, Luksemburgā, Maltā, Nīderlandē, Polijā, Portugālē, Rumānijā, Slovākijā, Slovēnijā, Somijā, Spānijā, Ungārijā, Vācijā, Zviedrijā, kā arī – tikai apakšprojektos, kas attiecas uz prioritāti “Pārrobežu sadarbība”, – Krievijā un Baltkrievijā

   
   

2.6.

Paredzētais finansējuma apjoms aktivitātēm ārvalstīs nepārsniedz 10 % no kopējām attiecināmajām izmaksām vai 50 % no kopējām attiecināmajām izmaksām aktivitātēm sadarbības valstīs apakšprojektos, kas attiecas uz prioritāti “Pārrobežu sadarbība”

2.7.

Sadarbības partneriem – Latvijas tiešās pārvaldes iestādēm, vietējām un rajonu pašvaldībām, pašvaldību iestādēm, pašvaldību dibinātām nevalstiskajām organizācijām, vietējām un reģionālajām attīstības aģentūrām, valsts dibinātām augstskolām – kopā nav nodots vairāk nekā 20 % no kopējām attiecināmajām izmaksām

2.8.

Apakšprojekta īstenošanas periods nepārsniedz šo noteikumu 27.punktā noteikto maksimālo īstenošanas periodu un iekļaujas norādītajā sākuma un beigu datumā

2.9.

Pieprasītais grantu shēmas līdzfinansējums nav mazāks par EUR 8 000

2.10.

Pieprasītais grantu shēmas līdzfinansējums nav lielāks par EUR 100 000

2.11.

Pieprasītais grantu shēmas līdzfinansējums nepārsniedz 90 % no kopējām attiecināmajām izmaksām

2.12.

Ieguldījums natūrā nepārsniedz 5 % no kopējām attiecināmajām izmaksām

2.13.

Apakšprojekta administrēšanai nepieciešamās izmaksas nepārsniedz 25 % no kopējām attiecināmajām izmaksām

 

Īpašu uzdevumu ministrs

sabiedrības integrācijas lietās O.Kastēns


 

4.pielikums

Ministru kabineta

2008.gada 28.jūlija noteikumiem Nr.610

Kvalitātes vērtēšanas kritēriji

Sadaļa

Maksimālais punktu skaits

Iesnieguma veidlapa

1. Finanšu un vadības kapacitāte

20

1.1. Vai projekta administrēšanā iesaistītajam personālam ir pietiekama projektu vadības pieredze

5

1.13.; 1.19.; 3.1.; CV

1.2. Vai projekta ieviešanā iesaistītajam personālam ir pietiekama profesionālā kompetence (īpaši zināšanas par jautājumiem, kas tiks risināti)

5

3.2.; 1.12.; 1.18; 2.13.; CV

1.3. Vai projekta iesniedzējam un partneriem ir pietiekama vadības kapacitāte (ieskaitot plānoto personālu un materiāli tehnisko nodrošinājumu, spēju nodrošināt līguma prasību ievērošanu, t.sk. drošu finanšu vadību un grāmatvedības uzskaiti, kā arī spēju nodrošināt projekta finansēšanu līdz granta maksājumu saņemšanai)

5

1.14.; 1.20.; gada pārskats

1.4. Vai projekta līdzfinansējuma nodrošināšanai plānotie finanšu avoti ir stabili un pietiekami

5

1.15.; gada pārskats

Apakšprojekta iesniegums tiks noraidīts, ja šajā sadaļā tas tiks novērtēts zemāk par

12 punktiem

2. Projekta nozīmīgums

25

2.1. Cik nozīmīgs ir projekts projektu iesniegumu konkursa mērķu sasniegšanai

5

2.1.–2.5.

2.2. Cik nozīmīgs ir projekts Latvijas, konkrētā reģiona(-u) un/vai projekta īstenošanas vietas īpašo vajadzību un problēmu risināšanai (akadēmiskajiem pētījumiem – tajā skaitā paredzamo rezultātu zinātniskā aktualitāte un nozīmība). (Tajā skaitā, vai projekts nedublē citas līdzīgas aktivitātes, vai tas nodrošina mijiedarbību ar citām iniciatīvām u.tml.)

5

1.7.; 2.1.; 2.6.; 2.7.

2.3. Cik skaidri definēts un stratēģiski izraudzīts ir pētījuma objekts vai tēma (tikai akadēmiskajiem pētījumiem)

5

2.1.–2.3.

2.4. Cik skaidri definētas un stratēģiski izraudzītas ir iesaistītās puses (mērķa grupas, gala saņēmēji; akadēmiskajiem pētījumiem – pētījuma adresāts, pasūtītājs)

5

2.7.; 2.8.

2.5. Vai izraudzīto mērķa grupu un gala saņēmēju vajadzības ir skaidri definētas, un vai projekts ir atbilstošs to risināšanai (visām atbalsta jomām, izņemot akadēmiskos pētījumus)

5

2.1.; 2.6.; 2.7.; 2.8.

2.6. Vai projekta iesniegums ietver pievienotās vērtības elementus, tādus kā inovatīva pieeja, labas prakses paraugi, dzimumu līdztiesības veicināšana un vienlīdzīgu iespēju nodrošināšana

Piezīme: Ja projekts attiecībā uz pievienotās vērtības elementiem ir neitrāls, tad punktu skaits būs 3

5

kopumā

Apakšprojekta iesniegums tiks noraidīts, ja šajā sadaļā tas tiks novērtēts zemāk par

20 punktiem

3. Metodoloģija

25

3.1. Vai paredzētās aktivitātes (akadēmiskajiem pētījumiem – tajā skaitā, izvēlētās metodes) ir atbilstošas, praktiskas, vai tās saskan ar mērķiem un sagaidāmajiem rezultātiem

5

2.3.; 2.6.; 2.9.; loģiskās plānošanas matrica

3.2. Cik saskaņota ir kopējā projekta uzbūve (it sevišķi, vai tajā atspoguļota risināmo problēmu analīze, ņemti vērā ārējie faktori un paredzēta izvērtēšana)

5

2.1.; 3.3.; kopumā

3.3. Vai partneru iesaistes un līdzdalības pakāpe projektā ir pietiekama.
Piezīme: Ja partneru nav, tad punktu skaits būs 3.

Ja projekta ietvaros paredzēts sadarboties ar donorvalstu (Norvēģijas, Īslandes vai Lihtenšteinas) organizācijām vai institūcijām, punktu skaits būs 4.

Ja projektā paredzēti oficiāli sadarbības partneri – Norvēģijas, Īslandes vai Lihtenšteinas nevalstiskās organizācijas, – punktu skaits būs 5

5

2.6.; 1.18.; 2.13.

3.4. Vai darbības plāns ir skaidrs un izpildāms (tajā skaitā, vai ņemti vērā riska faktori projekta īstenošanā un paredzēti pasākumi risku mazināšanai un novēršanai)

5

2.6.; 2.14.

3.5. Vai projekta iesniegums ietver objektīvi pārbaudāmus projekta rezultātu rādītājus

5

2.9.; loģiskās plānošanas matrica

4. Ilgtspēja

15

4.1. Vai projekts varētu reāli ietekmēt tā mērķa grupas (gala labuma saņēmējus)

5

2.10.

4.2. Vai projektam varētu būt multiplikatīvā ietekme (ieskaitot projekta rezultātu pavairošanas un izplatīšanas un informācijas izplatīšanas iespējas)

5

2.11.; 3.4.

4.3. Vai sagaidāmie projekta rezultāti ir ilgtspējīgi:

– (visām atbalsta jomām, izņemot akadēmiskos pētījumus) finansiāli (kā aktivitātes tiks finansētas pēc tam, kad būs beidzies granta finansējums);

– (visām atbalsta jomām, izņemot akadēmiskos pētījumus) institucionāli (piemēram, vai aktivitāšu turpināšanai nepieciešamās struktūrvienības būs izveidotas līdz projekta beigām);

– politikas līmenī (kur tas ir piemērojams) (piemēram, vai projekta rezultātā uzlabosies likumdošana, uzvedības kodeksi, metodes utt.)

5

2.12.

5. Budžets un ekonomiskums

15

5.1. Cik atbilstoša ir proporcija starp plānotajiem izdevumiem un sagaidāmajiem rezultātiem

5

2.7.–2.12.; budžets

5.2. Vai paredzētās izmaksas ir nepieciešamas projekta ieviešanai

5

1.14.; 2.6.; budžets

5.3. Cik pietiekama ir ekonomiskā izdevīguma principa ievērošana plānotajos izdevumos

5

budžets

Apakšprojekta iesniegums tiks noraidīts, ja šajā sadaļā tas tiks novērtēts zemāk par 10,5 punktiem

Maksimālais kopējais punktu skaits

100

 

 

Piezīmes.

1. Katram vērtēšanas kritērijam piešķir punktus no 1 līdz 5 atbilstoši šādam vērtējumam: 1 – ļoti vāji; 2 – vāji; 3 – apmierinoši; 4 – labi; 5 – ļoti labi.

2. Kritērija galīgais vērtējums ir visu vērtētāju šajā kritērijā piešķirto punktu vidējā aritmētiskā vērtība, kas noapaļota līdz diviem cipariem aiz komata.

3. Ja 1.sadaļā “Finanšu un vadības kapacitāte” iegūtais kopējais vidējais punktu skaits būs zemāks par 12 punktiem, apakšprojekta iesniegums tiks noraidīts.

4. Ja 2.sadaļā “Projekta nozīmīgums” iegūtais kopējais vidējais punktu skaits būs zemāks par 20 punktiem, apakšprojekta iesniegums tiks noraidīts.

5. Ja 5.sadaļā “Budžets un ekonomiskums” iegūtais kopējais vidējais punktu skaits būs zemāks par 10,5 punktiem,
apakšprojekta iesniegums tiks noraidīts.

Īpašu uzdevumu ministrs sabiedrības integrācijas lietās O.Kastēns  

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!