Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Šodien pie 80-gadnieces Universitas Latviensis. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 28.09.1999., Nr. 317/318 https://www.vestnesis.lv/ta/id/17952

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

"Universitāte, tautai tu augstāku pacelties liec!"

Vēl šajā numurā

28.09.1999., Nr. 317/318

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Šodien pie 80–gadnieces Universitas Latviensis

Katram ir savi vecāki, un katram — sava dzimšanas diena. Kādā sarunā Latvijas Universitātes rektors Juris Zaķis šajā sakarā teica, ka arī mums, šeit, Latvijā, dzīvojošajiem, var būt savi svētki — savas Universitātes dzimšanas diena. Šodien aprit tieši nedēļa, kopš 18.septembrī šos svētkus ieskandināja studenti Ķīpsalas sporta hallē. Tad sekoja saturiski īpaši bagātīgas zinātniskās konferences, kurās piedalījās referenti no gandrīz visām Latvijas augstskolām, kā arī tuvāko kaimiņvalstu augstskolu zinātnes un izglītības vēstures pētnieki. Līdz šim nekad tik vērienīgi netika pētīta un iztirzāta gluži vai visu zinātņu nozaru vēsture, kas tapusi ne tikai Latvijas Universitātē, bet arī citām "Alma mater" veidolam un saturam piederīgajās augstskolās.

Lai koncentrētu šo konferenču darbu dažās dienās, tika izveidotas vairākas sekcijas.

Viena no tām bija augstskolu vēstures sekcija — šī vārda plašākā nozīmē — kur varēja uzzināt daudz jauna par Latvijas Universitātes saiknēm ar citām mācību iestādēm.

Atsevišķu zinātņu nozaru vēstures izpētei konferencē bija izveidotas šādas sekcijas: filoloģijas, ķīmijas, lauksaimniecības un meža zinātņu, matemātikas un dabaszinātņu, pedagoģijas un psiholoģijas, tautsaimniecības un tiesību zinātnes, tehnisko zinātņu, kā arī teoloģijas vēstures sekcija. Referātos un publicētajās tēzēs varēja gūt ieskatu gan par šo nozaru attīstību, gan par vairāku zinātnieku personīgo devumu Latvijai un pasaulei. Sekciju sēdēs tika nolasīti vairāk nekā 120 referāti. Plenārsēdē, kas notika 24.septembrī LU Mazajā aulā, pētnieks Ilgars Grosvalds nolasīja plašu pārskatu par Latvijas Universitāti kā latviešu nacionālās inteliģences veidotāju no 1919. līdz 1940.gadam. Latvijas Lauksaimniecības universitātes profesors Kaspars Vārtukapteinis pirmoreiz arhīvos izpētījis LU pirmā patstāvīgā atzara — Jelgavas Lauksaimniecības akadēmijas — tapšanas garo ceļu. Plenārsēdē nolasīja arī šodienas problemātikai veltītus referātus. Latvijas Universitātē godināja arī tos kolēģus, kuri vairs nestrādā savā zinību mātes mītnē. Simtiem apsveicēju atcerējās un godināja augstskolu, kurai no tās dzimšanas līdz šodienai ir liela loma Latvijas dzīvē.

Latvijas Universitātes Senāta sēžu zālē ir izvietota visu šīs augstskolas rektoru portretu galerija. Tā sākas ar pasaulslaveno Paulu Valdenu, kurš gan oficiāli nebija Latvijas Augstskolas (Universitātes) rektors. Taču viņš bija pirms tam Rīgā pastāvējušās augstskolas pēdējais rektors, kurš sekmēja tās pēcteces — Latvijas Universitātes — dzimšanu, kaut arī neuzņēmās jaunās augstskolas vadību.

Šajos gadu desmitos Latvijas lielākās augstskolas vēstures ceļi bijuši sarežģīti. Pašas universitātes vadība atzīst, ka tās vēsture vēl ne tuvu nav izpētīta. Pie LU vēstures smagākā un sarežģītākā laikposma — okupētās Latvijas izpētes — ir ķēries izcilais latviešu vēsturnieks un LU profesors Heinrihs Strods. Šajā jubilejas nedēļā atvēršanas svētki bija 562 lappuses biezajai monogrāfijai "Latvijas Valsts universitātes vēsture 1940.—1990." Tās sastādītājs, vairāku nodaļu autors un zinātniskais redaktors ir jau minētais habilitētais vēstures zinātņu doktors H.Strods. Atvēršanas svētki šajās dienās bija arī otrai grāmatai — "Latvijas Universitātei – 80". Šīs darba redakcijas kolēģijas atbildīgais vadītājs ir LU rektors profesors Juris Zaķis.

Rektors raksta šīs grāmatas ievadā, ka šis otrais izdevums satur bagātu faktu materiālu, kas noderēs nākamajām paaudzēm. Tas dod ieskatu LU šodienas uzbūvē un augstskolas devumā. Īpašu atzinību ir pelnījusi "Universitātes Avīzes" redkolēģija, kas laidusi klajā speciālizdevumu "Latvijas Universitātei – 80". Tajā katrs interesents var ļoti daudz uzzināt par šīs augstskolas vēsturi, kas uzrakstīta pārskatāmi, īsi un interesanti. Šī izdevuma vērtību sekmē bagātīgais uzņēmumu klāsts. Daudzi no tiem ir reti publicēti vai arī ir pirmpublicējumi.

Vakar LU Mazajā aulā notika Senāta svinīgā sēde, to ieskandinot ar Latvijas Universitātes himnu (Edvarda Virzas teksts un Jāzepa Vītola mūzika). Pēc LU zinātņu prorektora profesora Ivara Lāča ievadvārdiem uzrunu teica augstskolas rektors Juris Zaķis ("LV" publicē atsevišķi). Jubilāri sirsnīgi sveica Ministru prezidents Andris Šķēle un izglītības un zinātnes ministre Silva Golde. Nedaudz pieskaroties LU vēstures pirmajām lappusēm, ministre novēlēja Latvijas Universitātei kā klasisko universitāšu tradīciju nesējai palīdzēt Latvijai atrast stabilu vietu Eiropā.

Uz svinīgo LU Senāta sēdi bija ieradušies vairāki desmiti viesu no daudzām pasaules universitātēm. Vairāki šo universitāšu pārstāvji saņēma Latvijas Universitātes goda doktora diplomus.

Šodien noslēdzas Latvijas Universitātes 80 gadu jubilejas svinības. Pulksten deviņos no rīta Doma baznīcā notiks ekumēniskais dievkalpojums, savukārt vakarā Latvijas Nacionālajā operā būs svētku koncerts. Tajā piedalīsies Nacionālās operas orķestris (diriģents Aleksandrs Viļumanis). Koncertā piedalīsies solisti Dita Kalniņa un Viesturs Jansons. Ar savu svētku velti koncertā piedalīsies arī LU koris "Juventus" un "Minjona" (diriģents Juris Kļaviņš), uzstāsies arī LU Tautas deju ansamblis "Dancis", kura mākslinieciskais vadītājs ir Rolands Juraševskis.

Svinības noslēgsies ar svētku salūtu pie Latvijas Universitātes galvenās ēkas Raiņa bulvārī 19 vakarā pulksten 22.

Šajā svētku reizē arī "LV" saime novēl gaviļniecei: "Vivat crescat floreat in aeternum Universitas Latviensis."

Dr.Sigizmunds Timšāns, bijušais LU docētājs,  "LV" informācijas redaktors

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!