Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Par reliģisko jautājumu valstisku risināšanu (turpinājums). Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 28.09.1999., Nr. 317/318 (1777/1778) https://www.vestnesis.lv/ta/id/17947

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Par Latvijas Universitātes Goda doktora grāda piešķiršanu

Vēl šajā numurā

28.09.1999., Nr. 317/318 (1777/1778)

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Par reliģisko jautājumu valstisku risināšanu

Turpinājums no 1.lpp.

Piemēram, par dažādām valsts un baznīcas nošķiršanas koncepcijām savā starpā cīnās divas sabiedriskas organizācijas. "Americans United for Separation of Church and State" iestājas par pilnīgas "sienas" ieviešanu starp valsti un reliģiju, kamēr "Institute on Religion and Public Policy" pārstāvji uzskata, ka šis modelis ir valstij nepieņemams, tāpēc piedāvā valsts un baznīcas kooperāciju.

Pašā ASV Kongresā ir kapelāna institūcija, kas radīta, lai apmierinātu kongresmeņu garīgās vajadzības (un tas viss, neraugoties uz valsts un baznīcas atdalītību). ASV Jūtas štatu, ko apdzīvo 90 procentu mormoņu, Kongresā reprezentē divi kongresmeņi, kas neapšaubāmi Kongresā cīnās par savas ticības nostiprināšanos. Dažādas universitātes palīdz valsts administrācijai izprast situāciju reliģijas jomā, informējot to par procesiem baznīcu iekšienē un iespējamām sekām. Varētu vēl minēt daudzus citus piemērus, kad dažādu nevalstisko organizāciju darbības mijiedarbībā rodas nopietna sistematoloģiska valstiska politika. Jā, sistēma ir efektīva un tomēr Latvijai neder. Kāpēc? Latvija ir pārāk neliela valsts, kuras iedzīvotāji un teritorija pat nevar tikt pielīdzināta kādam no ASV štatiem jeb pavalstīm. Tāda sistēma, kāda eksistē ASV, var būt darbotiesspējīga tikai Jaunajā pasaulē, lielā federālā superlielvalstī, kuras pastāvēšana nebalstās uz konkrētas nācijas, kultūras, reliģijas un pat valodas saitēm. Ja ASV neeksistētu šī sistēma, tad valsts pastāvēšana būtu apdraudēta. Taču pat tas nav iemesls, kāpēc Latvijai nevar būt pieņemams ASV ceļš. Iepriekšminētā sistēma nav iespējama galvenokārt tāpēc, ka Latvijā nav tik daudz finansu, lai garantētu šādas sistēmas pastāvēšanu. Arī pašas ASV amatpersonas sarunās ar mani uzsvēra, ka ASV negrasās pasaulei uzspiest savu modeli, jo tas ir unikāls, ASV vēlas, lai netiktu diskriminētas minoritātes.

Pēc vizītes ASV varu pārliecināti apgalvot, ka reliģisko organizāciju reģistrācija un darbības pārbaude, kā arī lielāko Latvijas konfesiju vajadzību apmierināšana var būt nevis par šķērsli, bet tieši par garantu pārējo (minoritāšu) reliģijas brīvībai. Taču tai jābūt apzinātai valsts politikai, nevis haotiskai konkrētā brīža "caurumu aizlāpīšanai". Mazliet novirzoties no pamattēmas, gribu piemetināt, ka beidzot Latvijā tomēr būs izveidots valsts reliģiskās politikas īstenotājs — Garīgo lietu pārvalde, kas sistemātiski rūpēsies par Satversmes 99. panta īstenošanu un Latvijas nācijas pamatinteresēm. Amerikāņu sistēmā iedziļinoties, acīs krīt tāda būtiska lieta: lai gan pašā ASV nav konkrētas valsts instances, kas skatītu reliģiskos jautājumus, ASV 1998. gadā pie Ārlietu ministrijas ( State department ) ir izveidojusi īpašu Reliģijas politikas institūciju, kas virzīta uz to, lai koordinētu un veidotu citu valstu ar reliģiju saistītos jautājumus. Šai sakarā atgādināšu, ka ASV Valsts departaments sniedz padomus ASV prezidentam par ārlietu politikas realizēšanu. Valsts departamenta galvenais uzdevums ir sekmēt ASV drošību pasaulē, analizēt faktus, kas saistīti ar ASV pasaules interesēm. ASV Valsts departaments gadā šo mērķu labā rīko vairāk nekā 800 starptautisku konferenču. Viena no tādām notiks šā gada novembrī Polijā, Krakovā. Uz šo konferenci ir ielūgts šī raksta autors. Ar to gribu teikt, ka, ņemot vērā ASV pieredzi, Latvijas intereses ir jāaizstāv. Tā kā Latvija ir pārāk maza valsts, lai ar savu darbību ietekmētu pasaules politiku reliģijas jomā, nepieciešama pašiem sava politika, lai netiktu iznīcināta Latvijas kultūrvide.

ASV atradu arī ļoti daudz vērtīga, ko Latvija varētu ņemt par paraugu, risinot ar reliģiju saistītos jautājumus. Viena no šādām lietām ir Federālā izmeklēšanas biroja (FIB) pieeja destruktīviem kultiem. FIB īpašā nodaļa "Behavioral Science Unit" jautājumu lokā ir ideoloģiskas grupas, kuru darbības rezultātā valstij vai sabiedrībai var tikt nodarīts kaitējums. Nav svarīgi, vai grupa balstās uz fašistiskas vai reliģiskas bāzes. Svarīgi ir tikai tās darbības destruktivitāte. Iesākot pētīt grupu, FIB uzdevums ir prognozēt likumpārkāpumu nākotnē un, pamanot reālu pārkāpumu, novērst to. Turpmāk, raksturojot FIB pieeju šiem jautājumiem, izmantošu A.Šubina no Hārvarda Juridiskās augstskolas, Teksasas policijas leitnanta Roda Grega un Karla Džensena III veiktos pētījumus.

Pēc FIB akceptēto pētījumu secinājumiem, "kults ir kustība, kas sveša tai kultūrai, kurā tā dzīvo". Respektīvi, ja runā par Latviju, tad par kulta praktizētājiem Latvijā var uzskatīt tādu reliģisku draudzi vai cilvēku grupu, kuru tradīcijas un ticējumi ir nepazīstami Latvijas iedzīvotāju vairākumam. Pēc pētnieku domām, liela daļa kultu ir jaunās reliģiskās kustības (JRK), kas, pēc pētnieku domām, ir pārdzīvojušas savu pirmo dibinātāju paaudzi. FIB pēta ne tikai ārējās izpausmes kultos, bet arī grupas mikroklimatu, jo no tā ir atkarīga konkrētās grupas darbība.

Riska faktori:

• Kulta vai JRK dibinātāju un dalībnieku likumpārkāpumi pagātnē. Pēc pētnieku domām, vissvarīgākais ir grupas mikroklimata raksturojums no kriminaloģisko noslieču aspekta, jo, ja kādam no grupas dalībniekiem ir bijusi krimināla pieredze, tad tas ir bīstams faktors, kas var tikt attiecināms uz visu grupu.

• Straujas izmaiņas grupas vai tās locekļu uzvedībā. Pētnieki uzskata, ka jebkāda veida straujas izmaiņas kulta darbinieku uzvedībā (arī pozitīvas) ir pamats uztraukumam par grupas mikroklimatu. Piemēram, ja grupa, kas agrāk agresīvi rekrutēja savas organizācijas sastāvā jaunus biedrus, pēkšņi pārstāj to darīt. Vai arī parastais kulta dalībnieku drūmi apcerīgais noskaņojums pārvēršas gavilējoši priecīgā saviļņojumā. Straujas izmaiņas kulta sekotāju uzvedībā kā sekas var būt neprognozējamas un var rasties sakarā ar kulta līdera nāvi. Līdera nāve var radīt kultistiem nestabilu un depresīvu noskaņojumu, kas var izpausties ekstrēmistiskā rīcībā gan attiecībā pret sevi, gan arī apkārtējiem.

• Ieroči. Pētnieki uzskata, ka kultistu iespējamā piekļūšana ieročiem vai munīcijai ir drauds pats par sevi. Ja kāds no kulta locekļiem ir ieroča glabātājs vai nēsātājs, vai kāds no grupas locekļiem ir policijas vai militārā dienestā, tad šai informācijai ir jāpievērš īpaša uzmanība. ASV sakarā ar to, ka pastāv brīva ieroču tirdzniecība, FIB uzmanības lokā nokļūst tie kulti, kuru locekļi iepērk ieročus vairumā, jo tas var liecināt par kulta darbības un orientieru izmaiņām vai arī par gatavošanos vardarbībai. Pētnieki norāda, ka pat grupas locekļu pasākumos apspriesta teroristiska akta iespējamības izskatīšana ir briesmu signāls varas iestādēm.

• Attieksme pret atsevišķām personām vai organizācijām. Pētnieki uzskata, ja grupa savu naidīgo uzmanību koncentrē uz kādu personu, kas "traucē tās reliģijas brīvībai" vai organizācijai, kas ir "sātana inspirēta", tad tas ir jāuztver ar bažām, jo tādā veidā grupā tiek uzturēts naids un pieļaujama arī fiziska izrēķināšanās ar atsevišķām personām. Ja notiek pēdējais, grupa pārvēršas par vardarbīgu organizāciju.

• Inžu, liela skaita medikamentu vai medicīnisku iekārtu (šļirču) iegāde savām vajadzībām. Pētnieki uzskata, ka šajā gadījumā ir jāpastiprina uzmanība grupai, jo iespējama kā intraverta, tā ekstraverta vardarbība. Kontekstā ar grupā darbojošiem bakterioloģisko vai ķīmisko ieroču ekspertiem — tā jau ir norāde uz reālu teroristisku aktu. Arī rituāla laikā kopīgi lietotie dzērieni vai citas kopīgi izmantotas dzeramās vai ēdamās lietas ir nopietns pamats raizēm par attiecīgās organizācijas attīstību. Šeit, pēc manām domām, protams, parādās atšķirība starp tradicionālām un netradicionālām reliģiskām kustībām, jo katoļu, pareizticīgo vai luterāņu svētie vakarēdieni nevar būt par pamatu uztraukumam kaut vai tā iemesla dēļ, ka šīs organizācijas ir laika gaitā pierādījušas savu labdabīgumu. Šos FIB izmantotos paņēmienus nevar uzskatīt par universāliem, un katrs atsevišķs kults ir pētāms kā vienreizējs, nevis tipisks gadījums.

• Pašnāvības aizdomas. Pētnieki uzskata, ka jāpievērš uzmanība jebkurai zīmei, kas liek domāt par iespējamu pašnāvību. Ziņas var iegūt sarunās ar kulta locekļiem vai no pieejamiem kulta (vai atsevišķa kultista) dokumentiem par reliģiju. Ja runa ir par "degšanu elles liesmās par grēkiem" vai "tuvojošā amargedona šausmām", tas ir simptoms, kas liecina par pašnāvības iespējamību. Ja runāts tiek par konkrētu datumu tuvā nākotnē, tādā gadījumā noteikti valsts iestādēm ir jārūpējas par kulta locekļu stingru novērošanu, jo dažos gadījumos, kā liecina kādas ASV sektas šīgada mēģinājums Jeruzalemē (Izraēla), var notikt pastardienas "paātrināšana" ar teroristisku aktu palīdzību. Lai gan īsti šai riska grupai neatbilstošs ir japāņu sektas "Augstākā patiesība" gadījums, kad tā, lai veicinātu "labklājības dieva valsts" tuvošanos, uzsāka terora vilni ar mērķi izraisīt haosu valstī un sarīkot puču.

• Komunikācija. Ja grupas locekļu rīcībā ir operatīvas sakaru metodes, piemēram, rācijas, tad tas ir pamats pievērst uzmanību šai grupai, jo tas var būt līdzeklis terora aktu sarīkošanai vai zibenīgai sapulcēšanai uz pašnāvību.

• Vardarbība grupas iekšienē. Protams, tas ir skaidrs simptoms par grupas destruktivitāti. Šeit var būt gan bērna izmantošana, gan sodi — sociāla vai reliģiska rakstura. Arī tāda grupā darbojošās personas izvēle, kurš ir "Dieva rīkste" vai "izredzētais soģis", ir ļoti bīstams faktors pat tikai tad, ja šāda persona ir izvēlēta, bet vēl nav neko paveikusi.

Retorika un ticējumi. Ticība vardarbībai kā dzīves neatņemamai sastāvdaļai ir liela nozīme grupas darbībā. Dogma, ka pasaule ir "sāpju ieleja", ir atrodama visās reliģijās, taču dažos gadījumos tam vajadzētu pievērst uzmanību, ja tas saistās ar zīmīgu retoriku vai savādiem grupas ticējumiem. Pētnieki izceļ dažus no šādiem gadījumiem:

— kad grupa nosaka konkrētu laiku (nav nozīmes, kam — brīnumam, zīmei vai parādībai) un neatkāpjas no šī laika intervāla definīcijas.

— ja grupa iepriekšminēto laika intervālu sāk pārlikt, ja tas tiek pārlikts uz pagātni, tad raizēm nav pamata, taču, ja laika intervāls tiek tuvināts, tad ir nopietni jābažījas par sekojošiem notikumiem, jo tādai "pārbīdei" var būt dažādi iemesli;

— kad grupa sāk sprediķot par konkrētu dienu, kad "valsts iestādes sadegs elles ugunīs" vai "tie būs sodīti par savu uzvedību tad un tad";

Manis uzskaitītais pētījums satur vēl daudzus un dažādus analīzes metodoloģiskus paņēmienus, kurus pētījuma autori lūdza neizplatīt sakarā ar to slepenību, tomēr dažus uzskatu par lietderīgu pieminēt. Viens no tādiem ir kulta līdera raksturojums. Pēc pētnieku domām, FIB ir (1) jāpēta, vai līderis nav paveicis vardarbību pagātnē, (2) vai līderis neslimo (nav slimojis) ar garīgām slimībām vai arī tam nepiemīt pārāk liela slieksme uz depresiju un paranoju, (3) vai līderim nav slieksme uz alkoholu vai narkotikām, (4) vai līderis nav slims ar kādu neizārstējamu slimību.

Minētā metodoloģijas ieviešana Latvijā būtu vērtīgs ieguvums, taču rodas jautājums — kas ar to nodarbosies? Policijas iestādes ir noslogotas, un pašlaik vēl kultisti nav tik ļoti kriminalizējušies un to likumpārkāpumi nav tik smagi, lai varētu pārmest kārtības nodrošināšanas iestādēm bezdarbību. Pašlaik situāciju vēl varētu koriģēt administratīvās valsts pārvaldes iestādes. Bijušās tieslietu ministres Ingrīdas Labuckas iesāktā un pašreizējā tieslietu ministra Valda Birkava turpinātā reforma — izveidot Garīgo lietu pārvaldi, kas nodarbotos ar pārraudzību un administratīvo uzraudzību tām organizācijām, kas atbilst šajā rakstā minētajiem kultu riska faktoriem, būtu latviešu nācijas un kultūrvēsturiskās vides aizsargājošs faktors. Tomēr, lai cik tas būtu dīvaini, daži eksperti, domājot par vienotu juridisko personu reģistru, neuzskata par nopietnu ņemamas tādas tik maznozīmīgas lietas. Kam gan vajadzīgas valsts un baznīcas attiecības, to vietā varētu eksistēt mehāniska jauno reliģisko organizāciju reģistrācija LR Uzņēmumu reģistrā. Sekas tai būtu lielāko tradicionālo konfesiju vājināšana un sektu nostiprināšana Latvijā. Kā atzīmējis Ainārs Brūvelis, kas ir SIA "Lursoft" prezidents: "Uzņēmumu reģistrs nevāc informāciju, tas reģistrē pašas personas iesniegtos faktus, turklāt tikai likumā paredzētajos gadījumos". Tātad nekāda pārbaude! Jebkāda JRK, kas, iespējams, ir pat veikusi teroristiskus aktus vai piekopusi cilvēku upurēšanas, pastāvot šādai LR Uzņēmumu reģistra pieejai, tiktu reģistrēta. Ja kas notiktu, sekotu atrunāšanās — sak, mēs tehniski reģistrējam un par sektas darbību neatbildam. Ja tieslietu ministra Valda Birkava virzītais Garīgo lietu pārvaldes projekts naudas trūkuma dēļ netiks realizēts, tad nākotnē, kad valsts finanses uzlabosies, Latvijai vajadzēs sākt šīs reliģijas lietas risināt "no nulles". Tikai ar to atšķirību, ka pie tradicionālajām reliģiskajām organizācijām, iespējams, jau varēs pieskaitīt kā scientologus, tā sātanistus, kas kontroles neesamības periodā varbūt būs attīstījušies un nostiprinājušies. Turklāt, vēl nepastāvot valsts un baznīcu attiecību veidotājinstitūcijai, pašreizējo lielāko, tradicionālo konfesiju un sabiedrības starpā pastāvošais līdzsvars un sadarbība varētu tikt izjaukta. Cerēsim, ka tā tomēr nenotiks. Lai gan šādos krīžu un pārkārtošanās laikos var notikt daudz kas, ticu, ka Latvijas valdība, kura izskatīs Garīgo lietu pārvaldes projektu, raudzīsies nākotnē, kura būs latviska un balstīsies uz eiropeiskām vērtībām. Starp citu, mūsu kaimiņi igauņi ir paziņojuši, ka sekos Vācijas paraugam, bet tas nozīmē rūpīgu valsts kontroli pār jaunajām reliģiskajām kustībām.

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!