• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Stenogramma. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 28.09.1999., Nr. 317/318 https://www.vestnesis.lv/ta/id/17941

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ministru kabineta Komitejas 27.septembra sēdē

Vēl šajā numurā

28.09.1999., Nr. 317/318

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Stenogramma

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētāja biedrs Rihards Pīks .

Sēdes vadītājs.

Godājamie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Sāksim Saeimas 23.septembra sēdes darba kārtību. Pirms mēs izskatām kārtējās sēdes darba kārtību, izskatīsim saņemtos priekšlikumus darba kārtības izmaiņām. Juridiskā komisija lūdz iekļaut Saeimas 23.septembra sēdes darba kārtībā Saeimas lēmuma projektu "Par termiņa pagarināšanu priekšlikumu iesniegšanai" likumprojektam "Administratīvā procesa likums"". Vai nav iebildumu? Nav. Iekļaujam darba kārtības beigās.

Citu priekšlikumu darba kārtības izmaiņām mums nav, tātad sākam darba kārtību. Likumprojekts "Grozījums Vispārējās izglītības likumā" , otrais lasījums, steidzams. Izglītības, kultūras un zinātnes komisija. Lūdzu, Ābiķa kungs!

Dz.Ābiķis

(TP). Augsti godātais sēdes vadītāj! Cienījamie kolēģi! Tā kā Izglītības, kultūras un zinātnes komisija nav saņēmusi nevienu priekšlikumu uz otro lasījumu, tad komisija nolēma lūgt Saeimu atbalstīt šo likumprojektu galīgajā lasījumā. Aicinu balsot!

Sēdes vadītājs.

Vai ir iebildumi? Debatēs neviens pieteicies nav. Ir? Ļoti atvainojos! Uzsākam debates. Leons Bojārs. Lūdzu!

L.Bojārs

(LSDSP). Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Tagad man ir saprotams, un laikam viens otrs no jums saprot, kāpēc nesen no Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas aizbēga pozīcijas deputāti. Lai kā Dobeļa kungs viņus aicina palikt Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā, viņi tomēr nepalika un aizgāja, un tagad ir saprotams, kāpēc. Protams, tas, ka vispār ir graujoša valsts pamatizglītības un vispārējās izglītības sistēma Latvijā, nav patīkama lieta. Tagad risinās dialogs par 5.panta 6.punktu. Pozīcija grib izveidot šo punktu šādi: nosaka minimāli un maksimāli. Ko tas nozīmē? Agrāk minimāli klasē bija seši skolnieki, tagad it kā esot astoņi noteikti, bet ir jau plāns pārveidot par desmit un divpadsmit skolniekiem, lai būtu obligāti klasē. Un tālāk, nu, pilsētās, protams, lielajās būs tie skolnieki, mazajās lauku skolās to skolnieku tādā daudzumā klasēs nebūs. Un kas tad notiek? Notiek tas, ka skolas sakarā ar to, ka klases nav piepildītas, varēs aizvērt. Un tad būs tas, kā pēc Tabūna kunga teiktā viens no Izglītības ministrijas darbiniekiem pateica, ka ir parazitējošās skolas Latgalē, tad parādīsies tādas skolas Kurzemes, Zemgales un Vidzemes attālos rajonos, un tad mēs tās mierīgi aizvērsim. Tas ir viens jautājums.

Otrs. Apmaksa, ja mēs ievedam šo minimālo, tad skolotāju aldziņas tiks samazinātas par 50%—70% un tad skolotājs saņems 20—30 latus mēnesī. Protams, par tādu algu neviens negribēs strādāt, pensionārus mēs iekš viena miera izspiedīsim no darba laukā, jo viņi aizies un nestrādās par tādu samaksu, un jaunos skolotājus jūs šajās skolās nesaņemsiet, neviens neies strādāt lauku skolā vai citā skolā, ja viņam būs alga 30—40 latu. Nu un tagad kāda var būt runa par izglītību, kura it kā top ar katru gadu labāka Latvijā? Tāda nebūs. Vēl varētu kaut ko veikt ar tālmācību, bet diemžēl šī sistēma Latvijā nav izstrādāta, un vienīgais, kur tā tika aprobēta un izstrādāta, tā bija Aviācijas universitāte, bet to mēs arī iznīcinājām. Un kas tad gaida mūs turpmākajā dzīvē? Turpmākajā dzīvē gaida tas, ka mūsu bērni nesaņems attiecīgo izglītību vai tā būs ļoti minimāla, un kas tad mūsu mīļajā Latvijā notiks? Viņa paliks ar katru gadu pelēkāka, neizglītota, un tad mums būs paklausīgi cilvēciņi, kuriem varēs iestāstīt jebkuru joku. Nu un vēl par jauninājumiem, kas notiek skolās. Jūsu zināšanai, ir pat tāds brīnums Rīgas vidusskolā, ka vecākiem ierosina savākt naudu, lai nopirktu skolas solus klasei. Tāpēc doto labojumu pieņemt nevar, un es aicinu balsot pret.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Turpinām debates. Osvalds Zvejsalnieks, LSDSP.

O.Zvejsalnieks

(LSDSP). Cienījamo priekšsēdētāj! Godājamie kolēģi! Pagājušajā sēdē Ābiķa kunga minētais 1991.gada likums par skolēnu minimālā skaita noteikšanu bija orientēts uz jaunu klašu atvēršanu un mazo skolu tīkla saglabāšanu un paplašināšanu. Šodien šī pati norma ir vērsta pretējā virzienā — uz mazo klašu un mazo skolu ierobežošanu. Piekritīsiet man, ka tas tomēr nav gluži viens un tas pats. Un mēs visi zinām, ka izglītības sistēmas uzdevums nav tikai un vienīgi zināšanu un iemaņu daudzuma zināma sniegšana skolniekiem, bet arī vispusīgi attīstītas, harmoniskas personības veidošana. Un, ja vēl var strīdēties par šo zināšanu un iemaņu daudzumu starp lielajiem mācību kombinātiem un mazo lauku skoliņu, tad visa mūsu tautas vēsture pierāda, ka ar harmoniskas un attīstītas personības audzināšanu mazās skolas ir tikušas perfekti galā visos laikos, sākot no kungu laikiem, cauri dažādām okupācijām un līdz atkal jaunajiem kungu laikiem.

Un, pirms balsot par šo projektu, par šo normu, es tomēr aicinātu vēl vismaz mēģināt apjaust — nevis cik, bet tieši ko nācijai maksās šī skolu optimizācija. Es saprotu, ka to nevar un nevajag izsvērt latos, bet analoģiski var izmantot savulaik okupantu veiktās mazo skolu slēgšanas ietekmi uz Latvijas laukiem. Un galu galā ir vēl viens aspekts, kuram es gribētu pievērst uzmanību, kas ir tieši cilvēciskuma aspekts. Mana paaudze gāja no mājām iegūt izglītību no mājām prom pēc 7.klases. Tas ir apmēram 14 gadu vecumā. Es šodien domāju, ka tas bija daudz par agru, bet nelietība ir šo gadu skaitu vēl samazināt un sūtīt bērnus no mājām, no ģimenes prom vēl agrāk. Tā ka es aicinu visus šos momentus rūpīgi apsvērt, pirms izdarāt savu izvēli balsojot. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs.

Paldies! Nākamais Imants Burvis, LSDSP. Lūdzu!

I.Burvis

(LSDSP). Cienījamie kolēģi! Cienījamais Prezidij! Jau no iepriekšējās diskusijas visiem ir skaidrs, ka pašlaik šis labojums mazina izglītības iespējas represīvajos rajonos, kamēr pie varas ir liberāli konservatīvā partija, mēs esam iemācījušies likvidēt, šajā gadījumā likvidēt izglītības sistēmu. Mēs nemākam to veidot un pilnveidot, lai tā strādātu. Šajā sakarībā man gribētos pievērsties — es ļoti ceru, ka šodien mūsu diskusiju klausās arī studenti. Studenti ir runājuši sava jautājuma sakarībā tiešā dialogā ar premjerministru. Pēdējā reizē viņi bija smaidīgi, ka it kā kaut ko premjerministrs esot sapratis. Man gribas, lai viņi redz, kā šī sapratne pārvēršas dzīvē. Smaidi un sapratne būs televīzijas žurnālistu klātbūtnē. Pēc tam likumi tiks mainīti tā, lai katrs maksā par savu. Es domāju, tāpēc mēs šodien nedrīkstam atbalstīt šādus grozījumus likumā. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs.

Paldies! Nākamais — Egils Baldzēns, LSDSP.

E.Baldzēns

(LSDSP). Godājamais Saeimas priekšsēdētāja vietniek! Godājamie Saeimas deputāti! Latvijas Republikas pilsoņi un iedzīvotāji! Es gribētu uzsvērt, ka šinī gadījumā, apsverot šos likuma grozījumus, mums ir skaidri jāsaprot viens jautājums: kāds ir šo reformu virziens, ko tas dod tautai, ko tas dod Latvijas valstij. Pagaidām, vismaz — mums, sociāldemokrātiem, šķiet, ka šis reformas virziens, tai skaitā šinī gadījumā izglītības reformā, nozīmē tikai vienu — varas centralizāciju un koncentrāciju ministrijās. Tātad tālāk no tautas, tuvāk pie varas amatpersonām, tuvāk pie ierēdņiem. Kā mēs uzskatām šinī gadījumā?

Mēs uzskatām, ka ir ārkārtīgi svarīgi apzināties, ka diez vai Izglītības un zinātnes ministrijas ierēdņi, lai arī cik kompetenti viņi būtu, lai kā censtos noskaidrot patieso situāciju dažādās skolās, diez vai viņi būs kompetentāki par vietējo pašvaldību, kura vislabāk zina, cik šogad kādā klasē ies skolēni, cik to būs apmēram pēc diviem, trijiem gadiem, cik būs pēc pieciem? Ja klasē skolēnu skaitu noteikts no Rīgas, no Izglītības un zinātnes ministrijas, un tas būs jādara bez saskaņojuma ar pašvaldībām, mums nav vairs pārliecības, ka tas tiks darīts optimālākajā veidā. Ja Saeimas pozīcijas partijām ir šī pārliecība, ka ierēdņi to zinās labāk par pašvaldību amatpersonām, kas iedziļinās visos procesos uz vietas konkrētajā pilsētā, ciemā, tad, protams, lūdzu, balsojiet par šo jūsu pašu iesniegto likuma grozījumu, bet sociāldemokrātiem šādas pārliecības nav.

Es gribu vēl uzsvērt vienu, ka ir vajadzīgs ļoti uzmanīgi izvērtēt šīs izglītības reformas virzienu. Es gribu atgādināt arī Tautas partijai, ka viņai ir noslēgts līgums ar Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrību, un tas jau ir pārkāpts vairākos punktos. Jā, es varu pateikt, es pateikšu Gundaram Bērziņam tūlīt 1.punktu, kuru viņš lieliski zina — obligātā pirmsskolas izglītība, viņš to bija aizmirsis, vēl nesen gan sociāldemokrāti, gan Tautas partija spēja sameklēt un izdalīt bērnudārzu pedagogu atalgojumu ne tikai no pašvaldībām, no skolotāju algām, no 1.janvāra. Es redzu, ka Gundars Bērziņš ir aizmirsis dokumentus, zem kuriem ir Andra Šķēles vārds kā goda vārds parakstīts. Man tas izraisa izbrīnu.

Es esmu pārliecināts par to, ka viņi atmiņu mazliet uzlabos, izlasot šos dokumentus, un mēs varēsim tos arī izdalīt. Jo šie dokumenti jau ir publiski pieejami.

Bet pats galvenais, ko es gribu pateikt, vajag skaidri apzināties. Es būtu daudz priecīgāks, ja Gundars Bērziņš uzkāptu tribīnē un pateiktu, kas izpildīts no šiem līguma punktiem, nevis man šeit būtu jārunā, kas nav izpildīts. Atbilde ir pavisam vienkārša un īsa. Mēs, sociāldemokrāti, būdami toreiz valdībā ar vienu ministru, spējām paveikt vairāk nekā Tautas partija, kurai tagad ir gan izglītības ministrs, gan finansu ministrs, gan premjerministrs, kura ir noteicošā šajā valdībā. Tas man rada izbrīnu! Tas man rada izbrīnu!

Es vēl gribu teikt, ka tas rada ne tikai man izbrīnu, arī Skolotāju savienība uzskata, ka pedagogi no valdības ir saņēmuši kārtējo smago pļauku. Tas nav sociāldemokrātu vienkāršs viedoklis. Tas ir objektīvs viedoklis. Mēs varam šeit citēt kaut vai Rīgas 49.vidusskolas direktora Jura Liepiņa teikto: "Nožēlojamākais ir tas, ka skolotāji nebija noticējuši pat tam, ko valdība solīja darīt skolotāju materiālā stāvokļa uzlabošanai." Un šī neticēšana kārtējo reizi ir attaisnojusies. Es domāju, ka mums ir jādomā, lai valdība nezaudē pilnīgi uzticības kredītu tautā, bet par to vispirms ir jādomā pozīcijas partijām, jo valdība lielā mērā tiek saistīta ar valsti. Par to mūsu opozīcija uztraucas. Es ceru, ka jūs to apzināties.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Nākamais — Jakovs Pliners, politisko organizāciju apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" frakcija.

J.Pliners

(PCTVL). Godātie deputāti! Jau divās iepriekšējās mūsu sēdēs es runāju no šīs tribīnes par šo jautājumu. Es ļoti cerēju, ka jūs protat ne tikai dzirdēt, bet arī ieklausīties. Ne tikai domāt, bet iedomāties. Diemžēl es jūtu, ka esam vīlušies. Es vēlreiz gribu apliecināt, ka mēs, mūsu frakcijas deputāti, ir vienisprātis ar sociāldemokrātiem dotajā jautājumā vai viņi ir vienisprātis ar mums. Mēs uzskatām, ka pieņemt šo, varbūt visīsāko labojumu likumā, ir gandrīz vai noziedzīgi. Kārtējo reizi es lūdzu jūs balsot pret.

Sēdes vadītājs.

Paldies, Plinera kungs! Nākamais — Pēteris Tabūns, apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija. Lūdzu!

P.Tabūns

(TB). Cienījamie kolēģi! Faktiski mēs ejam otro riņķi. Mēs jau iepriekšējā sēdē par to runājām, par šo grozījumu. Es arī uzstājos šeit no tribīnes un izteicu savu viedokli. Un šis viedoklis nav mainījies. Mums ir jādara, kolēģi, viss iespējamais, lai Latvijā mazās skolas pastāvētu!

It īpaši satraucošs stāvoklis ir bijis Atmodas sākumā un ir arī tagad Latgalē, es atgādinu. Jūs ļoti labi atceraties, ka toreiz, pirms vairākiem gadiem, mēs iestājāmies un darījām ne mazumu, lai mazās skolas pastāvētu, neskatoties uz nelielo skolēnu skaitu tajās. Bet, redziet, tagad pēkšņi mēs gribam mainīt šo stāvokli. Kas tad ir izmainījies? Kas tad īsti ir izmainījies? Izmainījies ir tas, ka vairākas skolas nav iznīkušas, bet pastāv vēl. Skolēni var apmeklēt šīs skolas. Jā, tas prasa no valsts līdzekļus. Bet kā gan savādāk? Prasa un prasīs izglītība līdzekļus. Un, Baldzēna kungs, es jums piekrītu, ka ierēdņi nezina labāk šo situāciju par pašvaldībām. Patiešām nezina, jo diemžēl ierēdņi Izglītības un zinātnes ministrijā, kā jau es teicu toreiz, nesaprot un piekopj faktiski prettautisku politiku. Es atgādinu vēlreiz, patiešām es to teicu iepriekšējā plenārsēdē un saku arī šodien, ka ministrijā diemžēl strādā ierēdņi, kuri uzskata, ka Latgalē, Rēzeknes rajonā pavisam konkrēti, vidusskolas, daudzas vidusskolas ir parazīti. Tā šie ierēdņi ir teikuši, un viņi strādā šajā ministrijā. Kālab lai es uzticētos šādiem ierēdņiem?

Tāpēc, kolēģi, pirms nospiežat pogu par šo piedāvājumu, par šo grozījumu, apdomājieties, vai mēs patiešām, taupot naudu, domājot, ka skolēni, braucot vai ejot uz skolām, kuras būs koncentrētas it kā lielākos centros, vai mēs būsim ieguvēji? Es domāju, ka mēs nebūsim ieguvēji. Tāpēc es personīgi neatbalstu šādu priekšlikumu un balsošu pret. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Paldies, Tabūna kungs! Debatēs ir pieteikusies izglītības un zinātnes ministre Silva Golde. Lūdzu, Goldes kundze!

S.Golde

(izglītības un zinātnes ministre). Godājamais Prezidij, godājamie deputāti! Es ceru uz Saeimas atbalstu Izglītības un zinātnes ministrijas sagatavotajā pedagogu darba samaksas reformas projekta atbalstīšanā. Izglītības un zinātnes ministrija šo projektu ir sagatavojusi un aizstāvējusi Ministru kabinetā, un vistuvākajā laikā mēs vēlētos arī iepazīstināt frakcijas ar šo dokumentu. Un es gribētu uzsvērt vienu lietu — ja līdz šim skolotāju darba samaksa tika paaugstināta galvenokārt, apaudzējot valsts mācību plānu, tas ir, rodot aizvien jaunas pozīcijas, par ko maksāt skolotājam, tādējādi radot skolotāju pārslodzi, tas ir, šobrīd skolotāji skolās strādā no 1,5 līdz 3 likmēm nedēļā, skolēnu slodze — ja ar likumu ir noteikts maksimālais stundu skaits 36 stundas nedēļā, tad šobrīd reālā maksimālā slodze ir 50 stundas nedēļā, kas ir lielāka par pieaugušo strādājošo nedēļas darba slodzi, tad mēs piedāvājam pilnīgi pretēju ceļu skolotāju darba samaksas paaugstināšanā, un tas ir, samazinot skolēnu slodzi, normalizējot to, samazinot pedagogu slodzi, panākt būtisku darba samaksas paaugstinājumu. Tas ir, līdzās papildu finansu pieprasījumam no valsts veicot arī sistēmas iekšēju sakārtošanu.

Un viens no sistēmas iekšējas sakārtošanas jautājumiem ir arī minimālā skolēnu skaita noteikšana klasē. Līdz šim mēs dažbrīd redzam, cik piepildītas dažkārt ir skolas. Tā nav normāla situācija, ka pastāv vidusskolas, kur vidusskolas pakāpē mācās 20 vai 30 bērni. Ja Latvijā ir rajoni, kur uz 500 bērniem darbojas 11 vidusskolas, mēs neesam tik bagāta valsts, lai mēs to varētu atļauties. Un es domāju, ka mums ne tikai ir jāizkliedz populistiski saukļi, bet jādomā, kā katru latu racionāli izmantot, lai arī no iekšējām rezervēm mēs spētu pacelt skolotāju algas. Mēs šādu projektu esam sagatavojuši.

Un es patiešām ceru, ka visu to frakciju deputātu, kuri šodien iestājas par izglītības prioritāti, par skolotāju darba samaksas paaugstināšanu, tāds pats balsojums būs arī tad, kad mēs balsosim Saeimā par skolotāju darba samaksas apjomu, par šo summu, kas ir paredzēta skolotāju darba samaksas paaugstināšanai. Es patiešām vēlētos redzēt, ka tad šie cilvēki patiešām balsos par lielākām summām, nekā šobrīd varbūt ir Ministru kabinetā bijusi vienošanās.

Es aicinu kolēģus atbalstīt grozījumus Vispārējās izglītības likumā, lai mēs ne tikai prasītu no valsts papildus, nespējot panākt tādējādi skolotāju pietiekamu darba samaksas paaugstinājumu, bet vienreiz veiktu arī sistēmas iekšējo sakārtošanu, lai mūsu bērni nemācītos 50 stundas nedēļā un lai skolotāji nestrādātu trīs slodzes nedēļā, ar ko esam neapmierināti visi. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Paldies, Goldes kundze! Nākamais — Gundars Bērziņš, Tautas partija.

G.Bērziņš

(TP). Cienījamie sociāldemokrāti! Tuvu ir tas laiks, kad sāksies 21. gadsimts. Bet šeit es dzirdu akmens laikmeta domāšanas izpausmes. Ar kādām lietām mēs ieiesim 21. gadsimtā? Vai vedīsim valsti uz modernu, progresīvu attīstību vai kāpsimies un rāpsimies atpakaļ? Akmens laikmeta domāšana nav tā, kas virzīs valsti uz priekšu.

Par izglītību. Desmit gadi kopš neatkarības atjaunošanas. Kura no problēmām ir atrisināta? Kura no problēmām, kungi, ir atrisināta? Augstākā izglītība? Sākumskolas? Skolotāju algas? Un tas ir neizlēmības un mīkstčaulības apliecinājums, ka nebija drosmes pieņemt lēmumus. Politikā lēmumi ir jāvērš uz rītdienu, jāskatās, kā būs tālāk.

Kāda ir situācija šobrīd, Baldzēna kungs? Jūs astoņus mēnešus bijāt valdībā, valsts kase ir iztukšota. Sociālais budžets ir iztukšots. Pensiju izmaksas ir apdraudētas. Kas to ir izdarījis, Baldzēna kungs? Marsieši? Jūs tur esat bijuši klāt. (Aplausi.) Es pateicos sociāldemokrātiem, ka viņi atzīst savas kļūdas un vismaz saprot, ko viņi ir izdarījuši. Tātad valsts kase ir iztukšota, situācija ir pietiekami kritiska. Ekonomika ir depresīvā stāvoklī, ir jārod attīstība. Jārada pamats šai attīstībai. Starptautiski mūsu finansu politika vairs nav atzīta. Valūtas fonda memorands nav parakstīts, un tas maksā katram skolotājam arī lielas naudas.

Par ko pārmet šobrīd Tautas partijai? Baldzēna kungs, kad pēdējoreiz skolotājiem ir pieliktas algas? Kad pēdējoreiz skolotājiem ir pielikts kaut lats pie algas? 1995. gadā 3 lati. Tautas partijai pārmet, ka viņi, neģēļi, pieliek 15 latus. Atzīstu, tas ir maz. 10 procentu pieaugums izglītībā ir par maz.

Noziedznieki, pieliek 15 latus. Šausmas! Šausmas, man vienkārši mati stāvus ceļas, 15 latus! Tāda neģēlība! Es uzskatu, ka summa ir nepietiekama. Kopā strādāsim, grozot budžetu. Uzskatu, ka tā ir jāpalielina un ir iespējas palielināt vismaz divreiz. Kāda bija situācija, veidojot valdību? Vai partijas stāvēja rindā pēc izglītības ministra? Varbūt kaut kur tādas rindas bija. Es tās nemanīju. Izglītības un zinātnes ministrija vienmēr ir palikusi kā pēdējā, kur daudziem ir trūcis drosmes to uzņemties.

Daudziem ir trūcis drosmes uzņemties šo lietu. Tautas partija ir uzņēmusies atbildību. Un, ja mums būs lemts strādāt, mēs šīs lietas atrisināsim.

Par Tautas partijas pozīciju izglītībā. Šeit tiek turpināta savā ziņā dzimtbūšanas sistēma Latvijā. Divos virzienos. Jo arī runātāji sociāldemokrāti izglītību asociē ar Tautas partiju. Jūsu ministrs, jūs atbildiet par izglītību, un mēs tikai kritizēsim. Strādāsim kopā! Ja tā būs Saeimas kopējā prioritāte, tad es esmu pārliecināts, ka kopīgi mēs uzlabosim šo te lietu. Otra dzimtbūšanas sistēmas izpausme — laukos bērni piesaistīti pie savām skolām. Kāda šobrīd ir situācija? Maksas grupās, valsts apmaksātajās izglītības grupās kāda ir proporcija? Kandidējot Rīgas skolnieki trīs reizes vairāk ir pārstāvēti šinīs maksas grupās. Kāpēc, Baldzēna kungs, jūs, runājot par skolām, par lauku skolām, gribat liegt lauku jaunatnei nākotni? Jo kāda ir galvenā prasība vidusskolai un pamatskolai? Vai lai tā ir maza un noteikti šinī vietā , vai lai ir spēja dot kvalitatīvu izglītību, spēja dot jaunietim nākotni. Lēmumi ir grūti. Tautas partija ir tā, kas ir gatava šos lēmumus pieņemt un arī situāciju radikāli mainīt. Tikai vienu es teikšu — ar akmens laikmeta domāšanu ir jādodas uz akmens laikmetu, nevis 21.gadsimtu.

Sēdes vadītājs.

Paldies, Bērziņa kungs! Nākamais — Imants Burvis, otro reizi.

I.Burvis

(LSDSP). Man bija patīkami dzirdēt Gundara Bērziņa uzstāšanos par akmens laikmetu, un, savienojot to ar to, ko teica Egils Baldzēns, kurš pieminēja Tautas partijas deklarāciju, ejot valdībā, kurš pieminēja parakstītās, Tautas partijas vārdā parakstītās, vienošanās ar arodbiedrībām, es sapratu, ka tikai akmens laikmetā cilvēki solīja un darīja to, ko solīja, un turēja savu vārdu. Civilizētā gadsimtā, ejot uz 21.gadsimtu, tas ir jāaizmirst.

Mani ļoti pārsteidz ministres cerība uz Saeimas atbalstu un viņas naivā ticība, ka algas tiks paaugstinātas. Algas nebūs paaugstinātas. Paaugstinājumu noēdīs ļoti ātri inflācija, kas būs šīs valdības darba rezultāts. Un tāpēc es ceru uz Saeimas saprātu un nevis uz atbalstu šim grozījumam, jo, atklāti runājot, paklausoties runātājus, es sapratu, ka ne tikai sociāldemokrāti ir sapratuši, ka mazās skolas tādā veidā var iznīcināt. Šajā jautājumā savas kopējas pozīcijas ir atraduši pat "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK un frakcija "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā". Un, ja visas puses saprot, ka šāds grozījums var iznīcināt izglītību Latvijā, tad es domāju, ka saprātīgi būs to nepieļaut.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Nākamā Viola Lāzo, LSDSP.

V.Lāzo

(LSDSP). Cienījamo sēdes vadītāj! Godātie deputāti un deputātes! Es vēlētos tomēr konkretizēt šo sarunu par konkrēto grozījumu Izglītības likumā, proti, par minimālā skolēnu skaita noteikšanu klasē. Mēs ļoti uzmanīgi noklausījāmies izglītības ministres Silvas Goldes runu, bet jāteic, par šo konkrēto grozījumu viņa minēja ārkārtīgi nedaudz. Tikai pieminot to sistēmu, kādā veidā tiks regulētas skolotāju algas. Es apzināti saku — regulētas, jo, kā mēs zinām no pēdējiem notikumiem, skolotāju algas plānotajā termiņā paaugstinātas netiks. Bet, gluži otrādi, šis termiņš atkal atvirzās kaut kur tālākā plānā, un tādēļ šis gadījums diemžēl neliecina par labu tam, ka šis grozījums, proti, minimālā skolēnu skaita noteikšanu klasē no Izglītības ministrijas puses, varētu ietekmēt skolotāju algas. Gluži otrādi, tā, mūsuprāt, mūsu frakcijasprāt, ir slēpta pedagogu skaita samazināšana. Iespējams, ka uz pedagogu skaita samazināšanas rēķina patiešām ar laiku skolotāju algas dažkārt var palielināties. Bet tad jautājums būtu — uz kā rēķina?

Mūsuprāt, šoreiz, šajā konkrētajā grozījumā, es vēlreiz atkārtoju jau teikto, lūdzu nenovērtēsim pašvaldību spējas spriest par savu skolēnu apmācības iespējām par zemu. Atstāsim pašvaldības pedagogu, pašvaldības izglītības vadītāju ziņā spriest par to, cik skolēniem ir jāmācās konkrētajā klasē un konkrētajā skolā. Vismaz tik ilgi, kamēr nav notikusi pašvaldību reforma, kamēr šajā ziņā mūsu valstī vēl pagaidām nav zināma tā situācija, kāda būs rīt. Lūdzu, cienījamie deputāti, es vēlreiz aicinu — neatbalstīsim šo grozījumu Izglītības likumā. Mūsuprāt, varbūt, ka viens otrs no "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK deputātiem, kas šeit uzstājas, varētu pārliecināt arī savas frakcijas deputātus neatbalstīt šos grozījumus. Tātad sociāldemokrāti vēlreiz aicina atstāt iespēju izlemt par skolēnu skaitu klasē pašvaldībām un nevis Izglītības un zinātnes ministrijai no augšas. Es pateicos, priekšsēdētāja kungs!

Sēdes vadītājs.

Paldies! Nākamais — Egils Baldzēns, otro reizi.

E.Baldzēns

(LSDSP). Godājamie Saeimas deputāti! Es saprotu, ka Tautas partijā ir satraukums un vēlēšanās kaut ko darīt lietas labā, bet šinī gadījumā es saskatu tikai izmisīgu cenšanos glābt Tautas partijas godu. Tas nozīmē to, ka ir cerības, ka kādreiz arī būs sakārtota izglītības joma. Es gribētu atgādināt pavisam vienkāršu lietu. Jā, šis akmens laikmets ir, ja mēs redzam to, ka Latvijā vidēji dienā uz vienu cilvēku ir 3 dolāri. Āfrikas valstīs caurmērā ir 4 dolāri. Ir, ir šis laikmets. Tas ir viens.

Bet ja mums nav kārtībā pat ar aritmētiku, ka nevar ievērot to, ka sociāldemokrāti ir bijuši četrus mēnešus valdībā ar vienu ministru, ja sāk pamanīt, ka mums ir kaut kādi astoņi mēneši, tad es var teikt, ka tās ir elementārā taisnība, kas ir jāievēro.

Otrkārt, ko es gribētu teikt. Manuprāt, mīkstčaulība — tā ir nespēja īstenot prioritāti. Un prioritāti šeit minēja jūsu pašu Ministru prezidents Andris Šķēle. Teica: aiz aizsardzības nākamā ir izglītība. Tā ir īstenā mīkstčaulība, ja nevar, nespēj pārliecināt koalīcijas partnerus par prioritātēm. Tā es to saprotu. Un tāpēc nevajag savu nespēju vainot uz opozīciju, kas atgādina jūsu prioritāti, kura neapšaubāmi ir jūsu programmā.

Es vēl gribētu pateikt pavisam skaidri, ka aizvainotība, protams, nav labākais padomdevējs. Bet atcerēsimies arī to, ka ir bijušas daudz un dažādas valdības, un šajās valdībās ir bijuši arī Tautas partijas cilvēki, jo jūs jau neesat no nekurienes atnākuši. No mūsu pašu sabiedrības atnākuši, un arī šīs valdības tām skolotāju algām nepieliks klāt.

Es vienīgi gribu pateikt vienu, ka es neredzu, kāpēc saskaņojums ar pašvaldībām liedz nākotni lauku jaunatnei, ja to Izglītības un zinātnes ministrija veic. Es gribētu uzsvērt vienu...

Sēdes vadītājs.

Baldzēna kungs, jūsu laiks ir beidzies.

E.Baldzēns

. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Nākamais Modris Lujāns, frakcija "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā".

M.Lujāns

(PCTVL). Cienījamie kungi un dāmas! Patiešām bija patīkami klausīties Gundara Bērziņa kunga saturīgo runu. Un visu laiku es skatījos uz cienījamo Ābiķa kungu. Ābiķa kungs, jūs bijāt Izglītības un zinātnes komisijas vadītājs iepriekšējā Saeimā un arī šinī Saeimā. Tad jautājums, kurā laikā šī koncepcija kļuva tik nepareiza, ka šinī Saeimā tā ir galīgi jāmaina? Kā īsti ir ar to izglītību Latvijā? Varbūt arī jūs bildīsiet kādu vārdu, lai mēs, pārējie deputāti, varētu saprast šo lietu. Un kāda cerība, jo es ceru, ka nākamajā Saeimā jūs nepāriesiet uz nākamo partiju, atkal nemainīsies šī koncepcija kaut kādā jaunā veidā.

Un, cienījamie kolēģi, vajadzētu padomāt pašiem, es domāju, ka te ir daudzi deputāti, kas savā laikā ir mācījušies mazajās skolās. Patiešām, varbūt it sevišķi no valdošā vairākuma, ja viņi nebūtu šīs skolas apmeklējuši, viņi šeit šodien neatrastos, un, iespējams, šodien arī nebalsotu par šo skolu likvidāciju. Tādēļ es aicinātu, ne jau, cienījamais Gundar Bērziņa kungs, noņemot, likvidējot mazās skolas, jūs paaugstināsiet skolotāju algas. Man liekas, tas ir nepareizs mehānisms un nepareizs ceļš, ko jūs piedāvājat. Tas nav tas ceļš. Jūs atkal kārtējo reizi mēģināt sarīdīt šajā gadījumā skolotājus savā starpā, jūs jau esat sarīdījuši pensionārus, sarīdīsiet studentus, un kopsummā jūs sarīdīsiet visu Latvijas sabiedrību. Protams, ir vecais princips - skaldi un valdi, un jūs mēģināt ar to manipulēt. Tikai es ceru, ka tuvākajā parakstu vākšanas kampaņā mēs redzēsim, vai sabiedrība pakļaujas jūsu demagoģiskajai savā laikā tā nosaukto asiņaino punduru konsultantu ietekmei vai ne, jo pēc būtības šī akcija, ko jūs tikko arī proponējāt, ir asiņaino punduru taktika, ko realizēja jau iepriekšējās Saeimas laikā. ("No zāles deputāts Bērziņš: "Kas tie tādi?") Cienījamais Bērziņa kungs, palasiet avīzi, tur visi šie punduri ir nosaukti vārdos un uzvārdos. Tādēļ es aicinātu cienījamos deputātus padomāt, it sevišķi arī tos deputātus padomāt, kas paši ir mācījušies mazajās skolās. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Paldies, Lujāna kungs! Nākamais — Leons Bojārs, otro reizi.

L.Bojārs

(LSDSP). Cienījamie kolēģi! Redziet, ka melo, tad jau vismaz vajag zināt, ko melot, bet pateikt to, ka sociāldemokrāti ir iztukšojuši kasi, tad man ir jāprasa, kas ir to tukšojis deviņu gadu laikā un kāpēc tad tā nav piepildīta? Un kāpēc mēs tagad stenam, ka kasē nav naudas? Nu, tad padomājiet, kas ir tukšojis to kasi? Un labi, ka ministres kundze mums pastāstīja, ka skolās skolēniem 50 stundas, baigā pārslodze, un skolotāji strādā trīskāršo pārslodzi. Tā ir kriminālatbildība, pie kuras ir jāsauc Izglītības un zinātnes ministrijas darbinieki. Es domāju, ka tur vienam otram ir jāpadomā, jo viņi ir ilgi sēdējuši un veidojuši tās sistēmas, kuras nestrādā un nestrādās, un saņēmuši vēl līguma naudu. Kas attiecas par to akmens laikmetu. Cienījamie kolēģi, kad tad mēs saņēmām tos diplomus? Vai akmens laikmetā? Un vai tad katrs savu diplomu novērtē kā kādu akmeni? Man liekas, ka jūs visu laiku, nu, tā kā tādu godu uzrādījāt tos diplomus, kādi jums ir, kam ir augstākā izglītība un kam ir kādi grādi, un tāpēc tad par to akmens laikmetu varbūt nevajadzēja runāt.

Un tālāk. Par tām mazajām skolām. Tik tiešām mēs nedomājam par mūsu nākotni, mēs nedomājam. Un kas attiecas vēl uz deputātu izteicieniem — vadošā partija, jūs taču staigājat no vienas partijas uz otru. Tad savienojaties un atvienojaties, un tad tagad jūs runājiet, ka kaut kas cits ir vainīgs, bet tikai ne jūs. Un tāpēc tādu labojumu nevar atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Nākamais — Osvalds Zvejsalnieks, otro reizi.

O.Zvejsalnieks

(LSDSP). Godājamie kolēģi! Es šeit otrreiz no sociāldemokrātiem nāku galvenokārt tāpēc, ka man ir tā nenoliedzamā priekšrocība, jo man nevar sacelties mati, un arī tas, ka es nāku no Latgales, tāpēc es bez kaut kādām aizdomām par kaut kādu lobēšanu varu atļauties nocitēt Rīgas skolotāju aprindu domas. Gan Skolotāju savienība, gan Rīgas pilsētas skolu direktoru asociācija uzsvēra, ka valdība pievīlusi skolēnu pedagoģijā vislojālākos cilvēkus, kas gadiem ilgi ir ziedojuši sevi bērniem un viņu skološanai. Smieklīgākais, ka skolotāji tāpat kā tagad savelk savas jostas un turpina strādāt, jo skolās palikuši skolotāji, kuriem šis darbs ir sirdslieta.

Talanti, kas zemo algu dēļ meklēja citu darbu, jau sen no skolām ir aizgājuši — teica Liepiņš — un no savas pieredzes varu zvērēt, ka tā tik tiešām, kungi, ir patiesība. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Paldies, Zvejsalnieka kungs! Debatēs neviens vairāk pieteicies nav. Debates beidzam. Vai referents vēlas izteikties? Lūdzu, Ābiķa kungs!

Dz.Ābiķis

(TP). Cienījamie kolēģi! Man kā bijušajam izglītības darbiniekam un cilvēkam, kam joprojām ir ļoti labi kontakti ar izglītības darbiniekiem, tiešām ir cilvēcīgi ļoti saprotams jūsu pārdzīvojums par mūsu izglītības turpmākajiem likteņiem, un pavisam atklāti es pilnīgi gribu piekrist ministrei, ka situācija ir ļoti nopietna ,un es ļoti ceru, ka šī valdība, kurā arī es esmu līdzatbildīgs par šīs valdības tapšanu, mēs spēsim situāciju izglītībā pavērst uz labo pusi, bet nu tagad varbūt nedaudz par to, kas šeit izskanēja no tribīnes.

Pirmkārt, vairāki deputāti — Lāzo, Baldzēns, Lujāns, varbūt vēl kāds — ieteica, ka mums vairāk vajadzētu uzticēties pašvaldībām par to, lai tiktu atvērtas vai slēgtas skolas un tā tālāk. Cienījamie kolēģi, es aicinu rūpīgi izlasīt spēkā esošo Izglītības likumu, un šīs normas netiek mainītas, skolu atvēršana un skolu slēgšana joprojām bija un ir pašvaldību kompetencē. Šajā gadījumā, un šeit es gribētu atgādināt Tabūna kungam, nebūs īsti labi pievērsties tai praksei vai varbūt ir labi pievērsties tai praksei, kas bija pirmskara Latvijā, un stādīt to kā piemēru. Pirmskara Latvijā tiešām, tikko es tikos ar Latvijā ļoti pazīstamu skolotāju Siku, kurš ir strādājis vēl pirmskara Latvijā, tajā laikā laukos viņš strādāja pamatskolā, kurā bija 98 skolnieki. Tā ir pat pēc šodienas mērogiem vidēji liela pamatskola, un šajā pamatskolā strādāja tikai četri skolotāji, tur nebija ne skolas direktora, tur nebija ne mācību pārziņa, tur nebija ne direktora vietnieka ārpusklases darbā, bet bija četri skolotāji. Protams, viņiem bija ļoti liela slodze, protams, viņi strādāja apvienotās klasēs, un bērni mācījās pietiekami sekmīgi. Es neuzskatu, ka šobrīd mums par katru cenu vajadzēs atjaunot apvienotās klases, jo, protams, ja katram bērnam būtu savs skolotājs, tad būtu ideāla situācija. Bet tajā pat laikā, ja vienā klasē, otrajā klasē ir divi bērni klasē, trešajā ir trīs bērni klasē, tad vairāk nekā skaidrs, ka ir pilnīgi iespējams, īpaši nezaudējot mācību kvalitāti, šīs klases apvienot.

Nākamais. Tabūna kungs, jūs diezgan radikāli šodien uzstājāties pret šo likuma labojumu. Es gribētu, Tabūna kungs, jums atgādināt vienu — arī jūsu partija šobrīd ir valdošās koalīcijas partija. Izglītībā šobrīd, un par to es domāju man piekritīs lielākā daļa klātesošo, ir viena un pati galvenā problēma, ka diemžēl no skolām joprojām aiziet daudzi talantīgi pedagogi.

Aiziet viena iemesla dēļ, ka valsts nespēj adekvāti novērtēt viņu darbu. Cienījamie partneri no valdošās koalīcijas, "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK un "Latvijas ceļš", es ļoti jūs aicinu vēlreiz pārskatīt savu nostāju, necensties valdībā par katru cenu vilkt budžeta deķi uz sava ministra pusi, bet padomāt tiešām par to, ka šobrīd mūsu skola ir kritiskā situācijā, un varbūt tomēr atbalstīt Tautas partijas izvirzīto prioritāti - izglītību. Es ļoti aicinu arī jūs, Tabūna kungs, savā partijā par to padomāt. Jūs teicāt, ka Izglītības un zinātnes ministrijā strādā ierēdņi, kuri piekopj prettautisku politiku. Es gribu atgādināt, ka pamatā likumu labojumi top Stratēģiskās attīstības departamentā, un departamenta direktore ir Baiba Pētersone no "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK, un es tiešām nebūt negribu apgalvot, ka Baiba Pētersone piekopj prettautisku politiku.

Plinera kungs, un ne tikai jūs, bet arī atsevišķi jūsu kolēģi izteicās, ka šis likuma labojums ir noziedzīgs. Šis likuma labojums, kā jau es minēju, nebūt nenozīmē automātisku skolu slēgšanu. Pilnīgi pretēji, ministrei, izlītības darbiniekiem, speciālistiem ir viedoklis, ka sākumskolai jābūt tuvu bērnam, tuvu bērna dzīvesvietai. Bet tomēr, neskatoties uz to, ka Bērziņa kungs teica diezgan skarbus vārdus par akmens laikmetu, un varbūt viņš nedaudz pārspīlēja, bet zināmā mērā, kolēģi, var viņam piekrist. Kāpēc? Noziedzīgi būtu, ja mēs nerīkotos.

Un es gribu atgādināt vienu ciparu. Šobrīd Latvijā augstskolās pirmajā kursā 52% studentu ir Rīgas skolu absolventi. Tātad vairāk par pusi pirmā kursa budžeta grupu studentu ir Rīgas skolu absolventi. Ko tas nozīmē? Tas nozīmē, ka tiešām laukos varbūt, ja nu mēs lielajās, es atvainojos, nevis lielajās, bet lauku vidusskolās netuvojamies gluži akmens laikmetam, tad katrā gadījumā lauku vidusskolas ir ārkārtīgi atpalikušas. Un viens no šiem atpalicības iemesliem ir tas, ka lauku vidusskolu tīkls ir ārkārtīgi sadrumstalots, skolēnu skaits daudzos apvidos lauku vidusskolās, es atkārtoju, vidusskolās, ir ārkārtīgi neliels, nav iespējams koncentrēt materiāli tehniskos resursus, nav iespējams ierīkot modernas kompjūterklases, jo tik mazām skoliņām tas ir finansiāli ārkārtīgi neizdevīgi. Ir neiespējami tik mazās lauku vidusskolās nodrošināt skolas ar pedagogiem, kuri būtu pilnīgi visās specialitātēs absolūti profesionāli, un līdz ar to arī lauku vidusskola arvien savā kvalitātē atpaliek no lielo pilsētu un, pirmkārt, Rīgas pilsētas vidusskolām, kurās var sniegt kvalitatīvāku izglītību. Mēs tiešām nedrīkstam pieļaut, ka šī starpība starp metropoli, starp Rīgu, kas jau tā šodien Latvijā ir kā ūdensgalva, es atvainojos par izteicienu, un perifēriju pieaugs tāpat kā līdz šim.

Vēlreiz es atkārtoju. Tāpēc jau mēs esam parlaments un mums ir tiesības kontrolēt, kā Izglītības un zinātnes ministrijas ierēdņi rīkosies ar mūsu pieņemto lēmumu. Vai šis pieņemtais lēmums dos labumu vai sliktumu, kā te viens otrs prognozē, par ko es ļoti šaubos, jo es neticu, vai Izglītības un zinātnes ministrijā ir tā, kā Tabūna kungs teica, ka Izglītības un zinātnes ministrijā ir cilvēki, kas tikai piekopj prettautisku politiku. Kontrolēsim Izglītības un zinātnes ministriju, bet centīsimies arī panākt to, lai izglītības kvalitāte Latvijā uzlabotos.

Un vēlreiz es, nobeidzot savu runu, ļoti lūdzu Tautas partijas koalīcijas partnerus vēlreiz — apspriežot nākamā gada budžetu, nevelciet, lūdzu, to deķi tik ļoti par katru cenu uz savu ministru pusi, bet padomājiet par šo prioritāti, kas, manuprāt, ir ārkārtīgi būtiska. Es aicinu balsot par šo labojumu.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Egils Baldzēns vēlas izteikties par Kārtības ruļļa neievērošanu. Lūdzu, Baldzēna kungs, no vietas jūs runāsiet? Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu Baldzēna kungam!

E.Baldzēns

(LSDSP). Godājamais Saeimas priekšsēdētāja vietniek, Rihard Pīk! Mēs aicinām tomēr ievērot Latvijas Republikas Saeimas Kārtības rulli, kas ir likums, un nepieļaut likuma pārkāpumus attiecīgi Saeimas plenārsēdes vadīšanā. Un lai ziņotājs izsaka komisijas viedokli. Tas tomēr ir ļoti nopietns pārkāpums. Es ceru, ka tas neatkārtosies. Sociāldemokrātu frakcija izsaka savu protestu.

Sēdes vadītājs.

Baldzēna kungs, es nevaru zināt, vai runās par saturu vai ne, to var zināt komisijas priekšsēdētājs, referents un komisijas locekļi. Un viņš kā referents ir tiesīgs runāt līdz stundai. Paldies!

Par procedūru vēlas izteikties arī Juris Dobelis. Dobeļa kungs, jūs nāksiet šeit? Lūdzu! (Starpsauciens: "Nevajag!")

J.Dobelis

(TB/LNNK). Cienītie kolēģi! Es, protams, cienu savus partnerus valdības koalīcijā, un es ļoti aicinātu jebkuru šādu te mūsu jautājumu apspriest kaut kur citur, nevis šeit, un man šodien Ābiķa kunga uzstāšanās laikam liecina par to, ka vai nu viņam šodien ir smagi ap sirdi, vai smagi ap galvu. To es nezinu. Jo es esmu šīs komisijas sastāvā, un es esmu piedalījies komisijas sēdēs, kur ir apspriesti šie jautājumi, tāpat kā Zvejsalnieka kungs un Paula kungs, un dažas cienījamas kundzes tāpat, un mums nav bijusi nekāda runa ne par kādiem koalīcijas partneriem, ne par kādiem uzvārdiem, ne par kaut ko tamlīdzīgu. Tad par ko jūs šeit uzstājāties? Puse no tā, ko jūs runājāt, bija par kaut kādu starptautisku tramvaja līniju atklāšanu un nevis par jautājumu.

Jebkurā gadījumā es arī protestēju pret to, ka šādi tiek pārkāpts Kārtības rullis, un, ja cilvēks neprotas un nerunā par lietu, viņš ir vienkārši jāpadzen no tribīnes.

Sēdes vadītājs.

Paldies, Dobeļa kungs! Par procedūru vēlas izteikties arī Dzintars Ābiķis. No vietas? Lūdzu ieslēgt Ābiķa kungam mikrofonu!

Dz.Ābiķis

(TP). Cienījamie kolēģi! Es gribu atgādināt, ka šis lēmums komisijā tika pieņemts ar nospiedošu balsu pārsvaru. Un no tribīnes es paudu pamatā komisijas viedokli. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Paldies! Par procedūru vēlas izteikties arī Burvja kungs. Lūdzu ieslēgt mikrofonu Imantam Burvim.

I.Burvis

(LSDSP). Cienījamais sēdes vadītāj! Man ir liela cerība, ka nākamreiz jūs būsiet iecietīgs arī pret citiem kolēģiem, kas nepārstāvēs jūsu partiju, kad viņi pārkāps Kārtības rulli. Iecietībai jābūt pret visiem vienādai.

Sēdes vadītājs.

Paldies, Burvja kungs! Es pildīšu Kārtības rulli, un referentam ir noteikts laiks, un par saturu jūs komisijā variet spriest. Paldies! Vēl vēlas izteikties par procedūru Leons Bojārs. Lūdzu, Bojāra kungs! Ieslēdziet mikrofonu!

L.Bojārs

(LSDSP). Cienījamie kolēģi! Mēs noklausījāmies Ābiķa kungu. Ja viņš runāja par divdesmitajiem un trīsdesmitajiem gadiem, tad jāatgādina, ka tāda monstra kā izglītības ministra ar visiem viņa piedēkļiem tad nebija. Un to viņam vajag zināt.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Debates ir beigušās. Arī par procedūru deputāti ir izteikušies. Lūdzu balsojam par likumprojekta "Grozījums Vispārējās izglītības likumā" otro lasījumu! Lūdzu ieslēgt balsošanas režīmu! Lūdzu balsojam! Lūdzu rezultātu! Par balsojuši 50, pret — 33, atturas — 1. Likumprojekta "Grozījums Vispārējās izglītības likumā" otrais un galīgais lasījums ir pieņemts. Paldies! Par steidzamību balso sākumā, tad, kad pieņem izskatīšanai, Ādamsona kungs, un pieņemot pirmajam lasījumam.

Nākamais dienas kārtības jautājums — likumprojekts "Grozījums likumā "Par norēķiniem ar nepārstrādātās lauksaimniecības produkcijas ražotājiem "", otrais lasījums. Referents — Atis Slakteris. Lūdzu, Slaktera kungs!

A.Slakteris

(TP). Godātais Prezidij, cienījamie kolēģi! Neskatoties uz interesanti pavadīto laiku, lūdzu pievērsties arī nākamajam dienas kārtības jautājumam. Lūdzu strādāsim ar dokumentu nr. 1030. Komisijā ir izskatīti divi priekšlikumi. Pirmo priekšlikumu ir iesniedzis deputāts Klementjevs. Komisija nolēma neatbalstīt, jo, izslēdzot šo pēdējo teikumu, mainās grozījumu būtība.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

A.Slakteris

. Otrais priekšlikums ir Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas pašas sagatavotais priekšlikums attiecībā uz pārejas noteikumiem.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta komisija viedokli.

A.Slakteris

. Vairāk priekšlikumu otrajam lasījumam nav.

Sēdes vadītājs.

Paldies, Slaktera kungs! Balsojam par likumprojektu "Grozījums likumā "Par norēķiniem ar nepārstrādātās lauksaimniecības produkcijas ražotājiem"", otrais lasījums. Lūdzu ieslēgt balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātus! Par — 64, pret — 13, atturas — 2. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Nākamais darba kārtības punkts — likumprojekts "Grozījumi likumā "Par Latvijas labības tirgu un valsts labības rezervi"" . Otrais ... Es atvainojos! Paldies, Leiškalna kungs, Slaktera kungs, priekšlikumu termiņš otrajam lasījumam.

A.Slakteris

(TP). Komisija ierosina priekšlikumu termiņu noteikt 28.septembri.

Sēdes vadītājs. 28.septembri. Nav iebildumu? Paldies!

Nākamais — likumprojekts "Grozījumi likumā "Par Latvijas labības tirgu un valsts labības rezervi"", otrais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — lūdzu, Seiles kundze!

A.Seile

(TB/LNNK). Cienījamie deputāti! Strādāsim ar dokumentu nr. 1031. Izskatām priekšlikumu iesniegšanas kārtībā. Tātad: 1.priekšlikums 2.lappusē — Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Jirgena priekšlikums — izslēgt 1.panta 3.punktu. Komisija šo priekšlikumu atbalstījusi nav, bet ir redakcionāli precizējusi visu 3.1. pantu. Lūdzu atbalstīt komisijas viedokli!

Sēdes vadītājs.

Par 1.priekšlikumu vēlas runāt parlamentārais sekretārs Aigars Jirgens. Lūdzu, Jirgena kungs!

A.Jirgens

(Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs). Godātais sēdes vadītāj! Godātie deputāti! Ekonomikas ministrija lūdz izslēgt minētā panta 3.punktu sekojošu iemeslu dēļ: laboratorijai, kura vēlas pildīt referentes laboratorijas funkcijas, ir jāatbilst diviem standartiem, tas ir, standartu vispārējās prasības testēšanas laboratorijas darbībai, saskaņā ar kuru šī Valsts labības inspekcija, kas tagad sauksies pēc likuma grozījumiem — Augkopības produkcijas kvalitātes valsts kontroles dienests, ir akreditēta, bet šī laboratorija nav atestēta saskaņā ar standarta prasmes pārvaldes starplaboratoriju saskaņā ar salīdzināšanas palīdzību. Šis standarts ir obligāts, lai attiecīgā laboratorija varētu tikt atzīta par referentes laboratoriju. Tā ir viena jautājuma puse.

Otra puse ir tā, ka vispār nav pareizi ar likumu piešķirt šo statusu, jo eksistē attiecīgi 1996.gada 24.decembra Ministru kabineta noteikumi, saskaņā ar kuriem Latvijas Nacionālais akreditācijas birojs, balstoties uz periodiskām akreditēto institūciju pārbaudēm, var saglabāt akreditāciju, paplašinot vai sašaurinot akreditētās institūcijas darbības jomas, atcelt akreditāciju vai apturēt akreditāciju. Tā ir samērā sarežģīta tehniska procedūra, ko veic konkrētas izpildvaras institūcijas, un tas nav parlamenta jautājums — piešķirt vai nepiešķirt šo statusu.

Man ir ļoti žēl, ka atbildīgā komisija nav atbalstījusi šo priekšlikumu, tāpēc ka saskaņā ar Saeimas Kārtības rulli tie priekšlikumi, kuri, otrajā lasījumā balsojot, ir noraidīti, nevar tikt iesniegti atkārtoti uz trešo lasījumu. Es šobrīd šo priekšlikumu atsaucu, bet vēlos jūs informēt, ka iesniegšu to atkārtoti uz trešo lasījumu. Lūdzu vēlreiz rūpīgi izvērtēt Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai. Lūdzu arī Eiropas lietu komisiju izvērtēt šo jautājumu, lai mums nerastos vēlāk problēmas ar šo atbilstības novērtēšanas situāciju, integrējoties Eiropas Savienībā. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Paldies, Jirgena kungs! Seiles kundze, lūdzu, turpiniet!

A.Seile

(TB/LNNK). Cienījamie deputāti! Es paskaidroju, ka komisija, izvērtējot Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikumu, izšķīrās par to, ka atbalstīt valdības Satversmes 81. panta kārtībā iesniegto redakciju. Tāpēc arī šeit jau bija noteiktas šajā redakcijā tiesības šai Augu aizsardzības inspekcijai veikt arī referentes funkcijas. Es domāju, ka šo jautājumu, pārrunājot ar vairākām ministrijām, kuras ieinteresētas šajā jautājumā, mēs tiešām varētu atrisināt trešajā lasījumā. Tāpēc paldies Jirgena kungam par iespēju, ka viņš noņēma šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Paldies!

A.Seile.

Nākamais ir 2.priekšlikums, kuru iesniegusi Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija, kas papildina likumprojekta jaunu pārejas noteikumu, ka iepriekšējais likumprojekts zaudē savu spēku līdz ar šā likumprojekta stāšanos spēkā.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Deputāti atbalsta komisijas priekšlikumu. Paldies!

A.Seile.

Vairāk priekšlikumu nav.

Sēdes vadītājs.

Balsosim par likumprojektu "Grozījumi likumā "Par Latvijas labības tirgu un valsts labības rezervi"", otrais lasījums. Lūdzu, ieslēgt balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 67, pret — nav, atturas — 14. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts. Priekšlikumu iesniegšanas termiņu, lūdzu.

A.Seile.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš — 29.septembris.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts "Grozījumi Radio un televīzijas likumā" , otrais lasījums. Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā — lūdzu, Lāzo kundze!

V.Lāzo

(LSDSP). Cienījamo priekšsēdētāj! Godājamie deputāti un deputātes! Tātad izskatāmais dokuments ir to svarīgāko likumprojektu skaitā, kuri tiks atspoguļoti Eiropas lietu komisijas šā gada progresa ziņojumā par Latviju, ja tas tiks pieņemts, protams.

Es īsi informēšu par šā likumprojekta tapšanu. 1995.gadā, izstrādājot Radio un televīzijas likumu, tika ņemta vērā toreiz spēkā esošā 1989.gada direktīva "Televīzija bez robežām". 1997. gadā direktīva tika papildināta ar konkrētiem jurisdikcijas kritērijiem, kā arī precizēja Eiropas ražojumu definīciju un reklāmas jomā ieviesa jaunu jēdzienu — "televeikals".

Šā gada 8.martā Eiropas Komisija likumdošanas caurlūkošanā Latvijas Radio un televīzijas likumu ieteica papildināt ar jaunām, tikko minētajām sadaļām. Tādēļ tika izveidota darba grupa, kas izstrādāja grozījumus, kuri vasarā tika pieņemt kā Ministru kabineta noteikumi, kuri izdoti Satversmes 81.panta kārtībā. Tā kā darbs Ministru kabinetā tika veikts ļoti lielā steigā, tad komisijā ir iesniegta rinda precizējošu un papildinošu priekšlikumu. Mēs strādāsim ar dokumentu nr. 1038, cienījamie kolēģi.

1.priekšlikums — deputātes Ineses Birznieces priekšlikums. To komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

V.Lāzo.

2.priekšlikums. To arī komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī atbalsta.

V.Lāzo.

3.priekšlikums — deputātes Birznieces priekšlikums. To komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.Lāzo.

4.priekšlikums — Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Komisijā, loģiski, atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Arī deputāti atbalsta 4.priekšlikumu.

V.Lāzo.

5.priekšlikums — deputātes Ineses Birznieces priekšlikums, komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Arī 5.priekšlikumu deputāti atbalsta.

V.Lāzo.

6.priekšlikums — Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts, izsakot nedaudz citādākā redakcijā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

V.Lāzo.

7.priekšlikums — deputātes Birznieces priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Arī deputāti atbalsta 7.priekšlikumu.

V.Lāzo.

8.priekšlikums — deputātes Birznieces priekšlikums. Komisijā arī atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Arī deputāti atbalsta.

V.Lāzo.

9.priekšlikums — deputātes Birznieces priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Arī 9.priekšlikumu deputāti atbalsta.

V.Lāzo.

10.priekšlikums — deputātes Birznieces priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Arī deputāti atbalsta.

V.Lāzo.

11.priekšlikums — deputātes Birznieces priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Arī deputāti atbalsta 11.priekšlikumu.

V.Lāzo.

12.priekšlikums — deputātes Birznieces priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Arī deputāti atbalsta.

V.Lāzo.

13.priekšlikums — noslēdzošais priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Arī 13.priekšlikumu deputāti atbalsta.

V.Lāzo.

Cienījamie deputāti, es aicinu balsot tātad kopumā — likumprojekts "Grozījumi Radio un televīzijas likumā" otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu ieslēgt balsošanas režīmu! Balsojam par likumprojekta "Grozījumi Radio un televīzijas likumā" pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 81, pret — nav, atturas — nav. Lūdzu, par termiņiem!

V.Lāzo.

Cienījamie deputāti, priekšlikumu iesniegšanas termiņš — 28.septembris.

Sēdes vadītājs.

Paldies, deputāti neiebilst.

V.Lāzo.

Paldies!

Sēdes vadītājs.

Nākamais ir darba kārtības 5.punkts — likumprojekts "Grozījumi Robežsardzes likumā" , trešais lasījums. Lūdzu, Kuduma kungs!

Dz.Kudums

(TB/LNNK). Godātais Prezidij! Godātie deputāti! Dokuments nr.1009. Aizsardzības un iekšlietu komisija savā 14.septembra sēdē izskatīja likumprojektu "Grozījumi Robežsardzes likumā". Šeit netika iesniegts neviens jauns priekšlikums. Līdz ar to komisija nolēma lūgt deputātus atbalstīt šos grozījumus trešajam lasījumam.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Vai nav iebildumu? Balsojam par likumprojekta "Grozījumi Robežsardzes likumā" pieņemšanu trešajā lasījumā. Lūdzu ieslēgt balsošanas režīmu! Lūdzu balsojam! Lūdzu rezultātu! Par — 76, pret — nav, atturas — nav. Likumprojekts "Grozījumi Robežsardzes likumā" trešajā, galīgajā lasījumā pieņemts. Paldies!

Nākamais — likumprojekts "Grozījumi likumā "Par tabakas izstrādājumu ražošanas, realizācijas, reklāmas un smēķēšanas ierobežošanu"", trešais lasījums. No komisijas referēs Leiškalns kungs. Lūdzu!

K.Leiškalns

(LC). Priekšsēdētāja kungs! Cienītās dāmas! Godātie kungi! Mēs strādājam ar dokumentu nr.1036 — "Grozījumi likumā "Par tabakas izstrādājumu ražošanas, realizācijas, reklāmas un smēķēšanas ierobežošanu"" trešajā lasījumā.

Pie 2.panta jūs ievērosiet 4.lapaspusē redakcionālu precizējumu, ko ir izdarījusi komisija. Tālāk ir 1.priekšlikums, kuru iesniedzis Juridiskais birojs. Komisija 5.panta redakciju ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Arī deputāti atbalsta.

K.Leiškalns.

Tālāk ir redakcionāli precizēts panta 3.punkts.

Sēdes vadītājs.

Arī 3.punkta redakcionālo precizējumu deputāti atbalsta.

K.Leiškalns.

2.priekšlikumu ir iesniedzis labklājības ministrs Roberts Jurdžs. Komisija ir atbalstījusi precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs.

Arī deputāti atbalsta.

K.Leiškalns.

3.priekšlikums, ko iesniedz labklājības ministrs Roberts Jurdžs par 6.panta trešo daļu, izslēgumu, ministrs prasa, komisija nav atbalstījusi šo izslēgumu.

Sēdes vadītājs.

Par šo punktu vēlas izteikties Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs. Lūdzu, Jirgena kungs!

A.Jirgens

(Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs). Godāto sēdes vadītāj! Godātie deputāti! Arī Ekonomikas ministrijas vārdā lūdzu atbalstīt Labklājības ministra Jurdža 3.priekšlikumu sekojošu iemeslu dēļ. Šis likumprojekts tika atvērts un izstrādāti grozījumi tādēļ, lai saskaņotu spēkā esošo likumu ar divām Eiropas Savienības direktīvām. Tomēr šī likumprojekta izskatīšanas gaitā tas ir papildināts ar tādām tiesību normām, konkrēti tātad ar šiem diviem punktiem, kas var mums radīt problēmas saistībā gan ar Eiropas Savienības, gan ar Pasaules tirdzniecības organizācijas prasībām. Jo šādu punktu ieviešana likumā rada papildu tirdzniecības barjeras. Protams, šeit ir 5. — Leiškalna kunga priekšlikums, kas attiecībā uz Eiropas Savienības dalībvalstīm minētās normas neattiecina. Bet nelaime ir tā, ka šī atruna nav veikta attiecībā uz Pasaules tirdzniecības organizācijas valstīm. Un tā kā Latvija ir Pasaules tirdzniecības organizācijas dalībvalsts, un tas ir jāņem vērā pie jebkura likuma grozījuma, tad es tomēr lūgtu atbalstīt labklājības ministra priekšlikumu šajā gadījumā un neatbalstīt 4., 5.priekšlikumu. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Paldies, Jirgena kungs!

K.Leiškalns

(LC).Komisijas vārdā pateikšu.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu!

K.Leiškalns.

Labklājības ministrs bija motivējis šo iebildumu ar kvantitatīviem ierobežojumiem. Šie nav kvantitatīvie ierobežojumi. Tas ir skaidrs pilnīgi visiem. Attiecībā uz Eiropas Savienības dalībvalstīm tas varētu tikt pielīdzināts kvantitatīvam ierobežojumam, un mēs esam attiecīgu atrunu izdarījuši priekšlikumā, kas ir tālāk par šo pantu, tas ir, 5.priekšlikumā. Tā kā es aicinu balsot, deputāti, aicinu atbalstīt komisijas, atbildīgās komisijas viedokli, ka šādi uzraksti, šāda tirgotāja pilna adrese, šāda izgatavotāja pilna adrese aizsargā Latvijas Republikas gan muitas drošību, gan arī iedzīvotāju veselību. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Paldies, Leiškalna kungs! Lūdzu balsosim par labklājības ministra un Juridiskā biroja 3.priekšlikumu — izslēgt 6.panta trešās daļas 3. un 4.punktu. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 17, pret — 40, atturas — 22. Priekšlikums nav pieņemts. Lūdzu, tālāk!

K.Leiškalns.

Augsti godātie deputāti! 4.priekšlikums. Šeit es gribu vērst uzmanību uz nelielu tehnisku kļūdu. Tas ir izslēgts. Trešās daļas 4.punktā vārds "pilna". Es gribu vērst uzmanību, ka šeit ir domāts kā trešā, tā ceturtā daļa, un aicinu atbalstīt komisijas viedokli. Tas ir tikai vienīgi redakcionāls precizējums. Drīzāk pareizrakstība.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst. Atbalsta komisijas viedokli.

K.Leiškalns.

5. ir deputāta Leiškalna priekšlikums. Papildinājums ar jaunu ceturto daļu, kas izriet no Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra iepriekšteiktā, lai, nedod Dievs, Eiropas līguma valstis neattiecina vai nepielīdzina ierobežojumus, ko mēs esam likumā ielikuši otrajā lasījumā, kvantitatīviem ierobežojumiem. Šis pilnībā izslēdz šādus ierobežojumus.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta komisijas viedokli.

K.Leiškalns.

Neliels precizējums tālāk likumā, un 6.priekšlikums no Juridiskā biroja, ko komisija ir ņēmusi vērā un daļēji atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst komisijas viedoklim.

K.Leiškalns

. 7.priekšlikumā atbildīgā komisija lūdz izslēgt un pati arī atbalsta tādu nejuridisku jēdzienu "apmēram". Tālāk ir izmaiņas daļā. Es sapratu, ka deputāti neiebilst. 8. ir labklājības ministra Jurdža priekšlikums, kuru komisija ir atbalstījusi precizētā redakcijā un izsaka kā septīto daļu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta 7. un 8.priekšlikumu. 8. — precizētā redakcijā.

K.Leiškalns

. 9.priekšlikums. Iesniedz labklājības ministrs Roberts Jurdžs. Komisija labklājības ministru ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Arī deputāti atbalsta komisijas viedokli.

K.Leiškalns

. Tālāk ir precizēta 6.panta daļa. Redakcionāls precizējums ir arī nākamajā lapaspusē. Un 10.priekšlikumu 15.lapaspusē iesniedz labklājības ministrs Roberts Jurdžs. Komisija ir atbalstījusi ministru.

Sēdes vadītājs.

Arī deputāti neiebilst komisijas viedoklim.

K.Leiškalns

. Augsti godātie deputāti! Man šeit ir jāvērš jūsu uzmanība uz šīrīta komisijas sēdi, kurā komisija ar savu priekšlikumu nolēma atbalstīt Tieslietu ministrijas pamanīto pretrunu starp diviem likumiem — Radio un televīzijas likumu un šo likumu. Komisija ar priekšlikumu 11.a... Es atvainojos, vispirms mums ir jāatbalsta 11.priekšlikums, ko iesniedz labklājības ministrs Roberts Jurdžs.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta 11.priekšlikumu.

K.Leiškalns

. 16.a lappusē tas būs. Un 11a ir atbildīgās komisijas izstrādātais priekšlikums, lai novērstu pretrunas starp diviem likumiem.

Sēdes vadītājs.

Cienījamie kolēģi, tā bija papildu lapa, ko izdalīja komisijas vadītājs, 11a.punkts. Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns

. Augsti godātie deputāti, 19.lappusē Juridiskā biroja priekšlikums par aizstājumu 12.pantā. Komisija Juridisko biroju ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Arī deputāti atbalsta 12.priekšlikumu.

K.Leiškalns

. 13.priekšlikums, iesniedz deputāts Leiškalns, par pārejas noteikumiem.

Sēdes vadītājs.

Arī deputāti atbalsta.

K.Leiškalns

. 14.priekšlikums ir deputātu grupas priekšlikums par šiem pašiem pārejas noteikumiem. Komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Arī deputāti atbalsta.

K.Leiškalns

. Un 15.priekšlikums, deputāts Leiškalns, izteikt pārejas noteikumu 3.punktu, ko komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Arī deputāti atbalsta komisijas viedokli.

K.Leiškalns. Augsti godātie deputāti, mēs esam izskatījuši visus priekšlikumus attiecīgajā likumprojekta trešajā lasījumā, un komisijas vārdā es aicinu jūs atbalstīt šo likumu.

Sēdes vadītājs.

Paldies, Leiškalna kungs! Lūdzu balsosim par likumprojektu "Grozījumi likumā "Par tabakas izstrādājumu ražošanas, realizācijas, reklāmas un smēķēšanas ierobežošanu" trešajā, galīgajā lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 80, pret — nav, atturas — nav. Likumprojekts trešajā, galīgajā, lasījumā ir pieņemts.

Nākamais, septītais darba kārtības jautājums — likumprojekts "Grozījumi likumā "Par atbilstības novērtēšanu"" , pirmais lasījums. Komisija ierosina atzīt par steidzamu. Seiles kundze — komisijas vārdā. Lūdzu!

A.Seile

(TB/LNNK frakcija). Cienījamie deputāti! Dokumenta nr.982. Komisija, izskatot šo Ekonomikas ministrijas sagatavoto likumprojektu, kuru ir iesniedzis Ministru kabinets Saeimā, aicina atzīt likumprojektu par steidzamu.

Sēdes vadītājs.

Vai ir deputātiem cits viedoklis? Jābalso. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsot par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par atbilstības novērtēšanu"" steidzamību. Lūdzu rezultātu! Par — 41, pret — 31, atturas — 5. Steidzamība ir pieņemta. Paldies!

A.Seile

. Paldies deputātiem par balsojumu! Izskatām likumprojektu pirmajā lasījumā. Tātad likumprojekts "Grozījumi likumā "Par atbilstības novērtēšanu"". Šis likumprojekts ir sagatavots sakarā ar Eiropas Komisijas ekspertu atzinumiem, lai saskaņotu likuma normas, jau spēkā esošā likuma normas, ar Eiropas Savienības prasībām. Bez tam likumprojekts deleģē arī pārveidot Nacionālās akreditācijas biroju par valsts bezpeļņas sabiedrību ar ierobežotu atbildību, lai tā varētu veikt arī valsts funkcijām un ne tikai valsts funkcijām raksturīgās darbības. Aicinu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītājs.

Paldies! Lūdzu balsojam par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par atbilstības novērtēšanu"" pirmajā lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim! Lūdzu rezultātu! Par — 82, pret — 1, atturas — 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir pieņemts. Lūdzu priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!

A.Seile

. Komisija ierosina priekšlikumus iesniegt līdz 1.oktobrim.

Sēdes vadītājs.

Un lūdzu priekšlikumu, kad jāizskata otrajā lasījumā pēc komisijas viedokļa.

A.Seile

. Izskatīšanas datums varētu būt 7.oktobris.

Sēdes vadītājs.

Vēl priekšlikumus, lūdzu. Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Lagzdiņam!

J.Lagzdiņš

(TP). Priekšlikumu iesniegšanas termiņš — 15.oktobris un izskatīšana nākamajā sēdē pēc 15.oktobra.

Sēdes vadītājs.

Vispirms balsojam par priekšlikumu iesniegšanas termiņiem. 15.oktobris bija tālākais, mums jābalso vispirms par iesniegšanas termiņu 15.oktobri. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim. Lūdzu rezultātu! Par — 73, pret — 5, atturas — 4. Termiņš 15.oktobris ir pieņemts.

Balsojam par likumprojekta izskatīšanu otrajā lasījumā — 21.oktobris. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsosim! Lūdzu rezultātu! Par — 71, pret — nav, atturas — 1. Izskatīšanas termiņš otrajā lasījumā — 21.oktobris — ir pieņemts.

Nākamais ir 8.jautājums — likumprojekts "Par Latvijas Republikas un Ungārijas Republikas līgumu par ieguldījumu veicināšanu un savstarpēju aizsardzību" , pirmais lasījums. Lūdzu, Ārlietu komisijas vārdā — deputāts Guntars Krasts. Komisija ierosina kā steidzamu.

G.Krasts

(TB/LNNK). Godātie kolēģi! Godātais Prezidij! Šis likumprojekts ir faktiski tipveida likumprojekts, ko mēs esam iepriekšējā Saeimā pieņēmuši lielā skaitā. Faktiski šis likums regulē atbilstoši starptautiskajām normām ieguldījumu drošību. Ārlietu komisija ierosina šo likumprojektu izskatīt kā steidzamu.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsojam par steidzamību! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu balsosim! Lūdzu rezultātu! Par — 79, pret — nav, atturas — 1. Likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

G.Krasts

. Līdzšinējā prakse liecina, ka šiem starptautiskajiem līgumiem, šiem tipveida līgumiem, ir visai maza atsaucība no priekšlikumu veidošanas puses, deputāti parasti priekšlikumus neveido, un es tāpēc ierosinu izskatīt šo likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Krasta kungs, vispirms par pirmo lasījumu.

G.Krasts

. Jā, jūs jau pateicāt pirmo lasījumu, tāpēc es jau pārgāju uz otro lasījumu. Es aicinu Ārlietu komisijas vārdā šo likumprojektu pieņemt pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par likumprojektu "Par Latvijas Republikas un Ungārijas Republikas līgumu par ieguldījumu veicināšanu un savstarpēju aizsardzību" pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 84, pret — nav, atturas — nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir pieņemts.

G.Krasts.

Tagad tas komentārs, ko es jau iepriekš teicu par deputātu aktivitāti uz priekšlikumu veidošanu šiem tipveida līgumiem. Parasti tādi nav novēroti, un priekšlikumi uz otro lasījumu parasti netiek saņemti. Es tāpēc arī ierosinu šodien izskatīt šo likumprojektu otrajā un galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Vai deputātiem nav iebildumu, ka mēs izskatām šo likumprojektu tūlīt otrajā lasījumā? Nav iebildumu. Lūdzu balsojam par likumprojektu "Par Latvijas Republikas un Ungārijas Republikas līgumu par ieguldījumu veicināšanu un savstarpēju aizsardzību" otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par 86, pret nav, atturas nav. Likumprojekts pieņemts otrajā un galīgajā lasījumā. Paldies, Krasta kungs!

Diemžēl mēs esam strādājuši pusotras stundas, un mums pienākas pārtraukums. Bet pirms pārtraukuma, cienījamie kolēģi, Anta Rugāte vēlas sniegt paziņojumu, arī Andris Bērziņš un Dzintars Rasnačs. Rugātes kundze, es atvainojos, mani kolēģi aizrāda, ka vispirms reģistrēsimies un pēc tam jūsu paziņojumu. Lūdzu, cienījamie kolēģi, reģistrēsimies! Kamēr gatavojas izdruka, lūdzu, Rugātes kundze!

A.Rugāte

(TP). Labrīt, augsti godātie kolēģi! 10.35, tūlīt pēc sēdes, es aicinu uz Sarkano zāli tos kolēģus deputātus, kuri darbojas Latvijas Francijas parlamentārajā sadarbības grupā, uz īsu sēdi. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Paldies! Bērziņa kungs, lūdzu! Andris Bērziņš vēlējās sniegt paziņojumu. Nav. Lūdzu, Rasnača kungs, jūs vēlējāties sniegt paziņojumu!

Dz.Rasnačs

(TB/LNNK). Juridiskās komisijas deputātus lūdzu tūlīt pēc šīs sēdes beigām pārtraukumā pulcēties Juridiskajā komisijā. Ir jautājums par vairākiem tiesnešiem.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Bartaševiča kungu lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus!

A.Bartaševičs

(7. Saeimas sekretāres biedrs). Godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Jānis Urbanovičs, Boriss Cilevičs, Gundars Bojārs, Jānis Čevers, Inese Birzniece, Jānis Gaigals, Ērika Zommere, Vaira Paegle, Andris Bērziņš, Silvija Dreimane, Imants Stirāns, Juris Sinka, Jānis Straume, Vineta Muižniece, Roberts Zīle. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Paldies! Pārtraukums. Pēc pārtraukuma turpinām ar 9. punktu.

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 7. Saeimas priekšsēdētāja biedrs Rihards Pīks .

Sēdes vadītājs.

Godājamie kolēģi! Turpinām Saeimas 23. septembra sēdi. Pirms mēs izskatām nākamo darba kārtības jautājumu, izskatīsim priekšlikumu, kuru ir saņēmis Prezidijs. Prezidijs ir saņēmis papildinājumu darba kārtībai par jautājumu  Pētera Salkazanova ievēlēšanai Pieprasījumu komisijā. Vai nav iebildumu ieslēgt šo jautājumu dienas kārtībā? Nav. Paldies! Ieslēdzam kā pēdējo dienas kārtībā.

Turpinām izskatīt likumprojektus. Nākamais — likumprojekts "Par Latvijas Republikas un Ungārijas Republikas brīvās tirdzniecības līgumu". Pirmais lasījums, Ārlietu komisija. Lūdzu, Krasta kungs!

G.Krasts

(TB/LNNK). Godātie kolēģi! Šis ir arī tipveida līgums, kas regulē brīvās tirdzniecības attiecības Eiropā, un šis konkrētais līgums ir saskaņā ar Latvijas brīvās tirdzniecības telpas veidošanas politiku virzienā uz Eiropas Savienību. Ārlietu komisija ierosina šo likumprojektu atzīt par steidzamu.

Sēdes vadītājs.

Cienījamie kolēģi! Vai nav citu priekšlikumu? Balsojam par steidzamību. Lūdzu ieslēgt balsošanas režīmu! Lūdzu balsojam! Lūdzu rezultātu! Par 68, pret nav, atturas  nav. Steidzamība pieņemta.

G.Krasts.

Paldies! Ārlietu komisija atbalstīja šo likumprojektu pirmajā lasījumā. Aicinu darīt to arī jums!

Sēdes vadītājs.

Vai deputātiem ir citi priekšlikumi? Nav. Lūdzu balsojam. Lūdzu ieslēgt balsošanas režīmu! Balsojam par likumprojektu "Par Latvijas Republikas un Ungārijas Republikas brīvās tirdzniecības līgumu", pirmais lasījums. Lūdzu rezultātu! Par 73, pret nav, atturas nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir pieņemts.

G.Krasts.

Godātie kolēģi! Gluži kā par iepriekšējo likumprojektu, ko man bija gods jums celt priekšā pirms pārtraukuma, arī par šo likumprojektu, kas ir uzskatāms par tipveida, parasti prakse liecina, ka deputātu priekšlikumi netiek iesniegti no pirmā uz otro lasījumu. Un tāpēc es aicinu šo likumprojektu izskatīt arī otrajā lasījumā šodien, un tas būtu beidzamais lasījums.

Sēdes vadītājs.

Vai deputātiem ir iebildumi par šī likumprojekta izskatīšanu otrajā lasījumā? Nav. Lūdzu balsojam. Balsošanas režīmu. Lūdzu rezultātu! Par 79, pret nav, atturas nav. Likumprojekts "Par Latvijas Republikas un Ungārijas Republikas brīvās tirdzniecības līgumu" pieņemts otrajā, galīgajā lasījumā. Paldies!

Lūdzu, nākamais ir likumprojekts "Par Latvijas Republikas valdības un Turcijas Republikas valdības līgumu par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodoķlu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākumu nodokļiem". Ārlietu komisija. Krasta kungs, lūdzu!

G.Krasts

(TB/LNNK). Ārlietu komisija ierosina šo likumprojektu atzīt par steidzamu, jo šis likumprojekts regulē nodokļu administrācijas jautājumus, palīdzēs sakārtot šo nodoļu administrēšanas lietu, kā arī palīdzēs apkarot izvairīšanos no nodokļu nemaksāšanas. Komisija tātad ierosina šo likumprojektu izskatīt kā steidzamu.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu, balsojam par steidzamību! Balsošanas režīmu, lūdzu! Lūdzu rezultātu! Par 79, pret nav, atturas  nav. Likumprojekts pieņemts izskatīšanai kā steidzams.

G.Krasts.

Ārlietu komisija šo likumprojektu atbalstīja pirmajā lasījumā. Aicinu arī jūs, kolēģi, atbalstīt to pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītājs.

Vai nav iebildumu kolēģiem? Nav. Balsojam par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par 77, pret nav, atturas nav. Likumprojekts "Par Latvijas Republikas valdības un Turcijas Republikas valdības līgumu par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākumu nodokļiem" pieņemts pirmajā lasījumā.

G.Krasts.

Jāsaka, ka tos pašus argumentus par iespēju pieņemt un izskatīt šo likumprojektu arī šodien galīgajā, otrajā lasījumā, kas tika pielietots attiecībā par iepriekšējo likumprojektu, es varētu attiecināt arī uz šo, jo parasti prakse liecina, ka starp pirmo un otro lasījumu šiem tipveida līgumiem priekšlikumu no deputātiem nav. Tāpēc es aicinu šo likumprojektu izskatīt šodien arī otrajā, noslēdzošajā lasījumā.

Sēdes vadītājs

. Vai deputātiem nav iebildumu pret balsojumu otrajam lasījumam? Nav. Lūdzu balsosim! Lūdzu ieslēgt balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 78, pret — nav, atturas — 1. Likumprojekts pieņemts otrajā, galīgajā lasījumā.

G.Krasts

. Paldies!

Sēdes vadītājs

. Lūdzu, Krasta kungs, turpiniet nākamo likumprojektu "Par Latvijas Republikas valdības, Igaunijas Republikas valdības un Lietuvas Republikas valdības protokolu par Baltijas aizsardzības koledžas un tās personāla statusu" .

G.Krasts

(TB/LNNK). Ārlietu komisija ierosina šo likumprojektu izskatīt kā steidzamu, jo šis likumprojekts regulē Baltijas aizsardzības koledžas statusu, nosaka tās tiesību spējas, rīcības spējas un arī nosaka personālam statusu. Tāpat tiek paredzēti nodokļu atvieglinājumi gan muitas, gan ienākuma nodokļa, gan arī akcīzes nodoklim naftas produktu grupām. Tātad ierosinājums no Ārlietu komisijas — izskatīt šo likumprojektu kā steidzamu.

Sēdes vadītājs

. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par steidzamību. Lūdzu rezultātu! Par — 77, pret — nav, atturas — nav. Likumprojekts pieņemts kā steidzams.

G.Krasts

. Ārlietu komisija atbalstīja šo likumprojektu pirmajā lasījumā. Aicinu jūs arī darīt tāpat!

Sēdes vadītājs

. Deputātiem arī nav iebildumu. Lūdzu balsojam par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par — 81, pret — nav, atturas — nav. Likumprojekts pieņemts pirmajā lasījumā.

G.Krasts

. Man būtu arī ierosinājums šodien izskatīt šo likumprojektu otrajā, galīgajā lasījumā. Protams, ja nav iebildumu.

Sēdes vadītājs

. Vai deputātiem nav iebildumu par izskatīšanu otrajā lasījumā? Nav. Paldies! Lūdzu balsojam par likumprojekta "Par Latvijas Republikas valdības, Igaunijas Republikas valdības un Lietuvas Republikas valdības protokolu par Baltijas aizsardzības koledžas un tās personāla statusu" otrajā, galīgajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 80, pret — nav, atturas — nav. Likumprojekts pieņemts otrajā, galīgajā lasījumā.

G.Krasts

. Paldies!

Sēdes vadītājs

. Nākamais — likumprojekts "Par būvdarbiem, piegādēm, nomu un pakalpojumiem sabiedrisko pakalpojumu uzņēmumu vajadzībām" , otrais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — deputāts Kalniņš.

A.Kalniņš

(LSDSP). Paldies! Cienījamie kolēģi, mēs strādājam ar dokumentu nr.1037. Iesniegti priekšlikumi. 1.priekšlikums ir no Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas attiecībā uz 1.panta redakciju. Komisija daļēji atbalsta, tālāk ieslēdzot 4.priekšlikumu savā redakcijā.

Sēdes vadītājs

. Deputāti arī atbalsta.

A.Kalniņš

. 2.priekšlikums — deputāta Apiņa priekšlikums — līdzīga rakstura. Komisija daļēji atbalsta.

Sēdes vadītājs

. Arī deputāti atbalsta.

A.Kalniņš

. 3.priekšlikums no Juridiskā biroja. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs

. Arī deputāti atbalsta.

A.Kalniņš

. Un 4.priekšlikums ir atbildīgās komisijas, kas ir ietvērusi iepriekš minētos ierosinājumus savā redakcijā, un komisija lūdz jūs atbalstīt.

Sēdes vadītājs

. Arī deputāti atbalsta komisijas priekšlikumu.

A.Kalniņš

. 5. — Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums par papildinājumiem 1.panta 4.punktā. Komisija uzskata, liek priekšā to neatbalstīt, uzskatot, ka tas jau ir daļēji tikko 4.priekšlikumā koncentrētākā veidā ietverts.

Sēdes vadītājs

. Deputātiem nav iebildumu. Lūdzu tālāk!

A.Kalniņš

. 6.priekšlikums — Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums — līdzīga rakstura. Tur ir minētas ekskluzīvas tiesības. Komisija lūdz neatbalstīt, jo tas arī ir ietverts atbildīgās komisijas 4. nobalsotajā priekšlikumā.

Sēdes vadītājs

. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

A.Kalniņš

. 7. — Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Jautājums — papildināt 2.pantu par kārtību. Komisija lūdz neatbalstīt, jo tālāk būs 25.priekšlikumā no atbildīgās komisijas, ka šo kārtību nosaka Ministru kabinets.

Sēdes vadītājs

. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

A.Kalniņš

. 8.priekšlikums ir no atbildīgās komisijas. Visa šī panta redakciju lūdz atbalstīt.

Sēdes vadītājs

. Deputāti atbalsta.

A.Kalniņš

. 9. — Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs

. Deputāti arī atbalsta 9.priekšlikumu.

A.Kalniņš

. 10.priekšlikums no Juridiskā biroja. Arī komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs

. Arī deputāti atbalsta.

A.Kalniņš

. 11.priekšlikums — Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs

. Arī 11.priekšlikumu deputāti atbalsta.

A.Kalniņš

. 12.priekšlikums — Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija šo priekšlikumu atbalsta.

Sēdes vadītājs

. Arī deputāti atbalsta.

A.Kalniņš

. 13. — deputāta Apiņa priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs

. Piedodiet, 13.priekšlikums. Arī deputāti atbalsta.

A.Kalniņš

. 14. — deputāta Apiņa priekšlikums. Komisija neatbalsta.

Sēdes vadītājs

. Deputātiem ir cits viedoklis. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

A.Kalniņš

. 15. — Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija neatbalsta.

Sēdes vadītājs

. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

A.Kalniņš

. 16. — deputāta Apiņa priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs

. Arī deputāti atbalsta.

A.Kalniņš

. 17. — Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Komisija daļēji atbalsta, un tas bija jau mums 4.priekšlikumā daļēji uzsvērts. Daļa no šī komisijas izvērstā priekšlikuma būs ietverta arī 4.panta 3.apakšpunktā attiecībā par apjomiem, precizētiem, salīdzinot ar iepriekšējo lasījumu. Tātad daļēji atbalsta šo 17. priekšlikumu.

Sēdes vadītājs

. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

A.Kalniņš

. Visbeidzot 18.priekšlikumā no atbildīgās komisijas puses visi iepriekšējie priekšlikumi ir uztverti, apkopoti, un komisija lūdz jūs atbalstīt.

Sēdes vadītājs

. Arī deputāti atbalsta.

A.Kalniņš.

Otrā nodaļa. 19.priekšlikums — deputātu Jurkāna, Cileviča, Bekasova, Mitrofanova, Solovjova priekšlikums par 4.panta pirmās daļas paplašinājumu. Komisija uzskata, ka paplašinājums nebūtu lietderīgs.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

A.Kalniņš.

20.priekšlikums — deputātu Jurkāna, Cileviča, Bekasova, Mitrofanova, Solovjova priekšlikums. Neatbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī neiebilst.

A.Kalniņš.

21.priekšlikums —Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas — izslēgt 4.panta trešo daļu. Komisija lūdz neatbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

A.Kalniņš.

22. — deputāta Apiņa priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Arī deputāti atbalsta.

A.Kalniņš.

Un visbeidzot 23.priekšlikumā atbildīgā komisija dod savu redakciju 4.pantam un lūdz jūs to atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

A.Kalniņš.

24.priekšlikums — Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums — izslēgt 5.panta 1.punktu. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Arī deputāti atbalsta.

A.Kalniņš.

25.priekšlikums. Atbildīgā komisija izsaka 5.pantu kopējā jaunā redakcijā. Lūdz to atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Arī deputāti atbalsta.

A.Kalniņš.

26.priekšlikums — Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Izslēgt 6.pantu. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

A.Kalniņš.

27. — deputātu Jurkāna, Cileviča, Bekasova, Mitrofanova, Solovjova priekšlikums. Komisija lūdz neatbalstīt, jo šis jautājums tālāk tiks ietverts 9.pantā jaunā redakcijā, kas būs 23.lapaspusē.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

A.Kalniņš. 28.priekšlikums — Juridiskā biroja priekšlikums — izslēgt trešās nodaļas nosaukumu, pievienojot 7., 8. un 9.pantu otrajai nodaļai un attiecīgi mainot turpmāko nodaļu numerāciju. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

A.Kalniņš.

29.priekšlikums. Deputāti Jurkāns, Cilevičs, Bekasovs, Mitrofanovs un Solovjovs — papildināt 7.pantu ar jaunu trešo daļu. Komisija daļēji atbalsta, iestrādājot to 19.pantā pēc iepriekšējā numerācijas.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

A. Kalniņš.

30.priekšlikums — deputāta Apiņa priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Arī deputāti atbalsta.

A.Kalniņš.

31.priekšlikums 21.lappusē — deputātu Jurkāna, Cileviča, Bekasova, Mitrofanova un Solovjova priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Arī deputāti atbalsta.

A.Kalniņš.

32.priekšlikums — deputāta Apiņa priekšlikums. Arī šo priekšlikumu komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Arī deputāti atbalsta.

A.Kalniņš.

33.priekšlikums — līdzīgi kā deputāta Apiņa priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Arī deputāti atbalsta.

A.Kalniņš

. 34.priekšlikums — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

A.Kalniņš.

35.priekšlikums — deputātu Jurkāna, Cileviča, Bekasova, Mitrofanova un Solovjova priekšlikums. Atkal ir papildinājums ar zināmu vārdu kopu. Komisija uzskata par nevēlamu. Neatbalsta.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

A.Kalniņš.

36.priekšlikums — deputāta Apiņa priekšlikums. Komisija atbalsta, precizējot nodaļas redakciju.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

A.Kalniņš.

Mēs pārejam uz 30.lappusi. Tur būs nākamais priekšlikums. 37.priekšlikums — deputātu Jurkāna, Cileviča, Bekasova, Mitrofanova un Solovjova priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Arī deputāti atbalsta.

A.Kalniņš

. Tāpat daļēji atbalsta šo pašu deputātu Jurkāna, Cileviča, Bekasova, Mitrofanova un Solovjova priekšlikumu — 38. priekšlikumu, kas būs redzams 39. priekšlikumā — komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

A.Kalniņš.

39.priekšlikums. Atbildīgā komisija apkopojusi 12.pantu jaunā redakcijā, kuru lūdz atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Arī deputāti atbalsta.

A.Kalniņš

. 40.priekšlikums — deputāta Apiņa priekšlikums. Komisija atbalsta, precizējot redakciju.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

A.Kalniņš.

41.priekšlikums — deputāta Apiņa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

A.Kalniņš.

42. priekšlikums — deputāta Apiņa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

A.Kalniņš.

43.priekšlikums — deputāta Apiņa priekšlikums. Atbalstīts precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs.

Arī deputāti atbalsta.

A.Kalniņš.

44.priekšlikums — deputātu Jurkāna, Cileviča, Bekasova, Mitrofanova un Solovjova priekšikums. Komisija lūdz neatbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

A.Kalniņš

. 38.lappusē 45.priekšlikums — deputātu Jurkāna, Cileviča, Bekasova, Mitrofanova un Solovjova priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs.

Arī deputāti atbalsta.

A.Kalniņš.

46. priekšlikums — Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā daļēji ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī atbalsta.

A.Kalniņš.

47.priekšlikums — atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī atbalsta.

A.Kalniņš.

48.priekšlikums — atbildīgās komisijas priekšlikums. Lūdzam atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

A.Kalniņš.

Tāpat lūdzam atbalstīt 49.priekšlikumu — atbildīgās komisijas papildinājumu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī atbalsta.

A.Kalniņš.

50.priekšlikums — atbildīgās komisijas priekšlikums. Aizstāt vārdu "Latvijas" ar vārdu "attīstītajām". Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

A.Kalniņš.

51.priekšlikums — atbildīgās komisijas priekšlikums — izslēgt ceturto daļu. Lūdzam atbalstīt!

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

A.Kalniņš.

52.priekšlikums — atbildīgās komisijas priekšlikums. Tīri redakcionāla tipa jautājumi. Lūdzam atbalstīt!

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

A.Kalniņš.

53.priekšlikums — atbildīgās komisijas priekšlikums. Līdzīgi par redakciju. Lūdzam atbalstīt!

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī atbalsta.

A.Kalniņš.

54.priekšlikums — atbildīgās komisijas priekšlikums. Lūdzam atbalstīt!

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī atbalsta.

A.Kalniņš.

55.priekšlikums — atbildīgās komisijas precizējums. Lūdzam atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

A.Kalniņš.

44.lappusē 56.priekšlikums — atbildīgās komisijas priekšlikums. Par redakciju. Lūdzam atbalstīt!

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

A.Kalniņš.

57.priekšlikums — Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Komisija daļēji ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

A.Kalniņš.

58.priekšlikums — atbildīgās komisijas priekšlikums. Redakcijā, kurā ietverts iepriekšējais — 57. priekšlikums. Lūdzam atbalstīt!

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta.

A.Kalniņš.

59.priekšlikums — Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Komisija lūdz neatbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

A.Kalniņš.

60.priekšlikums — deputāta Apiņa priekšlikums. Komisija atbalsta, precizējot redakciju.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

A.Kalniņš.

61.priekšlikums — Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Daļēji atbalstīts, ieslēgts 62.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

A.Kalniņš.

62.priekšlikums — deputāta Apiņa priekšlikums. Atbalstīts, precizējot redakciju no komisijas puses.

Sēdes vadītājs.

Deputāti arī atbalsta.

A.Kalniņš.

63.priekšlikums — deputātu Jurkāna, Cileviča, Bekasova, Mitrofanova, Solovjova priekšlikums. Komisijā neguva atbalstu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

A.Kalniņš.

Līdzīgs ir 64.priekšlikums — Jurkāna, Cileviča, Bekasova, Mitrofanova un Solovjova priekšlikums, kur ir paplašināta redakcija. Komisija uzskata — neatbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

A.Kalniņš.

65.priekšlikums — Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts. Ietverts 68.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Arī deputāti atbalsta.

A.Kalniņš.

66.priekšlikums — deputātu Jurkāna, Cileviča, Bekasova, Mitrofanova un Solovjova priekšlikums. No komisijas puses nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

A.Kalniņš.

67.priekšlikums — deputāta Apiņa priekšlikums. No komisijas puses šis paplašinātais variants nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

A.Kalniņš.

68.priekšlikums — deputāta Apiņa priekšlikums. Atbalstīts, precizējot no komisijas puses redakciju.

Sēdes vadītājs.

Arī deputāti atbalsta.

A.Kalniņš.

Visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzam novērtēt kopumā!

Sēdes vadītājs.

Cienījamie kolēģi! Kā jau ziņotājs teica, visi priekšlikumi ir izskatīti, balsosim par šo likumprojektu "Par būvdarbiem, piegādēm, nomu un pakalpojumiem sabiedrisko pakalpojumu uzņēmumu vajadzībām" otrajā lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret - nav, atturas - nav. Likumprojekts pieņemts otrajā lasījumā. Lūdzu priekšlikumus trešajam lasījumam!

A.Kalniņš.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš uz trešo lasījumu - 12.oktobris. Trīs nedēļas.

Sēdes vadītājs.

Vai ir citi priekšlikumi? Citu priekšlikumu nav. Balsosim... Nav vajadzīgs balsojums. Paldies! Tātad likumprojekts otrajā lasījumā ir pieņemts. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 12.oktobris.

Nākamo mēs izskatām lēmuma projektu "Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta "Administratīvā procesa likums"" otrajam lasījumam līdz šā gada 10. oktobrim. Juridiskā komisija. Vai Juridiskās komisijas pārstāvis vēlas izteikties? Nevēlas. Lūdzu balsojam par šo priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret - 1, atturas - 1. Lēmuma projekts pieņemts.

Nākamais - Lēmuma projekts "Par deputāta Pētera Salkazanova ievēlēšanu Pieprasījumu komisijā" . Lūdzu balsosim! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret - nav, atturas - nav. Lēmuma projekts ir pieņemts.

Cienījamie kolēģi, ir saņemti divi deputātu jautājumi. Deputātu jautājums Ministru prezidentam Šķēles kungam, finansu ministram Krastiņa kungam par Rīgas Aviācijas universitātes likvidācijas procedūras likumību. Iesnieguši pieci deputāti.

Ir saņemts otrs deputātu jautājums, arī pieci deputāti ir parakstījuši: Latvijas Republikas 7.Saeimas Prezidijam, un jautājums Kalvīša kungam sakarā ar grūtībām, kas radušās zemniekiem, kuri noslēguši līgumus par šī gada cukurbiešu ražas pārdošanu Jēkabpils cukurfabrikai. Lūdzam jūs atbildēt uz sekojošiem jautājumiem. Tātad mēs nodosim Kalvīša kungam, Šķēles kungam un Krastiņa kungam.

Ar to mūsu šīsdienas darba kārtība ir izsmelta. Lūdzu reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm. Kamēr gatavojas izdruka, vārds paziņojumam Romualdam Ražukam.

R.Ražuks

(LC). Godājamie Baltijas asamblejas Latvijas delegācijas deputāti! Uzreiz pēc sēdes beigām Baltijas asamblejas Latvijas delegācijas sanāksme Ārlietu komisijas telpās.

Sēdes vadītājs.

Vārds paziņojumam Andrim Bērziņam.

A.Bērziņš

(JP). Cienītie kolēģi! Bērnu tiesību aizsardzības apakškomisijas sēde notiks 12.50 Sociālo un darba lietu komisijas telpās. Lūgums visiem ierasties 11.50.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu vārds Saeimas sekretāres biedram izdrukas nolasīšanai.

A.Bartaševičs

(Saeimas sekretāres biedrs). Cienījamie deputāti! Nav reģistrējušies: Jānis Urbanovičs, Boriss Cilevičs, Gundars Bojārs, Leons Bojārs, Jānis Čevers, Inese Birzniece, Jānis Gaigals, Vanda Kezika, Aija Poča, Ērika Zommere, Vaira Paegle, Gundars Bērziņš, Silvija Dreimane, Imants Stirāns, Juris Sinka, Jānis Straume, Vineta Muižniece, Roberts Zīle. Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies, cienījamie kolēģi, par darbu! Ar to mūsu šīsdienas sēde ir beigusies. Sēde ir slēgta.

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!