Saeimas 2008. gada 19. jūnija sēdes stenogramma (sākums)

Stenogramma — Saeimas Kancelejas stenogrammu nodaļas redakcijā

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze.

Sēdes vadītājs.

Labrīt, godājamie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas!

Sākam Saeimas 2008.gada 19.jūnija sēdi.

Pirms sākam izskatīt apstiprinātajā šodienas sēdes darba kārtībā iekļautos jautājumus, mums ir jālemj par iespējamām izmaiņām tajā.

Ministru kabinets lūdz Ministru kabineta sēdē atbalstīto likumprojektu “Grozījumi Ministru kabineta iekārtas likumā” iekļaut šodienas sēdes darba kārtības sadaļā, kurā paredzēti Saeimas Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem. Vai deputātiem ir iebildumi pret šādām darba kārtības izmaiņām? Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir grozīta.

Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija lūdz iekļaut šodienas sēdes darba kārtības sadaļā, kurā paredzēti Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem, komisijas izstrādāto likumprojektu “Grozījums Augstskolu likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šādu darba kārtības grozījumu? Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir grozīta.

Tā, kolēģi! Sākam izskatīt apstiprināto šodienas sēdes darba kārtību. Pirmā sadaļa – Saeimas Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Militārā dienesta likumā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas iesniegto likumprojektu “Patvēruma likums” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta vadības likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas fondiem”” nodot Tautsaimniecības komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir atbildīgā komisija.

Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Oskaram Spurdziņam!

O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Ministru kabinets ir iesniedzis otro daļu no tā saucamās Administratīvi teritoriālās…

Sēdes vadītājs.

Es atvainojos, deputāt Spurdziņ! Cienījamie kolēģi, lūdzu, mazliet ievērojiet klusumu, jo es patiešām nedzirdu šobrīd deputāta Spurdziņa priekšlikumu!

O.Spurdziņš.

Ministru kabinets ir iesniedzis Saeimā otro daļu no tā saucamās Administratīvi teritoriālās reformas paketes, un tie ir visi tie likumprojekti, kas darba kārtībā ir numurēti šādi: no 4.numura līdz 16.numuram (ieskaitot). Lūdzu likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas fondiem”” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt to par atbildīgo komisiju.

Sēdes vadītājs.

Bet Saeimas Prezidija priekšlikums jau ir šāds – nodot Tautsaimniecības komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir atbildīgā…

O.Spurdziņš.

Tad viss ir kārtībā.

Sēdes vadītājs.

… komisija. Es nesaprotu jūsu priekšlikumu… Vai jūsu priekšlikums ir nenodot to Tautsaimniecības komisijai?

O.Spurdziņš.

Ja mūsu komisija ir atbildīgā komisija, tad ir viss kārtībā. Tad ir labi!

Sēdes vadītājs.

Jūsu komisija ir atbildīgā komisija.

Cienījamie kolēģi! Es vēlreiz nolasu Saeimas Prezidija priekšlikumu: likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas fondiem”” Saeimas Prezidijs ierosina nodot Tautsaimniecības komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst. Paldies.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Civilās aizsardzības likumā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par kultūras pieminekļu aizsardzību”” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Bibliotēku likumā” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Izglītības likumā” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par pilsētas domes, rajona padomes, novada domes un pagasta padomes deputāta statusu”” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Dzelzceļa likumā” nodot Tautsaimniecības komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Augu aizsardzības likumā” nodot Agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Reģionālās attīstības likumā” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumā” nodot Tautsaimniecības komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Vispārējās izglītības likumā” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par autoceļiem”” nodot Tautsaimniecības komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Autopārvadājumu likumā” nodot Tautsaimniecības komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Rasnača, Grīnblata, Dobeļa, Kalniņa un Kāposta iesniegto likumprojektu “Grozījums Tiesnešu izdienas pensiju likumā” nodot Juridiskajai komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka Sociālo un darba lietu komisija ir atbildīgā komisija.

Cienījamie kolēģi! Par likumprojekta nodošanu komisijām var saskaņā ar Saeimas kārtības rulli viens deputāts runāt “par”, viens deputāts – “pret”.

Deputāts Dzintars Rasnačs ir pieteicies runāt “par”.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK frakcija).

Labrīt, godātie kolēģi!

Šis likumprojekts ir tapis pēc vienas pensionētas tiesneses iesnieguma, kurā viņa apraksta situāciju, kādā ir nokļuvuši daudzi cilvēki, kuri strādājuši Latvijas, neatkarīgās Latvijas, tiesu sistēmā kopš tās izveidošanas pirmsākumiem. Šie cilvēki ir piedalījušies gan zemesgrāmatu nodaļu veidošanā no 1993.gada, gan apgabaltiesu veidošanā no 1995.gada 31.marta, taču viņi netaisnīgā kārtā nesaņem izdienas pensiju.

Likumdevējs, veidojot likumu par tiesnešu izdienas pensijām, ir aizmirsis par šiem cilvēkiem. Tiesu administrācija pēc mana lūguma ir apkopojusi datus. No 2005.gada līdz 2012.gadam, tātad astoņu gadu laikā, šāda tiesnešu izdienas pensija varētu pienākties – bet pēc pašreiz spēkā esošā likuma nepienākas – tikai (tikai!) septiņiem cilvēkiem. No vienas puses, tas ir it kā “tikai”. Bet, no otras puses, likumdevējs ir bijis netaisnīgs pret šiem cilvēkiem, jo viņi savu mūžu ir atdevuši tiesu sistēmai. Likums paredz pensijas stāžā ierēķināt arī daļu no darba padomju laikā. Diemžēl likumdevējs tur ir ierakstījis padomju laika iekšlietu sistēmu, padomju laika tieslietu sistēmu, padomju laika tiesu sistēmu. Taču iespēja strādāt tajā sistēmā cilvēkiem, kuriem vecāki vai radinieki ir bijuši leģionā vai radi bijuši ārzemēs, ir bijusi liegta vai arī stipri vien ierobežota.

Līdz ar to šie cilvēki ir strādājuši par juriskonsultiem. Es jums nosaukšu vietas, kādās viņi ir strādājuši par juriskonsultiem: Jēkabpils mežrūpniecības saimniecība, Saldus rajona patērētāju biedrība, Jēkabpils cukurfabrika, Rīgas Kokvilnas ražošanas apvienība, Jelgavas mežrūpniecība… Tātad, kā mēs redzam, pārsvarā viņi ir strādājuši par juriskonsultiem tālaika iestādēs, un no 1993.gada viņi ir sākuši strādāt trīs līmeņu tiesu sistēmā.

Savukārt tiem, kas tajā laikā ir strādājuši iekšlietu sistēmā par miličiem, šo darbu ieskaita stāžā. Es nesaku, ka tas ir netaisnīgi. Bet kāpēc gan šiem cilvēkiem netiek ieskaitīts?

Es vēlreiz atgādinu: tas būtiski neietekmē budžetu! Astoņu gadu laikā tie ir tikai septiņi cilvēki.

Kolēģi! Es lūdzu balsot “par”… Tiesu administrācija veica aprēķinus. Komisijā mēs visu izvērtēsim, jo tā daļa, ko viņi saņemtu no sociālā budžeta, pāries uz Tieslietu ministrijas budžetu. Budžetā šie izdevumi nebūs lieli. Ticiet man!

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds deputātam Andrim Bērziņam.

A.Bērziņš (LPP/LC frakcija).

Godājamie kolēģi! Saeimas Prezidij! Pilnībā piekrītot tam, ka šis jautājums ir jārisina, un pilnībā piekrītot tam, ko teica Dzintars Rasnačs, es tomēr iesniedzējiem gribētu atgādināt, ka no viņu partijas ir tieslietu ministrs un ka visi jautājumi, kas saistīti ar budžetu, ir jāvirza caur Ministru kabinetu, caur tieslietu ministru. Un tad mēs šo jautājumu atrisināsim. Jo ātrāk šie jautājumi izies cauri Ministru kabinetam, jo ātrāk tie droši vien nonāks šeit un jo ātrāk mēs tos atrisināsim.

Es, kolēģi, tomēr aicinu atturēties un nebalsot ne par vienu tādu jautājumu, kas skar budžetu un šādi tiek iesniegts. It īpaši situācijā, kad valdība nopietni strādā, lai budžetā ieviestu taupības režīmu.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Rasnača, Grīnblata, Dobeļa, Kalniņa un Kāposta iesniegtā likumprojekta “Grozījums Tiesnešu izdienas pensiju likumā” nodošanu Juridiskajai komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka Sociālo un darba lietu komisija ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 20, pret – 1, atturas – 63. Likumprojekts komisijām nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Rasnača, Grīnblata, Dobeļa, Tabūna un Kalniņa iesniegto likumprojektu “Grozījums Saeimas kārtības rullī” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Viens deputāts, kā zināms, var runāt “par”, viens – “pret” likumprojekta nodošanu komisijai.

Vārds deputātam Dzintaram Rasnačam.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK frakcija).

Godātie kolēģi! Šis likumprojekts ir veidojies pēc pieredzes mūsu kaimiņvalstīs – tā ir Lietuva un tā ir Igaunija. Abās šajās valstīs ministri un Ministru prezidents dod svinīgo zvērestu savai tautai… (No zāles dep. A.Rugāte: “Nekas nemainās, Dzintar!”) un šī zvēresta došana tiek publicēta un translēta tiešraidē visā valstī. Tie kolēģi, kuri darbojas Baltijas Asamblejā, droši vien to zina. Un šai procedūrai tiek pievērsta uzmanība gan konkrētajā valstī, gan arī ārpus tās. Latvijā ir sanākusi diezgan interesanta situācija. Es mēģināju uzskaitīt, cik plašs ir to amatpersonu loks, kuras dod svinīgus zvērestus vai solījumus.

Un tagad, lūdzu, paklausieties, kolēģi! (No zāles dep. A.Rugāte: “Mēs dzirdam, dzirdam!”) To dara Valsts prezidents, Valsts kontrolieris, Saeimas deputāti, tiesu varas amatpersonas – tātad visi tiesneši, Satversmes tiesas tiesneši, prokurori (No zāles dep. K.Leiškalns: “Dakteri!”), tiesu izpildītāji, notāri… Tā mēs varētu uzskaitīt un uzskaitīt. Arī ikviens civildienesta ierēdnis dod svinīgu solījumu, bet ministri mums nedod. Tātad no ministriem mēs nevaram prasīt atbildību – tādu atbildību, kādu paši esam uzņēmušies savā zvērestā: stiprināt latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu. Un tad mēs brīnāmies par savādiem lēmumiem saistībā ar augstāko izglītību, tad mēs brīnāmies par savādām integrācijas programmām.

Tāpēc, kolēģi, es aicinu šo likumprojektu nodot komisijām un rūpīgi to izvērtēt. Mums ir jāprasa no saviem ministriem tāda pati atbildība, kāda ir mums pašiem, lai viņi stiprinātu latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu Latvijā.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds deputātam Kārlim Leiškalnam.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Paldies, priekšsēdētāja kungs! Rasnača kungs! Tas iepriekšējais likumprojekts… to es arī gribēju atbalstīt. Vienkārši ir lēmums. Tur ir runa par konkrētiem cilvēkiem, par konkrētiem juristiem, kuri padomju laikā varbūt nevienu netiesāja, jo strādāja citās nozarēs. Taču šis ir tik patosīgs priekšlikums. Un, jo patosīgāk, jo bezjēdzīgāk! Jebkura ministra atrašanās amatā balstās uz Saeimas uzticību. Mums nevajag lieki zvērēt, mums vairāk vajag, lai viņi lieki pastrādā.

Tā ka es aicinu neatbalstīt šo likumprojektu, jo nevajag ne Kārtības rulli, ne konstitūciju piebārstīt ar lietām, kas ir butaforiskas un patosīgas.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies. Viens deputāts ir runājis “par”, viens – “pret”.

Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Dzintara Rasnača, Māra Grīnblata, Jura Dobeļa, Pētera Tabūna un Imanta Kalniņa iesniegtā likumprojekta “Grozījums Saeimas kārtības rullī” nodošanu Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 9, pret – 39, atturas – 40. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Mūrnieces, Zaķa, Bendrātes, Repšes un Latkovska iesniegto likumprojektu “Grozījumi Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli viens deputāts var runāt “par” un viens “pret” likumprojekta nodošanu komisijai.

“Par” pieteikusies runāt deputāte Linda Mūrniece.

L.Mūrniece (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamie kolēģi! “Jaunais laiks” zina, ka KNAB vadītājs Aleksejs Loskutovs šodien vēl ir amatā, bet visi arī redz, ar kādu cinismu un kādu steigu Tautas partija šoreiz ar Godmaņa rokām mēģina izrēķināties ar sev “neērtu” korupcijas apkarotāju. Un ir skaidrs, ka koalīcija negaidīs to mirkli, lai tauta paspētu iziet ielās, un mēģinās atbrīvoties no Loskutova jau šonedēļ.

Ir arī pilnīgi skaidrs, ka nākamais korupcijas apkarotājs tiks meklēts pēc vienas profesionālās kvalifikācijas – pazīšanās ar Tautas partiju.

Tāpēc “Jaunais laiks” piedāvā likumā noteikt, ka ģenerālprokurors ir tas, kurš izvirza KNAB vadītāja kandidatūru apstiprināšanai Saeimā, tādā veidā garantējot KNAB neatkarību un KNAB pastāvēšanu vispār.

Aicinu atbalstīt “Jaunā laika” iesniegto likumprojektu.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds deputātam Kārlim Leiškalnam.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Labdien! Es nepazīstos ne ar Loskutovu, ne ar kādiem citiem kungiem. Tautas partijā neviens man nav prasījis iestāties konkrēti pret Loskutovu, bet es pazīstos ar Latvijas Republikas Satversmi, kurā skaidri ir pateikts, ka visas valsts pārvaldes iestādes ir padotas Ministru kabinetam. (No zāles dep. I.Čepāne: “Tā nav valsts pārvaldes iestāde!”) Es atvainojos! Tā ir valsts pārvaldes iestāde.

Nu, gudriem juristiem, protams, tā nav… Manuprāt, tā ir! Un līdz ar to es domāju, ka…

Sēdes vadītājs.

Lūdzu neizraisīt dialogu starp tribīni un zāli!

K.Leiškalns.

…attiecīgi pašreizējā Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja vadības iecelšanas kārtība, kur galavārdu saka Latvijas Republikas parlaments jeb pilsoņu pārstāvniecība, ir pareiza, tā ir pieņemta likumā un nodrošina vairāk vai mazāk labu rezultātu.

Es nedomāju, ka te kādu tautpartijieti kāds taisās bīdīt par šīs iestādes, par šīs valsts pārvaldes iestādes, vadītāju.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Viens deputāts ir runājis “par”, viens – “pret” likumprojekta nodošanu komisijai. Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Lindas Mūrnieces, Dzintara Zaķa, Silvas Bendrātes, Einara Repšes un Ainara Latkovska iesniegtā likumprojekta “Grozījumi Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā” nodošanu Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 40, pret – 35, atturas – 16. Likumprojekts komisijai nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Ministru kabineta iekārtas likumā” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījums Augstskolu likumā” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti neiebilst.

Cienījamie kolēģi! Pirms sākam skatīt nākamo darba kārtības jautājumu, mums ir jālemj vēl par divām iespējamām izmaiņām šodienas darba kārtībā, jo Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija lūdz šīs komisijas izstrādāto likumprojektu “Patvēruma likums” virzīt izskatīšanai pirmajā lasījumā šodien, 19.jūnijā, Saeimas sēdē bez atkārtotas izskatīšanas komisijā. Vai deputātiem ir iebildumi pret šādu darba kārtības grozījumu? Deputāti neiebilst. Darba kārtība tiek grozīta.

Savukārt Izglītības, kultūras un zinātnes komisija lūdz šīs komisijas izstrādāto likumprojektu “Grozījums Augstskolu likumā” virzīt izskatīšanai pirmajā lasījumā Saeimas šodienas, 19.jūnija, sēdē bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā un iekļaut to Saeimas sēdes darba kārtībā sadaļā “Likumprojektu izskatīšana” pēc 41.punkta – likumprojekta “Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersonu izdienas pensiju likums”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šādu darba kārtības grozījumu? Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir grozīta.

Nākamais darba kārtības jautājums – par Saeimas rudens sesijas sākšanu.

Saeimas Prezidijs, vienojoties ar Frakciju padomi, ir nolēmis, ka Saeima rudens sesiju atsāks 2008.gada 5.septembrī. Vai deputātiem ir iebildumi vai kādi citi priekšlikumi? (No zāles: “Nav!”) Nav.

Tādā gadījumā lūdzu zvanu! Balsosim par to, ka rudens sesija tiks sākta 2008.gada 5.septembrī! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret un atturas – nav. Lēmums pieņemts. Rudens sesija tiks sākta 2008.gada 5.septembrī.

Sāksim izskatīt nākamo šodienas darba kārtības sadaļu – “Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”.

Lēmuma projekts “Par Ritas Saulītes atbrīvošanu no Augstākās tiesas tiesneša amata”.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāte Inese Šlesere.

I.Šlesere (LPP/LC frakcija).

Labrīt, godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Saeimas Juridiskā komisija ir izskatījusi un aizklātā balsojumā vienbalsīgi atbalstījusi lēmuma projektu “Par Ritas Saulītes atbrīvošanu no Augstākās tiesas tiesneša amata”, kas paredz ar 20.augustu atbrīvot Ritu Saulīti no Augstākās tiesas tiesneša amata pēc pašas vēlēšanās sakarā ar aiziešanu pensijā.

Lūdzu atbalstīt šo lēmuma projektu.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Ritas Saulītes atbrīvošanu no Augstākās tiesas tiesneša amata”! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret – nav, atturas – 1. Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums ir Saeimas deputātu Jāņa Urbanoviča, Aleksandra Mirska, Ivana Ribakova, Oļega Deņisova, Valērija Agešina un citu deputātu pieprasījums Ministru prezidentam Ivaram Godmanim – “Par pensionāriem atmaksātās ieturētās pensijas daļas palielināšanu, piemērojot inflācijas pieauguma koeficientu”.

Pieprasījumu komisijas vārdā – deputāts Augusts Brigmanis.

A.Brigmanis (ZZS frakcija).

Labrīt, kolēģi!

Pieprasījumu komisija izskatīja šo frakcijas “Saskaņas Centrs” deputātu ierosinājumu. Tiešām, pieprasījums ir nopietns. Komisijas locekļi atzina, ka mūsu kolēģu, frakcijas “Saskaņas Centrs” deputātu, viedoklis ir respektējams, vērā ņemams un ka problēma tiešām pastāv. Vienlaikus komisijā tika skatīti tādi jautājumi, kādi paralēli tiek apspriesti valdībā, šādu problēmu risinot. Šodien mēs skatām jautājumu, kas skar grozījumus likumā “Par valsts pensijām”.

Tā ka nenoraidām šo problēmu kopumā, jo uzskatām to par aktuālu, taču pieprasījums pats par sevi tika noraidīts.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Sākam debates. Debatēs vārds deputātam Vitālijam Orlovam.

V.Orlovs (frakcija “Saskaņas Centrs”).

Cienījamais Prezidij! Godātie deputāti! Es jau otro Saeimas sasaukumu strādāju Pieprasījumu komisijā, un man liekas, ka tas ir pirmais gadījums, kad, apspriežot jautājumu, komisijas locekļi vienprātīgi atbalstīja pieprasījuma būtību. Bija ļoti jocīgi, ka pieprasījums tomēr tika noraidīts balsojumā.

Visi tie, kuri piedalījās debatēs, atzīst, ka Satversmes tiesas lēmums ir izpildāms, bet – kādā veidā?… Labklājības ministrijas pārstāvji atzina, ka to varēs tad, ja būs iedota tā nauda, tie 10 miljoni, kas jāatmaksā vēl 33 tūkstošiem pensionāru (kopumā bija jāatmaksā 36 tūkstošiem). Es gribu atkārtot: te nav runa par 7 tiesnešiem, kurus minēja Rasnača kungs, bet ir runa par 33 tūkstošiem pensionāru, kuriem saskaņā ar Satversmes tiesas lēmumu jāatmaksā nepareizi ieturētā naudiņa.

Un bija ļoti interesanti tas, ka pret mūsu pieprasījumu balsoja arī tie komisijas locekļi, tie cilvēki, kuri ir pensionāri, kurus arī skar šis jautājums, to skaitā no ZZS frakcijas Eniņa kungs un Putniņa kungs, – tie, kuri paši tiek… nu, teiksim tā, apzagti no valsts.

Problēma ir, bet kā to risināt? Tagad valsts ieņem to pozīciju, ka jebkuram cilvēkam ir iespējams vērsties tiesā un pēc tiesas lēmuma Labklājības ministrija to viņam izmaksās. Taču mums jāsaprot, ka tādā gadījumā valstij būs jāizmaksā viņiem ne tikai tā naudiņa, kura ir minēta Satversmes tiesas lēmumā, bet arī tiesas izdevumi, un tātad būs runa ne tikai par 10 miljoniem, bet par daudz lielāku summu.

Līdz ar to es jūs lūdzu atbalstīt mūsu pieprasījumu un meklēt risinājumu, kādā veidā mēs varētu izpildīt Satversmes tiesas spriedumu – atmaksāt pensionāriem nepareizi ieturēto naudiņu.

Sēdes vadītājs.

Debatēs vārds deputātam Andrejam Klementjevam.

A.Klementjevs (frakcija “Saskaņas Centrs”).

Labdien, augsti godātie deputāti!

Runa ir ne jau par to, vai mēs pieņemam vai nepieņemam šo pieprasījumu, atbalstām vai neatbalstām to. Runa ir par to, ka mums vajag izpildīt tiesas spriedumu! Neviens nešaubās, ka ir strīds starp divām pusēm – Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūru un pensionāriem, kuriem tika ieturēta tā nauda.

Satversmes tiesa pierādīja to, ka šīs naudas ieturēšana bija nelikumīga, pretrunā ar Satversmi, un ka šī nauda ir atdodama kopumā 36 tūkstošiem pensionāru. Viss ir ļoti labi, un mēs esam par to ļoti gandarīti – gan par to, ka nauda pensionāriem tiek atmaksāta, gan par mūsu tiesu. Bet pa to laiku, kamēr izmaksas tika ieturētas, un pa to laiku, kamēr tās tika izmaksātas, inflācija “noēda” gandrīz 20 procentus no šīs naudas. Pensionāri reāli zaudēja 20 procentus no šīs naudas, kuru valsts nelikumīgi paņēma no viņiem!

Sakarā ar to ir iesniegts šis mūsu priekšlikums – godīgi izmaksāt šo starpību. Tā nav kaut kāda politiska mūsu ideja, tas ir tikai norādījums uz to, ka mums, kā jau likumdevējiem, vajag pieprasīt likuma izpildi. Tiesa pateica to ļoti skaidri: naudu vajag izmaksāt! Arī tiesībsargs, kurš sāka šo diskusiju, piekrīt mūsu viedoklim. Sakarā ar to mēs gaidām risinājumu arī no šīs mūsu jaunās institūcijas. Arī viņam ir likumdošanas iniciatīvas tiesības, viņš var iesniegt tādu pašu priekšlikumu, lai nauda tiktu atmaksāta.

Saprotiet, visu laiku iznāk tā, ka pensionāri mums tagad ir tie visbagātākie cilvēki, kuri no sociālā budžeta aizdod valsts budžetam naudu par niecīgiem procentiem. Ieguldīja Latvijas ekonomikā šos 10 miljonus. Mēs viņiem šo naudu atdevām atpakaļ, bet reāli nesamaksājām par to, ka valsts izmantoja šo naudu, un nemaksājām par to, ka tā zaudē savu vērtību.

Mūsu lūgums ir atbalstīt šo mūsu priekšlikumu un sākt naudas atmaksu.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Debatēs vārds deputātam Borisam Cilevičam.

B.Cilevičs (frakcija “Saskaņas Centrs”).

Cienījamie kolēģi! Kādēļ mums vispār ir vajadzīga Pieprasījumu komisija? Es tiešām neatceros, ka koalīcijas partijas līdz šim būtu atbalstījušas kādu opozīcijas priekšlikumu. Visi pieprasījumi ir tikuši noraidīti neatkarīgi no lietas būtības.

Šoreiz situācija ir diezgan īpatnēja. Līdz šim koalīcijas partiju deputāti vienkārši apgalvoja, ka nekādu likuma pārkāpumu nav un līdz ar to nav pamata šādam pieprasījumam, taču šoreiz komisijas priekšsēdētājs Brigmaņa kungs piekrīt, ka likums ir pārkāpts. Nekādu motivāciju, kāpēc koalīcijas deputāti komisijā balsoja pret pieprasījumu, mēs nedzirdējām.

Man ļoti gribētos, lai tomēr nu vismaz kāds no koalīcijas partijām nāktu un no šīs tribīnes izklāstītu savu motivāciju, kāpēc jūs atbalstāt likuma pārkāpumu.

Padomājiet, par ko ir runa! Runa ir par to, ka 36 tūkstošiem pensionāru tika atņemta nauda. Ja kāds cilvēks uz ielas aplaupītu pensionāru, tad policija viņu noķertu un notiesātu un viņš sēdētu cietumā. Bet šajā situācijā, rīkojoties valsts vārdā, ierēdņi aplaupa 36 tūkstošus pensionāru!

Taču jūs, cienījamie koalīcijas deputāti un valdības atbalstītāji, sakāt: “Nē, viss ir kārtībā! Nekādas problēmas nav!” Jūs faktiski atbalstāt pensionāru aplaupīšanu. Jūs klusējat, jūs negribat pamatot savu motivāciju, un tāpēc aina ir pilnīgi skaidra. Kāpēc tad jūs brīnāties, ka valdības autoritāte ir zema, ka Saeimas autoritāte ir zema, ja ar savu rīcību jūs vienkārši ļoti skaidri rādāt, ka tās nelikumības, ko dara valdība, Saeima nevar labot, jo Saeimas vairākumam vienkārši varbūt nepietiek vai nu vīrišķības, vai konsekvences, vai situācijas izpratnes, lai norādītu valdībai, ka valdība pārkāpj likumu!

Es ļoti aicinu visus tomēr atbalstīt šo pieprasījumu!

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Debates beidzu. Vai referentam, deputātam Brigmanim, ir kas piebilstams komisijas vārdā? Referents nevēlas neko piebilst. Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu Urbanoviča, Sergeja Mirska, Ribakova, Deņisova, Agešina, Tutina, Orlova, Aleksandra Mirska, Ivana Klementjeva un Andreja Klementjeva pieprasījumu Ministru prezidentam Ivaram Godmanim – “Par pensionāriem atmaksātās ieturētās pensijas daļas palielināšanu, piemērojot inflācijas pieauguma koeficientu”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 43, pret – 25, atturas – 27. Pieprasījums noraidīts.

Cienījamie kolēģi! Sāksim izskatīt nākamo šodienas sēdes darba kārtības sadaļu – “Likumprojektu izskatīšana”.

Likumprojekts “Grozījumi Sēklu aprites likumā”. Otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā – deputāts Jānis Klaužs.

J.Klaužs (Tautas partijas frakcija).

Cienījamais Prezidij! Godājamie kolēģi! Agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir izskatījusi likumprojektu “Grozījumi Sēklu aprites likumā”. Uz otro lasījumu ir saņemti pieci priekšlikumi.

1.priekšlikumu ir iesniedzis Juridiskais birojs. Atbildīgā komisija priekšlikumu ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

J.Klaužs.

Arī 2.priekšlikumu ir iesniedzis Juridiskais birojs. Atbildīgā komisija priekšlikumu ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

J.Klaužs.

3.priekšlikumu arī ir iesniedzis Juridiskais birojs. Atbildīgā komisija arī to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

J.Klaužs.

4.priekšlikumu ir iesniegusi Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāre Ligita Silaraupa. Atbildīgā komisija priekšlikumu ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

J.Klaužs.

5.priekšlikumu ir iesniedzis Juridiskais birojs. Atbildīgā komisija arī šo priekšlikumu ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

J.Klaužs.

Aicinu balsot par minētā likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Sēklu aprites likumā” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts pensijām””. Otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu.

Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – deputāte Aija Barča.

A.Barča (Tautas partijas frakcija).

Godātais Saeimas priekšsēdētāj! Prezidija locekļi! Cienījamās deputātes un godātie deputāti!

Likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts pensijām”” pagājušajā sēdē Saeima atzina par steidzamu. Likumprojekta otrajam lasījumam ir iesniegti 14 priekšlikumi.

1.priekšlikums – deputāta Vladimira Buzajeva priekšlikums. Komisija to neatbalstīja, jo, kā komisija skaidro, ir speciāls likums – tas ir likums “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” –, kurš runā par dažāda veida ienākumu aplikšanu ar iedzīvotāju ienākuma nodokli, un ir sagatavots likumprojekts “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””, kas jau atrodas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā, kur 1.jūlijā taps skatīts un gatavots pirmajam lasījumam.

Komisijas vārdā lūdzu 1.priekšlikumu neatbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Paldies referentei.

Sākam debates. Debatēs vārds deputātam Vladimiram Buzajevam.

V.Buzajevs (PCTVL frakcija).

Cienījamais Prezidij! Cienījamās dāmas un godājamie kungi! Turpināsim nupat pārtraukto diskusiju par pensionāru aplaupīšanu!

Mans priekšlikums ir tik vienkāršs, ka tas pat bērniem ir skaidrs: neaplikt valsts pensijas ar nodokli. Šodien ar nodokļiem apliekamas visas vecuma un invaliditātes pensijas, kuras ir piešķirtas pēc 1995.gada un kuru apmērs pārsniedz 165 latus. Vēl vairāk! Strādājošie pensionāri ir nevienlīdzīgi salīdzinājumā ar pārējiem darbiniekiem, jo neapliekamais minimums viņu algai ir pielīdzināts nullei.

Lieta tāda, ka pašas šīs pensijas veidojas no sociālās apdrošināšanas maksājumiem, bet pēc tam šī daļa, šī iedzīvotājiem atņemtā nauda, tiek atdota šiem pašiem iedzīvotājiem un vēl tiek aplikta ar ienākuma nodokli. Tādā veidā pašreiz notiek dubultaplikšana ar nodokļiem, un turklāt šai dubultaplikšanai tiek pakļauti cilvēki, kuri sava vecuma vai invaliditātes dēļ vairs nav spējīgi aktīvi aizstāvēt savas tiesības.

Pensiju aplikšana ar ienākuma nodokli – tas ir viens no veidiem, kā sociālo budžetu ievirzīt vajadzībām, kuras ar sociālajām problēmām nekādi nav saistītas, piemēram, pašvaldību ierēdņu uzturēšanai vai militāriem gājieniem uz Afganistānu. Šādas prakses, šādas divkārtējas aplikšanas ar nodokļiem, pārtraukšanas atbalstītāju sabiedrībā ir ļoti daudz. Protams, daudz korektāk būtu jebkuru vietu, kur pieminēta pensiju aplikšana ar nodokļiem, izsvītrot no likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” teksta. Ja mans priekšlikums tiks pieņemts, tad radīsies likumu kolīzija un juristi vērtēs, kurš no abiem diviem pieminētajiem likumiem būs speciālais, tas ir, tāds, kam piemīt tiešā iedarbība, un otram tad savukārt būs vispārējs raksturs.

Man liekas, ka šajā gadījumā speciālais ir tieši likums “Par valsts pensijām”. Savukārt likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” tiek uzskaitīti desmitiem ienākumu veidu, kas tiek aplikti ar nodokli, un valsts pensijas ir tikai viens no tiem.

Dāmas un kungi! Es gribētu atgādināt jums Saeimas 24.aprīļa balsojumu par vienu priekšlikumu, kurš bija iesniegts attiecībā uz likumu “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”, – tieši neaplikt ar nodokli vismaz invaliditātes pensijas. Balsis sadalījās šādi: par – 40, pret un atturas – 41. Trūkst tikai vienas balss!

Es gribētu atgādināt arī Sociālo un darba lietu komisijas sagatavoto likumprojektu, par kuru runāja cienījamā Barčas kundze un kurš paredz joprojām aplikt ar nodokli pensijas un tikai pielīdzināt strādājošo pensionāru un pārējo darbinieku tiesības attiecībā pret neapliekamo algas minimumu.

Cienījamās dāmas un godājamie kungi! Šis likumprojekts bez virzības guļ Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā jau ilgāk nekā trīs mēnešus, un šā likumprojekta tālākais liktenis nav skaidrs, kaut arī šis likumprojekts atrisina tikai pusi problēmas, ne vairāk.

Cienījamie tautas pārstāvji! Pensiju pretdabiskā aplikšana ar nodokli ek­sistē nevis trīs mēnešus, bet jau 11 gadus. Tāpēc izlemsim šo jautājumu šodien, izlemsim to ar vienotu balsojumu “par”! Ja tiks demonstrēta politiskā griba un manu priekšlikumu atbalstīs vairākums deputātu, tad atliks tikai izdarīt attiecīgus grozījumus likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” un problēma līdz ar to kļūs vienīgi par juridiskās tehnikas lietu.

Aicinu atbalstīt!

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies deputātam Buzajevam. Debates beidzam.

Vai deputāte Barča vēlas ko piebilst komisijas vārdā?

A.Barča.

Paldies, priekšsēdētāja kungs! Vēlos piebilst vienīgi to, ka likumprojekts “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””, kuru es minēju iepriekš un kuru Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija skatīs savā sēdē 1.jūlijā un gatavos pirmajam lasījumam, kā šodien noskaidroju pie komisijas priekšsēdētāja Kārļa Leiškalna kunga, runā nevis tikai par pensiju neaplikšanu ar iedzīvotāju ienākuma nodokli, bet arī par to, lai arī strādājošo pensionāru algām piemērotu neapliekamo minimumu.

Tāpēc es komisijas vārdā aicinu neatbalstīt šo konkrēto priekšlikumu – 1.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. – deputāta Buzajeva priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 23, pret – 58, atturas – 7. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Barča.

2.priekšlikums. Priekšlikumu iesniedzis deputāts Vladimirs Buzajevs. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Sākam debates. Debatēs vārds deputātam Vladimiram Buzajevam.

V.Buzajevs (PCTVL frakcija).

Cienījamais Prezidij! Cienījamās dāmas un godājamie kungi! Sociālo un darba lietu komisija iesniedza likuma panta redakcionālu precizējumu, kas paredz iespēju priekšlaicīgi aiziet pensijā tiem vecākiem, kuri audzina piecus vai vēl vairāk bērnu. Taču viņa par aizbildņiem aizmirsa, un tagad viņa grib izlabot savu kļūdu. Un šī rīcība vedina mani uz pārdomām, vai šis kritērijs, kas iekļauts likumā, – pieci bērni – nav pārāk strikts. Vai jūs bieži redzat Latvijā šādas ģimenes?

Tāpēc es arī ierosinu, ka tiesības priekšlaicīgi aiziet pensijā vajadzētu attiecināt arī uz tiem vecākiem, kuri izaudzinājuši četrus bērnus. Latvijā arī ģimenes ar četriem bērniem ir visai eksotiska parādība.

Es biju ilgi meklējis Bērnu un ģimenes lietu ministrijas mājaslapā un citās Latvijā esošajās ar statistiku saistītajās mājaslapās kaut kādus datus par daudzbērnu ģimeņu skaitu, bet, iedomājieties, neskatoties uz visām vārdos deklarētajām rūpēm par daudzbērnu ģimenēm, šādu pieejamu datu vispār nav! Toties internetā ir pieejami dati, kas iegūti Krievijā 2002.gadā tautas skaitīšanas gaitā. Es tur datus, kuri attiecas uz tautas vairākumu, krieviem, salīdzināju ar datiem par niecīgo mazākumu – etniskajiem latviešiem, kuri dzīvo Krievijā. Izrādījās, ka starp tūkstošiem latviešu sieviešu, kuras dzīvo Krievijā, pieci un vairāk bērni ir 44, bet 4 bērni – 42 sievietēm. Krievu sievietēm šis rādītājs ir divreiz sliktāks – attiecīgi 20 un 21 sieviete.

Tomēr mana priekšlikuma pamatošanai svarīgi ir tas, ka ģimeņu ar četriem bērniem un ģimeņu ar pieciem un vairāk bērniem skaits ir praktiski vienāds. Tādējādi mans priekšlikums palielina attiecīgos ļoti niecīgos izdevumus nevis desmitkārt, bet tikai divreiz.

Jāpiebilst arī tas, ka pieci un vairāk bērni… Likumā šī ir padomju laika norma, kad pensijas vecums sievietēm bija tikai 55 gadi, bet dzimstība bija divreiz lielāka.

Ja mēs atbalstīsim manu priekšlikumu, tad mēs tikai dosim to pašu atvieglojumu cilvēkiem, kāds faktiski bija pirms 17 gadiem.

Varbūt tiem maniem kolēģiem, kuri rūpējas tieši par latviešu iedzīvotāju daļu, būs visai patīkami dzirdēt to, ka pat Krievijā latviešu daudzbērnu ģimeņu īpatsvars iedzīvotāju vidū ir divreiz lielāks nekā krieviem – pamatnācijai.

Latvijā, kur dabiskā zuduma rādītājs krieviem ir trīs reizes lielāks nekā latviešiem, šī atšķirība, domājams, ir vēl daudz iespaidīgāka.

Tātad visi tie deputāti, kuri pagājušajā ceturtdienā balsoja par to, lai tiktu paplašināts naudas sodu sortiments par pārkāpumiem valsts valodas lietošanas jomā, arī šodien var droši balsot “par” manu priekšlikumu.

Noslēgumā varu piebilst, ka personīgi es šajā priekšlikumā neesmu ieinteresēts, jo man ir tikai trīs bērni.

Paldies.

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētāja biedre Karina Pētersone.

Sēdes vadītāja.

Debates beidzam. Vai referente vēlas ko piebilst?

A.Barča.

Komisijas vārdā aicinu 2.priekšlikumu neatbalstīt.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. – deputāta Vladimira Buzajeva priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 23, pret – 56, atturas – 2. Priekšlikums nav pieņemts.

A.Barča.

3.priekšlikums, kuru 11.panta ceturtās daļas precizēšanai izstrādājusi atbildīgā komisija, tās sēdē ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim.

A.Barča.

4. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums – ir par 12.pantu. Komisijas sēdē tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti atbalsta komisijas viedokli.

A.Barča.

5.priekšlikums, kuru iesniedzis deputāts Vladimirs Buzajevs, komisijas sēdē nav guvis atbalstu.

Sēdes vadītāja.

Atklājam debates. Debatēs pieteicies deputāts Buzajevs… Es atvainojos! Debatēs pieteicies deputāts Buhvalovs. Lūdzu!

V.Buhvalovs (PCTVL frakcija).

Cienījamās dāmas un kungi! PCTVL frakcijas deputāta Buzajeva priekšlikums paredz Latvijas nepilsoņus pielīdzināt pilsoņiem attiecībā uz darba stāža uzskaiti, kas uzkrāts padomju laikos citos PSRS reģionos.

9.Saeimā šis jautājums tiek skatīts jau trešo reizi, tāpēc atļaujiet man īsumā atgādināt tikai divus pamatargumentus, kuri jau iepriekš tika izskanējuši Saeimā.

Pirmkārt, līgums ar Krieviju par sociālo palīdzību ir tuvu ratifikācijai. Šis līgums paredz, ka no Latvijas puses tiks ieskaitīts nepilsoņu darba stāžs, un budžetā nauda jau ir rezervēta.

Mēs veicām nepieciešamo līdzekļu novērtējumu pēc Labklājības ministrijas metodikas, kas tiek lietota, aprēķinot izdevumus, kuri ir saistīti ar līguma ar Krieviju ratifikāciju. Iznāca tā, ka, atzīstot nepilsoņu uzkrāto darba stāžu ne tikai Krievijā, Ukrainā, Lietuvā un Igaunijā, kas jau ir izdarīts, bet arī pārējās vienpadsmit bijušajās PSRS republikās, nāksies maksāt tikai par 25 procentiem vairāk, nekā tas jau ir ieplānots, gatavojoties ratificēt līgumu ar Krieviju.

Otrkārt, tiesības uz vecuma pensiju – tās ir tiesības, kuras Eiropas Tiesa atzina par tiesībām uz īpašumu, kā tās tiek izprastas Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 1.protokola 1.punktā. Saskaņā ar šīs pašas konvencijas 14.pantu šīs tiesības ir jāīsteno bez diskriminācijas pēc pilsonības pazīmes. Eiropas Tiesas Lielās palātas sēde sakarā ar attiecīgo precedentu Latvijā notiks tieši pēc sešām dienām. Balsošana par mūsu priekšlikumu ļaus Latvijai vai nu vinnēt šo tiesas prāvu, jo iesniedzēji zaudēs upura statusu, vai vismaz ļaus nemaksāt lielu naudas kompensāciju.

Pirms divām nedēļām Ministru kabinets sanāca slēgtā sēdē saistībā ar jau minēto lietu “Andrejeva pret Latviju”, kas atrodas Eiropas Tiesā. Dievs vien zina, ko viņi tur nolēma! Taču jādomā, ka tā nebūt nav nejaušība, ka nulles lasījumā parādījās atbildīgās komisijas priekšlikums par apspriežamā likuma pantu, kurā tiek piedāvāts ieskaitīt nepilsoņus kopējā grupā ar ārvalstniekiem un bezvalstniekiem. Pirms tam Latvijas nepilsoņi saistībā ar ārpus Latvijas uzkrātā darba stāža ieskaitīšanu vispār netika minēti, un tam faktam, ka viņiem bija samazināts pensijas apmērs, strikti runājot, nebija tieša likumīga pamatojuma.

Mūsu priekšlikums ir alternatīvs šim pirmajā lasījumā jau nobalsotajam priekšlikumam un paredz iekļaut nepilsoņus nevis minētajā diskriminējamajā grupā kopā ar bezvalstniekiem, bet gan grupā kopā ar pilsoņiem. Nav vērts piemirst, ka gadījumā, ja Eiropas Tiesa atzīs konvencijas pārkāpumu, tad daži desmiti tūkstoši nepilsoņu varēs iesniegt prasību pret Latviju un pieprasīt kompensācijas.

Lai no tā izvairītos, piedāvāju balsot “par”.

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze.

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam.

Vai komisijas vārdā deputātei Barčai ir kas piebilstams?

A.Barča.

Paldies, priekšsēdētāja kungs! Vēlos gan piebilst.

Ja mēs tā ļoti uzmanīgi izlasām deputāta Vladimira Buzajeva priekšlikumu, tad mēs skaidri un gaiši redzam, ka, sagatavojot šo priekšlikumu, tā absolūti lielākā daļa ir norakstīta no teksta, kuru mēs pirmajā lasījumā Saeimā jau atbalstījām, gan nosaucot invaliditātes grupas, gan arī runājot par nodarbinātību kolhoza biedra statusā no 16 gadu vecuma. Tātad tas viss jau pirmajā lasījumā ir nobalsots! Un arīdzan šajos pārejas noteikumos skaidri un gaiši ir rakstīts: “[..] ārvalstniekiem, bezvalstniekiem un Latvijas nepilsoņiem”. Par šo jautājumu mēs komisijas sēdē vakardien nopietni diskutējām, tāpat par to diskutējām arī Sociālās drošības apakš­komisijā.

Komisijas vārdā lūdzu neatbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. – deputāta Vladimira Buzajeva priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 22, pret – 65, atturas – 3. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Barča.

6.priekšlikums. Priekšlikumu iesniegusi atbildīgā komisija, un komisijas sēdē tas ir atbalstīts. Šajā konkrētajā gadījumā tiek pagarināts priekšlaicīgās pensionēšanās iespējas laiks, vēl tālāk precizējot to, ko mēs izdarījām jau pirmajā lasījumā. Un tagad tas tiek pagarināts līdz 2011.gada 31.decembrim.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

A.Barča.

7. – Sociālo un darba lietu komisijas izstrādāts priekšlikums. Komisijas sēdē atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

A.Barča.

8. – labklājības ministres Ivetas Purnes kundzes priekšlikums. Komisijas sēdē atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

A.Barča.

9. – partijas “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas iesniegts priekšlikums. Komisijas sēdē nav guvis atbalstu.

Sēdes vadītājs.

Sākam debates.

Debatēs vārds deputātam Jakovam Plineram.

J.Pliners (PCTVL frakcija).

Cienījamais Prezidij! Godātie deputāti! Visi mēs sapratām, ka Sociālo un darba lietu komisija iesniedza grozījumus likumā “Par valsts pensijām” vienīgi tāpēc, ka 177 tūkstoši vēlētāju parakstījās par alternatīvo likumprojektu. Tikko valdība tika apgalvojusi, ka naudas nav, bet nu pēkšņi tā parādījās…

Komisijas iniciatīvas mērķis ir skaidrs – iedot pensionāriem kaut vai nedaudz, lai viņi nepieprasītu vairāk. Tieši tāpat rīkojās arī Šķēles valdība 1999.gadā, kad nedēļu pirms referenduma tika pieņemti grozījumi Pensiju likumā un kad nozīmīga daļa toreizējā premjera ne sevišķi godīgās iniciatīvas tika pavērsta pretējā virzienā. Tirgojamies kā tirgū! Tam jau ir domāta tirgus ekonomika… Jautājums ir tikai par cenu, kuru mēs grasāmies piedāvāt tautai, taču mums liekas, ka Sociālo un darba lietu komisija pārāk lēti pārdeva.

Tāpēc mēs arī piedāvājam grozīt tieši šo pārejas noteikumu 34.punktu, kuru vēlas grozīt arī parakstu vākšanas iniciatori.

Kādi ir tautas piedāvātā likumprojekta trūkumi?

Pirmkārt. 34.punkta darbības termiņš ir paredzēts tikai pusotram gadam.

Otrkārt. Minimālās pensijas apmērs ir sasaistīts ar subjektīvu kritēriju – ar valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu, kura apmēru nosaka Ministru kabinets. Valdība uzreiz pēc sekmīga referenduma var sapulcēties sēdē un trīs reizes pazemināt šo apmēru. Minimālā pensija paliks tāda pati, viss būs Satversmes un likuma ietvaros, lai arī kādi koeficienti tiktu pieņemti.

Tāpēc mēs arī piedāvājam koeficientus atstāt nemainīgus, bet reizināt tos nevis ar sociālā pabalsta apmēru, bet gan ar iztikas minimuma apmēru. Patlaban sociālais pabalsts sastāda 45 latus, bet iztikas minimums, kā jums ir zināms, ir 158 lati. Attiecīgi arī minimālās pensijas apmērs izaugs gandrīz trīs reizes, kā to ir piedāvājuši arī tautas ierosināto grozījumu autori. Atšķirība ir tikai tāda, ka PCTVL frakcijas piedāvātajā variantā pensiju apmēri turpinās pieaugt tik ilgi, kamēr pieaugs iztikas minimums.

Kā redzat, mēs piedāvājam paaugstināt minimālo pensiju apmēru divos etapos. Tuvākā pusotra gada laikā tiks pārvarēta puse ceļa – minimālā pensija personām ar 30 gadu darba stāžu no 1.jūlija palielināsies no 60 līdz 100 latiem, bet no 2009.gada 31.decembra, kad tautas ierosinātie grozījumi pārstās darboties, tā sastādīs jau 200 latus to 175 latu vietā, kurus ir piedāvājuši pensionāri.

Pusotra pārejas gada laikā valdībai būtu jāizlemj, no kā ir nepieciešams atteikties, lai nodrošinātu pensionāru izdzīvošanu, – vai nu no Gaismas pils celtniecības, vai no pārmērīgiem militārajiem izdevumiem, vai arī nāksies samazināt nepamatoti lielo ierēdņu armiju.

Dāmas un kungi! Alternatīvais Sociālo un darba lietu komisijas likumprojekts bez PCTVL priekšlikuma ir vājš. Vienīgais, ko publiski piedāvā valdošā koalīcija, ir solījums paaugstināt maksu par katru darba stāža gadu pirms 1996.gada līdz 70 santīmiem, tomēr tas nepaglābs mūsu pensionārus no nabadzības.

Es aicinu nepazemot sevi un savu tautu, piedāvājot šīs sīkās ubagu dāvanas un uzskatot vēlētājus par muļķiem.

Atbalstīsim PCTVL frakcijas piedāvāto reālo mehānismu, kas nodrošinās mūsu sirmgalvju izdzīvošanu!

Paldies jums par uzmanību.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Vārds debatēs deputātam Vladimiram Buzajevam.

V.Buzajevs (PCTVL frakcija).

Cienījamās dāmas un kungi! Man bija frakcijas dots uzdevums aizstāvēt šo priekšlikumu vakar Sociālo un darba lietu komisijas sēdē. Diemžēl es šo uzdevumu neizpildīju, jo komisijas priekšsēdētaja cienījamā Barčas kundze vārdu man nedeva un izslēdza man mikrofonu.

Es ceru, ka mans protests pret iespējamo Saeimas kārtības ruļļa pārkāpšanu ir reģistrēts komisijas sēdes protokolā.

Šodien PCTVL frakcijas vadītājs jau iepazīstināja Saeimu ar mūsu argumentāciju. Varu tikai papildināt viņa teikto, ņemot vērā tos iebildumus, kuri tika uzklausīti komisijas sēdē, ka Centrālā statistikas pārvalde ik mēnesi aprēķina pilna iztikas minimuma patēriņa preču un pakalpojumu groza vidējo vērtību – tā objektīvo vērtību, kuru mēs gribam iekļaut likumā Ministru kabineta noteiktā subjektīvā valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta vietā. Aprīlī šī vērtība bija 158 latu apmērā, janvārī – tikai 148, pērnā gada janvārī – 124 lati, bet 2006.gada sākumā – 112 latu jeb par 40 procentiem mazāka nekā šodien. Tāda ir inflācija mūsu valstī!

Un nekādu problēmu, cienījamā Barčas kundze, ar šīs vērtības aprēķināšanas metodēm nav! Esošā likuma 26.pantā praktiski ir paredzēta līdzīga pensiju indeksācija.

Citēju: “Valsts pensijas apmērs pārskatāms Ministru kabineta noteiktajā kārtībā ik gadu, ņemot vērā faktiskā patēriņa cenu indeksu un 50 procentus no apdrošināšanas iemaksu algas reālā pieauguma indeksa. Attiecīgie Ministru kabineta noteikumi paredz, ka pensijas, kuru apmērs nepārsniedz trīskāršu valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu, pārskata reizi pusgadā – 1.aprīlī un 1.oktobrī. Gadskārtējai pensijas un atlīdzības pārskatīšanai piemēro patēriņa cenu indeksu, kura noteikšanai ņem vērā Centrālās statistikas pārvaldes datus par faktisko patēriņa cenu indeksu laika posmā no iepriekšējā gada septembra līdz kārtējā gada 31.augustam.”

Un viss! Gan minimālo pensiju apmēra pārskatīšana divas reizes gadā, gan atsauce uz Centrālās statistikas pārvaldes datiem ir gan PCTVL frakcijas priekšlikuma pamatā, gan esošajos normatīvajos aktos.

Tādējādi ar juridisko tehniku šeit viss ir kārtībā! Taču gadījumā, ja ir nepieciešami kādi precizējumi, atbildīgās komisijas rīcībā ir milzīgs Labklājības ministrijas ierēdņu štats. Ja runā atklāti, tad gan šo ierēdņu, gan arī ministru, gan Saeimas deputātu alga ir indeksējama praktiski tādā pašā veidā, kādā mēs piedāvājam indeksēt minimālās pensijas, tikai šoreiz par pamatu tiek ņemts nevis iztikas minimums, bet gan vidējā alga valstī. Taču jūs, kolēģi, negribējāt izplatīt savas privilēģijas uz vecuma pensiju saņēmējiem un meklējāt procedūras, lai aizbāztu mums muti, apmelotu opozīcijas priekšlikumu un kārtējo reizi maldinātu vēlētājus.

Dāmas un kungi! PCTVL frakcija faktiski piedāvā iekļaut tautas ierosināto likumprojektu par valsts pensijām jau esošajā Sociālo un darba lietu komisijas piedāvātajā tekstā, un līdz ar to balsojums par šo PCTVL frakcijas priekšlikumu faktiski ir balsojums par pensionāru ierosināto likumprojektu, par kuru jau ir parakstījušies gandrīz 200 tūkstoši vēlētāju. Tikai šoreiz likumprojekts ir uzlabots, ir likvidētas visas kļūdas tajā un ir paredzēta arī iespēja tomēr kaut kādā veidā atrisināt šo jautājumu budžeta ietvaros. Un viss!

Līdz ar to es aicinu visus, kuri atbalsta tautas referendumu par valsts pensijām, atbalstīt arī mūsu, PCTVL frakcijas, priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam.

A.Barča.

Godātie kolēģi! Man tomēr ir jākomentē deputāta Buzajeva kunga uzstāšanās debatēs par 9.priekšlikumu.

Buzajeva kungs runāja par to, ka PCTVL frakcijas priekšlikums ir labs, ļoti labs un labāks par visiem pārējiem – arī par tautas iesniegto, bet šajā priekšlikumā PCTVL frakcija runā par to, ka Valsts statistikas pārvaldes aprēķinātā pilna iztikas minimuma patēriņa preču un pakalpojumu groza vidējā vērtība iepriekšējā mēnesī būtu jāņem vērā, aprēķinot, teiksim, šā kārtējā mēneša pensiju.

Kāda tad situācija pēc šā priekšlikuma atbalstīšanas būtu Latvijā?

Centrālā statistikas pārvalde jūlijā – es ļoti ceru, ka līdz kādam 10.datumam! – iesniegtu šo skaitli, tad Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra intensīvi rēķinātu, un pēc tam – jau nākamajā mēnesī – varētu izmaksāt pensijas.

Es atvainojos, kolēģi! Arī tad, ja mēs šādu priekšlikumu pieņemtu, mums būtu jāuzņemas šī politiskā atbildība par to, ka jūlijā nebūs iespējams izmaksāt pensijas, kas būs pareizi aprēķinātas, par jūniju. Atvainojiet! Lai atļautos Latvijā aprēķināt jūnija pensiju un to izmaksāt augustā, ir vajadzīga, es domāju, ļoti liela, es pat nezinu, kāda, politiska drosme, lai pēc tam cilvēkiem to paskaidrotu.

Komisijas vārdā lūdzu neatbalstīt šādu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 9. – partijas “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 20, pret – 62, atturas – 3. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Barča.

10.priekšlikums ir Sociālo un darba lietu komisijas izstrādāts, ļoti garu ceļu nogājis, ļoti ilgās un nopietnās diskusijās tapis. Vēl vakardien pulksten 11.30 tika panākta vienošanās ar premjeru Ivaru Godmani. Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumā šādu tekstu: Latvijā dzīvojošiem vecuma un invaliditātes pensijas saņēmējiem – es uzsveru: arī invaliditātes pensijas saņēmējiem! – par darba stāžu, kas uzkrāts līdz 1995.gada 31.decembrim, būs iespējams noteikt piemaksu par katru darba stāža gadu.

Ļoti nopietni un skrupulozi rēķinājām, cik tas budžetā izmaksātu, un, par to vienojušies, pārejas noteikumu 41.punktā ierakstījām, ka piemaksas apmērs 2009.gadā nedrīkst būt mazāks par 70 santīmiem par katru darba stāža gadu.

Protams, arī komisijas sēdē diskutējām, diskutējām arī ar Labklājības ministriju un Ministru prezidentu. Mums ļoti gribētos, lai šī summa būtu lielāka.

Vēlreiz atgādinu, ka līdz šai dienai tādas iespējas nebija invalīdiem. Tagad ar 1.janvāri arī invalīdiem būtu iespēja saņemt šo piemaksu par katru darba stāža gadu.

Vēlos komisijas vārdā pateikt vēl arī to, ka komisija ļoti uzmanīgi rēķinās naudu, ļoti uzmanīgi lūkosimies uz nākamā gada budžeta projektu un centīsimies vēl nepārtraukti runāt gan ar Labklājības ministriju, gan arī ar Ministru kabinetu.

Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Sākam debates. Debatēs vārds deputātei Silvai Bendrātei.

S.Bendrāte (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienījamie kolēģi! Likumprojekts “Grozījumi Pensiju likumā” ir tiešām ļoti būtisks. Tas ir gaidīts un taisnīgs. Tas ir radies, pastāvot pensiju referenduma gaisotnei, un par tā rašanos jāpateicas arī aktīvai Sociālo un darba lietu komisijas rīcībai. Un tā nav pirmā reize, kad Sociālo un darba lietu komisija dara kādus valdības neizdarītus darbus.

Tomēr par 10.priekšlikumu, ko iesniegusi frakcija “Jaunais laiks”, viedoklis ir mazliet atšķirīgs. Mēs kopumā, protams, atbalstām šo priekšlikumu, jo tā ir garantija, ka piemaksa par darba stāžu, kas uzkrāts līdz 1996.gadam, nebūs mazāka par 70 santīmiem. Tā varbūt nav tā labākā prakse, ja mēs tādus konkrētus ciparus liekam likumā iekšā, bet, kā mēs redzam, bez rakstveida garantijām valdība savus solījumus nepilda. Nupat ir saņemta ziņa no valdības nama, ka solījums, ka tiks samaksāts parāds par neizmaksātajām piemaksām par gada pirmajiem pieciem mēnešiem, – ka šis solījums, tā teikt, ir atkal atcelts un noraidīts. Valdībā lēš, ka to nevar atļauties. Bet atļauties var, jo sociālajā budžetā mums ir pārpalikums – 830 miljoni latu. Tas ir ciniski – teikt, ka naudas mums nav! Nedrīkst slēpties aiz konsolidētā budžeta izkārtnes, piesedzot pamatbudžeta caurumus uz vecu cilvēku, invalīdu un ģimeņu rēķina. Tas nav pieņemams!

“Jaunais laiks” uzskata, ka ir jāpilda solījums. Solīts bija 1 lats par katru darba stāža gadu, kas nostrādāts līdz 1996.gadam. Tā tas tika solīts arī vecajiem ļaudīm, par to runāja valdības pārstāvji šā gada sākumā, un vecie ļaudis, pensionāri, rēķinās ar to, ka nākamajā gadā būs šis lats par katru stāža gadu.

Atbalstot šodien šo priekšlikumu, “Jaunais laiks” ļoti cer, ka mēs varēsim rudenī, apstiprinājuši nākamā gada budžetu, atļauties tomēr pildīt solījumu un šo 70 santīmu vietā maksāt nākamajā gadā par darba stāžu, kas nostrādāts līdz 1996.gadam, šādu piemaksu pie pensijām – par katru gadu vienu latu, kā tas bija solīts. Mēs noteikti raudzīsimies, lai tas tā būtu, sekosim tam līdzi.

Aicinām jūs atbalstīt šo mūsu ideju un šodien balsot par šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Debatēs vārds deputātam Vladimiram Buzajevam. (No zāles dep. J.Dobelis: “Uz Urāliem!”)

V.Buzajevs (PCTVL frakcija).

Kolēģi! PCTVL frakcija, protams, atbalstīs šo priekšlikumu, kurš ir pieņemts zem vēlētāju spiediena, pieņemts tikai sakarā ar referenduma draudiem. Tomēr es gribētu no Saeimas tribīnes nosaukt šā priekšlikuma “cenu”.

Šodien piemaksa no 1.jūnija ir 40 santīmu par vienu gadu. Valdība un Saeimas vairākums piedāvā 70 santīmu par vienu gadu, tātad par 30 santīmiem vairāk. Ja cilvēkam apdrošināšanas stāžs ir 30 gadu, tad piemaksa pensijai ir 9 lati mēnesī. Deviņi lati! Ko jūs varat vispār nopirkt par 9 latiem šodien, kad iztikas minimums, par kuru Barčas kundze, protams, nezina, ir 158 lati! Iedomājieties, cilvēki! Tas ir tāds sīkums, kuru nevar pat saredzēt. Pensionāri jau iesniedza Saeimā savu priekšlikumu – ierosināja palielināt minimālās pensijas trīs reizes. Tā ir pavisam cita lieta! Un sakarā ar to šis Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums ir vērtīgs priekšlikums – tā ir praktiski aģitācija, lai visi cilvēki ietu uz referendumu un balsotu par šo tautas ierosināto likumprojektu.

Paldies. Aicinu atbalstīt 10.priekšlikumu!

Sēdes vadītājs.

Debates slēdzu. Vārds deputātei Barčai.

A.Barča.

Paldies, priekšsēdētāja kungs.

Komisijas vārdā vēlreiz aicinu atbalstīt šo priekšlikumu. Vēlreiz paskaidroju, ka tādā gadījumā piemaksas ar nākamā gada 1.janvāri saņems ne tikvien visi pensionāri (jo pagājušajā lasījumā, pirmajā lasījumā, mēs jau noņēmām tos “griestus”, ka piemaksa ir tikai tiem, kuriem pensija mazāka par 225 latiem), bet arīdzan invalīdi.

Kolēģi, aicinu atbalstīt 10.priekšlikumu!

Sēdes vadītājs.

Cienījamie kolēģi! Kā es sapratu, arī neviens no runātājiem neaicināja neatbalstīt… Vai kādam ir iebildumi pret 10.priekšlikumu? Vai kāds uzstāj, ka vajag balsojumu? (No zāles: “Nē!”) Deputāti tātad neiebilst pret 10.priekšlikumu.

Turpināsim! Nākamais ir 11.priekšlikums.

A.Barča.

11.priekšlikumu iesniegusi labklājības ministre Iveta Purnes kundze. Priekšlikums ir atbalstīts un iestrādāts atbildīgās komisijas priekšlikumā – 12.priekšlikumā, kurš ir atbalstīts komisijas sēdē.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

A.Barča.

13.priekšlikums – Sociālo un darba lietu komisijas izstrādāts priekšlikums. Komisija ierosina papildināt pārejas noteikumus ar četriem jauniem punktiem – 52., 53., 54. un 55.punktu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

A.Barča.

14. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums par likuma spēkā stāšanās laiku. Minētais priekšlikums paredz, ka likums stājas spēkā ar 2008.gada 1.jūliju.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

A.Barča.

Visi priekšlikumi ir izskatīti.

Aicinu balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā!

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par valsts pensijām”” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 93, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Cienījamie kolēģi! Pirms sākam skatīt nākamo šodienas sēdes darba kārtības punktu, mums ir jālemj par vēl diviem iespējamiem tās grozījumiem.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis desmit deputātu parakstītu iesniegumu ar lūgumu iekļaut Saeimas šodienas sēdes darba kārtībā lēmuma projektu “Par deputātes Sandras Kalnietes atsaukšanu no Ārlietu komisijas”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šādu darba kārtības grozījumu? Deputāti neiebilst… Es atvainojos!

Vārds deputātam Jurim Dobelim.

J.Dobelis (TB/LNNK frakcija).

Cienītie kolēģi! Es neiebilstu pret šā jautājuma iekļaušanu darba kārtībā, lai mierīgi un analītiski par šo jautājumu parunātu, jo jautājums ir vairāk nekā savāds: bijusī ārlietu ministre atsakās strādāt Ārlietu komisijā. Tas jau vairs nav valstiski!

Un tāpēc es aicinu par to padomāt, pirms mēs par tādām lietām balsojam un tik cienījamu kundzi izsviežam ārā no Ārlietu komisijas. To nevajadzētu darīt! Bet par to mēs runāsim tad, kad nonāksim līdz šim jautājumam.

Sēdes vadītājs.

Man jāatgādina, ka šobrīd jums bija tiesības runāt par darba kārtības grozīšanu vai negrozīšanu. Darba kārtības grozīšanu jūs atbalstāt. (No zāles dep. J.Dobelis: “Atbalstu, atbalstu!”) Vai kāds ir pret šādu darba kārtības grozījumu? Nav neviens pret to. Vai kāds uzstāj, ka vajag balsojumu par šo darba kārtības grozījumu? Paldies. Darba kārtība ir grozīta. Jautājums ir iekļauts šodienas sēdes darba kārtībā.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis 10 deputātu iesniegumu ar lūgumu iekļaut Saeimas šodienas sēdes darba kārtībā lēmuma projektu “Par deputātes Sandras Kalnietes ievēlēšanu Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šādu darba kārtības grozījumu? Deputāti neiebilst. Darba kārtība ir grozīta.

Cienījamie kolēģi! Turpināsim izskatīt apstiprināto šodienas sēdes darba kārtību.

Nākamais darba kārtības punkts – likumprojekts “Grozījumi Latvijas Republikas Advokatūras likumā”. Trešais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK frakcija).

Godātie kolēģi! Izskatīsim likumprojektu “Grozījumi Latvijas Republikas Advokatūras likumā” (reģistrācijas numurs 483/Lp9). Trešajam lasījumam ir saņemti 48 priekšlikumi.

1.priekšlikums, ko iesniedzis Juridiskais birojs, – atbalstīts un redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Dz.Rasnačs.

2.priekšlikumu ir iesniegusi Juridiskā komisija. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Dz.Rasnačs.

3.priekšlikumu ir iesniegusi partijas “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija. Tas nav atbalstīts. (No zāles: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs.

Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. – partijas “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 21, pret – 65, atturas – nav. Priekšlikums nav atbalstīts.

Dz.Rasnačs.

4.priekšlikumu ir iesniedzis Juridiskais birojs. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Sākam debates. Debatēs vārds deputātam Andrim Bērziņam no Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas… Deputāts Bērziņš nav zālē. Attiecīgi viņam… Nē, acīmredzot ir bijis kāds misēklis, darbojoties ar balsošanas iekārtu. Es jūs, kolēģi, aicinu… Pirmkārt, es aicinu būt klusākiem, otrkārt, es aicinu lielāko daļu sēdēt savās vietās, un, treškārt, es aicinu tiešām būt uzmanīgiem tajā brīdī, kad jūs darbojaties ar balsošanas iekārtu.

Tātad debates tiek beigtas, tā arī nesākušās. Vai deputātiem ir iebildumi pret 4. – Juridiskā biroja priekšlikumu? Deputāti neiebilst.

Turpinām ar 5.priekšlikumu.

Dz.Rasnačs.

5. – Juridiskā biroja priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Dz.Rasnačs.

6. – Juridiskā biroja priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Dz.Rasnačs.

7. – Juridiskā biroja priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Dz.Rasnačs.

8. – Juridiskā biroja priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Dz.Rasnačs.

9. – tieslietu ministra Gaida Bērziņa priekšlikums – atbalstīts daļēji un iekļauts 10.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst pret komisijas viedokli.

Dz.Rasnačs.

Tātad 10. – Juridiskās komisijas priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Dz.Rasnačs.

11. – Juridiskā biroja priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Dz.Rasnačs.

12. – Juridiskās komisijas priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Dz.Rasnačs.

13. – Juridiskā biroja priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Dz.Rasnačs.

14. – Juridiskās komisijas priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Dz.Rasnačs.

15. – Juridiskās komisijas priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Dz.Rasnačs.

16. – Juridiskā biroja priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Dz.Rasnačs.

17. – Juridiskā biroja priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Dz.Rasnačs.

18. – Juridiskās komisijas priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Dz.Rasnačs.

19. – Juridiskās komisijas priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Dz.Rasnačs.

20. – Juridiskās komisijas priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Dz.Rasnačs.

21. – Juridiskā biroja priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Dz.Rasnačs.

22. – Juridiskās komisijas priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Dz.Rasnačs.

23. – Juridiskā biroja priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Dz.Rasnačs.

24. – Juridiskā biroja priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Dz.Rasnačs.

25. – Juridiskās komisijas priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Dz.Rasnačs.

26. – tieslietu ministra Gaida Bērziņa priekšlikums – daļēji atbalstīts un iekļauts 27.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Dz.Rasnačs.

27. – Juridiskās komisijas priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Dz.Rasnačs.

28. – tieslietu ministra Gaida Bērziņa priekšlikums – daļēji atbalstīts un iekļauts 29.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Dz.Rasnačs.

29. – Juridiskās komisijas priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst… Es atvainojos, cienījamie kolēģi! Mums it kā šobrīd būtu laiks doties pārtraukumā, bet varbūt tomēr izskatīsim šo likumprojektu līdz galam? Vai kādam ir iebildumi pret to?

Tātad skatīsim 30.priekšlikumu.

Dz.Rasnačs.

30. – tieslietu ministra Gaida Bērziņa priekšlikums – daļēji atbalstīts un iekļauts 31.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Dz.Rasnačs.

31. – Juridiskās komisijas priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Dz.Rasnačs.

32. – Juridiskā biroja priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Dz.Rasnačs.

33. – Juridiskā biroja priekšlikums – atbalstīts, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Dz.Rasnačs.

34. – tieslietu ministra Gaida Bērziņa priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Dz.Rasnačs.

35. – Juridiskā biroja priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Dz.Rasnačs.

36. – Juridiskā biroja priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Dz.Rasnačs.

37. – Juridiskā biroja priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Dz.Rasnačs.

38. – Juridiskās komisijas priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Dz.Rasnačs.

39. – partijas “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts. (No zāles: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs.

Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 39. – partijas “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 22, pret – 57, atturas – 3. Priekšlikums nav atbalstīts.

Dz.Rasnačs.

40. – tieslietu ministra Gaida Bērziņa priekšlikums – daļēji atbalstīts un iekļauts 41.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Dz.Rasnačs.

41. – Juridiskās komisijas priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Dz.Rasnačs.

42. – tieslietu ministra Gaida Bērziņa priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Dz.Rasnačs.

43. – tieslietu ministra Gaida Bērziņa priekšlikums – atbalstīts, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Dz.Rasnačs.

44. – tieslietu ministra Gaida Bērziņa priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Dz.Rasnačs.

45. – tieslietu ministra Gaida Bērziņa priekšlikums – atbalstīts, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Dz.Rasnačs.

46. – tieslietu ministra Gaida Bērziņa priekšlikums – atbalstīts daļēji un iekļauts 47. un 48.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Dz.Rasnačs.

47. – Juridiskā biroja priekšlikums – atbalstīts, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Dz.Rasnačs.

Un visbeidzot 48. – Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums – atbalstīts, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Dz.Rasnačs.

Līdz ar to aicinu atbalstīt šo likumprojektu trešajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Latvijas Republikas Advokatūras likumā” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 91, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Cienījamie kolēģi! Ir pienācis laiks doties pārtraukumā.

Lūdzu zvanu reģistrācijai! Reģistrēsimies ar balsošanas kartēm!

Kamēr tiek apkopoti balsošanas rezultāti, vārds paziņojumam Ilmai Čepānei.

I.Čepāne (partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātie kolēģi! Es ceru, ka jūs esat pievērsuši uzmanību tam, ka, lai novērstu iespējamo jautājuma izskatīšanu par Vineta Veldres demisiju 22.jūnijā, svētdienā, es atsaucu savu parakstu 17.jūnijā iesniegtajā dokumentā ar reģistrācijas numuru 460/Lm9 – “Par neuzticības izteikšanu aizsardzības ministram Vinetam Veldrem”. (Troksnis zālē.)

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Pirms es dodu vārdu deputātiem nākamajiem paziņojumiem, es gribu teikt… Cienījamie kolēģi! Lūdzu uzmanību! Vakar mūsu kolēģim Guntim Jānim Eniņam bija dzimšanas diena. Apsveicam! (Aplausi.)

Tagad vārds paziņojumam deputātei Annai Seilei.

A.Seile (partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātie deputāti! Agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēde notiks komisijas telpās. Runāsim par Teritorijas plānošanas likumu, uzklausīsim ministriju. Tūlīt!

Sēdes vadītājs.

Vārds paziņojumam deputātam Jānim Šmitam.

J.Šmits (LPP/LC frakcija).

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēde – pulksten 10.40 komisijas telpās.

Sēdes vadītājs.

Vārds paziņojumam deputātam Jurim Dalbiņam.

J.Dalbiņš (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas deputāti! Lūdzu uz komisijas sēdi komisijas telpās! Sāksim darbu pēc piecām minūtēm.

Sēdes vadītājs.

Vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai Saeimas sekretāra biedram Andrejam Klementjevam.

A.Klementjevs (9.Saeimas sekretāra biedrs).

Labrīt, augsti godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Aigars Štokenbergs, Ina Druviete, Vineta Muižniece, Jānis Reirs un Viktors Ščerbatihs.

Paldies.

Pārtraukums.

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze.

Sēdes vadītājs.

Cienījamie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Es atvainojos, ka Saeimas sēdes sākums mazliet aizkavējās, bet mums ieilga Saeimas Prezidija sēde.

Tātad šodienas darba kārtības 26.punkts ir likumprojekts “Grozījumi Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likumā”. Trešais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK frakcija).

Godātie kolēģi! Skatīsim dokumentu Nr.2584, kura reģistrācijas numurs ir 484/Lp9. Uz trešo lasījumu likumprojektam “Grozījumi Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likumā” komisijā ir iesniegti 12 priekšlikumi.

1.priekšlikumu iesniedzis Juridiskais birojs. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Dz.Rasnačs.

2. – tieslietu ministra Gaida Bērziņa priekšlikums. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Dz.Rasnačs.

3. – tieslietu ministra Gaida Bērziņa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Dz.Rasnačs.

4. – tieslietu ministra Gaida Bērziņa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Dz.Rasnačs.

5. – tieslietu ministra Gaida Bērziņa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Dz.Rasnačs.

6. – Juridiskā biroja priekšlikums. Arī tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Dz.Rasnačs.

7. – Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Arī tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Dz.Rasnačs.

8. – Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Tas ir atbalstīts daļēji un iekļauts 9.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Dz.Rasnačs.

9.priekšlikumu sagatavojusi Juridiskā komisija. Tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Dz.Rasnačs.

10. – tieslietu ministra Gaida Bērziņa priekšlikums. Arī tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Dz.Rasnačs.

11. – tieslietu ministra Gaida Bērziņa priekšlikums. Tas ir atbalstīts daļēji un iekļauts 12.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Dz.Rasnačs.

12.priekšlikumu ir sagatavojis Saeimas Juridiskais birojs. Komisijā tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

Dz.Rasnačs.

Aicinu atbalstīt likumprojektu trešajā lasījumā. Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likumā” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Grozījumi Kriminālprocesa likumā”. Trešais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā – deputāts Imants Valers.

I.Valers (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Izskatāmā dokumenta numurs 2585 – “Grozījumi Kriminālprocesa likumā”. Trešajam lasījumam ir saņemti septiņi priekšlikumi.

1. – tieslietu ministra Gaida Bērziņa priekšlikums. Atbildīgajā komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

I.Valers.

2. – tieslietu ministra Gaida Bērziņa priekšlikums. Atbildīgajā komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

I.Valers.

3. – tieslietu ministra Gaida Bērziņa priekšlikums. Atbildīgajā komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

I.Valers.

4. – tieslietu ministra Gaida Bērziņa priekšlikums. Atbildīgajā komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

I.Valers.

5. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbildīgajā komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

I.Valers.

6. – tieslietu ministra Gaida Bērziņa priekšlikums. Atbildīgajā komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

I.Valers.

7. – tieslietu ministra Gaida Bērziņa priekšlikums. Atbildīgajā komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

I.Valers.

Aicinu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Kriminālprocesa likumā” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 84, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Grozījumi Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumā”. Trešais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā – deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (Tautas partijas frakcija).

Paldies priekšsēdim!

Strādāsim ar dokumentu, kura numurs ir 2593, – likumprojektu “Grozījumi Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumā”, kas ir sagatavots trešajam lasījumam.

Komisijā ir saņemti 16 priekšlikumi.

1.priekšlikums ir deputāta Leiškalna priekšlikums, un komisija, protams, to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst. (No zāles dep. G.Blumbergs: “Protams!” Dep. J.Dobelis: “Lai dzīvo Leiškalns!”)

K.Leiškalns.

2.priekšlikums ir iesniegts no Juridiskā biroja, un komisijā, bez šaubām, tas ir atbalstīts. Paldies.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

Deputāts Leiškalns ir iesniedzis arī 3.priekšlikumu. Te bija neliela diskusija par 33.pantu, bet komisija priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

4. – Juridiskā biroja priekšlikums – ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

Rūpīgi pastrādājusi, komisija mainīja likumprojekta 10.panta redakciju. Tas ir 5.priekšlikums. Aicinu jūs to atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

6.priekšlikums, kas ir par likumprojekta 12.pantu, ir guvis komisijas atbalstu, taču komisija to ir izteikusi pilnīgi citā redakcijā, savā redakcijā, kā 7.priekšlikumu. Līdz ar to es uzskatu, ka mēs varam atbalstīt 6. un 7.priekšlikumu – abus reizē.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

8. – Juridiskā biroja priekšlikums – ir guvis atbalstu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

Pie likuma 64.panta atkal ir plosījies deputāts Leiškalns, un komisija ir 9.priekšlikumu atbalstījusi. (No zāles dep. A.Bērziņš (LPP/LC): “Jocīgi!”)

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

10.priekšlikums. Šis 65.panta sakarā iesniegtais deputāta Leiškalna priekšlikums ir komisijā ticis kritizēts, un komisija izveidoja savu priekšlikumu – 11.priekšlikumu, kurā iekļāva centīgā deputāta priekšlikumu. Ir runa par 65.panta pirmās daļas 3.punktu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst pret komisijas viedokli.

K.Leiškalns.

Paldies.

12.priekšlikums ir no Juridiskā biroja. Komisija ar grūtu sirdi to neatbalstīja.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst pret komisijas viedokli.

K.Leiškalns.

Komisija ir izstrādājusi savu redakciju, tas ir 13.priekšlikums, kas ir citādāks. Aicinu jūs to atbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

14. – Juridiskā biroja priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

15. – Juridiskā biroja priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

Un uz labas nots komisija ir skatījusi arī 16. – Juridiskā biroja priekšlikumu – un to atbalstījusi.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

K.Leiškalns.

Aicinu parlamentu atbalstīt likumprojektu trešajā lasījumā. Paldies.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumā” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

Likumprojekts “Grozījumi Standartizācijas likumā”. Trešais lasījums.

Tautsaimniecības komisijas vārdā – deputāts Guntis Blumbergs.

G.Blumbergs (ZZS frakcija).

Godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Strādāsim, lūdzu, ar dokumentu Nr.2594. Tautsaimniecības komisija likumprojekta “Grozījumi Standartizācijas likumā” trešajam lasījumam saņēma un izskatīja divus priekšlikumus.

1. – Juridiskā biroja priekšlikums – tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

G.Blumbergs.

Arī 2. – Juridiskā biroja priekšlikums – tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Lūdzu jūs, kolēģi, atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Standartizācijas likumā” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 76, pret un atturas – nav. Likums pieņemts.

G.Blumbergs.

Paldies.

Sēdes vadītājs.

Likumprojekts “Rajonu pašvaldību reorganizācijas likums”. Trešais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts Oskars Spurdziņš.

O.Spurdziņš (Tautas partijas frakcija).

Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.2597. Ir saņemti 40 priekšlikumi uz likumprojekta trešo lasījumu.

1. – deputātu Šķestera, Hankas un Kāposta priekšlikums. Tas ir daļēji atbalstīts un iekļauts Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas izstrādātajā 2.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš.

2. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums – guva atbalstu. (No zāles: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs.

Par kuru?… (No zāles: “Par otro!”) Par 2.priekšlikumu? Deputāts Šķesters prasa balsojumu par 2.priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 65, pret – 14, atturas – 3. Priekšlikums atbalstīts.

O.Spurdziņš.

3. – deputātu Šķestera, Hankas un Kāposta priekšlikums – neguva atbalstu. Es gribētu piebilst, ka kolēģi deputāti Šķesters, Hanka un Kāposts piedāvāja daudzus priekšlikumus, ierosināja nedaudz mainīt otrā lasījuma koncepciju, bet komisijā pēc garām debatēm viņu priekšlikumi tomēr atbalstu neguva.

Šo priekšlikumu lūdzu neatbalstīt.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Sākam debates. Debatēs vārds deputātam Staņislavam Šķesteram.

S.Šķesters (ZZS frakcija).

Augsti godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Paskaidrošu, kāda ir mūsu priekšlikuma pamatbūtība.

Likumprojekta 2.pants paredz, ka rajona padomes pilnvaras izbeidzas ar 2009.gada 1.jūliju. Savukārt mūsu, Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputātu, priekšlikums ir šāds: “Rajona padomes pilnvaras izbeidzas ar brīdi, kad pabeigta rajona pašvaldības funkciju, institūciju, iestāžu, finanšu, mantas, tiesību un saistību nodošana vietējām vai apriņķu pašvaldībām.” Rajonu pašvaldības var tikt likvidētas tikai tad, kad šī reforma ir pabeigta, – tad, kad visas rajonu funkcijas ir nodotas novadiem vai apriņķiem.

Mēs uzskatām, ka rajona padomes funkcijas un tiesības nav nododamas plānošanas reģioniem, bet ir jāizveido apriņķi un šīs funkcijas ir jānodod tieši šīm pašvaldībām, kuras tātad varētu daļēji pārņemt rajona padomes esošās funkcijas, tās funkcijas, kuras novadi nevēlas veikt vai kuras tiem nav lietderīgi veikt.

Tāpēc es domāju, ka kopumā ir atbalstāmi mūsu priekšlikumi – 3. un 4.priekšlikums –, kuri reglamentē kārtību, kādā varētu rajona padome darboties līdz tam brīdim, kad tiek izveidoti apriņķi un kad tās funkcijas, ko nepārņem novadi, tiek nodotas apriņķiem.

Lūdzu atbalstīt mūsu priekšlikumus.

Sēdes vadītājs.

Debates beidzam.

Vai Spurdziņa kungs vēlas ko piebilst komisijas vārdā?

O.Spurdziņš.

Komisija tomēr uzskatīja, ka šīs rajona padomes pilnvaras juridiski jāizbeidz konkrētā datumā, lai nebūtu pārpratumu.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. – deputātu Šķestera, Hankas un Kāposta priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 28, pret – 41, atturas – 13. Priekšlikums nav atbalstīts.

O.Spurdziņš.

4. – deputātu Šķestera, Hankas un Kāposta priekšlikums – neguva atbalstu. (No zāles: “Balsot!”)

Sēdes vadītājs.

Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. – deputātu Šķestera, Hankas un Kāposta priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 26, pret – 44, atturas – 16. Priekšlikums nav atbalstīts.

O.Spurdziņš.

5. – reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra Edgara Zalāna priekšlikums – tika daļēji atbalstīts un iekļauts komisijas izstrādātajā 6.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš.

6. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums – tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš.

7. – ministra Zalāna priekšlikums – tika daļēji atbalstīts un iekļauts komisijas izstrādātajā 8.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš.

8. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums – tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš.

9. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums – arī guva atbalstu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš.

10. – ministra Zalāna kunga priekšlikums – arī tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš.

11. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums – tika atbalstīts, un tika nedaudz precizēta 7.panta otrā daļa.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš.

12. – reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra Zalāna priekšlikums – tika daļēji atbalstīts un iekļauts komisijas sagatavotajā 13.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš.

Un tika atbalstīts Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sagatavotais 13.priekšlikums.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.

O.Spurdziņš.

Arī ministra iesniegtais 14.priekšlikums tika daļēji atbalstīts un iekļauts komisijas sagatavotajā 15.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš.

Savukārt komisijas sagatavotais 15.priekšlikums tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš.

Deputātu Šķestera, Hankas un Kāposta iesniegtais 16.priekšlikums neguva atbalstu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti prasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 16. – deputātu Šķestera, Hankas un Kāposta priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 22, pret – 44, atturas – 13. Priekšlikums nav atbalstīts.

O.Spurdziņš.

17. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums – tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

O.Spurdziņš.

18. – deputātu Šķestera, Hankas un Kāposta priekšlikums – netika atbalstīts.

Sēdes vadītājs.

Sākam debates. Debatēs vārds deputātam Staņislavam Šķesteram.

S.Šķesters (ZZS frakcija).

Godājamais priekšsēdētāja kungs! Cienījamie kolēģi! Šis priekšlikums, ko mēs izsakām, 18.priekšlikums, paredz izslēgt likumprojekta 9.pantu. Likumprojekta 9.pants noteic: ja izveido vienu novadu viena rajona teritorijā, tad šim rajonam nav jāizstrādā reorganizācijas plāns. Tātad viņi var vienkārši ignorēt šīs kopējās prasības, kas ir pārējiem rajoniem, pārējiem jaunajiem novadiem.

Tāpēc mēs lūdzam noteikt, ka jābūt vienādai kārtībai, vienādiem nosacījumiem visām tām pašvaldībām, visām tām rajonu padomēm, kuras reorganizējas jeb likvidējas, kā pēc šā likuma sanāk. Jābūt vienādiem nosacījumiem! Arī tiem rajoniem, kur ir viens novads, ir jāizstrādā reorganizācijas plāns, ir jāvienojas par mantas jeb īpašuma izmantošanu, par tiesībām, saistībām un pārējām lietām. Jābūt vienādiem nosacījumiem! Nedrīkst būt tā, ka vieni ir labāki, otri – sliktāki! Un tādā veidā, neatbalstot to, ar šo priekšlikumu mēs radītu apstākļus, ka visā valstī ir vienādi nosacījumi šai rajonu reorganizācijai. (No zāles dep. A.Rugāte: “Vienādai jēgai jābūt!”)

Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs.

Paldies. Debates beidzam. Vai Spurdziņa kungs vēlas ko piebilst?

O.Spurdziņš.

Komisija tomēr uzskatīja: ja rajona teritorijā tiek izveidots viens novads, tad jānotiek vienkārši, juridiski precīzi institūciju, mantas, finanšu līdzekļu un tiesību saistību pārņemšanai, nevis jāizstrādā viss lielais plāns. (No zāles dep. A.Rugāte: “Tieši tā!”)

Tāpēc lūdzu neatbalstīt 18. – deputātu grupas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.

Paldies.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 18. – deputātu Šķestera, Hankas un Kāposta priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 24, pret – 44, atturas – 15. Priekšlikums nav atbalstīts.

O.Spurdziņš.

Atbalstu guva Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sagatavotais 19.priekšlikums.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš.

20. – deputātu Šķestera, Hankas, Kāposta priekšlikums – tika daļēji atbalstīts un iekļauts komisijas sagatavotajā 21.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs.

Deputāti neiebilst.

O.Spurdziņš.

Savukārt 21. – atbildīgās komisijas priekšlikums – tika atbalstīts.

Sēdi vada Latvijas Republikas 9.Saeimas priekšsēdētāja biedre Karina Pētersone.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

O.Spurdziņš.

22. – deputātu Šķestera, Hankas un Kāposta priekšlikums – neguva atbalstu.

Sēdes vadītāja.

Atklājam debates. Debatēs vārds deputātam Staņislavam Šķesteram.

S.Šķesters (ZZS frakcija).

Ļoti cienījamā sēdes vadītāja! Godātie kolēģi! Šis faktiski ir konceptuāls jautājums. Kā pagājušajā reizē es jau minēju, mēs nedrīkstam uzticēt šo reorganizāciju kādai vienai pašvaldībai – “vecākajai māsai vai brālim” –, kura tad noteiktu, kāda kārtība būs visā šajā rajona teritorijā, kur ir izveidoti viens vai vairāki novadi.

Tāpēc mūsu priekšlikums ir šāds: “Rajona pašvaldības reorganizācijas plāna izpildi no rajona pašvaldības puses izpilda rajona pašvaldības institūcijas un iestādes rajona padomes izpilddirektora vadībā, bet koordinē vietējo pašvaldību apvienotā dome, kas sastāv no visiem novada domju deputātiem un kam līdz reorganizācijas plāna izpildei ir rajona padomes tiesības.” Tātad teiktais ir saprotams tā, ka šīs rajona padomes kā juridiskā instrumenta statuss tiek saglabāts un ka visi šie jaunievēlētie novada domes deputāti pabeidz šo rajona reorganizācijas procesu.

Tas ir ļoti vienkārši: ja rajonā, teiksim, ir divi novadi, tad attiecīgi, skatoties pēc Pašvaldību vēlēšanu likuma, tur vienā, piemēram, būs 19 deputāti, bet otrā novadā – 13 deputāti. Reāli visi šie deputāti, sanākot kopā, veic šo pārraudzību – kontroli pār šā reorganizācijas plāna izpildi un reāli arī seko līdzi šā plāna normālai attīstībai. Tādā veidā mēs ļaujam iedzīvotājiem, jo šie deputāti pārstāv iedzīvotāju intereses, sekot līdzi tam, lai šie procesi tiešām notiktu tiesiski un lai nebūtu nekādu problēmu ar šo regulējumu.

Paldies. Lūdzu atbalstīt mūsu 22.priekšlikumu.

Gribētu piebilst vēl to, ka deputāta Kampara 23.priekšlikums un atbildīgās komisijas 24.priekšlikums paredz, kā vajadzētu veidot šo uzraudzības komiteju. Šeit izskan priekšlikums veidot tādu Rajona reorganizācijas uzraudzības komisiju (No zāles dep. A.Rugāte: “Komisiju vai komiteju?”), uz kuru deleģē pa vienam pārstāvim no attiecīgās pašvaldības. Iedomājieties: ja rajonā būs divi novadi, tad divi pārstāvji pārstāvēs un uzraudzīs šo rajona reorganizāciju. Tomēr būtu labāk, ja mēs atbalstītu normālu, politiski demokrātisku sistēmu (No zāles dep. A.Rugāte: “Cik tad vajag?”), lai šī rajonu likvidācija notiktu ļoti korekti.

Paldies.

Sēdes vadītāja.

Debates ir slēgtas.

Vārds ziņotājam. (No zāles dep. J.Dobelis: “Pietiks runāt!”)

O.Spurdziņš.

Jā, un tomēr atbildīgā komisija neakceptēja šo pieeju, jo uzskatīja, ka tādu – es atvainojos! – “hurālu” veidot mums nav pamata, bet drīzāk sliecās atbalstīt – un precizējot arī atbalstīja – deputāta Kampara kunga priekšlikumu, kas paredz izveidot šo uzraudzības padomi no katras rajonā ietilpstošās pašvaldības deleģēta viena pārstāvja, nevis no visiem deputātiem. (No zāles dep. A.Rugāte: “Uzticēties vajag!”)

Lūgums 22.priekšlikumu neatbalstīt.

Sēdes vadītāja.

Vai deputāti piekrīt? Nē! Deputāti vēlas balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 22. – deputātu Šķestera, Hankas un Kāposta priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 19, pret – 48, atturas – 13. Priekšlikums noraidīts.

O.Spurdziņš.

Kā jau es minēju, 23. – deputāta Kampara priekšlikums – tika daļēji atbalstīts un iekļauts 24. – atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam… Es atvainojos! Kampara kungs vēlas izteikties par savu priekšlikumu.

A.Kampars (frakcija “Jaunais laiks”).

Cienītā sēdes vadītājas kundze! Kolēģi! Kā jūs atceraties, šā likuma kontekstā viens no atslēgas jautājumiem, par ko tika debatēts visvairāk, bija tieši tāds: “Kurš uzraudzīs rajona reorganizāciju?” Ņemot vērā iesakņojušos praksi un šo rajonu jau iestrādātās funkcijas, šis jautājums tiešām vienmēr nebija skaidrs un visiem izprotams.

Atcerēsimies, ka jau likuma iesniegšanas laikā tika piedāvāti vairāki risinājumi: atbildīgā pašvaldība, viens atbildīgais koordinators… Šobrīd, manuprāt, garās, saturīgās debatēs mēs esam nonākuši līdz risinājumam, kurš varētu būt ļoti labs kompromiss. Un tas ir tāds, ka šo vienu atbildīgo pašvaldību, kurai ir struktūra un iespējas šo pasākumu, šo reorganizāciju, uzraudzīt, izvirza jau esošā rajona padome – tātad ar balsojumu to ieceļ esošā rajona padome, kas jau ir demokrātisks process, bet turpinājumā šo rajona padomi uzrauga komisija, kurā automātiski ir deleģēti pa vienam pārstāvim no tām pašvaldībām, kuras veido jauno novadu.

Tātad šīs komisijas kompetencē būs uzraudzīt visu šo reorganizācijas procesu, kā arī budžeta izpildi. Tās ir divas pašas svarīgākās lietas, kas, manuprāt, garantē to, lai process notiktu caurredzami un visa esošā rajona pašvaldību iedzīvotāju interesēs.

Tāpēc es gribētu izteikt gandarījumu par to, ka atbildīgā komisija ir uzklausījusi arī opozīcijas ideju un šajā gadījumā ar tehniskiem precizējumiem to arī pieņēmusi. Līdz ar to es neiestājos par savu priekšlikumu, bet aicinu atbalstīt 24. – atbildīgās komisijas precizējošo priekšlikumu.

Paldies.

Sēdes vadītāja.

Par šo priekšlikumu debates slēdzam.

Lūdzu, vārds ziņotājam!

O.Spurdziņš.

Kā es jau minēju, mēs daļēji atbalstījām šo ideju un precizējām to 24. – atbildīgās komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja.

Ja pret šādu atzinumu deputātiem iebildumu nav, tad turpināsim darbu.

O.Spurdziņš.

25. – deputātu Šķestera, Hankas un Kāposta priekšlikums. Nav guvis atbalstu. (No zāles: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja.

Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 25. – deputātu Šķestera, Hankas un Kāposta priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 22, pret – 44, atturas – 13. Priekšlikums nav atbalstīts.

O.Spurdziņš.

26. – Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums – tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

O.Spurdziņš.

27. – deputātu Šķestera, Hankas un Kāposta priekšlikums – neguva atbalstu.

Sēdes vadītāja.

Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Mēs balsosim par 27. – deputātu Šķestera, Hankas un Kāposta priekšlikumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 23, pret – 43, atturas – 16. Priekšlikums noraidīts.

O.Spurdziņš.

28. – deputātu Šķestera, Hankas un Kāposta priekšlikums neguva atbalstu. (No zāles: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja.

Lūdzu zvanu! Deputāti vēlas balsojumu. Mēs balsosim par 28. – deputātu Šķestera, Hankas un Kāposta priekšlikumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 22, pret – 42, atturas – 15. Priekšlikums noraidīts.

O.Spurdziņš.

29. – atbildīgās komisijas priekšlikums – tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam.

O.Spurdziņš.

Savukārt 30. – deputātu Šķestera, Hankas un Kāposta priekšlikums – neguva komisijas atbalstu. (No zāles: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja.

Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Mēs balsosim par 30. – deputātu Šķestera, Hankas un Kāposta priekšlikumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 20, pret – 46, atturas – 12. Priekšlikums noraidīts.

O.Spurdziņš.

Neguva atbalstu arī 31. – deputātu Šķestera, Hankas un Kāposta priekšlikums.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam.

O.Spurdziņš.

Netika atbalstīts arī deputātu Šķestera, Hankas un Kāposta 32.priekšlikums. (No zāles: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja.

Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Mēs balsosim par 32. – deputātu Šķestera, Hankas un Kāposta priekšlikumu. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 22, pret – 46, atturas – 11. Priekšlikums noraidīts.

O.Spurdziņš.

33. – ministra Zalāna…

Sēdes vadītāja.

Es atvainojos runātājam! Es gribētu teikt, ka zālē vispār nebūtu ieteicams lietot mobilos tālruņus, bet, ja tie tomēr ir ienesti zālē, tad, lūdzu, tos iestādīt klusuma režīmā!

Pie nākamā zvana mēs varētu tiešām padebatēt par stingrākiem…

Lūdzu, vārds referentam!

O.Spurdziņš.

Ministra Zalāna 33.priekšlikums tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

O.Spurdziņš.

Savukārt 34. – deputātu Šķestera, Hankas un Kāposta priekšlikums – neguva komisijas atbalstu.

Sēdes vadītāja.

Deputāti atbalsta komisijas viedokli… (No zāles: “Balsot!”) bet daži tomēr vēlas balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 34. – deputātu Šķestera, Hankas un Kāposta priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 22, pret – 43, atturas – 12. Priekšlikums noraidīts.

O.Spurdziņš.

35. – ministra Zalāna priekšlikums – tika daļēji atbalstīts un iekļauts atbildīgās komisijas 36.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst pret komisijas atzinumu.

O.Spurdziņš.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas 36.priekšlikums tika atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

O.Spurdziņš.

37. – deputātu Šķestera, Hankas un Kāposta priekšlikums – netika atbalstīts. (No zāles: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja.

Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 37. – deputātu Šķestera, Hankas un Kāposta priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 36, pret – 42, atturas – 3. Priekšlikums noraidīts.

O.Spurdziņš.

Arī deputātu Šķestera, Hankas un Kāposta 38.priekšlikums neguva komisijas atbalstu.

Sēdes vadītāja.

Atklājam debates. Debatēs pieteicies deputāts Šķesters. (No zāles dep. K.Leiškalns: “Sava lieta jāaizstāv! Pareizi!”)

S.Šķesters (ZZS frakcija).

Godājamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! 38.priekšlikums nosaka to, ka faktiski saskaņā ar iepriekš pieņemto normu, kāda mums bija, līdz 2009.gada 1.jūnijam Ministru kabinetam ir jāsagatavo un jāiesniedz Saeimā likumprojekts par apriņķu izveidošanu un to darbību. Mēs, Zaļo un zemnieku savienība, uzskatām, ka Ministru kabinetam līdz šā gada 31.decembrim ir jāsagatavo likumi, kas ir saistīti ar apriņķu pašvaldību izveidošanu un to darbību, jo, atklāti sakot, gatavojoties novadu reformām, pašvaldībām un iedzīvotājiem ir īsti jāzina, kāds šis apriņķis būs un kāda sistēma tur būs.

Atklāti runājot, likums par apriņķiem Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijā tieši eksministra Māra Kučinska vadībā savā laikā jau tika izstrādāts, tā ka, reāli pielabojot un izdarot zināmas korekcijas šajā likumprojektā, ministrija varētu sagatavot šo likumprojektu un iesniegt to Saeimai līdz šā gada beigām, lai mēs ar drošu sirdi varētu iet uz jauno novadu pašvaldību vēlēšanām. Un es arī domāju, ka cilvēki tad labāk saprastu, ko īsti viņiem darīt tālāk un kādu izvēli izdarīt.

Un šādā veidā mēs tad varētu arī sakārtot šo jautājumu, ka mūsu valstī pastāv šīs divu veidu pašvaldības – novadu jeb vietējās pašvaldības un reģionālās jeb apriņķu pašvaldības.

Paldies. Es lūdzu atbalstīt mūsu 38.priekšlikumu.

Sēdes vadītāja.

Neviens cits deputāts debatēs vairs nav pieteicies. Debates slēdzu. Vārds referentam.

O.Spurdziņš.

Komisijā par šo priekšlikumu, protams, bija debates, bet komisija tomēr nolēma, ka valdībai ir jādod reāls termiņš. Un šajā laikā šī koncepcija par apriņķiem tad arī ir jāsagatavo.

Lūdzu neatbalstīt deputātu grupas priekšlikumu.

Sēdes vadītāja.

Deputāti lūdz balsojumu par šo priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 38. – deputātu Šķestera, Hankas un Kāposta priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 41, pret – 39, atturas – 3. Priekšlikums noraidīts.

O.Spurdziņš.

39. – deputātu Seiles un Laicāna priekšlikums – neguva komisijas atbalstu.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam… Es saprotu, ka tomēr… Jā, vispirms… Es atvainojos, deputāte Seile ir lūgusi vārdu debatēs. Atklājam debates.

A.Seile (partijas “Pilsoniskā Savienība” frakcija).

Godātie deputāti! Pārejas noteikumu 2.punkts paredz, ka Ministru kabinets līdz 2009.gada 1.jūnijam tikai iesniegs Saeimā likumprojektu par apriņķu izveidošanu. Kas būs ierakstīts šajā likumprojektā, kad tas tiks pieņemts galīgajā lasījumā Saeimā un kad stāsies spēkā, – tas mums nav zināms. Un līdz ar to tagad veidojas tāda situācija, ka mēs rajonus likvidējam, taču nav zināms, kādas funkcijas pārņems apriņķi.

Tāpēc mūsu ierosinājums nosaka, ka šis likums varētu stāties spēkā, sākot ar to laiku, kad būs pieņemts likums par apriņķiem. Ja šajā likumā ir iestrādāts, ka tādam apriņķu likumam ir jābūt – un tas ir iestrādāts arī citos likumos –, tad būtu tikai normāli, ja tie stātos spēkā vienlaikus.

Lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja.

Tā kā citi deputāti debatēs nav pieteikušies, tad debates par šo jautājumu slēdzam.

O.Spurdziņš.

Priekšlikums ir saprotams, taču tas maina pieeju administratīvi teritoriālajai reformai kā tādai, jo ir jābūt skaidriem nosacījumiem, kā tiek reformēts rajons, rajona pašvaldība.

Līdz ar to ir lūgums neatbalstīt šo priekšlikumu. (No zāles: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja.

Kā es saprotu, deputāti vēlas balsojumu arī par šo priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 39. – deputātu Seiles un Laicāna priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 36, pret – 43, atturas – 1. Priekšlikums noraidīts.

O.Spurdziņš.

Līdz ar to ir lūgums atbalstīt Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas akceptēto 40.priekšlikumu.

Sēdes vadītāja.

Deputāti atbalsta komisijas viedokli.

O.Spurdziņš.

Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu “Rajonu pašvaldību reorganizācijas likums” trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Rajonu pašvaldību reorganizācijas likums” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 63, pret – 17, atturas – 5. Likums pieņemts.

Godātie kolēģi! Izskatīsim nākamo likumprojektu – “Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā”. Trešais lasījums.

Tautsaimniecības komisijas vārdā ziņos deputāts Aigars Kalvītis.

A.Kalvītis (Tautas partijas frakcija).

Godātie deputāti! Strādāsim ar dokumentu Nr.2600 – likumprojektu “Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā”.

1.priekšlikumu ir iesniedzis Juridiskais birojs. Komisija priekšlikumu ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam.

A.Kalvītis.

2.priekšlikumu arī ir iesniedzis Juridiskais birojs. Tas ir daļēji atbalstīts un iekļauts 9.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja.

Deputātiem nav iebildumu.

A.Kalvītis.

3.priekšlikums arī ir no Juridiskā biroja. Tas ir daļēji atbalstīts un iekļauts 14.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

A.Kalvītis.

4.priekšlikumu ir iesniedzis tiesībsargs Romāns Apsītis. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst pret komisijas viedokli.

A.Kalvītis.

5.priekšlikumu arī ir iesniedzis tiesībsargs Apsītis. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

A.Kalvītis.

6.priekšlikumu arī ir iesniedzis tiesībsargs Apsītis. Arī tas nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

A.Kalvītis.

7.priekšlikums, kas arī ir tiesībsarga Apsīša priekšlikums, arī nav guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

A.Kalvītis.

8. – tiesībsarga Apsīša priekšlikums – arī nav guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

A.Kalvītis.

9.priekšlikums ir no atbildīgās komisijas un ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

A.Kalvītis.

10. – Juridiskā biroja priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

A.Kalvītis.

11. – Juridiskā biroja priekšlikums – arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

A.Kalvītis.

12. – Juridiskā biroja priekšlikums – arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

A.Kalvītis.

13.priekšlikumu ir iesniedzis tiesībsargs Romāns Apsītis, un arī tas nav komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst pret komisijas viedokli.

A.Kalvītis.

14. – atbildīgās komisijas priekšlikums – atbalstīts. (No zāles: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja.

Deputāti vēlas balsojumu par šo priekšlikumu. Par 11.priekšlikumu? Vai es pareizi sapratu?

A.Kalvītis.

Par kuru priekšlikumu? 14.priekšlikumu komisija ir atbalstījusi. Par ko jābalso?

Sēdes vadītāja.

Vai deputāti pieprasa balsojumu? Lūdzu zvanu!

A.Kalvītis.

Komisija ir atbalstījusi šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja.

Es atvainojos… Vai, pirms mēs balsojam (vēl balsošanas režīms nav ieslēgts), deputāts Buzajevs vēlas izteikties par šo priekšlikumu? (No zāles dep. J.Dobelis: “Nevajag viņu! Nelaidiet viņu tribīnē!”)

Par 14. – atbildīgās komisijas priekšlikumu?

 

(Deputāts V.Buzajevs no zāles kaut ko skaidro.)

A.Kalvītis.

Bet tas jau ir pabeigts izskatīt. Nebija pieteicies deputāts… (Zālē starpsaucieni.)

Sēdes vadītāja.

Lūdzu klusumu zālē! Lūdzu klusumu! Vai nevienam no deputātiem nav iebildumu pret to, ka deputāts Buzajevs izsakās par nupat izskatīto 14.priekšlikumu? (No zāles dep. J.Dobelis: “Ir iebildumi!”) Ja ir šādi iebildumi, tad uzskatīsim, ka esam šo priekšlikumu jau izskatījuši un piekrituši atbildīgās komisijas viedoklim. (No zāles dep. J.Dobelis: “Pilnīgi pareizi! Lai sēžas! Divi!”) Arī pēc būtības, kā man referents saka, šis priekšlikums, 14.priekšlikums, nebūtu debatējams, jo iepriekšējos priekšlikumos šā priekšlikuma būtība jau ir skarta un noraidīta.

Mēs tagad apspriežam 14. – atbildīgās komisijas priekšlikumu. Vai kāds vēlas izteikties par šo priekšlikumu? Vai deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim? Deputāti piekrīt. Priekšlikums atbalstīts.

A.Kalvītis.

15.priekšlikumu iesniedzis Juridiskais birojs, un arī tas ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

A.Kalvītis.

16.priekšlikumu iesniedzis Juridiskais birojs, un komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

A.Kalvītis.

17.priekšlikumu iesniedzis deputāts Pliners, bet saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 107.pantu tas nav skatāms.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst pret šo slēdzienu.

A.Kalvītis.

18.priekšlikumu iesniedzis Juridiskais birojs, un priekšlikums ir guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

A.Kalvītis.

19.priekšlikumu iesniedzis deputāts Pliners. Komisija priekšlikumu nav atbalstījusi.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

A.Kalvītis.

Līdz ar to likumprojekts… (Starpsauciens: “Balsot!”) Ā, prasa balsojumu! Lūdzu!

Sēdes vadītāja.

Būtu vajadzējis laikus pieprasīt balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 19. – deputāta Plinera priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 6, pret – 60, atturas – 2. Priekšlikums noraidīts.

A.Kalvītis.

Aicinu balsot par likumprojekta “Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 81, pret – 2, atturas – nav. Likums pieņemts.

A.Kalvītis.

Paldies.

Sēdes vadītāja.

Paldies ziņotājam.

Turpinām sēdi. Izskatīsim likumprojektu “Grozījumi likumā “Par bīstamo iekārtu tehnisko uzraudzību””.

Tautsaimniecības komisijas vārdā ziņos deputāts Blumbergs.

G.Blumbergs (ZZS frakcija).

Godātais Prezidij! Kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.2601.

Tautsaimniecības komisija uz likumprojekta trešo lasījumu saņēma četrus priekšlikumus un izskatīja tos.

1. – Juridiskā biroja priekšlikums – atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt komisijas atzinumam.

G.Blumbergs.

2. – Juridiskā biroja priekšlikums – ir daļēji atbalstīts un iekļauts atbildīgās komisijas izstrādātajā 3.priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti piekrīt.

G.Blumbergs.

Arī 4. – atbildīgās komisijas priekšlikums – ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.

G.Blumbergs.

Lūdzu kolēģus atbalstīt trešajā, galīgajā, lasījumā likumprojektu “Grozījumi likumā “Par bīstamo iekārtu tehnisko uzraudzību””.

Sēdes vadītāja.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par bīstamo iekārtu tehnisko uzraudzību”” pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 78, pret un atturas – nav.

G.Blumbergs.

Paldies.

Sēdes vadītāja.

Izskatīsim likumprojektu “Grozījumi Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā”. Trešais lasījums.

Tautsaimniecības komisijas vārdā – deputāts Aizbalts.

V.Aizbalts (LPP/LC frakcija).

Cienījamā sēdes vadītāja! Godātie kolēģi! Izskatāmā dokumenta numurs ir 2602.

Likumprojekta “Grozījumi Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā” trešajam lasījumam Tautsaimniecības komisija saņēmusi septiņus priekšlikumus.

1. – atbildīgās komisijas priekšlikums – guvis komisijas atbalstu. Lūdzu atbalstīt.

Stenogrammas nobeigums – Saeimas materiālu nākamajā, 44. laidienā