Ministru kabineta sēdē: 2008.gada 3.jūnijā

 

MK: Par valsts pasūtīto pētījumu tēmu savstarpējās koordinācijas, kvalitātes un pieejamības uzlabošanu

3.jūnijā Ministru kabineta sēdē akceptēta koncepcija “Valsts iestāžu pasūtīto pētījumu koordinācijas sistēma”. Koncepcijas mērķis ir uzlabot pasūtīto pētījumu tēmu savstarpējo koordināciju, pētījumu pasūtījuma kvalitāti, pētījumu pieejamību, kā arī veidot pētniecību atbalstošu vidi.

Koncepcijā piedāvātie problēmu risinājumi skar tikai tos valsts institūciju pasūtītos pētījumus, kas tiek veikti institūcijai piešķirtā budžeta ietvaros, tajā pašā laikā tā neskar finanšu līdzekļu sadales jautājumus un nepiedāvā atgriezties pie centralizētas finanšu sadales sistēmas pētījumiem.

Koncepcijā ir piedāvāti risinājumi, kas vērsti uz pārvaldes institūciju sadarbības nostiprināšanu. Paredzēts izstrādāt vienotas prasības pētījumu pieejamībai un publicēšanai, lai nodrošinātu centralizētas informācijas sistēmas izveidi un pētījumu rezultātu uzkrāšanu vienā vietā, pilnveidojot Valsts kancelejas Pētījumu un publikāciju datubāzi.

Koncepcija norāda uz nepieciešamību veicināt pētnieku pieredzes apmaiņu par valsts institūciju pasūtīto pētījumu izstrādi, kā arī informēt par valsts institūciju prasībām pētījumu rezultātiem. Kā viens no iespējamiem problēmas risinājumiem tiek piedāvāts atbalstīt pasākumus pētījuma veicējiem, lai iedibinātu labās prakses standartus un pieeju pētījumu pasūtīšanai.

Lai atbalstītu jaunu pētnieku ienākšanu pētniecības nozarēs, paredzēts iedibināt jauno pētnieku balvu.

Valsts kancelejai pētījumu un publikāciju datubāzes pilnveidošanai 2010.gadā ir nepieciešams papildu finansējums 77 700 latu apmērā. Papildus nepieciešamā summa tiks iegūta no Eiropas Savienības struktūrfondu finansējuma un valsts budžeta līdzfinansējuma Darbības programmas “Cilvēkresursi un nodarbinātība” (ESF) prioritātes “Administratīvās kapacitātes stiprināšana” aktivitātes “Labāka regulējuma politika” ietvara.

Aivis Freidenfelds, Ministru kabineta preses sekretārs

 

EM: Par darbaspēka pieprasījumu un piedāvājumu vidējā termiņā

3.jūnijā Ekonomikas ministrija informēja Ministru kabinetu par prognozēm darbaspēka pieprasījuma un piedāvājuma atbilstībai vidējā termiņā. Ziņojumā ir atspoguļota pašreizējā situācija darba tirgū un Ekonomikas ministrijas izstrādātās vidēja termiņa darba tirgus prognozes līdz 2013.gadam.

Ziņojums sastāv no tautsaimniecības un darba tirgus tendenču raksturojuma, tautsaimniecības attīstības scenāriju apraksta, darba tirgus vidēja termiņa prognozēm, priekšlikumiem situācijas uzlabošanai un pielikuma ar papildu informāciju.

Ekonomikas ministrija ir izstrādājusi 3 iespējamos tautsaimniecības attīstības scenārijus – dinamisko, mēreno un vājo scenāriju. Dinamiskais prognozē 7% IKP pieaugumu ik gadu, mērenais – 5%, bet vājais – 3% pieaugumu.

Atbilstoši minētajiem tautsaimniecības attīstības scenārijiem un demogrāfiskās attīstības prognozēm modelētas darbaspēka pieprasījuma un piedāvājuma izmaiņas. Modelēšanas rezultātā ir iegūtas vidēja termiņa prognozes par 37 agregētām profesiju grupām un 15 tautsaimniecības nozarēm.

Ja īstenosies dinamiskais tautsaimniecības attīstības scenārijs, darbaspēka piedāvājums pie esošās darbaspēka sagatavošanas struktūras nespēs apmierināt pieprasījumu. Mērenā attīstības scenārija gadījumā darbaspēka pieprasījums un piedāvājums būs gandrīz līdzsvarā.

Savukārt, īstenojoties vājās attīstības scenārijam, bezdarba līmenis būtiski pieaugs, jo būs darbaspēka piedāvājuma pārpalikums.

Jāatzīmē, ka situācija visās tautsaimniecības nozarēs nav viendabīga. Ir nozares, kurās pieprasījums pēc strādājošiem pieaugs straujāk, vienlaikus samazinoties pieprasījumam citās nozarēs.

Ziņojumā Ekonomikas ministrija rosina izdarīt korekcijas izglītības piedāvājumā un bezdarbnieku un darba meklētāju apmācībā. Tādēļ Izglītības un zinātnes ministrijai un Labklājības ministrijai, ņemot vērā darba tirgus vidēja termiņa prognozes, būs jāmaina izglītības piedāvājums.

Ar informatīvo ziņojumu var iepazīties Ministru kabineta mājaslapā internetā.

Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

 

EM: Par Eiropas Savienības Transporta, telekomunikāciju un enerģētikas ministru padomes sanāksmi

Piektdien, 6.jūnijā, notiks ES Transporta, telekomunikāciju un enerģētikas ministru padomes sanāksme.

Tajā tiks skatīti jautājumi par atjaunojamo energoresursu izmantošanas veicināšanu, ES iekšējā enerģētikas tirgus likumdošanu un ES ārējām attiecībām enerģētikas jomā. Sanāksmē Latvijas delegāciju vadīs Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Anrijs Matīss.

3.jūnijā Ministru kabinets apstiprināja Latvijas nacionālo pozīciju par sanāksmē skatāmajiem jautājumiem.

Jautājumā par atjaunojamo energoresursu izmantošanas veicināšanu ES ir noteikusi mērķi līdz 2020.gadam 20% no Eiropas Savienības kopējā enerģijas galapatēriņa un 10% no transporta sektorā patērētās degvielas nodrošināt, izmantojot atjaunojamos enerģijas avotus. Latvija apšauba savu spēju sasniegt noteikto ļoti augsto nacionālo atjaunojamo energoresursu īpatsvara mērķi.

Attiecībā uz direktīvas projektā paredzēto iespēju ieskaitīt dalībvalstīm nacionālo mērķu sasniegšanā to plānoto, līdz 2016.gadam uzsākto, bet līdz 2020.gadam vēl nerealizējamo projektu ieguldījumu, kuru īstenošanai būs nepieciešams ilgs laiks, Latvija uzskata, ka projektu uzstādāmās kapacitātes slieksnis būtu jānosaka procentos no dalībvalstu nacionālā enerģijas patēriņa.

Attiecībā uz Eiropas Savienības iekšējā enerģētikas tirgus likumdošanu tiks skatīti vispārīgie principi iekšējās enerģētikas tirgus paketes īstenošanai. Sanāksmes mērķis ir panākt vienošanos par centrālajiem iekšējā enerģētikas tirgus jautājumiem: efektīva nodalīšana, trešo valstu klauzula un iespējamās derogācijas. Latvija atzinīgi vērtē sagatavoto dokumentu un piekrīt, ka tajā ir iekļauti galvenie elementi vienošanās panākšanai par trešo enerģētikas paketi.

Latvija uzskata, ka ES attiecībās ar trešajām valstīm enerģētikas jomā vispirms ir jānodrošina praksē reāli funkcionējoša vienota ārējā enerģētikas politika.

Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

 

FM: Par līdzekļu pārdali ministriju budžetu ietvaros

Valdība otrdien, 3.jūnijā, atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavotu Ministru kabineta (MK) rīkojumu par pamatbudžeta apropriācijas pārdali starp programmām, apakšprogrammām un budžeta izdevumu kodiem atbilstoši ekonomiskajām kategorijām.

Līdzekļi pārdalīti saskaņā ar Zemkopības ministrijas, Vides ministrijas un Aizsardzības ministrijas priekšlikumiem.

Zemkopības ministrijas budžeta ietvaros līdzekļi pārdalīti 1 326 867 latu apmērā, lai nodrošinātu valsts atbalsta saņemšanu saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem par valsts atbalstu lauksaimniecībai 2008.gadā un tā piešķiršanas kārtību.

Savukārt Vides ministrijas budžetā 250 000 latu apmērā līdzekļi pārdalīti, lai nodrošinātu pašvaldībām finansējumu vides aizsardzības projektu īstenošanai.

Līdzekļi pārdalīti arī Aizsardzības ministrijas budžeta ietvaros, lai nodrošinātu:

• jaunsargus ar nepieciešamajiem formas tērpiem;

• Militārā izlūkošanas un drošības dienesta pamatfunkciju veikšanu;

• SAFE SEA NET sistēmas ieviešanas turpināšanu;

• Operacionālās sadarbības padomnieku grupas uzturēšanās izdevumu segšanu, nepieciešamā ekipējuma iegādi, kā arī nodrošinātu rēķinu samaksu par saņemtajiem pakalpojumiem starptautisko operāciju rajonos;

• NATO militāro pārstāvju vizīti Baltijas valstīs 2008.gadā;

• citu izdevumu segšanu.

Likums par valsts budžetu 2008.gadam paredz, ka MK ir tiesības ministrijai vai citai centrālajai valsts iestādei likumā noteiktās apropriācijas ietvaros pārdalīt apropriāciju starp programmām, apakšprogrammām un budžeta izdevumu kodiem atbilstoši ekonomiskajām kategorijām, ievērojot vairākus nosacījumus.

Finanšu ministrijas Komunikācijas departaments

 

IZM: Par izglītības funkciju nodrošināšanu pēc administratīvi teritoriālās reformas

Grozījumi Izglītības likumā, kurus 3.jūnijā izskatīja Ministru kabineta (MK) sēdē, norāda, kādas funkcijas būs jāpārņem pašvaldībām pēc administratīvi teritoriālās reformas (ATR), jo izglītības funkciju īstenošana ir jānodrošina visā valsts teritorijā neatkarīgi no pašvaldības lieluma.

Likumprojekts paredz jaunu 18.panta redakciju, kurā iepriekš tika atrunāta izglītības pārvalžu kompetence.

Ņemot vērā, ka pēc administratīvi teritoriālās reformas izglītības pārvaldes iestādes izveidošana vai neizveidošana tiek nodota pašvaldību rokās, pieņemtajos likumprojekta grozījumos tiek izvirzīta prasība pašvaldībā nodrošināt vismaz viena izglītības speciālista darbību. Izglītības speciālists pašvaldībā lielā mērā veiks tās funkcijas, ko līdz šim nodrošināja izglītības pārvalde.

Līdz ar to likumprojektā tiek atrunātas minimālās profesionālās prasības šādam speciālistam – akadēmiskā vai otrā līmeņa profesionālā augstākā izglītība un vismaz 3 gadu pieredze izglītības jomā vai izglītības vadības darbā.

Likumprojekts paredz arī gadījumus, kad situācija nemainās, – novadu pašvaldības var apvienoties vienas vai vairāku funkciju izglītībā īstenošanai, savstarpēji vienojoties par finansēšanas kārtību.

Iespējams, ka izglītības pārvalde, kura līdz ATR apkalpojusi vairāku pašvaldību teritorijās esošas izglītības iestādes, šo darbu arī turpinās, un pašvaldības kopēji vienosies par tās finansēšanu.

Izglītības pārvaldes arī līdz šim ir finansējušas pašvaldības un, mainoties pašvaldību teritoriju plānojumiem, šie līdzekļi arī ir izmantojami turpmākai izglītības funkciju nodrošināšanai attiecīgajā teritorijā.

Veikti grozījumi arī 59.panta trešajā daļā, nosakot, ka internātskolas tiek finansētas no valsts budžeta, ko paredz arī grozījumi Vispārējās izglītības likumā.

Izglītības un zinātnes ministrijas Komunikācijas nodaļa

 

RAPLM: Par grozījumiem likumā par pilsētas domes, rajona padomes, novada domes un pagasta padomes deputāta statusu

3.jūnijā Ministru kabinets (MK) atbalstīja Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas (RAPLM) sagatavotos grozījumus likumā par pilsētas domes, rajona padomes, novada domes un pagasta padomes deputāta statusu.

Pēc reformas īstenošanas Latvijā būs 103 novadu un 9 republikas pilsētu pašvaldības, tādēļ nepieciešams veikt grozījumus ar pašvaldību darbību saistītajos likumos, pabeidzot vietējo administratīvi teritoriālo reformu.

Grozījumi likumā par pilsētas domes, rajona padomes, novada domes un pagasta padomes deputāta statusu nepieciešami, lai jau iestrādātajām normām par sociālajām garantijām noteiktu pašvaldības priekšsēdētāju vai viņa vietnieku iemaksas pensiju apdrošināšanai, šo iemaksu apjomu un maksāšanas kārtību.

Tāpat likumā veikti vairāki redakcionāli grozījumi.

Likuma grozījumi vēl jāskata un jāapstiprina Saeimā.

 

RAPLM: Par grozījumiem Reģionālās attīstības likumā

Ministru kabinets 3.jūnijā atbalstīja Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas (RAPLM) sagatavotos grozījumus Reģionālās attīstības likumā, kas paredz pārejas nosacījumus rajona pašvaldību attīstības programmu nodošanai plānošanas reģioniem.

Daļai rajona pašvaldību ir izstrādātas un apstiprinātas rajona pašvaldības attīstības programmas, kurās ir informācija, kas varētu būt nepieciešama plānošanas reģioniem to attīstības programmu aktualizācijai vai jaunu izstrādei.

Grozījumi likumā nosaka, ka rajona padome līdz 2009.gada 1.jūlijam nodos attiecīgā rajona spēkā esošu attīstības programmu plānošanas reģionam. Ja novada teritorija atbilst rajona teritorijai, rajona spēkā esošā attīstības programma tiks nodota attiecīgajam novadam.

Vienlaikus likumā paredzēti redakcionāli grozījumi.

Likuma grozījumi ir saistīti ar administratīvi teritoriālās reformas īstenošanu. Pēc reformas pabeigšanas rajona līmenis nav paredzēts. Līdz ar to ir nepieciešams izdarīt grozījumus vairākos normatīvajos aktos, ievērojot, ka, stājoties spēkā jaunajam administratīvi teritoriālajam iedalījumam, rajona pašvaldības beigs pastāvēt.

Likuma grozījumi vēl jāskata un jāapstiprina Saeimā.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas Komunikācijas nodaļa

 

SM: Par vienotu sabiedriskā transporta maršrutu tīklu

Tiks uzlabots sabiedriskā transporta pakalpojumu organizēšanas modelis, un šos pakalpojumus varēs sniegt vienotā maršrutu tīklā.

Tas nozīmē, ka dažādu transporta veidu kustības saraksti tiks savstarpēji saskaņoti un koordinēti, tādējādi paātrinot lēmumu pieņemšanu iesaistītajās institūcijās. Pasažieriem būtiskās izmaiņas sabiedriskā transporta kustības sarakstos tiks veiktas ātrāk un, lai nokļūtu galapunktā, vajadzēs mazāk laika. Kļūs vieglāk braucienus plānot iepriekš.

Šīs un vēl citas izmaiņas paredz otrdien, 3.jūnijā, valdībā apstiprinātie grozījumi Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumā. Grozījumi vēl jāapstiprina Saeimā.

Likuma grozījumos noteikts, ka no 2010.gada 1.janvāra 26 rajonu pašvaldību funkcijas sabiedriskā transporta pakalpojumu organizēšanā tiks nodotas pieciem plānošanas reģioniem. Šādi kļūs vienkāršākas administratīvās procedūras, jo samazināsies organizēšanā iesaistīto institūciju skaits.

Lai nodrošinātu pakalpojumu sniegšanas nepārtrauktību, īpašos gadījumos – ja sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanā iestājas pārtraukums vai pastāv tieši draudi, ka tas varētu notikt, – paredzētas pasūtītāja (Autotransporta direkcijas, pašvaldību) tiesības noslēgt ar pārvadātāju jaunu vai pagarināt esošo pasūtījuma līgumu. Līgums būtu slēdzams uz termiņu, kas nav ilgāks par diviem gadiem, nepiemērojot likumā noteiktās pasūtījuma procedūras.

Vienlaikus ar kompetences izmaiņām sabiedriskā transporta pakalpojumu organizēšanā likumprojektā ir iekļauti jauni pilsētas nozīmes, reģionālās starppilsētu nozīmes, reģionālās vietējās nozīmes pakalpojumu un citu likumā lietoto terminu skaidrojumi, kā arī precizēta sabiedriskā transporta pakalpojumu organizēšanā iesaistīto institūciju kompetence un maršrutu tīkla izstrādāšanas kārtība.

 

SM: Par autopārvadājumu licenču izdevēju loka maiņu

Lai pielāgotos pašvaldību administratīvi teritoriālajai reformai, tiek mainīts autopārvadājumu speciālo atļauju jeb licenču izdevēju loks.

Pēc minētās reformas pabeigšanas speciālās atļaujas starptautiskajiem pārvadājumiem vai pārvadājumiem valsts robežās izsniegs VSIA “Autotransporta direkcija”, bet pārvadājumiem republikas pilsētas administratīvās teritorijas robežās – republikas pilsētas dome. To paredz grozījumi “Autopārvadājumu likumā”, kas otrdien, 3.jūnijā, tika izskatīti valdībā.

Pašlaik pasažieru pārvadājumus ar autobusu var veikt tikai tad, ja autopārvadājumu vadītājam ir profesionālās kompetences sertifikāts attiecīgajā pārvadājumu jomā un pārvadātājs saņēmis Autotransporta direkcijas izsniegtu speciālo atļauju (licenci) starptautiskajiem pārvadājumiem vai pārvadājumiem valsts robežās, vai republikas pilsētas domes vai rajona padomes izsniegtu speciālo atļauju pārvadājumiem attiecīgās pilsētas vai rajona robežās.

Turpmāk kārtību, kādā izsniedzamas, anulējamas vai uz laiku apturamas speciālās atļaujas un licences kartītes attiecībā uz autotransporta līdzekļiem pasažieru pārvadājumiem ar autobusiem republikas pilsētas administratīvajā teritorijā noteiks attiecīgā republikas pilsētas dome.

Likumprojekts ietver pārejas noteikumus, kas nosaka, ka rajona padomju izsniegtās speciālās atļaujas pasažieru pārvadājumiem ar autobusiem ir spēkā līdz 2009.gada 31.decembrim.

Tāpat noteikts, ka pēc pašvaldību administratīvās reformas pabeigšanas pasažieru pārvadājumus ar vieglo taksometru drīkstēs veikt tikai tad, ja pārvadātājs būs saņēmis speciālo atļauju, ko izsniegusi attiecīgās republikas pilsētas dome vai novada dome.

Lai grozījumi “Autopārvadājumu likumā” stātos spēkā, tie vēl jāpieņem Saeimā.

Satiksmes ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

 

TM: Par jauno Tieslietu ministrijas valsts sekretāru

Ministru kabinets 3.jūnijā ar rīkojumu par jauno Tieslietu ministrijas valsts sekretāru apstiprināja līdzšinējo Valsts zemes dienesta ģenerāldirektoru Mārtiņu Lazdovski. Jaunos amata pienākums M.Lazdovskis sāks pildīt no 9.jūnija.

Kā jau ziņots, iepriekšējais Tieslietu ministrijas valsts sekretārs Mārtiņš Bičevskis pagājušajā nedēļā tika apstiprināts Finanšu ministrijas valsts sekretāra amatā.

Valsts civildienesta likums nosaka: lai nodrošinātu labu pārvaldību, kā arī veicinātu ierēdņa kvalifikācijas izaugsmi, ierēdni, neizsludinot atklātu pretendentu konkursu un motivējot pārcelšanas lietderību, var pārcelt jebkurā citā ierēdņa amatā uz noteiktu vai nenoteiktu laiku tajā pašā vai citā iestādē.

M.Lazdovskim ir sociālo zinātņu maģistra grāds ekonomikā, vairāk nekā deviņu gadu darba pieredze valsts pārvaldē, strādājot Zemkopības ministrijā, Lauku atbalsta dienestā un Valsts zemes dienestā, kuru viņš vada kopš 2005.gada.

Tieslietu ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

 

TM: Par jauno Uzņēmumu reģistra vadītāju

Ministru kabinets 3.jūnijā par jauno Uzņēmumu reģistra (UR) galveno valsts notāru apstiprināja Ringoldu Balodi.

Kā teikts paskaidrojuma rakstā, UR galvenā valsts notāra amats ir vakants kopš 2007.gada 2.novembra un pašlaik UR vada galvenā valsts notāra vietnieks juridiskajos un funkciju jautājumos Helmuts Jauja.

2008.gada aprīlī tika izveidota konkursa komisija, lai izvērtētu pretendentu atbilstību Uzņēmumu reģistra galvenā valsts notāra amatam. 2008.gada 15.maijā – pēc otrās kārtas rezultātu apkopošanas – konkursa komisija nolēma tālāk izvirzīt minētajam amatam R.Balodi.

Savukārt tieslietu ministrs, izvērtējot konkursa komisijas sniegto informāciju, pieņēma lēmumu virzīt apstiprināšanai Ministru kabinetā R.Baloža kandidatūru.

R.Balodim ir tiesību doktora zinātniskais grāds, kā arī vairākus gadus ilga pieredze kā Latvijas Universitātes mācībspēkam. Viņš savulaik bijis Reliģisko lietu pārvaldes priekšnieks.

Tieslietu ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

 

VidM: Par virszemes ūdensobjektu aizsargjoslu noteikšanas metodiku

3.jūnijā Ministru kabineta sēdē tika akceptēts Vides ministrijas sagatavotais Ministru kabineta noteikumu projekts “Virszemes ūdensobjektu aizsargjoslu noteikšanas metodika”.

Vides ministrijas izstrādātajā noteikumu projektā ir noteikta kārtība, kādā virszemes ūdensobjektu aizsargjoslas nosaka dabā, kā arī nosacījumi un metodes applūstošo teritoriju noteikšanai, lai nodrošinātu Aizsargjoslu likumā virszemes ūdensobjektu aizsargjoslām noteikto mērķi.

Applūstošo teritoriju noteikšana ir svarīga, lai saglabātu telpu palu ūdeņu uztveršanai, lai nodrošinātu dabisku procesu norisi un izvairītos gan no ekonomiskiem zaudējumiem applūdinātās intensīvi apsaimniekotās teritorijās, gan iegrožotā ūdens spēka izpausmēm – gultnes un krastu izskalošanas, papildu sanešu un piesārņojuma radīšanas.

Līdz ar šo noteikumu projekta pieņemšanu, spēku zaudēs MK 1998.gada 8.aprīļa noteikumi Nr.284 ”Ūdenstilpju un ūdensteču aizsargjoslu noteikšanas metodika”.

Vides ministrijas Komunikācijas nodaļa

 

ZM: Par 2010.gada Starptautisko dzīvnieku pārraudzības komitejas konferenci Latvijā

Valdība 3.jūnijā izskatīja Zemkopības ministrijas iesniegto informatīvo ziņojumu “Par Starptautiskās dzīvnieku pārraudzības komitejas 37.konferences rīkošanu Latvijā 2010.gadā”.

Starptautiskā dzīvnieku pārraudzības komiteja (ICAR) ir nevalstiska organizācija, kas ieguvusi starptautisku atzinību dzīvnieku pārraudzības jomā. ICAR mērķis ir atvieglot dzīvnieku pārraudzības metožu izplatību un standartizēšanu, lai sekmētu lopkopības nozaru efektivitātes paaugstināšanu. ICAR galvenās funkcijas ir izstrādāt vadlīnijas dzīvnieku identificēšanai, izcelšanās reģistrēšanai, ražības pārraudzībai un vērtēšanai. ICAR veicina sadarbību starp organizācijām, valsts iestādēm un citiem nozares pārstāvjiem dzīvnieku pārraudzības un vērtēšanas jomā. Tāpat ICAR veicina pārraudzībā iegūto datu izmantošanu dzīvnieku vērtības noteikšanai. ICAR pienākumos ietilpst sekmēt iegūto datu interpretāciju praksē, publicējot rezultātus, kas iegūti pārraudzības un vērtēšanas rezultātā. ICAR pašlaik ir pārstāvēta vairāk nekā 40 pasaules valstīs.

Latvija ir saņēmusi piedāvājumu rīkot ICAR 37.konferenci 2010.gadā. Rīkojot šādu konferenci, Latvija kā Starptautiskā dzīvnieku pārraudzības komitejas dalībvalsts dotu savu ieguldījumu organizācijas darbā un tās svarīgāko uzdevumu risināšanā. Plānots, ka konferencē piedalīsies dažādu valstisko un nevalstisko institūciju un organizāciju vadītāji un pārstāvji, kuri pieņem lēmumus par pārraudzības un dzīvnieku vērtēšanas efektivitātes palielināšanas iespējām.

Uzņemoties konferences organizatora pienākumus, Latvijai ir iespēja izvirzīt un apspriest to interesējošos jautājumus, kā arī iepazīstināt konferences dalībniekus ar dzīvnieku audzēšanas nozares sasniegumiem Latvijā.

 

ZM: Par ierosinātajiem grozījumiem likumā par nodokļiem un nodevām

Valdība apstiprinājusi Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādāto likumprojektu “Grozījums likumā “Par nodokļiem un nodevām””.

Grozījumi likumā nosaka, ka par Dzīvnieku barības aprites likumā noteiktajām darbībām turpmāk būs jāmaksā valsts nodeva. Tāpat arī par Lauksaimniecības un lauku attīstības likumā noteiktajām darbībām turpmāk būs jāmaksā valsts nodeva. Grozījumi likumā nosaka, ka par Ģenētiski modificēto organismu aprites likumā noteiktajām darbībām turpmāk būs jāmaksā valsts nodeva.

Barības apritē iesaistītā uzņēmuma reģistrācija līdz šim bija Valsts aģentūras “Lauksaimniecības datu centrs” maksas pakalpojums, bet tagad tas tiek pārveidots par valsts nodevu, jo pakalpojums atbilst valsts nodevas aprakstam. Nodeva par viena barības apritē iesaistītā objekta reģistrāciju ir divi lati.

Līdz šim atļaujas izsniegšana vai pagarināšana konvencionālās lauksaimniecības sastāvdaļu izmantošanai bioloģiskajā lauksaimniecībā un pārtikas uzņēmumu atzīšana, kontroles institūcijas apstiprināšana un reģistrācijas apliecību izsniegšana bija noteikta kā Pārtikas un veterinārā dienesta maksas pakalpojums, bet tagad tas tiek pārveidots par valsts nodevu, jo pakalpojums atbilst valsts nodevas aprakstam.

Par iesnieguma izvērtēšanu atļaujas izsniegšanai vai pagarināšanai konvencionālās lauksaimniecības sastāvdaļu izmantošanai bioloģiskajā lauksaimniecībā nodeva par vienas atļaujas izsniegšanu ir divdesmit lati.

 

ZM: Par svaigpiena kvalitātes kontroles laboratoriju uzraudzības kārtību

Valdība 3.jūnijā apstiprināja Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātos Ministru kabineta (MK) noteikumus “Laboratoriju, kas veic svaigpiena kvalitātes kontroles laboratoriskos izmeklējumus, atzīšanas un uzraudzības kārtība”, kuri nosaka kārtību, kādā atzīst un uzrauga laboratorijas, kas veic svaigpiena kvalitātes kontroles laboratoriskos izmeklējumus.

Ministru kabineta noteikumi attiecas uz laboratorijām, kas veic svaigpiena paraugu laboratoriskos izmeklējumus, lai īstenotu Eiropas Parlamenta un Padomes noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes pārtiku. MK noteikumi izstrādāti, ņemot vērā to, ka Piensaimniecības nozares darbības uzlabošanas stratēģiskajā programmā noteikts nodrošināt akreditēto svaigpiena kontroles laboratoriju atzīšanu un ikdienas darba uzraudzību, kā arī to, ka saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes noteikumiem dalībvalstīm jānodrošina cilvēku veselībai nekaitīgas pārtikas aprite.

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa