Dziesmu svētkiem: par Eiropas mantojuma piemiņas monētas laišanu apgrozībā

Nominālvērtība: 1 lats

Svars: 31,47 g, diametrs: 38,61 mm

Metāls: 925º sudrabs, kvalitāte: proof

Kalta: 2008.g. Rahapaja Oy (Somija)

Mākslinieki: Arvīds Priedīte (grafiskais dizains), Ligita Franckeviča (plastiskais veidojums)

Monētas priekšpuse (averss)

Centrā – sieviete latviešu tautastērpā ar jāņuzālēm rokās, fonā – latviešu tautasdziesmas “Pūt, vējiņi” teksta fragments. Augšpusē puslokā pa labi – uzraksts LATVIJAS REPUBLIKA, lejasdaļā puslokā pa labi – gadskaitlis 2008.

Monētas aizmugure (reverss)

Centrā – vīrietis latviešu tautastērpā ar ozolzaru vainagu rokās, fonā – dziesmas “Gaismas pils” teksta fragments. Augšpusē pa labi puslokā uzraksts 1 LATS un Eiropas Savienības piemiņas monētu programmas “Eiropas mantojums” zīme.

Monētas josta

Uzraksts DZIESMAI ŠODIEN LIELA DIENA.

Latvijas Banka piektdien, 23.maijā, laida apgrozībā sudraba piemiņas monētu “Dziesmu svētki”. Tās grafisko dizainu veidojis mākslinieks Arvīds Priedīte, ģipša modeli – tēlniece Ligita Franckeviča. Monēta tiek izdota Eiropas Savienības piemiņas monētu programmā “Eiropas mantojums”, kas atspoguļo bagāto un dažādo Eiropas kultūras, arhitektūras, mākslas un vēstures mantojumu.

Latvijas XXIV Vispārējo dziesmu svētku un XIV Deju svētku gadā tapusi monēta, kurā māksliniekiem reizē meistarīgi un saviļņojoši izdevies fiksēt dziesmu – garīgās kultūras izpausmes veidu, kam bijusi sevišķa nozīme nacionālajā atmodā un valstiskuma iegūšanā un atgūšanā.

Sudraba 1 lata monēta “Dziesmu svētki” ir likumīgs maksāšanas līdzeklis Latvijas Republikā. Tās maksimālā tirāža – 10 000 eksemplāru, no tiem 5 000 paredzēti tirdzniecībai Latvijā. Monēta “Dziesmu svētki” būs iegādājama Latvijas Bankā un tradicionālajās monētu tirdzniecības vietās – bankās, suvenīru un juvelieru veikalos. Monētas cena Latvijas Bankas kasēs – Ls 22,50.

Dziesmu un deju svētki ir notikums, kurā tieši vai netieši iesaistās gandrīz ikviena Latvijas ģimene. Tādēļ Latvijas Banka šai īpašajā gadījumā izmantos pasaulē aprobētu praksi un Dziesmu svētku monētu kals gan sudrabā, gan – jubilejas monētas kaluma kvalitātē un skaistā iesaiņojumā – vara un niķeļa sakausējumā.

Arī otras, materiālā un izmērā atšķirīgās, bet izskata ziņā identiskās monētas tirāža būs 10 000 eksemplāru, un tā tiks laista apgrozībā pirms Dziesmu un deju svētkiem, jūnija otrajā pusē, par ko informēsim vēl atsevišķi.

Mārtiņš Grāvītis, Latvijas Bankas preses sekretārs

Teksts no monētas sertifikāta

Latvijas radīšana sākās ar latviešu tautasdziesmu un daudzbalsīgu kopā dziedāšanu gadskārtu svētkos. Tā iedvesmoja. Tā kalpoja par cietoksni, no kura doties kaujā un kur tverties grūtā brīdī.

1873.gada vasarā, kad Rīgas ielās ienāca Pirmo vispārīgo latviešu dziedāšanas svētku gājiens, apgaismotu eiropiešu skatījumā Baltijas metropole bija debesis muižniekiem, paradīze mācītājiem, zelta bedre ārzemniekiem un elle iedzimtajiem. Nu tā dimdēja pārmaiņu gaidās.

Kā Gaismas pils cēlās latviešu pašapziņa. Rīgu pārsteidza latviski gavilējoša tauta. Pilsētā no malu malām ieradās kori. Lepni nāca vīri un sievas skanīgām balsīm, pašaustos tērpos, ozolzaru vainagiem galvā un jāņuzālēm rokās. Ģermāņu konservatīvisma un panslāviskas agresijas piestrāvotā metropole lēni padevās kopkora valdzinājumam.

Rīga tapa par tagad jau UNESCO aizsargātā cilvēces mutvārdu un nemateriālā kultūras mantojuma – dziesmu svētku – galvaspilsētu.

Kopdziesmas žilbinošais gājiens, mezdams gaismas lokus Latvijas laikā un telpā, Rīgā atgriežas ar olimpiskajām spēlēm piemītošu regularitāti. Tas latviešus vadījis no apspiestības līdz brīvībai. Pret dziesmu svētkiem nav uzdrošinājusies karot neviena vara. Latviešu pašapziņas himna “Pūt, vējiņi” dziesmu svētku noslēgumā kopā ar skatītājiem dziedāta vienmēr, arī par spīti laikiem un vadoņiem. Gaisma saukta un pielūgta arī tad, kad lepnumu modinošā “Gaismas pils” oficiālajā repertuārā bijusi nevēlama.

Latvijas dziedāšanas svētki saglabājušies kā kultūras tīrradnis, kuru maz ietekmējis tirgus un popkultūra. Pārdzīvoti kari un represijas – tautu arvien no jauna izglābis dziesmu gars. Dziesmotās revolūcijas atjaunotajā Latvijā dziesmu svētku brīnums ir gan vairāku desmitu tūkstošu dalībnieku gājiens, gan dienām ilgi “dziesmu kari” un deju virpuļi, gan līksmes pieskandētās Rīgas naktis. Dziesmu svētki valdzina līdz asarām un ved pie mūžības atskārsmes.