Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija: Par Nacionālā attīstības plāna prioritātēm. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 21.05.2008., Nr. 78 https://www.vestnesis.lv/ta/id/175603

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Zemkopības ministrija: Par Lauku attīstības programmas apakšpasākumiem

Vēl šajā numurā

21.05.2008., Nr. 78

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija: Par Nacionālā attīstības plāna prioritātēm

 

Latvijas Nacionālā attīstības plāna 2007.–2013.gadam (NAP) ekspertu darba grupas, turpinot pagājušajā gadā sākto darbu, sagatavojušas starpziņojumus par vairākiem valsts attīstībai stratēģiski svarīgiem jautājumiem.

Atbilstoši NAP prioritātēm un stratēģiskajiem uzstādījumiem pagājušā gadā tika izveidotas sešas darba grupas, lai analizētu valsts attīstības procesus dažādos sektoros.

Darba grupa “Izglītots un radošs cilvēks” šajā pusgadā strādā pie priekšlikumu sagatavošanas un mērķu definēšanas efektīvi funkcionējošas mūžizglītības sistēmas izveidei Latvijā. Darba grupa savā starpziņojumā norādījusi uz būtiskiem sistēmas trūkumiem, piemēram, sistēmas pārvaldes finansēšanu, neatbilstošu izglītības piedāvājumu, kā arī uz līdzšinējo mūžizglītības mērķa grupu, kas neietver pieaugušos Latvijas iedzīvotājus.

Darba grupa uzsvērusi, ka augstskolas nepieciešams atzīt par potenciāliem mūžizglītības centriem, kā arī mācīšanās procesu attīstīt kā sabiedrības vērtību.

Darba grupa “Uzņēmumu tehnoloģiskā izcilība un elastība” šā pusgada laikā pēta eksporta veicināšanas iespējas. Izvērtējot eksporta attīstības tendences Latvijā šobrīd, eksperti norādījuši uz nepieciešamību veidot eksporta kreditēšanas un garantēšanas sistēmu, un, tā kā valstī šobrīd trūkst kopējas koordinētas rīcības eksporta atbalstam un eksporta veicināšanas aktivitātēm, ir nepieciešams lielāks finansiālais atbalsts.

Darba grupa “Zinātnes un pētniecības attīstība”, analizējot jautājumu par zinātnieku iesaisti inovatīvā uzņēmējdarbībā, norādījusi, ka Izglītības un zinātnes ministrija izstrādājusi zinātnes attīstībai ļoti būtisku plānošanas dokumentu – Zinātnes un tehnoloģijas attīstības pamatnostādnes 2007.–2013.gadam, kuru pirmo reizi Latvijas vēsturē ir sagatavojuši un iesnieguši paši zinātnieki, kas nozares vajadzības un attīstības tendences pārzina vislabāk. Pamatnostādnes vērstas uz to, lai uzlabotu zinātnes organizatorisko struktūru, nodrošinot izcilību zinātnē.

Tāpat eksperti akcentējuši, ka nozares sakārtošanai tiek izstrādāti vairāki normatīvie akti, kuros būs atrunāti rezultatīvie rādītāji, pēc kuriem novērtēt zinātnes ieguldījumu un attīstību, kā arī informējuši, ka Latvijā paredzēts veidot kompetences centrus, tādā veidā sekmējot zinātnes, izglītības un privātā sektora sadarbību Latvijas tautsaimniecības attīstībai nozīmīgos pētniecības virzienos.

Darba grupa “Valsts un sabiedrības attīstība” šajā pusgadā analizē publiskā, nevalstiskā un privātā sektora sadarbību Latvijā, lai identificētu labākos sadarbības modeļus, kādi tiek īstenoti jau šobrīd un kādus modeļus būtu lietderīgi iedzīvināt Latvijā.

Eksperti norādījuši, ka būtiskākie diskutējamie jautājumi skar NVO finansējuma jautājumu, politisko, cilvēcisko un profesionālo atbildību, iespējas deleģēt publiskās pārvaldes, pašvaldību funkcijas nevalstiskajam un privātajam sektoram, kā arī iedzīvotāju izglītošanu par iespējām un nepieciešamību iesaistīties NVO.

Savukārt darba grupas “Sakārtota uzņēmējdarbības un dzīves telpa” uzdevums ir pētīt energoefektivitātes paaugstināšanu kā uzņēmējdarbības efektivitāti veicinoša faktora iespējas un vēlamos risinājumus.

Darba grupa vērsusi uzmanību uz jautājuma aktualitāti saistībā ar kurināmā sadārdzināšanos, kā arī uz energoefektivitātes uzlabošanas nepieciešamību daudzdzīvokļu ēkās, jo liela daļa šādu ēku šobrīd atrodas tuvu avārijas stāvoklim. Tā kā analizējamais jautājums ir ļoti komplicēts, jāpiesaista visi saistīto nozaru speciālisti, risinot šo jautājumu kompleksi.  

NAP ekspertu darba grupas “Cilvēka labklājības kāpums” šā pusgada darba jautājums, vai, realizējot NAP pasākumus veselības aprūpes pakalpojumu un veselīga dzīvesveida, kā arī sociālo pakalpojumu pieejamības un kvalitātes nodrošināšanai, tiks panāktas pozitīvas pārmaiņas cilvēka labklājības līmenī – uzlabota dzīves kvalitāte un palielināsies provizoriskais cilvēka dzīves ilgums.

Darba grupa norādījusi, ka, piepildoties pesimistiskākajām prognozēm, ja demogrāfiskā situācija neuzlabosies, 2050.gadā Latvijā varētu būt vairs tikai 1,8 miljoni iedzīvotāju. Tāpat darba grupa norādījusi, ka veselības aprūpes jomā nepamatoti liela daļa plānoto un īstenoto pasākumu ir vērsti uz ārstniecības, nevis profilakses pasākumiem.

Balstoties uz darba grupu veikto analīzi un ziņojumos definētajiem secinājumiem un priekšlikumiem, šā gada jūlijā tiks sniegti priekšlikumi turpmākai rīcībai konkrētu rīcībpolitiku pilnveidošanai atbildīgajām nozaru ministrijām, lai nodrošinātu NAP izvirzīto mērķu sasniegšanu un valsts attīstību.

 

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas Komunikācijas nodaļa

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!