ATSAUCĒ IETVERT:
Par izglītības vērtību zemniekam (turpinājums). Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 8.09.1999., Nr. 292/294 https://www.vestnesis.lv/ta/id/17455
RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.
Par izglītības vērtību zemniekam
Oļģerts Krastiņš, Latvijas
Statistikas institūta laboratorijas vadītājs,
Inese Katkovska, asistente, - "Latvijas Vēstnesim"
2.tabula|
Ražošanas sašaurināšanas iemesli |
||||
| Izglītības grupas | ||||
| augstākā | vidējā | vispārējā | pamat- | |
| speciālā | vidējā | skolas | ||
| lauksaimn. | ||||
| Nav naudas | 24 | 28 | 31 | 28 |
| Nav realizācijas iespēju | 17 | 23 | 17 | 11 |
| Nav tehnikas vai tā nolietojusies | 15 | 18 | 19 | 17 |
Turpinājums no 1.lpp.
Lielākajai iedzīvotāju daļai saimniecību parādu tomēr nav. Par iespējām nomaksāt kārtējos parādus visoptimistiskāk domā saimnieki ar vidējo lauksaimniecības izglītību, bet zemnieki ar pamatskolas izglītību grimst pesimismā (skat. 1.tabulu).
Uz jautājumu, kā uzlabot saimniecības finansiālo stāvokli, atbildi "saņemt kredītu" uzrāda 16% saimnieku ar augstāko izglītību; 15% - ar vidējo lauksaimniecības izglītību; 11% - ar vispārējo vidējo izglītību un 5% - ar pamatskolas izglītību.
Daudz lielāks respondentu skaits vēlētos saņemt dotācijas. Procentu skaitļi iepriekšējā secībā: 44; 40; 32; 28%.
Saprotams, ka zemniekiem visvairāk sāp laikā nesaņemtā nauda par realizēto produkciju. Ja samaksu saņemtu laikā, varētu uzlabot saimniecības finansiālo stāvokli. Tā domā 47; 56; 52; 42% no respondentiem; atbilžu biežums nav redzami saistīts ar izglītību.
... un tomēr: nav naudas!
Aptaujas anketā bija jautājums par ražošanas sašaurināšanas iemesliem. Tas bija formulēts vispārēji. Atbildes varēja ierakstīt ne tikai to saimniecību vadītāji, kas ražošanu sašaurinājuši, bet arī citi, izsakot domas par lauksaimniecību vispār, ne tikai par savu uzņēmumu. Tāpat nebija noteikts, vai jāuzrāda tikai viens galvenais iemesls vai var uzrādīt vairākus. Līdz ar to samērā grūti izvēlēties bāzi procentu aprēķiniem tā, lai procentu skaitļu summa būtu simts. Turpmāk uzrādītie procenti rēķināti, attiecinot doto atbilžu skaitu pret respondentu skaitu, un sakārtoti iepriekšējā secībā - pēc izglītības grupām: no augstākās uz zemāko.
Dominē trīs galvenie ražošanas sašaurināšanas iemesli (2.tabula).
Ražotās produkcijas apjoms salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu
Kā redzams, izglītības līmenis šo cēloņu biežumu sistemātiski neietekmē.
Citi ražošanas sašaurināšanas iemesli; piemēram, nav darbaspēka, nav kvalificēta darbaspēka, zema produkcijas kvalitāte u.c., anketās parādījās retāk.
Apkopojot atbildes par saimniecību specializāciju, jāsecina, ka lielākā daļa iedzīvotāju lauku saimniecību nav specializētas. Kur specializācija ir, tā nedaudz korelē ar saimnieka izglītību. Saimnieki ar augstāku izglītības līmeni relatīvi biežāk izvēlas augkopību, bet ar zemāku izglītības līmeni - augkopības un lopkopības kombināciju.
Un tā nu latviešu sīkzemnieki ir nostādīti izvēles priekšā - vai nu naturālā saimniecība pēc tēvu tēvu metodēm un ar zirdziņu, vai moderna tehnoloģija ar iekļaušanos tirgus saimniecībā. Daudziem gribētos ko vidēju. Bet šeit vidusceļš nav "zelta ceļš". Tas izrādās grūts un neizdevīgs. Ir jāmācās un jādomā.
Iedzīvotāju lauku saimniecību īpašnieku (apsaimniekotāju)
1.tabulasavu saimniecību pašvērtējumi atkarībā no izglītības 1998.gadā, procentos
| Pozitīvi vērtējumi izglītības grupās | Neitrāli vērtējumi izglītības grupās | Negatīvi vērtējumi izglītības grupās | ||||||||||
| aug- | vidējā | vispā- | pamat- | aug- | vidējā | vispā- | pamat- | aug- | vidējā | vispā- | pamat- | |
| stā- | speciā- | rējā | skolas | stā- | speciā- | rējā | skolas | stā- | speciā- | rējā | skolas | |
| kā | lā lauks. | vidējā | kā | lā lauks. | vidējā | kā | lā lauks. | vidējā | ||||
| 1. Zemes platības pašreiz | ||||||||||||
| (par lielu, pietiekama, nepietiekama) | 10,6 | 13,7 | 12,6 | 14,3 | 76,1 | 73,5 | 78,2 | 78,8 | 13,3 | 12,8 | 9,2 | 6,9 |
| 2. Paredzamā zemes platība pēc gada | ||||||||||||
| (palielināsies, nemainīsies, samazināsies) | 13,3 | 9,8 | 4,0 | 2,4 | 82,8 | 81,8 | 89,1 | 88,8 | 3,9 | 8,4 | 6,9 | 8,8 |
| 3. Ražotās produkcijas apjoms gada laikā | ||||||||||||
| (pieaudzis, palicis nemainīgs, samazinājies) | 22,9 | 20,3 | 11,9 | 8,0 | 44,7 | 39,7 | 51,9 | 50,8 | 32,4 | 40,0 | 36,2 | 41,2 |
| 4. Finansiālais stāvoklis pārskata gadā | ||||||||||||
| (labs, apmierinošs, slikts) | 2,2 | 2,3 | 1,0 | 0,8 | 54,5 | 50,2 | 50,1 | 42,8 | 43,3 | 47,5 | 48,9 | 56,4 |
| 5. Paredzamais finansiālais stāvoklis pēc gada | ||||||||||||
| (uzlabosies, paliks nemainīgs, pasliktināsies) | 16,4 | 17,3 | 10,6 | 4,4 | 60,5 | 55,2 | 58,3 | 62,3 | 23,2 | 27,5 | 31,0 | 33,2 |
| 6. Iespēja nomaksāt parādus (ja ir) pēc viena gada | ||||||||||||
| (uzlabosies, paliks nemainīga, pasliktināsies) | 25,6 | 35,9 | 26,7 | 8,5 | 46,5 | 45,6 | 57,0 | 60,6 | 27,9 | 18,4 | 16,3 | 30,9 |
| 7. Kapitālieguldījumu apjoms pēc viena gada | ||||||||||||
| (palielināsies, paliks nemainīgs, samazināsies) | 29,3 | 25,5 | 22,4 | 8,2 | 58,5 | 58,5 | 59,2 | 69,4 | 12,2 | 16,0 | 18,4 | 22,4 |
| 8. Vispārējais saimniecības ekonomiski | ||||||||||||
| finansiālais stāvoklis pārskata gadā (labāks | ||||||||||||
| nekā iepriekšējā gadā, tāds pats, sliktāks) | 10,0 | 20,7 | 3,9 | - | 30,0 | 30,4 | 42,1 | 40,0 | 60,0 | 48,9 | 53,9 | 60,0 |
| 9. Paredzamais saimniecības ekonomiski | ||||||||||||
| finansiālais stāvoklis pēc gada (uzlabosies, | ||||||||||||
| paliks nemainīgs, | ||||||||||||
pasliktināsies) 25,0 29,7 17,8 3,5 45,0 39,6 60,3 56,5 30,0 30,8 21,9 40,0