Valsts sekretāru sanāksmē: 2008.gada 13.martā

ZM: Par kompensāciju maksājumu kārtību lauku un zivsaimniecības attīstībai

Zemkopības ministrija (ZM) ir izstrādājusi Ministru kabineta (MK) noteikumu projektu “Valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas kārtība lauku un zivsaimniecības attīstībai kompensāciju maksājumu veidā”, ko 13.martā izsludināja Valsts sekretāru sanāksmē.

Lai paaugstinātu lauksaimniecības sektora konkurētspēju, jāattīsta ražošana, jāveicina gados jaunu saimnieku ienākšana lauksaimniecības biznesā, kā arī jāsekmē modernāku tehnoloģiju ieviešana lauksaimniecībā.

Noteikumu projektā izstrādāti nosacījumi, kādā kārtībā veiks valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanu lauku un lauksaimniecības, kā arī zivsaimniecības attīstībai kompensāciju maksājumu veidā.

Normatīvais akts paredz, ka Latvijas Lauku attīstības programmas 2007.–2013.gadam (LAP) pasākums “Priekšlaicīgā pensionēšanās” radīs iespēju gados veciem saimniecību īpašniekiem, kuri nevēlēsies vai dažādu iemeslu dēļ nespēs turpināt un attīstīt saimniecisko darbību, varēs savu saimniecību vai tās daļu atdot, pārdot vai dāvināt, saņemot priekšlaicīgas pensionēšanās atbalstu un paturot zināmus resursus pārtikas ražošanai savam un ģimenes patēriņam.

Lai palielinātu uz tirgu orientētu saimniecību īpatsvaru kopējā saimniecību skaitā, jāveicina daļēji naturālo saimniecību darbības restrukturizācija. 58,4% no kopējā saimniecību skaita 2003.gadā produkciju ražoja pašu patēriņam, nepārdodot neko.

Katra trešā saimniecība ir tāda, kas pārdod mazāk nekā pusi no saražotās produkcijas apjoma. Tikai 13,4% no kopējā skaita ir saimniecības, kas vairāk nekā pusi produkcijas ražo pārdošanai. Atbalsta saņemšanas iespējas LAP pasākumā “Atbalsts daļēji naturālo saimniecību pārstrukturēšanai” ļaus kāpināt daļēji naturālo saimniecību jaudu.

Noteikumu projekts izstrādāts, lai zvejnieki, kuriem aktīvās darba gaitas jāpārtrauc no viņiem neatkarīgu apstākļu dēļ, varētu saņemt kompensācijas, ļaujot tiem pārprofilēties un stimulējot darbības uzsākšanu citā jomā ārpus zvejniecības. Savukārt pasākums “Pirmstermiņa pensionēšanās” radīs iespēju gados veciem zvejniekiem, kuri strādājuši uz zvejas kuģiem, kas nodoti sadalīšanai vai izmantošanai citiem mērķiem ārpus zivsaimniecības, un kuri dažādu iemeslu dēļ nespēj vai nevēlas turpināt darbu zvejniecībā, saņemt pirmstermiņa pensionēšanās atbalstu.

Noteikumu projekts attieksies uz LAP un Rīcības programmas Eiropas Zivsaimniecības fonda atbalsta ieviešanai Latvijā 2007.–2013.gadam pasākumiem, kuriem atbalsts tiks piešķirts kompensāciju maksājumu veidā. Šo pasākumu īstenošanai nepieciešamais kopējais publiskais finansējums lauku un lauksaimniecības attīstībai būs 94 425 655 lati, no kuriem Latvijas valsts ieguldījums būs 23 606 414 lati un Eiropas Savienības ieguldījums – 70 819 241 lats. Savukārt zivsaimniecības attīstībai paredzēti 5 195 373 lati, no kuriem Latvijas valsts ieguldījums – 3 896 530 lati un Eiropas Savienības ieguldījums – 1 298 843 lati.

Lai nodrošinātu minētā atbalsta piešķiršanu, papildus šim noteikumu projektam tiks izstrādāti Ministru kabineta noteikumu projekti, lai noteiktu valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas kārtību LAP pasākumiem “Priekšlaicīgā pensionēšanās”, “Lauksaimniekiem un mežsaimniekiem paredzēto konsultāciju pakalpojumu izmantošana”, “Atbalsts daļēji naturālo saimniecību pārstrukturēšanai”, “Ražotāju grupas”, kā arī Rīcības programmas pasākumam “Sociāli ekonomiskie pasākumi”.

Noteikumi stāsies spēkā pēc to apstiprināšanas valdībā un publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

ZM: Par graudu un graudu izstrādājumu tirgus attīstības tendencēm

Zemkopības ministrija (ZM) ir izstrādājusi informatīvo ziņojumu “Graudu un graudu izstrādājumu tirgus attīstības tendences un iepirkuma cenu izmaiņas”, ko 13.martā iesniedza Valsts sekretāru sanāksmē.

Graudkopība ir viena no nozīmīgākajām lauksaimniecības preču produkcijas ražošanas nozarēm Latvijā. Graudus izmanto maizes un miltu izstrādājumu un kombinētās spēkbarības ražošanā lopiem un putniem.

Tomēr tendences pasaulē un Eiropas Savienībā (ES) vēsta, ka nākotnē jāturpina attīstīt arī citi graudu izmantošanas virzieni – bioetanola ražošana un zemas kvalitātes graudu dedzināšana siltumenerģijas iegūšanai.

Aplūkojot lauksaimniecības preču galaprodukcijas struktūru 2006.gadā, augkopība veido 52,8%, bet lopkopība – 47,2%. Lai arī nozīmīgākais Latvijas lauksaimniecības produkts joprojām ir piens, kas veido aptuveni ceturto daļu no kopējās lauksaimniecības preču vērtības bāzes cenās, graudi šajā struktūrā ieņem nākamo augstāko pozīciju (20%).

Labības platības piecu gadu laikā pakāpeniski pieaugušas – 2007.gadā sasniedzot 17,9% attiecībā pret 2003.gadu. Līdz ar to ir palielinājusies arī iegūtā graudu kopraža, 2007.gadā sasniedzot 1,466 miljonus tonnu, un tas ir par 26% vairāk nekā 2006.gadā.

No kopējā saimniecību skaita 96% saimniecību saražo 27% no graudaugu kopražas, un 4% no saimniecību skaita saražo 63% no kopražas.

ES labības kopējā tirgus organizācija tika nodibināta 1962.gadā, par pamatu ņemot Francijas graudu tirgus modeli, kas darbojās jau kopš 1936.gada.

ES labības kopējā tirgus organizācija izmanto tirgus cenu atbalsta pasākumus un tiešos maksājumus labības audzētājiem.

Krievijas un Ukrainas noteiktie muitas nodokļi eksportam kropļo pasaules graudu tirgu.

Ja pasaules tirgus cenas ir zemākas nekā Eiropas Savienībā, ražotāju un tirgotāju interesēs ES var piešķirt eksporta atmaksas. Tās tiek regulāri fiksētas, pieņemot attiecīgas regulas, saskaņā ar situācijas maiņu pasaules tirgū. Ņemot vērā pasaules tirgus attīstības tendences, pašlaik eksporta subsīdijas netiek piemērotas.

2008.gada ES kopējās lauksaimniecības politikas vidēja termiņa pārskatā papildus padziļināti tiek pētīta graudu intervence, ņemot vērā biodegvielas augošo tirgu un graudaugu pieprasījuma pieauguma iespējamo ietekmi. Eiropas Komisija (EK) uzskata: lai netiktu mazināta miežu un mīksto kviešu konkurētspēja, pakāpeniski jāsamazina un jāatceļ intervence visiem lopbarības graudiem, kā tas 2007.gadā tika izdarīts ar kukurūzas intervenci.

Eiropas Komisijas veiktajā pētījumā “Par lauksaimniecības tirgus attīstību līdz 2007.–2014.gadam” tiek prognozēts, ka graudaugu platības 2014.gadā sasniegs 59 milj. ha, tomēr līdzšinējais pieaugums (~4% gadā) samazināsies līdz ~1%, jo ES-15 dalībvalstīs ir apgūta lielākā daļa platību.

EK prognozētā ražība 2014.gadā ir 5,1 t/ha. Var prognozēt, ka labības platības ES pieaugs arī 2008.gadā, jo īpaši to varētu ietekmēt šā gada graudu augstās cenas.

Graudu cenu pirmais lielais kāpums tika novērots jau 2007.gada sākumā. Tas izskaidrojams ar sliktām graudaugu ražām Ukrainā, Ungārijā, Rumānijā, Bulgārijā, ASV, Austrālijā, kā arī ar to, ka liela daļa graudu tiek izmantota bioenerģijas ražošanai.

2007.gada Latvijas rekordaugstā graudu raža un nesamērīgi augstās graudu cenas pasaules tirgū veicinājušas Latvijas graudu audzētājus saražoto produkciju eksportēt.

Maizes cenu pieaugums nav proporcionāls graudu un miltu cenu pieaugumam. Miltu cena pēdējos četros gados bijusi stabila 0,30 Ls/kg, tā pieaugusi 2007.gadā par 14%.

No tā var secināt, ka maizes cenu ietekmē dažādi ārējie faktori – energoresursu izmaksu palielināšanās, veikalu izstrādātā politika un citi faktori.

ZM: Par Nacionālo zivsaimniecības datu vākšanas programmu 2007.gadam

Zemkopības ministrija (ZM) ir izstrādājusi Latvijas Nacionālo zivsaimniecības datu vākšanas programmu 2007.gadam, ko 13.martā izsludināja Valsts sekretāru sanāksmē.

Zivsaimniecības datu vākšanas programmā ietvertas zvejas kapacitātes, zvejas piepūles vienību, nozvejas un zivju izkrāvumu datu vākšana un apkopošana, zivju krājumu zinātniskā uzskaite un zivju bioloģiskā izpēte, kā arī zvejniecības sektora ekonomiskā stāvokļa datu apkopošana un analīze atbilstoši 2007.gadam piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem.

Latvijas Nacionālā zivsaimniecības datu vākšanas programma 2007.gadam ir izstrādāta atbilstoši Eiropas Komisijas (EK) regulu un EK Zivsaimniecības zinātniskās, tehniskās un ekonomiskās komitejas (STECF) norādījumiem.

Tā paredz zvejas kapacitātes un zvejas piepūles, nozvejas, zivju izkrāvumu un zvejas piepūles vienību datu vākšanu un apkopošanu, kā arī zivju krājumu zinātnisko uzskaiti.

Datu vākšanā izmantoja Eiropas Savienības (ES) tiesību aktos un starptautiskajās organizācijās, piemēram, Starptautiskajā jūras pētniecības padomē (ICES), vispārpieņemtās metodikas.

Nacionālās zivsaimniecības datu vākšanas programmas 2007.gadam ekonomisko datu vākšanas prasību nodrošināšanai tika izmantoti divu veidu avoti – Latvijas zivsaimniecības integrētā kontroles un informācijas sistēmas (ZIKIS) datubāze (Zvejas žurnālu datubāze, Zvejas kuģu reģistrs) un Latvijas Centrālās statistikas pārvaldes aptaujas dati.

Zvejas kapacitātes novērtēšanai izmantota Latvijas zvejas kuģu reģistrā iekļautā informācija par Latvijas zvejas kuģiem. Tika noteikts kuģa tips, vecums, garums, tonnāža un galvenā dzinēja jauda. Zvejas piepūles novērtēšanai tika veikta zvejā iesaistīto komercsabiedrību aptauja, iegūstot informāciju par vidējo degvielas patēriņu.

Nozveju un zivju izkrāvumu novērtēšanu veica paralēli monitoringam uz kuģiem zvejas laikā un to apkopoja katram zvejas segmentam. Baltijas jūrā novērtēja arī izmetuma lielumu mencas un plekstes zvejā.

Lomu struktūras noteikšanai Baltijas jūrā tika veikta nozvejas bioloģiskā analīze, paraugus par zivju sugu garuma un vecuma sastāvu ievācot uz zvejas kuģiem zvejas laikā vai ostās. Sakarā ar salīdzinoši nelielo nozveju tāljūrā, kas nepārsniedz 5% no Eiropas Savienības kopējās nozvejas, un ievērojamām datu vākšanas izmaksām Latvija 2007.gadā pieprasīja atkāpi no prasības veikt tāljūras zvejā NAFO rajonā sarkanasaru un paltusu garuma un vecuma sastāva noteikšanu.

Dati par Baltijas jūras zivju sugu augšanu tika iegūti bioloģisko paraugu vākšanas laikā no zveju izkrāvumiem. Zvejniecības un zivju apstrādes sektora ekonomiskā stāvokļa novērtēšanai izmantoja Latvijas Centrālās statistikas pārvaldes, zvejas žurnālu un Latvijas zvejas kuģu reģistra datus.

Latvijas Nacionālajai zivsaimniecības datu vākšanas programmas nodrošināšanai 2007.gadā tika iedalīti līdzekļi 327,9 tūkstošu latu apmērā. Daļu no 2007.gadā izlietotajiem finanšu līdzekļiem atmaksā ES.

ZM: Par atbalsta piešķiršanas nosacījumiem daļēji naturālo saimniecību pārstrukturēšanai

Zemkopības ministrija (ZM) ir izstrādājusi Ministru kabineta (MK) noteikumu projektu “Valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas kārtība Lauku attīstības programmas 2007.–2013.gadam pasākumam “Atbalsts daļēji naturālo saimniecību pārstrukturēšanai””, ko 13.martā izsludināja Valsts sekretāru sanāksmē.

Noteikumu projekts izstrādāts, lai noteiktu valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas kārtību Lauku attīstības programmas 2007.–2013.gadam pasākumam “Atbalsts daļēji naturālo saimniecību pārstrukturēšanai”.

Uz valsts un Eiropas Savienības atbalstu daļēji naturālo saimniecību pārstrukturēšanai attiecas arī normatīvie akti par valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanu lauku un zivsaimniecības attīstībai kompensāciju maksājumu veidā.

Pasākuma “Atbalsts daļēji naturālo saimniecību pārstrukturēšanai” mērķis ir veicināt daļēji naturālo saimniecību pārstrukturēšanu, sekmējot komerciālas un konkurētspējīgas saimnieciskās darbības attīstību, tādējādi nodrošinot ienākumu līmeņa palielināšanos lauku reģionos un veicinot lauku sociālekonomiskās telpas attīstību. Pasākuma īstenošanas vieta ir Latvijas lauku teritorija un ieviešanas laiks ir 2008. un 2009.gads.

Normatīvais akts paredz, ka atbalsta pretendents var būt fiziska vai juridiska persona, kuras saimnieciskā darbība galvenokārt ir saistīta ar lauksaimnieciskās produkcijas ražošanu pašpatēriņam un kura katru gadu sniedz gada pārskatu vai gada ienākumu deklarāciju Valsts ieņēmumu dienestam.

Atbalsta pretendenta saimnieciskās darbības neto apgrozījumam, neieskaitot subsīdijas, kas izmaksātas kā valsts vai Eiropas Savienības atbalsts lauksaimniecībai un lauku attīstībai, par pēdējo noslēgto gadu jābūt vismaz 2200 latiem, bet nepārsniedzot 7000 latus. Atbalsta pretendenta deklarētajai dzīvesvietai jābūt projekta īstenošanas vietā, kas atrodas lauku teritorijā.

Atbalsta pretendenta īpašumā jābūt lauksaimniecībā izmantojamai zemei. Šī prasība neattieksies uz nozarēm, kuru specifika ļauj veikt lauksaimniecisko ražošanu bez zemes īpašuma.

Tāpat arī lauksaimnieka ieņēmumiem no lauksaimnieciskās ražošanas jāveido vismaz 50% no kopējās saimnieciskās darbības neto apgrozījuma un jābūt izstrādātam saimniecības attīstības plānam pieciem gadiem.

Saistību periodā, kas būs pieci gadi, minimālajam ieguldījuma apjomam būs jābūt vismaz 5000 latu, bet pirmo trīs gadu laikā vismaz 3000 latu. Saistību perioda ceturtajā gadā Lauku atbalsta dienests pārskatīs ieguldījumu atbilstību iepriekš minētajam saimniecības attīstības plānam. Ja plānā paredzētie ieguldījumi trīs gadu pārskata termiņā netiks veikti, tad turpmāk atbalsts netiks piešķirts, tomēr saņemtais atbalsts nebūs jāatmaksā.

Atbalsts tiks piešķirts kā vienotas likmes summa. Atbalsta maksimālais apjoms saimniecībai būs 1000 latu gadā, un tas tiks maksāts ne ilgāk kā piecus gadus pēc kārtas.

Atbalsta pasākums tiks finansēts no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA), paredzot Latvijas valsts līdzfinansējumu. Kopējais publiskais finansējums pasākumam “Atbalsts daļēji naturālo saimniecību pārstrukturēšanai” ir 46 019 840 lati, tai skaitā Eiropas Savienības līdzfinansējums (75%) ir 34 514 808 lati un valsts līdzfinansējums (25%) ir 11 504 956 lati.

Noteikumi stāsies spēkā pēc to apstiprināšanas valdībā un publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa

ZM: Par sociāli ekonomiskiem pasākumiem zivsaimniecības attīstībā

Zemkopības ministrija (ZM) ir izstrādājusi Ministru kabineta (MK) noteikumu projektu “Valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas kārtība kompensāciju maksājumu veidā zivsaimniecības attīstības pasākumam “Sociāli ekonomiskie pasākumi””, ko 13.martā izsludināja Valsts sekretāru sanāksmē.

Zvejniecības sektorā, lai sabalansētu zvejas flotes kapacitāti atbilstoši pieejamajiem zivju resursiem, daļa zvejas kuģu atbilstoši Latvijas zvejas flotes piepūles sabalansēšanas plānā 2007.–2013.gadam paredzētajam, tiek izņemti no aktīvās zvejas. Kompensācijas zvejniekiem, kuru aktīvās darba gaitas jāpārtrauc no viņiem neatkarīgu apstākļu dēļ, radīs iespēju pārprofilēties un stimulēs sākt darbību citā jomā ārpus zvejniecības.

Atbalsta pasākuma mērķis ir veicināt zvejniecības efektivitāti un konkurētspēju, kā arī piedāvāt iespēju priekšlaicīgi pensionēties gados veciem zvejniekiem, kuri strādājuši uz kuģiem, kas nodoti sadalīšanai vai izmantošanai citiem mērķiem ārpus zvejniecības.

Kompensāciju varēs saņemt atbalsta pretendents, kurš vismaz 12 mēnešus pēdējos divos gados ir strādājis uz zvejas kuģa, ar kuru pilnīgi pārtraukta zvejas darbība. Par atbalsta pretendentu ir jābūt veiktām valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām valsts budžetā pēdējo divu gadu laikā, kā arī viņa ienākumi no zvejniecības pēdējos divos gados veido vismaz 51% no kopējiem ienākumiem.

Pirmstermiņa pensiju varēs saņemt atbalsta pretendents, kura vecums nav mazāks par 55 gadiem un iesnieguma iesniegšanas brīdī atbalsta pretendents vēl nav sasniedzis valsts vecuma pensijai atbilstošo vecumu. Ne mazāk kā pēdējos sešus mēnešus zvejojis uz zvejas kuģa, ar kuru pilnīgi pārtraukta zvejas darbība, un vismaz piecus gadus pēdējo septiņu gadu laikā strādājis par zvejnieku uz Latvijas zvejas kuģiem, kuri iekļauti Valsts zivsaimniecības pārvaldes zvejas kuģu sarakstā. Par atbalsta pretendentu jābūt veiktām valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām valsts budžetā pēdējos piecos gados. Pretendenta ienākumiem no zvejniecības pēdējos divos gados jāveido vismaz 51% no kopējiem ienākumiem. Pirmstermiņa pensijas izmaksa tiks pārtraukta ar dienu, kurā atbalsta pretendents sasniegs valsts noteiktu vecumu pensijas saņemšanai.

Noteikumi stāsies spēkā pēc to apstiprināšanas valdībā un publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

ZM: Par atbalstu enerģijas ražošanai no lauksaimnieciskas un mežsaimnieciskas izcelsmes biomasas

Zemkopības ministrija (ZM) ir izstrādājusi Ministru kabineta (MK) noteikumu projektu “Valsts un Eiropas Savienības atbalsta Lauku attīstības programmas 2007.–2013.gadam pasākuma “Atbalsts uzņēmumu radīšanai un attīstībai (ietverot ar lauksaimniecību nesaistītu darbību dažādošanu)” apakšpasākumam “Enerģijas ražošana no lauksaimnieciskas un mežsaimnieciskas izcelsmes biomasas” piešķiršanas kārtība”, ko 13.martā izsludināja Valsts sekretāru sanāksmē.

Apakšpasākuma “Enerģijas ražošana no lauksaimnieciskas un mežsaimnieciskas izcelsmes biomasas” mērķis ir atbalstīt uzņēmumus, kuri izveido enerģijas ražošanu no lauksaimnieciskas vai mežsaimnieciskas izcelsmes biomasas, paredzot saražoto enerģiju realizēt galvenokārt ārpus uzņēmuma. Līdz 2008.gada 31.decembrim pasākuma īstenošanas vieta būs visa Latvijas teritorija, izņemot republikas pilsētas un rajonu administratīvo centru pilsētas (izņēmums neattiecas uz lauku teritorijām rajonu administratīvo centru pilsētās ar lauku teritorijām), no 2009.gada 1.janvāra – visa Latvijas teritorija, izņemot republikas pilsētas un pilsētas ar iedzīvotāju skaitu virs 5000 (izņēmums neattiecas uz pilsētu ar lauku teritorijām, kur iedzīvotāju kopskaits pārsniedz 5000, lauku teritorijām).

Atbalstu varēs saņemt pretendents, kas ir juridiska vai fiziska persona, kura ražo Eiropas Kopienas dibināšanas līguma pirmajā pielikumā minēto lauksaimniecības produkciju, vai atbilstīga lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība.

Noteikumu projekts paredz, ka apakšpasākuma ietvaros tiks atbalstītas investīcijas jaunu iekārtu iegādē un būvniecībā, lai nodrošinātu siltumenerģijas un elektroenerģijas ražošanu no lauksaimnieciskas un mežsaimnieciskas izcelsmes biomasas, neietverot ražošanā izmantojamo izejvielu sagatavošanu.

Normatīvais akts izstrādāts, lai noteiktu nosacījumus un kārtību, kāda jāievēro atbalsta pretendentam, lai saņemtu atbalstu. Atbalsta pretendentam jāsagatavo biznesa plāns vismaz trīs gadiem.

Atbalsta intensitāte apakšpasākuma ietvaros plānotajām investīcijām ir 40% no kopējās attiecināmo izmaksu summas. Trīs gadu periodā vienam atbalsta pretendentam kopējā attiecināmo izmaksu summa atbilst 800 Ls/kWel, nepārsniedzot 3 000 000 latu.

Apakšpasākumam plānotais atbalsts no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai veicinās lauksaimnieciskas un mežsaimnieciskas ražošanas procesa rezultātā radušos blakusproduktu pārstrādi enerģijā, kas tiks izmantota energoapgādei un uzlabos uzņēmējdarbības vidi laukos, papildus risinot arī vides problēmas.

Noteikumi stāsies spēkā pēc to apstiprināšanas valdībā un publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa