Valsts budžeta revīzijas departamenta kolēģijas lēmums Nr.5.1-2-224/99

Rīgā 1999.gada 30.jūnijā

Par valsts budžeta līdzekļu izlietojumu 1998.gadā sakarā ar valsts pārvaldes iestādēs (institūcijās) noslēgtajiem vadības līgumiem

Valsts kontroles Valsts budžeta revīzijas departamenta kolēģija: departamenta direktors K.Beljānis un kolēģijas locekļi R.Bērziņa, B.Breidaks, M.Prāma un R.Zonenbergs izskatīja 32 revīziju rezultātus par rīcību ar valsts budžeta līdzekļiem 1998.gadā valsts pārvaldes iestādēs (institūcijās) sakarā ar tajās noslēgtajiem vadības līgumiem un

konstatēja:

Atbilstoši Ministru kabineta 1997.gada 21.janvārī pieņemtajiem noteikumiem Nr.46 "Noteikumi par vadības līgumiem" revidētajās valsts pārvaldes institūcijās 1998.gadā bija noslēgti 890 vadības līgumi. Revīzijas ir veiktas Valsts kancelejā, Valsts prezidenta kancelejā, vienpadsmit ministrijās, sešpadsmit ministriju pakļautības iestādēs, Eiropas integrācijas birojā, Valsts pārvaldes reformas birojā un Valsts civildienesta pārvaldē.

Uz noslēgto vadības līgumu pamata 1998.gadā valsts pārvaldes institūcijās no atalgojumam paredzētajiem līdzekļiem izlietoti Ls 1 057 297,64, izmaksājot tos 653 iestāžu štata un 30 ārštata darbiniekiem. Amatalgās šiem pašiem darbiniekiem minētajā periodā izmaksāti Ls 1 338 965,55 un dažādās prēmijās un pabalstos — Ls 573 960,83. Kopsummā minētajiem darbiniekiem atalgojumos 1998.gadā izmaksāti Ls 2 970 224,02.

Uzņēmumu reģistrā, Tieslietu ministrijā, Labklājības ministrijā, Aizsardzības ministrijā, Sanitārajā robežinspekcijā un Sporta pārvaldē ir izdoti iekšējie noteikumi par vadības līgumu slēgšanu.

Novērtējot valsts pārvaldes institūcijās noslēgtos vadības līgumus kopumā, nav iespējams konstatēt, kā šie līgumi ir veicinājuši resursu efektīvu izmantošanu valsts pārvaldes institūcijās budžeta programmās un apakšprogrammās noteikto mērķu sasniegšanā. Vadības līgumos paredzētās prēmijas un piemaksas veicina amatpersonu materiālo ieinteresētību līguma izpildē, bet līgumos nav noteikti efektivitātes kritēriji paveiktā darba rezultātu novērtēšanai, līdz ar ko maksājumi pēc vadības līgumiem faktiski pārvēršas par neierobežotām ikmēneša piemaksām pie iestāžu darbinieku amatalgām, kādas nav paredzētas Ministru kabineta 1996.gada 10.septembrī pieņemtajos noteikumos Nr.351 "Noteikumi par darba samaksas sistēmu atsevišķu no budžeta finansējamo iestāžu darbiniekiem" un 1996.gada 8.oktobrī pieņemtajos noteikumos Nr.380 "Noteikumi par valsts civildienesta ierēdņu amatiem un ierēdņu kandidātu atalgojumu pārejas posmā". Ministru kabineta apstiprinātajos Noteikumos par vadības līgumiem 3.punktā paredzēts, ka vadības līgums neaizstāj Latvijas darba likumu kodeksā un likumā "Par valsts civildienestu" noteiktās darba un dienesta attiecības, kā arī darba un dienesta attiecības, ko nosaka īpaši likumi, bet nav noteikts, ka vadības līgumā kā būtisks nosacījums par veicamiem uzdevumiem un sasniedzamajiem mērķiem nav uzrādāmi tie paši darba uzdevumi, kas darbiniekam jāveic sakarā ar minētajos likumos paredzēto tiešo darba pienākumu izpildi. Iekļaujot vadības līgumos darbinieku tiešos dienesta pienākumus kā veicamos uzdevumus un sasniedzamos mērķus, kā tas darīts lielākajā daļā no revidētajām iestādēm, turklāt neparedzot efektivitātes kritērijus, zaudēta vadības līgumu noslēgšanas jēga.

Netiek nodrošināta pietiekama vadības līgumu slēgšanas un izpildes kontrole, kādu paredz Ministru kabineta pieņemtie Noteikumi par vadības līgumiem: no valsts pārvaldes institūcijās noslēgtajiem 890 vadības līgumiem Valsts kancelejā nav iesniegts 121 līgums, pārskatus par vadības līgumu izpildi Valsts kancelejā nav iesniegušas sešas valsts pārvaldes institūcijas (Energoapgādes regulēšanas padome, Sporta pārvalde, Sanitārā robežinspekcija, Valsts pārvaldes reformas birojs, Valsts civildienesta pārvalde un Valsts prezidenta kanceleja), bet trīs institūcijas tos iesniegušas pēc noteiktā termiņa (Tieslietu ministrija, Kultūras ministrija, Eiropas integrācijas birojs), un Valsts kanceleja reizi ceturksnī nav informējusi Ministru kabinetu par noslēgtajiem vadības līgumiem, to saturu un izpildi. Revīzijā 1999.gadā Valsts kancelejā uzrādīts tikai pārskats par 1998.gadā noslēgto vadības līgumu skaitu, kas bija sagatavots iesniegšanai Ministru kabinetā. Kontroli par līdzekļu izlietojumu vadības līgumiem 1998.gadā ir apgrūtinājis arī tas, ka likumā "Par valsts budžetu 1998.gadam" līdzekļi izdevumiem sakarā ar šiem līgumiem nav apstiprināti atsevišķi no kopējā darba samaksas fonda, un līdz ar to vadības līgumiem paredzētās summas valsts budžeta institūcijās iestāžu uzturēšanas un pasākumu izmaksu tāmēs atsevišķi nebija izdalītas (likumā "Par valsts budžetu 1997.gadam" pēc vadības līgumiem izmaksājamās summas bija uzrādītas atsevišķi). Arī Valsts kasē iesniegtie pārskati nedod priekšstatu par valsts budžeta līdzekļiem, kas faktiski izlietoti sakarā ar vadības līgumiem, jo naudas plūsmas pārskatā šie līdzekļi atsevišķi netiek parādīti, bet pārskata formā par štata vienību plāna izpildi tiek parādīts tikai kopējais darbinieku skaits, ar kuriem noslēgti vadības līgumi.

Ministru kabineta Noteikumos par vadības līgumiem nav pienācīgi atrisināts jautājums par samaksu, kas noved pie neattaisnota valsts budžeta līdzekļu izlietojuma. Piemēram, Tieslietu ministrijā ar vienu un to pašu darbinieku par vienu un to pašu uzdevumu veikšanu vienlaicīgi ir slēgti divi vadības līgumi: vienu līgumu parakstījis ministrs, bet otru — valsts sekretāra vietnieks. Kolēģijas sēdē revidējamās iestādes pārstāvis paskaidroja, ka Ministru kabineta noteikumos nav ierobežots ar vienu un to pašu darbinieku slēdzamo vadības līgumu skaits, tāpēc šajā gadījumā vienlaicīgi ir bijis iespējams noslēgt vairākus līgumus ar to pašu darbinieku. Par atlīdzību pēc vadības līgumiem Ministru kabineta noteikumos paredzētas prēmijas un piemaksas, bet nav reglamentēta piemaksu un prēmiju aprēķināšanas un izmaksas kārtība. Tas novedis pie tā, ka vairākās valsts pārvaldes institūcijās maksa pēc vadības līgumiem izdarīta par laiku, kad darbinieki faktiski nav strādājuši — atvaļinājuma un slimošanas laikā, aprēķinot piemaksas ne tikai pie mēneša amatalgām, bet arī pie atvaļinājuma naudas un pie slimības pabalsta. Šādi izmaksāta atlīdzība pēc vadības līgumiem revidētajās iestādēs kopsummā Ls 19 116,36 apmērā. Nav ierobežots arī pēc vadības līgumiem izmaksājamās atlīdzības apmērs, tāpēc revidētajās iestādēs konstatēti atšķirīgi maksājumi: vislielākie ir bijuši Valsts kancelejā, kur piemaksas un prēmijas atsevišķiem darbiniekiem pārsniedz trīskāršu apmēru no mēneša amatalgas (visiem darbiniekiem Valsts kancelejā izmaksātā atlīdzība pēc līgumiem 1998.gadā vidēji bija 156% apmērā no mēneša amatalgas) un Latvijas Vides aizsardzības fondā — vidēji 175,9%, bet vismazākais — Sanitārajā robežinspekcijā, kur vidējais piemaksu apmērs ir 23,5% no mēneša amatalgas.

Kolēģija atzīst, ka atlīdzība pēc vadības līgumiem normatīvajos aktos paredzēta par konkrētu uzdevumu veikšanu un mērķu sasniegšanu sakarā ar darbu, kas veikts darbiniekam strādājot, nevis atpūšoties atvaļinājuma laikā vai slimojot. Tāpēc darbinieku atvaļinājuma un slimības laikā uz vadības līgumu pamata izdarītie maksājumi atzīstami par nepareizi veiktiem un sakarā ar to nosakāmi uzrēķini, lai nepareizi izmaksātie valsts līdzekļi tiktu atgriezti valsts budžetā. Sakarā ar minēto nosakāmi šādi uzrēķini: Valsts kancelejai — Ls 8589,01, Kultūras ministrijai — Ls 659,80, Ārlietu ministrijai — Ls 2323,14, Eiropas integrācijas birojam — Ls 275,48, Valsts Hidrometeoroloģijas pārvaldei — Ls 119,40, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai — Ls 2896,00, Jūras vides pārvaldei — Ls 188,08, Centrālajai dzīvojamo māju privatizācijas komisijai — Ls 3892,49, Valsts civildienesta pārvaldei — Ls 172,96.

Vēl uzrēķini nosakāmi arī par šādiem ar vadības līgumu noslēgšanu un izpildi saistītiem nelikumīgiem un nepareiziem darījumiem.

Valsts kancelejā, nepareizi piemērojot līgumā noteikto koeficientu, pārmaksāts Ls 21,54, par ko nosakāms uzrēķins Valsts kancelejai.

Tieslietu ministrijā, neievērojot Ministru kabineta 1997.gada 21.janvārī apstiprināto noteikumu Nr.46 "Noteikumi par vadības līgumiem" 6.1.punktu, kas paredz, ka vadības līgumus slēdz ministrs vai ar viņa rīkojumu pilnvarota amatpersona, 1998.gadā ar vienu un to pašu darbinieku — likumdošanas departamenta direktora vietnieku par to pašu uzdevumu izpildi vienā un tajā pašā laika periodā slēgti divi līgumi, sakarā ar ko nelikumīgi pārmaksāti Ls 755, kas Tieslietu ministrijai nosakāmi uzrēķinā.

Kultūras ministrijā pirms vadības līgumu noslēgšanas par 1998.gada janvāri 8 ministrijas darbiniekiem nepareizi izmaksāti Ls 974,19, par ko Kultūras ministrijai nosakāms uzrēķins.

Izglītības un zinātnes ministrijā 1998.gadā bija noslēgti 192 vadības līgumi, tai skaitā vadības līgumi noslēgti ar 30 ārštata darbiniekiem, kam uz šo līgumu pamata izmaksāti Ls 11 348, un ievērojams vadības līgumu skaits noslēgts, neievērojot Ministru kabineta apstiprināto Noteikumu par vadības līgumiem 6.1. un 6.2.punktus. Revīzijā nav noskaidrots, kāda naudas summa izmaksāta pēc vadības līgumiem, kas noslēgti neatbilstoši normatīvo aktu prasībām, tādēļ Izglītības un zinātnes ministrijā veiktā revīzija (revīz. uzdevums Nr.5.1—2—191/99.g.) nav slēdzama un nosakāma papildu revīzija augstākminēto jautājumu noskaidrošanai.

Satiksmes ministrijā no vadības līgumiem paredzētajiem līdzekļiem uz ministrijas valsts sekretāra rīkojumu pamata prēmēti līgumu līdzizpildītāji, ar kuriem vadības līgumi nebija slēgti, izmaksājot Ls 14 710. Ministru kabineta Noteikumos par vadības līgumiem vadības līgumu līdzizpildītājiem izmaksas nav paredzētas, tādēļ atzīstams, ka minētā summa izmaksāta nelikumīgi. Bet, ņemot vērā to, ka atlīdzību saņēmušie līdzizpildītāji ir piedalījušies vadības līgumos paredzēto uzdevumu veikšanā un, kā tas minēts pārskatos par līgumu izpildi, uzdevumi ir veikti, apsverams jautājums par norēķinu apstiprināšanu par minētajiem darījumiem. Tā kā izmaksātā summa pārsniedz Ls 3000, jautājuma izskatīšana nododama Valsts kontroles padomei.

Kolēģijas sēdē piedalījās un paskaidrojumus sniedza Valsts kancelejas Finansu departamenta vadītāja A.Pūpola un juriskonsults E.Stankevičs; Satiksmes ministrijas Stratēģiskās plānošanas departamenta Budžeta un finansu nodaļas vadītājas vietniece L.Ļubka; Centrālās dzīvojamo māju privatizācijas komisijas priekšsēdētājs Z.Ziediņš; Tieslietu ministrijas valsts sekretāra palīgs H.Naglis un Plānu un finansu departamenta direktore, galvenā grāmatvede L.Lapinska; Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas valsts sekretāra vietnieks A.Eglājs un Budžeta un finansu nodaļas vadītāja T.Rošaka; Kultūras ministrijas Administratīvā departamenta direktors J.Vrubļevskis un Finansu departamenta direktore A.Lunga; Ārlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieks J.Kārkliņš; Izglītības un zinātnes ministrijas Finansu—ekonomikas departamenta vecākā referente V.Ozolniece un Revīzijas un kontroles departamenta direktors L.Mankovs.

Pamatojoties uz likuma "Par Valsts kontroli" 16.pantu, 19.panta 2.punktu un 33.panta 3.punktu, kā arī Valsts kontroles revīzijas reglamenta 54., 55., 59. un 61.pantiem, Valsts budžeta revīzijas departamenta kolēģija

nolēma:

1. Noteikt uzrēķinus Valsts kancelejai Ls 8610,55, Kultūras ministrijai — Ls 1633,99, Ārlietu ministrijai — Ls 2323,14, Eiropas integrācijas birojam — Ls 275,48, Valsts Hidrometeoroloģijas pārvaldei — Ls 119,40, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai — Ls 2896,00, Jūras vides pārvaldei — Ls 188,08, Centrālai dzīvojamo māju privatizācijas komisijai — Ls 3892,49, Valsts civildienesta pārvaldei — Ls 172,96 un Tieslietu ministrijai — Ls 755,00 apmērā, nosakot, ka visas uzrēķina summas ieskaitāmas valsts budžetā;

2. Noteikt papildu revīziju Izglītības un zinātnes ministrijā pēc revīzijas uzdevuma Nr.5.1—2—19/99.g., kas veicama līdz 1999.gada 16.augustam;

3. Nodot Valsts kontroles padomei izskatīšanai jautājumu par 1998.gadā Satiksmes ministrijā sakarā ar vadības līgumiem veikto darījumu apstiprināšanu Ls 14 710 apmērā, kas izmaksāti vadības līgumu līdzizpildītājiem bez atsevišķu līgumu noslēgšanas ar tiem;

4. Par revīzijas rezultātiem sagatavot valsts kontrolierim ziņojumu iesniegšanai Saeimā;

5. Slēgt revīzijas, kas noteiktas ar revīzijas uzdevumiem Nr.Nr.5.1-2-105; 5.1-2-153; 5.1-2-154; 5.1-2-155; 5.1-2-158; 5.1-2-159; 5.1-2-160; 5.1-2-161; 5.1-2-162; 5.1-2-163; 5.1-2-164; 5.1-2-165; 5.1-2-166; 5.1-2-167; 5.1-2-168; 5.1-2-169; 5.1-2-170; 5.1-2-171; 5.1-2-172; 5.1-2-173; 5.1-2-174; 5.1-2-175; 5.1-2-176; 5.1-2-188; 5.1-2-189; 5.1-2-190; 5.1-2-194; 5.1-2-195; 5.1-2-196; 5.1-2-214; 5.1-2-224.

Lēmumu var pārsūdzēt Valsts kontroles padomē mēneša laikā no lēmuma paziņošanas dienas, iesniedzot sūdzību Valsts budžeta revīzijas departamentā.

Departamenta direktors K.Beljānis

Kolēģijas locekļi: R.Bērziņa, B.Breidaks, M.Prāma, R.Zonenbergs