Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Sapratu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ar pirmajiem ziediem pirmajam latviešu botāniķim. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 11.05.2001., Nr. 73 https://www.vestnesis.lv/ta/id/17211

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Atmiņas no tautiskā laikmeta

Vēl šajā numurā

11.05.2001., Nr. 73

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Ar pirmajiem ziediem pirmajam latviešu botāniķim

Dabas pētniekam, skolotājam, folkloristam un dzejniekam Jānim Ilsteram 14.maijā — 150

Gaišzilās pavedienu veronikas, violetās velnarutku grābeklītes, sārtās pūkainās zemzālītes, spilgti oranžās košās agrenes un daudz citu pavasara ziedaugu, kas līdz ar pavasari sāk greznot Latvijas pļavas, mežus un grāvmalas, šajās dienās var apskatīt izstādē Dabas muzejā, kur 3.maijā notika Jāņa Ilstera atceres sarīkojums. Jānis piedzima Vestienā septiņu bērnu ģimenē, un Ilsteru dižais dzimtas koks joprojām kuplo. Ir izveidots Jāņa Ilstera fonds, kas cieši sadarbojas ar Latvijas Dabas muzeju, uztur sakarus ar lauksaimniecības un medicīnas studentiem un skolu jaunatni, veicinot interesi par bioloģiju, botāniku un zooloģiju kā Latvijas kultūras un latviskās dzīvesziņas sastāvdaļu.

Šogad, kad visa Eiropa svin Valodu gadu, īpaši varētu izcelt Jāņa Ilstera lielo darbu latviešu valodas kuplināšanā. Ar viņa svētību mūsu valodā iesakņojušies tādi daiļskanīgi augu nosaukumi kā gundega, pienene, vizbulīte, magone, mežrozīte, rudzupuķe, purene, kaķpēdiņa, maijrozīte. Pavisam viņš deva latviskus vārdus ap trīssimt ziedaugiem, kļūstot par latviešu botānikas terminoloģijas pamatlicēju. Viņš sarakstījis pirmo latviešu botānikas grāmatu "Botānika tautas skolām un pašmācībai" (1883), publicējis neskaitāmus rakstus par Latvijas dabu un atstājis 18 herbāriju sējumus "Flora Baltica", no kuriem gandrīz puse ir ar Daugavas piekrastē savāktajiem augiem, kas dod liecību par Daugavas ielejas floru pirms vairāk nekā simt gadiem. Diemžēl manuskriptā palicis Jāņa Ilstera sastādītais Latvijas putnu sugu saraksts, zooloģijas grāmata un viņa apkopotais zooloģijas terminu krājums.

Jāņa Ilstera interešu un darbības lauks bija ļoti plašs un daudzveidīgs. Līdztekus dabaszinātnēm viņš rakstīja par praktiskās zemkopības, pedagoģijas, etnogrāfijas un daudziem citiem jautājumiem, rakstīja arī dzejoļus, ko Āronu Matīss apkopoja grāmatiņā "Sīkrozītes, magonītes jeb dzejas ziediņi". Nepublicēta palikusi apcere "Dzejīga valodiņa par dabas valsti Tēvijā", kas pauž autora attieksmi pret dzeju, valodu, dabu un arī Latviju. Ļoti būtisks ir Jāņa Ilstera pienesums mūsu folkloras mantojuma apzināšanā un bagātināšanā: viņš "Latvju Dainām" iesūtījis 865 tautasdziesmas, kā arī savācis daudz pasaku, ticējumu un teiku.

Par visu to tika runāts arī atceres sarīkojumā, kur līdz ar Ilsteru dzimtas un dzimtās puses pārstāvjiem un lielo dabas pētnieku saimi piedalījās arī rakstniecības un mākslas druvu kopēji. Tika svinīgi atvērts Jāņa Ilstera buklets. Par viņa dzīves gājumu, kas tolaik nedziedināmas sirds kaites dēļ diemžēl aprāvās 48. mūža gadā, stāstīja bioloģijas zinātņu doktors Edgars Vimba. Jānis Ilsters dzimis Vestienas "Gretēs" kā saimnieka dēls, beidzis Ērgļu draudzes skolu un pēc tautskolotāja eksāmena nokārtošanas strādājis Vestienā, Liezērē un Ozolaines bērnu patversmē Rīgā. Te viņš iestājas Dabas pētnieku biedrībā, čakli izmanto tās bagāto bibliotēku un daudz mācās. Sešus gadus viņš pavadīja Pļaviņās, strādājot par mājskolotāju, korespondentu un grāmatvedi. Šai laikā viņš daudz paveic Daugavas ielejas floras pētīšanā. Kad sirds slimības dēļ darbs jāpamet, Jānis Ilsters atgriežas tēva mājās un drīz vien aiziet mūžībā. Viņa atdusas vieta Vestienas kapos nav aizmirsta, un 1973.gadā arī pie "Gretēm" tika iekārtota piemiņas vieta. Labākā piemiņa, protams, ir viņa sāktā darba turpināšana. Un par to Ilstera garīgajiem mazbērniem nav jākaunas. Latvijas Zinātņu akadēmijas iedibināto izcilā floras pētnieka Heinricha Skujas (1892—1972) prēmiju saņēmuši dažādu bioloģijas nozaru un biotehnoloģijas speciālisti, un viņu darbi ir pazīstami pasaulē.

Kaudzītes Matīss savā lieldarbā "Atmiņas no tautiskā laikmeta", gleznojot raibo un vitālo latviešu nācijas veidošanās un attīstības ainu, vairākas lappuses veltījis arī Jānim Ilsteram, pieskaitot viņu pie daudzpusīgi izglītotiem un pašaizliedzīgiem tautas darbiniekiem. Profesors Vimba ar pārliecību atspēkoja tikai vienu Kaudzītes Matīsa izteikto apgalvojumu — ka Ilsters būtu aizmirsts. Nemaz jau nerunājot par to, ka Heinrichs Skuja parūpējies par viņa vārda ieiešanu pasaules augu sistemātikā, viņa darbs dzīvo un turpinās latviešu dabas pētnieku paaudzēs, viņa piemiņu glabā Madonas novada un dzimtās Vestienas ļaudis.

Aina Rozeniece, "LV" nozares redaktore

 

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!