Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Sapratu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ministru prezidents - savā ikmēneša preses konferencē 12. janvārī. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 16.01.2001., Nr. 8 https://www.vestnesis.lv/ta/id/1679

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Par ASV senatora atbalstu

Vēl šajā numurā

16.01.2001., Nr. 8

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Ministru prezidents:

— savā ikmēneša preses konferencē 12. janvārī

— Šodien gribētu runāt par tiem uzdevumiem, kas valdībai ir jāatrisina šajā gadā, un sākumā nosaukt dažus skaitļus. Kopš pagājušā gada 5. maija valdība ir izskatījusi, sagatavojusi un nosūtījusi uz Saeimu izskatīšanai 137 likumprojektus un pieņēmusi vairāk nekā 450 Ministru kabineta (MK) tiesību aktus, ieskaitot MK noteikumus, rīkojumus un citus normatīva rakstura dokumentus. Pārlūkojot skaitliskā izteiksmē to, kas mums ir jāizdara šogad, jāsaka, ka arī šogad jāizstrādā, jāsagatavo un jānosūta Saeimai apmēram 100 likumprojekti vai grozījumi dažādos likumos, kā arī vairāk nekā 700 MK tiesību akti. Šie skaitļi nav nosaucami ļoti konkrēti, jo darba apjoms var mainīties. Galvenā uzdevuma būtība ir normu harmonizēšana atbilstoši Eiropas Savienības (ES) normām, reglamentējošiem dokumentiem. Visu veicamo darbu varam iedalīt trijos blokos. Tie ir darbi, kas MK veicami sadarbībā ar likumdevēju.

Šobrīd pie iespējamajiem grozījumiem Latvijas Republikas Satversmē jau ilgāk nekā četrus mēnešus tieslietu ministres vadībā strādā darba grupa. Grozījumi virzīti uz to, kādai būtu jāizskatās Satversmei pirms iestāšanās ES. Satversmes grozīšana ir grūts un komplicēts process. To nekādā gadījumā nedrīkst darīt steigā, bet gan uzmanīgi un saprātīgi, izvērtējot katru vārdu un apspriežot to ar sabiedrību. Satversme ir ilgtermiņa dokuments, kurā galvenais ir stabilitāte un prognozējamība.

Izpildvaras veicamo uzdevumu ietvaros mums jāveic vairākas lietas. Pirmkārt, tā ir teritoriālā reforma. Otrkārt, jāveic arī budžeta reforma. Darba grupa ir sākusi darbu pie tā un pašlaik gatavo normatīvo bāzi, lai būtu iespējams "iziet cauri" visiem ministriju un institūciju budžetiem un pārliecināties par to, cik nepieciešams ir katrs santīms un cik godprātīgi tas tiek tērēts. Ir "jāiedarbina" arī Komerclikums. Kā jau jūs zināt, Saeima tā spēkā stāšanās laiku atlika uz trijiem mēnešiem, bet ir daudzas tam pakārtotas lietas, kas jāpadara. Ir jāpabeidz privatizācija, jāsakārto jautājumi par ES pirmsiestāšanās fondu apgūšanu, jārisina virkne citu problēmu. Problēma ir institūciju un pašvaldību kapacitāte — vai tās ir spējīgas uzrakstīt, sagatavot ES prasībām atbilstošus projektus, lai projektos noteiktajiem mērķiem tiktu piešķirta nauda? Kā jau es teicu, sākot ar šo gadu, katru gadu saņemsim 100 miljonus eiro. Tā ir nauda, kas mums nav jāatmaksā, bet ir saprātīgi un gudri jāizlieto, lai attīstītu infrastruktūru un sakārtotu valsti. Pirmsstrukturālo fondu apgūšanas kontekstā ir veicams viens ļoti svarīgs darbs, kas ir saistīts ar lauksaimniecību, lauksaimniecības skaitīšana, ja tā varētu teikt. Mums ir jāiegūst pilnīgi precīza un adekvāta informācija par to, cik Latvijā ir lauksaimniecībā apstrādājamās zemes, kāds ir nodarbinātības līmenis, cik lielas ir piemājas saimniecības, un jāatbild uz citiem komplicētiem jautājumiem.

Tas Latvijai tiek pārmests kā nepadarīts darbs, lai mēs saskaņā ar ES prasībām varētu pieprasīt "Sapard" līdzekļus. Pēdējā lauksaimniecības skaitīšana, man šķiet, ir notikusi 80.gadu sākumā.

Trešais šogad valdībai risināmo jautājumu loks — jānostiprina tiesu vara kā trešā vara. Tas ir valdības un parlamenta kopīgs uzdevums. Mums ir jāatrisina problēmas ar Kriminālprocesa kodeksu. Šobrīd, neraugoties uz to, ka kopš neatkarības atjaunošanas pagājuši desmit gadi, strādājam ar veco Kriminālprocesa kodeksu un nemitīgi to labojam. Tajā pašā laikā jāatzīmē, ka ir uzrakstīts jauns Kriminālprocesa likuma projekts, kas šobrīd neapmierina Tieslietu ministriju, jo ir ļoti garš un dārgs. Ir jāizšķiras par šī dārgā, jaunā Kriminālprocesa likumprojekta ieviešanu vai jādomā par to, kas ātrāk un efektīvāk darāms, lai kriminālprocess būtu cilvēku interesēm un tiesībām atbilstošs. Tas varētu būt viens no iemesliem jeb veidiem, kā nodrošināt to, lai tiesās nebūtu tik garas rindas un lai tiesa varētu strādāt ātrāk, loģiskāk un racionālāk. Mums jāatrisina jautājumi, kas saistīti ar atsevišķu tiesu izvietošanu — tas ir jautājums par tiesu ēkām. Piemēram, Rīgas apgabaltiesai nav darbam piemērotu telpu. Protams, tiesas spriedumu realizāciju traucē tas, ka nepieciešams Eiropas standartiem atbilstošs likums par tiesu izpildītājiem. Arī šis jautājums ir nopietni pārdomājams un risināms. Darba ir ļoti daudz, un visiem šiem trim novirzieniem paralēli risināms jautājums, kas guva plašu sabiedrības atsaucību un pievērsa plašsaziņas līdzekļu uzmanību pagājušā gada otrajā pusē. Tas ir jautājums par korupciju. Tie ir uzdevumi, kas jārisina darba grupām: jāizstrādā jauns likumprojekts — Pretkorupcijas likumprojekts, kurā būtu iestrādāta legālā prezumpcija un nulles deklarācijas princips. Līdz marta sākumam to vajadzētu paveikt. Jāizstrādā arī otrs valstij nozīmīgs likumprojekts — par partiju finansēšanu no valsts budžeta. Abi likumi varētu palīdzēt valstij cīņā pret korupciju. Nepieciešams sakārtot normatīvo bāzi, lai nevajadzētu uzdot tādus jautājumus, kādus bieži vien dzirdam šodien: "No kurienes tev tāda māja?". Jāizveido nepieciešamie juridiskie mehānismi, lai cilvēku piespiestu apliecināt un pierādīt to, ka visi līdzekļi ir iegūti legālā ceļā. Tie ir valdības nākamajā gadā veicamie svarīgākie uzdevumi.

Pēc tam Ministru prezidents atbildēja uz žurnālistu jautājumiem.

Ir izskanējusi informācija, ka Ārlietu ministrijā ienākusi nota jeb dokuments Zviedrijas kuģa sakarā. Vai jums ir zināms, ka tā ir noticis, un vai jūs šo dokumentu esat redzējis?

Es šo dokumentu vēl neesmu redzējis, bet man ir informācija, ka tā ir ienākusi, un esmu informēts par tās saturu. Esmu vairākkārt paudis savu viedokli, ka Latvija neapšaubāmi jebkurā gadījumā pildīs savas saistības, bet Latvija izmantos jebkuru juridisku vai citu iespēju cīnīties par savām tiesībām. To mēs pašlaik darām.

Vēl viens jautājums par šā kuģa lietu. Kāpēc atbildība no Ārlietu ministrijas tika novelta uz Tieslietu ministrijas pleciem? Vai tas nav saistīts ar to, ka ārlietu ministrs ir "Latvijas ceļa" ministrs?

Šeit nav runas par partijiskām lietām, un jautājumam ar to nav nekādas saistības. Vienkārši tā ir izveidojies, ka ārlietu ministrs ir no "Latvijas ceļa". Runa nav par atbildību. Ārlietu ministrija ir atbildīgā kontaktpersona visā šajā kuģa lietā, bet Tieslietu ministrija ir tiesvedības vedēja. Ārlietu ministrijas cilvēki ar savu darbību pagājušajā gadā ir apliecinājuši, ka viņi nav bijuši spējīgi precīzi un adekvāti reaģēt. Tieslietu ministrijas rīcībā ir lielāki intelektuālie un arī citi resursi, tāpēc Ministru kabinetā mēs par atbildīgo konkrētajā šķīrējtiesas procesā un Latvijas stratēģijas izstrādāšanā nozīmējām Tieslietu ministriju. Tas nekādā gadījumā nenozīmē, ka Ārlietu ministrija būtu atbrīvota no atbildības. Ministrijas cilvēkiem un visām iesaistītajām amatpersonām ir sava noteikta atbildība - pie tā pašlaik strādā prokuratūra. Bet tradicionāli visas notas tiek saņemtas caur Ārlietu ministriju.

Gribēju lūgt jūsu personisko viedokli par ekonomikas ministra Aigara Kalvīša darbību saistībā ar privatizāciju un Vladimira Makarova darbību un izteikumiem.

Es šajā gadījumā negribētu paust personisko viedokli, bet gan valdības vadītāja viedokli. Man ir ļoti nepatīkami, ka ap diviem ļoti kompetentiem ministriem ir savijušās dažādas nevajadzīgas diskusijas par jautājumiem, kas dažkārt nemaz neskar lietas būtību. Ja runājam par Kalvīša kungu, tad viņš ir rīkojies precīzi saskaņā ar valdības lēmumu. Šajā gadījumā nav nekā, ko viņam pārmest. Iebildums par to, ka vajadzētu ļaut arī privātām investīciju kompānijām atsevišķi piedalīties "Latvijas kuģniecības" privatizācijā, tika diskutēts valdībā, un, ja uzmanīgi pasekosiet līdzi tiem dokumentiem, kas bija izdalīti valdībā ministriem, par kuriem bija runa, tad tajos atrodams precīzs jautājumu formulējums. Šodien papildināt privatizācijas noteikumus ar nosacījumu, ka atsevišķi investīciju fondi vai bankas vienas pašas var piedalīties kuģniecības privatizācijā, manuprāt, būtu tas pats, kas ļaut privatizēt bankām meža nogabalus, atzīmējot to privatizācijas noteikumos. Taču rezultātā jebkuram būs skaidrs, ka bankas nedomā meža nogabalā stādīt jaunas eglītes un apsaimniekot šo meža nogabalu, bet gan gribēs to pārdot tālāk, lai gūtu peļņu. Privatizācijas noteikumos tas bija viens no pamatjautājumiem, kurā mēs teicām, ka gribētu, lai "Latvijas kuģniecība" arī pēc privatizācijas saglabātu savu profilu, dotu darbavietas Latvijā strādājošiem un dzīvojošiem jūrniekiem, lai kuģniecības privatizāciju neviens nevarētu izmantot spekulatīviem darījumiem. Bez tam šajā konkrētajā gadījumā jebkuras investīciju bankas, veidojot konsorciju jeb ejot kopā ar grupām, kas nodarbojas ar kuģniecības, operatoru darbību un citām saistītām lietām. Mana piemēra gadījumā tas būtu tā, ka banka varēs iet palīgā zemnieku saimniecībai privatizēt meža nogabalu un tad vienoties par kārtību, kādā profesionāļi apstrādās un apsaimniekos šo nogabalu un norēķināsies ar banku. Es domāju, ka Kalvīša kunga rīcībā nav nekādu neprofesionalitātes pazīmju, bet oficiālo atbildi es sniegšu, kad būšu saņēmis ļoti precīzu rakstisku skaidrojumu no paša ministra, kurā būs sniegtas atbildes uz koalīcijas partijas iesniegumā minētajiem jautājumiem. Attiecībā uz Makarova kungu man jāsaka, ka vakardien ar viņu pārrunāju šo jautājumu, un viņš man teica, ka nekad viņam prātā nav ienākusi doma, ka Gundars Bērziņš varētu nodarboties ar netīras naudas atmazgāšanu. Man ir jāizsaka nožēla par to, ka dažkārt mēs nepārdomājam vai nepietiekami pārdomājam publiski pateikto, radot paši sev problēmas.

Vai tomēr visas šīs diskusijas netraucē valdības stabilitāti?

Man šķiet, ka mūs visus vajā stereotipi: kā TB/LNNK ko jautā, tā visiem šķiet, ka viņi mēģinās gāzt valdību. Es negribu ticēt, ka TB/LNNK trešo reizi pēc kārtas gribētu to izdarīt. Viņiem jādomā arī par savu imidžu.

Bet vai jūs viņiem pilnībā uzticaties?

Nu ko nozīmē "pilnībā uzticēties"? Koalīcijas līgums ir normatīva rakstura dokuments, kas nosaka principus, pēc kuriem mēs kopā strādājam. Man šodien nav bijis pamata teikt, ka kāds aiz muguras būtu darījis kaut ko pretēju koalīcijas līgumā rakstītajam.

Runājot par Makarova un Bērziņa kungu - tomēr ir tā, ka Makarova kungs apvaino finansu ministru netīrās naudas atmazgāšanā televīzijas kameru priekšā. To redzēja ja ne visi, tad lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju. Ja šādi pārmetumi televīzijas kameru priekšā būtu izskanējuši jums, vai arī tad jūs paglaudītu Makarovam galvu un teiktu, ka viss ir kārtībā, vai tomēr prasītu Makarova publisku atvainošanos?

Galvu es nevienam neglaudu. Makarova kungs man vakardien apsolīja paust savu viedokli publiski. Es to gaidu un vēlos redzēt, kā viņš to izdarīs. Mēs vakardien runājām par šo jautājumu, un es aizrādīju ministram to, ka ir jāizvēlas tādi izteicieni, lai neviens pēc tam nevarētu pārmest nekorektumu.

Kad un kas pieņēma lēmumu, ka "Delna" nevarēs piedalīties valdības sēdēs par "Latvijas kuģniecības" privatizāciju?

Tas ir vēl viens mīts. Neviens tādu lēmumu nav pieņēmis, "Delna" varēs piedalīties visos jautājumos, kas saistīti ar kuģniecību. MK pēc likuma nav juridiska persona, līdz ar to tas ne ar vienu sabiedrisku organizāciju kā juridiska persona līgumu slēgt nevar. Savukārt ministrijas ir juridiskas personas. "Delnas" priekšlikumu esmu nosūtījis Kalvīša kungam, un, cik man zināms, ir panākta pozitīva vienošanās, ka "Delna" varēs piedalīties visos saietos, visās ar "Latvijas kuģniecības" privatizāciju saistītajās norisēs. Viņiem būs iespēja piedalīties attiecīgajās MK sēdēs, kuras varētu būt vēl divas, ja "Delna" šādu vēlēšanos izteiks. Visi MK sēžu materiāli, sākot ar brīdi, kad tie ienāk pie mums un tiek nozīmēti izskatīšanai MK Komitejā, ir publiski pieejami internetā. Ar šiem materiāliem visiem iespējams iepazīties. Esmu pat ieinteresēts, lai "Delna" vai jebkura cita sabiedriska organizācija, kura par vienu no saviem galvenajiem uzdevumiem ir izvirzījusi sabiedrības informēšanu par notiekošajiem procesiem, piedalītos sēdēs. Nav nekādu pretrunu. Mēs varbūt atkal mēģinām sev vēlamo pasniegt par esošo.

Jūs sākumā minējāt, ka teritoriālā reforma būs viens no valdības galvenajiem uzdevumiem šogad. Vai jūs piekrītat ministram Jānim Krūmiņam, ka vajadzētu samazināt to laika periodu, kad pašvaldības var brīvprātīgi apvienoties?

Šādam periodam noteikti ir jābūt. Cik tam jābūt garam — par to mēs neesam diskutējuši. Esam uzmanīgi pētījuši, kā reformas noritējušas citās valstīs. Kā veiksmīgu piemēru varētu minēt reformu bijušajā Vācijas Demokrātiskajā Republikā jeb apvienotās Vācijas tā sauktajās jaunajās zemēs. Tur tika dots pārejas laiks gada garumā, nosakot, ka gadījumā, ja pašvaldības nespēj vienoties gada laikā, centrālā valdība izsludina jaunas pašvaldību vēlēšanas. Nav domāts veikt represijas administratīvi teritoriālās reformas jomā Latvijā, bet pašvaldībām ir jāsaprot, ka šos procesus nevajadzētu vilkt garumā. Jāņem vērā, ka šobrīd pašvaldībām ir iespēja apvienoties jau trīs vai četrus gadus. Tur, kur tas ir izdarīts, ir redzami rezultāti — kā no piecām vai sešām mazspējīgām pašvaldībām izveidojušies dinamiski reģioni, kuros notiek attīstība, pieaug iedzīvotāju dzīves līmenis, tiek sakārtota infrastruktūra. Kā piemērus varu minēt Līvānu novadu, Kandavas novadu, sācis veidoties Preiļu novads un vēl vairāki citi mazāki novadi. Šo procesu vajadzētu optimizēt, un vajadzētu būt motivācijai no abām pusēm to darīt.

Šodien sākās barikāžu nedēļa Latvijā. Jau šajās dienās ir izskanējusi nožēla no cilvēkiem, kas tajā laikā atradās uz barikādēm, par to, ka partijas cilvēki ķīvējas par amatiem savā starpā, ka valdības mainās viena pēc otras. Ko jūs varētu šiem cilvēkiem pateikt?

Jāpiekrīt, ka valsts attīstību neveicina tas, ka valdību maiņas notiek tik bieži. Mēs sākam pietuvināties ES līderiem pēc valdību ilglaicības. Ir jāsaprot, ka politikā vienmēr būs diskusijas un pretēji viedokļi. Tiem, kas bijuši uz barikādēm, ir jāapzinās, ka pirmais sajūsmas vilnis un pirmā eiforija par neatkarības izcīnīšanu ir pārgājusi, bet šodien nepieciešams ļoti smags un diezgan vienmuļš, ilglaicīgs darbs, lai visu nepieciešamo paveiktu. Bet es esmu pārliecināts, ka, neraugoties uz visiem šiem strīdiem un diskusijām dažādu partiju, sabiedrisko organizāciju un interešu grupējumu starpā, nepieciešamības gadījumā mēs visi atkal ietu uz barikādēm un atkal būtu kopā. Es negribu, lai tā notiek, bet iekšēji mēs ļoti labi apzināmies, ka tā ir mūsu valsts, kura mums jāsargā, par kuru mums ir jādomā un kura mums ir jāpilnveido. Cits jautājums — kā ikdienā mums tas izdodas.

Kristīne Valdniece, "LV" nozares redaktore

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!