Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Sapratu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Valsts prezidente: - apbalvojot izcilo Austrālijas valodnieku - pētniecības Ekselences centra atklāšanā - tiekoties ar kultūras ministri - tiekoties ar Zviedrijas pārstāvjiem. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 16.01.2001., Nr. 8 https://www.vestnesis.lv/ta/id/1675

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Valsts ieņēmumu dienesta rīkojums Nr.2

Par preču pavadzīmju - rēķinu naftas produktiem (degvielai) veidlapu paraugu apstiprināšanu

Vēl šajā numurā

16.01.2001., Nr. 8

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Valsts prezidente:

— apbalvojot izcilo Austrālijas valodnieku

Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga 12.janvārī pasniedza IV šķiras Triju Zvaigžņu ordeni angļu izcelsmes latviešu valodniekam no Austrālijas Trevoram Gārtam Fennellam par palīdzību trimdas latviešiem un par viņa ilgstošo nozīmīgo darbību latviešu kultūrā un valodniecībā. T.G.Fennells ir Dienvidaustrālijas Flindersa universitātes (Adelaida) profesors, latviešu valodas pētnieks un popularizētājs, līdzautors mūsdienu latviešu valodas gramatikai trīs sējumos angļu valodā "The Modern Latvian Grammar", kā arī autors vairākiem praktiskiem latviešu valodas līdzekļiem.

Valsts prezidenta preses dienests

Valsts prezidentes Vairas Vīķes–Freibergas apsveikuma uzruna, pasniedzot Triju Zvaigžņu ordeni Trevoram Fennellam Rīgas pilī 2001.gada 12.janvārī

Man ir liels prieks, ka Triju Zvaigžņu ordeni saņems tik izcils cilvēks — profesors, dekāns, akadēmiķis. Profesors Fennells ar savu mūža darbu ir paveicis unikālu ieguldījumu latviešu valodniecības attīstībā, viņš ir veicis tādus pētījumus, ka viņa sniegums nostājas kā līdzīgs pašām augstākajām latviešu valodniecības virsotnēm, viņa sniegums ir uz visiem laikiem latviešu valodniecības zelta fondā. Tas ir viņa sniegums, par ko viņš ticis izvirzīts šim augstajam Latvijas apbalvojumam un par ko mēs viņu šodien godinām.

Bet man kā Latvijas prezidentei un kā zinātniecei, kam ir bijis tas prieks un privilēģija ar profesoru Fennellu sastapties un redzēt viņa darbību dažādos zinātniskos kongresos, forumos un citās sanāksmēs, gribētos vēl izcelt arī viņa sniegumu cilvēka identitātes attīstībā, jo profesors Fennells ir unikāla personība, kas sevī apvieno, varētu teikt, tīri latviskas darbarūķa un cītības kvalitātes ar savām anglisko senču pamatīguma un lietišķuma īpašībām, savieno to ar austrālieša rakstura atraisītību un brīvību un arī vēl franču kultūras un pieredzes vieglumu, šarmu un eleganci. Tādā veidā rodas un veidojas šī unikālā personība, kuru mēs esam varējuši novērtēt un par kuru esam varējuši būt lepni.

Un es personīgi atceros vienu tādu tikšanās reizi pēc kādas baltu konferences Monreālā, kad mūsu ģimenes viesistabā risinājās sarunas par to, kas ir identitāte. Kad viens no Austrumvācijas viesiem prasīja profesoram Fennellam, kas viņš tāds esot, un viņš teica "austrālietis", šis Austrumvācijas profesors kategoriski apliecināja, ka tādas lietas kā austrālieši vispār neesot, — varot būt krievs, vācietis, latvietis, bet tāda austrālieša neesot. Es atceros, ka profesors Fennells teica, ka viņš gan esot austrālietis, un mazliet arī stāstīja mums par saviem senčiem.

Man šķiet, ka profesors Fennells savā dzīvē ir pierādījis, ka cilvēku nosaucot nevar ielikt vienā kastītē un uzlikt viņam virsū vienu etiķeti, bet ka cilvēka personība ir daudzplākšņaina, daudzšķautņaina, un viena no profesora Fennella personības šķautnēm noteikti ir tā, ka es viņu uzskatu par savējo, par latvieti, un tā to ir darījuši daudzi viņa mūža garumā, kam ir bijis tas prieks ar viņu sastrādāties gan Adelaidā, gan Melburnā, gan citur pasaulē.

Trevor, jūs esat viens no mums, mēs jūs uzskatām par savējo, un mēs ar jums lepojamies kā ar savējo. Paldies par jūsu mūža veikumu. Man ir tiešām prieks un gods jums pasniegt Triju Zvaigžņu ordeni.

— pētniecības Ekselences centra atklāšanā

Uzruna Eiropas Komisijas apstiprinātajā perspektīvo materiālu pētniecības un tehnoloģiju Ekselences centra svinīgajā atklāšanā LU Cietvielu fizikas institūtā 2001.gada 12.janvārī

Jūsu ekselence Ministru prezidenta kungs, Jūsu ekselence ministra kungs, augsti godātie zinātnieki, dāmas un kungi!

Es ļoti priecājos par šo notikumu un apsveicu visus zinātniekus, kas strādā šai centrā, par viņiem izrādīto atzinību, kas reizē ir arī atzinība Latvijas zinātnei. Ir ļoti patīkami konstatēt, ka mūsu zinātnieki ir spējīgi sacensties Eiropas mērogā, un tas ir it īpaši patīkami, zinot, ka mūsu valsts atbalsts un mūsu pašu ieguldījums savā zinātnē diemžēl ne tuvu nav tāds, kādu mēs vēlētos to redzēt, ka mūsu ieguldījums pētniecībā un zinātnes attīstībā arvien vairāk atpaliek pat no mūsu tuvākajiem kaimiņiem. Tādos apstākļos šī institūta sekmes, sasniedzot atzinību un Ekselences centra statusu, ir dubultnopelnu un dubultapbrīnas vērtas.

Es novēlu visiem, kas strādā šajā centrā, lai šis sasniegums būtu jums par uzmundrinājumu, lai tas jums dod jaunus spēkus un enerģiju meklēt savam darbam sadarbības partnerus un sabiedrotos citās Eiropas zemēs. Tieši šajā nolūkā Eiropas līdzekļi arī ir domāti. Jums tagad būs izdevība ciešāk kontaktēties ar speciālistiem no citām valstīm, uzņemt viņus šeit, Latvijā, strādāt ar viņiem kopā, doties arī pie viņiem citās laboratorijās, it īpaši tādās, kurās instalācijas nebūs morāli vai citādi novecojušas. Es ļoti ceru, ka šie kontakti palīdzēs jums izveidot sadarbības veidus, palīdzēs jums rast jaunas idejas, kā jūsu zināšanas un jūsu spēkus virzīt tādos virzienos un ieguldīt tādās gultnēs, kas ļautu pierādīt gan valdībai, gan Saeimai, gan visai Latvijas sabiedrībai, ka zinātne nav tikai lieka greznība, ka tas nav luksuss, ko sabiedrība sev atļaujas tad, kad visas citas nepieciešamības ir apmierinātas, bet ka zinātne ir būtiska sastāvdaļa no civilizētas valsts attīstības un ka viss, ko mēs ieguldām zinātnes attīstībā, beigu beigās atmaksājas mūsu kopējā labklājībā.

Es novēlu visiem, kas šeit strādā ar šīm niecīgajām algām, nepazaudēt ticību sev, nepazaudēt ticību zinātnei, un es ļoti ceru, ka nav vairs tālu tas laiks, kad zinātne Latvijā iegūs ne tikai morālo atzinību un prestižu, bet arī atbilstošu materiālo atalgojumu. Lai jums visiem labi sokas!

— tiekoties ar kultūras ministri

Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga 12. janvārī tikās ar kultūras ministri Karinu Pētersoni.

Sarunā abas puses pārrunāja kultūras jomas virzību 2001.gadā, akcentējot svarīgākos risināmos jautājumus un pasākumus.

Kultūras ministre informēja Valsts prezidenti par lēmumu turpināt jau pagājušajā gadā aizsākto tradīciju caur vispārīgu kultūras jomas attīstību katru gadu pievērst valsts un sabiedrības uzmanību kādai no kultūras jomām īpaši. 2000.gadā tika akcentēta grāmatniecība Latvijā, bet 2001.gadu nolemts veltīt teātrim un oriģināldramaturģijas veicināšanai. Runājot par gaidāmo Eiropas Padomes konferenci Rīgā par Eiropas mazajām valodām, uzsvērta teātra loma latviešu valodas attīstībā.

Sarunas gaitā amatpersonas pievērsa uzmanību šā gada vasaras beigās gaidāmajām aktivitātēm Eiropas kultūras mēneša ietvaros, kurā Latvija pirmoreiz pārstāv kādu no ES kandidātvalstīm, tāpat V.Vīķe-Freiberga un K.Pētersone apspriedās par Rīgas astoņsimtgades notikumiem, Lielo Mūzikas balvu un citām 2001.gada kultūras dzīves norisēm.

Prezidente vēlējās uzzināt par kultūrizglītības stāvokli valstī, un tikšanās laikā puses apspriedās par starpministriju sadarbību šajā laukā, minot atbildīgās ministrijas un pašvaldību iesaisti. Pēc prezidentes sacītā, kultūrizglītība ir drošs pamats citu sektoru attīstībai valstī. Latvijas kultūra jau šobrīd ir konkurētspējīga pasaulē, tāpēc sargājama un atbalstāma ir kultūrizglītība un kultūras attīstība, bija vienisprātis V.Vīķe-Freiberga un K.Pētersone.

Noslēgumā prezidente un kultūras ministre apspriedās par šī brīža situāciju saistībā ar Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta īstenošanas gaitu. Abas puses uzsvēra projekta nozīmību, atzīmējot sabiedrības izpratni un politisko gribu kā vienus no svarīgākajiem aspektiem tā īstenošanā.

— tiekoties ar Zviedrijas pārstāvjiem

Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga šodien tikās ar vairākiem Zviedrijas politiķiem, žurnālistiem, uzņēmējiem, kuri no 1990.gada marta līdz 1991.gada septembrim katru pirmdienu dažādās Zviedrijas pilsētās rīkoja mītiņus Baltijas valstu atbalstam un kuriem 1998.gadā piešķīra Triju Zvaigžņu ordeni.

V.Vīķe-Freiberga pateicās Zviedrijas pārstāvjiem par viņu ieguldījumu Latvijas un arī pārējo Baltijas valstu neatkarības centienos. "Jūsu akcijas un palīdzība pirms desmit gadiem tik izšķirošā laikā Baltijas valstīm ir unikāla vēstures lappuse Zviedrijai, Baltijas valstīm un visai pasaulei," sacīja prezidente. Pēc viesu vārdiem, Baltijas valstu neatkarības atgūšana bija ne tikai vēsturisks pagrieziens Latvijai, Lietuvai un Igaunijai, bet arī būtisks pārmaiņu laiks visai Eiropai.

Sarunas laikā abas puses pievērsa īpašu uzmanību jautājumiem, kas saistīti ar dažādu Baltijas valstu vēstures posmu dokumentēšanu un veidiem, kā šo informāciju izplatīt plašākā sabiedrībā Eiropā un pasaulē. Zviedrijas pārstāvji atzinīgi novērtēja Latvijas vēsturnieku komisijas darbu un pateicās prezidentei par aktīvu šīs komisijas darba virzīšanu.

Valsts prezidenta preses dienests

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!