• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Frakciju viedokļi. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 6.12.2007., Nr. 196 https://www.vestnesis.lv/ta/id/167464

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Kopsavilkums

Vēl šajā numurā

06.12.2007., Nr. 196

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Frakciju viedokļi

Pēc 2007.gada 29. novembra sēdes

Latvijas radio tiešajā raidījumā

 

 

A.Brigmanis
(Zaļo un Zemnieku savienības frakcija):

Protams, ka šobrīd centrālais ir jautājums par jaunas valdības veidošanu. Mūsu – Zaļo un Zemnieku savienības – viedoklis ir tāds, ka šai valdībai ir jātop pēc iespējas ātrāk pēc tam, kad Kalvītis būs iesniedzis savu demisijas rakstu.

Šeit nevar būt nekādu runu par to, ka deputātiem būs ziemas brīvdienas un šis darbs netiks izdarīts. Līdz ar to, ja būs nepieciešams, darbu turpināsim arī ārpus pašreiz apstiprinātā Saeimas darba grafika. Mūsu priekšlikums būs pagarināt darba sesiju, lai varētu pilnvērtīgi lemt par valdības apstiprināšanu.

Mēs uzskatām, ka šī valdība būtu jāveido politiski, ideoloģiski un programmatiski tuvām politiskajām partijām, līdz ar to visoptimālākais variants būtu – piecām partijām, kuras pārstāv labējo centrisko spektru. Tātad – esošās partijas un partija “Jaunais laiks”.

Pašreiz šīs sarunas notiek vairākos etapos un tajās tiek apspriesti jautājumi, kas skar gan tiesisko, gan arī ekonomisko jomu. Praktiski šajā brīdī partijas domā arī par savu kandidatūru, kas varētu tikt izvirzīta premjera amatam. Sarunas ir noritējušas arī pie Valsts prezidenta. Zaļo un Zemnieku savienība izsaka cerību un apņēmību, ka rezultātā tiks pieņemts konstruktīvs risinājums un ka šīs partijas savā starpā spēs vienoties. Ceram, ka jaunā valdība tiks izveidota ar programmatiski tuvu programmu un ka jau no nākamā gada sākuma būs konstruktīvs darba periods līdz nākamajām Saeimas vēlēšanām.

 

 

M.Mitrofanovs
(apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija):

Šodien Saeimas sēde bija īsa un, ja mēs vērtējam pieņemtos lēmumus, tad tā pārsvarā bija pozitīva. Ir nepieciešams atgādināt, ka šodien ar Saeimas balsojumu komisijām tika nodots likumprojekts, kas nosaka ierobežojumus īres maksas kāpumam zemei, uz kuras atrodas dzīvojamās mājas. Līdz šim brīdim zemes īpašnieki nākamgad varēja cerēt vairāk nekā par piecsimt procentiem paaugstinātu īres maksu par zemi. Ja Saeima līdz gada beigām galīgajā lasījumā paspēs apstiprināt šodienas likumprojektu, tad cenu kāpums tiks būtiski ierobežots. Un būtiski, ka ne vairāk kā par vienu ceturtdaļu no pašreizējā līmeņa. Šis risinājums ir valdības un opozīcijas kopīgais kompromiss, bet PCTVL frakcijas deputāti bija pirmie, kuri pamanīja šo trūkumu likumdošanā.

Šodien tika pieņemts arī lēmums par parlamentārās izmeklēšanas komisijas sakarā ar iespējamu pretlikumīgu un neētisku rīcību tieslietu sistēmā darbības pagarināšanu. PCTVL frakcija šoreiz atbalstīja komisijas darbības laika pagarinājumu, bet, būdams šīs komisijas loceklis, es neesmu pārliecināts, ka komisijas darbam izdosies vainagoties ar reāliem panākumiem. Un ir divi cēloņi vai iemesli šai ieprogrammētajai neveiksmei.

Pirmkārt, pretējais opozīcijas un valdošo partiju viedoklis par komisijas prioritātēm. Opozīcija, tai skaitā arī PCTVL frakcija, uzskata, ka galvenais izmeklēšanas komisijas mērķis ir korupcijas apkarošana tieslietu sistēmā. Un no šī viedokļa žurnālista Lato Lapsas skandalozās grāmatas publicēšanu mēs varam uzskatīt un novērtēt kā mēģinājumu pateikt rūgtu patiesību par nelikumībām tiesas sistēmā. Bet valdošo partiju deputāti, kuri ir izmeklēšanas komisijas locekļi, savu uzmanību koncentrē uz sarunu nelikumīgās noklausīšanās faktu un mēģina izspiest no pieaicinātajiem prokuroriem un policistiem solījumu, ka nākotnē nelikumīga telefonsarunu noklausīšanās netiks pieļauta. Bet visi tiesībsargājošo iestāžu eksperti uz attiecīgajiem aicinājumiem viennozīmīgi atbildēja, ka valsts nevar pilnīgi kontrolēt noklausīšanās tehniku, kas atrodas privātu personu rīcībā. Un labākais risinājums amatpersonām tomēr būtu domāt, par ko var un par ko nevar runāt pa tālruni.

Otrkārt, izmeklēšanas komisijas būtiskākais vājums slēpjas tās statusā. Citās valstīs deputātiem ir tiesības ierosināt nopietnu izmeklēšanu, kas pēc savas procedūras ir līdzīga prokuratūras izmeklēšanai. Un tas pat deputātus no opozīcijas partijām apbruņo ar tādu varu, kas ir spējīga ietekmēt gan valdību, gan arī prezidentu. Mēs visi atceramies, ka ASV bija gadījumi, kad parlamentārā izmeklēšana nodrošināja impīčmenta procedūras uzsākšanu pret Valsts prezidentu. Bet pie mums komisijai pat nav tiesību saņemt garantētas atbildes uz saviem jautājumiem.

Otrdien uz komisijas sēdi bija uzaicināts žurnālists Lato Lapsa, kurš vienkārši atteicās runāt, un šajā sēdē neko jaunu mēs nenoskaidrojām. Ja komisijas darbs turpināsies tādā pašā garā, tad nākamreiz PCTVL frakcija diez vai atbalstīs komisijas darbības laika pagarināšanu.

 

 

S.Āboltiņa
(frakcija “Jaunais laiks”):

“Jaunais laiks” uzskata, ka šajā nedēļā svarīgākie tomēr ir jautājumi, kas saistīti ar jaunās valdības veidošanas sarunām. “Jaunais laiks” šonedēļ bija arī pie Valsts prezidenta, lai izklāstītu savu redzējumu par to, kādas problēmas valstī būtu risināmas, un sniegtu atbildes prezidentam par viņu interesējošajiem jautājumiem, kurus viņš pirms tam bija uzdevis saistībā ar ekonomikas atveseļošanu un citām risināmajām problēmām.

Gribu uzsvērt, ka sarunās piedalās piecas labējās partijas, nevis koalīcija un “Jaunais laiks”. Tas ir uzstādījums, ar ko “Jaunais laiks” iet uz šīm sarunām. “Jaunajam laikam”, protams, ir svarīgi jautājumi, kas attiecas uz tiesiskuma sakārtošanu, bet nevis tāpēc, ka tas ir rakstīts partijas programmā, bet gan tāpēc, ka šī uzticības krīze, kas pašreiz valda sabiedrībā, ir radusies tieši no tā, ka šī valdība un valdošā koalīcija ilgstoši savā darbībā ir ignorējusi tiesiskuma principus. Pie tam ne tikai tiesiskuma juridiskos, bet arī tiesiskuma morāli ētiskos aspektus. Un, iesaistoties šajās sarunās, mums ir jābūt pārliecinātiem, ka valdība, kas tiks izveidota, tiks veidota pēc citiem principiem, ka tā strādās savādāk un ka šai valdībai būs veicami ļoti nepatīkami un nepopulāri uzdevumi ekonomikas jomā. Tātad tai ir jābauda sabiedrības uzticība. Ja tā būs koalīcija plus “Jaunais laiks”, kas tikai piestutēts no viena stūra, tad nevar runāt par to, ka tā ir jauna koalīcija un jauna valdība, kura varētu veikt šos uzdevumus.

Joprojām no koalīcijas un “Jaunā laika” pārstāvjiem izskan pretrunīgi viedokļi par to, vai mēs esam vai neesam vienojušies jautājumā par tiesiskumu. Mēs neesam vienojušies jautājumā par to, ka ir grozāms Kriminālprocesa likums un ka ir pieņemams tā saucamais antimafijas likums, kas ļautu prokuratūrai pēc tās ierosinājuma lemt par to, ka cilvēkam, kurš ir sadarbojies smaga vai sevišķi smaga nozieguma atklāšanā, būtu piemērojams vieglāks sods vai arī viņš būtu atbrīvojams no atbildības.

Uzreiz gribu uzsvērt, ka sabiedrība tiek maldināta, ka prokurors tādējādi to varēs darīt neierobežoti. Tiesiskā valstī to lemj tiesa. Prokuratūra grozījumiem uz otro lasījumu ir iesniegusi priekšlikumu redakciju, kur šie iebildumi ir ņemti vērā. Tas nozīmē, ka šādu lēmumu prokurors nevar pieņemt vienpersoniski. Šāds lēmums ir jāapstiprina augstākstāvošam prokuroram un tiesnesim, kuri ir atbildīgi par konkrēto lietu un kriminālprocesu.

Mēs neesam vienojušies arī jautājumā par to, vai deputātiem, kuriem ir izvirzītas apsūdzības un kuri atrodas ieslodzījuma vietās, būtu jāaptur sava darbība vai mandāts Saeimā vai pašvaldībās. Kā redzams, šajā Saeimā līdz šim nav bijuši 100 deputāti. Par to, vai konkrētie cilvēki ir vainīgi viņiem izvirzītajās apsūdzībās, lems tiesa. Bet tauta ir ievēlējusi 100 deputātus, un visiem 100 arī ir jāstrādā. Tātad šai problēmai ir jāatrod risinājums, ka uz laiku nāk vietā kāds cits deputāts un ka pēc tiesas lēmuma šis mandāts tad attiecīgi tiek anulēts vai arī ne. Tātad arī par šo jautājumu mums nav vienošanās.

Tāpat mums nav vienošanās jautājumā par partiju finansēšanu. Diemžēl vārdos atbalstot to, ka būtu meklējami kādi risinājumi, sarunās pārstāvētajām partijām par partiju finansēšanu no valsts budžeta, par šiem ierobežojumiem un par aģitācijas laiku ir diametrāli diezgan pretēja izpratne. Bieži vien tiek runāts par preses ietekmi, nevis analizēta konkrēti sava rīcība.

Mums ir pamats domāt, ka domāšana par to, kas šajā valstī un kā būtu jādara un ka vara šajā valstī pieder tautai, nav mainījusies. Divu koalīcijas partiju kongresi pagājušajā nedēļā skaidri parādīja šo partiju izpratni par to, vai pašās organizācijās viss ir vai nav kārtībā. Visspilgtāk to nodemonstrēja Tautas partijas kongress, dodot daudz lielāku varu savas partijas ierindas biedram Andrim Šķēlem.

Tātad tādas ir “Jaunā laika” bažas šajās valdības veidošanas sarunās. Bet mēs katrā ziņā esam gatavi uzņemties gan atbildību par jaunas valdības veidošanu, gan arī strādāt koalīcijā ar citiem pārstāvjiem, vai šī Saeima strādās tai atlikušo laiku, vai arī būs jaunas vēlēšanas un valdība. Šajā Saeimā mēs esam ievēlēti 18 cilvēki, kuri ir gatavi uzņemties atbildību par jebkuru sfēru un par to arī atbildēt savu vēlētāju priekšā.

Bet nobeigumā jaukāka ziņa – šonedēļ ir pirmā Advente. Lai visiem gaiša šī pirmā svecīte Adventes vainagā!

 

 

I.Valers
(Tautas partijas frakcija):

Šodien Saeima pagarināja darbības laiku parlamentārās izmeklēšanas komisijai, kas saistīta ar izmeklēšanu par iespējamu pretlikumīgu un neētisku rīcību tieslietu sistēmā. Kā zināms, šo parlamentāro izmeklēšanas komisiju izveidoja 6.septembrī saistībā ar Brūklenāja vai Lato Lapsas daiļdarbu “Tiesāšanās kā ķēķis”, kas izraisīja ļoti plašas diskusijas un rezonansi sabiedrībā. Uz to reaģēja arī Saeima.

Pamatuzdevums ir noskaidrot iespējamo pretlikumīgo un neētisko rīcību tieslietu sistēmā. Liela daļa komisijas locekļu uzskatīja: ja runājam par šo grāmatu, tad interesē ne tikai šī tieslietu darbība, bet arī pats fakts par grāmatu un tas, kā var tikt nelikumīgi noklausītas sarunas un tās publicētas. Cik cilvēks Latvijā var justies aizsargāts un drošs savā privātajā dzīvē un vai šīs sarunas neapdraud arī valsts drošību, jo noklausītas var tikt arī valsts drošības iestādes. Un tāpēc komisijā mēs uzklausījām gan ģenerālprokuroru Maizīša kungu, gan Augstākās tiesas priekšsēdētāju Guļāna kungu un arī citas amatpersonas, kas atbild un rūpējas par valsts drošību, tiesiskuma nodrošināšanu un ievērošanu. Uzklausījām arī citus cilvēkus, kurus komisija uzskatīja par speciālistiem šajos jautājumos, piemēram, Viktoru Avotiņu un arī pašu Lato Lapsu, kurš gan atteicās sadarboties ar komisiju. Bet, tā kā komisijā izskatāmais jautājums ir gana komplicēts un sarežģīts un komisija vēl nav tikusi galā ar savu pamatuzdevumu par iespējamām pretlikumīgām un neētiskām rīcībām tiesu iekārtā tāpēc, ka ir izvirzīti papilduzdevumi, tad arī komisija lūdza pagarināt savu darbību. Saeima to pagarināja, un komisija, kā arī tajā esošie deputāti, noslēdzot savu darbību, cer gūt atbildi gan uz šiem pamatjautājumiem, gan arī uz tiem, kas radušies papildus. Tāpat arī ceram noskaidrot šo iespējamo neētisko rīcību un sagatavot priekšlikumus likumprojektam par tiesu iekārtu, ko šobrīd skata Juridiskās komisijas apakškomisija, kuros varētu paredzēt šo prettiesisko un ētisko pārkāpumu apdraudējuma novēršanu.

Un noslēgumā gribu teikt līdzīgi Āboltiņas kundzes teiktajam – ir Ziemassvētku gaidīšanas laiks un svētdien jau pirmā Advente. Tāpēc visiem novēlu gaišu Adventes sveci un atbilstošu noskaņojumu. Lai mums visiem veicas!

 

 

B.Cilevičs
(apvienības “Saskaņas Centrs” frakcija):

Frakcija “Saskaņas Centrs” uzskata, ka šīsdienas Saeimas plenārsēdes būtiskākais jautājums bija Ministru kabineta iesniegtie grozījumi likumā “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās”.

Šie grozījumi ir nepieciešami, lai aizstāvētu īrnieku un privatizēto dzīvokļu īpašnieku intereses, un to nepieciešamība ir saistīta ar to, ka ar nākamā gada 1.janvāri būtiski pieaugs zemes kadastrālā vērtība. Īpaši tas skars Rīgu un Jūrmalu, un šis pieaugums saskaņā ar datiem būs par piecām līdz 10 reizēm liekāks. Dažās vietās pat vairāk nekā desmit reizes. Saeima jau paspēja parūpēties par zemes īpašnieku interesēm – izdarīja grozījumus attiecīgajos likumos, samazinot nodokļu likmi no pusotra līdz vienam procentam, kā arī paredzot pārejas noteikumus, ka turpmākajos trīs gados katru gadu šis nodokļa pieaugums salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu nevar būt lielāks par 25 procentiem. Paldies Dievam, ka Ministru kabinets tagad ir nolēmis parūpēties arī par nomniekiem, kuri pārsvarā ir privatizēto dzīvokļu īpašnieki un kuru daudzdzīvokļu mājas atrodas uz privātīpašniekiem piederošas zemes.

Protams, “Saskaņas Centrs” kā sociāldemokrātiskā spārna partija pievērš ļoti lielu uzmanību tieši darba ņēmēju, īrnieku un privatizēto dzīvokļu īpašnieku interešu aizstāvībai. Tāpēc mēs tiešām atbalstām šo iniciatīvu, bet vienlaikus arī jāatzīmē, ka ar šiem grozījumiem nepietiek. Ministru kabinets faktiski neizpildīja visu savu mājas darbu. Pirmkārt, likums “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” nebūt nav vienīgais, kas regulē attiecības starp privatizēto dzīvokļu īpašniekiem un zemes īpašniekiem. Gadījumos, kad stājas spēkā tā sauktā piespiedu noma, ja īpašnieki ar zemes īpašnieku nevar vienoties par nomas maksu, šī noma tiek ierobežota (šobrīd tie ir piecu procentu griesti). Šo mehānismu regulē arī vismaz trīs citi likumi – likums “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju”, likums “Par dzīvokļu īpašumu” un likums “Par dzīvojamo telpu īri” –, un grozījumi faktiski ir izdarāmi tajos vienlaikus. Savādāk mums vienkārši būs, kā saka, dažādu normu konflikts, un šī problēma netiks atrisināta.

Otrkārt, problēma ir jau pēc būtības – vai faktiski pietiek ar pārejas noteikumiem, vai tiešām pietiek ar to, ka uz nākamajiem trijiem gadiem mēs vienkārši paredzam šo ierobežojumu ne vairāk kā 25 procentus salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Vai nevajadzētu padomāt par radikālāku lēmumu, lai patiešām varētu atrisināt šo konfliktu un sabalansēt zemes īpašnieku intereses un viņu leģitīmās tiesības gūt peļņu no saviem īpašumiem, no vienas puses, un privatizēto dzīvokļu īpašnieku intereses, kuri papildus visiem pārējiem maksājumiem – komunālajiem un ekspluatācijas izdevumiem – maksā arī nomas maksu. Viņi atrodas daudz sliktākā situācijā, salīdzinot ar tiem privatizēto dzīvokļu īpašniekiem, kuru mājas stāv uz pašvaldību vai valstij piederošas zemes.

Tāpēc Saeimai priekšā vēl ir liels darbs un būtu ļoti labi, ja to varētu pabeigt līdz Saeimas brīvdienām, jo jautājums patiešām ir ļoti būtisks. Tas skar arī pašvaldību intereses, jo, ja mēs šajā gadījumā neko nedarām, tad palielināsies mazaizsargāto personu skaits, un līdz ar to pašvaldībām šiem cilvēkiem būs jāmaksā vēl lielāki pabalsti. Tā kā šis ir sociāli ārkārtīgi jutīgs jautājums, tad es ļoti ceru, ka attiecīgā komisija un visa Saeima strādās kārtīgi, un mums šo nopietno problēmu izdosies atrisināt pirms Ziemassvētku brīvdienām.

 

 

J.Dukšinskis
(Latvijas “Pirmās partijas” un partijas “Latvijas ceļš” frakcija):

Šodien Saeima ļoti raiti izskatīja vairākus likumprojektus, pieņēma lēmumus par jaunu tiesnešu iecelšanu amatā un izdebatēja jautājumu par kultūru un kultūras jomas finansēšanas lietderību.

Esmu mazliet neizpratnē par kolēģiem no “Jaunā laika”, kuri kārtējo reizi ir nākuši klajā ar apgalvojumiem, ka kultūras objektu būvniecība ir nelietderīga. Tas daudz neatpaliek no “Jaunā laika” bijušā līdera Einara Repšes paziņojumiem, kad viņš bija premjers, ka nav vērts atbalstīt latviešu kinoindustriju, jo filmas esot zemas kvalitātes. Paldies Dievam, ka Latvijā ir uzņēmīgi cilvēki, kas spējuši pierādīt pretējo, uzņemot tādas patriotisma un ticību Latvijai iedvesmojošas filmas kā “Rīgas sargi” un citas.

Nu, ja runājam par parlamentārās izmeklēšanas komisijas darba pagarināšanu, tad mēs atbalstījām šo Saeimas lēmuma projektu, no vienas puses. No otras puses, gribētos piebilst, ka komisijai gribētos piešķirt arī lielāku lomu un nozīmi. Iespējams, ka nākamajās sēdēs tiks lemts arī par prokuratūras pārstāvju piedalīšanos sēdē, lai nebūtu tādu precedentu, kāds notika iepriekšējā komisijas sēdē ar viena cienījama žurnālista atteikšanos sadarboties. Šo nesadarbošanos var tulkot arī tā, ka žurnālistam ir informācija, ko viņš negrib izpaust un negrib tajā dalīties ar sabiedrību un komisijas locekļiem. Tātad kaut kas ir slēpjams. Domāju, ka komisijai jāturpina darbs un jālemj par kādām noteiktām pozitīvām izmaiņām.

Nevar neminēt arī valdības veidošanas sarunas, kurās galavārds būs jāsaka tieši mums – Saeimas deputātiem. Partiju pārstāvjiem šodien ir jāvienojas par galvenajiem valdībai veicamajiem uzdevumiem. Būs jālemj arī par cilvēkiem, kuri uzņemsies ministru amatus. Valsts prezidentam būs jāizvirza Ministru prezidenta amata kandidāts. Taču tieši Saeimas deputāti pieņems galīgo lēmumu par visas valdības apstiprināšanu.

Protams, valdības veidošanas sarunās ir svarīgi runāt par tiesiskuma stiprināšanu, par to, kas pārrauga vai nepārrauga KNAB, un par to, vai var atbrīvot vienu blēdi, ja viņš “nostučī” lielāku blēdi, ko “Jaunais laiks” pasniedz kā svarīgākos jautājumus. Taču es, tiekoties ar cilvēkiem reģionos Latgalē un īpaši Daugavpilī, dzirdu pilnīgi citus jautājumus. Kas būs ar skolotāju algām? Kā palielināt pensijas? Kā mazināt dzīves dārdzību? Kā spēt apmaksāt komunālos pakalpojumus? Tāpēc es atbalstu mūsu partijas līderi Ivaru Godmani, kas ierosina beidzot pievērties šiem jautājumiem, nevis visu laiku runāt par to, kādā krēslā sēdēs Loskutovs un kurš viņu pārraudzīs.

Tuvojas Ziemassvētki. Jau šosvētdien atzīmēsim pirmo Adventi. Tāpēc arī es visiem novēlu mieru un saticību ģimenē un veiksmīgu darba cēlienu līdz ziemas saulgriežiem.

 

 

J.Dobelis
(apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija):

Rīt būs novembra mēneša pēdējā diena, kad beigsies drūmākais gada mēnesis, kurā atsevišķi iezīmējas divas latviešu tautai nozīmīgas dienas – 11. un 18.novembris. Nāk decembris ar jauniem saulgriežiem un ar jaunām cerībām, kurām vismaz daļēji vajadzētu piepildīties.

Es ceru, ka šodien ar tādām domām Saeimas deputāti atbalstīja parlamentārās izmeklēšanas komisijas darbības laika pagarināšanu. Tomēr nevar neredzēt šīs komisijas darba nopietnās pretrunas. Un tad pie tām ir vienreiz nopietni jāķeras un tās jāatspoguļo. Pirmkārt, cēls mērķis un paņēmieni šī cēlā mērķa sasniegšanai – vai tie drīkst būt netīri, aptraipīti? Ja tādi paņēmieni tiek izmantoti, tad zūd arī ticība pašam mērķim. Otrkārt, nevienu sistēmu nevar uzlabot un personīgi nevienu nevar ietekmēt uz labu, ja uzbrūk rupji, ja vienkārši kritizē, nemēģinot apspriesties par sistēmas uzlabošanu. Un tas, šķiet, attiecas arī uz iespējamo Saeimas tālāko darbību un sadarbību gan ar tieslietu sistēmu – tiesnešiem, prokuroriem, advokātiem, gan ar tiem, kuri mēģina atspoguļot šīs sistēmas darbību un būtību.

Tiešām tuvojas Jaunais gads un Ziemas­svētki. Ir jāvērtē viss notikušais 2007.gadā un ir jāpārdomā tas, ko labu var izdarīt un ko sliktu nevajadzētu darīt.

Lūk, ar šādām domām iezīmēsim jaunā mēneša – decembra – iestāšanos. Visiem vēlu ar jaukām cerībām sagaidīt decembri un ar tikpat jaukām cerībām to arī pavadīt.

 

Saeimas preses dienests

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!