Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Sapratu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Valsts sekretāru 2007.gada 29.novembra sanāksmē. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 4.12.2007., Nr. 194 https://www.vestnesis.lv/ta/id/167326

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Piemiņā

Vēl šajā numurā

04.12.2007., Nr. 194

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Valsts sekretāru 2007.gada 29.novembra sanāksmē

 

AM: Par dzīvojamās telpas īres izdevumu kompensāciju Nacionālo bruņoto spēku karavīriem

29.novembrī Ministru kabineta (MK) Valsts sekretāru sanāksmē izsludināti grozījumi Ministru kabineta noteikumos “Noteikumi par kārtību, kādā profesionālā dienesta karavīriem izmaksā kompensāciju dzīvojamās telpas īres izdevumu un komunālo maksājumu segšanai, un kompensācijas apmēru”.

Grozījumi nosaka no 2008.gada 1.janvāra palielināt Nacionālo bruņoto spēku karavīriem noteikto dzīvojamās telpas īres izdevumu un komunālo maksājumu segšanas kompensācijas apmēru no 85 līdz 100 latiem saskaņā ar Rīcības plānā pārejai uz profesionālo militāro dienestu paredzēto.

Līdz 2008.gada 1.janvārim kompensācijas apmērs paliks nemainīgs – 85 lati.

Aizsardzības ministrijas Sabiedrisko attiecību departaments

 

EM: Par Eiropas Savienības struktūrfondu programmu augstas kvalifikācijas darbinieku piesaistei

Ekonomikas ministrija izstrādājusi un starpinstitūciju saskaņošanai nodevusi Ministru kabineta noteikumu projektu par Eiropas Savienības struktūrfondu programmu augstas kvalifikācijas darbinieku piesaistei. Šāda programma izstrādāta, lai celtu uzņēmumu konkurētspēju un veicinātu pētnieciskās aktivitātes komersantos, piesaistot augsti kvalificētus darbiniekus konkrētu tehnoloģisku problēmu risināšanai vai jaunu produktu attīstīšanai uzņēmumos. Ar šīs programmas atbalstu ministrija cer palīdzēt uzņēmumiem piesaistīt vismaz 280 augsti kvalificētus darbiniekus, kā arī sekmēt mūsu iedzīvotāju atgriešanos Latvijā no ārvalstīm.

MK noteikumu projekts nosaka kārtību, kādā tiek piešķirts atbalsts šīs programmas ietvaros, projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijus, prasības projektu iesniedzējiem, kā arī atbildīgās iestādes un sadarbības iestādes funkcijas un kompetenci. Aktivitāti finansē no Eiropas Sociālā fonda līdzekļiem. Kopējais aktivitātes ietvaros pieejamais ESF finansējums ir 4 919 628 lati.

Aktivitātes ietvaros atbalstu varēs saņemt komercreģistrā reģistrēts komersants inženieru, zinātnieku vai citu augsti kvalificētu speciālistu nodarbināšanai savā uzņēmumā uz laiku no 6 līdz 24 mēnešiem. Aktivitātes ietvaros atbalstītas tiks personāla izmaksas – atalgojums piesaistītajam darbiniekam (ieskaitot Valsts obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksas); kā arī dzīvesvietas maiņas (pārcelšanās) izmaksas – sabiedriskā transporta (ekonomiskā klase) un bagāžas pārvadāšanas izmaksas.

Maksimāli pieļaujamā atbalsta intensitāte ir 40% no projekta atbalstāmajām izmaksām. Atbalsta intensitāte tiek palielināta par 10%, ja projekts tiek īstenots ārpus Rīgas un Rīgas rajona. Projekta īstenošanas vieta ir uzņēmuma, kurā tiek nodarbināts piesaistītais darbinieks, adrese, kur tiek veikta saimnieciskā darbība. Viena projekta ietvaros maksimāli pieļaujamais atbalsta apmērs ir 40 000 latu gadā (12 mēnešu periodā).

Aktivitātes ietvaros projekta iesniedzējs nevarēs pretendēt uz atbalstu, ja projekts tiks īstenots tērauda rūpniecībā, sintētisko šķiedru, lauksaimniecības produktu, zivsaimniecības un akvakultūras nozarē, ogļu rūpniecības, alkoholisko dzērienu, tabakas izstrādājumu, kuģu būves ražošanas nozarēs, kā arī tirdzniecības, finanšu starpniecības, komercpakalpojumu un azartspēļu nozarē.

Aktivitātes īstenošanas veids ir atklāta projektu iesniegumu atlase. Aktivitāti administrēs valsts aģentūra “Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra”, kura paziņojumu par projektu iesniegumu pieņemšanu izsludinās vismaz mēnesi pirms projektu iesniegumu pieņemšanas sākšanas. Šobrīd tiek plānots, ka programmas pirmais uzsaukums tiks izsludināts 2008.gada februārī.

Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

 

 

FM: Par grozījumiem Muitas likumā

Valsts sekretāru sanāksmē 29.novembrī saskaņošanai ministrijās izsludināti Finanšu ministrijas sagatavotie grozījumi Muitas likumā.

Paredzams, ka ar izmaiņām likumā tiks nodrošināts, lai ne tikai brokeri, bet visi komersanti varētu sniegt muitošanas pakalpojumu tiešajā pārstāvībā.

Grozījumi Muitas likumā paredzēs izslēgt tiesību normu, kas reglamentē, ka tiešās pārstāvības pakalpojumus ir tiesīgi sniegt tikai muitas brokeri, līdz ar to visiem komersantiem tiks nodrošinātas vienādas iespējas šā pakalpojuma sniegšanā.

Komersantu iesniegumu par muitas nodokļu atcelšanu un kvotu piemērošanu koordinē Muitas nodokļa atcelšanas un kvotu konsultatīvā padome. Tomēr praksē ir pierādījies, ka šī starpniecība ir sarežģīta un neefektīva. Praktiski koordināciju veic Finanšu ministrija, turklāt Latvijas komersantu iesniegumu skaits ir neliels (viens līdz divi gadā).

Lai nodrošinātu labāku koordināciju iesniegumu virzīšanai uz Eiropas Komisiju (EK), kā arī citu dalībvalstu iesniegto iesniegumu noraidīšanas gadījumā, šo noraidījumu iesniegšanai EK paredzēts precizēt likumu, atsakoties no padomes kā starpnieka.

Tāpat izmaiņas likumā paredz, ka atļauja komercdarbības veikšanai ir nepieciešama tikai Valsts ieņēmuma dienesta (VID) valdījumā esošajās muitas kontroles zonās. Plānots arīdzan noteikt garāku termiņu iesniegumu izskatīšanai par muitas brokera darbības atļauju, ko izdod VID, – 15 dienu termiņu plānots aizstāt ar 30 dienu termiņu.

Pieņemot grozījumus Muitas likumā, būs jāizstrādā arī vairāki jauni Ministru kabineta noteikumi:

• kas regulēs muitas nodokļa atcelšanu un kvotu piemērošanu;

• kas aizstās pašlaik spēkā esošos 2006.gada 19.jūnija MK noteikumus Nr.393 “Noteikumi par kārtību, kādā Valsts ieņēmumu dienests nosaka muitas kontroles zonas, tajās atļautos komercdarbības veidus un izsniedz atļauju komercdarbības veikšanai muitas kontroles zonā, kā arī par informācijas zīmēm muitas kontroles zonu robežas apzīmēšanai”.

Izstrādājot grozījumu likumā, notikušas konsultācijas ar Loģistikas un muitas brokeru asociāciju, Latvijas Tranzīta biznesa asociāciju, Latvijas Nacionālo kravas ekspeditoru un loģistikas asociāciju, autopārvadātāju asociāciju “Latvijas auto” un Latvijas Tirgotāju asociāciju.

 

FM: Par muitas iestāžu klasifikatoru

Finanšu ministrija ir sagatavojusi Ministru kabineta (MK) noteikumus par muitas iestāžu klasifikatoru. 29.novembrī Valsts sekretāru sanāksmē noteikumi tika izsludināti saskaņošanai ministrijās. Ar noteikumiem paredzēts nodrošināt vienotu muitas iestāžu kodēšanu.

Noteikumi par muitas iestāžu klasifikatoru reglamentē Valsts ieņēmumu dienesta (VID) muitas iestāžu klasifikatoru. Saskaņā ar noteikumiem muitas iestādes klasifikatora kodu veido četras zīmes (cipari), un klasifikatora struktūra kārtota trijos līmeņos:

• pirmais līmenis – muitas iestādes, kas ir VID teritoriālo iestāžu struktūrvienības – muitas kontroles punkti (muitas iestādes koda pirmais cipars – 0);

• otrais līmenis – VID Rīgas muitas reģionālā iestāde un VID teritoriālo iestāžu muitas iestādes (muitas iestādes koda pirmais cipars – 2);

• trešais līmenis – VID centrālā aparāta muitas iestādes (muitas iestādes koda pirmais cipars – 9).

Tāpat MK noteikumi par muitas iestāžu klasifikatoru paredzēs, ka klasifikatoru var lietot informācijas apmaiņai muitas un citās informācijas sistēmās, muitas procedūru uzskaitei un nepieciešamās informācijas aprites nodrošināšanai, kā arī valsts statistikas jomā un citās jomās, kur nepieciešama muitas iestāžu nosaukumu lietošana.

 

FM: Par stingrākām prasībām piemaksu un prēmiju piešķiršanai valsts iestādēs

Valsts sekretāru sanāksmē 29.novembrī tika izsludināti Finanšu ministrijas (FM) sagatavotie grozījumi Ministru kabineta (MK) noteikumos par tiešās pārvaldes iestāžu ierēdņu, darbinieku un amatpersonu un Centrālās vēlēšanu komisijas un Centrālās zemes komisijas darbinieku darba samaksu un klasifikācijas pakāpēm, kā arī ierēdņu pabalstiem un kompensācijām. Ar grozījumiem noteikumos paredzēts noteikt stingrākas prasības piemaksu un prēmiju piešķiršanai.

Grozījumi MK noteikumos reglamentēs ierobežojumu prēmēšanas biežumam. Paredzams, ka prēmēt darbiniekus nedrīkstēs biežāk kā reizi ceturksnī. Maksimālais prēmiju apmērs, ko varēs vienā reizē izmaksāt, nedrīkstēs pārsniegt mēneša regulārās darba samaksas apmēru, kam piemērots koeficents 1,2. Tāpat iekļauta prasība iestādes vadītājam noteikt prēmēšanas kārtību un kritērijus, pamatojoties uz kuriem tiek noteikts konkrētā ierēdņa vai darbinieka prēmijas apmērs, izvērtējot viņa darba ieguldījumu un darba rezultātus.

Līdzīgi kā prēmiju gadījumā, izmaiņas MK noteikumos paredzēs prasību iestādes vadītājam reglamentēt piemaksu (par paaugstinātu darba intensitāti, par darbu īpašos apstākļos, par papildu veicamo darbu u.c.) noteikšanas kritērijus, apmēru un piešķiršanas kārību.

Tāpat plānots precizēt gadījumu, ja ierēdni un darbinieku, kuram ir pieredze valsts dienestā, ieceļ citā amatā, nosakot pārbaudes laiku. Šajā gadījumā izmaiņas paredzēs iespēju ar iestādes vadītāja pamatotu lēmumu pārbaudes laikā saglabāt iepriekšējā amatā noteikto kvalifikācijas pakāpi pie nosacījuma, ja iepriekšējā amatā veicamie pienākumi saskaņā ar amata aprakstu ir līdzīgi jaunajā amatā veicamajiem pienākumiem.

Izmaiņas noteikumos arīdzan paredz pārskatīt un precizēt ierēdņu, darbinieku un amatpersonu mēnešalgu latos saistībā ar minimālās mēneša darba algas paaugstināšanu no 120 uz 160 latiem, kas stāsies spēkā nākamā gada 1.janvārī. FM katru gadu līdz 15.decembrim ir jāizstrādā priekšlikumi par izmaiņām darba samaksas sistēmā, pamatojoties uz pētījumiem par darba samaksas izmaiņām privātajā sektorā, kā arī izvērtējot ekonomisko situāciju valstī.

Vienlaikus ar šo noteikumu projektu valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināti līdzīgi grozījumi arī MK noteikumos par Prokuratūras un tiesu darbinieku darba samaksu un noteikumos par Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta darbinieku darba samaksas sistēmā.

Finanšu ministrijas Komunikācijas departaments

 

IZM: Par nacionālās sporta bāzes statusa atņemšanu Rīgas sporta pilij

Ņemot vērā, ka Rīgas sporta pils bāzi veidojošo nekustamo īpašumu K.Barona ielā 75 ir paredzēts nojaukt, sporta bāzei tiks atņemts nacionālās sporta bāzes statuss, jo tā vairs nenodrošina sporta bāzes tehniskā stāvokļa atbilstību starptautisko sporta federāciju prasībām un iespēju sporta bāzi izmantot atbilstoši valsts interesēm.

29.novembrī Valsts sekretāru sanāksmē tika konceptuāli atbalstīts un izsludināts Izglītības un zinātnes ministrijas pieteiktais likumprojekts “Grozījums Latvijas Republikas Augstākās Padomes lēmumā “Par nacionālās sporta bāzes statusa piešķiršanu””.

Par sporta bāzes tehnisko stāvokli savu atzinumu ir sniegušas Latvijas Slidošanas asociācija un Latvijas Hokeja federācija, kuras ir norādījušas, ka sporta bāzē atbilstoši tās tehniskajam stāvoklim vairs nav iespējams rīkot pasaules un Eiropas čempionātus, pasaules un Eiropas čempionātu kvalifikācijas sacensības, pasaules un Eiropas čempionātu posmu un kausu izcīņas sacensības.

Vienlaikus Rīgas sporta pils tiks svītrota no ar nekustamā īpašuma nodokli neapliekamo ēku saraksta. To paredz 29.novembrī Valsts sekretāru sanāksmē izsludinātais grozījums Ministru kabineta 1997.gada 2.decembra noteikumos Nr.396 “Noteikumi par masu aktīvās atpūtas centru, sporta būvju un ēku, kā arī to uzturēšanai nepieciešamās zemes neaplikšanu ar nekustamā īpašuma nodokli”.

Rīgas sporta pils īpašnieki par to ir informēti un pretenzijas no viņu puses nav saņemtas.

 

IZM: Par Paplašināto daļējo nolīgumu par sportu

29.novembrī Valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināts Izglītības un zinātnes ministrijas izstrādātais likumprojekts “Par Paplašināto daļējo nolīgumu par sportu”. Nolīguma mērķis ir starptautiskās sporta politikas sakārtošana, turpmāk efektīvi iesaistot nevalstiskās sporta organizācijas dažādu sporta nozarei starptautiski svarīgu lēmumu pieņemšanā.

Eiropas Padomes īstenotās sporta politikas mērķis ir veicināt sportu gan attiecībā uz indivīdu, gan sabiedrību kopumā ar tādu politiku, kas balstās uz vienotiem un visām dalībvalstīm saistošiem principiem. Nolīguma ietvaros Eiropas Padome sporta politikas īstenošanu turpinās nodrošināt ar Eiropas konvencijas par skatītāju pārkāpumiem un rupju uzvedību sporta pasākumos, īpaši futbola sacensību laikā, Eiropas Padomes Antidopinga konvencijas, Eiropas Sporta hartas un Sporta ētikas kodeksa palīdzību, saskaņojot rīcību ar dalībvalstīm.

2006.gada nogalē Eiropas Padomes dalībvalstis tika informētas, ka Eiropas Padomes budžets vairs neparedz līdzekļus sporta starpvaldību sadarbības nodrošināšanai, līdz ar to tika izstrādāts iespējamo reformu pētījums, kas dalībvalstīm tika nodots apspriešanai, lai vienotos par turpmāku starptautiskās sadarbības sportā modeli Eiropas Padomes ietvaros.

2007.gada 11.maijā tika pieņemta rezolūcija, ar kuru nolemts izstrādāt Paplašināto daļējo nolīgumu par sportu. Latvija ir pieņēmusi rezolūciju un pievienojusies nolīgumam, tāpēc ir izstrādāts likumprojekts “Par Paplašināto daļējo nolīgumu par sportu”.

Nolīguma budžetu galvenokārt veido ikgadējās iemaksas no katras dalībvalsts, nolīguma budžets 2008.gadam tiek plānots 650 000 eiro. Nolīguma budžetu veido ikgadējās iemaksas no katras dalībvalsts, ņemot vērā, ka uz rezolūcijas pieņemšanas brīdi nolīgumam pievienojās sešpadsmit dalībvalstis, Latvijai nolīguma kopējā budžetā par laiku no 2007.gada 1.jūlija līdz 31.decembrim jāiemaksā 2693 eiro, savukārt 2008.gadam un turpmākajiem gadiem Latvijas līdzdalībai noteikta indikatīva iemaksa 6500 eiro apmērā.

Izglītības un zinātnes ministrijas Komunikācijas nodaļa

 

IZM: Par nolikumu cilvēkresursu attīstības un izglītības konkursam

29.novembrī Valsts sekretāru sanāksmē konceptuāli tika apstiprināts un izsludināts Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) izstrādātais Ministru kabineta (MK) noteikumu projekts “Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) finanšu instrumenta un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta (finanšu instrumenti) prioritātes “Cilvēkresursu attīstība un izglītība” individuālo projektu (projekts) iesniegumu atklāta konkursa nolikums”. Noteikumu projekts vēl jāapstiprina MK.

MK noteikumi nosaka IZM kompetencē esošās prioritātes atklāta konkursa ietvaros pieejamo līdzfinansējumu un tā piešķiršanas nosacījumus, atklāta konkursa izsludināšanas, tā termiņa noteikšanas, projekta iesnieguma sagatavošanas un iesniegšanas prasības un tā vērtēšanas kritērijus un lēmuma par projekta iesnieguma atbilstību administratīvajiem vērtēšanas kritērijiem un virzīšanu tālākai vērtēšanai vai par tā neatbilstību administratīvajiem vērtēšanas kritērijiem un noraidīšanu pieņemšanas kārtību.

Prioritātes “Cilvēkresursu attīstība un izglītība” mērķis ir cilvēkresursu attīstība, veicinot izglītību un mācības visos līmeņos un stiprinot vietējo pašvaldību vai to institūciju administratīvo vai sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas kapacitāti, kā arī to iesaistīšana demokrātiju veicinošos procesos.

Projekta iesnieguma iesniedzējs var būt tiešās vai pastarpinātās pārvaldes iestāde, cita valsts iestāde, atvasināta publiska persona, kā arī Latvijas Republikā reģistrēta juridiskā persona. Projekta iesnieguma iesniedzējs var izstrādāt projekta iesniegumu un īstenot projektu patstāvīgi, kā arī piesaistot sadarbības partneri vai partnerus.

Atklātā konkursā uzvarējušos projektus ir paredzēts finansēt no projekta līdzfinansējuma saņēmēja līdzekļiem un līdzfinansēt no finanšu instrumentu līdzekļiem. Kopējais finanšu instrumentu līdzfinansējums, kas pieejams projektiem atklātā konkursā, ir 1 405 120 eiro. Minimālais pieprasītais finanšu instrumentu līdzfinansējums individuālajam projektam ir 250 000 eiro. Finanšu instrumentu līdzfinansējuma apjomu nosaka finanšu instrumentu apstiprinātie noteikumi un procedūras.

EEZ finanšu instrumentu veido Norvēģijas, Īslandes un Lihtenšteinas iemaksas, bet Norvēģijas valdības divpusējo finanšu instrumentu finansē Norvēģija. Finanšu instrumentu ieguldījumu mērķis ir novērst sociālo un ekonomisko nevienlīdzību EEZ ietvaros, kā arī atbalstīt jaunās Eiropas Savienības dalībvalstis to centienos pilnvērtīgi piedalīties paplašinātās Eiropas iekšējā tirgū. Saskaņā ar EEZ paplašināšanās līgumu finanšu instrumenti ir pieejami vairākām ES dalībvalstīm, to vidū arī Latvijai.

Izglītības un zinātnes ministrijas Komunikācijas nodaļa

 

KM: Par nolikumu Eiropas kultūras mantojuma saglabāšanas konkursam

29.novembrī Valsts sekretāru sanāksmē pieteikts MK noteikumu projekts “Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) finanšu instrumenta un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta prioritātes “Eiropas kultūras mantojuma saglabāšana” individuālo projektu atklāta konkursa nolikums”.

Plānots, ka konkurss tiks izsludināts 2008.gada 1.ceturksnī. Pieejamais finansējums paredzēts 1 344 939 eiro.

Projektu konkursa mērķis ir pilnveidot Latvijas kultūras mantojuma saglabāšanu, aizsardzību, izpēti un pieejamību, veicinot kultūrvēsturiskā mantojuma ekonomiskās darbības formu attīstību un dažādošanu.

Līdzekļi konkursā “Eiropas kultūras mantojuma saglabāšana” būs pieejami šādiem pasākumiem:

• amatu apmācība restaurācijā;

• Latvijas pilsētu vēsturisko centru restaurācija;

• iespējamā jūgendstila centra izveide;

• padomju perioda nonkonformistiskā mantojuma dokumentēšana un saglabāšana;

• koka arhitektūras restaurācija.

Projekta iesniedzējs var iesniegt projektu viens pats vai kopā ar sadarbības partneri vai partneriem. Projekta iesniedzējs un sadarbības partneris var būt tiešās vai pastarpinātās pārvaldes iestāde, cita valsts iestāde, atvasināta publiska persona, kā arī Latvijas Republikā reģistrēta juridiskā persona. Sadarbības partneris var būt arī citā Eiropas Ekonomikas zonas valstī reģistrēta juridiska persona, valsts vai pašvaldību iestāde, kā arī starptautiska organizācija, kas darbojas citā EEZ valstī.

Nolikuma projekta saskaņošana paredzēta līdz 7. decembrim.

Kultūras ministrijas sabiedrisko attiecību nodaļa

 

LM: Par darba aizsardzības prasību ieviešanu saistībā ar elektromagnētisko lauku radītajiem riskiem

Lai novērstu grūtības praksē nodrošināt strādājošo aizsardzību pret elektromagnētisko lauku radīto risku iedarbību, attiecīgās darba aizsardzības prasības stāsies spēkā no 2012.gada 1.aprīļa, nevis no nākamā gada 1.janvāra, kā bija noteikts līdz šim.

Šāds pagarinājums saistīts ar to, ka ES direktīvā noteiktās ekspozīciju robežvērtības veselības nozarē strādājošiem ierobežo iespējas izmantot un attīstīt magnētiskās rezonanses attēlu veidošanas tehniku. Minētā tehnika ir neaizstājama vairāku slimību diagnostikā un ārstēšanā.

Šobrīd Eiropas Komisija (EK) ir sākusi pētījumu par direktīvas ietekmi uz medicīniskām procedūrām. Līdz ar to, lai iegūtu laiku nepieciešamās informācijas ieguvei un analīzei, kā arī jaunu priekšlikumu izstrādei, EK līdz 2012.gada 30.aprīlim atlikusi direktīvas pārņemšanas termiņu.

Tas noteikts Labklājības ministrijas (LM) sagatavotajos grozījumos noteikumos “Darba aizsardzības prasības nodarbināto aizsardzībai pret elektromagnētiskā lauka radīto risku darba vidē”, kas 29.novembrī izsludināti Valsts sekretāru sanāksmē.

Noteikumi attiecas uz visām nodarbinātības jomām, kurās nodarbinātie var tikt pakļauti elektromagnētiskajam laukam. Tomēr lielāku ietekmi uz nodarbināto veselību var atstāt elektromagnētiskie lauki televīzijas, radiosakaru nozarē, medicīnā, piemēram, magnētiskās rezonanses iekārtas un metālu apstrādē. Bet tas ir atkarīgs no izmantotajām iekārtām, un katrā konkrētajā gadījumā darba devējam ir jānodrošina risku izvērtējums un jānosaka, vai nodarbinātie ir pakļauti riskam.

Darba devējs ir atbildīgs par nodarbināto aizsardzību pret elektromagnētiskā lauka radīto risku darba vidē, turklāt viņam ir jānosaka elektromagnētiskā lauka radītā iedarbība, kā arī jānovērtē tā radītais risks – jānosaka, vai tajā ir elektromagnētiskā lauka kaitīgā starojuma avoti, kuri varētu izraisīt traucējumus cilvēka veselībai. Vienlaikus darba devējam jāveic visi iespējamie pasākumi, lai novērstu vai mazinātu iepriekšminēto risku.

Savukārt, lai pēc iespējas ātrāk konstatētu elektromagnētiskā lauka radītos veselības traucējumus, darba devējam ir noteikts pienākums nodrošināt strādājošo, kuri pakļauti elektromagnētiskā lauka starojumam, obligātās veselības pārbaudes. Turklāt darba devējam jānodrošina ārstniecības speciālistu iepazīstināšana arī ar riska novērtējuma rezultātiem.

Elektromagnētiskā lauka mērījumus var veikt kompetentas institūcijas, kompetenti speciālisti, akreditētas laboratorijas, ES akreditētas institūcijas, darba aizsardzības speciālisti un citas personas ar atbilstošu kvalifikāciju mērījumu veikšanai. Mērījumus veic, izmantojot verificētu mēraparatūru.

Par noteikumu ievērošanu ir atbildīga Valsts darba inspekcija.

Elektromagnētiskie lauki ir statiski un mainīgi elektriskie, magnētiskie un elektromagnētiskie lauki, kuru frekvences ir līdz 300 GHz.

 

LM: Par nodarbinātības pasākumiem mērķgrupu bezdarbniekiem

Lai palīdzētu bezdarbniekiem iekārtoties pastāvīgā darbā, Labklājības ministrija (LM) ar Eiropas fondu atbalstu nākamo septiņu gadu laikā īstenos aktīvos nodarbinātības pasākumus. Šim mērķim no 2008. līdz 2013.gadam paredzēti 2,97 miljoni latu.

To paredz 29.novembrī Valsts sekretāru sanāksmē izsludinātie Ministru kabineta (MK) noteikumi par Eiropas Sociālā fonda (ESF) darbības programmas “Cilvēkresursi un nodarbinātība” apakšaktivitāti “Atbalstītās nodarbinātības pasākumi mērķgrupu bezdarbniekiem”.

Noteikumi paredz organizēt aktīvos nodarbinātības pasākumus un pilnveidot darba prasmes tiem bezdarbniekiem, kuriem ir grūtības iekļauties darba tirgū – jauniešiem vecumā no 15 līdz 24 gadiem, pirmspensijas vecuma cilvēkiem, ilgstošajiem bezdarbniekiem, invalīdiem, bijušajiem ieslodzītajiem.

Eiropas līdzfinansējums paredzēts bezdarbnieku nodarbināšanai pie darba devēja uz laiku (12 mēneši), nepieciešamības gadījumā apmaksājot arī invalīdu nodarbināšanai nepieciešamos speciālistus, t.sk. ergoterapeitus, surdotulkus vai pavadoņus. Tādējādi bezdarbnieki pie darba devēja varēs apgūt attiecīgajam darbam nepieciešamās pamatprasmes un iemaņas, gūt darba pieredzi un, iespējams, arī saglabāt darba vietu pēc dalības projektā.

LM prognozē, ka minēto pasākumu īstenošana varētu tikt sākta 2008.gada pirmajā pusē.

Pēc LM aprēķiniem, atbalstu saņems 480 mērķgrupu bezdarbnieki, no kuriem 40% pēc projekta beigām plānota iekārtošanās pastāvīgā darbā.

Līdz 85% no projekta izmaksām segs Eiropas Sociālais fonds. Paredzēts, ka, nodarbinot bezdarbniekus, daļu izdevumu būs jāsedz darba devējam.

MK noteikumu projekts nosaka, kādām prasībām jāatbilst projekta iesniedzējam, projektu atlases un vērtēšanas kārtību, kā arī nosacījumus projektu īstenošanai. Projektam pievienota arī projekta iesnieguma veidlapa. Noteikumu projekts vēl jāsaskaņo ar ministrijām un jāapstiprina valdībā.

LM ir viena no ES fondu apsaimniekošanas institūcijām, kas atbild par projektu atbilstību nozares politikai un nodrošina efektīvu struktūrfondu līdzekļu izmantošanu nodarbinātības un sociālās iekļaušanas jomā. Septiņos gados ar 22 ES fondu līdzfinansēto projektu konkursos minēto aktivitāšu palīdzību labklājības nozarē plānots iegultīt 93,4 miljonus latu no ESF un 11,7 miljonus latu no Eiropas Reģionālās attīstības fonda.

Labklājības ministrijas Komunikācijas departaments

 

VidM: Par dabas parka “Mežmuižas avoti” aizsardzības un izmantošanas kārtību

29.novembrī Valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināts Vides ministrijas sagatavotais Ministru kabineta noteikumu projekts “Dabas lieguma “Mežmuižas avoti” individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi”. Dabas lieguma galvenais izveidošanas mērķis ir saglabāt vairākus īpaši aizsargājamus mežu biotopus (sausieņu meži un slapjie meži) un īpaši aizsargājamu biotopu – minerālvielām bagātus avotus un avotu purvus.

Teritorija atbilst “Natura 2000” teritorijas izveidošanas kritērijiem, tādēļ ar likumu “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām” liegums noteikts kā Eiropas nozīmes aizsargājamā teritorija “Natura 2000”.

Dabas lieguma teritorijas kontroli un uzraudzību veic Valsts vides dienesta Lielrīgas reģionālā vides pārvalde.

Vides ministrijas Komunikācijas nodaļa

 

ZM: Par zvejas un akvakultūru produktu tirgus atbalsta administrēšanas kārtību

Zemkopības ministrija (ZM) ir izstrādājusi MK noteikumu projektu “Zvejas un akvakultūras produktu tirgus intervences pasākumu administrēšanas un uzraudzības kārtība”, ko 29.novembrī izsludināja Valsts sekretāru sanāksmē. Noteikumu projekts nepieciešams, lai noteiktu kārtību, kādā tiek administrēti un uzraudzīti zvejas un akvakultūras produktu tirgus atbalsta pasākumi, kas tiek realizēti saskaņā ar ES normatīvajiem aktiem. Tirgus intervences pasākumu administrēšanu un uzraudzību īstenos Lauku atbalsta dienests (LAD).

Noteikumu projekts paredz, ka par zvejas vai akvakultūras produktu izņemšanu no tirgus un izmantošanu nevis lietošanai cilvēku uzturā, bet gan citādi varēs saņemt finansiālo kompensāciju. Tāpat varēs saņemt atbalstu par uzkrātu zvejas vai akvakultūras produktu apstrādi, kas izņemti no tirgus. Atbalstu saņems arī tās ražotāju grupas, kas zivis vai akvakultūras produktus realizējuši veidā, kas neietekmē produkcijas parasto realizāciju, kā arī no tirgus izņemto zvejas vai akvakultūras produktu uzglabāšanu. Tāpat atbalstu saņems par nozvejotiem un uz zvejas kuģa klāja sasaldētiem produktiem, kas ir bijuši paredzēti pārdošanai.

Ražotāju grupa, kura pretendēs uz kādu no dokumenta projektā norādītajiem tirgus intervences pasākumiem, pirms kārtējā zvejas gada sākuma iesniegs Lauku atbalsta dienestā informāciju.Uz šo atbalstu varēs pretendēt zvejas vai akvakultūras produktu ražotāju grupas, kas ir atzītas saskaņā ar normatīvajiem aktiem par zvejas un akvakultūras produktu ražotāju grupu atzīšanu. Tāpat ražotāju grupai rakstiski vai elektroniski būs jāinformē LAD par plānotajiem tirgus intervences pasākumiem un to īstenošanas vietu ne vēlāk kā divdesmit četras stundas pēc zvejas vai akvakultūras produktu pārņemšanas no ražotāju grupas biedra.

Normatīvā akta projektā norādīts, ka uz atbalstu varēs pretendēt ražotāju grupa tikai par to zvejas vai akvakultūras produktu daudzumu, kas pirms tam piedāvāts pārdošanai izsolē vai vismaz trīs Valsts zivsaimniecības pārvaldē reģistrētiem zivju pircējiem, kā arī ja nav atrasts pircējs par ražotāju grupas noteikto izņemšanas cenu. Ražotāju grupa LAD iesniegs zivju pircēju apstiprinātus rakstveida apliecinājumus par piedāvātajām cenām.

Lauku atbalsta dienests pēc informācijas saņemšanas no ražotāju grupas informēs Pārtikas un veterināro dienestu (PVD) par ražotāju grupas plānotajiem tirgus intervences pasākumiem un tirgus intervences pasākumu īstenošanas vietu. Savukārt tirgus intervences pasākumu īstenošanas vietā LAD amatpersonas pārbaudīs zvejas un akvakultūras produktu daudzumu un identitāti, bet PVD amatpersonas pārbaudīs zivju un akvakultūru produktu svaigumu un izmēru kategorijas. Tāpat LAD kopā ar PVD būs tiesīgi veikt neplānotas pārbaudes zvejas laikā un akvakultūras produktu uzglabāšanas vietā.

Noteikumi stāsies spēkā pēc to akceptēšanas valdībā un publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

 

ZM: Par uztura bagātinātāju marķējuma prasībām un reģistrācijas kārtību

Zemkopības ministrija (ZM) ir izstrādājusi grozījumu projektu Ministru kabineta (MK) noteikumos “Noteikumi par obligātajām nekaitīguma un marķējuma prasībām uztura bagātinātājiem un uztura bagātinātāju reģistrācijas kārtību”, ko 29.novembrī izsludināja Valsts sekretāru sanāksmē.

Normatīvā akta projektā noteikts, ka izmaksas par uztura bagātinātāju kontroles un uzraudzības procedūru iekļaušanu Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) reģistrā pievienos kopīgajam PVD sniegto maksas pakalpojumu cenrādim.

Noteikumi stāsies spēkā pēc to akceptēšanas valdībā un publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa

 

ZM: Par kvalitātes, klasifikācijas un marķējuma prasībām medum

Zemkopības ministrija (ZM) ir izstrādājusi grozījumu projektu MK noteikumos “Kvalitātes, klasifikācijas un marķējuma prasības medum”, ko 29.novembrī izsludināja Valsts sekretāru sanāksmē.

Noteikumu projektā norādīts, ka ar 2009.gada 1.janvāri medus marķējumā vairs netiks lietots vārds “medus maisījums”, bet gan būs jānorāda, no kuras valsts šis medus ir ievests. Līdz ar to tiks novērsti iespējami pārpratumi, kas savukārt veicinās brīvu preču kustību Eiropas tirgū, un patērētājam būs pieejama droša informācija par medus izcelsmi. Tāpat grozījumu ieviešana sekmēs godīgu konkurenci starp medus ražotājiem un izplatītājiem, nodrošinās medus izcelsmes izsekojamību, kā arī valsts uzraudzības un kontroles efektivitāti.

 

ZM: Par atbalsta administrēšanas kārtību zivsaimniecības attīstībai

Zemkopības ministrija (ZM) ir izstrādājusi grozījumu projektu Ministru kabineta (MK) noteikumos “Kārtība, kādā administrē un uzrauga valsts un Eiropas Savienības atbalstu lauksaimniecībai un lauku attīstībai, kā arī kārtība, kādā publicē informāciju par atbalsta saņēmējiem”, ko 29.novembrī izsludināja Valsts sekretāru sanāksmē. Grozījumu projekts izstrādāts, pamatojoties uz Lauksaimniecības un lauku attīstības likumu. Grozījumi nepieciešami, lai esošajā normatīvajā aktā iestrādātu valsts un ES atbalsta administrēšanas kārtību zivsaimniecības attīstībai paralēli jau dokumentā noteiktajai lauksaimniecības un lauku attīstības atbalsta administrēšanas un uzraudzības kārtībai.

Tādējādi noteikumi noteiks kārtību, kādā administrēs un uzraudzīs valsts un Eiropas Savienības atbalstu lauksaimniecībai, lauku un zivsaimniecības attīstībai no Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda, Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai un Eiropas Zivsaimniecības fonda, kā arī kārtību, kādā publicēs informāciju par valsts un Eiropas Savienības atbalsta saņēmējiem un saņemtā atbalsta apmēru.

Grozījumu projektā arī norādīts, ka projekta iesniegumu noraidīs gadījumā, ja atbalsta pretendents būs speciāli radījis atbalsta saņemšanai nepieciešamos apstākļus, lai iegūtu sabiedrisko finansējumu, kas pārsniedz pasākumu ietvaros vienam atbalsta saņēmējam maksimāli pieejamo sabiedriskā finansējuma summu, vai arī pats gūtu priekšrocības salīdzinājumā ar citiem projektu iesniedzējiem.

 

ZM: Par Meža monitoringa valsts programmu 2008.gadam

Zemkopības ministrija (ZM) ir izstrādājusi Ministru kabineta (MK) noteikumu projektu “Meža monitoringa veikšanas kārtība”, kā arī Ministru kabineta rīkojuma projektu “Par Meža monitoringa valsts programmu 2008.gadam”. Abus dokumentus 29.novembrī izsludināja Valsts sekretāru sanāksmē. Monitoringa veicēji meža monitoringu īsteno Meža valsts reģistrā reģistrētajos parauglaukumos un rakstiski informē meža īpašnieku vai tiesisko valdītāju par novērojumiem, kādi tiek veikti attiecīgajos parauglaukumos.

Meža monitoringu veic, lai iegūtu informāciju par gaisa piesārņojuma ietekmi un citu vides faktoru iedarbību uz meža ekosistēmām, oglekļa dioksīda emisiju un piesaisti zemes izmantošanā un mežsaimniecībā. Tāpat monitorings jāveic, lai pētītu klimata pārmaiņu ietekmi uz meža ekosistēmām, meža bioloģiskās daudzveidības stāvokli un izmaiņām, kā arī ietekmi uz meža augsnēm.

Normatīvā akta projektā paredzēta kārtība, kādā jāierīko jauni parauglaukumi, kā arī ietvertas normas, kas nosaka prasības meža monitoringa parauglaukumu aizsardzībai. Noteikumu projektā noteikts, ka meža monitoringu veiks Valsts meža dienests un Latvijas Valsts mežzinātnes institūts “Silava”.

Savukārt rīkojuma projekts “Par Meža monitoringa valsts programmu 2008.gadam” nosaka, ka Zemkopības ministrija būs atbildīga par Meža monitoringa valsts programmas 2008.gadam īstenošanu.

Nākamā gada meža monitoringa programmā ietverts arī jauns pasākums – oglekļa dioksīda (CO2) emisiju un piesaistes noteikšana zemes izmantošanā un mežsaimniecībā, ko pērn neveica.

Šis pasākums tiks veikts atbilstoši Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām noteiktajām prasībām.

 

ZM: Par Eiropas Savienības atbalstu lauku attīstībai lauksaimniecības produktu pievienotās vērtības radīšanai

Zemkopības ministrija (ZM) izstrādājusi Ministru kabineta (MK) noteikumu projektu “Kārtība, kādā piešķir valsts un Eiropas Savienības atbalstu lauku attīstībai lauksaimniecības produktu pievienotās vērtības radīšanai”, ko 29.novembrī izsludināja Valsts sekretāru sanāksmē.

Saskaņā ar Latvijas Lauku attīstības programmu 2007.–2013.gadam projektu un Padomes Regulu par atbalstu lauku attīstībai no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) ir paredzēta atbalsta saņemšana lauku attīstības atbalsta pasākumiem, piešķirot finansējumu no ES un Latvijas valsts finanšu līdzekļiem.

Lai šo finansējumu varētu piešķirt, ZM izstrādājusi Ministru kabineta noteikumu projektu, kurā noteikta kārtība, kādā piešķirs valsts un Eiropas Savienības (ES) atbalstu lauku attīstībai atklātu projekta iesniegumu konkursu veidā Lauku attīstības programmas pasākuma “Lauksaimniecības produktu pievienotās vērtības radīšana” ietvaros. Plānots, ka atbalstīs šādas aktivitātes: investīcijas lauksaimniecības produktu pārstrādei, tai skaitā iepakošanu un pirmapstrādi; jaunu iekārtu, tehnikas, aprīkojuma, informācijas tehnoloģiju un programmu nodrošinājuma iegādi un uzstādīšanu; jaunu lauksaimniecības produktu pārstrādes būvju būvniecību un esošo rekonstrukciju, tai skaitā arī iepakošanu un pirmapstrādi; investīcijas vides aizsardzībā, attiecināmām izmaksām pārstrādē šajā jomā nepārsniedzot 30% no projekta kopējās attiecināmo izmaksu summas.

Atbalstam varēs pieteikties lauksaimniecības produktu pārstrādes uzņēmumi, kā arī piena un gaļas nozarē – jauni pārstrādes uzņēmumi. Noteikumu projektā paredzēta kārtība, kādā notiks pieteikšanās uz šiem valsts un ES atbalstu lauku attīstības pasākumiem, projektu iesniegumu vērtēšana un atlase, lēmumu pieņemšana, kā arī projekta ieviešanas nosacījumi.

Atbalsta pasākumi tiks finansēti no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai, paredzot Latvijas valsts līdzfinansējumu.

Atbalsta mērķis ir paaugstināt lauksaimniecības produktu pārstrādes efektivitāti, veicināt produktu ar augstu pievienoto vērtību ražošanu, palielināt eksporta vērtību. Īpaši tiks atbalstīti piena, gaļas, graudu, kā arī augļu un dārzeņu sektori.

Tāpat pasākuma ietvaros tiks veicināta Latvijā nozīmīgāko sektoru – piena, gaļas un graudu – pārstrādes uzņēmumu saliedēšana un jaunu pārstrādes uzņēmumu veidošana piena un gaļas sektoros.

Tādējādi paaugstināsies lauksaimniecības produktu pārstrādes uzņēmumu konkurētspēja Latvijas un starptautiskā mērogā, kā arī pārstrādes produktu pievienotā vērtība un eksporta vērtība, savukārt samazināsies izmaksas attiecībā uz saražotās produkcijas vienību. Tāpat palielināsies nozarē nodarbināto ienākumi, saglabāsies esošās darba vietas un veidosies jaunas.

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!