• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ministru kabineta 2007. gada 28. novembra rīkojums Nr. 739 "Par atteikumu nodot privatizācijai nekustamo īpašumu Rīgā, Platajā ielā 4". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 30.11.2007., Nr. 193 https://www.vestnesis.lv/ta/id/167198

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ministru kabineta rīkojums Nr.740

Par atteikumu nodot privatizācijai valsts nekustamo īpašumu Rīgā, Pētersalas ielā 10

Vēl šajā numurā

30.11.2007., Nr. 193

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Ministru kabinets

Veids: rīkojums

Numurs: 739

Pieņemts: 28.11.2007.

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Ministru kabineta rīkojums Nr.739

Rīgā 2007.gada 28.novembrī (prot. Nr.66 2.§)

Par atteikumu nodot privatizācijai nekustamo īpašumu Rīgā, Platajā ielā 4

 

1. Ministru kabinets (Rīgā, Brīvības bulvārī 36, LV-1520) ir izskatījis sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Tēvzemes pārtikas grupa” 2006.gada 10.augustā iesniegto privatizācijas ierosinājumu (reģistrēts Privatizācijas aģentūras privatizācijas ierosinājumu reģistrā 2006.gada 10.augustā ar Nr.1.195).

2. Sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Tēvzemes pārtikas grupa” (turpmāk – privatizācijas ierosinātājs) ierosina privatizēt valstij piederošo nekustamo īpašumu Rīgā, Platajā ielā 4 (kadastra Nr. 0100 110 0361).

3. Pēc privatizācijas ierosinājuma izskatīšanas Ministru kabinets konstatē:

3.1. valstij piederošais nekustamais īpašums Rīgā, Platajā ielā 4 (kadastra Nr. 0100 110 0361), sastāv no zemesgabala 38645 m2 platībā un 15 būvēm – kazarmas (kadastra apzīmējums 0100 110 0361 001), katlumājas (kadastra apzīmējums 0100 110 0361 002), atejas (kadastra apzīmējums 0100 110 0361 003), garāžas (kadastra apzīmējums 0100 110 0361 004), sūkņu stacijas (kadastra apzīmējums 0100 110 0361 005), pirts (kadastra apzīmējums 0100 110 0361 006), ēdnīcas (kadastra apzīmējums 0100 110 0361 007), caurlaides punkta (kadastra apzīmējums 0100 110 0361 008), divām noliktavām (kadastra apzīmējumi 0100 110 0361 009 un 0100 110 0361 012), siltumnīcas (kadastra apzīmējums 0100 110 0361 010), kūts (kadastra apzīmējums 0100 110 0361 011), kluba (kadastra apzīmējums 0100 110 0361 013), sporta kompleksa (kadastra apzīmējums 0100 110 0361 014) un tualetes (kadastra apzīmējums 0100 110 0361 015) (turpmāk – valsts īpašuma objekts);

3.2. īpašuma tiesības uz valsts īpašuma objektu 2003.gada 27.oktobrī ir nostiprinātas Rīgas pilsētas zemesgrāmatu nodalījumā Nr.100000114019 uz valsts vārda Tieslietu ministrijas personā;

3.3. valsts īpašuma objekts ir iznomāts. 2004.gada 30.janvārī starp Ieslodzījuma vietu pār­valdi un privatizācijas ierosinātāju noslēgts nomas līgums (grozījumi – 2005.gada 30.decembrī un 2006.gada 28.februārī) par zemesgabala (38645 m2) un 15 būvju (kopējā platība 7302,60 m2 ) Rīgā, Platajā ielā 4, nomu līdz 2010.gada 31.decembrim. Minētais nomas līgums zemes­grā­matā nav ierakstīts;

3.4. saskaņā ar likuma “Par valsts un pašvaldību īpašumu objektu privatizāciju” 17.panta pirmās daļas 2.punktu pirmpirkuma tiesības ir nomniekam, ja tas nomā visu privatizējamo objektu ilgāk par vienu gadu, nomas līgums ir reģistrēts likumā paredzētajā kārtībā un nomniekam nav nomas maksas parādu;

3.5. saskaņā ar Ministru kabineta 2003.gada 29.aprīļa noteikumu Nr.243 “Tieslietu ministrijas nolikums” 25.1.apakšpunktu Tieslietu ministrija ir valsts akciju sabiedrības “Tiesu namu aģentūra” (turpmāk – aģentūra) valsts kapitāla daļu turētāja. Saskaņā ar Ministru kabineta 2006.gada 9.maija rīkojumu Nr.319 “Par Valsts nekustamā īpašuma vienotas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas koncepciju” Tieslietu ministrijai līdz 2009.gada 2.janvārim jānodod aģentūras pārvaldīšanā visi Tieslietu ministrijas un tās padotībā esošo iestāžu valdījumā esošie nekustamie īpašumi, izņemot objektus, kurus savu tiešo funkciju veikšanai izmanto un turpmāk pārvaldīs Ieslodzījuma vietu pārvalde. Valsts īpašuma objekts ir nepieciešams aģentūrai, lai nodrošinātu publiskas personas komercdarbību saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88.panta pirmās daļas 5.punktu;

3.6. valsts īpašuma objekts saskaņā ar Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likumu tiks ieguldīts aģentūras pamatkapitālā. Tādējādi tiks stiprināta aģentūras kredītspēja un attīstīta komercdarbība, lai nodrošinātu tieslietu sistēmas institūcijas ar to funkciju izpildei piemērotām telpām un nodrošinātu to uzturēšanai nepieciešamos pakalpojumus, kā arī efektīvi apsaimniekotu un iznomātu nekustamo īpašumu, lai panāktu gan telpu lietotāju, gan klientu maksimālas ērtības;

3.7. saskaņā ar likuma “Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām” 19.panta trešo daļu Tieslietu ministrijai kā kapitāla daļu turētājai aģentūrā jāveicina likumos, Ministru kabineta noteikumos un apstiprinātajās nozares attīstības koncepcijās, stratēģijās un citos nozares attīstību reglamentējošajos dokumentos noteikto mērķu un uzdevumu īstenošana. Saskaņā ar likuma “Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām” 37.pantu Tieslietu ministrija var noteikt aģentūras peļņas izlietošanas principus, ievērojot likumos, Ministru kabineta noteikumos un apstiprinātajās nozares attīstības koncepcijās, stratēģijās un citos nozares attīstību reglamentējošajos dokumentos noteiktos mērķus un uzdevumus. Aģentūra veic tiesību aktos noteiktos uzdevumus valsts institūcijām nepieciešamo objektu būvniecībā, renovācijā, apsaimniekošanā un to nodrošināšanā ar darba telpām. Saskaņā ar Ministru kabineta 2007.gada 7.augusta sēdes protokollēmumu (prot. Nr.44  47.§) ir pieņemts zināšanai Tieslietu ministrijas sagatavotais informatīvais ziņojums un konceptuāli atbalstīta jaunas tiesu ēkas būvniecība Jūrmalā;

3.8. ieguldot aģentūras pamatkapitālā jaunus nekustamos īpašumus, tiek ietekmēti aģentūras kapitāla struktūras rādītāji (īpašuma koeficients, saistību īpatsvars bilancē, aizņemtā kapitāla koeficients), kas raksturo kreditoru interešu aizsardzības pakāpi un aģentūras līdzekļu avotu struktūru. Šo rādītāju lielums ir sevišķi svarīgs kreditoriem, lai noteiktu aģentūras kredītspēju. Ņemot vērā, ka 2007.–2009.gadā aģentūrai jāuzsāk vairāki nekustamo īpašumu būvniecības projekti (tiesas ēka Madonā un Gulbenē), aģentūras pamatkapitālā ir nepieciešams ieguldīt jaunus nekustamos īpašumus, lai nostiprinātu aģentūras iespējas paaugstināt kapitāla aizņēmuma summu;

3.9. saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 62.panta pirmo daļu Tieslietu ministrija nosūtīja privatizācijas ierosinātājam Ministru kabineta rīkojuma projektu “Par atteikumu nodot privatizācijai nekustamo īpašumu Platajā ielā 4, Rīgā” ar lūgumu sniegt viedokli par minēto rīkojuma projektu. Privatizācijas ierosinātājs uzskata, ka:

3.9.1. minētais rīkojuma projekts nav pamatots un saskaņā ar Ministru kabineta komitejas 2007.gada 19.februāra sēdes protokollēmumu (prot. Nr.7 9.§) ir jāizstrādā rīkojuma projekts par valsts īpašuma objekta privatizāciju;

3.9.2. Tieslietu ministrijas nostājas maiņa ir tiesiskās paļāvības principa pārkāpums. Tieslietu ministrijas iepriekšējā rīcība, atbalstot privatizāciju, privatizācijas ierosinātājam nākotnē radītu labvēlīgas sekas, un privatizācijas ierosinātājs paļāvās, ka Tieslietu ministrijas un Ministru kabineta komitejas rīcība ir konsekventa un netiks pēkšņi mainīta;

3.9.3. minētais rīkojuma projekts nav pamatots pēc būtības, jo privatizācijas atteikuma pamatojumā ir norādīts, ka valsts īpašuma objekts nepieciešams valsts komercdarbības un pārvaldes funkciju veikšanai. Par argumentu nevar būt arī valsts īpašuma objekta ieguldīšana pamatkapitālā, lai paaugstinātu vienas valsts komercsabiedrības kapitāla struktūras rādītājus;

3.10. privatizācijas ierosinātājs norāda, ka ir ieguldījis ievērojamus līdzekļus valsts īpašuma objekta uzturēšanā, remontā un apsaimniekošanā. Privatizācijas ierosinātājs ieguldījis līdzekļus, nesaskaņojot un nepaskaidrojot iemeslus un tiesisko pamatojumu šādu ieguldījumu veikšanai, kā arī nesniedzot dokumentārus pierādījumus. Tāpēc privatizācijas ierosinātāja rīcība vērtējama kā patvaļība, un tā nav pieņemama rīcība ar svešu nekustamo īpašumu. Privatizācijas ierosinātājs ir ieguldījis līdzekļus pēc savas brīvas gribas, jo rīkoties ar nekustamo īpašumu drīkst tikai ar īpašnieka (šajā gadījumā – ar Tieslietu ministrijas) piekrišanu;

3.11. tiesiskās paļāvības princips aizsargā vienīgi pamatotu un tiesisku paļaušanos. Tiesiskās paļāvības princips skaidrots Administratīvā procesa likuma 10.pantā. Tas nosaka, ka privātpersona var paļauties, ka iestādes rīcība ir tiesiska un konsekventa. Iestādes kļūda, kuras pieļaušanā privātpersona nav vainojama, nedrīkst radīt privātpersonai nelabvēlīgas sekas. Saskaņā ar likuma “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju” 12.panta ceturto daļu lēmumu par valsts īpašuma objekta nodošanu privatizācijai pieņem Ministru kabinets, un saskaņā ar Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likuma 6.panta piekto daļu tikai Ministru kabinets var pieņemt lēmumu par atteikumu nodot privatizācijai valsts īpašuma objektu, šī likuma 5.panta otrās daļas 2.punktā minēto apbūvētu zemesgabalu, kā arī neapbūvētu zemesgabalu. Līdz ar to vienīgi Ministru kabineta izteikumi varētu radīt privatizācijas ierosinātāja tiesisko paļāvību uz jautājuma izšķiršanas konkrētu rezultātu. Tādējādi secināms, ka konkrētajā situācijā nav bijis kompetentās iestādes (Ministru kabineta) gribas izteikums, kas privatizācijas ierosinātājam varētu radīt pamatotu paļāvību, ka attiecīgais valsts īpašuma objekts tiks nodots privatizācijai. Līdz ar to norāde uz iespējamu tiesiskās paļāvības principa aizskārumu, ja Ministru kabinets atteiks valsts īpašuma objekta nodošanu privatizācijai, ir nepamatota.

Attiecībā uz šī rīkojuma 3.9.3.apakšpunktā minēto privatizācijas ierosinātāja iebildumu jānorāda, ka aģentūra nodrošina tieslietu sistēmas institūcijas ar to funkciju izpildei piemērotām telpām un nodrošina to uzturēšanai nepieciešamos pakalpojumus, efektīvi apsaimnieko un iznomā nekustamo īpašumu, lai panāktu gan telpu lietotāju, gan klientu maksimālas ērtības. Saskaņā ar Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likuma 16.panta trešās daļas 1.punktu jāpieņem lēmums par valsts īpašuma objekta privatizācijas ierosinājuma noraidīšanu, jo attiecīgais objekts ir nepieciešams valsts komercdarbības veikšanai un tas tiks ieguldīts aģentūras pamatkapitālā.

4. Saskaņā ar Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likuma 6.panta trešo daļu Ministru kabinets, lemjot par valsts īpašuma objekta, kā arī apbūvēta un neapbūvēta zemesgabala nodošanu privatizācijai, izvērtē, vai attiecīgais objekts vai zemesgabals ir nepieciešams valsts pārvaldes funkciju vai valsts komercdarbības veikšanai saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu. Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likuma 6.panta piektajā daļā noteikts, ka tikai Ministru kabinets var pieņemt lēmumu par atteikumu nodot privatizācijai valsts īpašuma objektu, minētā likuma 5.panta otrās daļas 2.punktā minēto apbūvētu zemesgabalu, kā arī neapbūvētu zemesgabalu. Ministrijas vai citas institūcijas iebildumi pret konkrētā valsts īpašuma nodošanu privatizācijai nevar būt par pamatu tam, lai Ministru kabinets neizskatītu pēc būtības šī valsts īpašuma privatizācijas ierosinājumu. Lēmumā par atteikumu nodot privatizācijai valsts īpašuma objektu, likuma 5.panta otrās daļas 2.punktā minēto apbūvētu zemesgabalu, kā arī neapbūvētu zemesgabalu norādāms, kuras valsts pārvaldes funkcijas veikšanai vai kādas komercdarbības veikšanai attiecīgais objekts vai zemesgabals nepieciešams.

5. Ikviena personas tiesību ierobežojuma pamatā ir apstākļi un argumenti, tātad ierobežojums tiek noteikts svarīgu valsts interešu labad. Tādēļ atteikumam, kas radītu personas tiesību ierobežojumu, ir jāatbilst samērīguma principam, proti, ja publiska vara ierobežo personas tiesības un likumiskās intereses, ir jāievēro saprātīgs līdzsvars starp sabiedrības un indivīda interesēm.

Atbilstoši Administratīvā procesa likuma 13.pantam un 66.panta pirmās daļas 4.punktam labums, ko iegūst valsts, noraidot privatizācijas ierosinātāja privatizācijas ierosinājumu, ir lielāks nekā minētā privatizācijas ierosinātāja tiesisko interešu ierobežojums, jo netiek apdraudēta tieslietu sistēmas institūciju funkciju izpilde.

Līdz ar to secināms, ka valsts īpašuma objekts saglabājams valsts īpašumā Tieslietu ministrijas personā, lai to ieguldītu aģentūras pamatkapitālā, tādējādi nodrošinot aģentūras kredītspēju un komercdarbības attīstību.

6. Ievērojot minētos apsvērumus un pamatojoties uz Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likuma 6.panta trešo un piekto daļu, Ministru kabinets nolemj noraidīt privatizācijas ierosinājumu un atteikt nodot privatizācijai valsts īpašuma objektu, jo tas nepieciešams valsts komercdarbībai tieslietu sistēmā un pārvaldes funkciju veikšanai.

7. Šo rīkojumu saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 76.panta otro daļu un 79.panta pirmo daļu var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā (Rīgā, Antonijas ielā 6, LV-1010) mēneša laikā no šī rīkojuma publicēšanas dienas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

Ministru prezidents A.Kalvītis

Tieslietu ministrs G.Bērziņš

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!