• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Baltijas Asamblejas 26.sesijā, Baltijas Ministru padomes 13.sesijā, konferencē "Baltijas valstis un ES kaimiņu politika". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 27.11.2007., Nr. 190 https://www.vestnesis.lv/ta/id/166924

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Par Eiropas Savienības kopējās lauksaimniecības politikas reformu

Vēl šajā numurā

27.11.2007., Nr. 190

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Baltijas Asamblejas 26.sesijā, Baltijas Ministru padomes 13.sesijā, konferencē “Baltijas valstis un ES kaimiņu politika”

 

01.JPG (18787 bytes)
No 22. līdz 24.novembrim Rīgā notika Baltijas Asamblejas 26.sesija, Baltijas Ministru padomes 13.sesija un konference “Baltijas valstis un Eiropas Savienības kaimiņattiecību politika”. Baltijas Asamblejas prezidente, Saeimas deputāte Ērika Zommere un ārlietu ministrs Māris Riekstiņš – 23.novembrī, vadot Baltijas Asamblejas un Baltijas Ministru padomes darbu
Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

Par Baltijas Asamblejas 26.sesiju

Sestdien, 24.novembrī, Rīgā darbu sāka Baltijas Asamblejas 26.sesija, kuru atklāja Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze.

Savā uzrunā Saeimas priekšsēdētājs atzinīgi novērtēja Latvijas prezidentūru Baltijas Asamblejā (BA), atskatījās uz šajā gadā padarīto un sniedza savu redzējumu nākotnes plāniem. Skarot Baltijas valstu parlamentāro sadarbību, Daudze norādīja, ka kopīgi risināmie jautājumi nav tikai politiski deklaratīvi uzstādījumi, bet gan nepārtraukts ikdienas darbs pie valstīm svarīgām tēmām un aktuālām problēmām. Šādas sadarbības pierādījums ir šajā gadā izvirzītās BA prioritātes enerģētikā, migrācijā un darba tirgus politikā, kā arī vides aizsardzībā un Eiropas Savienības (ES) kaimiņpolitikas īstenošanā. G.Daudze atzīmēja arī BA un Baltijas Ministru padomes šogad Siguldā organizēto konferenci par enerģētikas jautājumiem un vakar notikušo konferenci par ES kaimiņpolitikas īstenošanu, kas ir jauna pieeja Baltijas valstu likumdošanas un izpildvaras saskanīgākai un efektīvākai sadarbībai. Saeimas priekšsēdētājs skāra arī Baltijas valstu veiksmīgo sadarbību ar Ziemeļvalstīm un Ziemeļu padomi un informēja par nākamo Baltijas un Ziemeļvalstu parlamentu vadītāju konferenci Rīgā, kurā aicinās diskutēt par šīs sadarbības pilnveidošanu un efektīvāku tās mehānismu izmantošanu.

BA sesijas atklāšanā uzrunu BA Lietuvas delegācijas vadītājs Valērijs Simuliks teica Lietuvas parlamenta priekšsēdētāja Viktora Muntiana vārdā un atzīmēja BA šī gada prioritāšu nozīmi visu Baltijas jūras valstu sabiedrības dzīvē.

Savukārt Beniluksa Starpparlamentu konsultatīvās padomes Izglītības, kultūras un sabiedrības veselības komitejas priekšsēdētāja Maija Detjēža īsumā raksturoja iekšpolitisko situāciju Beļģijā un informēja par sadarbību starptautisko organizāciju ietvaros cīņā pret cilvēktirdzniecību, cilvēktiesību pārkāpumiem un cilvēku ar īpašām vajadzībām jautājumu risināšanā.

Ziemeļu padomes locekle Sinika Bohlina atskatījās uz konferenci par ES kaimiņpolitiku, ieskicēja turpmāk darāmo cīņā pret kibernoziegumiem un cilvēktirdzniecību, kā arī atzinīgi novērtēja Baltijas valstu sadarbību Ziemeļu dimensijā.

Rietumeiropas Savienības Asamblejas Parlamentu un sabiedrisko attiecību komitejas priekšsēdētājs Lords Rusels-Džonstons savā uzrunā pieskārās vēstures aspektiem un uzsvēra Latvijas, Lietuvas un Igaunijas sasniegto, iekļaujoties vienotajā Eiropā.

Sestdien, 24.novembrī, Baltijas Asamblejas 26.sesijā tika spriests par šajā gadā padarīto Baltijas valstu kopējā enerģētikas politikā, Baltijas jūras vides aizsardzības un kultūras mantojuma saglabāšanā un darba tirgus politikā un darbaspēka migrācijā, kā arī par nākotnes iecerēm.

Baltijas Asamblejas sesijā dalībnieki uzklausīja Ekonomikas ministrijas Enerģētikas departamenta direktora vietnieka Nila Freivalda ziņojumu par aktuālo enerģētikas jomā mūsu valstī, tostarp pamatnostādnēm enerģētikas sektora attīstībai un atjaunojamajiem energoresursiem. Viņš arī runāja par jautājumiem, kas kopīgi visām Eiropas valstīm, tostarp Baltijas reģiona valstīm, – enerģētikas politika, kopīgie projekti un prioritātes, piemēram, ietekme uz vidi, klimata pārmaiņas, enerģijas apgādes drošības paaugstināšana, dažādojot enerģijas ieguves veidus un avotus, un enerģētikas tirgus konkurētspējas nodrošināšana.

Vides ministrs Raimonds Vējonis iepazīstināja ar aktuālāko Baltijas jūras vides aizsardzībā un pieskārās tādām aktualitātēm kā pārmērīga biogēno vielu ieplūde, eitrofikācija, kuģošanas drošība, ārkārtas situāciju novēršana un bioloģiskās daudzveidības saglabāšana Baltijas jūrā un tās piekrastes zonā.

Kultūras ministrijas valsts sekretāre Solvita Zvidriņa, runādama par kultūras mantojuma saglabāšanu, minēja tādu kultūras mantojumu kā muzeji, bibliotēkas, arhīvi, arhitektūra, kultūras un dabas objekti, kā arī informēja par esošajiem un plānotajiem kultūras jomas projektiem. Savukārt labklājības ministre Iveta Purne informēja par darba tirgus politiku un darbaspēka migrāciju.

BA darba turpinājumā sprieda par Baltijas valstu ieguldījumu ES kaimiņpolitikas īstenošanā un pieņēma dokumentus – rezolūciju par cilvēkresursu attīstību darbaspēka migrācijas apstākļos, rezolūciju par vienotu augstākās izglītības politiku Baltijas valstīs, rezolūciju par triju Baltijas valstu gaisa telpas kopīgu uzraudzību, rezolūciju par eitrofikācijas apkarošanu Baltijas jūrā, rezolūciju par cīņu pret vardarbību ģimenē, rezolūciju par Baltijas valstu kultūras dienu un aicinājumu par “Via Hanseatica” attīstību, kā arī paziņojumu par 1932.–1933.gadā Ukrainā īstenotā genocīda un politisko represiju upuru piemiņu. Sesija arī apstiprināja pārskatu par BA Vides aizsardzības un enerģētikas komitejas ieguldījumu Baltijas enerģētikas stratēģijas izveidē, pieņēma lēmumu par grozījumiem BA finanšu līdzekļu izmantošanas nolikumā un nolikumu par BA finanšu līdzekļu izmantošanu, kā arī lēmumu par asamblejas 2006.gada budžeta pārskatu un 2008.gada budžetu.

BA arī noteica, ka kopējā Baltijas valstu enerģētikas stratēģija, parlamentu ieguldījums demokrātisko attiecību veidošanā ar ES kaimiņvalstīm, kā arī sadarbība kibernoziegumu apkarošanā un informācijas telpas drošums ir organizācijas darba galvenie uzdevumi 2008.gadā.

Savukārt BA sadarbībai ar Baltijas Ministru padomi nākamajā gadā kā prioritātes tika noteiktas kopēja Baltijas valstu enerģētikas stratēģija, enerģijas ražošanas un piegādes drošums un energoefektivitāte, kā arī drošība un noziedzības apkarošana kibertelpā.

Asamblejas dalībnieki par BA prezidentu ievēlēja BA Igaunijas delegācijas vadītāju Trivimi Vellisti un nolēma, ka Baltijas Asamblejas 27.sesija notiks 2008.gada 4.–6.decembrī Vilandē, Igaunijā.

BA 26.sesijas darba noslēgumā svinīgā ceremonijā tika pasniegtas BA medaļas.

 

Par Baltijas Ministru padomes 13.sesiju

Piektdien, 23.novembrī, viesnīcā “Reval Hotel Latvija” darbu sāka 13.Baltijas padome, kuras ietvaros notika Baltijas Asamblejas un Baltijas Ministru padomes sēde, kuru atklāja Valsts prezidents Valdis Zatlers.

Apsveikuma uzrunā Valsts prezidents skāra vienotas Eiropas enerģētikas politikas izstrādi un Baltijas valstu lomu tajā, kā arī Latvijas, Lietuvas un Igaunijas ieguldījumu Eiropas Savienības kaimiņpolitikas attīstībā. “Mēs varam palīdzēt ne tikai ar savu veiksmes stāstu, bet arī ar savu kļūdu analīzi, to nododot citiem. Tas ir mūsu pienākums un uzdevums,” teica V.Zatlers.

BA un Baltijas Ministru padomes sēdes dalībnieki uzklausīja BA prezidentes Ērikas Zommeres uzrunu, kā arī Latvijas ārlietu ministra, Baltijas Ministru padomes Sadarbības padomes priekšsēdētāja Māra Riekstiņa un Igaunijas ārlietu ministra Urmasa Paetsa ziņojumus. Ziņojumos uzmanība tika pievērsta sasniegtajam dalībai Šengenas līguma zonā, sadarbībai satiksmes jomā, panāktajam progresam Baltijas valstu drošībā un aizsardzībā, kā arī nepieciešamībai aktivizēt un padziļināt Baltijas valstu sadarbību enerģētikas un vides aizsardzības jomā.

Sēdes laikā parlamentu deputāti un valdību pārstāvji apsprieda arī Baltijas valstu ieguldījumu Eiropas kaimiņattiecību politikā, apmainījās viedokļiem par Baltijas valstīm svarīgiem jautājumiem un novērtēja šajā gadā paveikto.

BA prezidente Ē.Zommere un Baltijas Ministru padomes Sadarbības padomes priekšsēdētājs M.Riekstiņš parakstīja kopīgo paziņojumu, kurā noteiktas prioritātes 2008.gadam – kopēja Baltijas enerģētikas stratēģija un sadarbība kibernoziedzības apkarošanā.

Darbu sāka arī konference “Baltijas valstis un Eiropas Savienības kaimiņattiecību politika”, savukārt plkst.12.30 notika BA nacionālo delegāciju priekšsēdētāju un Igaunijas, Latvijas un Lietuvas ārlietu ministru preses konference, bet vakarā, plkst. 20, Mazajā ģildē svinīgā ceremonijā tika pasniegtas Baltijas Asamblejas 2007.gada balvas.

Saeimas preses dienests

 

Par konferenci “Baltijas valstis un ES kaimiņu politika”

23.novembrī ārlietu ministrs Māris Riekstiņš kopā ar Baltijas Asamblejas prezidenti Ēriku Zommeri atklāja Baltijas padomes 13.sesiju un starptautisku augsta līmeņa konferenci “Baltijas valstis un ES kaimiņu politika”.

Konferences mērķis ir veicināt Eiropas Savienības kaimiņu politikas atpazīstamību kopumā un uzsvērt Baltijas valstu lomu šīs politikas īstenošanā, tieši ar austrumu kaimiņvalstīm daloties pieredzē, kādu Igaunija, Latvija un Lietuva guvušas savā ceļā uz integrāciju Eiropā.  

“Vēlos iedrošināt kaimiņvalstis pilnībā izmantot visas iespējas un priekšrocības, ko sniedz Eiropas Savienības kaimiņu politika,” norādīja ārlietu ministrs Māris Riekstiņš.

Ārlietu ministrs uzsvēra, ka šīs konferences pievienotā vērtība ir tieši iespēja uzklausīt Eiropas Savienības kaimiņvalstu viedokļus par turpmākās sadarbības veicināšanu gan starpparlamentu un izpildvaras līmenī, gan dažādās nozarēs, kā arī priekšlikumus Eiropas Savienības finansiālās palīdzības mehānismu uzlabošanai. M.Riekstiņš arī norādīja, ka nevalstiskā sektora ekspertīzei ir būtiska loma Eiropas kaimiņu politikas izvirzīto mērķu īstenošanā.

Eiropas Savienības kaimiņu politika tika izvirzīta kā ārpolitikas prioritāte Latvijas prezidentūras Baltijas Ministru padomē ietvaros 2007.gadā, tādējādi konference “Baltijas valstis un ES kaimiņu politika” notiek gadskārtējās Baltijas Asamblejas un Baltijas padomes sesijas laikā. Konferenci rīko Ārlietu ministrija un Baltijas Asambleja sadarbībā ar Eiropas Komisijas pārstāvniecību Latvijā.

Noslēgusies augsta līmeņa starptautiska konference “Baltijas valstis un Eiropas Savienības kaimiņu politika”, kas notika 23.novembrī gadskārtējās Baltijas padomes un Baltijas Asamblejas sesijas laikā. Konferenci rīkoja Ārlietu ministrija un Baltijas Asambleja sadarbībā ar Eiropas Komisijas pārstāvniecību Latvijā.

Runātāju un dalībnieku vidū bija parlamentu priekšsēdētāji un deputāti, ārlietu ministri, ministru vietnieki un augsta līmeņa ministriju amatpersonas, kā arī akadēmisko aprindu un nevalstisko organizāciju pārstāvji no Eiropas Savienības un kaimiņvalstīm.

Gan ārlietu ministrs Māris Riekstiņš, gan Baltijas Asamblejas prezidente Ērika Zommere konferences atklāšanas plenārsesijā norādīja, ka organizatori ir gandarīti par konferences dalībnieku lielo atsaucību un plašo dažādu sektoru pārstāvību konferencē.

Šāda daudzpusīga auditorija nodrošināja viedokļu dažādību un dzīvas diskusijas. Īpaši vērtīgs ieguvums bija iespēja uzklausīt kaimiņvalstu pārstāvjus, kuri minēja gan kaimiņpolitikas ieguvumus, gan arī izteica kritiskas piezīmes un priekšlikumus politikas tālākai pilnveidošanai.

Kopumā konferences dalībnieki apstiprināja, ka Eiropas kaimiņu politika ir vienots politisks ietvars ar divām dimensijām – austrumu un dienvidu. Kaut arī šie reģioni ir atšķirīgi, pastāv abus reģionus interesējošas un vienojošas tēmas. Tomēr Eiropas kaimiņu politikas īstenošana arī turpmāk galvenokārt balstīsies uz divpusēju Eiropas Savienības un katras kaimiņvalsts sadarbību. Tas nodrošinās diferenciācijas principa ievērošanu un iespēju katrai no kaimiņvalstīm sadarbību ar Eiropas Savienību attīstīt atbilstoši tās vēlmēm un iespējām.

Ukrainas un Moldovas pārstāvju kritikai, ka Eiropas kaimiņu politikas mērķi ir pārāk vispārīgi un neatbilst šo valstu stratēģiskajām interesēm nākotnē pievienoties Eiropas Savienībai, kā atbilde izskanēja vairāku Eiropas Savienības dalībvalstu pārstāvju viedoklis, ka Austrumeiropas kaimiņvalstīm ir jāsniedz perspektīva dalībai Eiropas Savienībā.

Lai politiski stiprinātu Eiropas kaimiņu politikas austrumu dimensiju un veidotu ietvaru dialogam, Latvijas Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze izteica priekšlikumu nodibināt parlamentāro asambleju, kurā būtu pārstāvēti Eiropas Savienības un Austrumeiropas valstu parlamentārieši. Šāds priekšlikums guva pārējo konferences dalībnieku atsaucību.

Baltijas valstu reformu pieredze un tās nodošana kaimiņvalstīm vienprātīgi tika atzīta par nozīmīgu ieguldījumu Eiropas kaimiņu politikas īstenošanā, kas jāturpina arī nākotnē.

Konferencē izskanējušie viedokļi un priekšlikumi būs labs papildinājums tālākai Eiropas kaimiņu politikas pilnveidošanai.

Minētā konference risinājās četrās paneļdiskusijās. Paneļdiskusijas “Politiskais dialogs parlamentu līmenī – Eiropas kaimiņu politikas instruments” un “Baltijas valstu un Ziemeļvalstu kopīgā pieeja Eiropas kaimiņu politikas īstenošanai” vadīja Stratēģiskās analīzes komisijas priekšsēdētāja profesore Žaneta Ozoliņa.

Savukārt paneļdiskusijas “Līdzsvars starp Eiropas kaimiņu politikas austrumu un dienvidu virzību” un “Baltijas valstis un ES kaimiņu politikas austrumu dimensija” vadīja Sociālo un politisko pētījumu institūta direktors Nils Muižnieks.

Minētajā pasākumā piedalījās vairāk nekā 250 pazīstami politiķi un eksperti no aptuveni trīsdesmit pasaules valstīm.

Ārlietu ministrijas Informācijas un sabiedrisko attiecību departaments


 

02.JPG (12822 bytes)
Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

Valsts prezidents, atklājot Baltijas padomes 13.sesiju

Valsts prezidents Valdis Zatlers 23.novembrī piedalījās Baltijas padomes 13.sesijas atklāšanā.

Uzrunājot sesijas dalībniekus, Valsts prezidents uzsvēra vēsturisko nozīmi, kas Baltijas valstīs bija tautas frontēm. “Baltijas politiskās sadarbības pamatā ir vienkārši principi – mums ir kopīga vēsture un tuvāku kaimiņu un draugu kā mēs viens otram mums nav. Baltijas padome vairs nav tikai sadarbība starp trim Baltijas valstīm. Tā ir sadarbība gan Baltijas jūras reģiona, gan Eiropas Savienības reģionālās sadarbības kontekstā.

Šobrīd Eiropas Savienībā tiek formulētas vienotas ārpolitiskās nostādnes, ir centieni formulēt vienotu enerģētikas politiku ar trešajām valstīm. Tas ir grūts ceļš, kurā Baltijas padomei ir un būs sava loma.”

Uzrunājot klātesošos, Valsts prezidents uzsvēra Baltijas valstu politiķu zināšanas un pieredzi Eiropas Savienības kaimiņpolitikas jautājumos. “Mēs esam atbrīvojušies no komunisma un plānveida ekonomikas. Pie mums ir demokrātiska valsts iekārta, brīvā tirgus ekonomika, esam prasmīgi izmantojuši ārvalstu palīdzību un sasnieguši stabilitāti. Tagad esam atbildīgi partneri Eiropā un arī NATO. Tāpēc šobrīd veidot veiksmīgu Eiropas Savienības kaimiņpolitiku ir obligāts mūsu pienākums. Gan Eiropā pašā, gan aiz tās robežām ir valstis, kuras ir tikai ceļā uz tām vērtībām un sasniegumiem, kuri mums jau ir. Tieši tāpēc mēs varam palīdzēt ar savu pieredzi, kas nav tikai veiksmes stāsts, bet arī kļūdu analīze.”

Valsts prezidenta preses dienests


 

 

03.JPG (10425 bytes)
Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

Baltijas Asamblejas prezidentes Ērikas Zommeres ziņojums Baltijas Asamblejas 26.sesijā 2007.gada 24.novembrī:

Dāmas un kungi, ekselences, kolēģi!

Man ir īpašs prieks jūs šodien uzrunāt Baltijas Asamblejas 26.sesijā, kuras laikā izvērtēsim Baltijas valstu parlamentāro sadarbību 2007.gadā un noteiksim parlamentārās sadarbības virzienus un prioritātes nākamajam gadam. Kopīgi esam aizvadījuši sešpadsmito Baltijas trīsvienības gadu un, manuprāt, esam godprātīgi un ar lielu atdevi stiprinājuši Latvijas, Igaunijas un Lietuvas parlamentāro un izpildvaru sadarbību.

Mūsdienu cieši saistītajā globālajā vidē ir ārkārtīgi grūti palikt izolētai valstij. Patīk mums vai ne, bet pasaulē Baltijas valstis tiek uztvertas kā viens vesels. Vienas valsts panākumi tiek uztverti kā mūsu visu triju valstu panākumi, vienas valsts neveiksmes tiek uztvertas kā mūsu visu triju valstu neveiksmes. Savos lēmumos un rīcībā mums ir jāņem vērā šis fakts, jo mēs esam saistīti vienā ģeogrāfiskā, politiskā, ekonomiskā, sociālā un kultūras telpā.

Baltijas Asambleja ir reprezentatīva un vienlaikus praktiska Latvijas, Igaunijas un Lietuvas sadarbības organizācija. Baltijas Asambleja ir piedzīvojusi paisumus un bēgumus, pacēlumus un kritumus, atzinības un nopēlumus. Baltijas Asamblejas ieguldījums Igaunijas, Latvijas un Lietuvas neatkarības atgūšanā un nostiprināšanā, mūsu valstu atgriešanās starptautiskajā vidē sekmēšanā, KF karaspēka izvešanā, Baltijas valstu integrācijā Eiropas Savienībā un NATO ir neapstrīdams un ļoti, ļoti būtisks. Baltijas Asambleja kalpo kā forums viedokļu un pozīciju saskaņošanai, kā līdzeklis interešu pārstāvēšanai, kā būtiska platforma stratēģiski svarīgāko iekšpolitisko un ārpolitisko mērķu realizēšanai.

Baltijas valstu dalība Eiropas Savienībā un NATO, Baltijas valstu sadarbības procesam kopumā nepieciešamo finanšu un cilvēku resursu ierobežotais apjoms, neskaidrība par reģionālās sadarbības attīstības tendencēm paplašinātās Eiropas Savienības kontekstā rosināja politiskās diskusijas gan par Baltijas Asamblejas, gan par Baltijas Ministru padomes nepieciešamību, par šo organizāciju darbības lietderību un efektivitāti, atbilstību Baltijas valstu jaunajam statusam, kā arī iespējamiem attīstības scenārijiem. Pirmie trīs darbības gadi Eiropas Savienībā mums visiem lika skaidri apzināties, ka Igaunijas, Latvijas un Lietuvas darbības un ietekmes iespējas, darbojoties vienatnē, ir pārāk mazas. Globalizācija un izaicinājumi, kurus rada globalizācija, kā arī mazas valsts statuss ir atslēgas vārdi, ja runājam par Baltijas valstu reģionālo sadarbību parlamentārā un izpildvaru līmenī. Ja mēs skatāmies uz enerģētikas stratēģiju, tad skaidri redzam, ka mazas valstis ir bezspēcīgas katra atsevišķi stāties pretī globalizācijas procesiem. Piemēram, Krievijas energokompānijai “Gazprom” ir tādi enerģijas resursi, kas pārsniedz atsevišķu, gandrīz 100 mazu valstu enerģijas resursus! Šāda holdinga kompānija ļoti viegli var ietekmēt mazās valstis. Ja mēs skatāmies uz ES enerģētikas politiku, tad ir skaidri saprotams, ka Zviedrijas enerģijas efektivitātes stratēģija atšķirsies, piemēram, no Spānijas stratēģijas. Mums, mazajām valstīm, ir svarīgi atrast un izvēlēties sev piemērotāko stratēģisko partneri, un šādi jautājumi ir jādiskutē mazākos formātos, kā Baltijas Asambleja, Ziemeļu padome un Beniluksa Parlaments.

Es nevēlos neko idealizēt un apgalvot, ka Baltijas valstu parlamentu sadarbībā nebūtu nekādu problēmu. Viens no sāpīgākajiem jautājumiem ir tas, ka šai sadarbībai trūkst vienota politiskā atbalsta. Baltijas Asamblejas darbības pielāgošana jaunajai situācijai un efektivitātes palielināšana ir atkarīga no visu dalībnieku politiskās ieinteresētības turpmākajā kopīgajā darbā. Tieši vienotas politiskās gribas trūkums neļauj mums izstrādāt Baltijas valstu parlamentu sadarbības ilgtermiņa stratēģiju, liedz mums padarīt Baltijas Asamblejas balsi sadzirdamu, respektējamu un vērīgi kontrolēt pieņemto rezolūciju izpildi. Lai parlamentārā sadarbības organizācija būtu sekmīga, mums skaidri jādefinē, ko mēs vēlamies sasniegt. Katrai no Baltijas valstīm ir savas nacionālās intereses, noteiktās jomās mēs esam un būsim konkurentes, bet mums ir kopīgas problēmas, kopīgi izaicinājumi, kopīgi mērķi. Enerģētika, cīņa pret kibernoziegumiem, darba tirgus, migrācija, sociālā labklājība, reģiona konkurētspējas palielināšana, zināšanu sabiedrības veidošana ir tikai dažas no sfērām, kurās Baltijas Asambleja, kopīgi darbojoties ar Baltijas Ministru padomi, spēj sniegt kvalitatīvus un pragmatiskus risinājumus.

Domāju, ka lielākā daļa parlamentāriešu ir saskārušies ar sabiedrības jautājumiem par reģionālās sadarbības jēgu un sev līdzi nesošo komandējumu finansiālā ieguldījuma efektivitāti. Šā gada augustā man bija gods piedalīties Baltijas valstu un Ziemeļvalstu parlamentu priekšsēdētāju sanāksmē, kuras laikā tika diskutēts par reģionālo sadarbību un tās nozīmi. Parlamentu priekšsēdētāji secināja, ka nav iespējams matemātiski izmērīt sadarbības efektivitāti, jo tas, kas šodien šķiet nevajadzīgs, dārgs un neefektīvs, nākotnē var izrādīties ļoti vajadzīgs. Kā piemēru varu minēt Beniluksa Parlamentu, kura darbība arī nereti tiek kritizēta. Tomēr mēs visi zinām: ja nebūtu Beniluksa – nebūtu Šengenas sistēmas! Izmantojot reģionālo sadarbību, ir sasniegti ļoti daudzi praktiski rezultāti, kas ietekmē mūsu iedzīvotāju ikdienas dzīvi. Kā minētās tikšanās laikā uzsvēra Norvēģijas parlamenta priekšsēdētājs – ja nebūtu Ziemeļu padomes, nebūtu kopīgā Ziemeļvalstu politiskā kultūra un nebūtu kopīgās ziemeļu telpas.

Šajā sakarā vēlos uzsvērt, ka ikvienai organizācijai, kura grib iekļauties mūsdienu iekšpolitiskajā un ārpolitiskajā attīstības procesā, ir nepārtraukti jāpilnveidojas. Taču mēs nedrīkstam būt akli un domāt, ka viss ir ideāli. Mums ir jāformulē kompleksa un mērķorientēta pieeja īstenojamai sadarbībai, akcentējot attiecīgo organizāciju elastīgumu un manevrēšanas iespējas. Mēs nedrīkstam reģionālās organizācijas izmantot tikai darbības koordinēšanai un interešu pārstāvēšanai ES ietvaros, bet gan šo organizāciju ietvaros jāpiedāvā risināt reģiona problēmas, vienlaikus aktīvi izmantojot reģionālās organizācijas savu nacionālo interešu aktualizācijai un īstenošanai.

Izanalizējot Baltijas Asamblejas struktūrvienību darbu, kā arī Baltijas Asamblejas un tās sadarbības partneru kopīgās aktivitātes, esam secinājuši: nevar piekrist viedoklim, ka Baltijas Asambleja nav vajadzīga. Ir jāsaprot: ja vēlamies, lai Baltijas reģions kļūtu globalizētajā pasaulē redzams, mums jānodrošina adekvāti resursi tiem instrumentiem, ar kuriem varam sasniegt sev svarīgus mērķus. Tieši tādēļ Baltijas Asamblejas Prezidijs ir ierosinājis aicināt Latvijas, Igaunijas un Lietuvas parlamentu priekšsēdētājus un ārlietu komisiju priekšsēdētājus uz kopīgu tikšanos nākamajā gadā, kuras laikā mēs skatītu stratēģiskos, konceptuālos un strukturālos Baltijas Asamblejas darbības pamatus un mērķus. Ik gadu Baltijas Asamblejai nāk klāt jauni darbības virzieni, ik gadu Baltijas Asambleju uzrunā jauni reģionāli partneri, ik gadu prioritāšu loks palielinās. Un vienlaikus ir būtiski, lai nacionālajos parlamentos būtu atbalsts mūsu darbībai, lai Baltijas Asamblejā (BA) izskatītie lēmumi nonāktu nacionālo parlamentu pastāvīgajās komisijās.

Kolēģi!

Ļaujiet atgādināt jums sadarbības virzienus, kuros esam realizējuši Baltijas valstu sadarbību šajā gadā. Pirmkārt, BA Apkārtējās vides un enerģētikas komiteja ir aktīvi skatījusi Baltijas valstu kopīgo enerģētikas politiku un Baltijas jūras vides aizsardzības jautājumus. Otrkārt, BA Izglītības, zinātnes un kultūras komiteja ir strādājusi ar augstākās izglītības, kultūras mantojuma un radošo industriju jautājumiem. Treškārt, BA Sociālo lietu komiteja ir risinājusi darba tirgus jautājumus. Ceturtkārt, BA Tieslietu un drošības komiteja ir strādājusi pie legālās un nelegālās migrācijas jautājumiem, kā arī Baltijas gaisa telpas aizsardzības aspektiem. Piektkārt, BA Ekonomikas, komunikāciju un informātikas komiteja ir darbojusies ar lauku tūrisma attīstības un “Via Hanseatica” attīstības jautājumiem. Par konkrētiem pasākumiem un lēmumiem komitejas sniegs savus ziņojumus šīs sesijas ietvaros. Mūsu sadarbības daudzveidīgums nav balstīts tikai uz ģeogrāfiskiem faktoriem, bet, kā jūs redzat no nosauktajiem sadarbības virzieniem, uz loģiskiem un pragmatiskiem faktoriem. Proti, šā gada laikā esam strādājuši pie jautājumiem un problēmām, kuru risināšana nav iespējama ar vienas valsts līdzekļiem un resursiem, bet kuru sekmīgai risināšanai ir nepieciešams reģionālās sadarbības formāts.

Mūsdienu Eiropā mēs nevaram nepārtraukti domāt tikai par savas valsts nacionālajām interesēm. Mums ir jābūt atbildības pilniem par saviem kaimiņiem. Eiropas Savienība ir ieinteresēta savu jauno kaimiņu stabilitātē, un Baltijas valstis ir tās, kuras var dot vislielāko ieguldījumu ES jauno kaimiņu iniciatīvas ieviešanā, īpaši ņemot vērā šo valstu ģeogrāfisko izvietojumu un kopīgo pagātnes pieredzi. Integrējoties Eiropas Savienībā, gūtās Baltijas valstu reformu īstenošanas pieredzes tālāknodošana tiek uzskatīta par šo valstu nozīmīgāko ieguldījumu Eiropas kaimiņu politikas īstenošanā. Tieši tāpat kā gandrīz divdesmit gadus atpakaļ Ziemeļvalstis, tai skaitā Ziemeļu padome un Ziemeļu ministru padome, uzņēmās atbildību par Baltijas valstīm, sniedzot būtisku ieguldījumu demokrātijas, tautsaimniecības, izglītības un zinātnes, ārpolitikas attīstībā un reģionālās sadarbības attīstībā, arī mums ir jāapzinās mūsu atbildība uzkrātās pieredzes nodošanā. Uzskatu, ka tieši šobrīd ir pienācis laiks mums uzņemties to pašu atbildību, kā to darīja Ziemeļvalstis, Beniluksa valstis un citi mūsu starptautiskie partneri.

Vēlos uzsvērt, ka diskusijas vakardienas konferences laikā skaidri norādīja uz mūsu parlamentārās sadarbības virzienu, proti, mums jāstiprina ne tikai Baltijas valstu trīspusējā sadarbība, bet ir jābūt gataviem dalīties savā pieredzē un sniegt atbalstu Eiropas Savienības jaunajām kaimiņvalstīm. Baltijas valstu reģionālās sadarbības un Baltijas valstu attīstības veiksmes stāsts tiek uztverts kā uzmudinošs piemērs citiem. 18.maijā Baltijas Asamblejas tematiskajā konferencē piedalījās Gruzijas parlamenta spīkere Nino Burdžanadze. Gruzijas parlamenta spīkere uzsvēra, ka Gruzijai ir ļoti būtiska sadarbība ar Baltijas valstīm kopumā un ar Baltijas Asambleju kā Baltijas valstu parlamentu sadarbības organizāciju. Ņemot vērā faktu, ka Baltijas Asamblejai nav mandāta sadarboties ar atsevišķiem nacionālajiem parlamentiem, bet gan ar starpparlamentu organizācijām, Baltijas Asamblejas Prezidijs ierosināja īstenot Eiropas Savienības kaimiņpolitiku sadarbībā ar GUAM parlamentāro asambleju, kurā tiek pārstāvētas Gruzija, Ukraina, Azerbaidžāna un Moldova.

Dārgie kolēģi!

Baltijas Asamblejas Prezidija vārdā vēlos informēt jūs par Baltijas Asamblejas Prezidija darbību šā gada ietvaros. Kopskaitā Prezidija locekļi ir tikušies 11 reizes, kuru laikā esam izskatījuši Baltijas Asamblejas saturiskos un organizatoriskos jautājumus, kā arī sadarbības jautājumus ar Ziemeļu padomi un Beniluksa Parlamentu.

Pirmkārt, vēlos jūs informēt par sadarbību ar Beniluksa Parlamentu. Šā gada 23.martā Luksemburgā tika parakstīta atjaunotā Sadarbības deklarācija starp Baltijas Asambleju un Beniluksa Parlamentu. Mēs vienojāmies, ka Baltijas un Beniluksa valstu parlamentu sadarbības vispārīgais mērķis ir veicināt demokrātiju, sociālekonomisko un kultūras attīstību Baltijas un Beniluksa valstīs, aizstāvēt kopīgās intereses konkrētos jautājumos Eiropas Savienībā un nodrošināt politisku atbalstu reģionālajai sadarbībai plašākā Eiropas perspektīvā. Bieži dzirdu uzdodam jautājumu par to, kas var vienot divas parlamentāras organizācijas – Baltijas Asambleju un Beniluksa Parlamentu, ņemot vērā lielo ģeogrāfisko attālumu, dažādo ekonomiskās, politiskās un sociālās attīstības līmeni un atšķirīgo reģionālās sadarbības līmeni. Pirmajā acumirklī tā arī var šķist. Tomēr realitāte pierāda, ka mūsu vienojošais kopsaucējs ir mazu valstu statuss, Eiropas Savienības dalībvalstu statuss, kopīgas problēmas, kopīgi mērķi un idejas. Lai arī atrodamies dažu tūkstošu kilometru attālumā cits no cita, nevaram aizvērt acis uz to, ka nelegālajai noziedzībai, klimata izmaiņām, darba tirgum, enerģētikai un citiem jautājumiem, kas tiek izskatītas mūsu organizāciju kopīgajās sanāksmēs, ir pārrobežu raksturs.

Otrkārt, Prezidijs savās sēdēs izskatīja jautājumus par sadarbību ar Ziemeļu padomi. Šajā gadā sadarbībā ar Ziemeļu padomi aktuālākais sadarbības jautājums viennozīmīgi ir bijis enerģētika un klimata izmaiņas. Kopā ar Ziemeļu padomes Prezidiju esam izstrādājuši Baltijas Asamblejas un Ziemeļu padomes darbības plānu 2008.gadam, kurā tiek noteiktas abu organizāciju kopīgās un komiteju darbības prioritātes un virzieni. Nākamajā gadā enerģētikas politika, darba tirgus un sociālā labklājība ir noteiktas kā Baltijas un Ziemeļvalstu parlamentārās sadarbības prioritātes. Uzskatu, ka sadarbības stiprināšana ar Ziemeļu padomi ir Baltijas Asamblejas sadarbības prioritāte, jo darba tirgus, legālā un nelegālā migrācija, apkārtējās vides aizsardzība, izglītība un zinātne, enerģētika ir tie jautājumi, kuri Eiropas Savienības ietvaros ir jārisina arī nacionālā līmenī. Līdzās nacionālajam līmenim mēs šos jautājumus risinām Baltijas un Ziemeļvalstu reģionālās sadarbības līmenī.

Treškārt, vēlos informēt par Baltijas Asamblejas Prezidija paziņojumiem, ko esam pieņēmuši gada laikā. 9.februārī pieņēmām Baltijas Asamblejas Prezidija paziņojumu par Latvijas – Krievijas robežlīgumu, kurā mēs kopīgi uzsvērām, ka Latvijas – Krievijas robežlīgums kalpos par pozitīvu signālu par abu valstu attiecību stabilitāti, dos pozitīvu impulsu Latvijas – Krievijas robežšķērsošanas jautājumā, kā arī sniegs ieguldījumu visam Baltijas jūras reģionam. 3.maijā Baltijas Asamblejas Latvijas un Lietuvas delegācija pieņēma kopīgo atbalsta paziņojumu Igaunijai sakarā ar Bronzas kareivja pieminekļa pārvietošanu Tallinā. Abas delegācijas asi nosodīja vardarbīgos grautiņus Tallinas ielās un uzsvēra, ka Igaunija kā suverēna valsts ir tiesīga pieņemt lēmumus par pieminekļa pārvietošanu un citām valstīm nav tiesību iejaukties šajos lēmumos. Un visbeidzot 30.oktobrī pieņēmām Prezidija paziņojumu par Eiropas Padomes Parlamentārās Asamblejas prezidenta viedokli par cilvēktiesību ievērošanu Baltijas valstīs, kas tika izteikti viņa vizītes laikā Igaunijā, Latvijā un Lietuvā septembrī. Šajā paziņojumā uzsvērām, ka Baltijas valstis īsteno integrācijas politiku, kas atbilst Eiropas Padomes Parlamentārās Asamblejas normām un principiem, un aicinājām Eiropas Padomes Parlamentārās Asamblejas locekļus īstenot organizācijas pieņemto oficiālo pozīciju.

Kolēģi!

Šodien Eiropai ir jārisina daudzi neatliekami jautājumi un, lai spētu to darīt, tai ir jābūt rīcībspējīgai. Rīcībspējīga Eiropa ir mūsu kopējais mērķis. Tā ir bijusi un paliek vairāku eiropiešu paaudžu kopējs sapnis. Franču rakstnieks un domātājs Antuāns de Sent-Ekziperī reiz ir teicis: “Ja tu vēlies uzbūvēt kuģi, tad neliec cilvēkiem gāzt kokus un nesāc dalīt pienākumus, bet pamodini viņos ilgas pēc bezgalīgās jūras tāles.” Strādājot kopā un veidojot Eiropu, mums, Eiropas tautām, ir jājūt kopīgas ilgas pēc vienotas Eiropas. Tas ir augsts un grūti sasniedzams mērķis, bet tas ir mērķis, par kuru ir vērts cīnīties. Esmu pārliecināta, ka agrāk vai vēlāk mēs to spēsim sasniegt. Esmu pārliecināta, ka Baltijas valstu sadarbība izglītības, kultūras, zinātnes, darba tirgus, apkārtējās vides un citās jomās veicinās vairāku eiropiešu paaudžu kopējo sapni par vienotu un stipru Eiropu.

Novēlu mums visiem produktīvu sesiju un sekmīgas diskusijas par Baltijas parlamentāro sadarbību!


 

 

04.JPG (9670 bytes)
Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

Ārlietu ministra Māra Riekstiņa ziņojums Baltijas Ministru padomes 13.sesijā 2007.gada 23.novembrī:

Augsti godātais Valsts prezidenta kungs [Valdis Zatlers]!

Baltijas Asamblejas prezidentes kundze [Ērika Zommere]!

Godātie deputāti! Ekselences! Dāmas un kungi!

Man ir prieks jūs visus šodien sveikt Rīgā un sniegt tradicionālo ziņojumu par paveikto Latvijas prezidentūras Baltijas Ministru padomē ietvaros. Taču vispirms es vēlos izteikt pateicību Baltijas Asamblejas prezidentei, deputātiem un sekretariātam par konstruktīvo sadarbību, kas nodrošināja Baltijas valstu izpildvaras un likumdevējvaras institūciju ciešu sadarbību visa gada garumā.

Sākot savu prezidentūru Baltijas Ministru padomē, Latvija definēja prioritātes Baltijas valstu sadarbībai 2007.gadā, iezīmējot gan jaunus uzdevumus, gan turpinot iepriekšējos gados sāktos. Šodienas ziņojumā vēlos informēt par būtiskākajām jomām.

Latvijas BMP prezidentūras ietvaros tika turpināts 2006.gadā iesāktais darbs enerģētikas jomā. Mēs visi labi apzināmies, ka mūsu valstu enerģētikas politika nav iespējama bez reģionālās sadarbības. Šogad trīs valstu attiecīgās jomas eksperti pabeidza darbu pie kopīgās enerģētikas stratēģijas izstrādes, kas dos Baltijas valstīm papildu iespēju koordinēt atsevišķās enerģētikas politikas. Es vēlos pateikties ekspertiem par aktīvo darbu un izteikt pārliecību, ka stratēģijas apstiprināšana Baltijas valstu valdību vadītāju līmenī notiks jau vistuvākajā laikā.

Gada laikā notikusi aktīva sadarbība, attīstot jauno atomelektrostacijas projektu, kas ir svarīgs priekšnosacījums mūsu valstu elektroenerģijas deficīta mazināšanai nākotnē. Domāju, ka nevienam no klātesošajiem nav šaubu par šā projekta nozīmību visam mūsu reģionam, tajā pašā laikā apzinoties visu ar projekta izstrādi saistīto aspektu sarežģītību. Uzskatu, ka šim projektam arī turpmāk jābūt vienam no būtiskākajiem Baltijas valstu sadarbības jautājumiem, nodrošinot tā īstenošanu atbilstoši iecerētajam grafikam.

Attiecībā uz iekšlietu jomu ar gandarījumu apsveicu mūs visus ar Šengenas līguma topošo dalībvalstu novērtēšanas procedūru noslēgumu un vēl šogad plānoto robežkontroles atcelšanu uz iekšējām ES sauszemes un jūras robežām. Šengenas līguma pievienošanās procesā īpaša nozīme bija Baltijas valstu trīspusējai sadarbībai Šengenas Task force ietvaros, kas sniedza ekspertiem iespēju regulāri apmainīties ar informāciju un koordinēt kopīgas aktivitātes. Latvijai tāpat kā Igaunijai un Lietuvai pievienošanās Šengenas zonai bija nākamais lielākais izaicinājums līdzvērtīgai dalībai Eiropas Savienībā. Vienlaikus ir jāapzinās, ka Šengenas sniegtās priekšrocības ir saistītas ar pienākumiem un atbildību, kas balstās uz ciešu dalībvalstu, un jo īpaši kaimiņvalstu savstarpējo sadarbību.  

Satiksmes jomā šogad pastiprināta uzmanība tika pievērsta “Rail Baltica” un “Via Baltica” projektu tālākai attīstībai. Baltijas valstu satiksmes ministrijas panākušas vienošanos par Baltijas valstu esošās dzelzceļa infrastruktūras attīstības plānu līdz 2013.gadam, kā arī par kopīga rīcības plāna izstrādi kravu un pasažieru pārvadājumu attīstībai.

Jāatzīmē trīspusējā sadarbība, koordinējot nostājas ES un Krievijas transporta dialoga ietvaros, it īpaši risinot robežšķērsošanas problēmas uz robežas ar Krieviju. Jāsecina, ka mums nav izdevies panākt situācijas normalizāciju robežšķērsošanas jautājumā. Tādēļ jo īpaši būtiski ir turpināt aktīvi un savstarpēji saskaņoti sadarboties gan ES ietvarā, gan divpusējā dialogā ar Krieviju.

Baltijas valstu sadarbība aizsardzības jomā joprojām ir stratēģiski svarīga Latvijai, Lietuvai un Igaunijai. Šogad ir panāktas trīspusējas vienošanās par Baltijas valstu gaisa telpas patrulēšanas nosacījumiem un Baltijas bataljona dalību NATO reaģēšanas spēku 14.rotācijas sastāvā. Ir notikuši uzlabojumi Baltijas valstu jūras eskadra (BALTRON) projekta ietvaros un attīstījusies jūras spēku sadarbība, panāktas vienošanās par kopīgām militārām iegādēm. Baltijas valstis veiksmīgi organizējušas otro ikgadējo Baltijas aizsardzības konferenci, kas šogad tika veltīta Afganistānas tematikai.

Vides jomā notikušas konsultācijas un panāktas vienošanās par ciešāku praktisko sadarbību ES finansēto projektu, Baltijas jūras vides aizsardzības un post-Kioto mehānismu jautājumos. Ir saskaņota trīs valstu atjaunojamo energoresursu atbalsta politiku veidošana, notikusi lietderīga viedokļu apmaiņa emisiju kvotu tirdzniecības jautājumos.

Dāmas un kungi!

Sadarbība Baltijas valstu starpā nav iedomājama bez konstruktīva dialoga starp izpildvaru un parlamentāriešiem. Tādēļ īpaši vēlētos atzīmēt ciešo un veiksmīgo sadarbību starp Baltijas Asambleju un Baltijas Ministru padomi, kuras rezultātā sekmīgi noorganizētas divas nozīmīgas konferences. Šā gada 18.maijā Siguldā notika konference “Cilvēkresursu attīstība darbaspēka migrācijas apstākļos”, kas saveda kopā Baltijas Asamblejas pārstāvjus, Baltijas valstu ārlietu ministrus un nozares ekspertus, sniedzot viedokļu apmaiņas iespēju par trīs valstu politikas perspektīvu aktuālajos darbaspēka migrācijas un cilvēkresursu reemigrācijas jautājumos. Kopīgās sadarbības rezultātā tapušās otrās konferences liecinieki esam mēs visi klātesošie, kuriem būs iespēja piedalīties Baltijas padomes tematiskajā konferencē “Baltijas valstis un Eiropas Savienības kaimiņu politika”. Baltijas valstu sadarbība ES kaimiņpolitikas ietvaros šogad tika izvirzīta kā Baltijas Ministru padomes ārlietu prioritāte. Esmu pārliecināts, ka konferences ietvaros plānotās diskusijas dos mums visiem ne tikai intelektuālu gandarījumu, bet vēl jo būtiskāk veicinās ES kaimiņpolitikas praktisko attīstību.

Izmantojot šo iespēju, vēlētos pateikties arī tiem, kuri ar savām zināšanām un kontaktiem ir tieši atbildīgi par Baltijas Ministru padomes sadarbības sekmīgu norisi – Baltijas valstu nozaru ministrijām un tām pakļautajiem dienestiem, kā arī personīgi sadarbības sektoru komiteju vecākajām amatpersonām.

Noslēgumā, dāmas un kungi, atļaujiet man novelēt sekmes Igaunijai un manam kolēģim Urmasam Paetam, nākamajā gadā pārņemot prezidentūru Baltijas Ministru padomē. 2008.gads būs īpaši svarīgs mūsdienu Eiropai un trīs Baltijas valstīm. Tā būs 90.gadadiena vairāku Eiropas, t.sk. Baltijas, valstu neatkarībai un Pirmā pasaules kara beigām. Lai šā notikuma gaisotnē sekmējas Baltijas valstu praktiskā sadarbība nākamajā gadā!

Pateicos par uzmanību!

 

 
 

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!