• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ministru kabineta 2007.gada 13.novembra sēdē. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 15.11.2007., Nr. 184 https://www.vestnesis.lv/ta/id/166376

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Par gatavošanos 18.novembra militārajai parādei

Vēl šajā numurā

15.11.2007., Nr. 184

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Ministru kabineta 2007.gada 13.novembra sēdē

MK: Par valdības atalgojumu 2008.gadā

Ministru kabinets (MK) 13.novembra sēdē akceptēja grozījumu Ministru kabineta 2006.gada 17.oktobra noteikumos Nr.862 “Noteikumi par Ministru kabineta locekļu, valsts ministru un parlamentāro sekretāru atalgojumu, reprezentācijas un braukšanas naudu”.

Esošie noteikumi nosaka Ministru kabineta locekļu, valsts ministru un parlamentāro sekretāru atalgojuma piesaisti Centrālās statistikas pārvaldes noteiktajai valstī sabiedriskajā sektorā strādājošo vidējai darba samaksai ar koeficientiem. Tādējādi to atalgojums nav konstants un to pārrēķina ik gadu pēc tam, kad tiek publicēts Centrālās statistikas pārvaldes oficiālais statistikas paziņojums par valstī sabiedriskajā sektorā strādājošo iepriekšējā gada vidējās darba algas apmēru.

Ievērojot valdības īstenotos pretinflācijas pasākumus, grozījums noteikumos nosaka, ka Ministru kabineta locekļu, valsts ministru un parlamentāro sekretāru atalgojums tiks pārrēķināts, sākot no 2009.gada. Tas nozīmē, ka MK locekļu, valsts ministru un parlamentāro sekretāru atalgojums 2008.gadā netiks palielināts.

Aivis Freidenfelds, Ministru kabineta preses sekretārs

AM: Par Aizsardzības ministrijas darbības stratēģiju

13.novembrī Ministru kabinetā (MK) apstiprināta Aizsardzības ministrijas (AM) darbības stratēģija 2007.–2009.gadam.

Aizsardzības ministrijas darbības stratēģija 2007.–2009.gadam ir ministrijas vidēja termiņa plānošanas dokuments, kas ietver AM kompetencē esošos politikas plānošanas dokumentos noteiktos mērķus un ir balstīts uz AM nolikumā noteiktajām funkcijām un uzdevumiem.

AM darbības stratēģija balstās uz Valsts aizsardzības koncepciju, Nacionālo bruņoto spēku (NBS) ilgtermiņa attīstības plānu, NBS vidēja termiņa attīstības plānu un ikgadējām AM vadlīnijām valsts aizsardzības sistēmas attīstībai un budžeta plānošanai un ietver mehānismus šo prioritāšu īstenošanai.

Aizsardzības ministrijas darbības stratēģija izstrādāta, lai uzlabotu vidēja termiņa budžeta plānošanas procesu, tieši saistot politikas plānošanas dokumentus, pasākumus to ieviešanai ar pieejamo un nepieciešamo budžeta finansējumu. Katru gadu AM stratēģija tiek aktualizēta budžeta plānošanas procesa ietvaros.

AM: Par pamatnostādnēm visaptverošai Latvijas iesaistei Afganistānas atjaunošanā

13.novembrī Ministru kabinetā (MK) apstiprinātas Aizsardzības ministrijas (AM) sadarbībā ar Ārlietu un Iekšlietu ministriju izstrādātās Pamatnostādnes visaptverošai Latvijas iesaistei Afganistānas atjaunošanā 2007.–2013.gadā.

Pamatnostādnes nosaka Latvijas turpmāko politiku Afganistānā.

Pamatnostādņu izstrādes iniciatīva izriet no NATO Rīgas samita lēmumiem, kur valstu un valdību vadītāji uzsvēra nepieciešamību veicināt ne tikai militārā, bet arī civilā sektora iesaisti un valstu visaptverošo atbalstu Afganistānas valsts atjaunošanā.

Afganistānas valsts atjaunošanas un stabilizēšanas pasākumos turpmāk tiek paredzēta ne tikai militāro vienību piedalīšanās, bet arī civilo ekspertu dalība no politiskās, sociāli ekonomiskās, likuma ieviešanas un citām valsts pārvaldes un privātajiem sektoriem.

Šobrīd no Latvijas Afganistānā dienē 97 militārpersonas un kopš šā gada vasaras trīs civilie eksperti – padomnieks no Ārlietu ministrijas un divi Iekšlietu ministrijas policijas padomnieki.

Visaptverošā pieeja Afganistānas valsts atjaunošanai ir vērsta uz to, lai palielinātu civilo ekspertīzi un Latvijas ieguldījumu attīstības projektos. Šogad attīstības sadarbības politikas programmai piešķirti 25 000 latu.

Afganistānas atjaunošana un drošība ir viens no prioritāriem starptautiskās sabiedrības jautājumiem. Valsts atjaunošanā un rekonstrukcijā tiek īstenots plašs pasākumu loks, kas aptver gandrīz visas valsts pārvaldes un privātā sektora jomas. Afganistānā pastāvošo problēmu risināšanā un situācijas stabilizēšanā iesaistās gan starptautiskās organizācijas, gan individuālās valstis, gan privātie un nevalstiskie fondi un uzņēmumi.

Aizsardzības ministrijas Sabiedrisko attiecību departaments

ĀM: Par Latvijas un Ungārijas sadarbību vīzu izsniegšanā pēc pievienošanās Šengenas līgumam

13.novembrī MK atbalstīja likumprojektu “Par Latvijas Republikas valdības un Ungārijas Republikas valdības līgumu par abpusēju pārstāvību diplomātiskajās un konsulārajās pārstāvniecībās vīzu izsniegšanā un biometrisko datu veikšanā”.

Noslēdzot līgumu, Latvija nodrošinās ērtāku vīzu izskatīšanas procesu attiecīgajā reģionā dzīvojošajiem trešo valstu pilsoņiem un veicinās dažāda veida un līmeņa kontaktus.

Saskaņā ar šobrīd panākto vienošanos pēc Latvijas un Ungārijas pievienošanās Šengenas līgumam Latvija pārstāvēs Ungāriju vīzu izsniegšanā Kaļiņingradā, savukārt Ungārija pārstāvēs Latviju Kišiņevā (Moldova), Ņūdeli (Indija), Pretorijā (Dienvidāfrika), Bankokā (Taizeme), Beirutā (Libāna) un Teherānā (Irāna).

Ārlietu ministrijas Informācijas un sabiedrisko attiecību departaments

FM: Par elastīgākiem sodiem par pievienotās vērtības nodokļa pārkāpumiem

13.novembrī Ministru kabinetā tika akceptēti grozījumi likumā par pievienotās vērtības nodokli (PVN), kas paredz elastīgākus soda naudas apmērus par nodokļa pārkāpumiem, tādējādi nosakot soda sankciju apmēra taisnīgu un samērīgu piemērošanu atbilstoši izdarītā pārkāpuma smagumam un pārkāpuma izdarīšanas ilgumam.

Likuma grozījumos samazināta soda nauda no 200% uz 100% procentiem no nelikumīgi saņemtās nodokļa summas gadījumos, kad persona nelikumīgi izsniedz nodokļa rēķinu un saņem nodokli, ko tai nav tiesību saņemt. Šāds samazinājums ir solis pretī nodokļa maksātājiem, piemēram, kas lieto kases aparātu, nepaspējot to reģistrēt.

Līdz ar grozījumu apstiprināšanu likuma normas tiek saskaņotas ar likumu par nodokļiem un nodevām. No likuma par PVN izslēgtas daļas, kas paredz atbildību par budžetā iemaksājamās nodokļa summas samazināšanu un atbildību par no budžeta atmaksājamās vai uz nākamo taksācijas periodu attiecināmās nodokļa summas palielināšanu. Tagad soda sankcijas par iepriekšminētajiem pārkāpumiem būs jāpiemēro saskaņā ar likumu par nodokļiem un nodevām.

Soda sankcija par personas nereģistrēšanos VID ar PVN apliekamo personu reģistrā tiek piemērota saskaņā ar likumu par nodokļiem un nodevām, tādēļ šī norma svītrota no likuma par PVN. Arī personas, kas veic ar nodokli apliekamas kokmateriālu piegādes vai ar tiem saistītus pakalpojumus, ir atbildīgas par nereģistrēšanos kā apliekamas personas pēc vispārējās kārtības.

Paredzams, ka likuma grozījumi stāsies spēkā 2008.gada 1.janvārī.

FM: Par zemes nomas maksas pieauguma ierobežošanu

Grozījumi likumā par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās paredz no 2008.gada ierobežot zemes nomas maksas pieaugumu, jo tiek noteikti zemes nomas maksas pieauguma griesti, līdzīgi kā pieauguma ierobežojums nākamgad būs nekustamā īpašuma nodoklim. Finanšu ministrijas sagatavotos likuma grozījumus 13.novembrī akceptēja Ministru kabinets, un tie vēl jāizskata Saeimā.

Lai zemes nomniekiem neradītu papildu finansiālo slogu, ir jānosaka nomas maksas pieauguma ierobežojums – likuma grozījumi noteiks, ka zemes nomas maksa 2008., 2009. un 2010.gadā nedrīkstēs pārsniegt iepriekšējam gadam aprēķināto zemes nomas maksas apmēru vairāk nekā par 25%.

Latvijā zemes nomas maksa, kas tiek piemērota piespiedu zemes nomas gadījumos, ir 5% no zemes kadastrālās vērtības.

No nākamā gada Valsts zemes dienests plāno aktualizēt zemes kadastrālās vērtības un prognozē vairākkārtēju zemes vērtības pieaugumu no 2008.gada: lauksaimniecības zemei – 2 reizes, individuālo dzīvojamo māju apbūves zemei – 5,6 reizes, savukārt komercdarbības objektu apbūves zemei – 5,5 reizes un ražošanas objektu apbūves zemei – 5,1 reizi.

Līdzīgi no 2008.gada 1.janvāra ir ierobežots arī nekustamā īpašuma nodokļa pieaugums.

Paredzams, ka grozījumi likumā stāsies spēkā nākamā gada 1.janvārī.

FM: Par Valsts ieņēmumu dienesta sniegto maksas pakalpojumu cenrādi

Tā kā no šā gada sākuma Valsts ieņēmumu dienests (VID) vairs nerealizē stingrās uzskaites pavadzīmes-rēķinus un nodokļu maksātāji darījumu noformēšanai tos var noformēt un lietot pēc izvēles līdz 2008.gada 1.janvārim, šī pozīcija ir jāsvītro no MK noteikumiem par VID sniegto maksas pakalpojumu cenrādi. Atbilstošie noteikumu grozījumi tika pieņemti valdībā 13.novembrī.

Citiem pakalpojumiem izcenojumi nav mainījušies. Līdz ar to jaunais maksas pakalpojumu cenrādis ar noradītu cenu par vienu gabalu ir šāds:

• Preferenciālo preču izcelsmes sertifikāta EUR.1 realizācija – 0,085 lati;

• Plombu realizācija:

– muitas kravu nodrošinājuma trosīšveida plomba – 1,272 lati,

– numurēta “A” veida stingrās uzskaites plomba nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektroniskajām ierīcēm un iekārtām (24x12) – 0,044 lati,

– numurēta “A” veida stingrās uzskaites plomba nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektroniskajām ierīcēm un iekārtām (40x15) – 0,044 lati,

– numurēta “A” veida stingrās uzskaites plomba nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektroniskajām ierīcēm un iekārtām (70x20) – 0,044 lati,

– numurēta “B” veida stingrās uzskaites plomba nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektroniskajām ierīcēm un iekārtām (70x20) – 0,044 lati;

• Muitas kravu nodrošinājuma plombējošās drošības uzlīmes realizācija – 0,34 lati.

Turpmāk arī šiem pakalpojumiem pievienotās vērtības nodoklis (PVN) netiek piemērots, kā tas noteikts likumā par PVN.

Finanšu ministrijas Komunikācijas departaments

FM: Par 2005.gada Eiropas Savienības struktūrfondu piešķīruma apgūšanu

Īpašu uzdevumu ministrs Eiropas Savienības līdzekļu apguves lietās Normunds Broks 13.novembrī Ministru kabineta sēdē iepazīstināja valdību ar ceturkšņa informatīvo ziņojumu par Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda apguvi. 2005.gada ES struktūrfondu piešķīrumu Latvija ir apguvusi, un šie līdzekļi tiks atgūti budžetā no Eiropas Komisijas (EK), tādējādi izpildot valdības 14.augusta lēmumu Eiropas Savienības fondu līdzekļu apguves efektivizēšanai.

Bažām par iespēju neatgūt gandrīz 40 miljonus latu 2005.gada Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) un Eiropas Sociālā fonda (ESF) finansējumu no Eiropas Komisijas valsts budžetā, kas izrietēja no fondu finansējuma administrēšanas principa N+2 (2005.gada struktūrfondu piešķīrums EK jādeklarē divu gadu laikā – tas ir, līdz 2007.gada beigām, lai piešķirtos līdzekļus atgūtu valsts budžetā), vairs nav pamata.

Nozaru ministrijas N.Broka iniciētos “mājas darbus” – līdz šā gada 15.septembrim noteiktā finanšu apjomā nodrošināt ERAF un ESF pieprasījumu iesniegšanu atbildīgajā starpniekinstitūcijā no savā pakļautībā un pārraudzībā esošo iestāžu puses – paveica un finanšu pieprasījumus ERAF un ESF administrējošajās aģentūrās iesniedza, nodrošinot abu struktūrfondu ietvaros finanšu pieprasījumu iesniegšanu par diviem miljoniem latu lielākā apmērā, nekā noteikts 14.augusta valdības sēdes protokollēmumā.

Līdz šā gada 30.septembrim Latvijā, uzņemoties virssaistības, apstiprināti projekti par kopumā 452 miljoniem latu jeb 102,8% no pieejamā struktūrfondu finansējuma, 226,7 miljoni latu jeb 51,6% no pieejamajiem līdzekļiem jau izmaksāti projektu pieteicējiem – no tiem 185,3 miljoni latu jeb 42,2% deklarēti EK, sagatavojot maksājumu pieprasījumus, savukārt valsts budžetā no 2004.–2006.gada piešķīruma atgūti 28% jeb 124,8 miljoni latu no visa pieejamā finansējuma.

Īpašu uzdevumu ministrs Eiropas Savienības līdzekļu apguves lietās, koordinējot Finanšu ministrijas ES fondu administrējošo departamentu darbu, kā arī pārējo ES fondu vadībā iesaistīto institūciju darbību struktūrfondu un Kohēzijas fonda administrēšanā, pārrauga Eiropas Savienības fondu finansējuma apguvi Latvijā, nodrošina fondu izlietojuma uzraudzību, organizē un nodrošina ES struktūrfondu un Kohēzijas fonda uzraudzības komiteju darbību, vienotas projektu informācijas sistēmas darbību, koordinē komunikāciju par Eiropas Savienības fondiem un sadarbību ar Eiropas Komisiju.

Finanšu ministrijas ES fondu departaments

FM: Par Eiropas Savienības fondu 2007.–2013.gada aktivitāšu projektu vērtēšanas kritērijiem

“2007.–2013.gada ES fondu uzraudzības komiteja aizvadītajā nedēļā saskaņoja 50 “jaunā” perioda ES fondu aktivitāšu projektu vērtēšanas kritēriju komplektus, līdz ar to akceptu guvuši spēles noteikumi 1,2 miljardu eiro jeb vairāk nekā 1/4 daļas Latvijai līdz 2013.gadam piešķirtā ES fondu finansējuma apguvei,” 13.novembrī valdības sēdē informēja īpašu uzdevumu ministrs Eiropas Savienības līdzekļu apguves lietās Normunds Broks.

Pirmās darbības programmā “Cilvēkresursi un nodarbinātība” tika saskaņoti 27 Eiropas Sociālā fonda aktivitāšu projektu vērtēšanas kritēriju komplekti. Kopumā šo aktivitāšu struktūrfonda finansējums ir 248,4 miljoni eiro jeb ~7% no 2007.–2013.gada ES fondu piešķīruma Latvijai.

25.septembrī apstiprinātās otrās darbības programmas “Uzņēmējdarbība un inovācijas” ietvaros uzņēmējdarbības atbalstam uzraudzības komiteja apstiprināja 11 Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) aktivitāšu projektu vērtēšanas kritēriju komplektus par 556,4 miljoniem eiro (~11% no kopējā ES fondu piešķīruma Latvijai jaunajā periodā).

Trešās darbības programmā “Infrastruktūra un pakalpojumi” tika saskaņoti 12 ERAF un Kohēzijas fonda (KF) aktivitāšu projektu vērtēšanas kritēriju komplekti. 8 ERAF aktivitāšu un 4 KF aktivitāšu kopējais finansējums ir 415,6 miljoni eiro jeb aptuveni 9% no kopējā ES fondu piešķīruma 2007.–2013.gadā.

Uzraudzības komiteju saskaņotie projektu vērtēšanas kritēriji līdz ar citiem katras ES fondu aktivitātes atbalsta nosacījumiem Ministru kabineta noteikumu ietvarā vēl jāapstiprina valdībā pirms konkursu atvēršanas un projektu pieņemšanas.

Aktivitāšu, kuru projektu vērtēšanas kritēriji guvuši uzraudzības komitejas akceptu, saraksts pievienots pielikumā.

Eiropas Savienības fondu uzraudzības komiteja ir koleģiāla institūcija, kas nodrošina Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda programmu īstenošanas stratēģisko vadību un uzraudzību. Uzraudzības komitejā ir pārstāvēti gan valsts pārvaldes, gan reģionu, gan sociālie partneri un nevalstiskais sektors, tādējādi nodrošinot nepieciešamo caurskatāmību un interešu saskaņošanu Eiropas Savienības struktūrfondu īstenošanā.

Finanšu ministrijas ES fondu departaments

LM: Par Latvijas un Baltkrievijas sadarbības līgumu sociālās drošības jomā

Lai nodrošinātu to iedzīvotāju sociālo drošību, kuri pārvietojas no Latvijas uz Baltkrieviju un otrādi, kā arī novērstu dubultu sociālo apdrošināšanas iemaksu iekasēšanu, Latvija un Baltkrievija plāno noslēgt sadarbības līgumu sociālās drošības jomā. Sadarbības līgums balstīsies uz vairākiem principiem. Tas paredz atcelt ierobežojumus pensiju izmaksai Latvijas un Baltkrievijas iedzīvotājiem, ja tie uzturas otrā valstī.

Tāpat līgums ļaus summēt abās valstīs nostrādāto darba stāžu, lai noteiktu cilvēku tiesības uz pensiju. Saskaņā ar mūsu valsts likumdošanu, lai saņemtu pensiju, apdrošināšanas stāžam Latvijā ir jābūt ne mazākam par 10 gadiem. Ja cilvēks mūsu valstī ir strādājis piecus gadus, bet pēc tam 10 gadus Baltkrievijā, tad viņam, pieprasot pensiju Latvijā, tiks summēti abi periodi – tiesību noteikšanai tiks ņemti vērā ne tikai pieci Latvijā nostrādātie gadi, bet arī 10 gadi Baltkrievijā. Tādējādi Latvija piešķirs pensiju par pieciem gadiem, savukārt Baltkrievijas pienākums būs piešķirt pensiju par 10 šajā valstī nostrādātajiem gadiem.

Paredzams, ka pensiju par Latvijā nostrādāto darba stāžu varētu pieprasīt vidēji 27 cilvēki gadā jeb gandrīz 10% no izbraukušajiem cilvēkiem. Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, laikā no 1996. līdz 2006.gadam no mūsu valsts uz Baltkrieviju vidēji gadā emigrēja 272 iedzīvotāji.

Labklājības ministrijas (LM) sagatavoto likumprojektu par Latvijas Republikas un Baltkrievijas Republikas līgumu par sadarbību sociālās drošības jomā 13.novembrī apstiprināja valdība.

Patlaban Latvija ir noslēgusi divpusējos līgumus sociālās drošības jomā ar Ukrainu, Kanādu, Amerikas Savienotajām Valstīm, kā arī pagaidu līgumu starp LM un Norvēģijas Karalisko darba un sociālo lietu ministriju par sociālā nodrošinājuma shēmu piemērošanu nodarbinātām, pašnodarbinātām personām, kā arī to ģimenes locekļiem.

Vēl līgumu sociālās drošības jomā plānots noslēgt ar Krieviju un Austrāliju.

Labklājības ministrijas Komunikācijas departaments

 

SM: Par kuģu tilpības mērīšanas un tilpību apliecinošu dokumentu izsniegšanas kārtību

Turpmāk zvejas kuģu tilpības noteikšanā visā Eiropas Savienībā tiks izmantoti vienādi noteikumi.

To paredz Satiksmes ministrijas sagatavotais Ministru kabineta noteikumu projekts “Kuģu tilpības mērīšanas un tilpību apliecinošu dokumentu izsniegšanas kārtība”, kas 13.novembrī tika apstiprināts Ministru kabineta sēdē.

Projekts nosaka kārtību, kādā VAS “Latvijas Jūras administrācija” mēra kuģu tilpību un izsniedz kuģu tilpību apliecinošus dokumentus. Līdz ar to šie procesi Latvijas likumdošanā tiks noregulēti atbilstoši starptautiskajām un Eiropas Savienības prasībām.

Noteikumu projekta tapšanā ievērots 1969.gada Starptautiskās konvencijas par kuģu tilpības mērīšanu regulējums, kā arī Eiropas Savienības prasības attiecībā uz zvejas kuģiem, kas nav noregulētas ar minēto konvenciju.

Ministru kabineta noteikumu projekta izstrāde paredzēta Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā.

Projekta realizācijai Satiksmes ministrijai nav nepieciešami papildu valsts budžeta līdzekļi.

SM: Par kuģu un kuģošanas kompāniju, ostu un ostas iekārtu aizsardzības funkciju izpildi un uzraudzību

Latvijas normatīvajos aktos tiks iestrādātas starptautiskas aizsardzības prasības ne vien kuģiem un ostas iekārtām, bet arī pašām ostām – līdz šim šādas prasības attiecībā uz ostām nebija.

Tāpat tiks noteikts pienākums VAS “Latvijas Jūras administrācija” (LJA) Kuģu un ostu aizsardzības inspekcijas inspektoriem pēc katras aizsardzības pārbaudes sagatavot ziņojumu. Tiks noteikts arī ar kuģu, ostu un ostas iekārtu aizsardzību saistītās informācijas aizsardzības mehānisms, kā arī aizsardzības deklarācijas sagatavošanas un glabāšanas kārtība.

To nodrošinās Satiksmes ministrijas un LJA izstrādātais MK noteikumu projekts “Noteikumi par kuģu un kuģošanas kompāniju, ostu un ostas iekārtu aizsardzības funkciju izpildi un uzraudzību”, kas 13.novembrī tika apstiprināts MK sēdē.

Noteikumu projekts nosaka Latvijai saistošajos starptautiskajos normatīvajos aktos noteikto kuģu, kuģošanas kompāniju, ostu un ostas iekārtu aizsardzības funkciju izpildes kārtību un uzraudzību, kā arī LJA Kuģu un ostu aizsardzības inspekcijas inspektoru funkcijas un tiesības.

13.novembrī Ministru kabineta sēdē tika apstiprināts arī MK noteikumu projekts “Noteikumi par kuģu un kuģošanas kompāniju, ostu un ostas iekārtu aizsardzības jomā atzītajām aizsardzības organizācijām”, kas nosaka šo organizāciju atzīšanas, sertificēšanas un darbības uzraudzības kārtību.

Šobrīd spēkā ir MK 2005.gada 15.februāra noteikumi “Kuģu, ostu un ostas iekārtu aizsardzības noteikumi”. Tajos nepieciešamas izmaiņas, lai nodrošinātu Eiropas Savienības direktīvas par ostu aizsardzības pastiprināšanu pārņemšanu un, pamatojoties uz praksē konstatētajām problēmām, precizētu tiesisko regulējumu attiecībā uz kuģu un ostas iekārtu aizsardzību. Tā kā grozījumu ir daudz, bez tam aizsardzības organizāciju atzīšana, sertificēšana un uzraudzība ir salīdzinoši nodalīts LJA darbības bloks, tika sagatavoti nevis grozījumi esošajos noteikumos, bet gan jauni noteikumu projekti.

Noteikumu projekti ir izstrādāti, pamatojoties uz Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā ietverto tiesisko regulējumu.

Pievēršanās ostu aizsardzības jautājumiem ir saistīta ar to, ka visā pasaulē pieaug ar ostu aizsardzību saistītu incidentu draudi.

Satiksmes ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

VidM: Par Kijevas protokolu par piesārņojošo vielu un izmešu pārneses reģistriem

13.novembrī MK sēdē tika akceptēts Vides ministrijas sagatavotais likumprojekts “Par Konvencijas par pieeju informācijai, sabiedrības dalību lēmumu pieņemšanā un iespēju griezties tiesu iestādēs saistībā ar vides jautājumiem Protokolu par piesārņojošo vielu un izmešu pārneses reģistriem”.

Likumprojekts izstrādāts, lai ratificētu Protokolu par piesārņojošo vielu un izmešu pārneses reģistriem (PRTR protokols), kuru Latvija parakstījusi 2003.gada 21.maijā Kijevā.

PRTR protokola mērķis ir palielināt sabiedrības iespējas piekļūt informācijai par piesārņojošo vielu un izmešu pārnesi, tādējādi sekmējot sabiedrības līdzdalību ar vidi saistītu lēmumu pieņemšanā.

Eiropas Savienībā PRTR protokola prasības ir ieviestas ar 2006.gada 18.janvāra Eiropas Parlamenta un Padomes regulu (EK) Nr.166/2006 par Eiropas Piesārņojošo vielu un izmešu pārneses reģistra ieviešanu un Padomes direktīvu 91/689/EEK un 96/61/EK grozīšanu.

2008.gada jūnijā Latvijā notiks Orhūsas konvencijas trešo pušu sanāksme un, iespējams, arī PRTR protokola pirmo pušu sanāksme. Tomēr PRTR protokola pirmo pušu sanāksmes norise 2008.gada jūnijā ir atkarīga no šā protokola spēkā stāšanās savlaicīguma.

Līdz ar to protokola ratifikācija ir nozīmīgs un nepieciešams solis no Latvijas kā rīkotājvalsts puses.

VidM: Par stacionāro aizsardzības būvju celtniecību bīstamo vielu noplūdes ierobežošanai Daugavā

13.novembrī Ministru kabineta sēdē tika akceptēts Vides ministrijas sagatavotais programmas projekts “Programma par stacionāro aizsardzības būvju celtniecību bīstamo vielu noplūdes ierobežošanai Daugavā 2008.–2012.gadam”.

Programma paredz veikt tehnikas iepirkumus VUGD Krāslavas un Daugavpils formējumu vajadzībām (t.i., upju bonu virtenes un papildu tehniku to izvietošanai Daugavā).

Tāpat paredzēts risināt jautājumu par stacionāru bonu aizsprostu/enkuru vietu izbūvi uz Daugavas posmā no Baltkrievijas robežas līdz Daugavpilij vairākos šķērsprofilos. Lai to izdarītu ar minimāli iespējamām izmaksām, 2008.gadā plānots veikt priekšprojekta izpētes darbus, pēc kuru rezultātiem vēlāk veikt stacionāro aizsardzības būvju projektēšanu un būvniecību.

Pēc sākotnējiem aprēķiniem, programmas realizācija laikā no 2008. līdz 2012.gadam var izmaksāt orientējoši līdz 1 350 000 latu.

Programmas projekts sagatavots saskaņā ar Krīzes vadības padomes 2007.gada 11.aprīļa sēdē pieņemto lēmumu Nr.11 – Vides ministrijai kopā ar Ekonomikas ministriju izstrādāt programmu par stacionāro aizsardzības būvju celtniecību bīstamo vielu noplūdes ierobežošanai Daugavā, kā arī saskaņā ar Ministru prezidenta uzdoto – sagatavot programmu līdz šā gada 1.septembrim.

Vides ministrijas Komunikācijas nodaļa

ZM: Par lauksaimniecības risku vadības politikas attīstību

13.novembrī valdība apstiprinājusi Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādāto koncepciju par lauksaimniecības risku vadības politikas attīstību Latvijā.

Koncepcijā ir izvērtēti trīs iespējamie lauksaimniecības risku vadības varianti, lai veicinātu lauksaimniecības nozares konkurētspējas paaugstināšanu un lauku ekonomiskās vides dzīvotspēju. Ņemot vērā izstrādātos variantus, tiks radīta ilglaicīga valsts lauksaimnieciskās ražošanas riska radīto zaudējumu novēršanas un kompensēšanas sistēma.

Lauksaimniecības risku vadības politikas mērķis ir radīt efektīvu sistēmu, kas nodrošinātu paredzamu lauksaimniecības ražošanas risku radīto zaudējumu kompensēšanu, izmantojot risku vadības principus. Tādējādi tiktu radīts pamats kompleksas lauksaimniecības risku vadības sistēmas attīstībai Latvijas lauksaimniecības sektorā.

Koncepcijā izstrādātais pirmais variants paredz, ka tiek atbalstīti tikai privāto apdrošināšanas prēmiju maksājumi. Privātā apdrošināšana ar valsts atbalstu ir valsts atbalsta sniegšana, lai lauksaimnieki iegādātos privāto apdrošināšanas sabiedrību piedāvātās polises. Koncepcijas trešais variants paredz, ka valsts atbalsts tiktu piešķirts no gadījuma uz gadījumu tikai tiem zaudējumiem, kurus radījuši nelabvēlīgie klimatiskie apstākļi bez noteiktas prognozējamas politikas.

Valdībā apstiprinātais koncepcijas otrais variants paredz, ka atbalstīti tiek apdrošināšanas prēmiju maksājumi un kompensācijas fondu izveide. Kompensāciju fonda risinājuma būtība ir tāda, ka fondā iemaksas veiks lauksaimnieki paši pēc savas brīvas gribas, valsts daļu no šīm iemaksām subsidēs un no kompensāciju fonda nelabvēlīgu laika apstākļu gadījumā atbalstu saņems tikai tie lauksaimnieki, kas ir veikuši iemaksas fondā.

Tagad ZM sadarbībā ar Lauku atbalsta dienestu, Valsts kasi un citām iesaistītajām institūcijām izstrādās grozījumus likumos un Ministru kabineta noteikumos, lai pēc iespējas ātrāk varētu praktiski ieviest valdībā principiāli nolemto.

ZM: Par precizētām sēklaudzēšanas lauku pārbaudes prasībām

Valdība 13.novembrī apstiprināja Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātos grozījumus Ministru kabineta (MK) noteikumos “Lopbarības augu sēklaudzēšanas un sēklu tirdzniecības noteikumi”.

Noteikumi precizē šķirnes uzturētāja pienākumus un nosaka sēklaudzēšanas prasības bioloģiskajā lauksaimniecībā. Tāpat tiek precizētas sēklaudzēšanas lauku apskates un pēcpārbaudes veikšanas prasības, nosakot trešo personu tiesības un pienākumus.

Noteikumi dod iespēju uz laiku saņemt atļauju tirgot sēklas ar pazeminātu dīgtspēju. Tajos noteikta arī līguma reģistrācijas kārtība par sēklas pavairošanu valstī, kas nav Eiropas Savienības dalībvalsts.

Noteikumi stāsies spēkā pēc to akceptēšanas valdībā un publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa

ZM: Par lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības atbalsta saņemšanu

Valdība 13.novembrī apstiprināja Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātos Ministru kabineta (MK) “Noteikumus par lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības reģistrācijai nepieciešamajiem dokumentiem un šīs sabiedrības atbilstības atbalsta saņemšanai izvērtēšanu”. Noteikumi izstrādāti, pamatojoties uz Kooperatīvo sabiedrību likumu.

Noteikumos paredzēti dokumenti, kas iesniedzami Uzņēmumu reģistrā, lai reģistrētu lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvo sabiedrību. Tāpat noteikti kritēriji un kārtība šīs sabiedrības atbilstības atbalsta saņemšanai.

Sabiedrībai, kura vēlas pretendēt uz atbalsta saņemšanu, katru gadu līdz 15.martam Lauku atbalsta dienestā (LAD) jāiesniedz iesniegums par atbilstības izvērtēšanu, reģistrācijas apliecības kopija, sabiedrības biedru saraksts, kurā norādīts apgrozījums starp sabiedrību un sabiedrības biedru. Tāpat jāiesniedz informācija par pārpalikumu, gada pārskats un pielikums par iepriekšējo periodu.

Normatīvajā aktā arī noteikts: lai atzītu kooperatīvo sabiedrību, komisija to vērtē pēc iepriekšējā gada saimnieciskās darbības rādītājiem saskaņā ar papildu kritērijiem. Tie noteic, ka minimālais sabiedrības biedru skaits ir 10 biedri. Noteikumu ieviešana nodrošinās lielāku efektivitāti valsts atbalsta izmantošanai, stiprinot esošās kooperatīvās sabiedrības.

Turpmāk lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvo sabiedrību atbilstību atbalsta saņemšanai izvērtēs Lauku atbalsta dienests. Paredzēts, ka LAD izveidos komisiju, kuras sastāvā ir iekļauti pieci cilvēki – divi pārstāvji no Lauku atbalsta dienesta, divi pārstāvji no ZM, kā arī viens pārstāvis no Valsts ieņēmumu dienesta.

ZM: Par Valsts tehniskās uzraudzības aģentūras sniegto pakalpojumu cenrādi

Valdība 13.novembrī apstiprināja Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātos Ministru kabineta (MK) noteikumus “Noteikumi par valsts aģentūras “Valsts tehniskās uzraudzības aģentūra” sniegto publisko maksas pakalpojumu cenrādi”.

Izmaiņas noteikumos paredz papildināt Valsts tehniskās uzraudzības aģentūras sniegto pakalpojumu cenrādi ar jauniem pakalpojumu veidiem, kā arī mainīt esošo pakalpojumu cenas.

Cenrādis papildināts ar tādiem jauniem pakalpojumiem kā tirdzniecības numura zīmes un tirdzniecības numura apliecības izsniegšana, rēķina–uzziņas realizācija, tranzīta numura zīmes un tranzīta numura apliecības izsniegšana u.c. Tāpat tiek piedāvāta jaunas valsts reģistrācijas numura zīmes izvēle no pieejamā saraksta. Lietotāju ērtībai turpmāk informāciju no traktortehnikas un tās piekabju datubāzes varēs saņemt mobilā tālruņa īsziņas formā.

Savukārt cenas mainītas atsevišķiem pakalpojumu veidiem. Piemēram, transporta pakalpojumiem tās ir palielinātas no 20 santīmiem uz 35 santīmiem par nobraukto kilometru. Šis paaugstinājums saistīts ar rezerves daļu cenu un autoservisa pakalpojumu cenu pieugumu.

Noteikumi stāsies spēkā 2008.gada 1.janvārī.

ZM: Par valsts nodevu savvaļas dzīvnieku kolekcionāriem

Valdība 13.novembrī apstiprināja Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātos Ministru kabineta (MK) noteikumus “Noteikumi par valsts nodevu par atļauju savvaļas dzīvnieku kolekcijas izveidei un darbībai”. Ministru kabineta noteikumi nosaka valsts nodevas likmi par savvaļas dzīvnieku kolekcijas izveidi un tās darbībai, kā arī šīs likmes maksāšanas kārtību.

Noteikumi nosaka, ka saistībā ar likumu par nodokļiem un nodevām, kuros noteikti valsts nodevas aprakstam atbilstošie iestāžu maksas pakalpojumi, maksas pakalpojums par atļauju izveidot savvaļas dzīvnieku kolekciju tiek pārveidots par valsts nodevu.

Noteikumi paredz, ka nodeva par šo atļauju ir 29,50 lati, ko par katru atļauju maksā savvaļas dzīvnieku kolekcijas īpašnieks saskaņā ar normatīvajiem aktiem par prasībām savvaļas dzīvnieku turēšanai nebrīvē un savvaļas dzīvnieku kolekciju izveidošanai. Valsts nodevu savvaļas dzīvnieku kolekcijas īpašnieks samaksā, pirms saņemta atļauja savvaļas dzīvnieku kolekcijas izveidei un darbībai, izmantojot bezskaidras naudas norēķinu vai skaidrā naudā.

ZM: Par meliorācijas sistēmu uzraudzību un apsaimniekošanas modeli

Valdība 13.novembrī apstiprināja Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātos grozījumus Meliorācijas likumā.

Grozījumi normatīvajā aktā nepieciešami, lai nodrošinātu meliorācijas sistēmu uzraudzības pilnveidošanu un precizētu turpmāko valsts un valsts nozīmes meliorācijas sistēmu apsaimniekošanas modeli, kā arī lai nodalītu valsts un valsts nozīmes meliorācijas sistēmu kontroles un uzraudzības funkcijas no šo sistēmu apsaimniekošanas.

Līdz šim Meliorācijas likums noteica, ka melioratīvās hidrometrijas darbu izpildes kārtību nosaka zemkopības ministrs. Grozījumi Meliorācijas likumā veikti, pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma normām, tādējādi melioratīvās hidrometrijas darbu veikšanas kārtību noteikšanu paredzot Ministru kabinetam.

Likumā ir izdarīti grozījumi, kas paredz, ka valsts meliorācijas sistēmu un valsts nozīmes meliorācijas sistēmu ekspluatāciju un uzturēšanu nodrošinās valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi”. Līdz ar to Lauku atbalsta dienests kvalitatīvāk varēs veikt meliorācijas nozares kontroles un uzraudzības funkcijas, kādas tam noteiktas normatīvajos aktos. Tāpat valsts sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi” būtiski pieaugs veicamo darbu apjoms, jo būs jānodrošina valsts meliorācijas sistēmu ekspluatācija un to uzturēšana.

Likums stāsies spēkā ar 2008.gada 1.janvāri.

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa

ĪUMEPLS: Par sekretariāta darbības stratēģiju 2007.–2009.gadam

Ministru kabineta sēdē 13.novembrī tika apstiprināta Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariāta darbības stratēģija 2007.–2009.gadam.

Sekretariāta darbības stratēģija aktualizēta 2008.–2010.gadam un izstrādāta saskaņā ar Informācijas sabiedrības attīstības pamatnostādnēm 2006.–2013.gadam, Elektroniskās pārvaldes attīstības programmu 2005.–2009.gadam, ilgtermiņa konceptuālo dokumentu “Latvijas izaugsmes modelis: Cilvēks pirmajā vietā”, Nacionālo attīstības plānu 2007.–2013.gadam, Valsts stratēģisko ietvardokumentu 2007.–2013.gadam un saskaņā ar citiem valsts attīstības un nozares politikas plānošanas dokumentiem, kā arī Eiropas Savienības politikas plānošanas dokumentiem un tiesību aktiem sekretariāta kompetences jomā.

Apstiprinātās stratēģijas budžeta programmās ir aktualizētas jaunās politikas iniciatīvas, visām budžeta programmām papildināti plānotie politikas un darbības rezultatīvie rādītāji.

Kā galvenos mērķus savā darbībā sekretariāts izvirzījis valsts informācijas sistēmu (reģistru) darbības un attīstības koordinēšanu, valsts pārvaldes pakalpojumu attīstību visās nozarēs un daudzkanālu pakalpojumu sniegšanas pieejas ieviešanu, elektronisko iepirkumu sistēmas attīstību, centralizēto un citu valsts informācijas sistēmu uzturēšanas pārvaldību, informācijas tehnoloģijas infrastruktūras ieviešanas koordināciju publiskās pārvaldes iestādēs, kā arī iekļaujošas un drošas informācijas sabiedrības attīstību.

Īpašu uzdevumu ministre elektroniskās pārvaldes lietās Ina Gudele uzsver: “Saskaņā ar aktualizēto stratēģiju mūsu pamatuzdevums ir valsts informācijas sistēmu optimizēšana un centralizācija. To uzskatu par galveno priekšnosacījumu veiksmīgas valsts pārvaldes īstenošanā, jo tādējādi tiek novērstas situācijas, kad vairākas ministrijas īsteno līdzīgus informācijas sistēmu attīstības projektus, nelietderīgi tērējot valsts līdzekļus.”

Sekretariāta aprēķini liecina, ka sistēmu optimizācija un to darbības koordinēšana ļauj būtiski ietaupīt valsts līdzekļus – 2003.gadā informātikas nozares finansēšanai valsts izlietoja ap 17 miljoniem latu, savukārt 2008.gadā tas prasīs uz pusi mazāku summu – 8,5 miljonus.

Aktualizētā darbības stratēģija tiks izmantota par pamatu kārtējā gada budžeta pieteikuma izstrādāšanai, kā arī vidējā termiņa budžeta prioritāšu izvirzīšanai.

ĪUMEPLS: Par elektronisko dokumentu izstrādāšanas, noformēšanas, glabāšanas un aprites kārtību valsts un pašvaldību iestādēs

13.novembrī Ministru kabineta sēdē tika skatīts un apstiprināts Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariāta izstrādātais Ministru kabineta noteikumu projekts “Grozījumi Ministru kabineta 2005.gada 28.jūnija noteikumos Nr.473 “Elektronisko dokumentu izstrādāšanas, noformēšanas, glabāšanas un aprites kārtība valsts un pašvaldību iestādēs un kārtība, kādā notiek elektronisko dokumentu aprite starp valsts un pašvaldību iestādēm vai starp šīm iestādēm un fiziskajām un juridiskajām personām””.

Ar grozījumiem ir papildināts elektronisko dokumentu izstrādei izmantojamo datņu formātu uzskaitījums un elektronisko dokumentu apritei izmantojamo datu nesēju saraksts, precizētas elektronisko dokumentu noformēšanas prasības, paredzēts elektroniskā pasta sūtījumam pievienoto datņu pieļaujamais lielums, kā arī iestādei noteikts pienākums informēt par elektroniskā dokumenta datnes formātu, ja iestāde papildus Ministru kabineta 2005.gada 28.jūnija noteikumos Nr.473 “Elektronisko dokumentu izstrādāšanas, noformēšanas, glabāšanas un aprites kārtība valsts un pašvaldību iestādēs un kārtība, kādā notiek elektronisko dokumentu aprite starp valsts un pašvaldību iestādēm vai starp šīm iestādēm un fiziskajām un juridiskajām personām” minētajiem izmanto vēl citus datņu formātus.

Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariāts

ĪUMSILS: Par Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāta nolikumu

Lai precizētu Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāta kompetences jomu, uzdevumus un tiesības, struktūru atbilstoši reālajai situācijai, 13.novembrī Ministru kabinets redakcionāli akceptēja sekretariāta jauno nolikumu.

Šajā nolikumā ir aktualizētas sekretariāta funkcijas, piemēram, līdz šim nebija iekļauts ārvalstīs dzīvojošo tautiešu atbalsta jautājums, savukārt jaunais nolikums paredz, ka sekretariāts īsteno un koordinē atbalstu latviešu diasporai un to biedrībām, apvienībām un centriem.

Nolikums regulē tādas sekretariāta darbības jomas kā, piemēram, veicina pilsoniskās sabiedrības attīstību; īsteno un koordinē darbības, kas saistītas ar radu un etniskās diskriminācijas izskaušanu, diskriminācijas izskaušanas starpnozaru jautājumiem un iecietības veicināšanu sabiedrībā; veicina sabiedrības integrācijas programmu izstrādi un īstenošanu pašvaldībās.

Savukārt sekretariāta vadītāja darbība atbilst valsts sekretariāta tiesībām. Nolikums vēl paredz noteikt sekretariāta struktūru un amatpersonu kompetenci, pārskatus par sekretariāta darbību. Apstiprināti arī Noteikumi par īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās kompetenci.

Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariātsa

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!