1993.gada 1.jūnija sēdes stenogramma

Rīta sēdē

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.

Priekšsēdētājs: Labrīt! Lūdzu, reģistrēsimies informācijai! Jums atslēgas pazudušas? Šteina kungs ir pazaudējis atslēdziņu. Es ceru, ka sēdes vadītājs ņems vērā jūsu pacelto roku vai pirkstu uz augšu, uz leju vai šitā… Vectirānam, lūdzu, iesniedziet rakstiski… Ir reģistrējušies 112 deputāti. Es lūdzu protokolā reģistrēt arī Šteina kungu.

Par darba kārtību 1.jūnijā. Vispirms svītrojumi un papildinājumi, tad grozījumi izskatīšanas laika ziņā.

Vispirms par svītrojumiem. Lūdzu, Albertiņas kundze!

S.Albertiņa: Mans priekšlikums nav par svītrojumu, bet ir papildinājums.

Priekšsēdētājs: Vai par svītrojumiem, lūdzu, kādam ir kas sakāms? Nav. Paldies.

Tad sāksim runāt par papildinājumiem. Lūdzu.

S.Albertiņa: Godātie kolēģi, es ļoti lūdzu jūs iekļaut darba kārtībā 660.dokumentu par Ogres meža tehnikuma finansēšanu. Tas ir ļoti īss lēmums, un varbūt mēs to varētu izskatīt tūlīt pēc pirmā jautājuma, ja vien tas būtu iespējams. Man ir tāds lūgums. Paldies.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Krastiņa kungs!

A.Krastiņš: Es lūdzu papildus iekļaut plenārsēdes darba kārtībā un izskatīt dienas pirmajā pusē deputātu grupas iesniegto lēmuma projektu “Par Latvijas Republikas valdības un Krievijas Federācijas valdības 1993.gada 21.maija vienošanās atzīšanu par spēkā neesošu no parakstīšanas brīža”. Tā ir vienošanās, kura ir parakstīta 21.maijā, bet kura nav akceptēta Augstākās padomes Ārlietu komisijā. Nav arī ziņu par tās izskatīšanu valdības sēdē, līdz ar kuru Latvija un Krievija uz mūžīgiem laikiem paraksta vienošanos par kopuzņēmumu dibināšanu uz militāro rūpnīcu bāzes, tanī skaitā runa ir arī par Bolderāju, Pļaviņu dolomīta karjera izmantošanu šajos kopuzņēmumos… Un bez tam arī atļaut trešajām valstīm izsniegt lincences kara tehnikas remontam un izgatavošanai laikā, kad mēs zinām, ka Bolderājas bāzē tika apmācīti un sagatavoti karotāji Irānai, pret kuru pasaules civilizētās valstis vērš boikotu kā pret starptautisko teroristu. Ar šo vienošanos Latvija praktiski sevi ir apkaunojusi un nostājusies vienā līmenī ar starptautiskā terorisma atbalstītājiem. Tāpēc es lūdzu šinī gadījumā iekļaut to darba kārtībā un izskatīt kā steidzamu. Mēs varētu pieņemt šo ļoti vienkāršo lēmumu, kas ir izdalāms nekavējoties, jo tas ir sagatavots pavairošanai.

Priekšsēdētājs: Buķeles kundze, lūdzu!

E.Buķele: Cienījamie kolēģi, es Sociālās nodrošināšanas un veselības aizsardzības komisijas uzdevumā lūdzu iekļaut darba kārtībā 681.dokumentu par Medicīnas akadēmijas rektora Jāņa Vētras apstiprināšanu amatā. Optimālais variants būtu to darīt kopā ar balsojumiem.

Priekšsēdētājs: Paldies. Šteina kungs, lūdzu!

V.Šteins: Likuma par 5.Saeimas vēlēšanām 7.paragrāfs paredz, ka Centrālās vēlēšanu komisijas aktus, kuri regulē vēlēšanu procesu un ir pretrunā ar šo likumu, atceļ Augstākā padome. Es uzskatu, ka iepriekšējās sesijas reizē, kad noraidīja un neiekļāva darba kārtībā… Šī kļūda ir jālabo, jo Augstākā padome ir vienīgā institūcija, kura to var izskatīt un kurai saskaņā ar likumu jāizskata šādas pretrunīgas vai šajā gadījumā nepareizas instrukcijas. Tikai Augstākā padome to var atcelt, jo nav citas tādas institūcijas, un tāpēc es atkārtoti lūdzu iekļaut darba kārtībā lēmumu “Par Latvijas Republikas Centrālās vēlēšanu komisijas instrukcijas “Par 5.Saeimas kandidātu sarakstu iesniegšanu” 4.punkta trešās daļas atzīšanu par spēkā neesošu no tās pieņemšanas brīža”.

Priekšsēdētājs: Paldies. Tad, kad mēs izteiksimies par motīviem pirms balsojuma, es jums nolasīšu arī vienu iesniegumu, kas ir saņemts.

Lūdzu, Bojāra kungs!

J.Bojārs: Cienījamie kolēģi, es jūtu, ka mani atkal apvainos vēlēšanu kampaņā, bet es nekā nevaru darīt, jo pie manis ir griezusies Pensionāru federācijas vadība ar lūgumu atjaunot jautājuma izskatīšanu par pensiju paaugstināšanu, jo acīmredzot valdības formēšana un visi šie pārējie procesuālie jautājumi Saeimā aizņems milzīgi garu laiku, bet pensionāri praktiski ar 3000 rubļiem nevar izdzīvot. Tātad es jums iesniedzu visus dokumentus, cienījamais priekšsēdētāj, un lūdzu nobalsot par priekšlikumu – atjaunot šo jautājumu darba kārtībā un mēģināt šodien nonākt pie kāda slēdziena.

Priekšsēdētājs: Bojāra kungs, vai darba kārtības 5.jautājums neattiecas uz jūsu priekšlikumu? Mēs pagājušajā reizē pārtraucām izskatīšanu, bet tas ir darba kārtībā. Vai jūs uzstājat par balsojumu? Paldies.

Lūdzu, Grūbes kungs!

G.Grūbe: Es gribētu lūgt izskatīt darba kārtības 6.punktu “Par zemesgrāmatu nodaļu priekšnieku iecelšanu” – vienu iecelšanu. Es lūgtu to izskatīt pirmo, jo Daugavpils Zemesgrāmatu nodaļas priekšnieka kandidāts šajā gadījumā ir braucis no Daugavpils, un tāpēc es lūgtu, lai viņa jautājumu izskatītu pirmo. Es gribu Augstāko padomi informēt, ka tieši šodien, iespējams, sāks strādāt Zemesgrāmatu nodaļa Ogres rajonā, tātad būs pirmie īpašuma dokumenti. Paldies.

Priekšsēdētājs: Vai deputātiem vairāk papildinājumu un grozījumu nav?

Sāksim izskatīt iesniegtos priekšlikumus. Albertiņas kundze lūdz 660.dokumentu par Ogres meža tehnikuma finansēšanu iekļaut darba kārtībā kā otro jautājumu. Vispirms, protams, ir jābalso par tā iekļaušanu darba kārtībā. Vai kāds vēlas runāt? Lūdzu, balsosim. Rezultātu! 76 – par, 3 – pret, 29 – atturas. Paldies, ir iekļauts darba kārtībā.

Mūsu prakse līdz šim bija tāda: ja neviens neiebilst pret šo ierosinājumu, tad tas tiek izskatīts kā 2.punkts. Vai jūs par secību, Blumberga kungs? Nē. Paldies.

Nākamais jautājums ir Krastiņa kunga ierosinājums – iekļaut darba kārtībā un izskatīt lēmuma projektu “Par Latvijas Republikas valdības un Krievijas Federācijas valdības 1993.gada 21.maija vienošanās atzīšanu par spēkā neesošu no parakstīšanas brīža”. Vai kāds vēlas runāt?

Lūdzu, Kiršteina kungs!

A.Kiršteins: Godājamie deputāti! Es ierosinu atbalstīt šo lēmumu tāpēc, ka 1990.gada 23.oktobrī mēs esam pieņēmuši Latvijas Republikas Augstākās padomes… Es atvainojos, 1991.gada 5.novembrī… Augstākās padomes lēmumu par PSRS Aizsardzības ministrijas pārziņā esošo īpašumu pārņemšanu. Šā dokumenta 2.punktā ir teikts: “Noteikt, ka Latvijas Republikas teritorijā dislocēto PSRS Aizsardzības ministrijas, PSRS robežapsardzības karaspēka un PSRS Iekšlietu ministrijas iekšējo karaspēku formējumu pārziņā esošais nekustamais īpašums, tas ir, ēkas, būves, darbgaldi, citas stacionāras iekārtas, kā arī komunikācijas, ar visām nepieciešamajām apkopes un ekspluatācijas iekārtām (tātad ar visām nepieciešamajām ekspluatācijas iekārtām) ir Latvijas Republikas valsts īpašums.” Šeit ir ļoti rupji pārkāpts politiskais princips, un mēs nevaram slēgt ar valsti nekādus līgumus par militārajām iekārtām, kamēr nav izvests karaspēks.

Delegācija sarunām ar Maskavu līdz vēlēšanām nav panākusi galīgo termiņu karaspēka izvešanai. Nav saprotama šī Krievijas puses ārkārtīgā steiga pirms vēlēšanām, jo tā veselu mēnesi, pat vairākus mēnešus, faktiski neko nedarīja, bet pēdējā brīdī mēģināja noslēgt līgumus ar tik tālejošām sekām. No Krievijas puses šo uzņēmumu dibinātāja ir Krievijas Federācijas Valsts komiteja valsts mantas pārvaldīšanai. Ir komiski, ka šāda komiteja, piemēram, ir pārvaldījusi Pļaviņu karjeru, nespēdama neko izdarīt karaspēka izvešanas termiņa noteikšanā.

Un pēdējais. Ja mēs politiski orientējamies uz sadarbību ar Eiropas valstīm, uz kaut kādu NATO bruņojuma standarta ieviešanu, tad, ja mēs sāksim pēkšņi izsniegt licences Krievijai ražot Latvijā kaut kādus šaujamos ieročus un tā tālāk… Paldies.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Cilinskis!

E.Cilinskis: Arī es atbalstu šo ierosinājumu, taču atšķirībā no Kiršteina kunga es ļoti labi saprotu, kāpēc tieši šobrīd tas ir tā, – šobrīd no Krievijas puses tas, protams, ir visizdevīgākais laiks. Un vēl es domāju, ka mums šo jautājumu vajadzētu patiešām izskatīt dienas pirmajā pusē. Tā kā tas nav pavairots, tad droši vien būtu jāpavairo. Un arī līgumi ir jāpavairo. Manuprāt, piemērots laiks būtu pulksten 12.00, ja Krastiņa kungs neierosinās citu laiku. Krastiņa kungs piekrīt, tāpēc arī es ierosinu pulksten 12.00 kā fiksētu laiku šā jautājuma izskatīšanai.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Budovska kungs!

M.Budovskis: Cienītie kolēģi, arī es gribētu lūgt jūs atbalstīt šo priekšlikumu un izskatīt šo jautājumu kaut vai tā apstākļa dēļ, ka vakar man izdevās ar premjeru noskaidrot, ka tas teksts, kas ir izskatīts 3.marta valdības sēdē, nesakrīt ar to tekstu, kāds tas ir vienošanās dokumentā šodien, ko ir parakstījis Dineviča kungs. Kaut vai vienā tādā jautājumā, ka par šo pārveidojamo uzņēmumu dibinātājiem no Latvijas puses ir ierakstīts Latvijas Republikas valdības pilnvarotais pārstāvis. Tas nozīmē, ka faktiski Dineviča kungs šodien vienpersonīgi pārstāv Latvijas pusi. Es domāju, ka tas ir izskatīšanas vērts. Paldies.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Dineviča kungs!

J.Dinevičs: Es tieši tāpat kā Cilinska kungs ļoti labi saprotu, kāpēc tas tiek izskatīts, bet es piekrītu, ka mēs šodien varbūt to arī iebalsojam darba kārtībā. Es saprotu arī to, ka referents no “Satversmes” puses būs Krastiņa kungs. Tāpēc es gribētu lūgt sev koreferātu ar visām no tā izrietošajām sekām pēc protokola, kas ir mūsu Augstākajā padomē.

Priekšsēdētājs: Paldies. Kā es sapratu, patlaban izskanēja lūgums, ka vajadzētu deputātiem pavairot attiecīgo nolīgumu, lai tas būtu izmantojams uzziņai, kā arī pēc tam debatēm un lemšanai.

Lūdzu, balsosim par šā jautājuma iekļaušanu darba kārtībā. Lūdzu rezultātu. 87 – par, 13 – pret, atturas – 14. Iekļauts darba kārtībā.

Buķeles kundzes priekšlikums – izskatīt 681.dokumentu par Medicīnas akadēmijas rektoru. Lūdzu, balsosim. Rezultātu! 100 – par, 2 – pret, 13 – atturas. Iekļauts.

Par laiku, lūdzu!

E.Buķele: Man ir lūgums to skatīt pēc oficiālajiem balsojumiem pulksten 13.00 vai arī pirms tam, kā nu mēs vienosimies.

Priekšsēdētājs: Lai Birkava kungs, labāk zinādams šo procedūru, iesaka mums.

E.Buķele: Piekrītu.

Priekšsēdētājs: Tad tas būs pulksten 12.50. Lūdzu.

A.Tomašūns: Pagājušajā plenārsēdē, kura mums bija paredzēta kā pēdējā, tika nolemts, ka šodien ir pēdējā sēde. Tika arī runāts par to, ka par visiem balsojamajiem lēmumprojektiem un likumprojektiem tiks balsots pulksten 10.00, nevis pulksten 13.00. Lūdzu ņemt to vērā.

Priekšsēdētājs: Birkava kungs paskaidro, ka balsots par to netika, bet, ja ir tāds priekšlikums, tad mēs, protams, varam arī to izskatīt.

A.Tomašūns: Es tādā gadījumā lūdzu nobalsot par to, ka mēs vispirms nobalsosim par izskatītajiem jautājumiem un tikai tad skatām tālāk, jo ir tik daudz dažādu jautājumu, ka mēs tos nepaspēsim izskatīt.

Priekšsēdētājs: Kolēģi, bet tagad par procedūru! Vai tomēr nevajadzētu visus piedāvātos jautājumus, to iekļaušanu darba kārtībā izskatīt un tad vēlreiz regulēt izskatīšanas laikus, jo citādi mums ir grūti… Jūs neuzstājat? Tātad mēs izskatīsim visus piedāvātos jautājumus, to iekļaušanu darba kārtībā un tad apspriedīsim jūsu priekšlikumus par izskatīšanas laiku. Paldies.

Par deputāta Šteina priekšlikumu. Atļaujiet, Lazdas kungs, es pirms jūsu uzrunas nolasīšu vēstuli, kuru esmu saņēmis. Tajā līdzīgi Šteina kunga izteiktajai domai man ir uzdots jautājums, uz kuru es nevaru bez jums, godātie kolēģi, atbildēt. Tātad runa ir par Centrālās vēlēšanu komisijas apstiprinātās instrukcijas 4.panta trešās daļas atcelšanu kā neatbilstošu likumam. Pagājušajā reizē mēs balsojām par šā jautājuma iekļaušanu darba kārtībā un ar balsu vairākumu to neiekļāvām.

Esmu saņēmis Konservatīvo un zemnieku koordinācijas biroja vadītāja Biezā vēstuli, kurā… Lūdzu uzmanību! Tas ir procedūras jautājums, kas jums ir jāizlemj. “Sēdē, kura notika 1993.gada 25.maijā, Augstākās padomes deputāti ar 46 balsīm – par, 22 – pret un 38 – atturoties nobalsoja par minētā jautājuma neiekļaušanu darba kārtībā, lai gan likumā ir paredzēta šāda jautājuma obligāta izskatīšana Augstākajā padomē. Konservatīvo un zemnieku deputātu kandidāti Latvijas Republikas 5.Saeimas vēlēšanām lūdz jūs atbildēt, kādēļ viņu 1993.gada 21.maija iesniegums netika izskatīts Augstākās padomes sēdē un kad tas tiks izdarīts?”

Tātad, kā jūs saprotat, es nevaru atbildēt par balsojumu. Es varu tikai lūgt Likumdošanas jautājumu komisiju izskatīt šo iesniegumu un sniegt tās oficiālu komentāru, vai Augstākajai padomei ir obligāti jāizskata šis iesniegums, kurā tiek uzskatīts, ka instrukcija neatbilst likumam, un tādā gadījumā Augstākajai padomei tiešām acīmredzot ir jāregulē tālāk šīs pretrunas, balsojot attiecīgi “par” vai “pret”. Varbūt var iztikt ar balsojumu – iekļaut vai neiekļaut darba kārtībā. Tā ir juridiska procedūra. Es nevaru atbildēt Konservatīvo un zemnieku koordinācijas vēlēšanu birojam par deputātu balsojumu.

Lūdzu, Lazdas kungs, izsakiet deputātiem savu viedokli!

P.Lazda: Es informēju deputātus, ka vakar mēs Likumdošanas jautājumu komisijā šo jautājumu skatījām pēc būtības, nevis kā procedūras jautājumu. Mēs, vairākums, nolēmām, ka šī instrukcija būtībā ir pretrunā ar Vēlēšanu likumu. Un tāpēc mēs atbalstām šā jautājuma iekļaušanu darba kārtībā. Mans priekšlikums būtu pieņemt lēmumu par to, ka arī kandidāti var parakstīt sarakstu – tātad atcelt šīs instrukcijas attiecīgo punktu, kā tas ir paredzēts lēmuma projektā. Paldies.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Endziņa kungs!

A.Endziņš: Skaidrs, ka par šo jautājumu ir jālemj Augstākajai padomei, taču gribu teikt arī to, ka tas nebūt nav viennozīmīgs tulkojums, ko pašreiz sniedza Lazdas kungs. Šeit problēma ir tāda, ka arī kandidāts ir vēlētājs, bet tajā pašā laikā Likuma par Saeimas vēlēšanām 18. un 19.pants runā konkrēti par kandidātu sarakstiem un tālāk jau seko 20.pants, kur ir runa par 100 vēlētāju parakstiem zem šo kandidātu saraksta. Katrā ziņā kā darba grupas vadītājs varu informēt arī to, ka ideja par 100 vēlētāju parakstiem ir domāta ne jau tāpēc, ka, teiksim, ja Vidzemē ir 26 kandidāti, tad lai 26 kandidāti paši parakstītos šajā sarakstā kā vēlētāji un pēc tam savāktu vēl papildu parakstus klāt. Šeit runa būtībā ir par to, ka šie 100 vēlētāji… Tas ir domāts, lai faktiski padarītu sarežģītāku šo situāciju ar sarakstu iesniegšanu. Drošības nauda plus vēl 100 vēlētāju paraksti. Pēc būtības šis jautājums, protams, ir jālemj Augstākajai padomei.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, Šteina kungs!

V.Šteins: Es gribētu godājamajam Endziņa kungam atgādināt, ka Vēlēšanu likuma 20.pants paredz, ka pirmie trīs parakstītāji uzskatāmi par kandidātu saraksta iesniedzējiem un viņi uzņemas atbildību par visu iesniegto dokumentu pareizību. Un viss. Vairāk neko šis pants neierobežo. Tātad runa ir par dokumentu pareizību.

Priekšsēdētājs: Paldies. Kramiņa kungs, sakiet, lūdzu, galavārdu, bet es vēl divus vārdus.

Godātie kolēģi, lūdzu uzmanību! Tā kā šie dokumenti bija adresēti man, tad es pirmo dokumentu iesniedzu Likumdošanas jautājumu komisijai un Augstākās padomes Prezidijam. Likumdošanas jautājumu komisija to ir izskatījusi, bet Augstākās padomes Prezidijs uzskatīja par vajadzīgu pavairot un izplatīt plenārsēdē deputātiem šo iesniegto dokumentu. Šis dokuments ir pavairots un izplatīts; arī es aicinātu to iekļaut darba kārtībā, jo citādi gan procedūras ziņā, gan no juridiskā viedokļa šis dokuments netiks līdz galam izskatīts, un tas pirms vēlēšanām nebūtu vēlams.

Lūdzu, Kramiņa kungs!

A.Kramiņš: Centrālās vēlēšanu komisijas vārdā es izsaku dziļu pateicību visām partijām, organizācijām, visiem sarakstu iesniedzējiem, kas ar dziļu cieņu izturas pret Centrālās vēlēšanu komisijas instrukcijām un visus sarakstus iesniedz saskaņā ar šīm instrukcijām.

Kā es jau pagājušajā plenārsēdē teicu, es uzskatītu par ļoti loģisku un varbūt arī par nepieciešamu šādu jautājumu izskatīt Augstākajā padomē, ja sarakstu iesniegšana vēl nebūtu sākusies, bet pašlaik tā jau ir beigusies. Pašlaik kaut ko mainīt tehniski ir ārkārtīgi grūti, un es baidos, ka mēs vienkārši tehniski nevarēsim izdarīt kaut kādas izmaiņas vēlēšanu sarakstos, kuri jau ir vēlēšanu iecirkņos un jau ir izplatīti tautā. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs: Vai vēl kāds vēlas izteikt savu viedokli?

Lūdzu, balsosim par šā lēmuma projekta iekļaušanu darba kārtībā! Tas ir Šteina kunga priekšlikums. Lūdzu rezultātu. Par – 66, pret – 12, atturas – 35. Tiek iekļauts darba kārtībā.

Bojāra kungs, jūsu priekšlikums par pensijām jau ir iekļauts. Tātad viss, ko jūs jau teicāt, attieksies uz debatēm.

Grūbes kungs ierosināja kā pirmo izskatīt sesto jautājumu par dažu Latvijas Republikas rajonu zemesgrāmatu nodaļu priekšnieku iecelšanu.

Lūdzu, Dineviča kungs! Vai jūs par šo jautājumu?

J.Dinevičs: Nē. Tā kā es sapratu, ka mēs laikam pārejam pie jautājuma, kādā kārtībā mēs izskatām dokumentus – kurus vispirms un kurus pēc tam –, tāpēc gribētu lūgt arī šo jautājumu, ko iebalsoja par delegāciju, izskatīt iespējami ātrāk, un, ja ir pozitīvs risinājums, tad es vēl paspētu aizlidot uz Maskavu un atpakaļ.

Priekšsēdētājs: Cikos jūs lūdzat to izskatīt?

J.Dinevičs: Man ir vienalga, aptuveni pulksten 12.00, protams, ja “Satversme” ir gatava izdalīt deputātiem dokumentus ar konkrēto tekstu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Godātie kolēģi, lai vēlreiz būtu pilnīga skaidrība un lai es neinterpretētu jūsu priekšlikumus, nāciet pie mikrofona un vēlreiz izsakieties par izskatīšanas laikiem. Tātad Dineviča kungs lūdz izskatīt jautājumu par nolīgumu pulksten 12.00.

Tālāk Grūbes kungs lūdz izskatīt kā pirmo jautājumu lēmuma projektu par zemesgrāmatām. Albertiņas kundze lūdz kā otro jautājumu izskatīt dokumentu par Ogres meža tehnikuma finansēšanu. Es nepareizi pateicu?

S.Albertiņa (no zāles): Kopā ar budžeta jautājumiem…

Priekšsēdētājs: Jā. Vai ir vēl kādi jautājumi vai priekšlikumi par izskatīšanas laiku? Un tad mēs pulksten 10.00 balsosim par izskatītajiem, bet nenobalsotajiem jautājumiem.

Lūdzu, Blumberga kungs!

O.Blumbergs: Mums darba kārtībā ir iekļauts 8.punkts ar jautājuma zīmi. Es gribētu, lai mēs to oficiāli iekļautu darba kārtībā bez šīs jautājuma zīmes.

Priekšsēdētājs: Kā trešo?

O.Blumbergs: Nē, nevis kā trešo, bet lai to saglabātu darba kārtībā, jo šī jautājuma zīme rada šaubas. Tas ir dokuments par autotransporta pārvadājumiem.

Priekšsēdētājs: Blumberga kungs, vai nu man, vai jums ir nepilnīga darba kārtība.

O.Blumbergs: Priekšsēdētāja kungs, mēs Prezidija sēdē paredzējām, ka šo jautājumu iekļausim darba kārtībā, jo 18.datumā, kad izskatīja šo jautājumu, netika pieņemts lēmums par to. Tas netika ne atgriezts atpakaļ trešajā lasījumā, ne arī izdarīti kādi tālāki secinājumi. Tāpēc es lūdzu to iekļaut darba kārtībā šodien.

Priekšsēdētājs: Paldies. Atļaujiet – es vēlreiz nolasīšu, Blumberga kungs, jūsu priekšlikumu par iekļaušanu darba kārtībā. Blumberga kungs lūdz iekļaut likumprojektu “Par autotransporta pārvadājumiem” darba kārtībā trešajā lasījumā, jo lēmums netika pieņemts. Lūdzu, balsojiet! Rezultātu! 54 – par, 4 – pret, 29 – atturas. Ir iekļauts darba kārtībā.

Tagad, liekas, iebilžu nebija par konkrētiem laikiem, bet bija par izskatīto, bet nenobalsoto likumprojektu un lēmumprojektu balsošanas laiku pulksten 10.00. Vai neviens nevēlas ierosināt ko citu? Lūdzu, balsosim. Kolēģi, tā ir ierosināts. Pulkstenis ir 10.30. Lūdzu rezultātu. 69 – par, 3 – atturas, 18 – pret. Līdz ar to ir akceptēts. Tātad balsošana notiks nevis pulksten 10.00, kā bija piedāvāts, bet ar to tagad sāksim savu darbu.

Godātie kolēģi, varbūt jūs akceptētu vēl vienu – pēdējo – šīs plenārsēdes darba kārtības punktu, jo plenārsēde savu darbību turpinās visu jūnija mēnesi. Mēs sanāksim pēc vajadzības, bet šodien varbūt šo darba kārtības pēdējo punktu jūs varbūt akceptētu, ja Sarkanajā zālē būtu pīrādziņi… Pēc tam, kad mēs visu šo plenārsēžu darba kārtību izskatīsim, tad, protams, varētu būt arī drusciņ alus… Nē, kā pirmo to balsot nevar. Paldies.

Sāksim izskatīt darba kārtību!

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja vietnieks Andrejs Krastiņš.

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi, saskaņā ar jūsu tikko izdarīto balsojumu mēs izdarīsim apspriesto, bet nenobalsoto likumprojektu un lēmumprojektu balsošanu.

Pirmais. Likumprojekts “Par grozījumiem un papildinājumiem Darba likumu kodeksā” trešajā lasījumā (629.dokuments). Vai nevienam nav pretenziju? Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim. Lūdzu rezultātu. Par – 93, pret – 1, atturas – 14. Likums ir pieņemts.

Otrais. Likumprojekts “Par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (630.dokuments). Vai neviens nevēlas izteikties? Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim. Lūdzu rezultātu. 97 – par, 8 – pret, 7 – atturas. Likums ir pieņemts.

Trešais. Likumprojekts “Par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas Republikas likumā “Par apgrozījuma nodokli”” trešajā lasījumā. Vai neviens nevēlas izteikties? Balsošanas režīmu! Lūdzu, balsosim. Rezultātu! Par – 82, pret – 4, atturas – 20. Likums ir pieņemts.

Ceturtais. Likumprojekts “Par Latvijas Republikas 1937.gada Notāru likuma spēkā stāšanās laiku un kārtību”.

L.Muciņš: Precizējums nosaukumā, lūdzu! 628.dokuments saucas “Par Latvijas Republikas 1937.gada Notāru likuma spēka atjaunošanu un grozījumiem un papildinājumiem tajā”. Par to lūdzu balsot.

Priekšsēdētājs: Paldies. Ēlerta kungs, lūdzu, precizējiet, kāds vēl dokuments ir izlaists. Es vados pēc darba kārtības, kāda tā mums ir nodrukāta.

I.Ēlerts: Diemžēl darba kārtībā netiek iekļauti lēmumi par nodokļu grozījumu spēkā stāšanos. Mēs tikko pieņēmām likumu, taču, ja tas stāsies spēkā parastajā kārtībā, būs ļoti lieli sarežģījumi. Runa ir par 625.dokumentu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Es atvainojos, Muciņa kungs, tad nobalsosim par lēmumu “Par likuma “Par grozījumiem un papildinājumiem likumā “Par apgrozījuma nodokli”” spēkā stāšanās kārtību”. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim. Lūdzu rezultātu. Par – 98, pret – 3, atturas – 11. Lēmums ir pieņemts.

Ceturtais – Muciņa kunga ieteiktais nosaukuma precizējums 628.dokumentā. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim. Lūdzu rezultātu. 96 – par, 2 – pret, 13 – atturas.

Piektais. Arī tas laikam būs precizējums.

L.Muciņš: Tas ir nevis likumprojekts, bet lēmuma projekts “Par Latvijas Republikas 1937.gada Notāru likuma spēkā stāšanās laiku un kārtību”. Tas ir 649.dokuments, kas tika apspriests un nolikts uz balsošanu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim. Rezultātu! Par – 104, pret – 1, atturas – 8. Lēmums ir pieņemts.

Sestais. Lēmuma projekts “Par valdības komisijas darbu ārvalstu palīdzības realizācijā”. Neviens nevēlas izteikties. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim. Lūdzu rezultātu. Par – 75, pret – 3, atturas – 22. Lēmums ir pieņemts.

Septītais. Lēmuma projekts “Par komisijas izveidošanu 400 miljonu ASV dolāru vekseļdarījuma izvērtēšanai”. Neviens nevēlas uzstāties. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim. Lūdzu rezultātu. 84 – par, 4 – pret, 16 – atturas. Lēmums ir pieņemts.

Astotais. Lēmuma projekts “Par līguma starp Krievijas Federāciju un Latvijas Republiku par tiesisko palīdzību un tiesiskajām attiecībām civillietās, ģimenes lietās un krimināllietās ratificēšanu”.

Preinberga kungs, lūdzu!

G.Preinbergs: Protams, par vēlu ir runāt, jo nupat mūsu pilnvaras beidzas, bet mēs tomēr joprojām atgriežamies pie vecas un, man šķiet, nepareizas prakses. Mēs šobrīd gribam ratificēt līgumu, kuru faktiski mēs neesam redzējuši. Mēs esam redzējuši tikai lēmumu par to, ka mēs to ratificējam. Un man tas nav pieņemami, ja es to nevaru izlasīt. Pie manis tas nav nonācis. Paldies. Tādā gadījumā es atvainojos…

Priekšsēdētājs: Vai vēl kāds vēlas uzstāties par šo jautājumu? Nav neviena.

Lūdzu, Līgotņa kungs!

A.Līgotnis: Tas, ka Preinberga kungs nav lasījis, tā ir viņa personīgā darīšana. Kas vēlējās, tiem bija iespēja iepazīties. Un es lūgtu balsot par to, jo citādi mūsu šķirtenes šeit, Latvijā, nevar saņemt alimentus no nemaksātājiem Krievijā un otrādi.

Priekšsēdētājs: Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim. Lūdzu rezultātu. 100 – par, 3 – pret, atturas – 10. Lēmums ir pieņemts.

Lēmuma projekts “Par Āraišu ezerpili”. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim. Lūdzu rezultātu. Par – 95, pret – 4, atturas – 6. Lēmums ir pieņemts.

Lēmuma projekts “Par Latvijas Republikas ģenerālprokurora vietnieka iecelšanu”. Vai neviens nevēlas izteikties? Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim. Lūdzu rezultātu. 100 – par, 8 – pret, atturas – 14. Lēmums ir pieņemts.

Likumprojekts “Par maizes ražošanas valsts uzņēmumu privatizāciju”. Lūdzu. Vai neviens nevēlas uzstāties? Balsošanas režīmu! Balsosim. Lūdzu rezultātu. 96 – par, 2 – pret, 14 – atturas. Pieņemts.

Nākamais ir likumprojekts “Par maizes ražošanas uzņēmumu privatizāciju” otrajā lasījumā.

Lūdzu, Krūmiņa kungs!

R.Krūmiņš: Vai tad mēs jau par to nebalsojām?

Priekšsēdētājs: Jā, es ļoti atvainojos! Nākamais bija “Par statistiku” otrajā lasījumā.

R.Krūmiņš: Es atvainojos, arī šeit ir lēmums par šā likuma spēkā stāšanos. Jā, 664.dokuments.

Priekšsēdētājs: Paldies. Tā ka, lūdzu, nobalsosim par šā likuma spēkā stāšanās kārtību. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim. Lūdzu rezultātu. Par – 95, pret – 8, atturas – 14. Lēmums ir pieņemts.

Likumprojekts “Par valsts statistiku”. Vai neviens nevēlas uzstāties? Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim. Lūdzu rezultātu. Par – 74, pret – 9, atturas – 27. Pieņemts.

Likumprojekts “Par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas Republikas 1991.gada 18.decembra likumā “Par apgrozījuma nodokli””. Vai neviens nevēlas uzstāties? Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim. Lūdzu rezultātu. 74 – par, 6 – pret, 28 – atturas. Pieņemts.

Arī lēmums ir, kā man saka priekšā, un Ēlerta kungs to tūlīt pateiks. Ir lēmums, ja? Paldies. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par lēmumu par šā likuma spēkā stāšanās kārtību. Lūdzu rezultātu. 81 – par, 2 – pret, 17 – atturas.

Nākamais likumprojekts ir “Par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu nepilngadīgajiem”. Lūdzu, Geiges kungs!

I.Geige: Tā kā neviens priekšlikums pēc otrā lasījuma nav ienācis, man ir priekšlikums. Šodien tika izdalīts 663.dokuments, tas ir, lēmums par šā likuma stāšanos spēkā. Lūdzu nobalsot arī par to. Ietvert darba kārtībā un nobalsot. Un arī par nākamo punktu nobalsot trešajā lasījumā.

Priekšsēdētājs: Paldies, Geiges kungs, tāda ir mūsu procedūra. Tātad balsosim par šo likumu un arī lēmumu. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par šo likumu. Lūdzu rezultātu. Par – 98, pret – 1, atturas – 14. Likums ir pieņemts.

Balsošanas režīmu! Balsosim par lēmumu par šā likuma spēkā stāšanās kārtību. Lūdzu rezultātu. 81 – par, 2 – pret, 10 – atturas. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais ir likumprojekts “Par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas Kriminālkodeksā un Latvijas Kriminālprocesa kodeksā” (637.dokuments). Vai neviens nevēlas uzstāties? Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim. Lūdzu rezultātu. Par – 101, pret – 1, atturas – 12. Likums ir pieņemts.

Nākamais likumprojekts – “Par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas Republikas likumā “Par kultūras pieminekļu aizsardzību””.

Lūdzu, Tomašūna kungs!

A.Tomašūns: Šeit ir divi labojumi. Tas ir 671.dokuments trešajā lasījumā, taču šajā izsniegtajā 671.dokumentā ir viena kļūda. Pirmajā labojumā par 7.pantu ir jābūt “nekustamo īpašumu”, nevis “kustamo”. Tas ir redakcionāls labojums.

Priekšsēdētājs: Paldies. Uzskatīsim to par tehnisku drukas kļūdu, ja neviens cits no deputātiem neiebilst, kuri kompetenti par šo likumprojektu. Ja neviens neiebilst, tad tādā gadījumā lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim. Lūdzu rezultātu. 98 – par, 1 – pret, 11 – atturas. Likums ir pieņemts.

Godājamie kolēģi! Manā rīcībā esošajā darba kārtībā vairs nav neviena balsojama jautājuma. Vai neviens to neapstrīd? Tātad varam sākt darbu plenārsēdē.

Sāksim ar zemesgrāmatu priekšnieku iecelšanu!

Lūdzu, Guļāna kungs!

A.Guļāns, tieslietu ministra vietnieks: Cienījamie deputāti! Atļaujiet šajā vēsturiskajā plenārsēdē izvirzīt kandidātu Daugavpils Zemesgrāmatu nodaļas priekšnieka amatam Arvīdu Skrindu, kuru ir apstiprinājusi arī Tiesnešu kvalifikācijas kolēģija. Viņš ir šeit jūsu priekšā.

Priekšsēdētājs: Vai deputātiem ir jautājumi Guļāna kungam? Nav. Vai ir jautājumi šā amata pretendentam? Nav. Paldies, Skrindas kungs!

Lūdzu, Endziņa kungs!

A.Endziņš: Likumdošanas jautājumu komisija izskatīja šo kandidatūru un vienbalsīgi viņu rekomendēja.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vai kāds no godājamajiem deputātiem vēlas izteikties debatēs? Nē. Paldies. Tādā gadījumā lūdzu sekretariātu zvanīt, jo deputāti steidzami atstāj zāli. Pagaidīsim kādu brīdi, kamēr deputāti no Sarkanās zāles atnāks atpakaļ plenārsēžu zālē. Ir brīdinājums, ka Sarkanajā zālē vēl nav nedz pīrādziņu, nedz visa pārējā, tā ka varat nesteigties…

Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par Skrindas kunga kandidatūru Daugavpils pilsētas Zemesgrāmatu nodaļas priekšnieka amatam. Lūdzu rezultātu. Par – 102, pret – 2, atturas – 8. Lēmums ir pieņemts. Apsveicam Skrindas kungu! Paldies.

Šeit bija deputātu ierosinājums, ka tad, ja reiz esam sākuši skatīt personālijas, varbūt varētu sarīkot arī rektora apstiprināšanu, ja viņš ir ieradies. Nav? Vieni saka – ir, otri – nav. Kā tad īsti ir, Buķeles kundze? Nav. Tātad skatīsim šo jautājumu tad, kad tas būs iespējams. Paldies.

Nākamais darba kārtības jautājums ir lēmuma projekts “Par maksimālā valsts iekšējā un ārējā parāda apstiprināšanu”. Zeiles kundze ziņos, kā es saprotu. Lūdzu. Atgādinu, ka debates šajā jautājumā jau ir notikušas. Pašlaik ir iespējams apspriest tikai dokumenta projektu, ja ir nepieciešams.

Lūdzu, Zeiles kundze!

V.Zeile: Cienītie kolēģi, vispirms es gribētu, lai jūs atrodat dokumentus, ar kuriem mēs strādāsim. Turklāt jautājums turpinās no iepriekšējās plenārsēdes. Tātad runa ir par 666.dokumentu. Tā ir Ministru padomes informācija. Bez tam ir pats Augstākās padomes lēmuma projekts “Par maksimālā valsts iekšējā un ārējā parāda apstiprināšanu”.

Nākamais ir 672.dokuments. Tas ir Latvijas Republikas Finansu ministrijas iesniegums Augstākajai padomei un mūsu Budžeta komisijai “Par valsts ārējo parādu”, kurā ir detalizēti sadalīts valsts ārējais parāds uz 1993.gada 1.jūniju 292 miljonu dolāru apmērā. Paskatieties arī dokumenta otrajā lappusītē! Tur ir lasāms tas, ko mēs, Apvienotā budžeta komisija, prasījām – lai Finansu ministrija iesniedz detalizētu grafiku par šā aizņēmuma apmaksu summām līdz pat 2009.gadam. Tas ir izdarīts un apstiprināts ar finansu ministra vietas izpildītāja Ulda Oša parakstu.

Trešais ir dokuments, ko pašā sākumā iesniedza Ministru padome, – “Par valsts ārējo un iekšējo parādu”. Mums šajā sakarībā būs vajadzīga 1.tabula, kurā ir detalizēti atšifrēts valdības tiešais iekšējais parāds un valdības pārņemto parādu saistība.

Nākamais ir 634.dokuments. Lūdzu, atrodiet! Tas ir Latvijas Bankas ziņojums par mūsu iekšējā kredīta dinamiku, par to, kā tā ir mainījusies.

Turpretī divi pēdējie dokumenti ir no jauna. Tas ir 673.dokuments, kas visiem deputātiem ir izplatīts pēc “Latvijas kuģniecības” lūguma jautājumā par attiecībām starp valdību un “Latvijas kuģniecību” par 37,35 miljoniem dolāru sakarā ar šīs kuģniecības parādu par gāzi.

675.dokumentu nupat tikai dala. Tas ir mūsu Apvienotās budžeta komisijas šā rīta sēdes protokola izraksts, kurā mēs lūdzam papildināt, ka vajag ne tikai anonīmi apstiprināt valsts iekšējā un ārējā parāda maksimālo robežu, bet arī dot tos kā pielikumus lēmumam par šo ārējo un iekšējo parādu un tā atmaksas termiņiem. Jo šāda informācija ir. Un to vajag vienkārši noformēt.

Atļaujiet sākt ar 666.dokumentu. Par šā lēmuma projekta “Par maksimālā valsts iekšējā un ārējā parāda apstiprināšanu” pirmajiem diviem punktiem jau ir nobalsots. Atgādinu, ka mēs apstiprinām valsts maksimālo iekšējo parādu vienas divpadsmitās daļas no valsts budžeta apmērā. Un apstiprinām arī valsts maksimālo ārējo parādu laika periodam līdz 1993.gada 30.jūnijam ar atmaksāšanas termiņu no 1 līdz 12 gadiem 300 miljonu dolāru apmērā; tajā skaitā ar atmaksāšanas termiņu no 1 līdz 5 gadiem – 60 miljonu dolāru apmērā, bet ar atmaksāšanas termiņu līdz vienam gadam – 20 miljonu dolāru apmērā.

3.punkts paredz, ka mēs dodam tiesības republikas Ministru padomei šā lēmuma 2.punktā norādītā maksimālā ārējā parāda robežās slēgt kredītu līgumus ar ārvalstu kreditoriem. Tātad lūdzam papildināt tālāk jautājumu, kas tagad jau būs 4.punkts.

Skatieties, lūdzu, 675.dokumentu – mūsu Apvienotās budžeta komisijas sēdes protokolu, ka mēs akceptējam Latvijas Republikas ārējo parādu pēc stāvokļa uz 1993.gada 1.jūniju. Taču šeit steigā ir ieviesusies kļūda saskaņā, lūk, ar šo pielikumu, kas jums ir 672.dokumentā, – te jābūt 222,03 miljoni dolāru.

5.punkts tātad būs – akceptēt šo aizņēmumu apmaksas grafiku saskaņā ar 2.pielikumu. Šis grafiks ir redzams šā 672.dokumenta 2.lappusītē. Te ir sīks sadalījums pa visiem gadiem – līdz pat 2009.gadam.

675.dokumenta 3.punkts tiek svītrots ārā, jo tas jau ir ietverts 666.dokumentā. 6.punkts tātad būs šāds: “Akceptēt kopējo valdības iekšējo parādu un valdības pārņemtās saistības 6 miljardu 963 miljonu rubļu apmērā, tai skaitā 2 miljardi 290 miljoni rubļu ir iekšējais parāds, bet valdības pārņemto parādu saistības – 4 miljardu 671 miljona rubļu apmērā.” Tas, lūk, ir sīks grafiks. Skatieties 663.dokumenta 1.pielikumu!

Un pēdējais jautājums, kas saistīts ar visu to, es gribētu teikt, ir vairāk nekā deviņu mēnešu epopeja starp Latvijas valdību ar “Latvijas kuģniecību”, kuras būtību jūs varat saprast, izlasot šo dokumentu kopu. Taču elementāri paskaidrojums varētu būt šāds: “Latvijas kuģniecība” saņēma no Krievijas ar Gaidara parakstu samaksu natūrā par gāzi par 37 miljoniem dolāru. Šo gāzi tātad sūknēja mūsu gāzes krātuvē un šīs sezonas laikā notērēja. Un šobrīd neviens “Latvijas kuģniecībai” negatavojas par šo nokurināto gāzi 37 miljonu dolāru apjomā samaksāt. Un šāds liels kreditors “Latvijas kuģniecībai” izraisa ārkārtīgi sarežģītu finansu situāciju. Tāpēc mēs neredzam citu iespēju kā vien iekļaut lēmumā papildu punktu. Skatieties, lūdzu, mūsu Apvienotās budžeta komisijas sēdes protokolu, kurā ir noformulēts šādi: “Uzdot Ministru padomei noteikt kārtību un termiņus valsts uzņēmumam “Latvenergo” parāda nomaksai “Latvijas kuģniecībai” par izlietoto gāzi – 37,35 miljonu dolāru apjomā un līdz 10.jūnijam iesniegt to Augstākās padomes Prezidijam un Apvienotajai budžeta komisijai.” Paldies. Tas ir viss sakarā ar šo lēmuma projektu “Par valsts ārējo un iekšējo parādu”.

Priekšsēdētājs: Paldies. Godājamie kolēģi, mums ir jāizlemj par procedūru, jo, kā jau es minēju, pagājušajā plenārsēdē jautājumu uzdošana un debates jau notika. Tagad vienīgi var būt spriešana par atsevišķiem šā lēmuma punktiem, bet ne vairāk. Tā ka lūdzu godājamos kolēģus, kas vēl nāks pie mikrofoniem, to ņemt vērā.

Lūdzu, Krastiņa kungs!

E.Krastiņš: Kaut arī es pagājušajā plenārsēdē nebiju, es iepazinos ar šīs plenārsēdes stenogrammu. Lai gan par 1.punktu ir it kā nobalsots, tomēr jau šajā plenārsēdē izraisījās jautājums, no kā tad tā divpadsmitā daļa īsti ir? Pēc stenogrammas es sapratu, ka tā ir no izdevumu daļas. Bet tas precīzi šeit ir jāatspoguļo, jo izdevumu un ieņēmumu daļas nav vienādas, un šī atšķirība var sasniegt gandrīz 1 miljardu rubļu.

V.Zeile: Kolēģi, es stenogrammā neskatījos šo jautājumu, bet vispār, ja runājam par to, ka parāds ir vienas divpadsmitās daļas apmērā no budžeta, tad tas var būt tikai no budžeta ieņēmumu daļas. Jo budžeta izdevumu daļa var būt paredzēta arī uz deficīta segšanas avota rēķina, un tā var būt ļoti liela. Šeit jau ir runa par to, ka budžets ir it kā garants valdības maksimālajam ārējam parādam.

E.Krastiņš: Tātad jūs pieņemat manu priekšlikumu?

V.Zeile: Pieņemu, jo arī es vienmēr esmu tā sapratusi, ka tas attiecas tikai uz budžeta ieņēmumu daļu – tātad divpadsmitā daļa no budžeta ieņēmumu daļas.

E.Krastiņš: Tātad ieņēmumu daļas? Es lūdzu to ierakstīt 1.punkta tekstā.

V.Zeile: Ja kādam ir citi viedokļi, tad diskutēsim, bet mana izpratne ir tikai tāda.

Priekšsēdētājs: Paldies, Zeiles kundze! Es saprotu, jūs piekrītat ierakstīt lēmuma projektā šo precizējumu – ka tā ir ieņēmumu daļa budžetā.

U.Bēniķis, finansu ministra pirmais vietnieks: Atļaujiet man informēt!

Priekšsēdētājs: Jā, lūdzu!

U.Bēniķis: Valdības un Finansu ministrijas aprēķinos eksistēja izdevumu daļa. Tātad, ieņēmumi kopā ar…

Priekšsēdētājs: Lūdzu, stādieties priekšā!

U.Bēniķis: Esmu finansu ministra pirmais vietnieks.

Priekšsēdētājs: Tātad mums ir atšķirība skaidrojumā, ko sniedza Zeiles kundze un ko sniedz Finansu ministrija.

Lūdzu, par ko mēs balsosim? Zeiles kundze, jūs esat ziņotāja…

V.Zeile: Es vēlētos, lai Finansu ministrija tādā gadījumā pamato savu argumentu, jo es palieku tajā pozīcijā, kādu es jums tikko teicu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, pamatojiet, Bēniķa kungs!

U.Bēniķis: Pamatojums no mūsu puses ir ļoti lakonisks: divpadsmitā daļa, ko mēs izdodam, ko mēs varam izdot kā kredītu no valsts budžeta izdevumu daļas.

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi! Mums šeit ir jālemj! Ziņotājs ir tribīnē, un atbilstoši viņa komentāriem mēs tad arī balsosim.

U.Bēniķis: Tanī pašā laikā, tā, protams, ir Finansu ministrijas kļūda…

Priekšsēdētājs: Es atvainojos, pie mums nav parasts pārtraukt vienam otru. Kādreiz gadās, bet ne parasti…

Tātad mums šinī gadījumā ir Zeiles kundzes ziņojums, kā arī lēmuma teksts. Zeiles kundze mums paskaidroja, ka viņa atbalsta deputāta Edmunda Krastiņa ierosinājumu un formulē, ka iekšējais parāds ir divpadsmitā daļa no valsts budžeta ieņēmumu daļas. Turpretī Finansu ministrija mums saka ko citu.

Lūdzu, godājamie kolēģi, vai kāds vēlas izteikties par šo jautājumu? Ja ne, tad mums ir jābalso par Zeiles kundzes ziņotā lēmuma 1.punktu. Neviens nevēlas. Paldies. Tādā gadījumā mums ir jābalso par 1.punktu tajā redakcijā, ar kādu mūs iepazīstināja Zeiles kundze, būdama ziņotāja par šo lēmumu.

Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim. Rezultātu! Par – 53, pret – 1, atturas – 17. Tātad 1.punkts ir akceptēts Zeiles kundzes ieteiktajā redakcijā, tātad tiek papildināts par budžeta ieņēmumu daļu. Paldies.

Lūdzu, par 2.punktu, godājamie deputāti! Vai jums ir kas sakāms?

V.Zeile: 2.punkts reglamentē maksimālo parāda robežu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Ja nevienam nav iebildumu, tad mums atsevišķi nav jābalso.

Lūdzu, 3.punkts! Vai godājamajiem deputātiem ir kas iebilstams? Nav. Tas tad arī ir viss lēmuma saturs. Šinī gadījumā mums ir jālūdz sekretariāts intensīvi un ilgi zvanīt…

V.Zeile: Es atvainojos, mums vēl ir turpinājums…

Priekšsēdētājs: Jā, bet mums ir jābalso arī par punktiem. Lūdzu.

E.Krastiņš: Es sapratu, ka par jaunajiem punktiem vēl var uzdot jautājumus.

Priekšsēdētājs: Jā, par visiem punktiem, kas ir apspriešanā.

E.Krastiņš: Tātad 4.punkts mums parādās jauns, un ar to mēs akceptējam jau pašreiz esošo iekšējo un ārējo parādu. Mazāk ārējo parādu, kurš ir uzskaitīts samērā precīzi, bet vairāk iekšējo. Vai, akceptējot šīs summas, jūs ņēmāt vērā, ka valdība ir iesniegusi apmēram par … Es gan nezinu, kāds ir pašreizējais stāvoklis, bet apmēram par 4 miljardiem apkures talonus, uz kuriem tā uzņemas zināmas saistības, ka to apmaksās.

V.Zeile: Finansu ministrija varēs paskaidrot sīkāk, bet es sapratu tā, ka apkures talonu finansēšanas garantija mums ir ietverta valsts budžetā 1993.gadam. Un, tiklīdz ienāks nauda budžetā, šie taloni tūdaļ tiks arī apmaksāti pašvaldībām pēc faktiski savākto talonu daudzuma.

E.Krastiņš: Jā, tā visa ir taisnība, ka tas ir garantēts. Bet es vēlētos zināt, kāda ir šī pašreizējā parāda summa. Jo par šiem taloniem virkne uzņēmumu visos Latvijas rajonos iedzīvotājiem ir izsniegusi malku, ogles. Tātad viņi ir izsnieguši to ar zināmu risku, apzinādamies, ka valdība garantē šos talonus. Tātad kāda ir kopējā summa, kas nav apmaksāta? Šī summa, manuprāt, ir skaidri un gaiši jāpieskaita pašreizējam valdības kopējam iekšējam parādam.

V.Zeile: Par šo neapmaksāto talonu kopsummu un to apmaksāšanas gaitu tūlīt pateiks Bēniķa kungs, taču es domāju, ka to nevajadzētu likt pie iekšējā parāda, jo tas jau ir garantēts ar Latvijas budžetu. Tas jau ir ietverts mūsu budžeta izdevumu daļā.

E.Krastiņš: Ļoti labi, ka tas ir garantēts. Tātad tas šeit arī skaidri un gaiši ir jāpievieno, lai visiem visā Latvijā būtu skaidrs, ka valdība tiešām šos talonus apmaksās.

Kāpēc es šeit esmu tik uzstājīgs? Tāpēc, ka tad, ja jūs palasāt par šo gadījumu ar “Latvijas kuģniecību”, ja jūs atceraties graudu iepirkšanas epopeju un vēl vienu otru citu gadījumu, tad liekas, ka valdība nekautrējas lietot administratīvas iejaukšanās metodes valsts uzņēmumu saimnieciskajā darbībā, bet tad, kad par šīs iejaukšanās metodēm ir jāatbild, tad atbilde ir viena – mums taču likumā ir noteikts, ka valsts uzņēmums pats atbild par savām saistībām, bet valdība par saistībām neatbild. Tātad tajā brīdī, kad administratīvi ir jāiejaucas, tad valdība atbild un var iejaukties, bet tad, kad ir jāsedz šīs finansiālās rīcības sekas, tad tā atļaujas vienkārši pateikt, ka mēs, sak’, par valsts uzņēmuma saistībām neatbildam. Tieši tāpat neatbildēs arī par šo uzņēmumu saistībām, kur pret taloniem ir jau izsniegtas ogles un malka. Tad tie varēs segt visu paši no saviem resursiem, tā kā tas tagad notiek ar graudu iepirktajiem resursiem, kuri ir iepirkti par bankas kredītiem. Tie ir jāatgriež, un bankas nodaļām ir nopietnas finansiālās grūtības, tieši tāpat kā tas ir ar “Latvijas kuģniecību” un vēl virknē citu gadījumu. Es noteikti pieprasu ietvert šo kopējo summu valsts iekšējā parādā, lai tā būtu skaidri redzama, skaidri zināma un skaidri garantēta.

V.Zeile: Jūs, kolēģi, runājat to pašu, par ko vakar un šodien Apvienotā budžeta komisija diskutēja ar Finansu ministriju, un es jums pilnīgi piekrītu. Es vienīgi gribu akceptēt, ka tādā gadījumā mēs varētu pēc līdzīga principa vilkt ārā arī citus punktus, kā valdības iekšējo parādu, piemēram, par skolām un tā tālāk. Domāju, ka mums tas jau ir ietverts budžeta izdevumu daļā. Un līdz ar to no budžeta tas ir jāfinansē atbilstoši šo talonu ienākšanas kārtībai un summai Finansu ministrijā. Ja Finansu ministrijai ir cits viedoklis, tad es lūdzu Bēniķa kungu to pateikt.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Bēniķa kungs!

U.Bēniķis: Zeiles kundze atbildēja absolūti precīzi. Talonu apmaksa ir šī normālā budžeta izdevumu daļā. Un tādā gadījumā, ja talonus jūs uzskatāt par kaut kādu aizņēmumu vai valdības speciālu iekšējo kredītu, tad jebkurš budžeta postenis attiecībā uz jebkuru valsts institūciju ir uzskatāms par parādu, tas ir absurds. Es atvainojos, tas jau ir ietverts 1993.gada valsts budžetā. Un šā budžeta ietvaros šobrīd mēs jau esam samaksājuši 2,3 miljardus rubļu. Un tas ir iekšā tanī bilancē, kas ir normālā budžetā. Tātad budžetā ir iekšā bankas kredīts un budžeta izdevumu daļā ir maksājumi. Ja jūs gribat izvilkt ārā atsevišķu veidu kā kaut kādu speciālu valdības parādu… Mūsu valdības domas simtprocentīgi atbilst Zeiles kundzes formulējumam.

E.Krastiņš: Es domāju, ka tie saimnieciskie uzņēmumi, kuri pieņēma šīs valdības parādzīmes – apkures talonus – valdības lēmumu rezultātā, tie gan domā mazliet citādi, jo tiem nebija paredzēti nekādi budžeta līdzekļi to darbībai. Līdz ar to tie pieņēma šos apkures talonus kā valdības parādzīmes, un tādējādi tās ir jāiekļauj šajā iekšējā parādā.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Aizezera kungs!

J.Aizezers: Man ir vēl kāds jautājums Zeiles kundzei. Bez tam pie valdības parādiem būtu jāuzskaita arī tie naudas līdzekļi, kuri jāsaņem pašvaldībām kā kompensācija, kas bija noteikta ar valdības lēmumu par apkuri, jo ar Ministru padomes lēmumu tika noteikta iekasēšanas summa 40 rubļu par kvadrātmetru, un starpība starp faktiskajām izmaksām un šīm Ministru padomes noteiktajām tiks segta no valdības naudas līdzekļiem…

V.Zeile: Kolēģi, es…

J.Aizezers: Es vēl paturpināšu… Tagad veidojas paradoksāla situācija, ka šo starpību mums nekompensē, un līdz ar to mēs nevaram norēķināties par saņemto kreditēto mazutu, kuru savukārt apmaksā no pensionāriem domātajiem naudas līdzekļiem par taloniem. Piemēram, mums Liepājas rajonā ar pensionāru talonu līdzekļiem ir nosegts šis kreditētais mazuts. Tātad mums praktiski nav naudas līdzekļu, ko izmaksāt pensionāriem. Turklāt Ministru padome nav nodrošinājusi šo naudas kompensāciju starp šiem 40 rubļiem un reālajām izmaksām. Paldies.

V.Zeile: Kolēģi, jūs esat ļoti, ļoti aizkavējies! Man žēl, ka jūs tik reti braucat uz Augstākās padomes darbu. Mēs šo jautājumu jau izskatījām iepriekšējā reizē un nobalsojām par budžeta grozījumiem, kuros no budžeta tiek kompensēts tieši šis jautājums par 1992.gada 4.ceturksni. Ja jums jau ir gatavs 1993.gada 1.ceturksnis, tad dodiet ziņas Finansu ministrijai, un tas tiks finansēts. Tātad tas ir jautājums, kas jau ir ietverts mūsu 1993.gada valsts budžetā.

Priekšsēdētājs: Lūdzu vēlreiz, Aizezera kungs!

J.Aizezers: Es atvainojos, taču nevajag komentēt, kas un cik brauc uz plenārsēdēm, bet vajag atbildēt uz jautājumu pēc būtības. Mums par 4.ceturksni ir iesniegta 70 miljonu starpība, bet izdalīti ir tikai 3 miljoni, un tas pārējais ir reāli norakstīts no pensionāru taloniem, tas ir, šie 27 miljoni, kuri mums bija jāsaņem un jāizmaksā pensionāriem. Tie ir norakstīti no šīs summas par kreditēto mazutu, bet 70 miljonu vietā ir piešķirti 3,2 miljoni.

V.Zeile: Šīs ir detaļas, kas skar Finansu ministrijas un jūsu pašvaldības attiecības, bet par skaitļiem es lūdzu komentārus sniegt Finansu ministriju. Pēc būtības deputāti tātad saprata, ka starpības starp faktisko akceptēto pašizmaksu un valdības noteikto tarifu kompensācija ir sākusies, un deputāti par to iepriekšējā reizē nobalsoja.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Bēniķa kungs!

U.Bēniķis: Īsa uzziņa. Aizezera kungs, šeit ir divi jautājumi: viens jautājums ir pensionāru taloni, ar kuriem pensionāri norēķinās par saņemto siltumenerģiju. Savukārt siltumenerģijas piegādes uzņēmumi ir parādā kurināmā piegādes uzņēmumiem, un, ja tā ir taisnība, ka daļa no šīs talonu naudas, ar kuru pensionāri jau ir samaksājuši par siltumu, ir izlietota, piemēram, apmaksai no valsts rezerves, jo valsts rezervi neviens par velti neuzdāvina, tad ir jāpieņem speciāls parlamenta lēmums, bet par valsts rezervi arī ir jānorēķinās. Tas ir viens.

Otrs jautājums jeb, pareizāk sakot, pirmais jautājums ir saistīts ar šo te tarifu starpību. Parlaments pagājušajā plenārsēdē otrajā lasījumā pieņēma lēmumu, saskaņā ar kuru notiks apmaksa par 1992.gada 4.ceturksni. Nākamais sekos turpinājumā, bet vēl šobaltdien visi republikas rajoni nav iesnieguši šos aprēķinus. Protams, šie aprēķini netiek prasīti tikai iesniegšanas pēc, bet tie tiek izvērtēti, izkristalizēti un pierādīti. Tā ka šobrīd ir šis pierādīšanas process, kad pašvaldībām ir iespēja pierādīt tos skaitļus, kas ir ierakstīti, jo tā prakse, kāda bija attiecībā uz 1992.gada 4.ceturksni, kad faktiski uz tarifu starpības rēķina gribēja segt absolūti visus izdevumus, nav pieļaujama, jo valsts nav tik bagāta. Paldies.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Zeiles kundze, vai jums ir vēl kādi komentāri? Kā jūs uzskatāt – vai mēs varam balsot par godājamā Edmunda Krastiņa kunga priekšlikumu?

V.Zeile: Es domāju, ka tad, ja budžeta izdevumu daļā šīs apkures talonu summas ir paredzētas, jautājums varētu būt par budžeta izpildes gaitu. Var gadīties tāda situācija, ka tā varbūt netiek apmaksāta pietiekami strauji, kā mums visiem gribētos, bet tomēr ir jārēķinās arī ar to, kā mums pildās budžeta ieņēmumu daļa. Pēc stāvokļa uz 1.maiju, kā jūs redzējāt, budžeta ieņēmumu daļa no apstiprinātā ir pildījusies tikai 90 procentu apmērā.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Ozola kungs!

I.Ozols: Cienījamie kolēģi! Budžeta izdevumu daļā ir iekļauta summa talonu apmaksai, un šī summa arī ir viens no faktoriem, kāpēc budžetam veidojas deficīts, un šī deficīta segšanas avots jau arī ir tas ārējais parāds, kuru mēs aizņemamies kā kredītu no Latvijas Bankas. Tikai šī summa var būt parāds. Pretējā gadījumā, ja mēs izņemam šo summu ārā, mums ir jāatsakās no valsts ārējā parāda iekļaušanas kredītā, ko mēs saņemam no bankas. Atbilstoši Edmunda Krastiņa kunga priekšlikumam, mēs praktiski dubultojam šo iekšējā parāda summu šo talonu apmaksai, turklāt, saņemot kredītu jau kā parādu un plus vēl pieplusojot klāt šo kompensāciju summu par taloniem. Tas, piedodiet, ir vienkārši mākslīga iekšēja parāda palielināšana. Mēs to jau esam iekļāvuši iekšā bankas kredīta summā.

Priekšsēdētājs: Diskusija turpinās. Edmunds Krastiņa kungs vēlreiz vēlas izteikties.

E.Krastiņš: Ja lietojam šādu loģiku, tad mums jāizslēdz vispār visi iekšējie parādi, jo mums ir jāparedz arī kaut kādi līdzekļi budžetā, lai atmaksātu parādu “Latvijas kuģniecībai”, kur, protams, ir arī negribēšana to atmaksāt. Un te ir tāda pati situācija. Ja ir paņemts šis ārējais parāds, lai nosegtu iekšējo, tad tas nosegsies pakāpeniski, kā Zeiles kundze stāstīja, gada vai pusgada laikā. Es jau neuzstāju par kādiem konkrētiem termiņiem, ka tas ir jāizdara mēneša vai divu mēnešu laikā, bet nevajag slēpt galvu smiltīs. Ir jāpaskatās tā, kā tas ir. Un šis iekšējais parāds par apkures talonu nenosegto summu tomēr eksistē. Ja tas, paņemot ārējo, nosegsies, tad viss ir kārtībā, tad šī summa samazināsies.

Priekšsēdētājs: Krastiņa kungs, jūs varbūt, lūdzu, formulējiet balsojumu, ja jūs vēlaties, lai balso.

E.Krastiņš: Es ceru, ka Apvienotajai budžeta komisijai ir zināms šis precīzais skaitlis, par kādu summu pašlaik ir nenodzēstie apkures taloni, un šī summa, es uzskatu, ir jāiekļauj valsts iekšējā parāda kopējā summā. Protams, Augstākajai padomei tas ir jāakceptē, ko tad tā citu lai dara, jo tas jau ir izdarīts, arī šie taloni ir izsniegti un ir apgrozībā… Tā ka mums tas vienkārši ir jāapstiprina.

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi, man varbūt būtu ne visai tradicionāls priekšlikums šajā dokumentu izskatīšanas stadijā: mēs varētu nobalsot par pašu principu, par kuru iestājas Edmunds Krastiņa kungs un kuram bija, kā jūs dzirdējāt, arī pretargumenti no Zeiles kundzes, no Bēniķa kunga un no Ozola kunga puses. Tātad vajag sākumā izdarīt principiālu balsojumu. Ja Augstākā padome gadījumā principiāli atbalstīs šo Edmunda Krastiņa priekšlikumu, tad var vēl izdarīt arī izmaiņas ar šiem skaitļiem, kurus, protams, Apvienotā budžeta komisija mums sniegs.

Lūdzu, Zeiles kundze!

V.Zeile: Es tikai vēlētos kolēģiem pateikt, ka no talonu kopsummas ir apmaksāti 2 miljardi no budžeta.

Priekšsēdētājs: Paldies.

V.Zeile: Līdz ar to turpināsies arī to pakāpeniska tālākā atmaksa.

Priekšsēdētājs: Paldies. Tādā gadījumā mēs sākumā balsosim par šo principu, ko ierosināja Edmunds Krastiņa kungs. Un, ja mēs nobalsosim pozitīvi, tad tādā gadījumā mums Apvienotā budžeta komisija kopā ar Finansu ministriju nosauks precīzu skaitli.

Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par Edmunda Krastiņa kunga priekšlikumu principā. Lūdzu rezultātu. Par – 60, pret – 4, atturas – 18. Šis priekšlikums ir guvis balsu vairākumu.

Lūdzu, Zeiles kundze, vai ir iespējams tūlīt nosaukt šo skaitli?

V.Zeile: Mēs drusciņ steidzamies uz priekšu ne īsti tā, kā ir saskaņā ar lēmuma projektu. Es tūlīt jums visu pateikšu. Tātad skatieties 633.dokumentu, tā 1.tabulu, kur mums ir redzams valsts iekšējais tiešais parāds un valdības pārņemtās parādu saistības. Tādā gadījumā mēs te varam papildināt valdības pārņemtās parādu saistības. Tur ir 4., 4.1., 4.2. un 4.3.punkts. Un noformulēt varētu šādi: saistības enerģētikas talonu atmaksai. Šeit varētu nosaukt arī summu – tā ir 2,2 miljardi Latvijas rubļu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Nav iebildumu.

V.Zeile: Vai deputāti saprata, par ko ir runa? Tātad tur ir tabula par iekšējo parādu.

Priekšsēdētājs: Noteikti saprata.

V.Zeile: Mēs tikai papildinām ar vienu punktu.

Priekšsēdētājs: Zeiles kundze, neviens nesaka, ka viņš nebūtu sapratis. Tātad visi ir ļoti labi sapratuši. Paldies.

V.Zeile: Tātad es saprotu, kolēģi, ka mēs varam runāt par šā lēmuma 4.punktu, kurš ir ņemts no Apvienotās budžeta komisijas 675.dokumenta, un vienoties, tātad nobalsot par valdības ārējo parādu 292,03 miljonu ASV dolāru apjomā saskaņā ar 1.pielikumu, kas ir lasāms 672.dokumentā.

Priekšsēdētājs: Paldies. Atkal visi visu ir sapratuši. Tātad – vai mēs varam balsot? Nav iebildumu? Nav.

Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par šo Zeiles kundzes ieteikto priekšlikumu. Lūdzu rezultātu. Par – 59, pret – 2, atturas – 9. Tātad šis punkts ir pieņemts jūsu redakcijā, Zeiles kundze! Lūdzu, turpiniet!

V.Zeile: 5.punkts būtu šāds: “Akceptēt šo aizņēmumu atmaksas grafikus saskaņā ar 2.pielikumu.”

Priekšsēdētājs: Vai ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Tad arī bez balsošanas uzskatīsim to par akceptētu.

V.Zeile: 6.punkts: “Akceptēt valdības tiešo iekšējo parādu (pēc stāvokļa uz 1993.gada 20.maiju) 2 miljardu 292 miljonu Latvijas rubļu apmērā, bet valdības pārņemtās iekšējās parāda saistības tagad būtu 6,871 miljona rubļu apjomā.”

Priekšsēdētājs: Lūdzu, vai ir iebildumi, godājamie deputāti? Iebildumu nav. Paldies, Zeiles kundze!

V.Zeile: Un līdz ar to mainās arī valdības kopējais iekšējais parāds – pie 6,963 miljardiem rubļu skaitām klāt 2,2, un tad tas ir 9,163 miljoni.

Priekšsēdētājs: Iebildumu nav. Paldies.

V.Zeile: Un pēdējais punkts būs par to, kādas ir valdības un “Latvijas kuģniecības” turpmākās attiecības. Mēs piedāvājam šādu formulējumu. Valdībai jātiek skaidrībā par “Latvenergo” un “Latvijas kuģniecību”, jānosaka kārtība, kādos termiņos “Latvenergo” atmaksās “Latvijas kuģniecībai” 37 miljonus. Mēs, protams, gribētu, lai arī Prezidijam un Apvienotajai budžeta komisijai par to iesniedz ziņojumu. Tas ir mūsu 6.punkts, ko es jums nolasīju.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vai ir iebildumi, godājamie kolēģi? Iebildumu nav. Tas nozīmē, ka mēs varam balsot par lēmumu kopumā, bet, lai to izdarītu, ir nepieciešams ļoti intensīvs un garš zvans. Atgādināšu, ka mums vairs balsojamā laika nav.

Kehra kungam, kamēr deputāti pulcējas zālē, vēl ir ko bilst. Lūdzu.

O.Kehris: Man ir jautājums, jo diemžēl neesmu īsti sapratis no tik daudziem dokumentiem, vai valdības 666.dokumenta 3.punkts ir iekļauts vai nav iekļauts lēmuma projektā?

V.Zeile: Ir iekļauts. Un ir jau nobalsots.

O.Kehris: Tādā gadījumā man tomēr ir jautājums: kādu kārtību jūs paredzat kredītu izsniegšanai? Es saprotu tā: tādā gadījumā vai nu Augstākā padome, vai kādas citas valsts institūcija par katru kredītu atsevišķi nebalso, bet valdība šajos ietvaros slēdz līgumus un… Bet kas tālāk Latvijā notiek ar kredītiem, ar šiem miljoniem dolāru?

V.Zeile: Ja pastāvēs tāda pati kārtība, kāda bija līdz šim, tad ar šo kredītu izsniegšanu nodarbojas valdība. Es saprotu, ka arī jūsu komisijas priekšlikums ir viens lēmuma projekts, ar kuru tagad līdz Saeimai ir uzlikts veto, jo tālāk šos kredītus valdība vairs dalīt nedrīkst.

O.Kehris: Tad tas varētu būt fiksēts šeit, protokolā.

V.Zeile: Tas nav jāfiksē šeit, bet tas, kā es saprotu, ir jūsu komisijas priekšlikums, saskaņā ar kuru visa kredītu izsniegšana pašreiz tiek pārtraukta, – gan saņemto Eiropas Kopienas kredītu piešķiršana, gan arī citu, ja valdība pa šo laiku noslēgs kādu kredīta līgumu. Tas ir labi, bet dalīt šos kredītus līdz jaunajai Saeimai valdība nevarēs. Tā es sapratu kontekstā ar jūsu komisijas sagatavoto lēmuma projektu.

O.Kehris: Mūsu komisijas sagatavotais lēmuma projekts paredz pārtraukt valdības komisijas darbu jauna kredīta izsniegšanā, bet Finansu ministrijai un bankai vajag iesniegt priekšlikumus. Tas ir precīzi, un par to jau ir nobalsots. Katrā ziņā man ir priekšlikums, godātais priekšsēdētāja kungs, šo lēmuma projektu, kurš ir izklāstīts trijos dažādos dokumentos… Es redzēju, ka vairāki deputāti zālē lasa avīzes un ar grūtībām tam ir spējuši sekot līdzi… Vai ir iespējams šo priekšlikumu pārtraukuma laikā sagatavot un pavairot, bet pēc tam par to nobalsot? Tad mums visi šie skaitļi būtu vienā dokumentā.
Šeit ir runa par ļoti nopietnām summām, un dažreiz varētu būt sarežģīti to pārbaudīt stenogrammā. Tādējādi mana priekšlikuma būtība ir šāda: sagatavot šo dokumentu nobalsošanai un nobalsot par to pēc pārtraukuma, kad tas visiem deputātiem ir pieejams. Paldies.

Priekšsēdētājs: Paldies, Kehra kungs!

V.Zeile: Kolēģi Kehri, šis dokuments visiem deputātiem jau ir izdalīts – tas ir 675.dokuments, kurā visas šīs summas pa punktiem ir uzrādītas. Es deputātus jau sagatavoju, lai viņi atrod pirmdokumentus, kuros ir šie pielikumi. Tā ka te vairs nav jēgas tehniski tik lielu laiku ziedot, jo šie skaitļi visiem ir pieejami par jebkuru jautājumu. Ja jūs gribat, es varu jums tos uzrādīt, taču tie ir arī jūsu mapītē.

Priekšsēdētājs: Zeiles kundze, es atvainojos! Kā plenārsēdes vadītājs es gribu pateikt, ka 675.dokuments nekādā ziņā netiks balsots, jo uz tā nav rakstīts, ka tas ir Augstākās padomes lēmums. Tātad man kā plenārsēdes vadītājam ir jāpiekrīt Kehra kungam, ka balsojums plenārsēdē nav iespējams, kamēr deputātu rīcībā nav dokumenta ar visiem tiem punktiem un ar visām tām summām, kas ir apspriestas. Un tikai pēc tam ir izdarāms balsojums par šo dokumentu. Jo citādi pēc loģikas, kāda bija ziņojumā, mums ir jāizdara balsojums vismaz par četriem dažādiem dokumentiem.

V.Zeile: Kolēģi Krastiņ, tādā gadījumā es saprotu, ka jūs vēlaties, lai 666.dokuments, kurš ir Augstākās padomes lēmuma projekts šajā jautājumā, tiktu pārdrukāts un papildināts ar visiem tiem punktiem, par kuriem mēs diskutējām. Ja?

Priekšsēdētājs: Gluži pareizi, Zeiles kundze, jo…

V.Zeile: Paldies. Jo ātrāk, jo labāk!

Priekšsēdētājs: Vērojot zāli, arī jūs ļoti labi redzat, ka rezultatīvs balsojums šobrīd praktiski nav iespējams. Tā ka šo dokumentu mēs varam pieņemt pēc pārtraukuma, tiklīdz tas būs tehniski gatavs. Paldies.

Godājamie deputāti, man kolēģis Daudišs lūdz atgādināt, ka pagājušajā nedēļā plenārsēde ir vienojusies, ka pulksten 11.30 visi deputāti kolektīvi fotografējas šeit, plenārsēžu zālē. Vai iebildumu nav? Un, tā kā pulkstenis ir 11.30, lūdzu ieņemt vietas un attiecīgi noskaņoties, lai varētu fotografēties, protams, tie, kuri to vēlas.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja vietnieks Andrejs Krastiņš.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, godājamie kolēģi, tātad saskaņā ar mūsu rīta balsojumu – par darba kārtību. Divpadsmitos mums ir jāsāk skatīt 674.dokumentu, Augstākās padomes lēmuma projektu “Par Latvijas Republikas valdības un Krievijas Federācijas valdības vienošanās atzīšanu par spēkā neesošu no parakstīšanas brīža”. Ziņo par šo jautājumu, kā man paziņoja, Budovska kungs. Lūdzu. Godājamos deputātus lūdzu pierakstīties jautājumu uzdošanai un debatēm. Dineviča kungs izteica vēlēšanos (un tas atbilst mūsu reglamentam), ka pēc tam ziņojumu un arī koreferātu sniegs Dineviča kungs. Ir iespējas uzdot jautājumus par šo tēmu arī viņam. Tā ka lūdzu godājamos deputātus pierakstīties jautājumiem, precizēt, kuram no ziņotājiem vai līdzziņotājiem jūs gribat uzdot šos jautājumus.

Lūdzu, Budovska kungs!

M.Budovskis: Tātad, cienītie kolēgas! Jūsu uzmanībai dokuments Nr.674. Klāt tur ir pielikta vienošanās starp Latvijas Republikas valdību un Krievijas Federācijas valdību.

Attiecībā uz šo vienošanos, attiecībā uz mūsu piedāvāto lēmumprojektu. Lēmuma projektā ir skaidri norādīts, ka šāda vienošanās ir neatbilstoša Latvijas Republikas valstiskajām interesēm. Es mēģināšu dažos vārdos to pierādīt un pamatot.

Pirmkārt, ja jūs skatāties uz noteikto vienošanos, tad, pirmkārt, jau pašā preambulā ir minēts, – lai saglabātu un kopīgi izmantotu. Un tā tālāk pēc teksta. Latvijas Republikas teritorijā izvietotos objektus saglabāt Krievijas Federācijas Bruņoto spēku pārziņā.

Es nevarēšu gan paskaidrot, vai tas nozīmē, ka Latvija ir kaut kādu militāru paktu noslēgusi vai nav noslēgusi. Tas ir Krievijas Bruņoto spēku īpašums, un turklāt tas tiek saglabāts. Tālāk pēdējā daļā preambulā ir teikts: “un saglabāt nodarbinātību”. Cienītie kolēgas, cik es saprotu, šīs delegācijas uzdevums bija runāt, pirmkārt, par Krievijas karaspēka izvešanu no Latvijas. Šinī gadījumā, cik man zināms, pielikumā uzskaitītajos uzņēmumos strādā ļoti daudzas militārpersonas. Šeit strādā militārie speciālisti. Šeit strādā uzaicinātie viesstrādnieki. Faktiski šāda vienošanās ir pretrunā ar pašas delegācijas pamatideju. Un tā šo viesstrādnieka statusu leģitimē un nostiprina Latvijā. Līdz ar to nekādā veidā mēs nevarēsim šeit runāt šajā pirmajā daļā, ka tas būtu Latvijas interesēs. Es domāju, ka tas šobrīd ir pretrunā ar Latvijas interesēm un pretrunā ar mūsu pieņemtajiem lēmumiem un uzdevumiem, kādi ir doti šai delegācijai.

Nākamais. Ministru padomē, kad tika izskatīts šis vienošanās projekts, 2.pantā bija norādes uz to, kas ir Latvijas īpašums. Ļoti precīzi arī tas ir norādīts Augstākās padomes likumdošanas aktos. Tanī pašā laikā šinī 2.pantā attiecīgajā redakcijā ir teikts, ka katram uzņēmumam katras puses īpašuma daļa tiks noteikta atsevišķi. Puses izmanto šīs daļas kā savu ieguldījumu uzņēmumu statūtu fondā. Krievijas puse nodos Latvijas pusei pielikumā minēto uzņēmumu nekustamo īpašumu.

Piedodiet, tādā gadījumā! Tā nodos, bet tas ir Latvijas īpašums! Kādā gadījumā pie šādas nodošanas tas var pārvērsties par statūtu kapitāla daļu? Tas man absolūti nav saprotams. Man drīzāk būtu tāds jautājums: ko Krievijas puse vēl var nodot? Cik es saprotu (bez attiecīgajiem speciālistiem), viņiem nav, ko nodot, jo faktiski tas ir mūsu īpašums. Līdz ar to šādā veidā veidot kaut kādu kopuzņēmumu… Man ir stipras šaubas, ka Krievijas pusei tur faktiski nav, ko ieguldīt.

Nākamais. Attiecīgajā 3.pantā, kad mēs skatāmies, no Krievijas puses šo uzņēmumu dibinātāja ir Krievijas Federācijas valsts komiteja valsts mantas pārvaldīšanas jautājumos. Tanī pašā laikā no Latvijas puses ir Latvijas Republikas valdības pilnvarotais pārstāvis. Man ir grūti pateikt, vai tā ir fiziska vai juridiska persona. Šinī gadījumā te nekas nav norādīts. Līdz ar to es domāju, ka tiek parakstīts valdības vārdā. Dinevičs arī kā fiziskā persona ir šeit ieteikts, lai tālāk būtu… Es nezinu… Uzņēmuma dibinātājs.

Nākamais ir 6.pants. Runa ir par to, ka Krievijas uzņēmumos, kur notiek ražošanas pārveidošana, Latvijas Republikas attiecīgās institūcijas izsniedz uz šo laiku licences Krievijas Federācijai un trešo valstu kara tehnikas remontam, izgatavošanai. Piedodiet, šinī laikā, kad ir slēgta šī vienošanās, vēl pastāv Krievijas līgums ar Irāku un Irānu, tas ir, par speciālistu apmācību, par kara tehnikas remontu. Tādā gadījumā, es gribētu teikt, šī trešā puse jau ir iesaistīta. Līdz ar to man ir jautājums, vai patiešām ir Latvijas interesēs šodien veidot kopuzņēmumu ar šādiem partneriem?

Un visbeidzot. Tātad 8.pantā arī ir jautājums, ka puses pamatojas uz to, ka netiek veikta tādu iekārtu demontēšana un izvešana, bez kurām kopuzņēmuma izveidošana kļūs neiespējama. Piedodiet, cienītie kolēgas, tā jau ir Latvijas manta! Tas ir Latvijas īpašums! Un šinī gadījumā runa par izvešanu, runa vēl par kaut ko tādu ir pretrunā ar Latvijas likumu.

Cienītie kolēgas, tādā veidā, es domāju, ka nākamie varbūt…

Jā, visbeidzot es gribēju teikt… Man gluži nav skaidrs, kādā veidā, salīdzinot ar to dokumentu, vai ar to, kādas man ir ziņas par to dokumentu, kas tika izskatīts 3.martā valdības sēdē, uzņēmumu sarakstā ir parādījies vēl otrais 462.Nerūdas izrakteņu kombināts. Šeit ir tīrā veidā runa par Latvijas derīgajiem izrakteņiem. Kādā veidā tas tur parādījās?

Tātad, es domāju, ka varbūt nākamie runātāji detalizētāk izskatīs vienu vai otru, vai trešo punktu. Es gribētu atbalstīt šo lēmuma projektu, jo patiešām šāda vienošanās uz šo brīdi ir neatbilstoša Latvijas Republikas valstiskajām interesēm. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi, es domāju, ka jautājumus uzdosim pēc tam, kad būs nolasīts arī koreferāts. Un tad varēs abiem ziņotājiem uzdot. Lūdzu, Dineviča kungs! Atgādinu kolēģiem – lūdzu, pierakstieties jautājumu uzdošanai un debatēm.

J.Dinevičs: Cienījamais priekšsēdētājs, cienījamie kolēģi! Es gribētu varbūt savu uzstāšanos sadalīt divās daļās: vienā varbūt analizēt tīri juridiski, vai tas bija tiesīgs paraksts vai tas nebija tiesīgs paraksts, ko tas dod Latvijai, ko tas nedod? Un otra manas uzstāšanās daļa varbūt būtu veltīta zināmai morālei par to, kas šim Augstajam namam ir prioritārs, vai tās ir valsts intereses vai savas priekšvēlēšanu intereses. Ja mēs skatāmies, kas tika šeit šodien ziņots, ja mēs skatāmies vakardienas presi un frakcijas “Satversme” paziņojumu, tādā gadījumā man liekas, ka cienījamie kolēģi nav līdz galam izstudējuši dokumentus. Es vakar izlasīju, ka Dinevičam tādu tiesību parakstīt līgumu nebija. Bija. Un šodien, cik es saprotu, Budovska kungs beidzot ir atradis, ka attiecīgi 3.martā valdības sēdē ir izskanējis šis jautājums, ka valdība to ir akceptējusi. Un attiecīgi arī pilnvaras ir devusi Dinevičam parakstīt. Varbūt, ja mēs citējam šo valdības sēdes protokolu, tad Budovska kungam arī tur ir droši vien izdevies izlasīt, ka 2.punktā skan tā, ka ir uzticēts piestrādāt pie šā teksta, sagatavot tā galīgo redakciju. Un tas neizslēdz, Budovska kungs, ka es esmu tiesīgs parakstīt šo nolīgumu.

Tālāk, ja mēs skatāmies likumu “Par Ministru padomi”. Likums “Par Ministru padomi” uzskata, ka mēs varam šādas problēmas risināt un apspriest valdības sēdē. Bez šaubām, Augstākajai padomei ir tiesības izvērtēt, cik lietderīgs ir bijis šāds Ministru padomes vērtējums vai šāds noslēgts nolīgums, un līdz ar to atcelt vai attiecīgi arī apstiprināt to kā spēkā esošu, kā vajadzīgu.

Tikai es, kolēģi, vēl gribētu, lai mēs šajās diskusijās, kas šodien notiek parlamentā, tomēr spēlētu pietiekami godīgi. Man nav skaidrs, kā delegācijas loceklis Emša kungs ņem un paziņo vakar presei, ka viņš neko par tādu nolīgumu nav zinājis vai dzirdējis. Emša kungam tāpat kā pārējiem delegācijas locekļiem tika izsniegta pilna pakete ar visiem nolīguma tekstiem. Ja Emša kungs ir bijis tik slinks un nav izlasījis šos dokumentus, tādā gadījumā, es atvainojos, šeit nav jāvaino delegācija un valdība, šeit ir jāvaino Emša kungs. Viņam ir bijusi iespēja izteikt savu viedokli delegācijā. Droši vien tāpat viņam ir bijusi iespēja izteikties par šiem un līdzīgiem jautājumiem ne vienreiz vien rīcības komisijā šajā Augstākajā padomē.

Varbūt konkrēti, ja jau mēs skatām nolīguma tekstu. Šeit tas ir. Ko tad konkrēti varbūt pārmest šoreiz delegācijai? Man liekas, ka 1.pantā ir pietiekami skaidri pateikts, ka viena šī procedūra tiek risināta atbilstoši Latvijas Republikas likumdošanai. Tās arī ir izmaiņas, Budovska kungs, kas ir parādījušās nolikumā. Un es domāju, ka tas ir zināms delegācijas sasniegums, ka tas ir panākums, ka šāds ieraksts šeit ir iekšā.

Otrais. Jūs apstrīdat, ka Krievijas puse nodos Latvijas pusei pielikumā minēto nekustamo īpašumu ieguldīšanu un veicamo kopuzņēmumu statūtu kapitālā. Tā ir pirmā reize, kad Krievijas puse ir atzinusi vismaz šiem rūpniecības uzņēmumiem, ka šis ir Latvijas īpašums. Latvijas. Visos citos nodošanas un pieņemšanas aktos ir tikai minēts, ka notiek nodošana, bet nav risinātas īpašuma tiesības. Īpašuma tiesības tādā lielā griezienā, lielā kompleksā, bez šaubām, paliks nākamajai delegācijai, kura turpinās šīs sarunas ar Krieviju. Manuprāt, šeit ir nevis Latvijas interešu, kā jūs gribat to pasniegt, nodevība, es domāju, ka šeit ir panākts kaut vai viens moments vienā konkrētā sadaļā par šiem attiecīgajiem uzņēmumiem, ka mēs jau varam paziņot, ka abas puses ir piekritušas uzņēmumam. Šoreiz. Līdz šim visos citos momentos ir runa tikai par vienas puses viedokli. Latvijas puses viedoklis ir bijis nemainīgs. Krievijas puses viedoklis, bez šaubām, ir bijis pavisam citādāks.

Budovska kungam ir arī ļoti būtiska interese, vai es nebūšu tas, kurš veidos šos kopuzņēmumus? Nē, Budovska kungs, nebūšu. Ir attiecīgās ministrijas Latvijas valstī, kuru pārziņā un kuru kompetencē, bez šaubām, būs šie uzņēmumi. Un viņi būs tie, kuri noteiks, kādā veidā šie procesi attīstīsies tālāk.

Ja mēs paskatāmies šo procentuālo sadalījumu, tad redzam, ka līgumā ir ierakstīts: ne mazāk kā 51 procents ir Latvijai un ne vairāk kā 49 procenti ir Krievijai. Ko tas nozīmē? Jebkurā gadījumā, izvērtējot šīs īpašuma attiecības, kontrolpakete ir Latvijas pusē.

Vēl es gribētu atgādināt Budovska kungam, ka krievu tekstā un šeit ir latviskais vārds. Es gribētu paskaidrot, ka šeit ir pārveidošana. Krieviskajā tekstā, Budovska kungs, ir konversija. Tas nozīmē, ka principā mainās attiecīgais profils visām tām rūpnīcām, par kurām šeit ir runa. Jūs teicāt – par ieroču ražošanu. Tādā gadījumā šeit arī ir ierakstīts. Jūs nenolasījāt attiecīgo punktu līdz galam, jūs maldināt kā sabiedrību, tā Augstāko padomi. Pēdējais ir 6.: “Ja tas nav pretrunā ar Latvijas Republikas interesēm,” Budovska kungs! Un Latvijas Republikas valdība un parlaments būs tie, kas izvērtēs, cik tālu kurā brīdī mēs ejam šajā sadarbībā, kamēr notiek šī konversija. Ja mēs gribam darba vietas, tādā gadījumā mēs varbūt arī varam, Latvijas valdībā un parlamentā izvērtējot, atļaut kādu laiku, lai attiecīgi tās ražotnes, kuras tur ir, turpinātu funkcionēt. Bet šeit nevienu brīdi nav tā, kā arī cienījamais priekšsēdētājs Krastiņa kungs paziņoja, ka līgums tiek slēgts uz mūžīgiem laikiem. Šeit tiek slēgta virkne kop­uzņēmumu. Kā tālāk tie funkcionēs, kā tālāk notiks to konversija, kā viņi izvēlēsies attiecīgi savu nākamo darbības profilu, tā jau, es atvainojos, ir kopuzņēmumu lieta. Kopuzņēmumu lieta, kuros Latvijas daļa jebkurā gadījumā ir pāri par 51 procentu. Līdz ar to Latvija ir noteicēja, kādā veidā nākotnē attīstīsies šī ražotne, kādā veidā tad attiecīgi mēs varbūt darbosimies tālāk.

Šeit ir pārmetums par tā sauktajām trešajām valstīm. Līgumā ir ielikta tāda lieta, ka attiecīgi katra puse, kā Latvija, tā Krievija, savā noteiktajā robežā, tajos procentos, var piesaistīt kā fiziskās, tā juridiskās personas no trešajām valstīm. Mēs varam piesaistīt šajā konversijas procesā arī jebkuru rietumvalsti. Un te mums vienkārši ir jāizlemj, cik tālu, kādu procentu mēs esam gatavi pārdot šīm rietumvalstīm, kādu daļu viņi ir gatavi pārdot no šī kopuzņēmuma akciju skaita vai īpašuma daļas kaut kur trešajām valstīm vai juridiskajām personām.

Godājamais priekšsēdētājs šodien arī ieminējās savā rīta runā, izvirzot jautājumu apspriešanai, ka šeit notiek sadarbība ar pasaules terorismu un tā tālāk. Es gribētu cienījamajiem deputātiem un klātesošajiem teikt, ka tie ir zināmi maldi un ka tā ir atkal zināma sabiedrības maldināšana. Mācību centrs, cienījamais Krastiņa kungs, šeit nav paredzēts. Mācību centrs ir pavisam cita lieta, un tas ir atdalīts no šīs Kuģu remonta rūpnīcas Nr.177, kura varbūt arī atrodas Bolderājā.

Cienījamajam Budovska kungam bija pretenzijas arī pret 8.pantu, viņš paziņoja, ka tas viss jau ir Latvijas un ka šeit nekādu problēmu nav. Nu tad aizejiet un paņemiet, Budovska kungs, ja tas viss ir Latvijas!

Man ir vēl viens jautājums: ko mēs pašreiz izvirzām par primāro? Latvijā veidojas ļoti kritiska situācija, kā jūs zināt, ar šīm darbavietām. Ja mēs šodien esam gatavi vēl veicināt bezdarbu Latvijā, tādā gadījumā, bez šaubām, šī plenārsēde var nobalsot par to, ka mēs atceļam šo vienošanos, kura ir parakstīta starp Latvijas valdību un Krievijas valdību.

Es vēl gribētu iebilst. Mēs runājām par to, ka lauki ir Latvijas prioritāte, ka mums attiecīgi ir jāvirzās, lai mēs varētu maksimāli šiem laukiem palīdzēt, ka mums ir jābūt gataviem varbūt perspektīvā dotēt šo lauksaimniecību. Es visam tam piekrītu, tikai es aicinātu deputātus pašreiz padomāt – no kurienes? Ja nebūs šīs rūpniecības, ja nebūs šo darbavietu, tādā gadījumā diez vai mums izdosies kaut ko arī atrast, ko varētu virzīt uz lauksaimniecību.

Es vēl gribētu teikt, cienījamie deputāti! Kur nāk šie piketi – daudzbērnu ģimenes un tā tālāk? Pie Ministru padomes! Viņi prasa arī attiecīgus, teiksim, līdzekļus. Pensionāri prasa taisni to pašu. Ja nav šo darbavietu un ja nav šīs algas, ja nav šā 37 procentu nodokļa, tādā gadījumā no kā tad mēs varēsim arī varbūt mēģināt kaut kādā veidā šo cilvēku prasības apmierināt? Jums izvērtēšanai. Un tā varbūt ir manas uzstāšanās pirmā daļa.

Un otra daļa. Redziet, man liekas, ka nevienam nav noslēpums, ka visa… Jā, par Pļaviņām… Vienu brīdi šeit bija Budovska kunga uzstāšanās reizē runa arī par pēdējo Nerūdas izrakteņu kombinātu un par to, ka tiek izsaimniekotas Latvijas dabas bagātības. Es tikos ar Prūša kungu un noskaidroju vēl šorīt, kāda ir šī situācija. Situācija ir tāda, ka arī šeit Latvijai ir kontrolpakete. Vienīgais, kas ieiet Krievijas īpašuma daļā, ir kustamais īpašums. Tie ir buldozeri, ekskavatori un traktori. Tikai tas. Tas ir kustamais tādā veidā, kā to bija nolēmusi šeit Augstākā padome, kura paziņoja, ka ar šo kustamo īpašumu Krievijas armija var izrīkoties tā, kā to uzskata par vajadzīgu.

Tālāk. Varbūt no šīs morāles puses ir ļoti dīvaini, ka Kiršteina kungs, LNNK un Zaļo partija izvirza šo jautājumu taisni šodien.

Kiršteina kungs, jūs atceraties iepriekšējo Ārlietu komisijas sēdi, kad es biju Latvijā un kad jūs spriedāt par to! Tad jums nopietnu sarunu par to nebija. Vienu brīdi varējāt to katrā ziņā izvirzīt arī pagājušajā plenārsēdē, kad es biju klāt, bet nav sevišķi toleranti izskatīt jautājumu tad, kad delegācijas vadītājs ir ārpus Latvijas. Es saprotu, ka jūs cerējāt, ka es neatbraukšu, bet es atbraucu…

Vēl viens moments. Ja kāds uzskata, ka ar šo vēlēšanu panākumu jūs kaut kādā veidā iegūstat sev labumu, es domāju, ka jūs maldāties. Mans aicinājums ir vienkāršs. Noteiksim vismaz šajā zālē šodien (un es ceru, ka arī nākamajā Saeimā), ka prioritāras ir valsts intereses un pēc tam tikai partiju intereses. Arī uz vēlēšanām. Paldies, kungi, par uzmanību!

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi, tagad ir jautājumi. Jautājumi ir gan Budovska kungam, gan Dineviča kungam. Budovska kungam vēlas jautāt tikai viens deputāts. Tas ir deputāts Dinevičs. Bet ir virkne deputātu, kas vēlas uzdot jautājumus Dineviča kungam.

Lūdzu, Budovska kungs!

J.Dinevičs: Budovska kungs, man ir viens konkrēts jautājums. Sakiet, lūdzu, kādi Latvijas Republikas likumi, likumdošanas akti, Augstākās padomes lēmumi konkrētā uzskaitījumā, pēc jūsu viedokļa, ir pārkāpti, Latvijas pusei parakstot šādu vienošanos?

M.Budovskis: Šo jautājumu es varētu sagatavot pēc konsultācijas ar Juridisko…

Priekšsēdētājs: Tas ir 1991.gada novembra lēmums. Laikam te tika minēts, laikam te to citi izteiks…

Tātad jautājumi Dineviča kungam.

R.Marjaša: Man ir Budovskim jautājums.

Priekšsēdētājs: Es atvainojos, Budovska kungs, Marjašas kundze vēl vēlas jums uzdot jautājumu. Lūdzu.

R.Marjaša: Budovska kungs, varbūt jūs varētu mazliet prognozēt, kādas būs tālākās konsekvences un virzības politiskajā un ekonomiskajā ziņā, ja parlaments piekristu jums un atceltu šo vienošanos. Gribētos jūsu kompetentu slēdzienu par to.

M.Budovskis: Es domāju, ka tālākā virzība ir tāda. Īpašuma nodošana tāpat, kā tas notiek citos objektos, kā tas ir Ventspilī, kā tas ir Tukumā un citās vietās. Pakāpeniski. Es saprotu, ka ir zināmas grūtības, bet tāda notiek un arī notiek šo strādnieku izvešana no Latvijas, jo šīs rūpnīcas evakuējas jeb īpašumi evakuējas, kurus Krievijas puse ņem līdzi kopā ar saviem strādniekiem. Šinī gadījumā, šādā veidā izveidojot kopuzņēmumus, mēs faktiski esam leģitimējuši viņu atrašanos šeit.

Priekšsēdētājs: Paldies. Tagad jautājumi Dineviča kungam. Jautā deputāts Kiršteins un gatavojas deputāts Cilinskis.

A.Kiršteins: Man ir tāds jautājums. Tikko Dineviča kungs jautāja, kādi Augstākās padomes lēmumi ir pārkāpti. Man šeit ir priekšā 1991.gada 5.novembra lēmums par šo militāro īpašumu pārņemšanu. Kā jūs, Dineviča kungs, skaidrojat to, ka viss īpašums pieder Latvijai, tajā skaitā “darbgaldi un citas stacionāras iekārtas, kā arī komunikācijas ar visām nepieciešamajām apkopes un ekspluatācijas iekārtām”? Ko tas nozīmē kaut vai Pļaviņu kombinātam tādā gadījumā? Visas nepieciešamās apkopes un ekspluatācijas iekārtas un arī darbgaldi rūpnīcās ar mūsu lēmumu pieder Latvijai. Es saprotu, ka ir jāatceļ vispirms šis lēmums. No kurienes rodas tie fantastiskie 49 procenti. Pat ja tie būtu mazāki? Tā ir zeme, gaiss vai…? Man nav skaidrs, kas pieder Krievijai, ja darbgaldi, komunikācijas un nepieciešamās apkopes iekārtas ir Latvijas Republikas īpašums? Tad vajag atcelt šo lēmumu.

J.Dinevičs: Kiršteina kungs, jūs ļoti precīzi pats uz šo jautājumu atbildējāt. Stacionāras un citas… Stacionāras. Līdz ar to arī jūs pats un arī tiesa, kura ir skatījusi daudzus jautājumus, vadās tikai no tā un saprot tikai tā šo Augstākās padomes lēmumu. Tiesu prakse ir. Un man liekas, ka varbūt, izvērtējot mūsu situāciju, mēs esam arī vadījušies no tā, ko Saimnieciskā tiesa šādos jautājumos parasti ir lēmusi.

A.Kiršteins: Otrs jautājums. Kāpēc premjerministrs, piemēram, vēl vakardien neko nezināja par šo Pļaviņu kombinātu? Jūs teicāt, ka valdības sēdē tas ir izlemts. Vai tiešām buldozeri ir tik vērtīga lieta? Jūs zināt, cik maksā lietoti buldozeri, teiksim, ar dīzeļdegvielu Rietumos, ka mums uzreiz ir jāveido ar Krieviju kopuzņēmums, negaidot, kad viņi izvāc savu karaspēku? Kā jūs to izskaidrojat?

J.Dinevičs: Kiršteina kungs, ja jūs precīzi izlasījāt 2.pantu, tur ir teikts, ka ne vairāk un ne mazāk. Katrā konkrētajā gadījumā, jūs atceraties, līgumā ir teikts, ka lems un veidos pēc tiem likumiem un lēmumiem, kuri ir spēkā Latvijas Republikā. Un, izejot no tā, kāda būs konkrētā situācija konkrētajā uzņēmumā, arī tiks noteikti šie galīgie procenti. Šodien varbūt pasludināt sabiedrībai, ka šeit ir fiksēts 49 un 51, ir galīgi nepareizi.

A.Kiršteins: Dineviča kungs, jūs manu jautājumu nesapratāt. Tā kā visi izrakteņi, visas dzīles pieder Latvijas Republikai, tad jautājums ir – kāpēc prioritāte šeit ir Krievijai, piemēram, nevis Izraēlai vai kādai citai valstij? Un kāpēc nav tad kaut kāds starptautiskais konkurss par Pļaviņu kombinātu?

J.Dinevičs: Kiršteina kungs, šīs dzīles kā ir, tā paliek Latvijas Republikai. Jautājums ir, kura firma pašreiz nodarbojas ar to, ka tā varbūt kaut ko tur rok. Kādā jomā tā rok, to arī nosaka Latvijas valsts. Un process notiek, to nosaka šis kopuzņēmums, kurā vadošā loma ir Latvijai.

A.Kiršteins: Bet vai tur ir starptautisks konkurss sarīkots? Varbūt 20 valstis grib šajā Pļaviņu kombinātā kaut ko darīt? Kāpēc ir ierakstīts tieši – Krievija, man nav skaidrs, bez kaut kāda konkursa uzreiz jau norādot – ne vairāk par 49 procentiem.

J.Dinevičs: Varbūt es, atbildot uz šo jautājumu, vēl drusku atgriezīšos pagātnē. Šeit skanēja šajā zālē, ka šeit ir tikai Krievijas militārpersonas un tā tālāk, ka ies ārā attiecīgi visi tie cilvēki, kas pašreiz arī tur strādā, ja mēs uzņēmumus likvidēsim. Tā nav. Šajos kombinātos un šajos uzņēmumos strādā Latvijas Republikas pilsoņi un arī pastāvīgie iedzīvotāji. Militāristu katrā rūpnīcā ir apmēram no pieci, seši līdz 10 cilvēkiem. Tas ir viens moments.

Man tāpēc ir ļoti neparasti, ka mēs pašreiz netaisāmies uzklausīt arī šos cilvēkus. Un šie cilvēki jau ir tie, kas pašreiz stāv pie šiem uzņēmumiem un sargā, lai šī manta netiktu vesta ārā no Latvijas, lai saglabātu attiecīgas darbavietas un darboties iespējas.

A.Kiršteins: Tātad jūs piekrītat, Dineviča kungs, ka mums jau esošā likumdošana ļauj veidot gan akciju sabiedrības, gan dažādas SIA un ka nav vajadzības speciāli veidot kaut kādu izņēmumu ar kaut kādu vienu valsti? Vai nepiekrītat?

J.Dinevičs: Man ir attiecīgā likumdošana, bet mums ir arī likums “Par Ministru padomi”, kas ļauj tai to risināt, Kiršteina kungs.

A.Kiršteins: Ministru padome nezina par šo Pļaviņu kombinātu. Vēl vakardien, piemēram… Neviens ministrs, starp citu, to nezina.

J.Dinevičs: Tādā gadījumā paaiciniet Prūša kungu uz šejieni, viņam pašreiz strādā speciāla darba grupa, kura nosaka attiecīgi šīs vērtības jau konkrētajam uzņēmumam.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Cilinska kungs! Un gatavojas Cupruna kungs.

E.Cilinskis: Sakiet, lūdzu, kura puse sagatavoja šo projektu?

J.Dinevičs: Latvijas.

E.Cilinskis: Tad otrs jautājums. Kurā brīdī šis projekts tika sagatavots un kad tas tika piedāvāts?

J.Dinevičs: Tas tika apspriests valdībā marta sākumā, konkrēti, 3.martā.

E.Cilinskis: Paldies.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Cupruna kungs! Gatavojas Kides kungs.

I.Cupruns: Dineviča kungs, precizēsim 2.pantā teikto! 49 un 51 procents nav absolūti saistošs pie īpašuma sadales. Tātad, ja Latvijas likumdošanas paredz, ka simtprocentīgi viss īpašums pieder valstij, tad Krievijai ir tik daudz, cik tā investē vai papildus iegulda ražošanā. Tā ir vai tā nav?

J.Dinevičs: Pilnīgi pareizi. Tāda bija runa arī starpvalstu sarunās, ka Krievijas puse sākotnēji iestājas, bet var taču izveidoties situācija, ka mums nav neviena procenta.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Kides kungs! Un gatavojas Kehra kungs.

E.Kide: Cienījamais Dineviča kungs, man ir tieši tāds jautājums par to, ka var gadīties, ka mums neviena procenta nav. Latvija nav saņēmusi no militārā bruņojuma itin neko, cik man zināms. Citas republikas ir saņēmušas bruņojumu, kuģus, tankus un tā tālāk. Sakiet, pēc kādiem precedentiem citās valstīs šādi līgumi tika slēgti par kopuzņēmumiem? Vai ņemot vērā, lūk, šos te īpašumus vai ne? Par to pārdali?

J.Dinevičs: Cienītais Kides kungs! Tā nav. Mums nevar izveidoties situācija, ka nav neviena procenta. Mums jau ir ielikts a priori 2.pantā, ka mums ir obligāti virs 51 procenta. Krievijai var izveidoties, ka tai šis procents ir minimāls, mums ne.

Atbildot uz jūsu otro jautājumu, pašreiz, kā jūs zināt, starpvalstu sarunās ir divas nopietnas lietas, pašas nopietnākās: izvešanas beigu termiņš un īpašuma attiecības. Šīs problēmas, šīs īpašuma attiecības nav atrisinātas. Īpašuma attiecībās starp delegācijām ir kontakti tikai tādā veidā, ka mēs veidosim pilnu zināmu, tā teikt, maksājumu bilanci, kurš kuram par ko ir parādā. Un attiecīgi viss, ko jūs minējāt pašreiz, ietilpst tur iekšā. Starp citu, par šiem ieročiem Krievijas puses eksperti jau ir skatījuši. Viņi ir prasījuši arī papildu informāciju no Latvijas arhīviem, un tā tiek pašreiz gatavota.

E.Kide: Dineviča kungs, tad man papildu jautājums. Mūsu likums par valsts uzņēmumu vai par kopuzņēmumu paredz, ka kop­uzņēmuma īpašums ir atdalīts no valsts. Ja tas būs nofiksēts kā kopuzņēmuma īpašums, tad tur vairs nevar būt nekādas sarunas par citiem maksājumiem, ko valsts šim kopīpašumam varētu kompensēt, ja vēlāk izrādītos vai nu mīnusos, vai plusos tas saldo par maksājumiem.

J.Dinevičs: Kides kungs, šis nolīgums paver iespējas konkrētajām nozarministrijām produktīvi strādāt tālāk. Ja jūs izlasāt 1.pantu šajā nolīgumā, tad tur skan, kas darbojas citā organizatoriski tiesiskajā formā. Šeit ir atstātas iespējas izvērtēt konkrētiem ekspertiem no ministrijas par konkrēto uzņēmumu, kādā veidā tad viņi attiecīgi vispār veidos to, ja tas ir pretrunā ar kaut kādiem Latvijas Republikas likumiem, cik tālu viņi var izveidot vai izvēlēties kādas citas formas. Šeit nav noteikts viss, kas ir nogriezts līdz galam. Šeit ir pavērtas pietiekami plašas manevra iespējas tiem konkrētajiem speciālistiem, kuri darbosies tālāk.

E.Kide: Sakiet, lūdzu, vai ir paredzēts, ja procentuālā īpašuma daļa ir no Krievijas puses stipri maza, ka viņiem vajadzētu piemaksāt, tieši investējot līdzekļus?

J.Dinevičs: Nav obligāti.

E.Kide: Nav obligāti.

J.Dinevičs: Mēs piefiksējām tādā gadījumā procentus. Un, ko katra puse dara ar saviem procentiem, kam tā pārdod, tā ir tās iekšējā lieta.

E.Kide: Paldies.

J.Dinevičs: Ja kopējā akciju sabiedrība uzskata, ka tai jāpiesaista investors no malas vēl, teiksim, tad to var darīt.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Kehra kungs! Un gatavojas Eglāja kungs.

O.Kehris: Man būtu, Dineviča kungs, divi jautājumi.

Pirmais – par zemi. Atbilstoši Latvijas likumdošanai, uz kuru ir atsauksmes šajā vienošanās dokumentā, nekustamais īpašums, proti, zeme un ēkas (mēs vismaz virzāmies uz to), ir nedalāmas. Vai notika kādas pārrunas tātad par zemi, un kāda šeit būtu doma par zemi zem šīm…? Vai tas jautājums tika pētīts? Vai tas būtu domāts kā valsts ieguldījums? Kā īpašumā praktiski ir zeme zem šiem konkrētajiem objektiem?

J.Dinevičs: Šis jautājums starpvalstu delegācijā izskatīts netika. Šeit praktiski tika sadalīts tikai nekustamais un kustamais īpašums apmēram. Es domāju, ka šeit paveras praktiski iespējas, ka līdz ar to Latvijas pusei varētu nākt kaut kas klāt, jo ir šī likumdošana, kura paredz, ka arī zemei ir jāiet iekšā šajā uzņēmumā. Tas tikai palielinātu Latvijas daļu.

O.Kehris: Paldies. Un otrs jautājums. 1.panta pēdējā rindkopa paredz, ka puses vienojas, ka minētā uzņēmuma pārveidošana beigsies ne vēlāk par diviem mēnešiem pēc šīs vienošanās parakstīšanas dienas. Es saprotu, ka to gatavoja mūsu puse. Kāpēc mūsu puse ir minējusi tieši šo divu mēnešu periodu, jo vairāk tāpēc, ka pielikumā ir minēts, ka šajā sarakstā var tikt izdarīti grozījumi? Tātad tika paredzēts, ka divu mēnešu laikā varētu tikt ieviests kaut kas laikam papildus. Vai tiešām divus mēnešus uz priekšu (tas ir salīdzinoši īss laiks) nebija pilnīgi skaidrs šis saraksts, ko grib izdarīt? Kāpēc ir ierakstīts, ka divu mēnešu laikā? Es saprotu, tas bija mūsu puses priekšlikums.

J.Dinevičs: Šis priekšlikums bija pamatā saistīts ar to, lai sagatavotu Latvijai zināmu atkāpšanās ceļu. Nevis lai ienestu iekšā kaut ko sarakstā, bet lai izsvītrotu ārā. Ja pašreiz notiek šo uzņēmumu izlaupīšana, ja pašreiz Krievijas pusei tur jau ir izveidojusies tāda situācija, ka mums vispār nav jēgas runāt par kaut ko, tādā gadījumā tas paver mums iespējas no šā pielikuma arī kaut ko izsvītrot laukā. Ir doma, ka šajos divos mēnešos vajadzētu mēģināt sagatavot abu pušu ekspertu līmenī par konkrēto uzņēmumu tādus materiālus, ko pēc tam attiecīgi varētu apspriest vienas un otras puses valdība.

O.Kehris: Ja var, tad tomēr lūdzu precizējumu. Vai es pareizi sapratu par tiem faktiem, kas tika minēti Budovska ziņojumā, ka viens no objektiem tika ienests papildus pēc tam, nevis izsvītrots? Vai tas atbilst patiesībai, ka tas tika izdarīts pēc tam?

J.Dinevičs: Es Budovska kungam atgādināšu 3.marta valdības sēdes stenogrammu, kur 2.punktā vēlreiz bija teikts, ka ministriju ieteikumu rezultātā pilnveidot šo nolīguma tekstu un pēc attiecīgi sagatavot to parakstīšanai, un pilnvarot Dineviču parakstīt šo starpvalstu līgumu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Eglāja kungs! Gatavojas Ozola kungs.

V.Eglājs: Mans pirmais jautājums ir par šeit uzskaitītajiem uzņēmumiem. Ir zināms, ka Latvijā ļoti daudzi uzņēmumi ir parādā valstij par visādiem nodokļiem, par neizmaksātām algām un visu ko. Vai šiem uzņēmumiem parādi ir uz šo momentu? Vai viņi maksās zemes nodokli, peļņas nodokli un visu, kas ar Latvijas likumdošanu paredzēts?

J.Dinevičs: Pirmais punkts. Ir teikts, ka visam ir jānorit šeit pēc attiecīgajiem Latvijas likumiem. Tā arī attiecīgi ir atbilde jums, Eglāja kungs, ka, veidojot kaut ko, ir jābūt pilnam norēķinam par iepriekšējo periodu.

V.Eglājs: Nē, man bija jautājums, vai viņi ir Latvijas valstij un budžetam parādā nenomaksātus maksājumus par elektroenerģiju, par visādām citām lietām. Vai viņi ir parādnieki?

J.Dinevičs: Es jums nevaru šodien noskaitīt par katru konkrēto uzņēmumu. Tas tādā gadījumā ir jānoskaidro papildus, bet, cik man zināms, šie uzņēmumi tomēr cenšas tādus parādus neturēt.

V.Eglājs: Tad man ir neskaidrība par 2.pantu sākumā. Jūs teicāt, ka latviešu tekstā ir “pārveidošana”, krievu ir – “konversija”.

J.Dinevičs: Jā.

V.Eglājs: Bet tad ir galīgi nesaprotams, jo 2.pants ir – pārveidošana. To pārveido par uzņēmumu, ko var izdarīt divu mēnešu laikā. Konversija turpretim ir – mainīt ražošanu, ko divos mēnešos nekādi nevar un kas prasa milzīgi lielus ieguldījumus. Tagad ir jautājums tāds: kā tad ir jāsaprot, kur te ir konversija un kur te ir pārveidošana? Un, ja tur ir konversija, kas segs, vai Latvijas valsts varēs šādā uzņēmumā… No kurienes radīsies līdzekļi, lai izpildītu šo konversiju?

J.Dinevičs: Šeit ir kā šī uzņēmuma veidošana, tā šī konversija, respektīvi, mainot attiecīgo ražošanas profilu pēc tam. Jūs arī atceraties, ka šeit ir teikts, ka Krievijas puse nodrošina šādu kopuzņēmumu ar izejvielām un arī ar gāzi, kas varētu būt pamats, lai kopuzņēmumam rastos iespēja iestrādāt šos līdzekļus, ko viņi pēc tam varētu izmantot konversijai, tas ir, tehnoloģijas maiņai.

V.Eglājs: Tātad 2.pantā, kur trešais vārds ir “pārveidošana”, vai krievu tekstā tur ir “konversija” vai kaut kas cits?

J.Dinevičs: Konversija.

V.Eglājs: Konversija?

J.Dinevičs: Jā.

V.Eglājs: Paldies.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Ozola kungs! Gatavojas Kostandas kungs.

I.Ozols: Cienījamais Dineviča kungs, 2.pantā ir precīzi formulēts, tas ir, es atvainojos, 1.pantā, ka darbība un organizatoriski tiesiskā forma tiek risināta atbilstoši Latvijas Republikas likumdošanas aktiem. Tajā pašā laikā 9.pantā ir noteikts, ka viens no šķīrējtiesnešiem domstarpību gadījumā būs Krievijas Federācijas valdības ieceltais šķīrējtiesnesis. Tas nozīmē, ka šis šķīrējtiesnesis tātad būs konkrētais Latvijas likumdošanas normu izvērtētājs attiecībā pret šo konflikta situāciju? Tā tas ir jāsaprot?

J.Dinevičs: Izlasiet tad līdz galam.

I.Ozols: Es izlasīju līdz galam.

J.Dinevičs: Tur ir teikts, ja nevienojas, teiksim, tādā veidā, tad tiek pieaicināta trešā puse.

I.Ozols: Jūs mani atvainojiet, bet, ja jau pēc Latvijas Republikas likumiem, tad Latvijas Republikas likumi arī nosaka konkrēto situāciju, kā tā ir jātraktē, šeit nav vajadzīgs pieaicināt ne tiesnešus no malas, ne arī Krievijas valdības apstiprināto šķīrējtiesnesi.

J.Dinevičs: Bojāra kungs jau šeit māj ar roku, viņš no starptautiskajām tiesībām zina, ka tā laikam nav.

I.Ozols: Nu, iespējams. Tad otrais jautājums – jūs pieminējāt par darbavietām. Man pēdējos trīsarpus gados ir iznācis cieši saskarties ar 87.mehāniskās rūpnīcas darbu un 42.automobiļu remonta rūpnīcas darbību. Varu jums, pilnīgi atbildot par saviem vārdiem, teikt, ka Latvijas Republikas pilsoņi no šīs rūpnīcas ir atbrīvoti no darba pamatā jau faktiski Augstākās padomes vēlēšanu laikā un īsi pēc Augstākās padomes vēlēšanu perioda. Šīs darbavietas, kas ir šajās rūpnīcās, nav domātas Latvijas Republikas pilsoņiem. Sakiet, vai jums ir pārliecība, ka šajās rūpnīcās un uzņēmumos ir arī Latvijas Republikas pilsoņiem darbavietas? Cik procentus jūs vērtējat? Vai jums ir informācija, cik procentu Latvijas Republikas pilsoņu ir šajos rūpniecības uzņēmumos, kuri tur strādā?

J.Dinevičs: Precīzu, statistikas apstiprinātu procentu, bez šaubām, Ozola kungs, šodien es jums nosaukt nevaru, bet man liekas, ka mums visiem ir jāsaprot, ka ir svētīgi, ja ir kāds funkcionējošs uzņēmums, kas maksā cilvēkiem algas un valstij nodokļus, ja tas papildus vēl nav jādotē no valdības un ja tas var kaut ko dot arī citiem.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Kostandas kungs! Gatavojas Preinberga kungs.

O.Kostanda: Sakiet, Dineviča kungs, kādi motīvi, avantūristiski vai kādi citi, jūs pamudināja parakstīt šo vienošanos, neskatoties uz to, ka vēl nesenā pagātnē Augstākajā padomē tika noraidīts pats princips, ka veidojami Krievijas un Latvijas kopuzņēmumi uz bijušo militāro rūpnīcu bāzes. Vēl jo vairāk. Atkārtoti mēģināja šeit nākt arī uz Aizsardzības un iekšlietu komisiju armijas īpašuma pārņemšanas biroja darbinieki – Upmaļa kungs un citi, mēģinot pārliecināt deputātus tomēr mainīt savu viedokli. Jūs zināt, ka Aizsardzības un iekšlietu komisijas viedoklis vēlreiz apstiprināja to pašu, ko jau pirms tam Augstākās padomes plenārsēdē izteica deputātu vairākums. Attieksme bija noraidoša pret pašu šādu pamatprincipu. Uz ko jūs gājāt, uz ko jūs cerējāt tomēr, parakstot šādu vienošanos?

J.Dinevičs: Paldies. Sākumā varbūt mani nevadīja avantūristiski motīvi, avantūristiski motīvi parasti vada jūs, Kostandas kungs. Es gribētu teikt, ka mēs gājām viena motīva dēļ. Šodien jau pietiekami liels skaits armijas objektu ir pārvērsti gruvešos. Un taisni tāds liktenis var piemeklēt arī pietiekami lielus objektus, kuri varētu būt ar nozīmi Latvijas tautsaimniecībā. Tāpēc atbilstoši zināmām konsultācijām ar Rūpniecības komisiju, bez šaubām, mēs izvēlējāmies, kas būtu valdībai darāms, lai saglabātu šos objektus, lai saglabātu šo mantu Latvijai. Es gribētu teikt, ka jūs prasāt pašreiz atbildību no valdības, bet kādreiz arī jums visi deputāti prasīs atbildību par to, kāpēc šie objekti ir pārvērsti gruvešos.

O.Kostanda: Paldies par sociāldemokrātiskiem komplimentiem, bet tomēr tad ir jautājums – vai Rūpniecības komisija… Jūs ar viņiem tikai konsultējāties vai arī viņi to akceptēja?

J.Dinevičs: Rūpniecības komisija ir bīdījusi problēmas risināšanu neskaitāmas reizes šai Augstākajai padomei.

O.Kostanda: Otrs jautājums. Jums droši vien ir vismaz kaut kāda nojausma par to, kā notika 50 padomju okupācijas gados Latvijas kolonizācija, ka šeit tika ieplūdināti viesstrādnieki pirmām kārtām šajos Latvijā izveidotajos Krievijas militārajos uzņēmumos. Tagad atbildiet, lūdzu, uz jautājumu. Par kādas valsts valstiskajām interesēm tad jūs domājāt, ja parakstījāt 1.pantā saglabāto formulējumu par nodarbinātības saglabāšanu šajos militārajos uzņēmumos? Tās ir Latvijas valstiskās intereses vai kādas citas valsts valstiskās intereses?

J.Dinevičs: Kostandas kungs, šī Augstākā padome ir pieņēmusi virkni likumu un virkni lēmumu, un man kā valsts ierēdnim ir jādarbojas šo likumu un lēmumu ietvaros. Es domāju, ka es to esmu darījis. Šeit, mūsuprāt, delegācija nav pārkāpusi šādu kritēriju. Es domāju, ka pašreiz veidojas situācija, ka attiecīgi frakcija “Satversme” mēģina uzvelt visu vainu delegācijai par divu gadu darbu. Manuprāt, mēs esam darbojušies tikai un vienīgi Latvijas valsts interesēs.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Preinberga kungs! Gatavojas Bojāra kungs.

G.Preinbergs: Cienījamais Dineviča kungs, manā izpratnē Pļaviņu Nerūdas izrakteņu kombināts nekad nekādā gadījumā nebūtu pieskaitāms militārajiem objektiem, kam būtu kaut kāda militāri stratēģiska nozīme. Toties vienošanās virsrakstā skan: “Par to Latvijas Republikas teritorijā esošo uzņēmumu izmantošanu, kuri atrodas Krievijas Federācijas Bruņoto spēku pārziņā”. Man nav saprotama šī saistība starp Nerūdas izrakteņu kombinātu un pakļaušanu bruņoto spēku pārziņai.

J.Dinevičs: Mums bija karaspēka daļa ar atbilstošu numuru.

G.Preinbergs: Nesapratu.

J.Dinevičs: Tā bija karaspēka daļa ar atbilstošu numuru.

G.Preinbergs: Nē, nu to es saprotu… Zvārde arī bija… Es saprotu. Bet pašiem izrakteņiem, pašai šai produkcijai taču nav militāras nozīmes.

J.Dinevičs: Jā, bet tā bija karaspēka daļa.

G.Preinbergs: Tātad vienalga, mēs uzskatām, ka tas ir pareizi un ka mums tagad ar lūgšanos ir jālūdz atpakaļ tas, kas mums pieder. Es pareizi sapratu?

J.Dinevičs: Nē, mums tur nekas ar lūgšanos nav jālūdzas. Izrakteņi ir mūsu, un es jau šeit trīs reizes esmu teicis, ka mēs arī nosakām, kā tos izmantot, kur un cik ilgi. Jautājums ir par to, lai saglabātu šeit zināmu tehniku, šo kustamo tehniku, kuru var izmantot tālākā darbā.

G.Preinbergs: Paldies. Un otrs jautājums. Sakiet, lūdzu, vai jūsu vadītā komisija ir runājusi ar Krievijas Federācijas komisiju par Latvijas armijas bruņojuma vai vismaz par tā vērtības atgūšanu, ko Latvijai 1941.gadā atņēma Padomju Savienības okupācijas karaspēks?

J.Dinevičs: Ir. Jautājums ir atkārtots vismaz trīs vai četrās delegāciju tikšanās reizēs. Es jau arī šodien teicu, ka par strēlnieku ieročiem Krievijas puse ir salīdzinājusi tos datus, kas ir Latvijas arhīvā un Krievijas arhīvā. Viņi lūdz pašreiz mums datus no Latvijas arhīva, lai salīdzinātu par lidmašīnām un kuģiem.

G.Preinbergs: Paldies.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Bojār! Gatavojas deputāts Bels.

J.Bojārs: 9.panta otrajā daļā jums ir tāda vārdu kopa, ka trešo tiesnesi izvēlēsies starptautiskās tiesas priekšsēdētājs. Kas tā ir domāta par starptautisko tiesu?

J.Dinevičs: Vienu brīdi…

J.Bojārs: 9.pants, otrā daļa, 4.rindiņa no augšas. Tur ir rakstīts tā: “Trešo tiesnesi izvēlēsies starptautiskās tiesas priekšsēdētājs.” Kas tā ir par starptautisko tiesu?

J.Dinevičs: Es domāju, ka tā ir tāda tiesa, kurā tiek risināti saimnieciskie jautājumi.

J.Bojārs: Tāda tiesa pasaulē nepastāv.

J.Dinevičs: Tad ir tikai Strasbūra…

J.Bojārs: Jūs saprotiet, lieta jau ir tā, ka princips ir pareizs, bet tāda institūcija kā starptautiskā tiesa pasaulē nepastāv. Pastāv Apvieno Nāciju Organizācijas starptautiskā tiesa. Bet tādā gadījumā te vajadzēja tekstā tā arī ierakstīt. Jo tādas institūcijas, kā te ir, tādas nav. Vispār tāda nepastāv.

J.Dinevičs: Bojāra kungs, varbūt es būšu spiests jums piekrist. Jūs neapšaubāt principu.

J.Bojārs: Nē, principu es neapšaubu, es tikai par tekstu.

J.Dinevičs: Šeit ir runa par to, ka te varbūt ir redakcionālas nepilnības.

J.Bojārs: Un otrs jautājums. Ja mēs ņemam 2. un 5.pantu kopumā, tad 2.panta trešā daļa paredz, ka Latvijas Republikai no šāda kopīpašuma varētu būt ne mazāk par 51 procentu.

J.Dinevičs: Jā.

J.Bojārs: Bet tālāk 5.pants to tūlīt apšauba. Lūk, 3.rindiņā 5.pantā: “… izmantojot arī tiesības rīkoties ar savu ieguldījuma daļu uzņēmumu statūtu kapitālā”. Ņemot vērā to, ka mums Latvijā, kā, starp citu, Valsts kontrole ir konstatējusi, parādās ļoti interesanti uzņēmumi, kas ir formāli nodibināti Amerikas Savienotajās Valstīs un atver šeit savas filiāles un nemaksā nodokļus, kaut gan tie ir visparastākie emigranti no Latvijas. Mēs zinām, ka tiek izdarītas tādas manipulācijas. Krievija nodibina kaut kur ārzemēs kaut ko formālu un tad nāk iekšā kā ārzemju investors, kā Rietumu investors, kā cietās valūtas investors. Es šeit redzu šādas briesmas, ka viņi var ienākt iekšā kā trešā valsts, un te ir formulējums… Manuprāt, pilnīgi skaidra formulējuma te nav šādā ziņā. 5.panta 3.rindiņa zināmā mērā, protams, neitralizē šo 51 procentu, kas skanētu it kā tīri labi.

J.Dinevičs: Bojāra kungs, lieta ir tāda. Teiksim, mēs nosakām sākotnējo šo proporciju. Latvijai ir vairāk par 51, Krievijai ir zem 49. Ja sava statūtu kapitāla ietvaros kāda no pusēm uzskata, ka ir jānāk iekšā šim trešajam Rietumu partnerim vai ir jānāk kaut kādai fiziskai vai juridiskai personai iekšā no Latvijas, teiksim, Latvijas daļā, tad tā ir viņas iekšējā lieta, kopējo balansu tas nemaina. Lai vienotos par kopējo balansu, ir jābūt abu pušu piekrišanai, ka tad nāk papildus kaut kāds investors, kas izmaina šo statūtu kapitālu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Bela kungs! Gatavojas Blumberga kungs.

A.Bels: Dineviča kungs, kā jūs šodienas apstākļos vērtējat Latvijas un Krievijas militārās alianses iespējamību?

J.Dinevičs: Tādas nav.

A.Bels: Tad kā varēja gadīties, ka šajā līgumā visnotaļ interesants ir 5. un 6.pants? Tas ir pilnīgi pretrunā ar to, ko jūs nupat teicāt.

J.Dinevičs: Es jūs nesapratu. Kur te būtu tā pretruna, Bela kungs?

A.Bels: Ļoti vienkārši. Ja kāda mistiska trešā puse remontē kara tehniku Latvijas zemē, tad tomēr, ja tur iesaistīta kaut kāda otrā puse, tā zināmā mērā ir militāra alianse.

J.Dinevičs: 6.pantā, kā es jau atgādināju, ir apakšā – “ja tas nav pretrunā ar Latvijas Republikas interesēm”. Mēs esam tie, kuri var noteikt, cik tālu, kādu tehniku mēs esam gatavi šeit remontēt.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Blumberga kungs! Ar to noslēdzas jautājumu uzdošana.

O.Blumbergs: Pirmo mana jautājuma daļu jau uzdeva deputāts Bojārs. Es gribu turpināt šo domu. Vai ar starptautisko tiesu (šinī gadījumā – Apvienoto Nāciju Organizācijas starptautisko tiesu) pirms šāda līguma parakstīšanas ir panākta vienošanās, ka tā ir gatava būt par šķīrējtiesnesi?

J.Dinevičs: Nu, es domāju tā… Katrai valstij, kas ir Apvienoto Nāciju Organizācijas locekle, ir tiesības iesniegt savus priekšlikumus tās institūcijās.

Priekšsēdētājs: Paldies Dineviča kungam par atbildēm. Sāksim debates. Debatēs kā pirmais ir pieteicies Kiršteina kungs. Gatavojas Cilinska kungs.

A.Kiršteins: Godājamie deputāti, godājamo sēdes vadītāj! Es te sākumā gribētu atbildēt uz Dineviča kunga piezīmi. Es dokumentu tiešām vakardien izlasīju pirmo reizi (mums nebija Ārlietu komisijā) un biju ļoti pārsteigts. Šajā līgumā mēs varētu apskatīt jeb izdalīt trīs jautājumu grupas: morāli ētisko, politisko un pragmatisko jeb materiālo izdevīgumu.

Drusciņ par morāli ētisko. Tad, kad Vācijas vērmahts sāka savu kampaņu Norvēģijā, sakautās vācu zemūdenes tika remontētas Murmanskā, un komjauniešu brigādes sacentās par to, kura ātrāk izremontēs kādu zemūdeni. Tātad – kā to vērtēt no morāli ētiskās puses?

Tā ka šeit, ja tiek veidots kaut kāds kopuzņēmums, kas ražo un remontē militāro tehniku, ar valsti, kura nav atteikusies no savām lielvalstiskajām ambīcijām… Lai cik tas būtu jocīgi, bija vajadzīgas tikai septiņas stundas, lai 1940.gadā ievestu savu karaspēku Lietuvā, un tikai dažas stundas, lai ievestu šo karaspēku Latvijā, bet praktiski gandrīz divus gadus pēc Latvijas neatkarības pasludināšanas mēs nevarējām panākt no Krievijas ne jau karaspēka izvešanu, Dineviča kungs, pasargi Dievs, tādas šausmas, divu gadu laikā mēs nevarējām panākt to mazo mazumiņu – pateikt galatermiņu, kad Krievijai labpatiksies to izdarīt. Un mēs jau milzīgā priekā sākam dibināt dažādus uzņēmumus, solīt to, kas nepienākas, un tā tālāk un tā joprojām.

Otrs ir tīri varbūt tāds drusciņ, kas man tādas nelielas aizdomas izraisa… Tā ir tā lielā aktivitāte tieši pirms Saeimas vēlēšanām pēkšņi. Tūliņ būs jauna valdība, kura var šos lēmumus skatīt un slēgt, varbūt daudz pārdomātākus līgumus. Un tieši tad, kad Eiropas Padomes Parlamentārā asambleja ir norādījusi, ka ne šeit, ne Igaunijā nav to daudzo minoritāšu, ka Igaunija ir pareizi darījusi, ka tur vēlēšanās ir piedalījušies, teiksim, apmēram 65 procenti pilsoņu, ka nepilsoņi nav piedalījušies, tātad atkrīt jautājums par cilvēktiesību pārkāpumiem… Šajā mazajā laika sprīdī, kas ir palicis, pēkšņi šī drudžainā aktivitāte ar dažādu saimniecisko līgumu slēgšanu. Divus gadus nevienu absolūti nekas neinteresēja, ne par izvākšanu, ne ko…

Te ir neliela pretruna tomēr. Man nebija īsti skaidrs arī no Dineviča kunga uzstāšanās pie šī 5.novembra lēmuma. Tādā gadījumā man nav skaidrs, kas ir stacionārs darbgalds, ja, teiksim, visi darbgaldi taču ir kaut kādā mērā noskrūvējami un pārvietojami? Un kas ir tās komunikācijas ar visām nepieciešamajām apkopes un ekspluatācijas iekārtām? Un tad es saprotu. Vai tad mēs esam pārņēmuši visas lidostas pilnībā ar visu nepieciešamo ekspluatācijai? Ar visiem radariem, ar visām sakaru tehnikām? Pēc šā lēmuma iznāk, ja es pareizi sapratu, Dineviča kungs, ka ir pilnīgi viss jāpārņem.

Bet es saprotu, ka daudzās vietās tomēr nekas daudz nav palicis, ka tur tas, kas ir vajadzīgs šo komunikāciju darbībai un ekspluatācijai, sen ir novākts un aizvests. Un tas nemaz mūsu pusi neuztrauc. Labi, tas nebūtu svarīgi. Varbūt arī kādreizējā Aizsardzības ministrijas ēkā izveidosies kopuzņēmums starp Latvijas bruņoto spēku štābu un Krievijas Aizsardzības ministriju… Tur taču ir Krievijas telefoni, diktofoni un vēl kaut kas. Labi, nav vērts tagad runāt vispār par kaut kādām termiņa atļaujām, par dažādiem likumiem, par ārzemnieku iebraukšanu un par visu pārējo. Šeit taču būs neatvietojami speciālisti.

Bet tagad es gribētu pāriet pie otras jautājumu grupas – par šo politisko jautājumu. Mums ir beidzot jāizšķiras, Dineviča kungs, vai mēs ejam kopā ar šo Rietumeiropu un, kā pareizi teica akadēmiķis Jānis Stradiņš vairākas dienas atpakaļ, ar šo latīnisko pasauli vai mēs turamies šajā bizantiskās kultūras joslā? Paliekam. Veidojam šos militāros kopuzņēmumus, neveidojam, teiksim, nepārejam uz NATO bruņojuma standartu un tā tālāk, un tā joprojām. Braukājam ar šīm neefektīvajām kravas mašīnām, kas rij degvielu, un tikpat nederīgiem buldozeriem pa Pļaviņu karjeru, bet nu labi…

Nākamais jautājums ir tīri politisks. Es sapratu, ka Krievija pašreiz ir zaudējusi daudz ko no savas ekonomiskās ietekmes, ja salīdzina ar bijušo Padomju Savienību. Krievijai ir ļoti grūti saprast, ka Eiropas Padomes Parlamentārajā asamblejā, ja viņa iestāsies, tai būs tikpat daudz balsu, cik, teiksim, Lielbritānijai, Francijai vai Vācijai. Un ir ļoti grūti koleģiāli strādāt kopā un justies kā līdzīgam starp līdzīgiem, nevis, kā, teiksim, kaut kādai milzīgai lielvalstij, kas nepārtraukti diktē pazemojošus noteikumus savām kaimiņvalstīm.

Diemžēl man ir jāsaka, ka mūsu delegācija to vēl nav sapratusi, ka Latvija var runāt pilnīgi līdzvērtīgi kā pilntiesīga nākamā Eiropas Padomes locekle, tāpat kā tagad jau ir Igaunija un Lietuva. Un mums nebūt nav jāpiekāpjas šajos jautājumos.

Trešais, tīri pragmatisks jautājums ir materiālais jautājums. Tātad nekas taču neaizliedz šīm privātpersonām, kā jau es teicu, tāpat kā interesējas dažādi Rietumu uzņēmēji par “Alfu”, par “Komutatoru”, par citiem uzņēmumiem, veidot šos kopuzņēmumus vispārējā kārtībā, izmantojot dažādus konkursus. Kāpēc mēs izdalām atsevišķi šeit tikai Krieviju kā prioritāti?

Un te dažas tehniskas lietas attiecībā uz lēmumu. Kāpēc tas būtu jāatceļ, šī vienošanās? Pirmais, pats pirmais jau preambulā. Padomājiet, kas tā ir par stila pērli – “lai saglabātu un kopīgi izmantotu Latvijas Republikas teritorijā izvietoto un Krievijas Federācijas Bruņoto spēku pārziņā esošo uzņēmumu ražošanas jaudas”. Un tā tālāk. “Un saglabātu nodarbinātību…” Varbūt tur nav jāsaglabā šī nodarbinātība? Tur varbūt ir visi jāatlaiž un pēc tam jākomplektē no jauna šie strādājošie no vietējiem pilsoņiem?

Otrs. Kāpēc Rīgā vajag tik daudz militāro rūpnīcu, ja mums ir, piemēram, kaut vai Cēsīs autoremonta rūpnīca, kas mokās ar bezdarbu. Mums autoremonta rūpnīcām nav ko darīt Latvijā, bet mēs taisāmies vēl veidot uz kopuzņēmuma bāzes Rīgā veselu rindu uzņēmumu, kas par katru cenu Latvijā jāsaglabā.

Otrais. “Puses vienojas, ka minēto uzņēmumu pārveidošana beigsies divus mēnešus pēc šīs vienošanās parakstīšanas dienas.” Tas ir ļoti interesanti. Jaunā valdība vēl nebūs izveidota, bet visi šie uzņēmumi jau būs nodibināti. Tā sakot, fakta priekšā.

Trešais. No Krievijas puses ir skaidri un gaiši ierakstīts (tātad lielvalsts, kura neievēro iepriekšējās sarunas, kura piekopj lielvalstisko politiku attiecībā pret mazajiem kaimiņiem), ka ar to nodarbosies Krievijas Federācijas valsts komiteja valsts mantas pārvaldīšanas jautājumos. Lai privātuzņēmumi ar to nodarbojas, kāpēc Krievijas valsts komitejai tas jādara?

4.pants. Nevar tikt rekvizēts, konfiscēts, nacionalizēts un tā tālāk. Tātad uz mūžīgiem laikiem. Te jau Bela kungs jautāja. Tas ir politiski pretrunā ar Latvijas Republikas interesēm ražot tos ieročus, kurus lieto… Jūs zināt, kur tiek lietoti Krievijas ieroči. Visur tur, kur ir kaut kāds terorisms, Serbijā, visur, kur notiek pilsoņu karš. Paskatieties, kas notiek bijušajās PSRS dienvidu republikās! Vai tie ir NATO ieroči, piedošanu, kas tur ir? Armēnijā, Tadžikijā, pārējās vietās? Tātad šo tehniku ražos Latvijā un remontēs, cik es saprotu. Un arī tās notriektās lidmašīnas, kuras nokrīt Gruzijā un vēl kaut kur. Tās tiks remontētas un kaut kādā veidā labotas.

Un pats pēdējais. Te jau teica. Ir ļoti komiski, ka, teiksim, Pļaviņu karjera likteni izlems kaut kāds šķīrējtiesnesis, ko izvēlēs starptautiskās tiesas priekšsēdētājs.

Secinājums. Visa šī vienošanās ir pretrunā ar Latvijas Republikas interesēm. Kopuzņēmumi tiek veidoti ar valsti, kura nav atteikusies no lielvalstiskajām ambīcijām. Nekas neliedz veidot šos kopuzņēmumus sakarā ar esošajiem Latvijas Republikas likumiem. Tāpēc absolūti šī vienošanās nav vajadzīga. Absolūti tā nav vajadzīga.

Es domāju, ka tā ir jāatceļ, jāpasludina par spēkā neesošu. Acīmredzot perspektīvā jaunajai valdībai būs jāizveido ekspertu grupa ar rietumvalstu auditoriem, kuri var izvērtēt šo visu lietu. Varbūt mēs kopā ar kādu NATO valsti varam ražot kādu standarta bruņojumu? Es neesmu pārliecināts, ka mums ar Krieviju te kaut kas būtu jāražo.

Un tomēr man ir priekšlikums acīmredzot, lai neatkārtotos šīs lietas, un ņemot vērā, ka līdz Saeimas vēlēšanām ir daži brīži, varbūt vajadzētu izteikt arī pateicību delegācijai un izbeigt tās pilnvaras ar šodienu. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Cilinska kungs! Un gatavojas Emša kungs.

E.Cilinskis: Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Šeit daudz kas jau tika pateikts gan jautājumos, gan debatēs. Es gribētu pieskarties dažiem aspektiem. Vispirms par to, kas sagatavoja šo projektu. Es saprotu, pēc Dineviča kunga atbildes, ka šo projektu sagatavoja Latvijas puse. Tas, protams, ir ļoti labi, ka projektus gatavo Latvijas puse. Tomēr mani interesē, kāpēc vienlaikus šīs pašas problēmas ir radušās arī Lietuvā, par ko runā Landsberģa kungs. Un tas tā varbūt ļoti jocīgi. Varbūt arī Lietuvas puse vienlaikus ir sagatavojusi šādu pašu projektu? Bet tas nu tā. Šeit man trūkst pierādījumu.

Mums, protams, arī nav zināms, vismaz man kā Augstākās padomes deputātam šobrīd nav zināms, vai tas ir vienīgais šāds projekts, vai tādi projekti ir varbūt vēl gatavības stadijā, varbūt jau parakstīti. Tas ir jautājums par to, ka faktiski neviens jau nav konsultējies ar Augstāko padomi, lai apspriestu šādu svarīgu jautājumu tīri politiski. Tas ir pieņemts kaut kādā šaurā ekspertu lokā, pēc tam apspriests valdībā. Cik es saprotu no Kostandas kunga, tad acīmredzot arī Augstākās padomes Aizsardzības un iekšlietu komisija nav devusi pozitīvu novērtējumu. Es šaubos, vai, tādā veidā strādājot, mēs varam normāli veidot šo tiesisko valsti un panākt, lai rezultāti nav gluži pretēji.

Bet tagad es gribētu runāt par to, ko Dineviča kungs teica savas runas nobeigumā, par šīm darbavietām. Un tas varbūt ir pats svarīgākais jautājums. Tieši par šīm darbavietām. Jautājums par to, kam tad mēs veidojam šīs darbavietas? Mēs šeit ilgi un dikti diskutējām par šīm termiņuzturēšanās atļaujām. Mēs pieņēmām noteiktu personu loku, kurām ir piešķiramas termiņuzturēšanās atļaujas. Pārējo šeit dzīvojošo ārvalstnieku statuss vēl ir nosakāms.

Bet šeit nav nekādu pastāvīgo iedzīvotāju, Dineviča kungs. Neviens nav nevienam piešķīris nekādu pastāvīgā iedzīvotāja statusu. Jā, protams, daļa šeit dzīvojošo ar laiku saņems termiņuzturēšanās atļaujas, daļa saņems pastāvīgās uzturēšanās atļaujas. Bet līdz tam ir jānonāk. Un daļai būs arī jābrauc prom. Bet šeit mēs rūpējamies par to, lai neviens nekādā gadījumā, Dieva dēļ, nepaliktu bez darba, lai, Dieva dēļ, neviens no šejienes neaizbrauktu prom! Mēs tāpēc esam ar mieru saglabāt šīs rūpnīcas, kuras absolūti nav vajadzīgas Latvijas ekonomikai.

Mēs neesam gatavi, un šeit neviens nav pierādījis arī to, ka varbūt Latvijai būtu ekonomiski izdevīgi, ja Krievija aizvāktu visas savas grabažas, kas tur ir, un atstātu tukšas sienas. Un tad mēs varētu šīs rūpnīcas rekonstruēt. Es nerunāju par to, ka šīs rūpnīcas faktiski ražo militārus ieročus vai remontē ieročus trešajām valstīm. Tas ir pilnīgi nepieņemami no politiskās puses. Ja te ir piebilde par Latvijas Republikas interesēm, tad faktiski jau pats fakts, ka mēs kopā ar Krieviju veidojam militāru kopuzņēmumu, ir elementārā pretrunā ar Latvijas Republikas interesēm. Šeit nemaz nevajag kaut kādas Lībijas vai Irākas zemūdenes remontēt, vai kaut ko tamlīdzīgu. Un kādas būs šīs valstis? Mēs taču zinām, kādām valstīm ir šie krievu ieroči. Ne jau Rietumeiropas valstīm kādām ir krievu ieroči. Arī no šā viedokļa, kāda var būt runāšana par Latvijas interesēm?

Es, protams, ticu, ka šie strādnieki balsotu par LSDSP, ja viņi būtu Latvijas Republikas pilsoņi, bet es domāju, ka arī tas nav tas faktors. Šobrīd mums patiešām ir jādomā par šīm Latvijas interesēm varbūt stratēģiski ilglaicīgā posmā. Izejot no tā, es saprotu: lai vai kāds ir bijis šīs delegācijas darbs un varbūt patiešām ir arī bijuši savi sasniegumi, es to negribu, faktiski es arī neesmu tik kompetents, lai to izvērtētu, taču šī pieņemtā līguma neatbilstība Latvijas Republikas kā nacionālas valsts interesēm ir acīm redzama, un tādēļ es piekrītu Kiršteina kunga viedoklim šajā jautājumā, ka mums šobrīd šīs sarunas ar Krieviju ir jāpārtrauc, līdz tiks izveidota, līdz Saeima ievēlēs jaunu delegāciju. Tā tad arī risinās šos jautājumus atbilstoši tam politiskajam kursam, kāds būs šai Saeimai. Paldies.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Emša kungs! Un gatavojas Kostandas kungs.

I.Emsis: Cienījamo priekšsēdētāj, Dineviča kungs, cienījamie deputāti! Es gribēju nedaudz precizēt savu viedokli, ko es izteicu vakar frakcijas sēdē, kā es domāju par šo problēmu. Frakcijas sēdē es norādīju, ka delegācijas locekļi netiek laikus informēti par paredzamo sarunu tekstiem. Un ar šo konkrēto dokumentu tekstu darba organizācijas dēļ man neizdevās iepazīties. Protams, tur ir arī mana vaina.

Bet mana pieeja. Es gribu šeit akcentēt, ka mēs nedaudz esam pēdējā laikā delegācijas sarunās novirzījušies no galvenā, proti, no sarunas par konceptuāliem jautājumiem, par izvešanas beigu termiņu, par īpašuma jautājumiem un par tā sauktajiem, kā Krievijas puse definē, stratēģiskajiem objektiem. Par to praktiski sarunas nenotiek, bet tās ir ievirzītas ļoti konkrēti un ļoti praktiskos apakšlīgumu tekstos, kuru ir ļoti, ļoti daudz un kurus sagatavo pamīšus gan viena, gan otra puse. Līdz ar to aiz šīm detaļām mēs vairs kopējo politisko pārskatu, kā notiek šīs sarunas, nesamanām. Lūk, kur ir šis iemesls! Tāpēc, manuprāt, arī ir šis lēmums, šis līguma teksts ir ticis parakstīts, kaut gan tas ir otršķirīgs.

Mana personīgā pieeja ir arī tāda, ka pat tie teksti, kas ir sagatavoti un neizraisa nekādus iebildumus, piemēram, par vides aizsardzību… Es konsekventi neparakstu šo tekstu līdz tam brīdim, kamēr mēs atrisināsim vai daļēji iziesim finiša taisnē par konceptuālajiem jautājumiem. Un es domāju, ka pie tā mums vajadzētu pieturēties, izņemot tos gadījumus, kad Latvijas intereses prasa parakstīt atsevišķu konkrētu līgumu. Tikai izņemot šos gadījumus. Un tad attiecīgi kaulējoties par to, vai tur var parakstīt vēl kādu citu līgumu, kas ir arī Krievijas puses interesēs.

Es gribu pasvītrot, ka šis dokuments tiešām šajā redakcijā, kādā tas ir mūsu priekšā, neatbilst Latvijas interesēm. Un es gribu piebilst pie jau minētajiem argumentiem vēl tikai vienu, proti, ka no vides aizsardzības viedokļa Latvijā vispār nav nākotnes militārajai rūpniecībai. Vispār jebkādai. Un it īpaši nekādas nākotnes nav militārajai rūpniecībai, kas tādā veidā būtu saistīta ar Krieviju.

Līdz ar to es gribu noliegt pašu politisko tautsaimniecības attīstības konceptu kā tādu, kas ir vērsts militārā virzienā. Es esmu pret to kategoriski.

Savā laikā es ierosināju pastiprināt sarunu grupu ar spēcīgākiem konsultantiem diplomātijas jomā (Krievijas pusei šādi konsultanti ir), lai Krievijai neizdotos panākt Latvijas interesēm pretrunīgus lēmumus, sarunu atsevišķās gaitās skatot konkrētus un atsevišķus jautājumus, kurus no Latvijas puses sagatavo Latvijas eksperti, bet kas nav politiski izsvērti. Līdz ar to, lūk, šis konsultantu trūkums ir novedis pie tā stāvokļa, kāds ir pašreiz. Skatot to spiedienu, kādu izdara šobrīd Krievija uz Latvijas delegāciju, es uzskatu par nepieciešamu sarunas pārtraukt līdz Saeimas ievēlēšanai.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Kostandas kungs! Un gatavojas Bojāra kungs.

O.Kostanda: Godājamo priekšsēdētāj, godājamie kolēģi! Es domāju, ka tūristiem, kas ierodas Latvijā šobrīd un vēro, kas te notiek, Latvija joprojām, protams, ir asu izjūtu zeme, kur nedarbojas sakari, nedarbojas transports, ir birokrātiski ierēdņi un tamlīdzīgi. Tā būtu viena lieta.

Bet liels brīnumlauks tomēr joprojām paveras arī politiskajā dzīvē. Un mēs dažādus brīnumus esam pieredzējuši šeit. Atcerēsimies, ka vēl nesenā pagātnē Jurkāna kungs nekādi nespēja, negribēja vai citu iemeslu pēc nekādi nespēja dabūt pār lūpām ārzemēs, aizstāvot Latvijas valsts intereses, tos formulējumus, tos pamatprincipus, kurus noteica Latvijas likumdevējs – Augstākā padome. Un loģiski, ka dabīga beigu beigās bija viņa nomaiņa un jauna Latvijas ārlietu ministra iecelšana.

Šobrīd mēs redzam, ka atkal Augstākajai padomei – likumdevēja iestādei – ir viens viedoklis armijas īpašumu pārņemšanas jautājumos, deputātiem Aizsardzības komisijā un citās komisijās ir viens viedoklis. Un tomēr to nekādi nevar ielāgot Dineviča kungs. Laikam kaut kādā veidā ir sekojis Krievijas mīluļa Jurkāna paraugam.

Redzam, ka sarunu gaitā, kā jau Kiršteina kungs minēja, akcents tiek likts nevis uz galatermiņu, nevis uz armijas izvešanas grafiku, bet uz dažādiem ļoti interesantiem un intriģējošiem vienošanās projektiem, no kuriem viens šeit arī ir parakstīts. Ir parakstīti vēl divi. Vairāki ir darba variantā. Gribētos drusku tos salīdzināt ar sava veida Žila Verna fantastikas darbiem. Kā tad citādi lai tos vērtē, ja redzam, ka viens no projektiem, piemēram (kurš vēl, par laimi, nav parakstīts, bet, pasarg Dievs, ja Dineviča kungs turpinās darbu, varbūt vēl parakstīs ar), paredz medicīnas supercentra veidošanu Latvijā! Tas ir laikam tas, kas mums tagad ir vajadzīgs, tas ir, uz Krievijas armijas hospitāļu, poliklīniku bāzes, paķerot klāt pāris sanatoriju, kas militārajam resoram ir Jūrmalā, tiek izveidots lieliskais atpūtas centrs visā Rietumeiropā droši vien, 10 līdz 20 procentus vietu paredzot Latvijai, kur varētu ārstēties zemessargi, robežsargi, kādi Latvijas karavīri, nacionālie partizāni vēl, piemēram, kopā ar Lielā tēvijas kara veterāniem, atvaļinātiem Iekšlietu ministrijas padomju miličiem, padomju armijas pulkvežiem, apaļīgiem puspulkvežiem, majoriem un varbūt pat kādam kapteinim vēl klāt. Un tur vēl klāt arī pensionētie čekisti ar viņu ģimenes locekļiem. Es domāju, tā ir jauka kompānija, kuru varētu izbaudīt mūsu zemessargi, atpūšoties ar Noviku blakusgultā, vai otrā pusē vēl varētu būt Šteinbriks, un varbūt vēl atbrauc pats Majorovs un ieliekas kādā brīvā gultā Majoros.

Šis projekts, par laimi, vēl nav parakstīts, bet līdzīga veida projekts par superuzņēmumu veidošanu ekonomikā jau ir parakstīts. Tātad ir skaidrs, ka Latvijā plauks un zels ekonomika, ja tagad izveidosim šos kopuzņēmumus. Tas droši vien tagad ir “pilnīgi acīm redzams”.

Uzskatu, ka šis vienošanās projekts ir pretējs valsts interesēm, pirmkārt, no diviem apsvērumiem: ekonomiskajām interesēm un politiskajām interesēm. Par kādām bumbvedēju remontu rūpnīcām mēs varam šeit runāt kā par kopuzņēmumiem? Par kādu tanku remonta rūpnīcu mēs šeit varam runāt? Kādus Latvijas tankus šeit remontēs? Tātad tos vedīs šurp uz dzelzceļa platformām, teiksim. No kurienes, tad ir jautājums? Vai tad tiešām, kā Kiršteina kungs saka, kaut kur no Kaukāza tos vedīs un remontēs? Vai 29.kuģu rūpnīca Liepājā. Krievijas militārais resors. Šajā rūpnīcā katru gadu gulda un gulda milzīgas summas, dotācijas, jo tur pamatā strādā, teiksim, nekvalificēts darba­spēks. Viņi netiek galā ar pašu izdarītajām zādzībām, viņi netiek galā ar alkoholismu, kas tur ir. Nu tad Latvija uzņemsies cildenās humānās rūpes saglabāt viņiem darbavietas, teiksim, un tad mēģinās kaut kādā veidā laikam izārstēt viņus no alkoholisma, vai tā tas jāsaprot? Tās ir tās mūsu valstiskās intereses? Vai arī mēs, teiksim, esam tik bagāta valsts, ka varam pārņemt no Krievijas militāro resoru un pusi dotēt? Vienu pusi lai dotē Krievija, otru pusi turpmāk dotēs Latvija, tas būtu mūsu valsts interesēs.

Acīmredzot tas būtu absolūti nepieņemami. Nostāja var būt tikai viena. Latvijas puse, neskatoties ne uz kādām Krievijas ierunām, pārņem šos objektus un pēc tam tālāk skata, vai tos privatizē vai daļu no tiem nodod pašvaldībām, vai daļu no tiem, iesaistot ārvalstu ieguldījumus, teiksim, pārprofilē, apsverot, kādi no uzņēmumiem ir derīgi mūsu valsts aizsardzības resoram, lai iekārtotu darbnīcas ekipējuma ražošanai vai mūsu apbruņojuma salabošanai, apkalpei vai tamlīdzīgi. Bet tas jau ir nākamais moments, un tur jau pati Latvijas valsts lems, ko pierakstīt, kam privatizēt, ar kādām valstīm slēgt vienošanos, nevis, teiksim, šeit pie strikta dokumenta, kur ir jābūt tikai formulētam, kad un kādos termiņos pārņem Latvijas valsts šos objektus, vēl rakstīt klāt uzreiz jau nākamo soli, un nu tik veidos kopuzņēmumus.

Otrkārt, politiskās intereses. Par ārpolitiskajām interesēm šeit jau minēja Cilinska kungs, novērtējot to tāpat, kā to novērtēs arī Eiropā, kurā taču mēs it kā gribam atgriezties. Kiršteina kungs to pašu arī norādīja, tā ka es te tālāk nepakavēšos pie ārpolitiskajām interesēm. Tās arī šeit ir pārkāptas, ja mēs gribam saglabāt Latvijā, neatkarīgā valstī, Krievijas militārrūpnieciskā kompleksa zirnekļa tīmekļus. Tātad iekš­politiskās intereses, to es gribētu uzsvērt.

Dineviča kungs teica, ka viņš gan pārstāvot Latvijas valsts intereses, bet es domāju, ka ne. Es domāju, ka šajā vienošanās projektā ir skaidri redzams, ka Latvijas valstiskās intereses šeit ir pārkāptas. Jūs teicāt pareizi, ka šajos uzņēmumos strādā varbūt no 6 līdz 10 militārpersonām. Formāli rūpnīcu vadībā ir militārpersonas, jā, tur ir kādi pulkveži, apakšpulkveži un tamlīdzīgi un tur ir arī varbūt līdz 10 militārpersonām, citur vairāk un citur mazāk, bet neaizmirsīsim, ka turpat strādā vairāki simti vai, teiksim, Liepājas kuģu remonta rūpnīcā pāris tūkstošu šo ievesto viesstrādnieku, kuru vidū varbūt pāris Latvijas pilsoņus atradīsim. Lielākā daļa tur ir šo viesstrādnieku.

Par kādām valstiskām interesēm te var runāt, ja mēs tagad redzam, cik daudz pūļu jāpieliek ekonomikas atdzimšanai, jādomā par to, kā parūpēties, lai Latvijas pilsoņiem būtu darbavietas! Mēs pretēji tam gribam saglabāt darbavietas, teiksim, pilnīgi citam kontingentam. Lai varētu izmainīt šo radušos situāciju, Augstākajai padomei, es domāju, šodien šajā pēdējā plenārsēdē ir jāpieņem šis lēmums, atzīstot par spēkā neesošu kopš parakstīšanas brīža kā neatbilstošu Latvijas Republikas valstiskajām interesēm šo vienošanos par kopuzņēmumu veidošanu. Aicinu visus par to nobalsot.

Priekšsēdētājs: Debates noslēdz Bojāra kungs. Godājamie kolēģi, mums būtu jāvienojas, ka pirms pārtraukuma vai arī, drusku ieejot pārtraukumā, mums vēl būs jāizdara divi balsojumi, tas ir, ko mēs apsolījām. Par Medicīnas akadēmijas rektoru un par šo Budžeta komisijas dokumentu, kas mums ir izdots, ko mēs lūdzām pilnībā nodrukāt.

Lūdzu, Bojāra kungs!

J.Bojārs: Cienījamie kolēģi! Jūs varbūt atceraties, ka es ne vienreiz vien esmu aizrādījis uz daudzām rupjām kļūdām mūsu ārpolitiskajos dokumentos un konkrēti starptautiskajos līgumos, kurus ir sagatavojusi mūsu valdība vai kurus ir parakstījusi mūsu valdība. Un šīs kļūdas bieži vien ir tik rupjas, ka var novest pie ļoti kaitīgām sekām Latvijai, kā es to jau parādīju, aprakstot līgumu par aizņemšanos.

Bet attiecībā uz šo līgumu man arī nekad nav skaidrs, vai vispār ir pieaicināts, šo līgumu sagatavojot, kāds starptautisko tiesību speciālists. Ne jau par velti es uzdevu jautājumu, lūk, par šo starptautisko tiesu, kas šī ir par institūciju. Ja būtu pieaicināts tiešām starptautisko tiesību speciālists, tad viņš nekādā gadījumā nebūtu pieļāvis, ka paliek līgumā tāds nekompetents ieraksts.

Otrais. Starptautiskajās tiesībās visā pasaulē un starptautiskajā protokolā ir pieņemts, ka tā puse (tātad šis būtu it kā Latvijas autentiskais variants), kuru paraksta Latvijas puse, un beigās it kā viss būtu pareizi, alternāts būtu pareizi. Latvijas paraksts ir kreisajā pusē, Krievijas ir labajā pusē, tā vajadzētu būt Latvijas tekstā. Taču man, vienalga, rodas šaubas, vai šo tekstu ir sagatavojusi tik tiešām Latvijas puse, kā to teica Dineviča kungs, jo 2.panta alternāts ir nepareizs. Vispirms min Krieviju un pēc tam Latviju. Jebkurā latviski rakstītajā tekstā Latvijai ir jābūt pa priekšu. Tātad, ja šis ir Latvijas teksts, latviskais autentiskais teksts, tad jebkurā pantā un jebkurā vietā jābūt Latvijai vispirms un pēc tam Krievijai.

Bez tam, jūs redzat, ka šī pati kļūda ir 2.pantā – 2., 4. un 5.rindiņa, 3.pantā – 2. un 4.rindiņa. Nepareizs alternāts ir arī 5.pantā – 1. un 2.rindiņa. Visur Krievija ir priekšā. Tā ir Latvijas pazemošanās Krievijas priekšā, saprotat? No starptautiskā protokola un starptautisko tiesību viedokļa tā ir Latvijas pazemošanās Krievijas priekšā. To es jums tā pilnīgi oficiāli varu pateikt.

Mani drusku pārsteidz vienmēr, ka mēs šādus savstarpējus norēķinus ar Krieviju kaut kā kārtojam bez vispārējā konteksta. Es atceros, ka mēs pirmo reizi šo norēķinu jautājumu pacēlām vēl PSRS Tautas deputātu kongresā. Tad mums bija līdzi palīgmateriāls, kuru bija sagatavojusi Statistikas pārvalde tā laika ļoti cietajos krievu rubļos, es atgādinu vēlreiz, ka ļoti cietajos krievu rubļos, jo tad vēl tādas inflācijas nebija. Bija sarēķināts, ka Padomju Savienība Latvijai ir parādā aptuveni 90 miljardus rubļu. Ja mums ir šāda vienošanās, kuru mēs parakstām ar Krieviju, tad man tomēr vēl rodas šis papildjautājums. Tātad kāds ir šis kopsavilkums, kurš kuram cik daudz ir parādā? Ja tik tiešām Krievija Latvijai ir parādā 90 miljardus, tad kāpēc vēl mums ir jāmaksā par šīm rūpnīcām? Tās mums pienākas, lūk, šo savstarpējo maksājumu nokārtošanas kārtībā. Lūk, šādus jautājumus man vienmēr gribas uzdot, bet es nekad uz tiem neesmu precīzu atbildi saņēmis. Protams, šiem 90 miljardiem tagad pēc simtkārtīgas cenu pacelšanās ir jābūt attiecīgi citādākiem, citā cenu kontekstā.

Lūk, šādi man būtu jautājumi. Pirms es saņemu uz tiem kompetentas atbildes, es nevarētu balsot par šā līguma teksta atbalstīšanu.

Priekšsēdētājs: Līdz ar to ir pabeigtas debates. Ir iesniegts šis papildinājums. Tātad 3.punkts pie lēmuma, kurš skan, ka – pārtraukt delegācijas pilnvaras sarunām par Krievijas karaspēka izvešanu ar 1993.gada 1.jūniju. Tāds ir tas papildinājums, ko izteica vairāki deputāti – deputāts Cilinskis un Kiršteins. Tas būtu kā 3.punkts… Kā 2.punkts, jo 3.punkts ir, ka lēmums stājas spēkā ar tā pieņemšanas brīdi.

Tā ka varam balsot. Pēc tam ir vēl divi balsojumi. Lūdzu sekretariātu vēl zvanīt, varbūt kāds kolēģis vēl tomēr ierodas zālē, kas grib piedalīties. Kamēr deputāti vēl nāk, lūdzu, Dineviča kungs!

J.Dinevičs: Krastiņa kungs, man ir jautājums par procedūru. Vai šeit referentam un koreferentam būs galavārds, vai šeit būs uzstāšanās par balsošanas motīviem?

Priekšsēdētājs: Ja pieprasa, tad, protams. Nav nekādu šaubu.

J.Dinevičs: Es varbūt varētu atturēties no galavārda, tomēr to minūti, ko lūdz parasti par balsošanas motīviem, varbūt varētu atļaut?

Priekšsēdētājs: Bez šaubām. Es taisni pirms jūsu uzstāšanās minēju, ka tagad var izteikties par motīviem, ja nav nekā cita. Lūdzu.

J.Dinevičs: Cienījamie kolēģi, es aicinātu jūs “Satversmes” frakcijas priekšlikumu noraidīt, jo tas, bez šaubām, būtu ar pietiekami tālejošām sekām. Tādā gadījumā noteikti netiktu parakstīti arī visi tie nolīgumi, kurus ir domāts parakstīt rītdien. Tad jau nu droši vien sekotu Krievijas puses reakcija noteikti. Kur bija šo galveno nolīgumu jēga? Jēga bija reglamentēt to aiziešanas mehānismu, par ko Latvijai ir jāsaņem nauda. Līdz šim tādu nolīgumu nav. Ja tie netiks parakstīti pašreiz, finišējot šīm delegācijām, tādā gadījumā tas viss pavirzīsies uz rudeni. Šeit ir pietiekami pragmatiska pieeja bijusi no Latvijas puses, no Latvijas delegācijas puses. Man liekas, ka pašreiz mūsu parlaments sāk tuvoties Krievijas parlamentam, kad tiek noraidīts pragmatisms un dominē politika.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Zaščerinska kungs!

J.Zaščerinskis: Ņemot vērā, ka nav pietiekamas informācijas, sīkākas informācijas par tiem uzņēmumiem, kas šeit ir minēti, un izskanēja pretrunīgi apsvērumi par strādājošo skaitu un ražošanas apjomiem, es tomēr gribētu dzirdēt valdības galvas attieksmi pret šo jautājumu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Kiršteina kungs!

A.Kiršteins: Jā, redzat, mēs esam noformulējuši vienkārši šo 2.punktu papildus – pārtraukt pašreiz. Kāpēc? Tāpēc, ka, pirmkārt, ir Saeimas vēlēšanas. Un var gadīties, ka jaunajai valdībai tomēr ir daudz citādi priekšstati par to, kas ar ko jāveido un kādā veidā jāveido šie kopuzņēmumi.

Otrkārt, acīmredzot vajadzētu izpētīt kaut kādai komisijai, kas tad tie ir par pārējiem lēmumiem, ko te jau minēja Kostandas kungs, par hospitāļiem, par kaut kādu pārējo vienošanos.

Trešais, kas attiecas, teiksim, uz tehniskajiem jautājumiem, piemēram, frekvences vai dzelzceļa transports no Kaļiņingradas uz Sanktpēterburgu, ko te Dineviča kungs acīmredzot domāja, kurus varētu šeit atrisināt, tad šis lēmums taču neaizliedz nekādā veidā risināt katras ministrijas kompetencei pakļautos jautājumus. Mums ir gan Sakaru ministrija, gan Latvijas dzelzceļš, tāpēc mums nav šīs vajadzības. Tāpēc es aicinu, lai nebūtu šā precedenta un lai par mums nesmietos visa pasaule, ka mēs ejam uz kopienu Eiropā ar krievu militāro rūpnīcu, kā saka, bagāžu, šodien pārtraukt šīs delegācijas pilnvaras un pasludināt šo lēmumu par spēkā neesošu no tā parakstīšanas brīža. Tikai šo lēmumu.

Priekšsēdētājs: Ziediņa kungs, pēc tam – Godmaņa kungs.

Z.Ziediņš: Cienījamo sēdes vadītāj, vai es nevaru jūs lūgt pa vietējām sakaru līnijām palūgt uz šo balsošanu Latvijas Republikas valsts galvu? Būtu ļoti interesanti zināt, kāda būs viņa reakcija, balsojot par šo jautājumu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vietējās sakaru līnijas darbojas, un translācija ir visos šīs ēkas darba kabinetos.

Lūdzu, Godmaņa kungs!

I.Godmanis, Ministru padomes priekšsēdētājs: Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Valdība savas domas nemaina. Valdība paliek pie tā, ka delegācija ir darbojusies tomēr lielā vairumā valsts interesēs. Valdība ir pret to, ka delegācijai pārtrauc pilnvaras. Valdība uzskata, ka Augstākajai padomei un Saeimai ir tiesības atcelt jebkuru lēmumu, ko paraksta delegācija, jo vairāk tāpēc, ka delegāciju ir iecēlusi Augstākā padome, nevis valdība. Pilnvaras delegācijai ir ļoti augstas.

Un motivācijai es gribu pateikt vienu lietu: valdība, akceptējot šo lēmumu, iziet no vienas situācijas – ja no vienas puses mēs apgalvojam, ka viss, kas ir Latvijas valsts teritorijā, ir Latvijas valsts īpašums, vai mēs esam par šā īpašuma saglabāšanu vai neesam? Mums no simtiem pašvaldību pienāk protesti pret to, ka tiek izlaupīts Latvijas valsts īpašums, tā sauktais īpašums, kuru apsaimnieko armija. Kā mums atrisināt šo jautājumu Liepājā, kur tiek skrūvēti krāni nost un vesti ārā. Kā mums atrisināt to jautājumu? Jo neviens šeit, ieskaitot cienījamo Kostandas kungu, kurš vienmēr ir kareivīgs, bet, kad lieta nonāk līdz lietai, tad, protams, viņš ir pēdējā rindā, nevarēs neko ar spēku aizturēt. Es esmu pilnīgi pārliecināts, ka Krievijas armija rīkosies tādā veidā, ka viņa centīsies kustamo īpašumu no šīm rūpnīcām evakuēt. Par to man nav absolūti nekādu domu. Ja Augstākā padome pieņem tādu lēmumu, ka ejam uz tādu variantu, ka šis kustamais īpašums, kas padara šīs rūpnīcas darboties nespējīgas arī pie konversijas, ir jāizved ārā, jo apturēt mēs to ar mūsu spēkiem nespēsim. Tādā gadījumā šis lēmums tiek pieņemts tā, kā te liek priekšā attiecīgie kungi.

Ja mēs ejam, no vienas puses, ka tas ir Latvijas valsts īpašums, tad tas ir jāaizsargā, tad jādara viss, lai tas netiktu izlaupīts un izvazāts. Aizvešana uz Krieviju ir tā pati izlaupīšana un izvazāšana. Tad ir jāturpina ļoti smagas sarunas, attīstot šo nolīgumu tālāk, jo tur ir arī par konversiju. Ja mēs šo ceļu neejam… Šis ceļš ir pragmatisks ceļš, un neviens Eiropā par to nesmiesies.

Cita lieta ir par to jautājumu, vai var būt runa par nekonversijas principu Krievijas tekstā. Latvijas tekstā konversija ir pārveidošana, Krievijas tekstā ir skaidri rakstīts – konversija. Tātad nevar būt runas par militāru uzņēmumu saglabāšanu un nevar būt runas arī par to, ka pretēji Latvijas Republikas interesēm šeit tiktu remontēti ieroči.

Ir jāizšķiras par divām lietām, jo šis būs precedents tālāk. Visām pašvaldībām būs tā pati situācija. Piemērs – Lociku lidlauks. Lociku lidlauks ir Latvijas Republikas īpašums. Es pats biju Lociku lidlaukā, tas ir tikpat labs kā Rīgas lidlauks, tur var nolaisties jebkura mēroga lidmašīnas. Diemžēl Krievijas puse ar visu savu militāro spēku… Ja mēs nevaram vienoties ar viņiem par to maksu un summu, cik maksā navigācijas iekārtas, viņi tās visas aizved prom, un Lociku lidlauks pārvēršas par tuksnesi. Tad ir jautājums, vai mēs ejam uz šiem kompromisiem vai neejam. Tas ir katram godīgi jāatbild šeit, sēžot zālē. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Budovska kungs!

M.Budovskis: Cienījamie kolēģi…

Priekšsēdētājs: Es atvainojos, Budovska kungs! Varbūt, godājamie kolēģi, vienosimies, ka mēs drusku pastrādāsim pāri pārtraukumam, jo šī ir pēdējā plenārsēde, lai varētu pabeigt nobalsotos jautājumus, kas ir balsojami.

Lūdzu, Budovska kungs!

M.Budovskis: Cienījamie kolēgas! Es patiešām pateicos Bojāra kungam, kurš norādīja uz to, kādā secībā ir minētas nolīguma slēdzējpuses valstis… Es varētu teikt vienu, ka, tiekoties ar Lietuvas un Igaunijas parlamenta vadītājiem, mums bija runa par to. Es varu apliecināt, ka viņu domas arī ir, ka šīs ir Krievijas puses aktivitātes.

Es gribētu atzīmēt un pateikt, ka Dineviča kungs teica, ka jautājums attiecībā uz īpašumtiesībām tiks izlemts nākotnē un ka tā būs Saeimas kompetence. Tad paskatieties 4.pantu un jūs redzēsit, ka šīs īpašumtiesības jau šobrīd Krievijai garantē Latvijas valdība. Es gribētu kopsummā teikt, ka šī vienošanās principā ir ar nekoriģējamām sekām un ka tā nav sabiedrības maldināšana, kā šeit izteicās, bet tā ir patiešām pretrunā Latvijas interesēm.

Un tāpēc es šodien gribētu aicināt jūs neatbalstīt šādus nolīgumus. Šāda vienošanās, kā jūs zināt… Jūs nevarēsit atrast nevienu piemēru Vācijā, teiksim, par militāro rūpnīcu vienošanos, bet jūs ļoti labi visi atminaties, kāds liktenis bija šādiem kopuzņēmumiem Ēģiptē.

Es gribētu gan teikt vienu, ka šodien, lūdzu, mēģiniet atbalstīt šo lēmuma projektu! Balsojiet par to! Tālākos šāda tipa jautājumus lai lemj Saeima un tās noteiktā delegācija. Paldies.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Blumberga kungs!

O.Blumbergs: Grūti pieņemt šādu nolīgumu, šādu vienošanos, kurā pietrūkst vesela virkne visai nopietnu papildinājumu. Nu, piemēram, nav nekādas skaidrības, vai Krievijas puse ar to pašu apņemas, ka turpmāk tā nedemontēs nevienu no šiem objektiem, ko tā turpina darīt. Ja šāda norma būtu iekļauta līgumā, varētu sākt domāt, ka tas ir nopietns.

Nav nekādas skaidrības arī attiecībā uz to, kā veidosies šķīrējtiesa, jo skaidrs, ka šeit jebkurā gadījumā vai nu jāsaprot, ka ir jau visas vienošanās panāktas par katru objektu, jebšu arī acīmredzami būs strīds, kurā Latvija aizstāvēs savas intereses un Krievija savukārt mēģinās aizstāvēt savas intereses. Tātad es saprotu tā, ka šis dokuments pats par sevi bez pielikumiem, kas dod šādas papildu garantijas, un bez konkrētiem plāniem, kā katru šo uzņēmumu pārveidos, nav reāls. Kamēr šādi papildu dokumenti nav sagatavoti, mēs nevaram uzskatīt to par tādu, ko var atbalstīt.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Simsona kungs!

P.Simsons: Cienījamie kolēģi! Es tikai dažus mazus atgādinājumus sakarā ar premjera kunga teikto argumentu, ka šis ir vienīgais variants, kā mēs varam saglabāt no izlaupīšanas šos objektus.

Visi argumenti jau tika minēti tajā reizē no tribīnes, kad šeit mums piedāvāja pieņemt līdzīgu lēmumu. Atļaušos atgādināt, ka, pieņemot 5.novembra lēmumu par militāro objektu pārņemšanu, tas bija otrais variants, par kuru mēs nobalsojām. Pirmais variants paredzēja lielākas iespējas pašvaldībām šajā pārņemšanas procesā. Arī tas būtu novērsis šādu izlaupīšanas iespēju. Galu galā mums ir zināms modelis Liepājā. Arī par to ir daudz runāts. Tur firma ir atrisinājusi šo problēmu citā veidā. Tāpēc, ņemot vērā šos argumentus, es vēlreiz atļaujos atgādināt, ka šis līgums, šī vienošanās mums nav derīga un nav pieņemama.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Panteļejeva kungs!

A.Panteļejevs: Es, protams, piekrītu, ka šis līgums ir politiski nepieņemams. Tikai es noraidu jebkurus centienus pierakstīt kaut kādu politiski nepareizu rīcību tieši delegācijai un delegācijas vadītājam. Īstenībā mēs šodien maksājam cenu paši par savu, es atkārtoju, par savu, par Augstākās padomes lielu politisku kļūdu. Šī politiskā kļūda bija mūsu pieņemtais lēmums, ka mēs pārņemam Krievijas militāros objektus. Tajā brīdī mēs jau pārkāpām to robežu, skaidro robežu, ko mēs te cenšamies uzturēt, ka Krievija ir okupētāja valsts un ka mēs esam okupētie. Patiesajam lēmumam vajadzēja, ka mēs nekādā veidā nepieņemam viņu militāros objektus, bet pieprasām tos evakuēt uz Krieviju – rūpnīcas kopā ar strādniekiem. Mēs to neizdarījām, kungi. Mēs paņēmām rūpnīcas ar visām iekārtām, darbgaldiem, kā Kiršteins teica, un visiem vadiem un tā tālāk. Līdz ar to, vai jums patīk vai ne, Cilinska kungs, mēs uzkrāvām sev kaklā arī visus strādniekus. Paši šeit Augstākajā padomē. Un šobrīd mēs maksājam par šo savu politisko kļūdu ar šā līguma parādīšanos.

Tāpēc es domāju, ka acīmredzot jaunajai Saeimai pirmais, kas ir jādara, ir tas, ka jāsakārto pašu pieņemtie līgumi un lēmumi, vai tie atbilst tam modelim, vai tad mēs bijām okupēti vai ne. Šo militāro objektu pārņemšana šajā ziņā būtu kļūda, ko grūti dažreiz ir izskaidrot.

Priekšsēdētājs: Nākamais ir Bojāra kungs. Lūdzu.

J.Bojārs: Es tomēr uzdevu jautājumu, uz kuru atbildi tā arī nesaņēmu. Ņemot vērā to, ka šeit ir visaugstākie šo sarunu pārstāvji, es tomēr gribētu dabūt atbildi – kāda ir, lūk, šo savstarpējo prasību bilance starp Krieviju un Latviju un vai jautājums vispār tiek uzturēts. Ja tas netiek uzturēts, tad kāpēc netiek uzturēts? Tātad vispirms es gribētu dabūt atbildi uz jautājumu, kurš kuram cik ir parādā reāli, pēc mūsu valdības domām, un kāpēc neuztur prasības un kāpēc iet pa šo ceļu?

Priekšsēdētājs: Es atvainojos, Bojāra kungs, bet jautājumu laiks ir sen garām. Tagad ir motīvi, replikas un izteikšanās par balsošanas motīviem.

J.Bojārs: Jā, bet es nevaru izšķirties balsot, nezinot šo informāciju.

Priekšsēdētājs: Bet mums nav tādas procedūras, mums jau ir pāri laiks.

Lūdzu, Dobeļa kungs! Gatavojas Gorbunova kungs.

J.Dobelis: Godājamie kolēģi, protams, šinī situācijā šāda veida līgums nevar gūt Augstākās padomes atbalstu, tas ir pilnīgi skaidrs. Motīvi arī ir pilnīgi saprotami, kāpēc. Taču es gribētu atgādināt vienā teikumā ārkārtīgi dažādās izmaiņas cilvēku politiskajā domāšanā un atgādināt, ka varbūt kādreiz ieskatīsimies kopīgi 1991.gada 12.novembra balsojumā par pilsonības likumu pirmajā lasījumā. Tie paši kungi, kas toreiz bija gatavi taisīt jaunu Latvijas konstitūciju, taisīt jaunu Latvijas pilsonības likumu, šodien ir varen radikāli. Es viņus, protams, apsveicu ar to, ka pēc trīs gadu darba viņi beidzot ir kļuvuši radikāli. Tomēr vajadzētu iedziļināties, kurš šim jautājumam pieiet vienkārši politisku motīvu dēļ un kurš pieiet tik tiešām tāpēc, ka viņam ir tādi uzskati.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Gorbunova kungs, un pēc tam Cilinska kungs.

A.Gorbunovs: Man pilnīgi nav pieņemams, vismaz no tiem materiāliem, kuri šeit ir, tas moments, ka tur ir 6. vai 5.pants par Pļaviņu atradnēm. Šie argumenti, kuri šeit tika uzklausīti, tomēr nav pieņemami.

Bet man personīgi nav pieņemams lēmuma projekts arī tādā redakcijā, kā tas šeit ir iesniegts. Es domāju, ja mums ir atsevišķs jautājums par Pļaviņu atradnēm, ja mums ir atsevišķi jautājumi par formulējumiem nolīgumā, tad man liekas, vai mums vajadzētu pieņemt uzreiz tādu lēmumu, ka mēs atzīstam par spēkā neesošu no parakstīšanas brīža. Vai mums nevajadzētu tomēr šai mūsu delegācijai ieteikt ņemt vērā šo mūsu apspriešanu šodien šeit un visus šeit izteiktos argumentus un pašai atsaukt šo vienošanos tādā veidā, lai šīs vienošanās tekstu pārstrādātu? Ja plenārsēde grib to akceptēt, tad mums ir vesels mēnesis un mēs to varētu izdarīt. Un nekādā gadījumā es nedomāju, ka vajadzētu šodien pārtraukt šīs delegācijas pilnvaras, tikai tādā veidā apspriežot to, kā mēs šeit darījām. Ir vajadzīgs sagatavot papildu materiālus un tad arī veltīt veselu dienu plenārsēdē un lemt.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Cilinska kungs!

E.Cilinskis: Pēc tā, ko teica Panteļejeva kungs, es arī saprotu, kāpēc savā laikā visiem bija tik ļoti negatīva attieksme, kad LNNK, Tautas fronte, citas organizācijas aicināja šeit pasludināt Latvijā okupētas valsts statusu. Tātad acīmredzot bija kaut kādā veidā jāmēģina pieņemt tādus lēmumus, lai šobrīd mūs pārliecinātu, ka vairāk nekas nav iespējams un ka visi šie kolonisti tagad ir uz mūsu atbildību. Katrā gadījumā es šos argumentus… Tie ir varbūt nopietni argumenti, tomēr mēs šos argumentus pieņemt nevaram.

Un attiecībā uz to, ka šīs delegācijas darbība un tas viss būtu rūpīgi jāapspriež, kā teica Gorbunova kungs, es pilnīgi piekrītu, ka tas ir jādara, bet domāju, ka to daudz sekmīgāk par šo Augstāko padomi izdarīs jaunievēlētā Saeima. Paldies.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vai Dineviča kungs vēlas teikt, un tad balsosim.

J.Dinevičs: Es gribētu komentēt divus viedokļus šeit. Es piekrītu Gorbunova kungam, ja gadījumā jums nav pieņemami, ka šeit ir Nerūdas izrakteņu kombināts, tad vienošanās paredz, ka ar pušu vienošanos šeit ir iespējams izdarīt grozījumus. Delegācija, bez šaubām, ir gatava par šo atsevišķo objektu diskutēt un katrā ziņā arī to mainīt.

Kas attiecas uz Bojāra kunga viedokli, es gribētu pateikt, ka taisni tie dokumenti, kas bija jums, ir Krievijai arī šodien. Krievijai vēl ir iesniegts klāt par 10 miljardiem, ko mēs uzskatījām, ka Latvijas rubļi jau šīsdienas cenās, kur Krievija ir parādā par to termiņu, kopš Krievijas jurisdikcijā ir šī armija. Tā ka tā prasība tiek uzturēta.

Priekšsēdētājs: Kiršteina kungs. Un pēc tam laikam Budovska kungs pateiks pēdējais. Un tad mēs balsosim.

Lūdzu, Kiršteina kungs!

A.Kiršteins: Tikai viens teikums, godājamie deputāti. Mums nav pieņemams nevis Pļaviņu kombināts, mums nav pieņemams šis politiskais princips – ieiet Eiropā ar šo militāro Krievijas bagāžu. Un tāpēc es aicinu visus tagad nobalsot par to, ka šis lēmums ir pasludināts par spēkā neesošu.

Priekšsēdētājs: Budovska kungs, ir vajadzīgs jūsu… Jūs esat ziņotājs par šo dokumentu. Vai jūs pieņemat papildinājumu 2.punktā par delegācijas pilnvarām?

M.Budovskis: Jā, cienītie kolēgas. Pirmkārt, ir iesniegts lēmuma projekts. Un es šeit domāju – nekādas iebildes, nekādas piebildes, ka te izslēdz kādu vienu rūpnīcu un tā tālāk. Ir lēmuma projekts.

Otrkārt, mēs pieņemam Cilinska kunga ierosinājumu – papildināt to ar 2.punktu.

Priekšsēdētājs: Vēl Gorbunova kungs vēlas teikt. Lūdzu.

A.Gorbunovs: Es saprotu, godātie kolēģi, ka saskaņā ar procedūru šā lēmuma projekta autori var pastāvēt uz savu un ka šeit nekāda apspriešana nevar būt. Bet es tomēr aicinātu arī balsot par priekšlikumu ieteikt delegācijai atsaukt vienošanos, lai pārstrādātu vienošanās saturu atbilstoši Latvijas valsts interesēm.

Priekšsēdētājs: Paldies. Tā kā mums ir vairāki priekšlikumi, mēs balsosim par punktiem.

Tātad pirmais ir, protams, darba grupas vai komisijas, kā mēs saucam, iesniegtais variants par 1.punktu. Otrais ir Gorbunova kunga ieteiktais.

Lūdzu balsošanas režīmu. Tātad balsosim par lēmuma 1.punktu. Pirmais ir lēmuma projektā minētais 1.punkts. Otrais ir Gorbunova kunga ieteiktais. Sākumā par pirmo, kas ir šajā lēmuma projektā. Rezultāts: 66 – par, 27 – pret un 20 – atturas.

Otrais balsojums ir par Gorbunova kunga variantu – ieteikt delegācijai atsaukt šo vienošanos pārstrādāšanai. Balsosim par Gorbunova kunga variantu. Rezultāts: 52 – par, 24 – pret, 34 – atturas. Vairākumu ir guvis pirmais variants, tātad darba grupas variants, kas ir jums izsniegtajā lēmuma projektā.

Vai tad mums taisnības dēļ būtu jābalso arī par šo otro jauno punktu par delegācijas pilnvaru pārtraukšanu ar 1.jūniju.

Balsosim par šo 2.punktu, par delegācijas pilnvaru pārtraukšanu. Rezultāts: par – 39, pret – 33, atturas – 41. Nav vairākuma par 2.punktu. Nav akceptēts 2.punkts.

Godājamie kolēģi, vai kāds protestē pret to, ka 3.punkts ir spēkā ar pieņemšanas brīdi? Nē. Tātad arī mums nav jābalso.

Un tagad lūdzu uzmanību! Balsosim par visu lēmumu kopumā, kurš sastāv no diviem punktiem tāpat kā oriģināldokuments. Rezultāts: par – 74, pret – 7, atturas – 35. Lēmums pieņemts.

Lūdzu, kolēģi, necelieties kājās! Mēs tikko, klusu ciešot, vienojāmies, ka tūlīt ātri un draudzīgi nobalsosim par Zeiles kundzes dokumentu Nr.676. Zeiles kundze, varbūt uzprasīsim sākumā deputātiem, vai viņi vispār grib kaut ko komentēt? Nevajag, Zeiles kundze. Deputāti saka, ka viņi ir gatavi balsot.

Balsosim par dokumentu Nr.676 par iekšējā un ārējā parāda apstiprināšanu. Lūdzu uzmanību, godājamie kolēģi, balsošana! Rezultāts: par – 76, pret – 5, atturas – 31. Lēmums pieņemts.

Vēl viens punkts, godājamie kolēģi. Buķeles kundze ierosināja, vai mēs tikpat draudzīgi nevarētu ar savu balsojumu apstiprināt Medicīnas akadēmijas rektoru. Nav iebildumu? Nav.

Balsosim par Latvijas Medicīnas akadēmijas rektoru. Rezultāts: par – 95, pret – nav, atturas – 17. Lēmums pieņemts.

Godājamie kolēģi, pirms jūs ejat prom pārtraukumā, ir paziņojums no sekretariāta puses. Līgotņa kungs. Un pēc tam Zeiles kundze paziņos. Un pēc tam vienosimies par pārtraukuma ilgumu.

Lūdzu, Līgotņa kungs!

A.Līgotnis: Godātie kolēģi! Daudiša kungs jau jums pateica, kas ir jāņem līdzi promejot, kad beigsim darbu. Es pateikšu, kas ir jāatstāj. Un jāatstāj ir balsošanas iekārtu atslēdziņas tur, kur tām ir jābūt.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, Zeiles kundze!

V.Zeile: Es ļoti lūdzu deputātus paskatīties dokumentu Nr.660 un nobalsot par to, jo tas attiecas uz Ogres Meža tehnikuma finansēšanu, sakarā ar to, ka tas pāriet no Izglītības ministrijas Meža ministrijas pakļautībā. Lai viņi nepaliek bez algām un atvaļinājuma, jo jaunā Saeima sāks budžetu izskatīt ne agrāk kā jūlija otrajā pusē.

Priekšsēdētājs: Paldies. Godājamie kolēģi, varbūt palūgsim mūsu preses pārstāvjus aizvērt durvis pašlaik no vienas vai otras puses un nobalsosim par šo jautājumu, jo visi tajā ir iedziļinājušies jau dienas pirmajā pusē.

Balsosim par Ogres Meža tehnikuma finansēšanu! Rezultāts: par – 92, pret – 2, atturas – 11. Lēmums pieņemts.

Un pēdējais. Godājamie kolēģi, varbūt šoreiz mēs saīsināsim pusdienas pārtraukumu līdz trijiem, jo pīrādziņi palikšot veci un ar alu arī kaut kas var gadīties, ja mēs ievilksim plenārsēdi. Paldies. Tātad trijos atsākam darbu plenārsēdē. Nē, pēc beigām būs aliņš.

(Pārtraukums)