Par debatēm par Latvijas lomu attīstības sadarbībā

Pirmdien, 22.oktobrī, Saeimā notika debates par Latvijas lomu attīstības sadarbībā.

Atklājot debates, Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Andris Bērziņš uzsvēra nepieciešamību veidot uz attīstību orientētas partnerattiecības, kas ir viens no galvenajiem ANO tūkstošgades attīstības mērķiem. A.Bērziņš norādīja, ka svarīgi saprast palīdzības saņēmēju valstu prioritātes, turklāt šī sadarbība ir abpusēji izdevīga, jo sekmē ekonomisko attiecību veidošanos. Viņš atzina, ka pilnā mērā netiek realizēta valdības apņemšanās palielināt finansējumu tūkstošgades attīstības mērķu sasniegšanai.

Sveicot debašu dalībniekus, Eiropas Komisijas pārstāvniecības vadītāja Latvijā Iveta Šulca norādīja, ka solidaritāte ir Eiropas pamatvērtība un ka mūsu valsts attīstības apliecinājums ir iespēja pašai palīdzēt citām valstīm.

Ārlietu ministrs Artis Pabriks uzsvēra, ka attīstības sadarbība ir viena no būtiskākajām mūsu valsts ārpolitikas prioritātēm, kas dod iespēju, vienlaikus palīdzot citām valstīm, pilnveidoties pašiem, kā arī nostiprināt mūsu valsts reģionālās politikas pozīcijas.

Eiropas Parlamenta deputāts Ģirts Valdis Kristovskis, runājot par Latvijas un Eiropas Savienības (ES) attīstības sadarbības politikas efektivitāti un rīcībpolitikas saskaņotību, atzina, ka Latvijas izvēle – sniegt palīdzību kaimiņvalstīm – ir bijusi pareiza. Viņš arī norādīja, ka Latvijai ir jāizpilda ES prasības palielināt finansējumu attīstības mērķiem.

ANO pārstāvniecības Polijā vadītāja Anna Darska, analizējot tūkstošgades attīstības mērķu nozīmi šodien, norādīja, ka katras valsts iekšējie politiskie izaicinājumi neatbrīvo no pienākuma palīdzēt citām valstīm. Viņa uzsvēra, ka nozīmīgi ir dalīties pieredzē gan par veiksmīgi realizētajiem projektiem, gan par neveiksmēm.

Politologs Ivars Ijabs, runājot par tūkstošgades attīstības mērķiem un attīstības sadarbības starptautisko kontekstu, norādīja, ka Latvijas sabiedrībai trūkst izpratnes par šīs sadarbības mērķiem un perspektīvām.

Latvijas Platformas attīstības sadarbībai direktore Māra Sīmane aplūkoja notikušās izmaiņas Latvijā pēc neatkarības atgūšanas un pilsoniskās sabiedrības veidošanos kā pamatu mūsu valsts attīstības politikai.

Savukārt politologs Reinis Āboltiņš runāja par Latvijas prioritātēm un finansiālajām saistībām, realizējot attīstības sadarbības mērķus.

Debašu otrā daļa tika veltīta lēmumu pieņēmēju un sabiedrības izpratnei par attīstības sadarbību un tūkstošgades attīstības mērķiem. Eiropas Kustības Latvijā prezidents Andris Gobiņš atzina, ka Latvijas sabiedrība nav gatava sniegt palīdzību citām valstīm, jo tā uzskata, ka mūsu valsts ir nabadzīga.

Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Vaira Paegle akcentēja politiskā pienākuma un gribas, kā arī personiskās pieredzes nozīmi. V.Paegle aicināja attīstības sadarbības mērķu realizēšanā iesaistīt arī Valsts prezidentu Valdi Zatleru.

Ārlietu ministrijas valsts sekretāra vietniece Maija Manika runāja par sniegtās palīdzības decentralizāciju, kā arī efektivitātes un kvalitātes uzlabošanu. Viņa arī atzīmēja, ka jāveicina izpratne par sadarbības nozīmi un jāsekmē iekšējā diskusija.

Savukārt portāla “politika.lv” redaktore Rita Ruduša norādīja, ka politiķi reti pieskaras attīstības sadarbībai.

Tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra “SKDS” direktors Arnis Kaktiņš, analizējot 2005.gadā veiktās Latvijas iedzīvotāju aptaujas rezultātus, atzina, ka sabiedrībai nav vienota viedokļa par palīdzības sniegšanu citām valstīm.

Debašu noslēdzošā daļa tika veltīta tūkstošgades attīstības mērķiem un attīstības politikai no attīstības valstu skatpunkta. Valsts prezidenta Stratēģiskās analīzes komisijas vadītājas vietniece Gunda Reira analizēja attīstības sadarbībā pastāvošos riskus un kontinuitātes nodrošināšanas nepieciešamību. Viņa uzsvēra, ka palīdzības saņēmējvalstij ir jābūt aktīvai, jāveic palīdzības koordinācija, jābūt savam attīstības redzējumam, kā arī jānodrošina tiesiska un droša uzņēmējdarbības vide.

Ukrainas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijā Rauls Čilačava apliecināja savas valsts politisko vēlmi pievienoties eiroatlantiskajām struktūrām. Vēstnieks runāja par notiekošajām izmaiņām likumdošanā, sociālajā politikā, vides aizsardzībā, izglītībā un citās jomās atbilstoši ES prasībām.

Arī Moldovas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijā Eduards Meļņiks informēja par savas valsts paveikto ceļā uz dalību ES un NATO.

Savukārt Gruzijas pagaidu pilnvarotais lietvedis Latvijā Teimurazs Džandžalija pauda Gruzijas interesi par mūsu valsts pieredzi tieslietu sistēmas un drošības struktūru darba uzlabošanā, kā arī valsts pārvaldes darbinieku kvalifikācijas uzlabošanā, iekļaujoties eiroatlantiskajās struktūrās.

ES informācijas centra vadītāja Māra Dzirniece analizēja Saeimas pieredzi starptautisko līdzekļu piesaistē tūkstošgades attīstības mērķu sasniegšanai. Savukārt attīstības konsultants Māris Sprindžuks pastāstīja par realizētajiem konsultāciju projektiem ES kaimiņvalstīs un akcentēja valsts nozīmi Latvijas tēla veidošanā un finansējuma nepieciešamību pētījumiem un starptautiskajām publikācijām.

Saeimas preses dienests