1993.gada 20.aprīļa sēdes stenogramma

Rīta sēdē

 

*/ Šeit un turpmāk atzīme, ka sākas teksta tulkojums no krievu valodas; / – atzīme, ka tulkojums beidzas. Šīs sēdes materiālos – Jāņa Britāna tulkojums.

 

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.

Priekšsēdētājs: Labrīt, godātie kolēģi! Uzsāksim darbu! Lūdzu reģistrēties informācijai. Rezultātu! 97 deputāti. Paldies.

Izskatīsim darba kārtību 20. un 21.aprīlim! Vispirms – svītrojumi. Tad papildinājumi un balsojumi par grozījumiem izskatīšanas laika ziņā.

Lūdzu, par svītrojumiem! Svītrojumu nav. Lūdzu.

T.Ždanoka: Frakcijas “Līdztiesība” vārdā es piedāvāju svītrot no darba kārtības pirmo jautājumu – lēmuma projektu “Par termiņa uzturēšanās atļauju izsniegšanu personām, kuru uzturēšanās Latvijas Republikā saistīta ar Krievijas Federācijas Bruņoto spēku pagaidu dislokāciju Latvijas Republikā”.

Priekšsēdētājs: Pirmais jautājums būs atsevišķs balsojums. Vai svītrojumu vairāk nav? Paldies.

Lūdzu, par papildinājumiem!

I.Bērziņš: Vienkārši nelielas tīri tehniskas kļūdas rezultātā darba kārtībā nav parādījies Latvijas Republikas likums “Par Čehijas Republikas pilsoņu ieceļošanas kārtību Latvijas Republikā” otrajā lasījumā. Kā jūs atceraties, mēs to jau izdiskutējām pirmajā lasījumā un nobalsojām ar rezultātu 62:0:0, tātad vienbalsīgi. Tas ir ļoti steidzams dokuments, jo, kā es jau teicu, šobrīd no čehiem tiek prasītas vīzas, kaut gan čehi mums tās neprasa. Es lūdzu iekļaut šo jautājumu darba kārtībā, jo tas jau tika izdiskutēts. Arī neviena papildinājuma nav, tāpēc piecās minūtēs pirms balsojamā laika, tas ir, pulksten 12.55, to varētu izdiskutēt un pēc tam nobalsot kopā ar citiem balsojamajiem jautājumiem. Paldies.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Einār Cilinski!

E.Cilinskis: Sakarā ar Ždanokas kundzes ierosinājumu – svītrot pirmo jautājumu. Es gribētu atgādināt, ka pirmais jautājums ir iekļauts darba kārtībā ar plenārsēdes balsojumu, tāpēc pirms šā svītrojuma vispirms ir jānobalso par plenārsēdes iepriekšējā balsojuma atcelšanu. Tas ir procedūras jautājums.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu.

A.Panteļejevs: Vai pašlaik ir tikai svītrojumi?

Priekšsēdētājs: Svītrojumi jau sen ir beigušies.

A.Panteļejevs: Es atvainojos, tad man ir priekšlikums – darba kārtības 1.punktā kā alternatīvu projektu iekļaut 435.dokumentu. Tātad kā alternatīvu dokumentu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu.

I.Emsis: Frakcija “Satversme” ierosina šodien, 20.aprīlī, pulksten 17.00 darba kārtībā iekļaut Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja Kramiņa kunga informāciju par vēlēšanu sarakstu iesniegšanu komisijā. Bez tam frakcija “Satversme” ierosina rītdien, 21.aprīlī, pulksten 12.00 noklausīties Ivara Godmaņa un Ģēģera kunga atskaiti par G-24 kredīta piešķiršanu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, Černaja kungs!

R.Černajs: Es ierosinātu 14.jautājumu – par līdzekļu iegūšanas deklarācijām – izskatīt kā 31.punktu 21.aprīlī, bet 14.punkta vietā iekļaut 23.punktu – par iedzīvotāju ienākuma nodokli. Tātad samainīt vietām.

Priekšsēdētājs: Lūdzu.

O.Ščipcovs: */Es gribētu ierosināt vairākus papildinājumus. Vai drīkst? Es lūdzu iekļaut darba kārtībā vienu jautājumu. Lieta tā, ka es šodien iepazinos ar Prezidija lēmumu, tāpat noklausījos informāciju pa radio, izlasīju avīzēs. Man liekas, ka šo jautājumu var izlemt jau tagad, plenārsēdē. Es runāju par Latvijas Republikas Augstākās padomes darba kārtību periodā no 1993.gada 4.maija līdz 1993.gada 4.jūlijam. Kāpēc es tagad nāku ar šādu priekšlikumu? Tāpēc, ka man liekas, ka mums trešdienās, ceturtdienās un piektdienās būs jāstrādā savos vēlēšanu apgabalos. Mums ir sakrājies ļoti daudz neatrisinātu lietu, ar kurām mums jātiek galā atlikušajā laika posmā. Bet pirmdienas varam izmantot darbam komisijās, otrdienas – plenārsēdēm. Tas dos iespēju tiem deputātiem, kas grib piedalīties vēlēšanu kampaņā, mierīgi darīt savu darbu, un tajā pašā laikā tas būs kompromisa lēmums par republikas augstākā likumdošanas orgāna darba nepārtrauktību.

Tāpat es ierosinu šodien nodrošināt radiotranslāciju tam laikam, kad tiks izskatīts jautājums par termiņa uzturēšanās atļauju izsniegšanu personām, kuru atrašanās šeit saistīta ar Krievijas Federācijas Bruņoto spēku dislokāciju Latvijas Republikā. Paldies./

Priekšsēdētājs: Sāksim izskatīt priekšlikumus to iesniegšanas kārtībā. Pirmais ir Ždanokas kundzes ierosinājums – svītrot no darba kārtības 1.punktu – lēmuma projektu “Par termiņa uzturēšanās atļauju izsniegšanu”.

Cilinska kungs pilnīgi pareizi, manuprāt, atgādināja par procedūru. Ja mēs šo jautājumu izskatām tādā veidā, tad vispirms mums ir jānobalso par iepriekšējā lēmuma – par iekļaušanu darba kārtībā – atcelšanu, jo šis lēmuma projekts izskatīšanai darba kārtībā ir iekļauts ar plenārsēdes balsojumu. Ja kāds vēlas izteikt savu viedokli tieši par šo jautājumu, lūdzu! Taču es vispirms likšu uz balsošanu jautājumu par Augstākās padomes iepriekšējā lēmuma atcelšanu un tad par šā jautājuma iekļaušanu darba kārtībā.

Lūdzu balsot par mūsu lēmuma, kas bija par lēmuma projektu “Par termiņa uzturēšanās atļauju izsniegšanu personām, kuru uzturēšanās Latvijas Republikā saistīta ar Krievijas Federācijas Bruņoto spēku pagaidu dislokāciju Latvijas Republikā”, atcelšanu.

Lūdzu, deputāt Dobeli!

J.Dobelis: Es gribētu, lai balsojošie precīzi saprot: ja mēs tagad atceļam šo lēmumu, tad iznāk, ka mēs vispār atkal atsakāmies no šā lēmuma apspriešanas. Tāpēc es personīgi kategoriski aicinātu balsot pret šādu lēmumu.

Priekšsēdētājs: Godātie kolēģi, lai būtu pilnīga skaidrība, varu pateikt, ka būs vēl viens balsojums par Panteļejeva kunga ierosinājumu – izskatīt arī alternatīvo dokumentu. Taču tam nav nekāda sakara ar šo balsojumu. Vairāk jautājumu nav? Lūdzu, balsosim par lēmuma atcelšanu. Jā, par šā lēmuma projekta iekļaušanu darba kārtībā. Lūdzu rezultātu. 34 – par, 52 – pret, 11 – atturas. Lēmums nav atcelts. Līdz ar to šis jautājums paliek darba kārtībā.

Es tālāk skatos iesniegšanas secībā. Nākamo priekšlikumu iesniedza Bērziņa kungs – iekļaut darba kārtībā likumprojektu “Par Čehijas Republikas pilsoņu ieceļošanas kārtību Latvijas Republikā”. To paredzēts skatīt pulksten 12.55. Vai kāds vēlas runāt? Lūdzu, balsosim par šā jautājuma iekļaušanu. Lūdzu rezultātu. Paldies. Ir iekļauts.

Tālāk – Panteļejeva kungs ierosināja iekļaut darba kārtībā kā alternatīvu darba kārtības 1.punktam 435.dokumentu. Mūsu prakse līdz šim ir bijusi tāda, kolēģi, ka, apstiprinot alternatīvus dokumentus, mēs balsojam par to iekļaušanu darba kārtībā. Un pēc tam saskaņā ar atsevišķu procedūru mēs izskatām abus dokumentus.

Vai kāds vēlas runāt? Lūdzu balsot par priekšlikumu par 435.dokumenta kā alternatīva dokumenta iekļaušanu darba kārtībā. Rezultātu! Par – 77, pret – 16, atturas – 13. Ir iekļauts darba kārtībā kā alternatīvs dokuments. Mēs to izskatīsim kopā ar 364.dokumentu.

Nākamais bija Emša kunga piedāvājums – 20.aprīlī pulksten 17.00 noklausīties Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja Kramiņa kunga informāciju par vēlēšanu sarakstu iesniegšanu komisijā. Tātad tā būs Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja Kramiņa kunga informācija par sarakstu iesniegšanu. Tiešām – kādā komisijā? Es gan nelaboju, bet acīmredzot te domāta Centrālā vēlēšanu komisija.

Lūdzu, balsosim. Vienu mirklīti! Nav skaidrs? Lūdzu.

I.Silārs: Šeit nav skaidrs par iesniegšanu. Es vēl saprastu, ka runātu par pieņemšanu. Ko autori ir gribējuši zināt? Par iesniegšanu – tas ir atkarīgs no iesniedzējiem. Man nav īsti saprotams, ko mēs gribam vispār dzirdēt?

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Cilinska kungs!

E.Cilinskis: Jautājums ir par to, ka pašlaik Centrālās vēlēšanu komisijas realizētā sarakstu pieņemšanas procedūra acīm redzami var novest pie tā, ka vairākas organizācijas vienkārši nebūs spējīgas iesniegt savus sarakstus laika trūkuma dēļ. Jo Centrālā vēlēšanu komisija uzskata par nepieciešamu visus iesniegtos dokumentus pilnībā pārbaudīt, un tikai tad sarakstu var iesniegt nākamais. Šo procedūru “Satversmes” frakcija uzskatīja par nepareizu, jo šie saraksti būtu vienkārši jāpieņem, jāfiksē to iesniegšanas laiks, bet pārbaude varētu notikt jau vēlāk. Mēs uzskatījām, ka ikvienai organizācijai ir tiesības kaut vai piecas minūtes pirms noteiktā termiņa beigām iesniegt savus dokumentus, un pēc tam tad jau Vēlēšanu komisija varētu tos pārbaudīt. Tādā veidā visi saraksti varētu laikus iesniegt savus pieteikumus. Taču, ja gadījumā netiks mainīta šī kārtība, tad gluži vienkārši virkne sarakstu var palikt ārpus vēlēšanām, turklāt ne gluži savas vainas dēļ. Mūsu frakcija uzskatīja, ka katrā ziņā tas turpmāk nenāks par labu šīm vēlēšanām un politiskajai attīstībai. Tāpēc mēs gribējām uzklausīt Centrālo vēlēšanu komisiju šajā jautājumā.

Priekšsēdētājs: Godātie kolēģi, vienu sekundīti! Kas šeit nemitīgi zvana? Man diemžēl jāatvainojas, kolēģi, jo ir jādara jums zināma šāda informācija: vakar Lauksaimniecības komisija Prezidijā iesniedza un mēs akceptējām... Diemžēl tas tehniskas kļūmes dēļ ir palaists garām, ka šodien pulksten 17.00... Lauku frakcija kopā ar Lauksaimniecības komisiju ir iesniegusi, un Prezidijs ir akceptējis, darba kārtības 17.jautājumu – Latvijas Republikas Valsts kontroles, Latvijas Republikas Prokuratūras un Latvijas Republikas Ministru padomes atskaiti par Latvijas Republikas Augstākās padomes 1993.gada 2.februāra lēmuma “Par Latvijas Republikas likuma “Par papildinājumiem Latvijas Republikas likumos “Par lauksaimniecības uzņēmumu un zvejnieku kolhozu privatizāciju” un “Par prokurora uzraudzību Latvijas Republikā”” spēkā stāšanās kārtību” izpildi. Šodien pulksten 17.00 Prezidijs tādu atskaiti ir ieplānojis. Man vienkārši bija jādara jums tas zināms, jo te ir tīri tehniska kļūda. Vakar Prezidijs pieņēma tādu Lauksaimniecības komisijas un Lauku frakcijas iesniegumu, bet šeit ir jāpieliek vēl klāt – pulksten 17.00. Tāpēc, debatējot par laiku, tas ir jāņem vērā vai jums ar balsojumu tas būs jāizšķir.

Lūdzu, Eglāja kungs!

V.Eglājs: Es runāšu par balsošanas motīviem, par to, ko izvirzīja Emša kungs. Paziņojumi, kas dzirdami radio un šodien ir lasāmi presē... Pēc manām un pēc mūsu frakcijas domām, sarakstiem ir jāatbilst Vēlēšanu likuma prasībām, proti, 16.pantam, kur ir teikts, ka iesniegšanas diena nav vis pieņemšanas diena. Ir arī 17.panta prasība, kur ir pateikts, ka komisija pieņem tikai tādus sarakstus, kam ir kvītis. Tā ka vienīgais atraidījuma iemesls var būt tas, ka nav bankas kvīšu. Bet pārbaudīt, vai atbilst likuma prasībām, tas ir ilgstošs process un ar iesniegšanu nevar būt saistīts. Tāpēc es aicinu šodien tomēr uzklausīt Kramiņa kungu. Paldies.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Bojārs!

J.Bojārs: Cienījamie kolēģi, mēs vakar Likumdošanas jautājumu komisijā izskatījām no jauna manis agrāk iesniegto likumprojektu “Par vēlēšanu kampaņas finansēšanas noteikumiem”. Mēs pieslīpējām to un lūdzam atjaunot darba kārtībā. Es jums tūlīt vienu iesniegšu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Kramiņa kungs!

A.Kramiņš: Centrālā vēlēšanu komisija ir ar mieru sniegt informāciju Augstākajai padomei par sarakstu pieņemšanas gaitu, bet kategoriski iestājas pret to, lai šeit tiktu pārskatīta un noteikta citāda kārtība, nekā to Centrālā vēlēšanu komisija ir noteikusi. Sarakstu iesniegšanas procedūra ir sākusies, un procedūras laikā mēs noteikumus mainīt nevaram. Centrālā vēlēšanu komisija saskaņā ar 5.Saeimas vēlēšanu likumu ir izdevusi instrukciju par sarakstu pieņemšanas kārtību un stingri vadās pēc šīs instrukcijas. Sarakstu pieņemšanas process ir diezgan ilgstošs, jo mums ir jāpārbauda iesniegtie dokumenti, tie jāsaskaita. Tā ir noteikta procedūra, un mēs to nekādā veidā paātrināt nevaram.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Emsis!

I.Emsis: Cienītie kolēģi! Šeit problēma ir ļoti vienkārša. Mums šis jautājums noteikti ir jāizskata, jo tie, kuri ir bijuši Vēlēšanu komisijas priekštelpās, ir pārliecinājušies, ka tā tas nevar turpināties. Tā nevar turpināties! Tāpēc ir jāapskatās, ko te varētu līdzēt – ko var darīt Vēlēšanu komisija pati un ko var līdzēt deputāti. Ja mēs šodien to neizskatīsim, tad pēc tam var jau būt par vēlu. Manā skatījumā, Vēlēšanu komisijai ir jāstrādā daudz intensīvāk, daudz ilgāku laika periodu, un tā nevar savas problēmas novirzīt uz saraksta iesniedzēju pleciem.

Tātad Vēlēšanu komisijai savas problēmas ir jāatrisina pašai, bet visiem sarakstu iesniedzējiem, kuri vēlas sarakstus laicīgi un kārtīgi iesniegt, ir jābūt iespējām to izdarīt. Tāpēc mēs lūdzam šo jautājumu noteikti atstāt darba kārtībā. Ja šeit ir problēmas ar laiku, ar pulksten 17.00, tad mēs piedāvājam to darīt varbūt tūlīt pēc tam, lai nebojātu Prezidija piedāvāto izskatīšanas kārtību, vai arī balsot par šo jautājumu.

Priekšsēdētājs: Pēc tam to izdarīt būs grūti, varbūt jums būtu iespēja noteikt citu laiku?

I.Emsis: Jā, tad būtu iespējams skatīt arī pulksten 15.00.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, Kramiņa kungs!

A.Kramiņš: Es lūgtu Augstāko padomi ņemt vērā, ka pulksten 14.00 notiks Centrālās vēlēšanu komisijas sēde.

Priekšsēdētājs: Vai Lauksaimniecības komisija šo izveidojušos situāciju vēlas komentēt? Šeit ir runa par izskatīšanas laiku. Mums vienā un tajā pašā laikā tagad ir jāizskata divas atskaites.

A.Felss: Es domāju, ka tas laiks, par kuru mums bija runa, varētu palikt spēkā, bet pārējo, par ko šeit pašreiz ir diskusija, varētu pieskaņot tam laikam, kurš ir akceptēts. Tāds būtu mans lūgums.

Priekšsēdētājs: Paldies. Tad būs divi balsojumi, bet jūs tikmēr padomājiet, Emša kungs, par precīzu izskatīšanas laiku. Pirmais – par iekļaušanu, otrais – par laiku, kad to izskatīt. Jūs jau tūlīt gribat teikt?

Lūdzu, Cilinska kungs!

E.Cilinskis: Man būtu piedāvājums par laikiem, proti, ņemot vērā “Satversmes” frakcijas nākamo iesniegumu, kur mēs faktiski uzdodam jautājumus Godmaņa kungam par šā kredīta sadalīšanas kārtību, un ņemot vērā to, ka Lauku frakcijas iesniegums arī ir saistīts ar Godmaņa kungu un mazliet līdzīgiem jautājumiem un droši vien arī Ģēģera kungs tur varētu būt vajadzīgs, tāpēc, ja būtu iespējams un arī Lauku frakcija piekristu, šodien pulksten 17.00 varētu iekļaut jautājumu par Centrālo vēlēšanu komisiju. Bet rīt pulksten 12.00 mēs, ņemot vērā valdības sēdi (acīmredzot tā rīt būs), varētu apvienot gan šo mūsu jautājumu, gan arī šo Lauku frakcijas jautājumu, protams, ja tie tiks iekļauti darba kārtībā uz pulksten 12.00. Es vienkārši lūgtu Lauku frakciju mums piekrist un pārcelt šo jautājumu uz rītdienu, jo mūsu jautājumu pārcelt nevar, tā kā jautājums par Vēlēšanu komisiju ir kļuvis aktuāls, un kaut kas ir jādara.

Priekšsēdētājs: Kolēģi, te tomēr ir jāiet cits ceļš. Jūs tagad sakāt: ja tas tā būs... Taču mums vispirms tad ir jāiekļauj darba kārtībā un jābalso par izskatīšanas laiku, jo mēs tagad nevaram savietot jautājumus, ja tie nav iekļauti darba kārtībā. Jūs atvainojiet – tā arī izdarīsim!

Pirmais jautājums. Lūdzu, balsosim par priekšlikumu par Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja Kramiņa kunga informācijas par vēlēšanu sarakstu iesniegšanu Vēlēšanu komisijā ietveršanu darba kārtībā. Es nolasu, kā ir iesniegts. Es pats ar jūsu atļauju pieliku klāt tikai vārdu “vēlēšanu”. Lūdzu rezultātu. Par – 82, pret – 5, atturas – 24. Iekļauts darba kārtībā.

Tad arī secīgi iznāk – iekļaut plenārsēdes darba kārtībā šā gada 21.aprīlī pulksten 12.00 Godmaņa un Ģēģera atskaiti par G-24 kredīta piešķiršanu. Vai kāds vēlas runāt? Jūs vēlaties?

Lūdzu, Emša kungs!

I.Emsis: Cienītie deputāti, arī šis jautājums šobrīd ir ļoti svarīgs. Un man jāteic, ka daudzi deputāti, ar kuriem mēs pārspriedām šā kredīta piešķiršanu, gan Ekonomikas komisijā, gan citur ir dziļā neizpratnē par šo kārtību, taču pats galvenais, mūsuprāt, ir tas, ka mēs jau reiz ne sevišķi veiksmīgi izmantojām kredītus, kad runa bija par graudiem un par degvielas iepirkšanu, turklāt šie kredīti, manuprāt, vēl nav atmaksāti. Un tagad ir jauns gadījums, kad ir jauni kredīti. Mūsu bažas, kuras vajadzētu izkliedēt, ir par to, vai šeit vinnētāji būs zemnieki. Mūsu bažas ir ļoti vienkāršas, ka starpnieku firmas atkal ir, tā teikt, zirgā un izmanto to brīdi, kad parlaments ir stipri labils un nespēj vairs aukstasinīgi domāt. Es domāju, ka mums šo jautājumu vajadzētu ļoti rūpīgi izvērtēt, kamēr vēl ir laiks. Un tāpēc mēs lūdzam iekļaut tomēr darba kārtībā šo būtisko jautājumu par G-24 kredīta izlietošanu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, Felsa kungs!

A.Felss: Visādā ziņā, tā kā šis jautājums vairāk vai mazāk sasau­cas arī ar jautājumu par lauksaimniecības uzņēmumu, zemnieku saimniecību un kolhozu privatizācijas jautājumiem un tā kā tie paši cilvēki varētu piedalīties arī šā jautājuma apspriešanā, mums nebūtu iebildumu, ka šis jautājums tieši par šo daļu varētu tikt apvienots un skatīts reizē. Tas varētu būt, tā teikt, viens jautājums ar diviem apakš­punktiem. Taču attiecībā uz šo darba kārtību, kuru piedāvāja Cilinska kungs, es visādā ziņā patlaban nevaru frakcijas vārdā dot konkrētu atbildi, ka mēs varētu apmainīt šodienu pret rītdienu. Tā kā frakcijas sēde pašreiz nav notikusi, es tam nevaru piekrist. Acīmredzot par to būtu jābalso.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Ozola kungs!

I.Ozols: Cienījamie kolēģi! Es lūgtu atbalstīt jautājuma par G-24 kredīta piešķiršanu izskatīšanu. Un gribētu lūgt jūs atsvaidzināt atmiņā mūsu ratificēto G-24 kredīta līgumu, jo ir dažas neatbilstības, kuras mums ir jāizvērtē, tā kā, ratificējot šo G-24 līgumu, mēs esam uzņēmušies arī saistības par šā līguma saistošo punktu izpildi. Un tāpēc es noteikti lūdzu balsot par šā jautājuma iekļaušanu darba kārtībā un izvērtēšanu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, Kehra kungs!

O.Kehris: Es labprāt informēju kolēģus, ka mēs jau pirms divām nedēļām gribējām komisijas sēdē iekļaut un rūpīgi izskatīt jautājumu par G-24 kredīta došanu. Tad valdības vadītājs lūdza mums to uz nedēļu atlikt. Jāteic, ka vēl līdz šim, lai gan mutiski mēs zinām, ka ir mainīta valdības komisijas struktūra, ka ir notikušas arī vēl citas izmaiņas, ka ir jau pieņemts lēmums par izsniegtiem kredītiem, mums līdz šim rītam nav izdevies saņemt protokolus. Iepriekš, kad komisija strādāja pie Ārlietu ministrijas, katrs protokols tika saņemts laicīgi un ar visiem šiem materiāliem varēja iepazīties.

Pašlaik Augstākā padome ir akceptējusi... Tad, kad mēs akceptējām G-24 kredītu, mums tika piedāvāts viens mehānisms, turpretī pašlaik tas ir pilnīgi izmainīts. Es tikai tāpēc informēju jūs par to, ka tad, ja mēs to rīt izskatīsim – un es atbalstu tā iekļaušanu –, mums tik un tā, manuprāt, komisijās ir jāizskata pats mehānisms un šie protokoli, jo Augstākajai padomei jeb parlamentam jebkurā valstī ir jāveic uzraudzība pār valsts līdzekļu izlietošanu. Tāpēc mēs ceturtdien komisijas sēdē esam iekļāvuši šo jautājumu. Premjerministrs ar Investīciju bankas un citu banku darbiniekiem ir solījis ierasties. Tātad mēs to izskatīsim ceturtdien pulksten 10.00. Es aicinātu arī citus kolēģus piedalīties mūsu sēdē, taču tas nekādā ziņā netraucētu tam, ka mēs to izskatītu trešdien kā informāciju jau plenārsēdē. Tomēr, manuprāt, mums būtu jālūdz arī materiāli, proti, kādi dokumenti ir pieņemti no valdības, kā arī citi normatīvie materiāli par šiem kredītiem un precīzi protokoli. Paldies.

Priekšsēdētājs: Paldies. Kolēģi, mazu uzmanību! Es tomēr esmu spiests vispirms likt uz balsošanu priekšlikumu par iekļaušanu darba kārtībā, bet pēc tam par visiem laikiem varētu balsot atsevišķi.

Balsosim par priekšlikumu par Godmaņa kunga un Ģēģera kunga atskaites par G-24 kredīta piešķiršanu iekļaušanu darba kārtībā. Atsevišķs balsojums būs par izskatīšanas laiku. Lūdzu rezultātu. Paldies. 101 deputāts ir “par”, tātad tiek iekļauts darba kārtībā.

Mazu uzmanību, kolēģi! Kehra kungs, netraucējiet Emša kungam! Viņš ir šā jautājuma iesniedzējs un viņam tagad ir jāorientējas, kas te notiek. Vai jūs, Felsa kungs, nepiekristu diviem balsojumiem, jo tā ir kancelejas vaina, ka deputāti nav nobalsojuši par jūsu jautājuma izskatīšanu pulksten 17.00? Par to ir nobalsojis tikai Prezidijs, tāpēc man nav tiesību apgalvot, ka tagad tas ir akceptēts un tiks izskatīts pulksten 17.00. Es atvainojos, taču tā diemžēl ir noticis. Tāpēc par visiem izskatīšanas laikiem ir jābalso atsevišķi.

Es piedāvātu divus balsojumus. Varbūt godīgāk būtu rīkoties tā, kā tika vakar izskatīts Lauksaimniecības komisijas iesniegums. Par to varētu balsot vispirms. Tātad Felsa kungs ierosina, ka šodien pulksten 17.00 varētu izskatīt gan atskaiti par privatizāciju un ar to saistīto likumu izpildi, gan arī noklausīties Godmaņa kunga un Ģēģera kunga atskaiti par G-24 kredīta piešķiršanu. Tas būtu pirmais balsojums. Otrais balsojums tad būtu par frakcijas ierosinājumu, kas arī jau ir iekļauts darba kārtībā, – tātad izskatīt Kramiņa kunga atskaiti par dokumentu jeb sarakstu iesniegšanu. Arī tas notiktu šodien pulksten 17.00. Kurš no šiem balsojumiem saņems balsu vairākumu... Līdz ar to tiktu izšķirts arī šis jautājums.

Vai jums par balsošanas kārtību ir iebildes? Felsa kungs saka, ka viņam nav iebilžu. Un jums, Emša kungs? Nav. Tātad būs divi balsojumi, un mēs visu izšķirsim ar balsu vairākumu. Vispirms balsosim par to, lai šodien pulksten 17.00 tiktu izskatīts 17.jautājums – Latvijas Republikas Valsts kontroles, Prokuratūras un Ministru padomes atskaite par privatizācijas likuma izpildi laukos. Jā, arī Godmaņa un Ģēģera kunga atskaite par G-24 kredīta piešķiršanu. Tātad šodien 17.00. Tas ir viens balsojums. Un otrs balsojums būs par to, ka pulksten 17.00 būs arī Kramiņa kunga atskaite.

Tagad balsosim par priekšlikumu par privatizācijas likuma izpildi un G-24 kredīta piešķiršanu, lai tos izskatītu šodien pulksten 17.00. Viena balss papildus “par”. Lūdzu rezultātu. 65 – par, 3 – pret, atturas... Es atvainojos, man tas viss ir jāpieraksta. 65 – par, Berķa kunga balss vēl klāt ... 3 un 38. Šoreiz netiek rēķināti “atturas” un “pret”. Tikai “par” tiks attiecināti.

Tagad, lūdzu, balsosim par to, ka šajā laikā – pulksten 17.00 – izskatīsim Kramiņa kunga informāciju par vēlēšanu sarakstu iesniegšanu Vēlēšanu komisijā. Lūdzu rezultātu. Par – 60, pret – 3, 37 – atturas. Tātad šodien pulksten 17.00 mēs izskatām Ministru padomes atskaiti par privatizācijas likuma izpildi un par G-24 kredīta sadali. Un līdz ar to mums ir jāprecizē laiks, kad izskatīsim Kramiņa kunga atskaiti.

Lūdzu, Emša kungs!

I.Emsis: Ir piedāvājums to atlikt uz rītdienu pulksten 12.00, tātad apmainīt vietām.

Priekšsēdētājs: Ja deputātiem nav iebildumu, tad mēs par to nebalsosim. Ir iebildumi? Krastiņa kunga pieredze mums saka priekšā, ka tomēr ir jābalso. Un tas, es domāju, ir pilnīgi pareizi. Jo tiešām pēc tam var iznākt dažādas domstarpības, tāpēc labāk tūlīt nobalsosim.

Lūdzu, balsosim par to, ka Kramiņa kunga atskaiti izskatīsim rīt pulksten 12.00. Jā, informāciju par vēlēšanu sarakstu iesniegšanu Vēlēšanu komisijā. Viena balss papildus “par”. Lūdzu rezultātu. 88 – par. Rīt šo informāciju, lūdzu, sagatavojiet, Kramiņa kungs, lai pulksten 12.00 varētu to skatīt.

Černaja kungs, jūs ierosinājāt dubultrokādi! Tā tiek akceptēta, jo neviens neiebilda.

Kur ir Ščipcova kungs? Ščipcova kungs ierosina iekļaut darba kārtībā jautājumu par Latvijas Republikas Augstākās padomes darbības kārtību laikā no 4.maija līdz 4.jūlijam. Pirms mēs balsojam, kolēģi, es jūs īsumā informēšu par to, kas jau šodien droši vien ir presē, tā ka jūs laikam esat jau izlasījuši.

Augstākās padomes Prezidijs vakar uzsāka savu sēdi ar diskusiju tieši par šo jautājumu. Ko mēs nolēmām? Mēs nolēmām tā. Lūdzu uzmanību!

1. Juridiskajai pārvaldei jāsagatavo lēmuma projekts par Augstākās padomes darbības izbeigšanas kārtību. Varbūt tas tiks formulēts citādi, bet vakar tā tika nolemts.

2. Tiks izdarīta analīze par visiem mūsu pieņemtajiem lēmumiem. Šeit es domāju statistikas datu analīzi par mūsu pieņemtajiem likumprojektiem, kuri jau ir nonākuši līdz otrajam vai trešajam lasījumam.

Es tagad varu izteikt tikai tur dominējošo domu. Tas vēl nav lēmums, jo ceturtdien Prezidijā atkal šis jautājums tiks skatīts. Jums zināšanai varu pateikt, ka doma ir tāda: mēs regulāras jeb pastāvīgas sēdes varētu beigt 4.maijā. Faktiski tika izteikti divi priekšlikumi. Viens – ka mēs pēc tam sanākam uz plenārsēdi nepieciešamības gadījumā. Taču izskanēja arī citi viedokļi – ka mēs vēl sanāktu uz sēdi divas vai trīs dienas ar tādu nolūku, ja mums šajā laikā sakrājas kādi lēmuma projekti. Taču nav runas par to, ka pēc 4.maija vajadzētu iesākt skatīt kādus likumprojektus pirmajā lasījumā un iziet visas trīs stadijas. Es jums tikai atstāstīju diskusiju raksturu un saturu. Nekāds lēmums netika pieņemts. Ceturtdien šis jautājums tiks apspriests no jauna. Es gandrīz ierosinātu jums, kolēģi, ja kādam ir konkrēti priekšlikumi, iesniegt tos savu komisiju vadītājiem, kuri arī piedalīsies Prezidija sēdē.

Otrs. Ja jums pašiem ir kādi oriģināli piedāvājumi par mūsu darbības sekmēšanu šajā darbības noslēguma posmā, tad varbūt iesniedziet tos lēmuma projekta vai kāda cita ierosinājuma veidā mūsu Juridiskajai pārvaldei.

Taču par Ščipcova kunga jautājumu ir jābalso. Es vēlreiz atgādinu viņa ierosinājumu – “Par Latvijas Republikas Augstākās padomes darbības kārtību laikposmā no 4.maija līdz 4.jūlijam”. Prezidijs šo jautājumu izskatīs ceturtdien. Lūdzu rezultātu. Par – 52, pret – 5, atturas – 33. Iekļauts darba kārtībā, bet, Ščipcova kungs, lai mēs šo jautājumu reāli izskatītu, jums ir jāiesniedz arī lēmuma projekts. Tas ir vienkārši jūsu zināšanai.

Pēdējais balsojums ir par šīsdienas darba kārtības pirmā jautājuma – “Par termiņa uzturēšanās atļauju izsniegšanu personām, kuru uzturēšanās Latvijas Republikā saistīta ar Krievijas Federācijas Bruņoto spēku pagaidu dislokāciju Latvijas Republikā” – translēšanu pa radio. Tāds ir ierosinājums.

Lūdzu, balsojiet par šo ierosinājumu! Rezultātu! 41 – par, 28 – pret, 23 – atturas. Vairākums ir pret translāciju. Līdz ar to nelūgsim translēt.

Bojāra kungs, jūs gan iesniedzāt ārpus mūsu procedūras, taču mums tas tik un tā ir jāizskata. Lūdzu jūsu komentāru!

J.Bojārs: Cienījamie kolēģi! Šis likumprojekts ir jau iesniegts sen, tātad procedūra zināmā mērā ir ievērota, un šis likumprojekts ir divreiz izskatīts Likumdošanas jautājumu komisijā. Tātad mēs esam ņēmuši vērā praktiski visus aizrādījumus, kādus esam saņēmuši, ja tā varētu teikt, pirmā neveiksmīgā lasījuma laikā. Likumprojekts ir pilnībā saskaņots ar kriminālo likumdošanu, ar likumdošanu par vēlēšanām. Bez tam teksts ir padarīts vienkāršāks un saprotamāks. Tagad viss ir jūsu priekšā. Varbūt mēs to varētu plānot uz rītdienu? Pa to laiku mēs pavairosim un izdalīsim deputātiem šo materiālu.

Priekšsēdētājs: Kolēģi Bojār, par procedūru! Iepriekšējie likumprojekti procedūras ziņā zināmu posmu savā gaitā ir noslēguši, turpretī šeit runa ir par šā likumprojekta...

J.Bojārs: ...atjaunošanu darba kārtībā.

Priekšsēdētājs: Nē, tā nevar!

J.Bojārs: Tas jau bija darba kārtībā.

Priekšsēdētājs: Kolēģi Bojār, kurā procedūrā tad ir tāds ieraksts, ka var atjaunot darba kārtībā? Mums šorīt no rīta bija balsojums par balsojuma atcelšanu un par ieslēgšanu darba kārtībā. Mums var būt vienkārši iekļauts darba kārtībā.

J.Bojārs: Lūdzu. Es piekrītu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, vai jums ir šis likumprojekts? Šeit, lūk, ir šis mūsu procedūras apburtais loks. Kamēr dokuments nav iekļauts, tikmēr kanceleja to nepavairo, taču, es domāju, kolēģi, ka mēs laikam ātrāk izšķirsim šo jautājumu, ja izteiksim savu attieksmi, balsojot par Latvijas Republikas likumprojekta “Par vēlēšanu kampaņas finansēšanas noteikumiem” iekļaušanu darba kārtībā.

Lūdzu, deputāts Ābiķis.

Dz.Ābiķis: Es atvainojos par izteicienu, bet, manuprāt, tie ir kārtējie Bojāra kunga triki. Es te runāju ar Likumdošanas jautājumu komisijas pārstāvjiem, un viņi teica, ka nekāds saistošs lēmums komisijā neesot pieņemts.

Otrkārt. Mēs, starp citu, esam pieņēmuši labojumus likumā par sabiedriskajām organizācijām, kas noliedz valsts varas un valsts pārvaldes iestādēm un valsts uzņēmumiem finansēt politiskas darbības. Tātad šis likumprojekts ir pilnīgi bezjēdzīgs, jo mēs par to jau vienreiz esam nobalsojuši citā likumprojektā. Tā, manā izpratnē, ir vienkārši ākstīšanās. Bojāra kungs vienkārši grib tikt tribīnē.

Priekšsēdētājs: Godātais Ābiķa kungs, esiet tik laipns un saņemiet, lūdzu, piezīmi par otra deputāta, konkrēti deputāta Bojāra, iesnieguma nekorektu traktēšanu.

Lūdzu, Bojāra kungs!

J.Bojārs: Es gribu vienīgi paskaidrot, ka Ābiķa kunga aizrādījums juridiski ir galīgi nekompetents, jo mums galvenokārt vēlēšanās startē saraksti, nevis sabiedriskās organizācijas. Tātad saraksti, nevis sabiedriskās organizācijas! Tādējādi tam nav nekāda sakara ar sabiedrisko organizāciju finansēšanu.

Priekšsēdētājs: Kolēģi, lūdzu balsosim par priekšlikumu par Latvijas Republikas likumprojekta “Par vēlēšanu kampaņas finansēšanas noteikumiem” iekļaušanu darba kārtībā un izskatīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu. 49 – par, 12 – pret, 28 – atturas. Bojāra kungs, ar balsu vairākumu jūsu likumprojekts ir iekļauts pirmajā lasījumā.

Kolēģi, vai visi jūsu ierosinājumi ir izskatīti un nobalsoti? Paldies. Sāksim izskatīt mūsu darba kārtību.

Lūdzu, Krastiņa kungs!

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja vietnieks Andrejs Krastiņš.

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi! Sāksim skatīt darba kārtības pirmo jautājumu. (Lēmuma projekts “Par termiņuzturēšanās atļauju izsniegšanu personām, kuru uzturēšanās Latvijas Republikā saistīta ar Krievijas Federācijas Bruņoto spēku pagaidu dislokāciju Latvijas Republikā – Red.) Mēs tikko nobalsojām arī par alternatīva dokumenta iekļaušanu darba kārtībā. Tas ir 435.dokuments. Uz mana dokumenta eksemplāra gan ir rakstīts, ka šo dokumenta projektu ir sagatavojusi Cilvēktiesību un nacionālo jautājumu komisija, bet tā noteikti ir tehniska kļūda. Tā ka mums ir jāizskata abi šie dokumenti un pēc tam balsojot jānosaka, kurš no šiem dokumentiem ir ņemams par pamatu lēmuma pieņemšanai.

Par procedūru, lūdzu!

G.Romašovs: */Par procedūru. Mums izsniegts alternatīvais dokuments Nr.435, uz kura atzīmēts, ka to iesniegusi Cilvēktiesību komisija. Bet mēs komisijā izskatījām pavisam citu dokumentu, kurā bija norma, ka šajā lēmumā jāiekļauj visi, kuri ir dienējuši līdz 1991.gada 21.augustam. Un arī “Dienā” šodien publicēts, ka Tautas frontes frakcija ir izdarījusi tajā izmaiņas. Tāpēc es ierosinu šo alternatīvo lēmuma projektu uzskatīt par nākušu no Tautas frontes frakcijas, nevis no Cilvēktiesību komisijas. Alternatīvajā projektā jāizdara šāda izmaiņa. Lūdzu par to nobalsot./

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Panteļejeva kungs!

A.Panteļejevs: Man ir jāpaskaidro situācija. Romašova kungam zināmā mērā ir taisnība, jo tik tiešām mūsu komisija izvirzīja projektu, kurā bija viena norma attiecībā uz datumu – 1991.gada 21.augustu. Tur 1.1.punktā ir lasāms, ka tikai tie, kuri demobilizējušies pēc tam... Pēc tam frakcijā tika nobalsots par to, ka šis datums tiek izņemts ārā. Līdz ar to šis jūsu rīcībā esošais projekts tiešām de facto ir uzskatāms par Latvijas Tautas frontes izvirzīto variantu. Tomēr sakarā ar to, ka sākās kancelejas organizētie pavairošanas darbi, man ir ļoti jāatvainojas, jo šis vecais virsraksts vēl ir saglabājies. Es neiebilstu, taču nezinu, it sevišķi ņemot vērā to, ka kopijā ir palikusi tikai Cilvēktiesību un nacionālo jautājumu komisija... Es neiebilstu, ka tas tiek interpretēts kā Tautas frontes izvirzītais priekšlikums, tāds, kāds tas tagad ir, nevis mūsu komisijas. Es par to ziņošu, taču darīšu to frakcijas vārdā.

Priekšsēdētājs: Paldies. Dobeļa kungs, lūdzu!

J.Dobelis: Arī es par procedūru. Ja reiz mums ir divi šādi dokumenti, kuri ir stipri līdzīgi, tad acīmredzot ir jāvienojas par to, ka laikam vajadzētu dot vārdu gan vienam, gan otram autoram un pēc tam uzdot jautājumus abiem uzreiz. Tas pats attiecas uz debatēm. Acīmredzot rezultāts varētu būt tāds, ka mēs pēc tam nodibinām kādu grupiņu, kura izstrādātu pēdējo un galīgo variantu. Tad mums atkristu visa liekā laika tērēšana un nevajadzīgās diskusijas.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Cilinska kungs, kāds ir jūsu viedoklis par procedūru? Tātad mēs esam atrisinājuši jautājumu par dokumenta autoriem. Tautas fronte pieteicās un atzinās attiecībā uz otro dokumentu, tā ka uzskatīsim to par Tautas frontes frakcijas dokumentu.

Lūdzu, Cilinska kungs!

E.Cilinskis: Es domāju, ka procedūra varētu būt mazliet citādāka, nekā teica Dobeļa kungs, proti, ziņojumi un jautājumi ir uzdodami atsevišķi par katru dokumentu atbilstošajā secībā. Pēc tam sekotu kopīgas debates un tiktu pieņemts par pamatu viens vai otrs dokuments. Un tad attiecīgais dokuments tiktu izskatīts pa punktiem, tajā varētu izdarīt arī nepieciešamos labojumus, kādā veidā tas būtu vajadzīgs. Tad, protams, vēl paliek jautājums, kurā brīdī par to tiek balsots, taču to jau noteiks tas autors, kura dokuments būs ņemts par pamatu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Tātad mums tiek piedāvātas divas procedūras. Tā kā mums lēmuma pieņemšanas kārtība nav strikti reglamentēta, tāpēc balsosim iesniegšanas kārtībā par abām procedūrām. Pirmā ir Dobeļa kunga versija par vēl vienas komisijas nodibināšanu šajā darba starpposmā, kura pieņemtu vienotu dokumentu. Otra ir Cilinska kunga doma, kurā noteiktas pamatatšķirības, kas nosaka, ka ir jābalso par vienu vai otru dokumentu kā par pamatu.

J.Dobelis: Es atvainojos...

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Dobeļa kungs!

J.Dobelis: Es nepiedāvāju izveidot kaut kādu atsevišķu komisiju. Es vienkārši piedāvāju uzdot kopīgus jautājumus abiem ziņotājiem un kopīgas debates, kuru laikā tad arī noskaidrosies, kā mēs tālāk strādāsim. Mēs nevaram šodien pateikt, ka tikai viens dokuments būs par pamatu. Man ir aizdomas, ka no abiem dokumentiem vajadzēs izveidot kaut ko kopīgu. Vai tā būs atsevišķa komisija vai grupa – tas ir atsevišķs jautājums. Tā ka es nebūt neizvirzu jautājumu par kopīgu komisiju. Es tikai runāju par pašu procedūru.

Priekšsēdētājs: Paldies, Dobeļa kungs! Es vienkārši vadījos pēc jūsu vārdiem par grupiņas izveidošanu, kas veidos kopīgu dokumentu.

Lūdzu, Panteļejeva kungs!

A.Panteļejevs: Es kā ziņotājs par otro jautājumu arī atbalstu Cilinska kunga priekšlikumu un lūdzu balsot par šo Cilinska kunga priekšlikumu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Tātad, godājamie kolēģi, mums ir divi varianti, kuri gan ļoti maz atšķiras, tomēr ir iesniegti atsevišķi. Iesniedzēji ir divi. Sākumā balsosim par Dobeļa kunga priekšlikumu, pēc tam – par Cilinska kunga priekšlikumu, ko atbalsta arī Panteļejeva kungs.

Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par Dobeļa kunga ieteikto procedūru. Lūdzu rezultātu. Par – 19, pret – 18, atturas – 36. Paldies.

Tagad balsosim par Cilinska kunga ieteikto procedūru, ko atbalsta arī Panteļejeva kungs. Lūdzu rezultātu. Par – 53, pret – 2, atturas – 23. Tātad balsu vairākumu ir guvis Cilinska kunga variants, un pēc tā arī skatīsim. Ienākšanas secībā pirmais dokuments, kas mums ir saņemts, protams, ir 364.dokuments. Mums ir arī 396.dokuments. Tā vismaz ir manā mapītē. Cilinska kungs labāk zinās, par kuru dokumentu viņš ziņos, jo iesniegšanas kārtībā viņam ir pirmais ziņojums. Varbūt kāds cits ziņos?

Lūdzu, Cilinska kungs, tik un tā jums ir pirmais ziņojums, bet pēc tam ziņos Panteļejeva kungs. Pēc tam būs jautājumi abiem ziņotājiem, būs kopīgas debates, un tad arī izlemsim par šiem dokumentiem. Tā ka, lūdzu, Cilinska kungs, vispirms pasakiet numuru, par kuru dokumentu jūs ziņosit.

E.Cilinskis: Cienījamie deputāti! Par dokumenta numuru. Tātad “Satversmes” frakcija iesniedza 364.dokumentu. Pēcāk jau pēc šā jautājuma pirmās izskatīšanas Cilvēktiesību un nacionālo jautājumu komisijā “Satversmes” frakcija piekrita diviem strīpojumiem, proti, 364.dokumenta 6.punktā un 1.7.punktā, samazinot radinieku loku, uz ko tas attiecas. Līdz ar to radās 396.dokuments, kas atšķiras no 364.dokumenta tikai par diviem strīpojumiem, kas tika akceptēti pēc Cilvēktiesību un nacionālo jautājumu komisijas lūguma, turklāt varbūt arī pamatoti... Tādējādi es lūgtu jūs izskatīt 396.dokumentu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vai godājamajiem kolēģiem ir iebildumi? Nav. Lūdzu, Cilinska kungs, mēs gaidām jūsu ziņojumu!

E.Cilinskis: Cienījamie deputāti! Jautājums par šeit dzīvojošo iedzīvotāju statusu faktiski ir diskutēts jau diezgan sen, un faktiski kopš šīs Augstākās padomes sasaukšanas šeit tika piedāvāti dažādi risinājumi.

Jau līdz ar lēmumu, kurš atjaunoja pilsoņu tiesības Latvijas Republikas pilsoņiem, mēs noskaidrojām vienu – lielāko – iedzīvotāju daļu. Tātad Latvijas Republikas pilsoņu statuss jeb pilsoņu tiesības tika atjaunotas.

Vēlāk tika pieņemts likums “Par Iedzīvotāju reģistru”, kurš fiksēja gan šeit dzīvojošos Latvijas Republikas pilsoņus, gan arī šeit dzīvojošās personas, kuras nav Latvijas Republikas pilsoņi. Tanī pašā laikā, fiksējot šīs personas, viņām pasēs tika iespiests personas kods, taču šis personas kods nekādā ziņā nenozīmē tādu vai citādu statusu šīm personām. Šis statuss būtu jānosaka vēlāk.

Par to liecina arī likums “Par ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā”. Šis likums stājās spēkā 1992.gada 1.jūlijā un ir piemērojams ārvalstniekiem un bezvalstniekiem, kuri ieceļo Latvijas Republikā pēc šā likuma spēkā stāšanās. Taču lēmuma par šā likuma spēkā stāšanos 2.punktā ir sacīts: “Noteikt, ka ārvalstniekiem un bezvalstniekiem, kuri līdz šā likuma spēkā stāšanās brīdim ir ieguvuši pastāvīgo pierakstu Latvijas Republikā, viņu statusu un uzturēšanās kārtību noteiks īpaši likumdošanas akti un starpvalstu līgumi.” Tātad īpaši likumdošanas akti. Tāpēc Augstākajai padomei ir jāsāk regulēt jautājumu par šeit dzīvojošo ārvalstnieku tiesisko statusu. Faktiski tā rezultātā ir jāpanāk situācija, ka katram šeit dzīvojošajam un katrai personai, kas šeit uzturas, ir tāds vai citāds tiesiskais statuss, proti, vai nu viņš ir Latvijas Republikas pilsonis, vai viņam ir pastāvīgās uzturēšanās atļauja, vai viņam ir termiņa uzturēšanās atļauja, vai arī viņš šeit ir iebraucis ar vīzu. Tādējādi nekāda uzturēšanās bez šiem dokumentiem Latvijas Republikā nebūtu pieļaujama.

Tātad par pilsoņiem un acīmredzot arī par vīzām mēs esam noskaidrojuši šo jautājumu. Un tagad šis frakcijas “Satversme” iesniegtais lēmums ir mēģinājums noskaidrot to personu loku, kurām šeit būtu dodamas termiņa uzturēšanās atļaujas. Tas faktiski nozīmē, ka vairākums šo cilvēku šeit, Latvijā, ilgstoši palikt nevarētu un viņiem Latvija tādā vai citādā termiņā būtu jāatstāj.

Nākamais. Protams, vēlāk tiktu pieņemts lēmums vai likums par pastāvīgajām uzturēšanās atļaujām un tiks arī noteikta kārtība, kādā veidā un kādos gadījumos ir iespējams no termiņa uzturēšanās atļaujas pāriet uz pastāvīgo uzturēšanās atļauju. Tā ka viss šis jautājums galīgi var tikt atrisināts tad, kad būs pieņemti visi šie likumdošanas akti.

Kāpēc šis jautājums nevarēja tikt atlikts līdz Saeimas vēlēšanām, kā tas varbūt sākumā varēja likties loģiski un pareizi? Pirmām kārtām jau tāpēc, ka radās problēma ar tā sauktajām keča mājām jeb Krievijas Bruņoto spēku īpašumā esošajām vai bijušajām mājām. Par šo māju statusu ir diezgan grūti spriest. Tās it kā tiek pārņemtas pašvaldību īpašumā, bet šur tur arī netiek pārņemtas. Problēmas ir arī ar šīm personām, kas šajās mājās dzīvo, proti, tas attiecas tikai uz personām, kas nav Latvijas Republikas pilsoņi. Pilsonības un imigrācijas departaments saskaņā ar Latvijas likumdošanu uzskata, ka šīs mājas un šīs personas pieskaitāmas pie tādām, kas ir pierakstītas karaspēka daļās, turpretī Juridiskajai pārvaldei ir citāds traktējums. Šobrīd šīm personām pasē tiek iespiests apaļais zīmogs, kuru iespiež Pilsonības un imigrācijas departaments, lai gan faktiski šis apaļais zīmogs nenosaka šīm personām nekādu tiesisko statusu, jo tas nekur likumdošanā nav noteikts. Un šo personu neskaidrais tiesiskais statuss ir viens no tiem iemesliem, kāpēc mēs šobrīd iesniedzam šo lēmuma projektu.

Tanī pašā laikā, sākot risināt šo jautājumu, radās doma: kāpēc, piemēram, kāds atvaļināts virsnieks, kurš dzīvo šajā tā sauktajā keča mājā, varētu paņemt termiņa uzturēšanās atļauju, bet otrs tieši tāds pats atvaļināts virsnieks, kurš gadījuma pēc pirms viena gada ir apmainījis dzīvokli un ir pārcēlies uz dzīvi citā mājā, būtu reģistrējams parastajā kārtībā kā Latvijas iedzīvotājs? Faktiski nekādas īpašas atšķirības starp šīm personām nav, un tas būtu vienkārši netaisnīgi, ja mēs mēģinātu izkļūt no situācijas tādā veidā.

Un tāpēc frakcija “Satversme” nolēma, ka ir nosakāms to personu loks, kurām piešķiramas termiņa uzturēšanās atļaujas. To nosaka šā lēmuma projekta 1.punkts, proti, ka termiņa uzturēšanās atļaujas piešķiramas šīm personām... Par to jūs paši varat izlasīt, tāpēc es nestāstīšu, kas ir rakstīts lēmumā.

Tālāk. Nākamajos punktos ir noteikts, kādas ir šo personu tiesības tajā periodā, kad tās ir saņēmušas šo termiņa uzturēšanās atļauju.

Par šiem jautājumiem, protams, var diskutēt, un ir iespējams, ka var būt arī citas redakcijas, sākot no 2. līdz 5.punktam.

Attiecībā uz 6.punktu. 6.punktā ir noteikts, ka šā lēmuma nosacījumi nav attiecināmi uz Latvijas Republikas pilsoņiem, izņemot personas, kuras šā lēmuma spēkā stāšanās brīdī atrodas bijušās PSRS Bruņoto spēku aktīvajā dienestā. Tas tātad attiektos uz personām, kuras šobrīd vēl joprojām ir aktīvajā dienestā. Taču tas ir diskutabls jautājums, tāpēc man tika norādīts un arī frakcijā tika runāts, ka faktiski attiecībā uz Latvijas Republikas pilsoņiem nekur nekas nav noteikts, ka līdz ar to, ka viņi atrodas citas valsts bruņotajā dienestā, viņi zaudētu savas pilsoņa tiesības, un tāpēc droši vien šis palīgteikums varētu tikt svītrots. To varētu izšķirt arī plenārsēdē.

7.punkts attiecas uz tām personām, kuras ir Latvijas Republikas pilsoņu ģimenes locekļi. Tātad līdz ar to šīs personas uzturēšanās atļauju varētu saņemt saskaņā ar Latvijas Republikas likumu “Par ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā”. Tātad vispirms viņi saņemtu termiņa uzturēšanās atļauju, tad tiktu pagarināta termiņa uzturēšanās atļauja un tā tālāk, bet vēlāk tiktu izsniegta pastāvīgā uzturēšanās atļauja.

8.punkts uzdod pašvaldībām apzināt minētās personas un minēto personu dzīvojamās telpas. Protams, šeit vairs nevarētu būt runa par 1.maiju, jo šis termiņš ir nokavēts, tāpēc tas būtu pagarināms uz vēlāku laiku.

Un visbeidzot šā lēmuma projekta 9.punktā ir paredzēti attiecīgi normatīvie akti, kuri būtu sagatavojami vai izmaināmi Ministru padomē saskaņā ar šā lēmuma pieņemšanu.

Tas tad arī ir viss, ko es gribēju pateikt par šo lēmuma projektu. Es uzskatu, ka to ir iespējams ņemt par pamatu, lai gan, protams, par atsevišķiem pantiem, tajā skaitā arī par to personu loku, uz kuru šis lēmuma projekts attiecas, ir iespējams diskutēt, jo šobrīd mēs katrā ziņā nenosakām šo statusu visām personām. Un, ja mēs šobrīd piešķirtu termiņa uzturēšanās atļaujas ierobežotākam personu lokam, tad tas nekādā ziņā nenozīmē, ka Saeima vēlāk nevarētu paplašināt to personu loku, kurām piešķiramas termiņa uzturēšanās atļaujas.

Priekšsēdētājs: Paldies, Cilinska kungs! Tātad, kā mēs nolēmām, nākamais ziņos Panteļejeva kungs par alternatīvo dokumentu, bet pēc tam tiks uzdoti jautājumi abiem ziņotājiem. Tā ka ir lūgums pierakstīties sekretariātā jautājumu uzdošanai, atzīmējot arī to, tieši kuram no ziņotājiem jūs vēlaties uzdot jautājumus, jo citādi mums būs neliela nesaprašanās.

Lūdzu, Panteļejeva kungs!

A.Panteļejevs: Cienījamais priekšsēdētāj, cienījamie klātesošie! Es domāju, ka abi šā dokumenta autori vairāk vai mazāk domā par vienu un to pašu mērķi. Un šis mērķis ir saistīts ar to, lai sakārtotu tiesiskās attiecības mūsu Latvijas Republikā, lai galu galā stimulētu tās dekolonizāciju. Jautājums ir tikai par to, ko mēs saprotam ar šiem jēdzieniem un kā, ar kādām metodēm mēs to gribam veikt.

Vispirms es gribu precizēt pamatatšķirību, kas ir starp abiem mūsu dokumentiem. Protams, jebkuru lēmumu ar vairāku grozījumu palīdzību var pārvērst par citu lēmumu, arī par pilnīgi pretēju lēmumu. Protams, teorētiski pastāv iespēja, ka, pieņemot par pamatu jebkuru lēmumu, ļoti ilgi ar to mokoties plenārsēdē, var dabūt gluži citu lēmumu. Tomēr ir kaut kādas atšķirības, kas nosaka to, ar kuru starta punktu mums būtu labāk sākt.

Konkrēti tajā lēmuma projektā, kas pašlaik faktiski skaitās Tautas frontes frakcijas lēmuma projekts, pamatatšķirības ir tādas, ka, pirmkārt, šis lēmuma projekts tiešām stingri tiek attiecināts tieši uz militārpersonām, samazinot to civilpersonu loku, kas neviļus “Satversmes” projektā ir piesaistītas šim militārpersonu izvešanas procesam. Mēs uzskatām, ka, neraugoties uz to, ko Cilinska kungs šeit teica, ka šeit tiek runāts par ļoti plašu personu loku un par viņu izvešanu, no šā lēmuma konteksta skaidri redzams, ka tas ir saistīts ar Bruņoto spēku izvešanu, jo arī termiņa uzturēšanās atļaujas izsniegšanas termiņš ir ar to saistīts. Līdz ar to mēs uzskatām, ka mums tiešām ir jāierobežo šis lēmums ar tām civilpersonām, kas ir tieši saistītas ar militārpersonām. Šeit ir kvalitatīva atšķirība mūsu definējumā no tā definējuma, kas ir “Satversmes” projektā, kur šis civilpersonu loks ir daudz plašāks. Tā ir pirmā atšķirība.

Otra atšķirība ir tā, ka mūsu lēmuma projektā arī juridiskās vai tiesiskās sekas ir definētas nedaudz citādi, kā tas ir izdarīts “Satversmes” projektā. Mūsu projekta pamatuzdevums ir ieviest kārtību, sakārtojot šo situāciju, kas pašlaik valda republikā, un caur termiņa uzturēšanās atļauju ļaut Iedzīvotāju reģistram iegūt pilnu informāciju par visām tām personām, kas uzturas Latvijas Republikā, taču tiesiskās sekas no šīs termiņa uzturēšanās atļaujas ir saistītas tikai ar likuma piemērošanu. Mēs nepieļaujam tādu situāciju, kāda zināmā mērā ir izveidojusies “Satversmes” projektā, kur ar lēmuma normām tiek regulētas likuma normas. Tas, piemēram, attiecas uz darba likumdošanas kodeksu un dzīvokļu kodeksu. Mēs šajā gadījumā 3.punktā pieļaujam tikai vienu atsauci uz spēkā esošu likumu, bet nekur ar lēmumu neieviešam kaut kādus tiesiskus regulējumus, kuri būtu pretrunā ar spēkā esošo likumdošanu vai nebūtu atrunāti ar spēkā esošo likumdošanu.

Līdz ar to šīs ir divas kvalitatīvas atšķirības. Pirmā ir personu loks. Tātad tikai tās civilpersonas, kas tiešām ir saistītas ar militārpersonām, tas ir, tās civilpersonas, kuras ir civiltiesiskās attiecībās ar militārpersonām un ir viņu ģimenes locekļi. Tātad tikai civiltiesiskā nozīmē, nevis asinsradinieki vai kaut kādi citi cilvēki, kas kaut kādā veidā iebraukuši kopā ar tiem, bet tikai ģimenes locekļi, kuri dzīvo kopā ar šīm militārpersonām un viņiem ir kopēja saimniecība, tas ir, civiltiesiskā nozīmē ir viņu ģimenes locekļi.

Kāpēc te ir tāds pamatojums? Lūk, kāpēc! Ja mēs pieskaramies problēmai par dekolonizāciju, tad mēs ļoti bieži lietojam šo jēdzienu. Taču ir ļoti būtiski lai, lietojot jēdzienu “dekolonizācija”, mēs īstenībā saprastu, kas tas ir. Starptautiskajā praksē pazīst vienu dekolonizācijas veidu, un šis viens dekolonizācijas pamatprincips ir tāds, ka nav vienpusējas dekolonizācijas. Dekolonizācija vienmēr ir abpusēja, jo pats sevi neviens nevar dekolonizēt. Neviena valsts pati sevi nevar dekolonizēt, tāpat kā Minhauzens pats sevi nevar izvilkt no purva aiz matiem. Dekolonizācija vienmēr ir process, kas zināmā mērā varbūt ir starptautisko organizāciju vai starptautiskā spiediena rezultātā panākta vienošanās starp bijušo kolonizatorvalsti un valsti, kas ir bijusi kolonizēta. Un tikai šāda divpusēja vienošanās ir dekolonizācija.

Ja Cilinska kungs apgalvo, ka šie cilvēki, kuriem viņš dod termiņa uzturēšanās atļauju, būs spiesti aizbraukt pēc gada, tad viņš a priori maldina cilvēkus, tāpēc ka nevienu cilvēku mēs nevarēsim izsūtīt, ja nebūs valsts, kas viņus ir gatava pieņemt, – šinī gadījumā, ja Krievija nav gatava uzņemties atbildību par kaut kādu cilvēku kontingentu. Tad jūs viņus nekad nevarēsit piespiest ne pēc kādiem starptautiskajiem principiem pamest šo valsti.

Līdz ar to, ja mēs tiešām runājam par dekolonizāciju, tad mums ir jārunā par tādu normu izvirzīšanu, kas pašreizējā posmā ir reāli panākama arī mūsu sarunās ar Krieviju. Un šajā ziņā mūsu sagatavotais lēmums vairāk vai mazāk atbilst tām kontūrām, kādas ar ļoti lielām grūtībām ir panāktas pašreizējās sarunās ar Krieviju. Pašreizējās sarunās ar Krieviju tā principā ir jau gatava akceptēt, ka tā uzņemas atbildību par militārpersonām un par viņu ģimenes locekļiem (tieši par ģimenes locekļiem, kā es jau teicu, civiltiesiskā nozīmē, bet nevis par visiem attiecīgajiem radiniekiem) karaspēka izvešanas gadījumā.

Jau izvirzās papildu motīvs, kas faktiski mums vakar frakcijā parādījās, jo mūsu līgumā ir paredzēts ar Krieviju runāt arī par tām demobilizētajām militārpersonām, kas ir demobilizējušās pēc 1991.gada 21.augusta. Vakar frakcijas balsojuma rezultātā šī norma tika paplašināta, bet es domāju, ka tā ir viena no normām, pie kuras mēs plenārsēdē varētu atgriezties un par kuru būtu jānobalso. Es zinu, ka arī valsts ministram ir savs viedoklis šinī jautājumā – vai mēs 1.1.punktu atstājam tādā redakcijā, kādā tas ir tagad, vai šī norma tomēr ir atgriežama lēmumā tāda, kāda tā bija iepriekšējā Cilvēktiesību un nacionālo jautājumu komisijas priekšlikumā. Par to mēs varēsim šeit nobalsot. Tomēr būtība katrā ziņā šeit ir skaidra, un tās pamats ir šie rezultāti, kas ir panākti ļoti grūtās sarunās ar Krieviju, izmantojot arī starptautisko spiedienu un plus vēl pāris papildu soļu, ka, pieņemsim, tas varētu attiekties arī uz iepriekš demobilizētām militārpersonām. Tādējādi tas varētu būt pieteikums arī uz priekšdienām, bet kuru tajā pašā laikā pagaidām paturēs šajā dokumentu kontekstā. Proti, tas ir saistīts ar civilpersonām, kas ir tieši saistītas ar bijušajām vai esošajām militārpersonām.

Bez tam tīri psiholoģiski un politiski ir vēl viens motīvs, ko es lūgtu jūs pārdomāt, pirms jūs izšķiraties par balsojumu. Es atkārtoju vēlreiz – vai nu jūs gribat vai ne, bet šis dokuments savā kontekstā ir saistīts ar Bruņoto spēku izvešanu. Šis pants pastāv arī “Satversmes” projektā, kur tas ir skaidri pateikts.

Un tagad ir tāds jautājums. Ja mēs Krievijas armijas izvešanu saistīsim ar ļoti lielu daudzumu civilpersonu, tad objektīvi dosim papildu trumpjus tiem Krievijas spēkiem, kuri vēlas bremzēt armijas izvešanu. Mēs objektīvi dosim iemeslu arī Rietumeiropas valstīm mazināt savu spiedienu attiecībā uz Krieviju par armijas izvešanu, jo Krievija pateiks: ziniet, mums vairs nav tikai tāda problēma, kur likt armiju un viņu ģimenes locekļus, bet tagad, redziet, sakarā ar viņu lēmumu, te vēl un vēl piepulcējas tik daudz civilpersonu! Un tas vienkārši būs papildu faktors, kas dos papildu politiskos argumentus, lai apturētu armijas izvešanu, ja mēs neapdomīgi palielināsim to civiliedzīvotāju skaitu, kurus saistām ar šo armijas izvešanas procesu, kā tas pašlaik faktiski ir izdarīts šajā dokumentā un tiek vēl citur darīts.

Kāpēc tas šodien tiek darīts? Vēl viens beidzamais paskaidrojums. Es esmu pilnīgi vienisprātis ar Cilinska kungu, ka mums tuvākajā laikā ir jānoregulē to personu tiesiskais statuss, kuras nav Latvijas Republikas pilsoņi. Tas nozīmē, ka ir jāizšķir jautājums par to, kur un kādā veidā te var uzturēties, saņemot vai nu pastāvīgo uzturēšanās atļauju, vai arī termiņa uzturēšanās atļauju.

Kā Cilvēktiesību un nacionālo jautājumu komisijas pārstāvis es gribu teikt, ka pamatos uzturēšanās atļauja ir saistīta ar zināmām tiesiskajām sekām, kas ierobežo vai papildina cilvēktiesības, un tas ir jāregulē ar likuma palīdzību. Pamatā ar likuma palīdzību! Es domāju, ka viss šis civilpersonu loks, viņu tiesības un ierobežojumi tiks regulēti ar likuma palīdzību. Ja mēs izmantojam šo lēmumu, tad tikai tāpēc, ka skaram to personu loku, kurš ir saistīts ar militārpersonām un ar armijas izvešanu, tātad to personu loku, kurš ir atrunāts vai tiks atrunāts līgumā starp Krieviju un Latviju. Tas mums šinī gadījumā dod it kā papildmotīvus risināt šo jautājumu ar lēmuma palīdzību. Visu pārējo personu tiesību jautājumus, protams, mēs varēsim regulēt tikai ar likumu, nevis ar lēmumu palīdzību. Tāds ir mans uzskats.

Līdz ar to es aicinu par pamatu izraudzīties mūsu izstrādāto lēmuma projektu. Te, protams, mēs varētu runāt vēl par labojumiem. Arī Cilinska kungs piekrīt, ka ir daži punkti, par kuriem acīmredzot būs priekšlikumi, kas mums būs jāapstrādā un par ko būs jānobalso. Taču, ņemot par pamatu šo, mēs tomēr izšķiramies par tādu konceptuālu pieeju, ka mēs šeit ierobežojam civilpersonu loku tikai ar tām personām, kuras ir saistītas konkrēti ar Bruņotajiem spēkiem. Paldies.

Priekšsēdētājs: Paldies. Tātad līdz pārtraukumam ir atlikušas 13 minūtes, bet mēs sāksim jautājumu uzdošanu. Abiem ziņotājiem jābūt šeit tribīnes tuvumā, arī jautājumi bieži vien būs abiem. Es vēl atgādināšu, ka pulksten 12.00 mēs esam nobalsojuši, ka skatīsim pavisam citu dokumentu.

Tātad Matvejeva kungs pirmais uzdos jautājumu abiem ziņotājiem. Jautājumu Cilinska kungam uzdos Zaļetajeva kungs, bet Panteļejeva kungam – Dineviča kungs. Lūdzu.

K.Matvejevs: */Acīmredzot vispirms jautājums Cilinska kungam. Esiet tik labs un pasakiet, kāds personu daudzums skaitliskā izteiksmē nokļūst jūsu piedāvātā lēmuma varianta ietekmē? Protams, nosauciet tikai orientējošu skaitli, ja precīzi pateikt nevar./

E.Cilinskis: Es šobrīd nevaru atbildēt uz šo jautājumu. Man nav tādas informācijas, kāds tas cilvēku loks ir.

K.Matvejevs: */Acīmredzot vajadzētu censties paskaitīt. Tas būtu prātīgi. Vai jūs uzskatāt, ka šīs iedzīvotāju masas lielākajai daļai būtu jāpamet Latvija?/

E.Cilinskis: Jā.

K.Matvejevs: */Vai jūs nedomājat, ka tas destabilizēs politisko situāciju? Ne tikai politisko, bet arī Latvijas Republikas ekonomisko situāciju?/

E.Cilinskis: Es domāju, ka šis jautājums neattiecas uz šā apskatāmā jautājuma saturu.

K.Matvejevs: */Bet ar pieņemto lēmumu sekām tomēr ir jārēķinās. Paldies.

Ja iespējams, vēl jautājums Panteļejeva kungam. Esiet tik labs, atbildiet, vai jūsu izklāstītais variants, ko iesniegusi Tautas frontes frakcija, paredz, ka personas, kas nokļūst šī lēmuma ietekmē tieši pēc šī varianta, var cerēt uz savu dzīvokļu privatizēšanu?/

A.Panteļejevs: Es domāju, ka jā, tāpēc ka tur, pirmkārt, ir divi momenti, par kuriem es gribētu teikt. Es atbildēšu uz pirmo jautājumu, ja valsts ministrs mani pareizi šodien informēja. Šinī variantā ir paredzēts, ka izbrauks 250 000 cilvēku, bet manā variantā (bez šā 21.augusta) ir aptuveni 75 000 cilvēku. Tas vienkārši ir precizējums.

Attiecībā uz dzīvokļu privatizāciju es domāju, ka tas ir jautājums, kas saistīts ar likumdošanu par dzīvokļu privatizāciju, tāpēc man grūti pašlaik pateikt, kā tas tur tiek regulēts. Es diemžēl nevaru atbildēt uz šo jautājumu.

K.Matvejevs: */Bet vai sertifikātus viņi saņems?/

A.Panteļejevs: Es domāju – jā, jo Sertifikātu likumā tas nav paredzēts. Tur sertifikātam ir speciāla anketa, kur ir redzami visi rēķini, kā jūs esat strādājuši, un tā tālāk. Turklāt, redziet, tur ir vēl viena lieta, un es gribu šo vienu lietu paskaidrot. Es domāju, ka tā ir kopēja gan mūsu projektam, gan arī Cilinska kunga projektam. Cilinska kungs gan teica, ka, viņaprāt, lielākā daļa cilvēku aizbrauks, taču šī gada uzturēšanās atļauja vēl nebūt nenozīmē, ka pēc gada šis cilvēks obligāti aizbrauks.

Mūsu 1.3.punktā ir runāts par civilpersonām, kuras ir pierakstītas PSRS Bruņoto spēku karaspēka daļās, tā sauktajās keča mājās. Sakarā ar to, ka tagad par šīm “keča” mājām ir šausmīgas neskaidrības un ka šie cilvēki staigā ar pasēm, kurās ir šie apaļie zīmogi, kas ierobežo viņu darbības, iebraukšanas, izbraukšanas un visādas citas tiesības, mēs gribam, lai šīm civilpersonām pašlaik uz gadu tiek iedotas uzturēšanās atļaujas, kas faktiski nozīmē pilnībā legalizēt uz gadu viņu stāvokli Latvijā. Uz gadu viņi tiek pilnīgi legalizēti un darbojas šeit kā cilvēki, kas atrodas šinī teritorijā, ar visām no tā izrietošām sekām. Un šā gada laikā, es ceru, ka attiecībā uz “keča” mājām beidzot būs ieviesta kaut kāda skaidrība par to, kā, kas un ko ir pārņēmis, kā kurš ir nokļuvis šajā “keča” mājā. Un pēc tam daļa no šiem cilvēkiem saņems pastāvīgās uzturēšanās atļaujas.

K.Matvejevs: */Pateicos. Tā ir būtiska piezīme. Vēlreiz pateicos, tomēr gribu uzsvērt, ka “keča” māju apdzīvotāji ir niecīga daļa no tām personām, kuras nokļūst šī lēmuma ietekmē. Tas ir ļoti mazs procents.

Un ar jūsu atļauju vēl viens jautājums. 1.punkta 2.apakšpunkts nosaka ģimenes locekļu loku. Esiet tik labs, paskaidrojiet, kā būs tad, ja, teiksim, bijušajam karavīram līdzās dzīvo arī mazbērni un mazmazbērni? Pēc hronoloģijas arī tā var būt. Vai arī viņi nokļūst lēmuma iedarbības sfērā?/

A.Panteļejevs: Mums 1.2.punkts ir jāuzraksta atbilstoši Civillikumam. Ja tas te nav precīzi formulēts, tad esmu gatavs uzklausīt jūsu priekšlikumus, tā kā Civillikumā tiek definēts, kas ir ģimenes locekļi, – tie, kam ir kopēja saimniecība. Tas ir tiesu procesā pazīstams definējums, un tas tiek skaidrots, kā tas ir.

K.Matvejevs: */Pat trešajā, ceturtajā paaudzē? Paldies. Bet, lūk, ja veidojas tāda varbūt nedaudz drūma aina, ka bijušais virsnieks nomirst, tad viņa ģimenes locekļi neiegūst tik bēdīgu statusu, kādu viņiem lēmums paredz? Kā tad iznāk? Virsnieks miris, tas ir bijušais virsnieks. Vai jūs nebaidāties izprovocēt pašnāvību vilni bijušo virsnieku vidū?/

A.Panteļejevs: Pēc situācijas tā ir, taču es ceru ...

Priekšsēdētājs: Es atvainojos, Panteļejeva kungs, man liekas, jums uz šādiem jautājumiem nav jāatbild. Visiem ir skaidrs, ar kādu nolūku Matvejeva kungs šādus jautājumus uzdod.

K.Matvejevs: */Pateicos. Esmu apmierināts ar informācijas saturu./

Priekšsēdētājs: Jā, tas ir pilnīgi pareizi! Ļoti labi! Zaļetajeva kungs arī ir kaut kur tuvumā. Zaļetajeva kungs, izrādās, arī uzdos abiem ziņotājiem jautājumus. Un pēc tam Dineviča kungs jautās arī abiem ziņotājiem.

S.Zaļetajevs: */Vispirms man ir jautājums Cilinska kungam. Vai ir analizēta piedāvātā projekta atbilstība 4.maija Deklarācijai, kurā tika dotas garantijas Latvijā dzīvojošajiem iedzīvotājiem?/

E.Cilinskis: Es neredzu, ka būtu pretrunas šajā lēmumā ar 4.maija Deklarāciju.

S.Zaļetajevs: */Otrais jautājums. Mums rokās ir divi Augstākās padomes Juridiskās pārvaldes atzinumi. Divi atzinumi. Viens datēts 30.martā, otrs – 15.aprīlī. Vai jūs nevarētu atbildēt uz visiem iebildumiem, kas tajos formulēti? Es biju cerējis dzirdēt to jūsu ziņojumā. Ne projekta pārstāstījumu, bet tieši konkrētas atbildes uz izteiktajiem iebildumiem. Es nezinu, tagad gan laikam atbilde uz visām šīm iebildēm būtu pārāk gara. Varbūt jūs varat to izdarīt īsi vai arī savā noslēguma runā? Es saprotu, ka tie nav politiski, bet juridiski iebildumi, bet tomēr uz tiem jāatbild./

E.Cilinskis: Esmu gatavs atbildēt uz šiem iebildumiem galavārdā, jo tas patiešām prasītu daudz laika. Domāju, ka liela daļa no tiem ir tieši politiska rakstura iebildumi.

S.Zaļetajevs: */Paldies. Un nākamais jautājums. Jūs stāstījāt par tā sauktajās keča mājās dzīvojošajiem, un ka par tiem ir divi viedokļi. Viens ir Pilsonības un imigrācijas departamenta viedoklis par šo “keča” namos dzīvojošo statusu, un otrs – Juridiskās pārvaldes viedoklis. Taču jūs, cik man zināms, esat tās komisijas priekšsēdētājs, kas zināmā mērā kontrolē Pilsonības un imigrācijas departamentu. Man, dabiski, interesē jūsu personiskais viedoklis par šo problēmu./

E.Cilinskis: Manu personisko viedokli norāda arī šis lēmuma projekts. Mans viedoklis ir tāds, ka šīm personām ir jābūt skaidram statusam, proti, šīm personām šobrīd ir jāsaņem termiņa uzturēšanās atļaujas, izņemot tās personas, kuras šajās tā sauktajās keča mājās dzīvo un nav bijušas nekādā sakarā ar PSRS Bruņotajiem spēkiem. Un tādas šīs personas arī ir šobrīd. Tās būtu reģistrējamas Iedzīvotāju reģistrā parastajā kārtībā.

S.Zaļetajevs: */Un vai jūs esat pūlējies panākt, lai Pilsonības un imigrācijas departaments kaut kādā veidā izpildītu lēmumu? Jo departaments absolūti atsakās reģistrēt pat tos, kuriem nav un nav bijis nekāda sakara ar Bruņotajiem spēkiem./

E.Cilinskis: Attiecībā uz tiem, kuri dzīvo šajās “keča” mājās un kuri nav bijuši saistībā ar Krievijas Bruņotajiem spēkiem. Departaments principā man ir atbildējis, ka tur šos cilvēkus reģistrē. Cik tas ir bijis manās iespējās, attiecībā uz šiem cilvēkiem es esmu darījis to – jo uzskatu to par vajadzīgu –, lai viņus reģistrētu. Taču, tā kā šobrīd trūkst ļoti konkrētas un strikti noteiktas likumdošanas, tad es domāju, ka šā lēmuma pieņemšanas gadījumā (ja tas ir nepieciešams) mēs varam tur ielikt vēl īpašu atrunu gan vienā, gan otrā projektā par šādām personām. Un tad šo jautājumu varēs nokārtot.

S.Zaļetajevs: */Paldies. Un pēdējais jautājums par apatrīdiem, tām personām, kuras iekļautas mūsu lēmumā. Starp tiem, bez šaubām, ir kā Krievijas pilsoņi, tā personas, kas uz šo brīdi ir bez pilsonības. Jūs tikko teicāt, ka paredzēta kaut kāda viņu izraidīšana no valsts. Kādā veidā tas tiks izdarīts? Kāds būs viņu liktenis, piemēram, pēc gada?/

E.Cilinskis: Manuprāt, Latvijā dzīvojošie bijušās PSRS pilsoņi nav uzskatāmi par apatrīdiem, bet to jau nenosaka... To regulēt nav šā lēmuma projekta uzdevums.

S.Zaļetajevs: */Labi. Ja atļausit, es Panteļejeva kungam.../

Priekšsēdētājs: Jā, Zaļetajeva kungs, es tikai palūgšu precīzāk un īsāk formulēt jautājumus, lai arī Dineviča kungam rastu iespēju uzdot referentiem jautājumus. Lūdzu, uzdodiet Panteļejeva kungam jautājumu! Es domāju, ka pilnīgi pietiks ar vienu. Turpmāk arī visi citi uzdos pa vienam jautājumam katram.

Lūdzu, Zaļetajeva kungs!

S.Zaļetajevs: */1.2.punkts. Šeit rakstīts: “... laulātam draugam, pat tajos gadījumos, ja laulība šķirta... ģimenes locekļiem, kas dzīvo kopā...” Es ne sevišķi labi saprotu, kurus var uzskatīt par tādiem laulātiem draugiem, kas ir šķirti, bet dzīvo kopā? Vai tas attiecas arī uz tiem, kuri pēc laulības šķiršanas dzīvo atsevišķi?/

A.Panteļejevs: Diemžēl šis formulējums ir ņemts no Juridiskās pārvaldes sniegtā Prezidija skaidrojuma attiecībā uz reģistru, kur ir ietverta šī norma par tiem, kuru laulība ir šķirta. Tas attiecas uz tiem šķirtajiem laulātajiem, kuri arī nedzīvo kopā.

S.Zaļetajevs: */Tajā dokumentā, uz kuru jūs balstāties, ir tāds formulējums, taču tas attiecas tikai uz tādiem ģimenes locekļiem, kuri Latvijā ir ieradušies sakarā ar karadienestu. Šeit šī piebilde ir svītrota, tādēļ norma attiecas uz visiem, neatkarīgi no tā, kādā veidā ģimenes loceklis ir kļuvis par karavīra ģimenes locekli. Vai jūs nevarētu paskaidrot, kāpēc projektā izdarītas tādas izmaiņas, jo atbilstoši tām mainījusies arī 1.2.punkta jēga?/

A.Panteļejevs: Es domāju, ka šķirtajiem laulātajiem nav tīri ētiski jautāt, kādā veidā šie cilvēki ir saistījušies – vai viņi ir atbraukuši kopā vai nav atbraukuši kopā. Manuprāt, tas fakts, ka viņi ir civiltiesiskās attiecībās, lūk, tas ir pamats, bet nevis šī priekšvēsture, vai viņi ir vienā kupejā atbraukuši vai divus vilcienus vēlāk. Es neredzu tam sevišķa pamata. Tur būs grūti noskaidrot šo definīciju.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Dineviča kungs. Jums ir viena minūte laika.

J.Dinevičs, valsts ministrs: Man gan ir divi jautājumi, bet es ceru, ka tur var atbildēt ar “jā” vai “nē”. Abiem ziņotājiem man ir tāds jautājums. Jeļcina kungs un Gračova kungs principā ir devuši rīkojumu apturēt armijas izvešanu. Armija no Latvijas patlaban iet ārā tik un tā. Abiem jautājums: ja tiks pieņemts šāds lēmums, kā jūs domājat, vai armijas izvešana faktiski tiks apturēta vai netiks?

E.Cilinskis: Domāju, ka ne.

A.Panteļejevs: Es ceru, ka tādā gadījumā, ja tiks pieņemts mūsu lēmums, tad nē, taču attiecībā uz “Satversmes” lēmumu es baidos, ka jā.

J.Dinevičs: Otrs jautājums, un tas šoreiz ir atsevišķi Cilinska kungam: vai jūsu komisija un “Satversmes” frakcija ir tiesīga kaut ko uzdot Pilsonības un imigrācijas departamentam, apejot valdību un valsts ministru, kurš atbild par šo departamentu?

E.Cilinskis: Nē.

J.Dinevičs: Bet jūs to darījāt.

E.Cilinskis: Kad?

J.Dinevičs: Šulcs “Dienā” publicēja, ka ir sagatavots dokuments, kas ir pamatā “Satversmes” iesniegtajam variantam Augstākajā padomē.

E.Cilinskis: Šulcs runā kā privātpersona. Pirmkārt, tad vēl strādāja darba grupa, un es kā deputāts esmu tiesīgs izvēlēties konsultantus, lai sagatavotu lēmuma projektu, ko iesniegt Augstākajā padomē. Šis lēmuma projekts nekādā ziņā nav oficiāli akceptēts ne Pilsonības un imigrācijas departamentā, ne arī Ministru padomē. Protams, es nenoliedzu, ka tas ir tā, taču es neredzu nekāda pamata, kāpēc Šulcs kā privātpersona nebūtu tiesīgs palīdzēt “Satversmes” frakcijai sagatavot lēmuma projektu.

J.Dinevičs: Paldies, Cilinska kungs, bet jūsu atbilde mani neapmierina.

Priekšsēdētājs: Paldies, kolēģi! Pirms pārtraukuma vēl sevišķs paziņojums: pirms 50 gadiem ir dzimis mūsu kolēģis Ludvigs Teteris, kurš ir deputāts no Auces 121.vēlēšanu apgabala. Sveiksim viņu!

Sākas pārtraukums.

 

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja vietnieks Andrejs Krastiņš.

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi, mums ir jāatsāk darbs plenārsēdē! Saskaņā ar mūsu šārīta balsojumu par darba kārtību pulksten 12.00, apturot iepriekšējā jautājuma izskatīšanu, ko pabeigsim pēc tam, mums ir jāsāk skatīt lēmuma projektu “Par Latvijas Republikas tautas deputāta mandāta anulēšanu atsevišķiem deputātiem”. Tas ir 439.dokuments. Ziņojumu sniegs Budovska kungs, un te ir parastā procedūra. Vēl atgādinu, ka pulksten 12.55 sakarā ar mūsu balsojumu mēs skatīsim Ārlietu komisijas sagatavoto dokumentu par Čehijas Republikas pilsoņu iebraukšanu Latvijas teritorijā, bet pēc tam ir balsošanas laiks.

Lūdzu, Budovska kungs!

M.Budovskis: Cienītie kolēģi, iepriekšējā reizē līdzīga lēmuma projekta izskatīšana tika pārtraukta sakarā ar to, ka vairākiem deputātiem bija vēlme dzirdēt papildu informāciju un arī nedaudz izmainīt šā lēmuma projekta sagatavošanas procedūru.

Tātad Mandātu un deputātu ētikas komisija ir ņēmusi vērā deputātu Kinnas, Grūbes, Ābiķa un Silāra priekšlikumus, kuru būtība ir šāda. Pirmā prasība bija tāda, ka ir jāsagatavo visu deputātu kavējumu saraksti. Tas tika izdarīts, un visām komisijām ir iesniegti to deputātu uzvārdi un kavējumi, kuri pārsniedz 50 procentus.

Nākamais. Mandātu un deputātu ētikas komisija pilnībā uzticējās katrai komisijai un ļāva tai izskatīt savas komisijas cilvēku kavējumus un novērtēt argumentus “par” un “pret”– vai kavējumi ir attaisnoti vai nav attaisnoti. Tā rezultātā komisijas iesniedza mums savus priekšlikumus par to, kā tās novērtē šos darba kavējumus.

Nākamais. Tos deputātus, kuri nedarbojās nevienā komisijā, izskatīja Mandātu un deputātu ētikas komisija.

Un visbeidzot vēl tāds priekšlikums, kas tika izteikts, ka katrs deputāts ir personīgi jāuzaicina un jāuzklausa, tātad jādod viņam iespēja sniegt papildinformāciju vai, teiksim, minēt attaisnojošus iemeslus par to, kādēļ viņš nav bijis darbā. Šoreiz tas viss tika izdarīts.

Patiešām visi deputāti tika vairākkārt uzaicināti, turklāt uzaicināti ne tikai rakstveidā, bet arī meklēti – tika zvanīts uz mājām, runāts ar radiniekiem, lai viss būtu korekti. Kaut gan es jau pagājušajā reizē teicu, ka principā šādai procedūrai diez vai ir nopietna nozīme, ja mēs runājam par cilvēkiem, kuriem ir jābūt un jāstrādā šeit. Visa tā rezultātā mēs šodien šajā lēmuma projektā esam iekļāvuši četrus cilvēkus, par kuru mandāta anulēšanu ir jāspriež mums šeit, plenārsēdē. Tātad tie ir: Grigorjevs, Kirjušins, Movels un Priščepovs. Es gribētu teikt, ka mūsu pēdējā tikšanās, informācija par kuru lasāma šīs sēdes protokola otrajā pusē, ir datēta ar 7.aprīli, un es gribu dot par to paskaidrojumu. Jā, tajā piedalījās tikai trīs cilvēki. Komisijas priekšsēdētājs, viņa vietnieks un viens no locekļiem – Andrejs Beluha. Taču šis protokols tikai apstiprina mūsu iepriekšējo – 18.marta – protokolu. Tajā sēdē piedalījās praktiski visi Mandātu un deputātu ētikas komisijas locekļi, un arī attiecīgie uzvārdi tur jau tika izlemti, ka tie iekļūst šinī sarakstā.

Tātad pēdējā reizē uz šo tikšanos bija ieradušies Movels, Berdikovs, Peršins, Kirjušins. Tur radās papildu apstākļi, kurus izvērtējot mēs Berdikovu un Peršinu svītrojām no iepriekš apstiprinātā saraksta. Jā, Movels un Kirjušins deva sīkākus paskaidrojumus, un es jums arī par tiem gribētu teikt dažus vārdus.

Attiecībā uz Movela kungu varu teikt, ka viņš patiešām ir stipri aizņemts Jelgavā ar avīzes izdošanu. Pie tam pēdējā laikā tiek izdota vēl viena līdzīga avīze krievu valodā. Viņš uzskata, ka tas ir liels darbs, kuru viņš ir darījis Latvijas labā, un līdz ar to principā atzīst, ka tas būtu adekvāti, vai viņš strādā tur vai arī atrodas šeit. Tas ir viens no pamatargumentiem. Vēl viens arguments. Es gribētu teikt, ka Movela kungs tomēr atgādināja, ka par šo laiku, kad viņš nav bijis Augstākajā padomē, viņš praktiski nav saņēmis arī atalgojumu. Tie ir pamatargumenti, kurus, es domāju, jūs varat ņemt vērā.

Attiecībā uz Kirjušina kungu. Arī šeit tika iesniegti vēl attiecīgi papildmateriāli, kā, piemēram, viņa atvaļinājums pamatdarba vietā (viņš strādā par Patērētāju biedrības priekšsēdētāju). To mēs godīgi nevarējām ņemt vērā, jo tā ir pilnīgi cita lieta. Tāpat arī divus ārzemju komandējumus, kuri bija no Patērētāju biedrības. Cienījamie kolēģi, arī tas neattiecas uz Augstākās padomes darbu. Pie tam neviens no šiem komandējumiem nav bijis akceptēts kaut vai Augstākajā padomē.

Tālāk. Ar diviem mūsu kolēģiem – Grigorjevu un Priščepovu – mēs patiešām nekādā veidā nevarējām kontaktēties. Jā, attiecībā uz Priščepovu man jāsaka, ka viņš praktiski nebija Latvijā. Sazinoties ar viņa sievu, tika noskaidrots, ka viņš tuvākajā brīdī iebrauks, mēs lūdzām, lai viņš ierodas pie mums, taču tas netika izdarīts.

Attiecībā par Grigorjevu. Es domāju, ka šobrīd Grigorjevs sēž šeit, zālē. Man liekas, ka Grigorjevs vienkārši ignorē visu, kas šeit notiek, jo arī viņam tika ziņots ne tikai attiecībā uz nākšanu vai nenākšanu uz darbu. Tāpat bija ar deklarāciju. Mums absolūti ar viņu nav nekādu kontaktu. Līdz ar to, ja Grigorjevs šobrīd atrodas plenārsēžu zālē un ja jums ir kādi jautājumi viņam, tad es domāju, jūs varat tos uzdot tieši viņam.

Līdz ar to par visu citu, kas šeit ir papildus norādīts, man komentāru vairs nav. Vienīgi varu piebilst par 1.sadaļu, kur ir Mandātu un deputātu ētikas komisijas dati. Tur otrajā ailē ir norādīts, ka nav bijis darbā pilnu darba dienu. Te ir tehniska rakstura kļūda, tāpēc, lūdzu, piedodiet. Tātad te jāsaprot, ka nav bijis pilnu darba dienu. No tām piecām dienām, kurās Priščepovs ir bijis šeit, plenārsēdē, pa visu sesijas laiku, vienreiz viņš nav bijis pilnu darba dienu. Un tālāk ir arī par pārējiem. Paldies, kolēģi! Viss tālākais tiek nodots jūsu lemšanai. Gaidīsim jūsu spriedumu. Paldies.

Priekšsēdētājs: Tagad uzdodiet jautājumus. Cik es zinu, pierakstījies ir Freimaņa kungs. To es redzēju.

Lūdzu, Freimaņa kungs!

J.Freimanis: Budovska kungs, sakiet, lūdzu, par šiem četriem mūsu līdzsēdētājiem: vai kāds no viņiem aizņem valsts dienesta dzīvokli Lubānas ielā? Un, ja jā, tad kas pašlaik tajā dzīvoklī mīt?

M.Budovskis: Cik man zināms, valsts dienesta dzīvoklis ir Movela kungam, un acīmredzot tas ir tukšs.

Priekšsēdētājs: Vai ir vēl jautājumi Budovska kungam? Nav. Paldies. Tādā gadījumā saskaņā ar mūsu pieņemto procedūru attiecībā uz lēmuma izskatīšanu tagad būs debates. Lūdzu, vai kāds ir pierakstījies debatēs? Nav. Tātad neviens nevēlas neko teikt. Paldies.

Vai kāds vēlas izteikties par balsošanas motīviem vai pasacīt repliku? Arī ne. Budovska kungs, kādi ir jūsu apsvērumi par balsošanu?

M.Budovskis: Es uzskatu, ka par personālijām ir jābalso par katru atsevišķi.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu sekretariātu zvanīt, lai tie deputāti, kuri atrodas Augstākajā padomē un vēlas piedalīties šā jautājuma balsošanā, varētu ierasties zālē. Pagaidīsim vēl kādu minūti, godājamie kolēģi, un tad sāksim balsot! Lūdzu, ieņemiet vietu, godājamie deputāti! Varbūt vēl varētu zvanīt, jo deputāti tiešām atsaucas uz zvanu, bet lēni... Paldies.

Ja mēs esam gatavi balsošanai, tad kārtība būs šāda: mēs balsosim par katru no šīm personālijām atsevišķi un pēc tam par lēmumu kopumā. Lai tiktu pieņemts rezultatīvs lēmums, ir jābūt vismaz 60 balsīm “par”.

Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par deputāta mandāta anulēšanu Aleksejam Grigorjeva kungam. Lūdzu rezultātu. Par – 42, pret – 22, atturas – 5. Paldies. Lēmums nav pieņemts.

Nākamais balsojums būs par deputāta mandāta anulēšanu Jurijam Kirjušina kungam. Vienu mirklīti, lūdzu! Par motīviem ir tiesības izteikties.

Lūdzu, Dobeļa kungs!

J.Dobelis: Es ierosinu pārtraukt šo balsošanu, jo nav jēgas to turpināt, tā kā pulksten 13.30 mums ir obligātā balsošana. Jūs taču paši redzat, kas notiek. Mēs veltīgi notērēsim laiku.

Priekšsēdētājs: Paldies, bet mēs jau esam sākuši, un nevienam nebija iebildumu.

Lūdzu, Budovska kungs!

M.Budovskis: Cienītie kolēģi, es domāju, ka mums to nebūt nevajag pārtraukt. Ir jābalso, un tad jāturpina darbs. Jo līdz ar to mēs katrs pasakām, kas mēs esam. Mēs parādām savu attieksmi pret to, kā šī Augstākā padome ir strādājusi, kurš ir šeit nācis un kurš šeit nav nācis.

Cienītie kolēģi, turpināsim balsot, jo mēs katrs par sevi atbildam, ko šeit darām.

Priekšsēdētājs: Paldies. Par balsošanu nosaka ziņotājs.

Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par deputāta deputāta mandāta atņemšanu Jurijam Kirjušina kungam. Lūdzu rezultātu. Par – 48, pret – 24, atturas – 4. Lēmums nav pieņemts.

Balsošanas režīmu! Balsosim par mandāta atņemšanu Igoram Movela kungam. Lūdzu rezultātu. Par – 46, pret – 21, atturas – 10. Lēmums nav pieņemts.

Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par deputāta mandāta atņemšanu Valērijam Priščepova kungam. Rezultātu! Par – 50, pret – 22, atturas – 7. Lēmums nav pieņemts.

Godājamie kolēģi, tādā gadījumā, dabīgi, mēs nevaram tagad balsot arī par lēmumu kopumā, jo tam vairs nav satura. Tā ka jautājuma izskatīšana līdz ar to ir pabeigta.

Lūdzu, Ozola kungs!

I.Ozols: Cienījamais Krastiņa kungs! Mēs taču varētu nobalsot par to, ka mēs atkārtoti skatīsim šo lēmumu, kad būs pārliecinošs kvorums. Tad varētu izskatīt. Lēmumu jau tas neatceļ, jo nav jau likums.

Priekšsēdētājs: Paldies, Ozola kungs, bet balsošanas laiku nosaka atbildīgais ziņotājs un atbildīgā komisija. Šinī gadījumā Budovska kungs divreiz pastāvēja uz to, ka nekavējoties ir jābalso. Jā, tūlīt, lai pēc tam no izdrukas varētu secināt, kāda ir kura deputāta attieksme pret šo Augstāko padomi. Tādi bija deputāta Budovska vārdi.

I.Ozols: Es ierosinu nobalsot nevis par atkārtotu balsošanu, bet par atkārtotu lēmuma izskatīšanu. Tas nozīmē atkārtoti izvērtēt šo lēmumu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, ierosiniet, Ozola kungs, noteiktu dienu un stundu, un tad mēs balsosim.

I.Ozols: Šodien pulksten 13.05.

Priekšsēdētājs: Tas ir balsošanas laiks par jau apspriestiem lēmumiem. Jums ir jāievēro, ka tā ir atkārtota procedūra, Ozola kungs!

I.Ozols: Es atvainojos, tādā gadījumā lūdzu to darīt pulksten 12.50, jo, ja nemaldos, pulksten 12.55 jau ir aizņemts laiks.

Priekšsēdētājs: Jūs dzirdējāt Ozola kunga ierosinājumu. Lūdzu, vai par šo jautājumu vēl kāds vēlas izteikties? Nē. Tātad balsosim, jo man nekas cits neatliek, kā vien lūgt jūs balsot par Ozola kunga ierosinājumu – atkārtoti izskatīt šo lēmumu šodien pulksten 12.50.

Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par Ozola kunga ierosinājumu. Lūdzu rezultātu. Par – 33, pret – 30, atturas – 15. Ozola kunga ierosinājums nav guvis balsu vairākumu.

Turpināsim darbu plenārsēdē! Lūdzu Panteļejeva kungu un Cilinska kungu tribīnē! (Par lēmuma projektu “Par termiņuzturēšanās atļauju izsniegšanu personām, kuru uzturēšanās Latvijas Republikā saistīta ar Krievijas Federācijas Bruņoto spēku pagaidu dislokāciju Latvijas Republikā – Red.)

Lūdzu, Panteļejeva kungs, par procedūru!

A.Panteļejevs: Es atvainojos, taču man būtu ieteikums. Sakarā ar to, ka mums šodien ir jāizšķir jautājums par to, kuru dokumentu ņemt par pamatu un tad jādebatē par šo jautājumu... Ja mēs sāksim šodien spriest par konkrētiem labojumiem, tad tik un tā viens lēmums būs jāņem par pamatu un tad jāiesniedz visi konkrētie priekšlikumi, kas jau ir sākuši ienākt. Tādējādi man būtu priekšlikums debatēt un jautāt par pamatlietām.

Priekšsēdētājs: Paldies. Taču tagad ir jautājumu uzdošanas laiks. Dineviča kungs jau pajautāja un saņēma atbildi. Lūdzu, Čepānes kundze! Tas būs jautājums abiem ziņotājiem. Tādai pašai procedūrai gatavojas Freimaņa kungs.

I.Čepāne: Vispirms man ir jautājums Cilinska kungam. Vai drīkst uzdot divus jautājumus?

Priekšsēdētājs: Jā, lūdzu!

I.Čepāne: Pirmais jautājums ir par 1.1.punktu. Sakiet, lūdzu, kā šīs personas tiks apzinātas? Un cik ilgu laiku apmēram, jūsuprāt, tas varētu vilkties?

E.Cilinskis: Attiecībā gan uz šo punktu, gan uz pārējiem punktiem jāteic, ka šo personu apzināšana daļēji jau ir notikusi. Vismaz attiecībā uz tiem, kuri ir izgājuši Iedzīvotāju reģistru. Tātad, ja Iedzīvotāju reģistrā tas jau ir fiksēts, tad tādā veidā tas jau ir noticis. Ja, protams, šī persona, reģistrējoties Iedzīvotāju reģistrā, ir jau spējusi šos datus noslēpt, tad, iespējams, ka tie tik ātri atklāti netiks, bet attiecībā uz šiem datiem, kuri ir Iedzīvotāju reģistrā, faktiski šis darbs pamatā ir izdarīts.

I.Čepāne: Bet vai Iedzīvotāju reģistrā ir norādīts “ar 1939.gada 5.oktobri”? Tādu lietu, kā jūs sakāt, varēs konstatēt, ka sakarā ar to viņi ir ieradušies.

E.Cilinskis: Iedzīvotāju reģistrā arī šādus gadījumus varēs konstatēt pēc šiem faktiem, bet, protams, ne visos gadījumos. Katrā ziņā, es nedomāju, ka šī kategorija ir tā lielākā, kas varētu to šeit noteikt, bet principā tas ir jāparedz.

I.Čepāne: Tagad par 1.6.punktu. Kas ir “brīvs līgums”? Vai ir kaut kāds arī piespiedu līgums te bijis? Ko jūs šeit ņēmāt pamatā – darba likumdošanu vai civilo likumdošanu?

E.Cilinskis: Iespējams, ka šeit redakcionāli varētu kaut ko mainīt. Katrā ziņā būtība ir tāda, ka tas attiecas uz tām personām, kuras vēl šobrīd strādā karaspēka daļās. Protams, ja par pamatu tiks ņemts šis mūsu variants, tad jūs kā civiltiesību speciāliste varētu iesniegt labojumu, kā to noformēt. Ja tur ir kādas kļūdas, tad mēs, protams, to ņemsim vērā.

I.Čepāne: Es domāju, ka tas varbūt ir darba līgums.

E.Cilinskis: Jā, droši vien.

I.Čepāne: Un tad man ir jautājums abiem referentiem. Es klausījos ļoti uzmanīgi, kad šeit runāja par ģimenes locekļiem. Es domāju, ka jūs abi gribētu, lai šis lēmums darbotos, tāpēc mums te ir noteikti jānoskaidro, kā to parādīja arī citu frakciju locekļu jautājumi. Strīds galvenokārt ir par šiem ģimenes locekļiem. Un šeit, es domāju, jūs man piekritīsit, ka ir jābūt skaidram šim jēdzienam. Panteļejeva kungs teica, ka tas tiks lietots civiltiesiskā nozīmē. Tad man ir jautājums: sakiet, pēc kādas normas? Man pašlaik šeit ir arī jaunā nodaļa par ģimenes tiesībām, kuras mēs atjaunosim. Varbūt papētīsim, kas bija Civillikumā, un vēl dažus citus normatīvos aktus, kur tas ir minēts. Kur tas ir fiksēts? Jo saprotiet, tas ir ļoti svarīgi, it sevišķi Cilinska kunga redakcijā. Paskatieties 1.7.punktu! Tur ir teikts nevis “dzīvo un...”, bet “dzīvo vai...”.

A.Panteļejevs: Mana doma bija tieši tāda, ka nevis “dzīvo vai...”. Tātad tikai tie, kuri tiešā veidā ir ģimenes locekļi ar kopēju saimniecību. Tas ir definējums, kas atbilst iepriekšējam Civillikumam.

I.Čepāne: Bet pēc kā tad jūs ņemsit?

A.Panteļejevs: Tas ir Ģimenes kodeksā...

I.Čepāne: Nevis Ģimenes kodeksā, bet acīmredzot Dzīvokļu kodeksā. Tas ir 63.pants, kur ir minētas par īrnieku ģimenes locekļiem atzīstamās personas. Un kā Cilinska kungs domā?

E.Cilinskis: Šajā projektā par šī personām es varētu piekrist. Vēl te ir runāts par personām, kuras ir iebraukušas kopā ar šīm militārpersonām, un pat tad, ja viņām šobrīd nav kopīga saimniecība... To arī ir iespējams fiksēt Iedzīvotāju reģistrā. Tas ir diskutabls jautājums, un, protams, par to var balsot atsevišķi. Ja, teiksim, paliks tādā veidā, kā ir Panteļejeva kunga redakcijā, tad tas arī būtu pieņemami.

I.Čepāne: Paldies. Es domāju, ka tas ir viens no galvenajiem jautājumiem, lai šeit tomēr stingri tiktu noregulēts šis loks.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, Freimaņa kungs!

J.Freimanis: Savu jautājumu Cilinska kungam es atsaucu, bet man ir jautājums Panteļejeva kungam. Jūs savā referātā un pēc tam arī komentāros izteicāties, ka jūsu iesniegtais dokuments ir pieņemamāks, tā sakot, Maskavai attiecībā uz armijas izvešanu. Un tas sasaucas arī ar Dineviča kunga uztraukumu. Sakiet, lūdzu, ar ko ir pamatots šāds jūsu optimisms, ka Maskava varētu vadīties pēc kaut kādiem labākiem vai sliktākiem mūsu pieņemtajiem dokumentiem, bet nevis pēc būtības?

A.Panteļejevs: Es, pirmkārt, neteicu, ka tas ir pieņemams Maskavai. Es teicu, ka tas ir pieņemamāks mums, jo mums vajag panākt armijas izvešanu. Es nezinu, vai Maskavai vajag armijas izvešanu...

J.Freimanis: Bet tad jūsu teiktais nesaskan ar Dineviča kunga sacīto...

A.Panteļejevs: Kāpēc? Mēs tieši tā arī runājām. Attiecībā uz Maskavas pieņemamību es balstos uz to līgumprojektu, kas pašlaik ir un kas ir apspriests Eiropas Padomē, kur bija arī Krievijas delegācijas pārstāvji un kur bija mūsu delegācijas pārstāvji. Mums tur izdevās pierādīt, ka šajā sakarībā, runājot par aktuālajiem ģimenes locekļiem... Praktiski Maskavai šis akcents ir jāatceras, taču viņi to dara ļoti negribīgi. Es nedomāju, ka viņiem tas principā ir pieņemams, bet tas ir starptautiski uzspiežams. Manuprāt, kamēr tas nav starptautiski uzspiests, tas kontingents, kurš ir paredzēts “Satversmes” projektā...

J.Freimanis: Es sapratu!

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Ēlerta kungs!

I.Ēlerts: Mans pirmais jautājums būtu individuāli Cilinska kungam, bet uz diviem nākamajiem, es ceru, īsas atbildes dos abi referenti. Tātad, Cilinska kungs, kāda ir atšķirība starp Latvijas iedzīvotājiem, kuri nav Latvijas Republikas pilsoņi, bet kuri strādā militārā uzņēmumā vai kādā citā jūsu lēmuma projekta 1.6.punktā minētajā iestādē un, teiksim, tādu pašu Latvijas iedzīvotāju, kurš nav Latvijas Republikas pilsonis, bet kurš strādā skolā, ir ārsts vai tamlīdzīgi? Kāda ir atšķirība?

E.Cilinskis: Atšķirība ir tāda, ka šīs personas tiešā veidā strādā citas valsts militāri rūpnieciskajā kompleksā, un līdz ar to mēs varam tiešā veidā uzrādīt, ka tad šī valsts ir atbildīga par šiem cilvēkiem.

I.Ēlerts: Precizējums. Tātad, ja tanku rūpnīcā šis strādnieks patlaban ražo, ja nemaldos, piena dzesētājus vai kaut kādu lauksaimniecībai derīgu mašīnu, ar ko viņš atšķiras, teiksim, no skolotāja, ārsta vai strādnieka citā rūpnīcā?

E.Cilinskis: Ja jūs gribat papildināt arī ar strādājošajiem citās rūpnīcās, tad par to var diskutēt.

I.Ēlerts: Jā, paldies! Man vairāk jums individuāli jautājumu nav, bet tagad, lūdzu, atbildiet abi kopā. Man ir divi jautājumi: kas tomēr notiks ar šīm personām pēc gada? Jo termiņa uzturēšanās atļaujai tomēr ir vajadzīgs iemesls. Arī pagarinājumu viņi ir tiesīgi lūgt, taču tad tomēr ir vajadzīgs pamats, lai to pagarinātu – mācības, darbs vai kas tamlīdzīgs.

Mani, lūdzu, interesē, kas ar šiem cilvēkiem notiks pēc gada?

Priekšsēdētājs: Lūdzu, atbildiet atsevišķi! Kopā būs grūti saprotams.

E.Cilinskis: Tātad es jau teicu savā referātā, ka ir jānosaka katra šeit dzīvojošā statuss. Un būs gan termiņa uzturēšanās atļaujas, gan pastāvīgās uzturēšanās atļaujas, un tātad šie jautājumi tiks risināti. Acīmredzot šobrīd pateikt viennozīmīgi katrai personai, kā tas būs pēc gada, – to es pateikt nevaru, jo acīmredzot viena daļa no viņiem – vai tā būs maza daļa vai liela daļa, tas ir cits jautājums – pēc gada būs izbraukuši. Tātad viena daļa lūgs termiņa uzturēšanās atļaujas pagarināšanu, bet vēl kāda cita daļa uz cita likuma vai lēmuma pamata varbūt būs saņēmusi pastāvīgās uzturēšanās atļauju. Tā ka visu to, kas notiks ar šīm personām pēc gada, pateikt nav iespējams.

A.Panteļejevs: Atbildot es gribu pateikt, ka es ceru, ka uz to laiku Latvijas Republikas parlaments būs izpildījis savu pienākumu un pieņems likumu, kā tas ir paredzēts lēmumā par likuma stāšanos spēkā, attiecībā uz bezvalstnieku un imigrantu iebraukšanu. Tātad būs likums, kas regulēs uzturēšanās atļauju izsniegšanu, un uz to laiku būs arī noslēgts tāds vai citāds līgums ar Krieviju – šie divi momenti. Tātad likums par uzturēšanās atļaujām noteiks, kuri no termiņa uzturēšanās atļauju dabūjušajiem varēs saņemt pastāvīgās uzturēšanās atļauju un kuri no viņiem varbūt varēs kļūt par pilsoņiem, jo, es ceru, uz to laiku būs pieņemts arī likums par pilsonību. Un būs tādi, kuri aizbrauks atbilstoši šā attiecīgā līguma ietvariem. Tātad būs divi likumi un līgums. Tobrīd – es ceru – tie būs. Šodien to nav, bet pēc gada tie būs, un tad tie risinās arī šo cilvēku jautājumu.

Jūs varētu man jautāt, kāpēc šodien ir jādod šīs termiņa atļaujas, kāpēc nevar gaidīt to gadu? Šeit diemžēl ir tāda problēma, ka lielākā daļa šo cilvēku... Kāpēc vispār šis jautājums radās? Tas radās sakarā ar to, ka viņi pašreiz netiek reģistrēti, ka viņiem nav nekādu legalizācijas dokumentu, tāpēc viņiem rodas tīri tehniskas ikdienas problēmas, piemēram, virsniekiem pārvietojoties vai viņu ģimenes locekļiem braucot atpakaļ. Viņiem ir vajadzīgas šīs termiņa uzturēšanās atļaujas, kamēr mēs tiekam skaidrībā paši ar savu pārējo likumdošanu.

I.Ēlerts: Un vēl viens jautājums abiem. Teiksim, ir tāda situācija: virsnieka ģimenei ir pieaudzis dēls vai pieaugusi meita, kura ir precējusies ar Latvijas Republikas pilsoni. Visi viņi dzīvo vienā dzīvoklī. Diezgan reāla situācija...

E.Cilinskis: Tātad “Satversmes” iesniegtā lēmuma projekta 7.punkts nosaka, ka šā lēmuma 1.punktā minētajām personām, kuras ir Latvijas Republikas pilsoņu ģimenes locekļi, uzturēšanās atļaujas izsniegs saskaņā ar Latvijas Republikas likuma “Par ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā”, izņemot gadījumus, kad tās atrodas bijušās PSRS Bruņoto spēku aktīvajā karadienestā. Tātad, izņemot gadījumus, ja šī persona vēl šobrīd pilda dienestu PSRS Bruņotajos spēkos, viņi saņem uzturēšanās atļauju uz šiem termiņiem, kādi ir minēti šajā likumā.

A.Panteļejevs: Ja pašreiz šis pieaugušais dēls vēl aizvien dzīvo kopā ar militārpersonu un tā pēc šā īres kodeksa ir vienota ģimene ar kopēju saimniecību, tad pēc mūsu lēmuma viņš pašlaik saņems tikai termiņa uzturēšanās atļauju, tomēr es ceru, ka gada laikā tiks pieņemts likums par pilsonību un par pastāvīgo uzturēšanās atļauju, kas regulēs ģimeņu apvienošanās jautājumu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Marjašas kundze!

R.Marjaša: Man ir jautājums Cilinska kungam. Sakiet, lūdzu, kāda valsts vai pašvaldības institūcija nodarbojas ar visa šo personu loka apzināšanu?

E.Cilinskis: Ar šo personu loka apzināšanu nodarbosies Pilsonības un imigrācijas departaments.

R.Marjaša: Pilsonības un imigrācijas departaments? Vai jūs Pilsonības un imigrācijas departamentam paredzējāt kaut kādas papildu asignācijas jaunām štata vienībām? Vai arī jūs uzskatāt, ka Pilsonības un imigrācijas departamenta esošais štats ir pietiekams, lai apzinātu šo personu loku, kuru skaitu jūs šodien pat vēl nevarat nosaukt?

E.Cilinskis: Jā, es to nevaru nosaukt, bet domāju, ka tieši departamentā ir daudz labāks priekšstats par šo personu loku.

Attiecībā uz papildu asignējumiem. Ja, teiksim, tādi būtu nepieciešami, tad, es domāju, tas varētu būt gan šinī lēmumā, gan arī atsevišķi risināms jautājums. Katrā ziņā tās nebūtu kaut kādas īpaši grandiozas summas.

R.Marjaša: Nav grandioza summa? Nu tad, lūdzu, varbūt konkretizējiet: jūs minējāt par 8.punktu, ka 1.maijs ir nokavēts. Kādu konkrētu datumu jūs piedāvājat 1.maija vietā?

E.Cilinskis: Protams, tas ir diskutējams jautājums par šīm dzīvojamām telpām. Es domāju, ka šeit, lai to visu... Faktiski varētu piedāvāt pat 1.septembri.

R.Marjaša: Tātad dzīvojamās telpas līdz 1.septembrim, bet vispār šis lēmums ir jāizpilda gada laikā. Ja?

E.Cilinskis: Nē, lēmums stājas spēkā ar tā pieņemšanas brīdi, un tad sākas šie procesi – termiņa uzturēšanās atļauju izsniegšana.

R.Marjaša: Vai jums ir priekšstats, cik ilgā laikā to visu varētu izdarīt?

E.Cilinskis: Cik ilgā laikā varētu izsniegt termiņa uzturēšanās atļauju?

R.Marjaša: Jā, visām šīm personām, kas minētas 1.1.punktā.

E.Cilinskis: Visām personām varētu izsniegt dažu mēnešu laikā.

R.Marjaša: Dažu mēnešu laikā? Paldies.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Kides kungs!

E.Kide: Man, Panteļejeva kungs, ir jautājums jums: vai es pareizi saprotu, ka termiņa uzturēšanās atļaujas varēs sākt izsniegt no 1993.gada augusta, kad būs kopsavilkums un valdībai būs šādas ziņas? Es sapratu, ka šīs atļaujas tiks dotas apmēram 1994.gada nogalē. Sakiet, vai tas nav pretrunā ar tām sarunām, kuras mēs risinājām ar Krieviju par armijas izvešanu līdz 1993.gada nogalei? Vai arī tas ir domāts, ka armija tiek izvesta, bet privātās personas vēl gadu turpina uzturēties? (Aplausi.)

A.Panteļejevs: Paldies par aplausiem. 2.punktā tas ir skaidri pateikts. Tur vajag uzmanīgi izlasīt. Arī Dozorceva kungam es iesaku to izlasīt, kur ir rakstīts, ka tas ir saskaņots ar PSRS Bruņoto spēku izvešanas grafiku, bet ne ilgāk par vienu gadu. Tas nozīmē – ja mums tiešām izdosies to panākt, tad būs tas termiņš, kas ir minēts grafikā, bet ne ilgāk par vienu gadu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vairs jautātāju nav. Nē, tomēr redzu pēc Kides kunga reakcijas, ka ir. Es atvainojos, lūdzu, Biezā kungs!

J.Biezais: Jautājums Panteļejeva kungam: kā šādu procedūru reāli realizē citās pasaules valstīs, kur ir bijis padomju karaspēks? Nez vai ir kāda valsts pasaulē, kur tas nav bijis: pat Ēģiptē, Marokā, Afganistānā, Polijā, Vācijā... Vai mūsu lēmums nebūs sliktāks? Vai tur daudz ir palikušas attiecīgās personas?

A.Panteļejevs: Visās šajās valstīs tas nav realizēts tādā veidā, ka vispirms pieņem likumdošanas aktu. Tur primārais ir bijis līgums. Vispirms noslēdza līgumu ar PSRS un pēc tam, vadoties pēc šā līguma, pieņēma iekšējos lēmumus. Mēs rīkojamies ačgārni. Tādā ziņā mums arī rodas zināmā mērā problēmas. Gan attiecībā uz Čehiju, gan uz Vāciju vispirms bija līgums, ko parakstīja abu valstu valdības, un tikai pēc tam bija lēmumi. Tas pats attiecas arī Franciju un Alžīriju, kā arī citām valstīm, kur tieši ir bijusi dekolonizācija.

Priekšsēdētājs: Vēl vaicās Romašova kungs. Lūdzu.

G.Romašovs: */Man ir jautājums Cilinskim. Jūs savā ziņojumā sakarā ar lēmuma projektu teicāt, ka “keča” mājas pieder Aizsardzības ministrijai. Sakiet, lūdzu, no kurienes jums tādas ziņas?/

E.Cilinskis: Tā es neteicu, jūs esat mani pārpratis. Es teicu, ka īpašumtiesības šīm mājām ir neskaidras, proti, Latvijas Republika ir deklarējusi, ka līdztekus tām šeit atrodas arī Latvijas Republikas īpašums. Izejot no šā, tas ir uzskatāms par Latvijas Republikas īpašumu. Tāpat ir noteikts, ka šīm mājām ir jāpāriet pašvaldību valdījumā. Vienlaikus jāteic, ka šis process, pārņemot šīs mājas pašvaldību valdījumā, nav noticis līdz galam un tas nav izdarīts pilnībā. Tātad faktiski mans lēmums vispār neattiecas uz šīm mājām, jo tas attiecas uz visām šīm personām neatkarīgi no tā, kāda tipa mājās viņas dzīvo. Tā ka tas varētu vairāk attiekties uz otro variantu.

G.Romašovs: */Man ir precīzas ziņas, un arī pašvaldības to zina, ka visi šie dzīvokļi, kas kādreiz bija “keča” mājās, jau ļoti sen nodoti pašvaldību īpašumā, bet tie dzīvokļi, par kuriem jūs runājat – tādu ir ļoti maz –, atrodas tajās karaspēka pilsētiņās, kuras pēc armijas izvešanas tik un tā tiks nodotas pašvaldībām./

E.Cilinskis: Jā, tas tā varētu būt, bet katrā ziņā arī šis personu loks, uz kuru saskaņā ar mūsu lēmumu attiecas termiņa uzturēšanās atļaujas, ir noteikts neatkarīgi no tās dzīvojamās platības, kur šīs personas dzīvo. Tā ka tas faktiski neattiecas uz šā lēmuma tekstu.

Priekšsēdētājs: Par procedūru. Lūdzu, Dobeļa kungs!

J.Dobelis: Es lūgtu pārtraukt šos jautājumus. Tā ir bezjēdzīga laika vilkšana, un tas sāk jau atkārtoties. Es lūgtu nobalsot par jautājumu uzdošanas pārtraukšanu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Taču neviens vairs arī nav pierakstījies jautājumu uzdošanai, Dobeļa kungs!

Tātad mēs balsosim par Dobeļa kunga ierosinājumu – pārtraukt jautājumu uzdošanas procedūru. Lūdzu balsošanas režīmu. Rezultātu! Par – 43, pret – 35, atturas – 6. Ar divu balsu vairākumu ir nolemts, ka mēs pārtraucam jautājumu uzdošanu. Paldies.

Sāksim debates! Atgādinu, ka debatēm mums paliek diezgan maz laika, jo pulksten 12.55 mēs sāksim izskatīt citu jautājumu, kā par to ir nobalsots.

Tātad pirmais debatēs uzstājas Ščipcova kungs. Lūdzu.

O.Ščipcovs: */Cienījamo sēdes vadītāj, cienījamie kolēģi, dāmas un kungi! Par to, ka mēs nonāksim pie šāda jautājuma izlemšanas, es personīgi pirmo reizi iedomājos 1988.gada 7.oktobrī. Mūsu parlamentā vairākumu saglabā sabiedriski politiska organizācija, kura ar savas domes lēmumu ne pēc personībām, ne par skaistām acīm, bet par uzskatiem un ideoloģisku pārliecību apstiprināja sarakstus, ar kuriem piedalījās vēlēšanās. Un, kad šodien Plotnieka kungs, demokrāts, saka, tāpat kā citi saka, ka šeit deputāti ievēlēti kā personības, tad man jāsaka, ka tie ir meli.

Mūsu parlamentā pie varas nāca kustības – Tautas fronte, LNNK un viņu sabiedrotie. Tieši divas nedēļas pirms vēlēšanām, 1990.gada 4.martā, Tautas frontes dome paziņoja: “1.punkts. Savos dokumentos un savā praktiskajā darbībā Latvijas Tautas fronte pilnīgi noliedz jebkādas iedzīvotāju daļas piespiedu izbraukšanu no Latvijas. Tieši otrādi, mēs kategoriski nosodām sabiedrībā izplatīto bēgļu sindromu un aicinām visu nacionalitāšu pārstāvjus, kas atbalsta neatkarības ideju, saliedēt savus spēkus neatkarības idejas īstenošanai.” Tagad stāsta, ka tas bijis tik sen un tā neesot taisnība. Es nezinu nevienu civilizētu valsti, kurā organizāciju un partiju kārtējie kongresi izmainītu priekšvēlēšanu programmas. No kongresa uz kongresu neviena partija, neviena kustība nemaina savu priekšvēlēšanu programmu, neatkāpjas no priekšvēlēšanu platformas, ja arī kaut ko no tās nav iespējams izpildīt.

Tagad tas, kas attiecas uz projektiem, vienu un otru. Ļoti brīnišķīgi, ka par vienu projektu ziņoja Cilvēktiesību komisijas loceklis, pareizāk – priekšsēdētājs. Likteņa ironija! Runa taču ir par vienkāršu Latvijas pastāvīgo iedzīvotāju pieraksta anulēšanu. Tie ir desmitiem tūkstošu, iespējams, pat simtiem tūkstošu, kuriem būs liegta iespēja iekārtoties darbā, kurus varēs pieņemt darbā rindas kārtībā kā pēdējos un tā tālāk. Es tagad neatstāstīšu visus lēmuma projekta punktus, kas ļoti atgādina segregāciju un daudzas citas ne sevišķi patīkamas lietas. Šodien mēs piedalāmies notikumā, kad deokupācijas, dekolonizācijas, deboļševizācijas lozungi pārvēršas par vienu lielu “d” – deportāciju. Kāpēc pie mums netiek izdota Edgara Andersona grāmata par Latvijas vēsturi, bet iznāk Kostandas kunga Latvijas vēstures grāmata? Tāpēc, ka Edgars Andersons stāsta, ka līdzīgus jautājumus nevar atrisināt ar dekrētiem, lēmumiem un rīkojumiem par deportācijām. Iespējams, ka tāpēc viņa grāmata līdz šim laikam netiek izdota viņa dzimtenē. Iespējams, ka tāpēc viņš arī 1989.gadā gāja bojā nenoskaidrotos apstākļos. Jo šodien viņš no aizrobežas paceltu savu balsi. Tāpat kā 1937.gadā savu balsi pacēla jau 1936.gadā apspļaudītais, pazemotais un indētais Maksims Gorkijs.

Es gribu teikt, kungi, ka šodien savā domāšanā mēs esam sasnieguši apogeju. Apogeju savā naidā pret cilvēku, naidā pret tiem, kas par mums atdevuši savas balsis demokrātiskās vēlēšanās.

Indijas tautas eposā ir šādi vārdi: “Lai cilvēks pats sevi augšup ceļ, lai viņš nenicina pats sevi, jo tikai pats sev viņš ir draugs, jo viņam nav lielāka ienaidnieka, kā pats sev!” Es esmu kategoriski pret abiem lēmuma projektiem, kategoriski pret! Bet, balsojot pret, es gribu zālē ieraudzīt tos marasmātiķus, kas balsos par. Es neticu, ka tādi atradīsies, kaut gan viena deputāta uzvalks man atgādina, ka šodien es uzstājos nevis parastā dienā, bet fīrera dzimšanas dienā. Es gribu teikt, ka.../

Priekšsēdētājs: Es atvainojos, Ščipcova kungs! Es jums gribu atgādināt, ka mūsu krimināllikumdošana vēršas pret nacisma propagandu, ko jūs tikko pieļāvāt, atzīmējot Hitlera dzimšanas dienu no tribīnes, un tāpēc es liedzu jums vārdu.

O.Ščipcovs: Es atvainojos...

Priekšsēdētājs: Paldies, Ščipcova kungs, jums tiek liegts vārds... Lūdzu Mandātu un deputātu ētikas komisiju to noskaidrot... Paldies, Ščipcova kungs, jūsu uzstāšanās ir beigusies.

Lūdzu, Berklava kungs! Es arī domāju, ka nevienam uzstāties vairs nebūs laika, jo pulksten 12.55 mēs sākam skatīt citu jautājumu.

E.Berklavs: Cienījamie deputāti un visi klātesošie! Ir nesaprotami, kāpēc atrodas tādi cilvēki, turklāt ne tikai ārpus parlamenta, bet arī deputātu vidū, kuri tik nikni uzstājas pret šo lēmuma projektu. Tas ir izteikts šīsdienas klaigāšanā šeit, jau pie ieejas Jēkaba ielā, kur stāvēja piketētāji. Es nesaprotu arī to, kāpēc mēs pēc šādu lēmumu pieņemšanas nevarētu turpināt sarunas Maskavā par jebkuru jautājumu. Mēs visi taču esam par stāvokļa stabilizāciju. Par to mēs esam iestājušies burtiski visi, neraugoties uz to, kā nu katrs to ir sapratis. Taču mēs visi esam par stabilizāciju valstī, par stabilizāciju attiecībās starp dažādu nāciju pārstāvjiem. Mēs visi esam par to. Mēs visi esam iestājušies, lai visi tie, kuri dzīvo Latvijā, dabūtu skaidrību, kādas ir viņu tiesības, kāds ir viņu stāvoklis vai, kā mēdz teikt, kāds ir katra cilvēka statuss. Mēs taču visi to esam prasījuši un prasām arī šodien. Mēs to vēlamies. Tāpēc man liekas, ka deputāta Cilinska sagatavotais un iesniegtais lēmuma projekts tieši rada un piedāvā šo skaidrību un šo stabilitāti.

Es saprotu, ka ir pamats būt neapmierinātiem tiem, kuri iestājas par to, lai visi, kuri šodien dzīvo Latvijā, šeit paliktu uz mūžu mūžiem. Es saprotu, ka ir pamats uztraukties tiem, kuri grib, lai visi, kuri šodien dzīvo Latvijā, saņemtu Latvijas Republikas pilsoņa tiesības. Es, Latvijas Nacionālās neatkarības kustības deputāts, un visa kustība ar visiem miermīlīgiem līdzekļiem šodien pretosies tādiem tīkojumiem. Kāpēc? Tāpēc, ka tā nav nevienā civilizētā valstī. Tāpēc, ka ir starptautiski dokumenti, kuri neparedz pilsoņu tiesības tiem, kuri ir ienākuši šajā zemē nelikumīgi. Tāpēc es atļaušos no viena tāda starptautiska dokumenta, bet tādu ir daudz, nolasīt tikai vienu rindkopu. Runa ir par Ģenerālās asamblejas 1985.gadā pieņemto rezolūciju ar 40/144.numuru, kas saucas “Par cilvēku tiesībām personām, kuras nav tās valsts pilsoņi, kurā viņi dzīvo”. Lūk, kas ir teikts 2.pantā: “Nekas šajā deklarācijā nedrīkst tikt iztulkots tā, ka varētu tikt atzīta kā likumīga kāda svešinieka vai ārzemju pavalstnieka nelegāla iebraukšana vai klātbūtne kādā valstī.” Tas ir pirmais.

Tālāk otrais: “... kā arī nedrīkst iztulkot nevienu nolikumu kā ierobežojumu kādai valstij izdot likumus un noteikumus par svešinieku iebraukšanu valstī”.

Un trešais: “... vai arī izdot likumus un noteikumus par viņu uzturēšanās termiņu un uzturēšanās nosacījumiem šajā valstī”.

Un ceturtais: “... vai arī noteikt atšķirības starp šīs valsts pilsoņiem un svešzemniekiem vai arī ārzemju pavalstniekiem”. Lūk, kā ir rakstīts nevis “kaut kur” pieņemtā dokumentā, bet starptautiskā dokumentā.

Un tāpēc mēs nevaram atbalstīt un arī es nevaru atbalstīt šādas tieksmes, šādas vēlēšanās. Šī ir latviešu zeme, šī ir Latvija. Šī ir latviešu tēvutēvu zeme – vienīgā, kurā latviešiem ir jābūt dzīves noteicējiem. Mēs esam par latvisku Latviju, kas nebūt nenozīmē to, ka šeit dzīvos tikai latvieši. Tā mēs nekad neesam domājuši, un es neesmu dzirdējis, ka vispār kāds cilvēks vai kāda sabiedriska organizācija to prasītu. Arī Latvijas Republikas pilsoņu vidū bija, ir un būs cittautieši. Pilsoņu problēmas risināšanā nav nacionālas problēmas. Cita lieta, ka ir problēmas par tiem, kuri šeit dzīvo, tas ir, Latvijas pilsoņiem, no vienas puses, un kolonistiem jeb migrantiem, kā nu kuram patīk sevi saukt, no otras puses. Jā, tādas problēmas pastāv. Saeima neapšaubāmi iedos Latvijas pilsonību, protams, arī vēl papildus kādam zināmam cilvēku daudzumam. Tāpēc es aicinu balsot par deputāta Cilinska sagatavoto un iesniegto lēmumprojektu, tas ir, par 396.dokumentu.

Kāpēc man nav pieņemams otrs projekts, kuru atbalstīja vairākums Cilvēktiesību un nacionālo jautājumu komisijas locekļu? Tāpēc, ka šis projekts atstāj daudzas neskaidrības. Šis projekts atstāj atkal nebeidzamo strīdu – ja gribat, es varu piekrist arī daudziem apgalvojumiem un atsevišķiem faktiem –, ka paliek atsevišķa ierēdņa, kas Migrācijas departamentā veic šo reģistrāciju, iespēja tulkot lēmumu pēc savas sapratnes. Lūk, deputāta Cilinska iesniegtajā projektā šī skaidrība ir. To katrs nevarēs vairs tulkot, kā grib. Tāpēc es aicinu balsot par šo deputāta Cilinska iesniegto projektu. Paldies par to, ka klausījāties.

Priekšsēdētājs: Paldies. Tātad es esmu spiests atkal pārtraukt šā dokumenta apspriešanas procedūru, jo pulkstenis ir 12.54. Tieši Dineviča kungam būtu jārunā nākamajam, bet viņš to varēs izdarīt tikai pēc pārtraukuma, pulksten 15.00, jo pašlaik mēs sākam apspriest un balsot Ārlietu komisijas dokumentu par Čehijas Republikas pilsoņu ieceļošanas kārtību Latvijas Republikas teritorijā.

Lūdzu, Bērziņa kungs! Ir otrais un pēdējais šā dokumenta lasījums, tāpēc sekretariātu lūdzu zvanīt.

I.Bērziņš: Cienījamais sēdes vadītāj, cienījamie deputāti! Man ir liels prieks par to, ka mēs tādā vienprātībā apspriedām pirmo lasījumu: 62 – par, neviens – pret un neviens – neatturējās. Un droši vien tāpēc līdz otrajam lasījumam netika iesniegts neviens labojums. Vakar pie manis bija atnācis mūsu sūtnis Čehijā un Krastiņa kungs. Viņš bija ļoti uztraucies par to situāciju, kāda veidojas mūsu attiecībās ar Čehiju, jo daudz vieglāk ir attiecības samaitāt, nekā sliktas attiecības uzlabot.

Čehi, kā es jau stāstīju pirmo reizi, bet tad zālē varbūt nebija visi, tāpēc atkārtošu, pret mums vienmēr ir izturējušies ļoti korekti un nav prasījuši iebraukšanas vīzu, kad mēs, Latvijas Republikas pilsoņi, braucam uz Čehiju, Čehoslovākiju. To pagājušajā sēdē apstiprināja arī Endziņa kungs, kurš pats bija braucis uz turieni. Šajā gadījumā mums būtu ļoti svarīgi pēc iespējas īsākā laikā, teiksim, šodien, nobalsot par šo likumprojektu otrajā lasījumā kā steidzamu un tūdaļ arī pieņemt.

Ja šinī laikā starp pirmo un otro lasījumu kādam ir radušies jautājumi, tad varu pateikt, ka zālē atrodas Ārlietu ministrijas Austrumeiropas departamenta direktors Bonifācijs Daukšta kungs. Viņš varētu atbildēt uz šiem jautājumiem. Ja nav, tad es aicinu visus balsot “par”.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vai deputātiem ir kādi jautājumi Bērziņa kungam? Nav. Vai kāds vēlas uzdot jautājumus Daukšta kungam? Neviens nevēlas. Vai mēs esam gatavi balsot, godājamie kolēģi? Paldies.

Tādā gadījumā lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par šo likumprojektu otrajā lasījumā un galīgajā variantā. Ja Muciņa kungs pasteigtos, arī viņš varētu paspēt nobalsot. Lūdzu rezultātu. Par – 87, pret – 10, atturas – 4. Likums ir pieņemts. Paldies.

Un tagad pēc pāris minūtēm mēs varēsim sākt balsošanu par iepriekš izskatītiem, bet nenobalsotiem likumu un lēmumu projektiem, tāpēc lūdzu sekretariātu vēlreiz zvanīt.

Pulkstenis ir 13.00, un mēs varam sākt balsot par iepriekš apspriestiem, bet nenobalsotiem likumu un lēmumu projektiem.

Pirmais ir balsojams lēmuma projekts “Par Salaspils memoriālo ansambli”. Vai kāds, lūdzu, vēlas izteikties par motīviem vai pateikt kādu repliku? Nav. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par lēmuma projektu “Par Salaspils memoriālo ansambli”. Lūdzu rezultātu. Par – 97, pret – nav, atturas – 2. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais ir likumprojekts “Par meliorāciju”. Vai kāds vēlas, lūdzu, izteikties par motīviem vai pateikt repliku? Nav tādu. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par šo likumu. Lūdzu rezultātu. Par – 86, pret – nav, atturas – 6. Likums ir pieņemts. Paldies.

Nākamais ir likumprojekts “Par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, Latvijas Kriminālkodeksā un Latvijas Kriminālprocesa kodeksā” jautājumā par izvairīšanos no nodokļu samaksas.

Lūdzu, izsakieties par motīviem! Replikas?

J.Freimanis: Es atvainojos, mums laikam vēl ir jāapspriež spēkā stāšanās?

Priekšsēdētājs: Mūsu sarakstā nav, Freimaņa kungs! Sarakstā nav nekā. Arī par nākamo likumprojektu tādi dokumenti nav izdalīti. Paldies.

Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par trešo balsojamo jautājumu – likumprojektu par šiem grozījumiem kodeksos (tas ir 386. un 418.dokuments). Lūdzu rezultātu. Par – 66, pret – 13, atturas – 15. Likums ir pieņemts.

Nākamais ir likumprojekts “Par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas Republikas likumā “Par peļņas nodokli””. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par šo likumprojektu. Lūdzu rezultātu. Par – 90, pret – 3, atturas – 6. Likums ir pieņemts.

Lūdzu, Ēlerta kungs!

I.Ēlerts: Man ir jālūdz deputātiem atvainošana par tehnisku kļūmi sadarbībā ar kanceleju. Grozījumi nodokļu likumā diemžēl nebūs pieņemami, ja tas stāsies spēkā parastajā kārtībā, jo tad tiks nodarīts pāri Olimpiskajai komitejai, Bērnu fondam, Kultūras fondam. Šī nodokļu izmaiņa, ja tā nenotiek mēneša sākumā, var radīt ļoti nepatīkas sekas attiecīgo instanču darbā. Man ir lūgums nobalsot arī par lēmumu par tikko pieņemtā likuma spēkā stāšanās kārtību un to arī pieņemt. Tas jau ir apspriests un ar plenārsēdes nolēmumu iekļauts darba kārtībā. Tātad tā ir kļūda. Lūdzu deputātus ņemt vērā, ka pēc Juridiskās pārvaldes ieteikuma nākamā likumprojekta lēmumam par šā likuma spēkā stāšanās kārtību ir precizēta 2.punkta redakcija. Tagad tā ir juridiski precīzāka. Paldies, cienījamie kolēģi!

Priekšsēdētājs: Paldies. Būs divi balsojumi. Pirmais – par lēmuma par likuma spēkā stāšanās kārtību iekļaušanu darba kārtībā un otrs – par pašu šo lēmumu.

Pirmais balsojums. Balsošanas režīmu! Lūdzu, balsosim par priekšlikumu par iekļaušanu. Lūdzu rezultātu. 88 – par, 2 – pret, 9 – atturas. Iekļauts. Un tagad balsosim par pašu lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu. 78 – par, pret – nav, 12 – atturas. Tātad lēmums ir pieņemts.

Nākamais ir likumprojekts “Par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas Republikas likumā “Par Saimnieciskās tiesas procesu”” ar precizējumu, par kuru ziņoja Ēlerta kungs. Lūdzu balsošanas režīmu. Rezultātu! 77 – par, 2 – pret, 9 – atturas. Likums ir pieņemts.

Lūdzu, Ēlerta kungs!

I.Ēlerts: Man ir analoga atvainošanās un lūgums arī par šā likuma spēkā stāšanās lēmumu. Tas jau ir apspriests, jo nedrīkst palikt vienlaikus spēkā divi nodevas regulējoši normatīvie akti.

Priekšsēdētājs: Paldies. Pirmais balsojums būs par lēmuma iekļaušanu darba kārtībā. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim. Lūdzu rezultātu. Par – 85, pret – 1, atturas – 8. Ir iekļauts darba kārtībā. Paldies.

Balsošanas režīmu! Balsosim par pašu lēmumu. Lūdzu rezultātu. Par – 77, pret – 4, atturas – 12. Lēmums ir pieņemts. Paldies.

Nākamais ir likumprojekts “Par statistiku”. Te būs izteikšanās par balsošanas motīviem. Kurdjumova kungs to vēlas. Lūdzu.

L.Kurdjumovs: */Es lūdzu mani atvainot, es nebiju klāt, es biju komandējumā, kad šis jautājums tika izskatīts iepriekšējā lasījumā. Es gribu vienkārši deputātiem darīt zināmu, ka atbilde deputātam Kurdjumovam par to, ka viņa priekšlikumi neatbilst tam, kas ir projektā, neatbilst patiesībai. Prasība sniegt statistiku par šī likumprojekta 10.pantā izteikto saturu pilnīgi atbilst grāmatvedības bilances saturam, kas jebkurai organizācijai jāiesniedz atbilstošiem orgāniem, tas ir, mēs prasām tikai atkārtotu informāciju, kas jau agrāk ir iesniegta Finansu inspekcijai.

Vēl vairāk. Šajā likumprojektā paredzēta tikai administratīvā atbildība par komercnoslēpuma izpaušanu, tajā skaitā arī par bankas noslēpumu. Tikai disciplinārā, un nav nekāda cita likumdošanas akta, kas tiešām uzliktu atbildību par komerciālu zaudējumu. Tas ir, šis likums dos iespēju ministrijām un resoriem sniegt operatīvu informāciju. Saimnieciskie darbinieki, kas šeit ir klāt zālē, no sociālistiskajiem laikiem atceras, kas ir operatīvā informācija.

Rezumēju: šis likumprojekts pilnīgi atkārto tās normas, kas bija tajos laikos, kad mēs pirms pieciem vai četriem gadiem protestējām pret Ministru padomes, Valsts statistiskās pārvaldes, ministriju un resoru operatīvās informācijas pieprasījumiem. Es ierosinu – kaut gan domāju, ka mans priekšlikums netiks pieņemts – balsot pret šo likumprojektu, jo tas ir absolūti formāls./

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Biezā kungs!

J.Biezais: Replika. Es atzīstos savā tumsonībā, bet es esmu nedaudz atradinājies no krievu valodas un ātri runātu tekstu bez tulkojuma nevaru uztvert. Tā ka es uzaicinu noraidīt šo iepriekšējo uzstāšanos un balsot “par”.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Černaja kungs!

R.Černajs: Es tomēr aicinātu deputātus atbalstīt šo likumprojektu, jo Kurdjumova kunga iepriekšējā uzstāšanās nav saistīta ar šā likuma normām. Tik tiešām viņš kritizēja iepriekšējo sistēmu, kādā veidā tika vākta statistikas informācija. Šajā likumā, ja Kurdjumova kungs būtu pacenties tajā iedziļināties, ir pavisam cita koncepcija. Par to mēs jau diskutējām un to pieņēmām pirmajā un otrajā lasījumā. Šis likums praktiski turpina to iesākto darbu, ko dara Grāmatvedības likums un likums “Par Valsts kontroli”. Praktiski tā ir likumu kopa, kas vērsta uz kārtības ieviešanu valstī uzskaites jomā. Protams, ir cilvēki, kuri ir ieinteresēti, lai valstī joprojām būtu neskaidrības šajos jautājumos, jo, kā visiem zināms, duļķainos ūdeņos ir vieglāk zvejot un gūt peļņu. Tāpēc es aicinātu tos deputātus, kuri grib, lai valsts pārvaldes institūcijas, parlaments, valdība un pašvaldības saņemtu informāciju par procesiem, kādi notiek valstī, tomēr balsot par šo likumu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Balsošanas režīmu! Balsosim par šo likumu par statistiku. Lūdzu rezultātu. Par – 49, pret – 17, atturas – 26. Likums nav pieņemts. Paldies.

Nākamais ir likumprojekts par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas Republikas Valodu likumā, Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā un dažos citos likumdošanas aktos. Lūdzu, par motīviem! Replikas? Nav.

Balsošanas režīmu! Lūdzu, balsosim. Rezultātu! Par – 67, pret – 22, atturas – 8. Likums ir pieņemts.

Nākamais un pēdējais ir likumprojekts “Par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (tas ir 393. un 412.dokuments). Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim. Lūdzu rezultātu. 70 – par, 7 – pret, 16 – atturas. Likums ir pieņemts. Paldies.

Līdz ar to mēs esam nobalsojuši par visiem balsojamajiem jautājumiem. Un tagad iznāk vēl laiks līdz pusdienām noklausīties Dineviča kungu, ko viņš domā par termiņa uzturēšanās atļaujām. Un pēc tam būs pārtraukums.

J.Dinevičs: Cienījamais priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi! Katrā ziņā šis jautājums pašreiz ir ļoti svarīgs. Es gribētu runāt tādā kontekstā, kā teica Panteļejeva kungs, – ko tad ņemt par pamatu un ko ne, jo argumentus uzskaitīt mēs varam bezgala daudz.

Es tikai gribētu atgādināt vienu. Cilinska kungs atsaucās uz likumu “Par ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā”. Šeit šis likums ir, un droši vien Cilinska kungs to ir izlasījis. Viss tas, kas šeit tiek piedāvāts plenārsēdei, saskaņā ar šo likumu ir Ministru padomes kompetence. Tā šeit ir uzrakstīts. Tāpēc man liekas, ka Pļavnieka kungam un viņa departamentam nevis caur Augstāko padomi bija jāregulē šie procesi, bet attiecīgi tas jāiesniedz valdībā, kā šeit likumā ir prasīts. Es domāju nolikumu, kurš regulē šos procesus. Un valdībā tas attiecīgi ir jāapstiprina. Es domāju, ka arī man ir jāuzņemas zināma vaina uz sevi par visiem šiem procesiem, bet es gribētu, lai mani tomēr saprot, ka līdz pagājušajai pirmdienai man pat nebija juridisku tiesību Pļavnieka kungam izteikt rājienu vai uzlikt disciplināru sodu. Valdības sēdē tika izmainīts nolikums, un nu valsts ministram un departamentam, liekas, šādas iespējas ir. Tātad ir viens risinājums – vai nu tā, kā tas ir paredzēts likumā, bet, ja ne, tad tādā gadījumā es aicinu un iestājos par to, ko ierosināja LTF frakcija, – ņemt šo lēmuma projektu par pamatu un ļaut attiecīgi iesniegt Panteļejeva kungam konkrētus priekšlikumus un labojumus, lai tad tos varētu iestrādāt un apspriest šeit, plenārsēdē.

Un tomēr varbūt, pirms es beidzu, par sekām. Es jau savos jautājumos tās skāru, ka tādā gadījumā risināt sarunas ar Krieviju būs daudz problemātiskāk, lai neteiktu vairāk. Tad armijas izvešanas process, kas notiek pašreiz, neskatoties uz to, ka Krievijas prezidents un aizsardzības ministrs ir paziņojuši, ka tas tiek apturēts, tomēr notiek. Bet, manuprāt, tādā gadījumā šis izvešanas process patiesi apstāsies. Un pamatojums būs ļoti vienkāršs – tas jau arī šeit izskanēja. Mums pašreiz vajag 11 000 dzīvokļu, Panteļejeva kunga variantā (pēc ļoti tuvinātām aplēsēm) tas ir vēl 75  000, bet Cilinska kunga variantā tas ir vēl 200–250 tūkstošu. Runāt par tādām dzīvokļu celtniecības potencēm tuvākajā laikā, es domāju, būtu nenopietni, un diez vai mums izdosies vispār kaut ko parakstīt.

Man ir ļoti nesimpātiski konstatēt, ka sarunu raunds ir 26.datumā. 26.aprīlī mums bija plānots parakstīt vismaz minimāli septiņus nolīgumus. Kādus? Piemēram, kādā veidā Krievijas armija iet ārā pa dzelzceļu, kādā veidā Krievijas armija iet ārā pa jūru, kādā veidā tiek izmantota šī Latvijas gaisa telpa, kādā veidā Krievijas armija, teiksim, šķērso robežas, aizejot no Latvijas, un tā tālāk. Man ir dziļas šaubas, ka, pieņemot šādu lēmumu, šī tikšanās varētu nenotikt.

Un pēdējais. Man liekas, ka šeit lielā mērā tiek “spēlēts” uz vēlēšanām. Pārāk klusi ejam uz tām! Vajadzētu dabūt uz ielām vismaz 250 000 ienaidnieka tēlu, un pēc tam tie, kuri ir radikālāki, izteiks, ka viņi atkal būs tie īstie latviešu tautas interešu aizstāvji. Es domāju, ka mūsu parlamentam ir jābūt pietiekami saprātīgam. Mēs šo izvešanas procesu veicam, un es domāju, ka mēs bez saspīlējumiem varētu noturēt arī šīs vēlēšanas. Jo politiski pret vēlēšanām nevienam vairs nav iebildumu. Visi ir samierinājušies, ka šajās vēlēšanās piedalās pilsoņi un ka pilsoņi tiek arī ievēlēti. Pašreiz mēs varam radīt vienīgi kaut kādas papildu akcijas, kas varētu tikai traucēt šīs vēlēšanas. Paldies.

Priekšsēdētājs: Vēl pietiks laika, tāpēc arī Dobeļa kungs var debatēt. Lūdzu. Tātad debatēs Dobeļa kungs, bet pēc pārtraukuma pulksten 15.00 debates turpinās Matvejeva kungs.

J.Dobelis: Cienījamie kolēģi! Vispirms ir jārunā par pašu lietas būtību – vai tāda tipa lēmumi vispār ir vajadzīgi vai nav vajadzīgi. Un es domāju, ka tie ir ļoti vajadzīgi.

Pirmkārt, mēs nekad neesam mēģinājuši apkopot tās milzīgās nelikumības, kuras vispār šeit ir notikušas vairāku paaudžu laikā. Paskatieties, kas notiek šodien! Šī milzīgā nenormālā starptautiskā ārdīšanās par kaut kādu cilvēktiesību pārkāpšanu šeit, Latvijā! Tā jau robežojas ar pēdējo bezkaunību. Un arī mūsu parlamentā vēl aizvien sēdošie, turklāt nelikumīgi sēdošie, cilvēki ir tie lielie oratori, kuri ar pēdējiem meliem uzstājas visādās pasaules valstu televīzijās. Visiem, kas te atbrauc, tas atgādina ākstīšanos, vienkārši jokdaru izdarības. Acīmredzot viņiem ir ļoti interesanti tēlot jokdarus. Jo, protams, loģiskuma tur nav nekāda. Un tieši tas, kas ir noticis Latvijā, tieši tas arvien mazāk tiek pasniegts ārpus Latvijas, jo diemžēl nav nopietna faktu materiāla par to.

Es nerunāju par šo okupāciju 1940.gadā. Par tādām lietām runā, jā, bet, teiksim, skaitliski parādīt šo milzīgo nelikumīgo cittautiešu ieplūšanu, šīs milzīgās privilēģijas, kuras paaudzēm ilgi ir bijušas cilvēkiem, kuri ne ar ko tās nav nopelnījuši Latvijā, kuri vienkārši Latvijā ir ieradušies uz privilēģiju pamata. Viņi ir saņēmuši ārpusrindas iespēju šeit dzīvot, turklāt vislabākajās vietās, gadiem ilgi ir gājuši pēc savām ārpusrindas desām uz speciālajiem veikaliem, gadiem ilgi ir bez rindas visur gājuši ārstēties un baudījuši privilēģijas citās jomās. Taču mēs par to esam klusējuši. Redziet, tieši starptautiskajā sabiedrībā tas vismazāk ir skaidrs. Tur ir kaut kā kļuvis skaidrāks, ka šeit, lūk, ir nelikumīgi iebraukuši tanki, kaut kā miglaini ir skaidrs par tādiem jēdzieniem kā par milzīgi lielo iebraukušo skaitu, bet, lūk, par šīm privileģētajām personām, par to, ka tas vispār ir kaut kas ārpus jebkurām cilvēktiesību normām, ka svešas valsts militārists, nevis cilvēks, kurš ar savu darbu ir nopelnījis, bet militārists šeit ierodas, neprazdams latviešu valodā nevienu vārdu... Vēl šodien parlamentā daži tādi sēž ar “austiņām” – iebāzuši šo kontaktu ausī, tā pierādīdami savu “augsto” izglītības līmeni. Viņi te sēž, viņi jūtas ļoti labi, un tie uz ielas, kas tur stāv, arī tie ir tādi paši. Viņi jūt, ka viņiem tas viss zūd, un tāpēc viņi tur arī stāv ar pēdējām cerībām kaut ko sev sagrābstīt.

Starp citu, kā jūs zināt, arī mums ir iespēja ievākt zināmu informāciju par šādu personu aktivitātēm, un es jums varu pateikt tikai vienu. Šajā pašā Veterānu tiesību aizsardzības savienības sapulcē ir parādījusies tāda doma, ka šī organizācija nemaz nav jāreģistrē, jo pēc 25.aprīļa tai vairs nekāda reģistrācija nebūšot vajadzīga. Viss atrisināšoties tāpat. Tātad, lūk, cik jaukas domas tur izskan! Mēs te tēlojam kaut kādus lielus cilvēkmīļus absolūti bez vajadzības.

Tāpēc es domāju, ka šāda veida lēmumi nav nekas cits kā vien pirmie soļi uz to, lai šo stāvokli fiksētu, lai ievāktu informāciju un nepārtraukti šo informāciju sniegtu starptautiskajai sabiedrībai, pasaules valstu valdībām, lai tās saprot. Tie ir destabilizējoši cilvēki. Un domāt par to, ka šāds lēmums var piespiest iziet uz ielas... Viņi visu laiku pa ielu staigā. Jā, tie paši, kuri šodien piketē, arī izies uz ielas. Daudz viņu nebūs, jo tiem, kuriem ir kaut kāda normāla domāšana, tie te neārdās. To zināmā mērā var uzskatīt arī par politisku pieeju. Pilnīgi pareizi! Kāpēc jākautrējas? Te vienkārši ir jautājums sev: vai mēs joprojām klusuciešot pieļausim, ka tas viss, kas Latvijā noticis, ir normāli? Vai mēs joprojām klusuciešot pieļausim šo absolūti bezkaunīgo izturēšanos no šo personu puses? Viņi taču absolūti šeit nejūtas kā neatkarīgā valstī. Neviens no viņiem Latviju neuzskata par neatkarīgu valsti un arī netaisās uzskatīt.

Protams, viena lieta ir nepieciešama. Pēc šāda lēmuma pieņemšanas nekavējoties ir nepieciešama pamatīga šā lēmuma izskaidrošana, jo šī demagoģiskā “dziedāšana”, kā te tas nacisma propagandētājs uzstājās... Redziet, te jau ir tā lieta, kā to visu pasniedz un ar kādu nolūku šeit cilvēks kāpj tribīnē – ko viņš grib pateikt.

Tagad par pašiem dokumentiem. Es domāju, ka kardinālas un būtiskas atšķirības šajos dokumentos nav. Taču tajā pašā laikā galvenās pamatnostādnes tajos ir minētas – tā ir šo personu fiksācija un arī tiek ieskicēts tālākais ceļš, kā darboties. Tomēr es uzskatu, ka 396.dokuments ir pilnīgāk izstrādāts. Tas dod pilnīgi skaidru izpratni par to, kā tālāk rīkoties. Tas ir sīkāks un pamatīgāks. Protams, diskusiju laikā var rasties arī kādi labojumi, taču tā ir cita lieta. Es tomēr ierosinātu šo dokumentu ņemt par pamatu, un tad tālāk diskusijas laikā parādīsies, cik tas būs apjomīgs un plašs. Taču es domāju, ka te šodien nevajadzētu risināt tādus jautājumus, cik tur precīzi naudas būs vajadzīgs, kurā datumā sāksim un kurā beigsim. Vai tiešām nav skaidrs, ka ir nepieciešama šī ievirze? Ir nepieciešams šā darba sākums.

Tagad es, būdams Latvijas Republikas pārstāvis sarunās ar Krieviju, varu pateikt, ka tas jau nu nebūs tas galvenais iemesls, lai atteiktos no sarunām, jo līdz šim, draugi, mīļie, ko tās delegācijas pārstāvji ir runājuši Krievijas televīzijā... Viņi ir atraduši jebkuru iemeslu, lai tur kaut ko pateiktu. Tā ir tāda ievirze, tā ir tāda politika – liela šovinistiska domāšana... Un ir vienalga, vai tāds dokuments būs vai tā nebūs, viņi tik un tā atradīs citu dokumentu. Pagājušajā tikšanās reizē Maskavā, kad mēs ļoti miermīlīgi runājām par šiem dokumentiem, viņiem tas nebūt netraucēja pirmajā tikšanās vakarā Krievijas televīzijā pateikt par mums šādus vārdus, ka, lūk, Latvijas delegācija ir lieliski izstrādājusi izsmalcinātu aparteīdu Latvijas garā. Ja viņi toreiz varēja tā pateikt, tad ko gan te vēl var pielikt klāt. Tāpēc es domāju, ka arī ar Krievijas delegāciju sarunas varētu būt ļoti lietišķas, jo arī tur ir parādījusies zināma saimnieciska ieinteresētība. Tikai vairāk par to būtu jārunā. Turklāt šī politiskā nokrāsa ir atkarīga tieši no situācijas, un tā, protams, būs ļoti atkarīga no tā, kas viņiem būs noticis 25.aprīlī. Tāpēc es aicinātu par pamatu pieņemt 396.dokumentu un sākt tā pilnīgāku izskatīšanu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Pārtraukums būs līdz pulksten 15.00. Pēc pārtraukuma debatēs runās Matvejeva kungs.

 

(Pārtraukums)