Frakciju viedokļi

 Pēc 2007.gada 27. septembra sēdes Latvijas radio tiešajā raidījumā

Dz.Zaķis
(frakcija “Jaunais laiks”):

Šodien partija “Jaunais laiks” faktiski pēdējās plenārsēdes minūtēs pieņēma bezprecedenta soli – mēs pametām sēžu zāli, protestējot pret to, kas notiek kārtību sargājošajās iestādēs Latvijā. Mēs redzam, ka pēdējo mēnešu laikā ir bijušas neskaitāmas problēmas gan ar pazudušiem bērniem, gan ar pasūtījuma slepkavībām, gan vairāku uzņēmēju nāves gadījumiem. Vēl trakāk. Šodien mēs saņemam ziņu, ka mīklainos apstākļos no policijas mašīnas, vedot pār tiltu cilvēku, viņš ir izkritis un iekritis Daugavā. Turklāt šis cilvēks ir neviens cits kā Saeimas un Valsts prezidenta Drošības dienesta darbinieks Edgars Gulbis, pret kuru ir ierosināta lieta Muitas kriminālpārvaldes priekšnieka Vladimira Vaškeviča automašīnas dedzināšanas lietā. Mūsu izpratnē šis ir kliedzošs gadījums par krīzi arī kārtību sargājošo iestāžu darbībā. Tāpēc “Jaunais laiks”, protestējot pret šo, pameta plenārsēžu zāli. Mēs visstingrākajā formā pieprasīsim skaidrojumus no iekšlietu ministra un arī no policijas darbiniekiem, jo mūsu izpratnē šāda rīcība ir kliedzoša un nepieļaujama.

Otra lieta. Šīs nedēļas laikā partija “Jaunais laiks” ir aktīvi iesaistījusies diskusijā vai, pareizāk sakot, centusies aizstāvēt Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja vadītāju Loskutovu saistībā ar viņa atstādināšanu no amata. Tātad “Jaunais laiks” uzskata, ka ir skaidrs politiskais spiediens, jo premjers ir atstādinājis no amata Loskutova kungu ne jau tāpēc, ka tam būtu nopietns pamats, bet tāpēc, ka Kalvīša kungam tam ir bijuši savi iemesli, kas drīzāk izskatās pēc politiska rakstura iemesliem. “Jaunais laiks”uzskata, ka viens likums ir rakstīts visiem. Kalvīša kungs, mūsu izpratnē, šobrīd rīkojas nekorekti. Ja izrādīsies, ka taisnība ir mūsu pusē, tad Kalvīša kungam acīmredzot nāksies domāt par demisiju.

Nākamā lieta, par ko šonedēļ mēs arī esam diezgan aktīvi diskutējuši, ir aģentūras “Jaunie trīs brāļi” reorganizēšana un lieko tēriņu likvidēšana. “Jaunais laiks” uzskata, ka taupības režīms valstī ir jāsāk nevis ar algām un pensijām, bet gan ar valsts izdevumu samazināšanu. Mēs uzskatām, ka aģentūra “Jaunie trīs brāļi” ir viens ļoti precīzi definēts veidojums, kurš šajos ekonomiskajos apstākļos mūsu izpratnē valstij nav vajadzīgs.

Vēl “Jaunais laiks” šonedēļ ir pieprasījis veselības ministram Veldrem skaidrojumus par iespējamo nelikumību divu miljonu latu izlietojumā Veselības ministrijā.

Un pēdējā lieta, par ko “Jaunais laiks” pauž pamatīgu sašutumu, ir jautājums par mūsu pedagogiem. Pedagogiem tika solīts algas palielinājums. Šim algas palielinājumam ir jābūt no 1.janvāra, nevis 1.septembra. Tam ir jābūt vismaz 60 latu apjomā, nevis kaut kādā formulā, kurā tiek iekļauta inflācija un tā tālāk, un tā tālāk. “Jaunais laiks” vienmēr ir aizstāvējis skolotāju intereses un dara to arī šoreiz.

Z.Rubezis
(Tautas partijas frakcija):

Aizvadītā nedēļa starp Saeimas plenārsēdēm ir bijusi notikumiem bagāta. Valdība, manuprāt, rīkojas atbildīgi, strādājot pie inflācijas samazināšanas. Notiek sarunas gan ar darba devējiem, gan Latvijas Darba devēju konfederāciju un, pats galvenais, ir izvērtēta valsts pārvaldes darbības efektivitāte.

Šonedēļ Saeimā mēs apstiprinājām un ievēlējām jaunu Saeimas priekšsēdētāju – Gundaru Daudzi. Saeimas priekšsēdētāja uzstādījumi, manuprāt, turpmākajam darbam ir atzinības cienīgi. Ir jāuzlabo savstarpējā komunikācija starp Saeimu un ikvienu valsts iedzīvotāju. Tas nozīmē – informēt par svarīgākajiem Saeimā pieņemtajiem lēmumiem, izskaidrot to būtību, lai ikviens iedzīvotājs izprastu pieņemto lēmumu būtību un nozīmīgumu.

Man kā Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas priekšsēdētāja biedram jāvērš Saeimas priekšsēdētāja uzmanība arī uz kārtību, kas notiek Saeimas sēžu laikā, aicinot sekot līdzi, lai deputātu runas no tribīnes, kas daudzkārt tā arī notiek, nebūtu cita cieņu un godu aizskarošas.

Un kā trešo svarīgāko notikumu šonedēļ mūsu valstī gribu minēt Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja vadītāja atstādināšanu no ieņemamā amata. Vakar, es domāju, daudzi Latvijas iedzīvotāji skatījās raidījumu “Kas notiek Latvijā?”. Šī bija iespēja netieši piedalīties interesantā diskusijā. Un, es domāju, mēs ikviens nonācām pie atziņas, ka nav pieņemami, ka iestādē, kura prasa caurspīdīgumu, sakārtotību un atbilstību likumiem, pašā nav kārtības.

Bet ir arī priecīgāka nots. Mēs ļoti daudz runājam par to, kā būt un kā nebūt ar Nacionālās bibliotēkas būvniecību. Sabiedrībā viedokļi ir ļoti dažādi. Taču priecē tas, ka Latvijas inteliģence paudusi savu viedokli un nostāju, ka Gaismas pilij ir jābūt. Un gribu teikt, ka gaisma, ko nes mūsu Latvijas gaišākie prāti, ir garants mūsu labākai ikdienai.

V.Buhvalovs
(apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija:

Šodien Saeimas valdošā koalīcija noraidīja mūsu priekšlikumu likumprojekta “Grozījumi likumā “Par pilsētas domes, rajona padomes, novada domes un pagasta padomes deputāta statusu” galīgajam lasījumam. Tas paredzēja deputātam nodrošināt iespēju paust savu viedokli pašvaldībai piederošos preses izdevumos un elektroniskajos masu informācijas līdzekļos. Diemžēl ne vienmēr pašvaldību opozīcijas deputātiem ir tiesības paust savu viedokli masu saziņas līdzekļos, kuri pieder pašvaldībai. Nesen man bija tikšanās ar kādas pašvaldības izpilddirektoru un vicemēru. Tikšanās galvenais jautājums – dot opozīcijas deputātiem iespēju paust savu viedokli masu saziņas līdzekļos, kas pieder pašvaldībai. Ierēdņi un vicemērs nebūt neuzskata, ka ir nepieciešams dot opozīcijas deputātiem iespēju publicēt savus viedokļus vietējās domes vēstnesī un domes portālā internetā. Tas tika skaidrots tā, ka to neparedz likums par pašvaldības deputāta statusu. Mūsu frakcija uzskata, ka šādu grozījumu ir nepieciešams ieviest likumā, jo tiesības publiski paust savu viedokli pieder pie demokrātiskas sabiedrības pamattiesībām. Piedāvājamais grozījums ne tikai dotu opozīcijas deputātiem iespēju paust savu viedokli par lēmumiem, kurus pieņem pašvaldība, bet tas būtu kā pārbaudījums, vai Latvijā ir demokrātija vai ne. Diemžēl valdošā koalīcija šodien mūsu priekšlikumu noraidīja, ar savu balsojumu vēlētājiem demonstrējot, ka mūsu valstī ar demokrātiju ir lielas problēmas.

V.Aizbalts
(Latvijas Pirmās partijas un partijas “Latvijas ceļš” frakcija):

Vispirms vēlos apsveikt jauno Latvijas Republikas Saeimas priekšsēdētāju Gundaru Daudzi ar pirmo sekmīgi novadīto Saeimas plenārsēdi, kurā izskatīti vairāk nekā 40 likumprojekti, tajā skaitā vairāki apjomīgi likumu labojumi un arī tādi, kuri gluži vienkārši atvieglos katra Latvijas iedzīvotāja dzīvi.

Kā Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs vēlos īpaši uzsvērt uzlabojumus, kas sagaida autovadītājus. Tā, piemēram, šodien tika pieņemts grozījums Ceļu satiksmes likumā, kas paredz noteikt, ka jau no nākamā gada 1.jūnija automašīnu vadītājiem Latvijā vairs nebūs nepieciešams obligāti vadāt līdzi īpašnieka civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas polisi. Turpmāk OCTA polisi varēs nokārtot arī ar interneta starpniecību, bet informācija par automašīnas apdrošināšanu Ceļu policijai, autotransporta inspekcijai un robežsardzei būs pieejama elektroniski.

Šodien Satiksmes ministrijai, uzņēmumam “Latvijas ceļi” un visiem autobraucējiem ir īpaša diena – ir uzbūvēts un šodien tiks atklāts lielākais jaunais ceļš kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas. Tas ir Saulkrastu apvedceļš, kas 20 kilometru garumā stiepsies gar pilsētu, ļaujot katram autovadītājam ātrāk nokļūt galapunktā ceļa posmā no Rīgas uz Vidzemes jūrmalu, Igaunijas robežu un Tallinu. Jaunais ceļš uzlabos stratēģiski nozīmīgās maģistrāles “Via Baltica” autotransporta caurlaides spējas, nodrošinās daudz drošāku satiksmi un uzlabos Saulkrastu iedzīvotāju dzīves kvalitāti. Turpmāk gar viņu mājām neplūdīs tik intensīva vieglo un kravas auto plūsma. Tos, kuri šodien plānojuši braukt šajā ceļa posmā, gaida patīkams pārsteigums. Šodien no pulksten 14.30 autovadītāji varēs novērtēt jaunā ceļa kvalitāti, kas atbilst visaugstākajiem Eiropas un pasaules standartiem.

Zinu, ka Latvijas piemēram domā sekot arī Igaunija. Ir uzsāktas debates par Pērnavas apvedceļa izbūvi. Latviju bieži salīdzina ar Igauniju, mūsu ziemeļu kaimiņus minot kā piemēru, uz ko tiekties. Es negribētu tam piekrist, jo jau daudzās jomās mēs esam aizsteigušies igauņiem krietni priekšā. Tallinas un Rīgas lidostas 2003.gadā bija vienā līmenī, bet pēc dažiem parametriem Rīga pat atpalika. Tagad situācija ir pretēja. Rīgas lidosta ir lielākā reģionā un apkalpoto pasažieru skaits ir lielāks nekā Tallinā un Viļņā kopā. Tūristu skaits no visas pasaules Latvijas galvaspilsētā tagad apsteidzis somu daudzskaitlīgo viesošanos Tallinā, ar ko viņi vēl nesen tik ļoti lepojās.

Arī jaunu automašīnu pirkšanas apjomi Latvijā aug visstraujāk Eiropā, kas liecina par iedzīvotāju labklājības un pirktspējas palielināšanos. Taču tas rada negatīvu parādību – satiksmes sastrēgumu pieaugumu, kam vēl būs jāmeklē risinājums.

Es visiem novēlu būt kritiskiem pret valdības un Saeimas darbu, taču novērtēt arī tos Latvijas panākumus, ko grūtā darbā visi kopā esam sasnieguši. Bet pāri visam novēlu rūpēties par savu un savas ģimenes locekļu veselību un drošību gan savās mājās, gan darbā, gan arī ceļā.

V.Agešins
(apvienības “Saskaņas centrs” frakcija):

Pirmkārt, es vēlos informēt, ka mūsu frakcija ir sagatavojusi vēstuli Latvijas Republikas ģenerālprokuroram Maizīša kungam. Lieta ir tāda, ka Ministru prezidents Aigars Kalvītis 2007.gada 24.septembrī izdevis dokumentu ar nosaukumu “Veismanei”, ar kuru ierosina disciplinārlietu pret KNAB priekšnieku Loskutovu un atstādina viņu no amata pienākumu izpildes. Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs tomēr ir specifiska valsts pārvaldes iestāde, kuras uzdevums ir novērst un apkarot valsts amatpersonu, tai skaitā pašu augstāko amatpersonu, likumpārkāpumus. Lai veiktu šos pienākumus, KNAB un tās vadītājam ir nepieciešamas augstas procesuālas aizsardzības garantijas, lai mazinātu dažādu pārbaudēs iesaistīto amatpersonu iespējas ietekmēt KNAB priekšnieka lēmumus. Tādēļ pēc ilgām diskusijām Saeimā par KNAB neatkarības pakāpi tika pieņemts lēmums, ka KNAB atrodas Ministru kabineta pārraudzībā. Savukārt par KNAB priekšnieka atbrīvošanu no amata saskaņā ar likumu var lemt tikai Saeima vienīgi ar Ministru kabineta ieteikumu. Lai ieteiktu KNAB priekšnieka atbrīvošanu vai atstādināšanu no amata, Ministru kabinetam noteiktos gadījumos jāveido ģenerālprokurora vadīta komisija. Visas šīs tiesiskās garantijas ir nostiprinātas Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā, kas attiecībā pret citiem civildienesta likumiem un Darba likumu ir speciālais likums. Tādēļ izbrīnu rada Ministru prezidenta lēmums uzurpēt Ministru kabinetam piešķirtās pilnvaras un vienpersoniski uz vēstules “Veismanei” pamata ierosināt disciplinārlietu pret KNAB priekšnieku un atstādināt viņu no amata pienākumu izpildes. Ministru kabinets šos jautājumus par Loskutovu savās sēdēs nav skatījis un nekādus lēmumus par viņu nav pieņēmis. Ministru prezidenta mēģinājumi Loskutovam piemērot vispārējās civildienesta un Darba likuma normas kā jebkuram civildienesta ierēdnim vai darbiniekam, neņemot vērā speciālā likumā noteiktās garantijas, mūsuprāt, ir juridiski nepamatoti. Minēto iemeslu dēļ mēs lūdzam ģenerālprokuroru izvērtēt Ministru prezidenta izdotā dokumenta ar nosaukumu “Veismanei” juridisko atbilstību Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumam.

Otrkārt, vēlos informēt, ka šodien politisko organizāciju apvienība “Saskaņas centrs” iesniegusi likumprojektu “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””. Mūsu grozījumi paredzēja, ka strādājošo pensionāru algām jāpiemēro neapliekamais minimums 50 lati mēnesī. Pašlaik strādājošo pensionāru algām ienākuma nodokli piemēro pilnībā, un uz viņiem vispār neattiecas jēdziens “neapliekamais minimums”. Bet diemžēl man nezināmu iemeslu dēļ Saeimas vairākums pieņēma lēmumu neatbalstīt “Saskaņas centra” frakcijas iesniegto likumprojektu, kas paredz veikt izmaiņas likumā. Mēs uzskatām, ka tas, ka strādājošo pensionāru algām tiek piemērots ienākuma nodoklis no pirmā lata, ir liela netaisnība, jo šodien vidējais pensijas apmērs Latvijā ir tikai 100 lati. Ar šo naudu nevar izdzīvot, jo iztikas minimums valstī ir 132 lati. Pensionāri ir spiesti strādāt papildus ne jau no labas dzīves, bet tāpēc, ka valsts viņiem nenodrošina pienācīgas vecumdienas. Mēs uzskatām, ka neapliekamā minimuma iekļaušana strādājošo pensionāru algās ir valdošās koalīcijas pienākums. Iekļaut strādājošo pensionāru algās neapliekamo minimumu solīja arī labklājības ministre Staķe un bijušais ekonomikas ministrs Strods. Pret šādu izmaiņu veikšanu likumdošanā neiebilda arī finanšu ministrs. Lai novērstu šo netaisnību un atvieglotu pensionāru dzīvi, ir nepieciešama tikai politiskā griba. Tāpēc mēs aicinām valdošās koalīcijas deputātus neaizmirst solījumus, kurus deva pašreizējie valdības ministri, un tomēr atbalstīt mūsu priekšlikumu.

M.Grīnblats
(apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija):

Saeima 1998.gadā pieņēma deklarāciju par latviešu karavīriem un leģionāriem Otrajā pasaules karā, kuras mērķis bija atjaunot vēsturisko patiesību, kas tika piemirsta padomju okupācijas gados, kā arī izrādīt cieņu cilvēkiem, kuri cīnījās pret boļševisma otrreizēju atgriešanos Latvijā. Tie bija vīri, kas pieredzēja 1940. un 1941.gada šausmas. Tajā pašā laikā paškritiski jāatzīst, ka valdība un parlaments ir darījis, maigi izsakoties, gaužām maz, lai šiem karavīriem panāktu pretī. Pēc Latvijas Nacionālo karavīru biedrības ierosinājuma mēs piedāvājām nelielus grozījumus Nacionālās pretošanās kustības dalībnieku statusa likumā, paredzot iespēju šo statusu saņemt arī nacionālajiem karavīriem, kā arī ikmēneša pabalstu, ko piešķir Aizsardzības ministrija Nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem.

Tuvākajā laikā Saeimā galvenais jautājums, protams, būs 2008.gada valsts budžets. Šis process droši vien mazliet ievilksies, jo valdība ir stājusies pie ievērojamas budžeta izdevumu daļas pārskatīšanas ar mērķi samazināt valsts tēriņus. Tam var piekrist, ņemot vērā augsto inflāciju valstī, tomēr jāskatās, lai šie samazinājumi būtu samērīgi un neskartu galvenokārt mazās un vidējās algas, kā arī tās algas, par kurām Ministru kabinets ir panācis vienošanos ar attiecīgo nozaru arodbiedrībām vai asociācijām.

Uzskatām par atbalstāmu latviešu kultūras darbinieku iniciatīvu Latvijas Nacionālās bibliotēkas sakarā. Lai cik grūti laiki valstī būtu, tomēr ir lietas, kas jāpaveic. Var piekrist, ka šis finansējums ir ļoti dārgs, kas būtu jāņem kredīta veidā no bankām, tāpēc ir jāmeklē efektīvāks veids. Tomēr objekta atlikšana lielās inflācijas apstākļos to padarīs tikai dārgāku un problēmu neatrisinās.

Jāizsaka zināma nožēla un bēdīgs fakts, ka mēs 2008.gada budžeta projekta apspriešanā nevaram pilnībā piedalīties ar sava ministra palīdzību. Ekonomikas ministrs ir atkāpies personisku apstākļu dēļ. Tajā pašā laikā izvirzītais kandidāts Einars Cilinskis, kuram ir gan politiska, gan profesionāla pieredze valsts pārvaldes un pašvaldību jautājumos un kuru mēs uzskatām par piemērotu, joprojām nav ieguvis audienci pie Ministru prezidenta. Vēl vairāk. Ministru prezidents ir licis manīt, ka varētu būt nopietnas izmaiņas, arī tādas, ka Ekonomikas ministrija pāriet kādas citas partijas rokās. Uzskatām, ka šādu izmaiņu veikšana, protams, nevar kalpot koalīcijas stiprināšanai, ja vien premjers nesniedz publisku un skaidru argumentāciju, kādēļ šādi ierosinājumi no viņa puses varētu nākt. Katrā gadījumā mēs lemsim par to vai citu tālāko rīcību. Kā jau minēju, man personīgi tas, protams, nepatīk. Tomēr jāsaprot, ka valdību veido četras partijas, un premjeram, protams, ir zināma iniciatīva kaut kādu izmaiņu radīšanā.

Tajā pašā laikā mums ir jautājums, kādēļ koalīcijas partneri, īpaši Latvijas Pirmā partija un partija “Latvijas ceļš”, mūsuprāt, pilnīgi nemotivēti kavē Naturalizācijas pārvaldes un Valsts valodas centra apvienošanu, kuras mērķis, protams, ir resursu taupīšana un to efektīvāka novirzīšana arī latviešu valodas pozīciju stiprināšanai, vienalga, vai runa būtu par tiem, kuri vēlas kļūt par Latvijas pilsoņiem, vai arī par personām, kuras strādā valsts vai pašvaldības sektorā un sabiedrisko pakalpojumu sfērā un kuri bieži vien neprot vai arī prot, bet nelieto latviešu valodu.

Mēs uzmanīgi visam sekosim līdzi. Ceram, ka šī valdība vismaz šajā jautājumā kaut kādu ieguldījumu tomēr spēs un vēlēsies dot.

P.Hanka
(Zaļo un Zemnieku savienības frakcija):

Šodien Saeima beigu beigās pielika punktu tam jautājumam, par ko tika runāts jau apmēram pirms septiņiem gadiem. Un, proti, tas ir par pašvaldību vadītāju sociālām garantijām. Gan pēdējos trijos pašvaldību vadītāju kongresos, gan Latvijas Pašvaldību savienība, gan arī Latvijas Darba devēju konfederācija strādāja pie šī jautājuma, lai šīs sociālās garantijas pilnveidotu, jo mūsu skatījumā – viens politisks balsojums, un viņš vairs nav pašvaldības vadītājs. Rezultātā ir zaudēta iepriekšējā darba specifika, latviešu valodā sakot – viņš paliek aiz borta.

Un tad, nu, lūk, ņemot vērā, ka Zaļo un Zemnieku savienība iniciēja šo jautājumu, lai to atrisinātu, mēs atvērām likumu un iestrādājām tajā 15.panta 1.punktu, kas nosaka, ka tiesības saņemt ikmēneša pabalstu divu minimālo mēnešalgu apmērā ir personai, kura pēc 1990.gada 4.maija vienā pašvaldībā bijusi pašvaldības domes, padomes vai novada domes priekšsēdētājs divus sasaukumus. Tātad šo pašvaldības pabalstu piešķir no pašvaldības budžeta. Bet ir dažādi kritēriji. Viens no tiem – persona sasniegusi vecumu, kas ir vismaz par pieciem gadiem mazāks nekā vecums, lai saņemtu pensiju. Tātad cilvēkam, kurš šajā brīdī ir strādājis pašvaldībā, bet viņam līdz pensijai palikuši divi līdz trīs gadi, un kādu politisku motīvu dēļ notiek balsojums un viņš tiek atcelts no amata, tad viņam vismaz ir tiesības saņemt šo pabalstu.

Mans kolēģis Buhvalova kungs teica, ka netika atbalstīts viņa frakcijas priekšlikums par to, ka nav iespēju izteikties pašvaldības sēdēs vai arī kādā pašvaldībai piederošā mediju līdzeklī. Es tam negribu piekrist. Es esmu nostrādājis piecpadsmit gadus pašvaldībā. Varu teikt, ka iespēja izteikties ir un ka nekad nevienam tas nav liegts.

Likums stāsies spēkā nākamā gada 1.janvārī. Ministru kabinets līdz šī gada 31.decembrim izdod 15.¹ panta sestajā daļā minētos noteikumus. Paldies visiem Saeimas deputātiem – gan pozīcijas, gan arī pārējiem, kuri šo likumprojektu atbalstīja. Ar balsu vairākumu mēs esam izdarījuši to, ko varējām izdarīt.

Lai visiem laba veselība un skaistas brīvdienas.

Saeimas preses dienests