Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ministru kabineta 2007.gada 17.jūlija sēdē. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 19.07.2007., Nr. 116 https://www.vestnesis.lv/ta/id/160607

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Uzturoties darba vizītē Briselē un tiekoties ar NATO ģenerālsekretāru

Vēl šajā numurā

19.07.2007., Nr. 116

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Ministru kabineta 2007.gada 17.jūlija sēdē

 

MK: Par uzņemšanu Latvijas pilsonībā naturalizācijas kārtībā

Ministru kabinets 17.jūlija sēdē pieņēma rīkojumu “Par uzņemšanu Latvijas pilsonībā naturalizācijas kārtībā”, kurā iekļauti 417 pilsonības pretendenti, tajā skaitā 20 viņu nepilngadīgie bērni. No 397 pilsonības pretendentiem 74% ir krievi, 11% ukraiņi, 8% baltkrievi, kā arī lietuvieši, poļi un citas tautības. 25% pilsonības pretendentu ir pamata, 55% – vidējā, 18% – augstākā izglītība.

Ministru kabineta rīkojuma projektā ir iekļauti 397 pilsonības pretendenti, kuri naturalizējas atbilstoši Pilsonības likuma 14.panta pirmajai daļai un 20 pilsonības pretendenti, kuri naturalizējas atbilstoši Pilsonības likuma 15.pantam.

Latvijas pilsonībā naturalizācijas kārtībā ir uzņemtas 125 106 personas: 1995.gadā – 984; 1996.gadā – 3016; 1997.gadā – 2992; 1998.gadā – 4439; 1999.gadā – 12 427; 2000.gadā – 14 900; 2001.gadā – 10 637; 2002.gadā – 9844; 2003.gadā – 10 049; 2004.gadā – 16 064; 2005.gadā – 19 169; 2006.gadā – 16 439; 2007.gadā – 4146 personas.

Aivis Freidenfelds, Ministru kabineta preses sekretārs

 

AM: Par grozījumiem Militārpersonu izdienas pensiju likumā

17.jūlijā Ministru kabinetā apstiprināti Aizsardzības ministrijas izstrādātie grozījumi Militārpersonu izdienas pensiju likumā.

Apstiprinātie grozījumi precizē Militārpersonu izdienas pensiju likuma normas atbilstoši Satversmes tiesas spriedumam, kā arī Militārā dienesta likuma terminoloģijai. Grozījumi nosaka, ka turpmāk, aprēķinot izdienas pensiju, tiks ņemts vērā mēneša vidējais dienesta atalgojums, kā arī papildina īpašo dienesta apstākļu sarakstu, kuros nodienēto laiku izdienas stāžā ieskaita palielinātā apmērā, un nosaka to apmēru.

Likumprojekts uzliek pienākumu pārrēķināt iepriekš piešķirtās izdienas pensijas tām militārpersonām, kuras tika atvaļinātas no militārā dienesta pēc 2000.gada 19.augusta, kā arī izmaksāt radušos starpību, ja tāda tiks konstatēta.

 

AM: Par Latvijas Gaisa spēku karavīru apmācību uz reaktīvajiem gaisa kuģiem Igaunijā

17.jūlijā Ministru kabinetā (MK) apstiprināts Aizsardzības ministrijas izstrādātais MK noteikumu projekts “Latvijas Nacionālo bruņoto spēku un Igaunijas Aizsardzības spēku Saprašanās memorands par gaisa kuģa tipa apgūšanu un mācību lidojumiem Latvijas Gaisa spēku lidotājiem”.

Lai veiktu efektīvu Latvijas Gaisa spēku (GS) speciālistu apmācību un kvalifikācijas uzturēšanu, Latvija un Igaunija ir panākušas vienošanos Latvijas GS lidotājus apmācīt Igaunijā, izmantojot reaktīvos mācību gaisa kuģus L-39.

Saprašanās memorandu starp Latvijas un Igaunijas valstu bruņotajiem spēkiem nepieciešams noslēgt, lai noteiktu savstarpējās sadarbības principus un mācību izdevumu segšanas kārtību.

Latvijas GS lidotāju mācības ir nepieciešamas, lai pēc tam šie lidotāji varētu apmācīt Latvijas GS Gaisa operāciju centra ieroču vadības speciālistus un uzturēt viņu kvalifikāciju gaisa kuģu pārtveršanas kaujas uzdevumu veikšanai atbilstoši NATO līguma dalībvalstu organizācijas prasībām. Tas ir nepieciešams, lai Latvija spētu patstāvīgi vadīt un koordinēt Ziemeļatlantijas līguma dalībvalstu organizācijas valstu lidaparātu patrulēšanas lidojumus Latvijas gaisa telpā kopējās NATO gaisa telpas aizsardzības politikas ietvaros, kā arī lai nodrošinātu sagatavotu speciālistu nosūtīšanu darbam uz Apvienoto komandvadības centru, kas atrodas Karmelavā, Lietuvā.

Igaunijas bruņotie spēki piedāvā Latvijas GS speciālistu apmācībai un kvalifikācijas uzturēšanai izmantot viņu rīcībā esošos resursus – īrētos reaktīvos mācību gaisa kuģus L-39, kuru kopējās izmaksas saskaņā ar Igaunijas bruņoto spēku piedāvājumu ir 2127,06 lati par vienu lidojuma stundu. Apmācība un kvalifikācijas uzturēšana notiks Igaunijas Gaisa spēku aviācijas bāzē un Gaisa operāciju centrā Emari.

2007.gadā Latvijas NBS plāno veikt 2 lidotāju apmācību un kvalifikācijas uzturēšanu ar kopējo nolidojumu skaitu – 33 lidojumu stundas. Kopējie izdevumi 2007.gadā tiek plānoti 70 193 latu apmērā.

Aizsardzības ministrijas Sabiedrisko attiecību departaments

 

EM: Par patērētāju interešu aizsardzību un rosinājumu aizliegt negodīgu komercpraksi

17.jūlijā Ministru kabinets apstiprināja Ekonomikas ministrijas izstrādāto likumprojektu “Komercprakses likums”. Likumprojekts aizliedz negodīgu komercpraksi. Tā pieņemšana veicinās patērētāju interešu ievērošanu, samazinot negodīgās komerciālās prakses negatīvo ietekmi uz patērētāja ekonomisko rīcību.

Paredzēts, ka šis likums attieksies uz komercpraksi pret patērētājiem pirms līguma slēgšanas, tā noslēgšanas brīdī un arī pēc tā noslēgšanas. Šobrīd jautājumus par maldinošu un salīdzinošu reklāmu regulē Reklāmas likums, paredzot tikai minimālu patērētāju tiesību aizsardzību pret negodīgu komercpraksi. Reklāmas likums aizsargā patērētāju no maldinošas un salīdzinošas reklāmas, taču likums neregulē komercprakses īstenošanu vispārējās tirgvedības robežās, jo reklāma ir tikai viens no komercprakses veidiem.

Likums aizliedz nodarboties ar maldinošu komercpraksi, sniedzot patērētājam nepatiesu informāciju, negodīgi izmantojot tirdzniecības veicināšanas pasākumus, kas rada neskaidrību par preci vai pakalpojumu un kuru rezultātā patērētājs pieņem vai varētu pieņemt lēmumu slēgt līgumu, ko patērētājs citādos apstākļos nebūtu pieņēmis. Tāpat likumprojekts aizliedz nodarboties ar agresīvu komercpraksi, iespaidojot patērētāju ar uzstājīgām darbībām, piespiešanu un nesamērīgu ietekmi.

Likumprojektā paredzētos uzdevumus veiks Patērētāju tiesību aizsardzības centrs un Valsts farmācijas inspekcija. Gatavojot likumprojektu, Ekonomikas ministrijas speciālisti konsultējās ar Latvijas Tirgotāju un Latvijas Preses izdevēju asociācijām, kas pauda atbalstu likumprojektam.

Papildus ir sagatavoti grozījumi Reklāmas likumā, grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā un Krimināllikumā. Likumprojektā “Grozījumi Reklāmas likumā” tiek paplašinātas Patērētāju tiesību aizsardzības centra, Konkurences padomes, Valsts farmācijas inspekcijas un Nacionālās Radio un televīzijas padomes pilnvaras, t.i., tiesības prasīt apņemšanos izbeigt pārkāpumu un publicēt šo apņemšanos.

Likumprojekta “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” mērķis ir paredzēt komercprakses veicēju atbildību par likumā aizliegtas komercprakses veikšanu, nosakot naudas sodu fiziskām personām līdz divsimt piecdesmit latiem, bet juridiskām personām – līdz desmit tūkstošiem latu. Administratīvos sodus par likumprojekta “Komercprakses likums” pārkāpumiem būs tiesīgs piemērot Patērētāju tiesību aizsardzības centrs un Valsts farmācijas inspekcija.

Likumprojekta “Grozījums Krimināllikumā” mērķis ir paredzēt atbildību par likumā aizliegtas komercprakses veikšanu, ja tā veikta atkārtoti gada laikā, paredzot brīvības atņemšanu uz laiku līdz diviem gadiem vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu līdz astoņdesmit minimālajām mēnešalgām, atņemot tiesības veikt uzņēmējdarbību uz laiku no diviem līdz pieciem gadiem vai bez tā.

Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

 

FM: Par noteikumiem ar nodokļiem un nodevām apliekamo objektu pareizas un pilnīgas uzskaites kontrolei

17.jūlijā valdība apstiprināja Finanšu ministrijas sagatavotos Ministru kabineta (MK) noteikumus par kārtību, kādā apturama saimnieciskā darbība speciālās pārbaudes veikšanai gadījumā, ja nav nodrošināta ar nodokļiem un nodevām apliekamo objektu pareiza un pilnīga uzskaite.

Ar šā gada 1.janvāri stājās spēkā grozījumi likumā par nodokļiem un nodevām. Izmaiņas paredz: ja saimnieciskās darbības veicējs neveic ar nodokļiem un nodevām apliekamo objektu pareizu un pilnīgu uzskaiti, Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir tiesīgs speciālās pārbaudes veikšanai apturēt normatīvo aktu pārkāpēja darbību uz laiku, kas nav ilgāks par 10 dienām, skaitot no lēmuma pieņemšanas dienas.

Speciālās pārbaudes laikā VID kontrolē, kā tiek veikta ar nodokļiem un nodevām apliekamo objektu pareiza uzskaite, kā arī veic krājumu atlikumu inventarizāciju, lai salīdzinātu faktiski esošos krājumus ar grāmatvedības uzrādītajiem.

Tā kā ir veiktas šādas izmaiņas likumā par nodokļiem un nodevām, Finanšu ministrija izstrādāja atbilstošus MK noteikumus.

 

FM: Par Rīgas pilsētas pašvaldības nekustamo īpašumu nodošanu valsts īpašumā

17.jūlijā valdība atbalstīja lēmumu, kas paredz vairāku Rīgas pašvaldības nekustamo īpašumu un kapitāla daļu pārņemšanu valsts īpašumā, kā arī valsts nekustamo īpašumu nodošanu Rīgas pilsētas pašvaldības īpašumā. Nekustamo īpašumu nodošana tiks veikta bez atlīdzības.

Šā gada februārī Rīgas dome pieņēma lēmumu nodot vairākus nekustamos īpašumus un kapitāla daļas valsts īpašumā, kā arī pārņemt vairākus valsts īpašumus. Šāda savstarpējā īpašuma nodošana nepieciešama, lai nodrošinātu valsts un pašvaldību funkciju veikšanu.

Paredzams, ka Rīgas pašvaldība Aizsardzības ministrijas valdījumā nodos īpašumu “Pulvertornis”, kas tiek lietots Latvijas Kara muzeja vajadzībām. Finanšu ministrijai plānots nodot nekustamos īpašumus Āzenes ielā, Matīsa ielā, Aspazijas bulvārī, savukārt Veselības ministrijas valdījumā tiks nodots nekustamais īpašums Hipokrāta ielā, kur atrodas Gaiļezera slimnīca. Valsts īpašumā tiks nodoti arī vairāki citi īpašumi.

Bez atlīdzības Rīgas pilsētas pašvaldībai plānots nodot īpašumu Dārzciema ielā, kas nepieciešams Austrumu maģistrāles izbūvei, zemesgabalu Rīgas Centrāltirgus teritorijā, īpašumu, kur atrodas Rīgas Skolēnu pils, kā arī citus īpašumus pašvaldības funkciju veikšanai.

Valdība ministrijām uzdeva līdz 2008.gada 31.janvārim sagatavot atbilstošus Ministru kabineta rīkojuma projektus par pašvaldības nekustamo īpašumu un kapitāla daļu pārņemšanu, kā arī par īpašumu nodošanu Rīgas pašvaldības īpašumā.

 

FM: Par grozījumiem Valsts kases funkcijās

Ministru kabineta (MK) sēdē otrdien, 17. jūlijā, tika apstiprināti grozījumi Valsts kases (VK) nolikumā, kas reglamentē iestādes funkcijas, uzdevumus un kompetenci, veicot korekcijas VK funkciju sarakstā.

Ar grozījumiem paredzēts nodrošināt ES struktūrfondu un Kohēzijas fondu vadības likumā noteiktās VK funkcijas. ES struktūrfondu un Kohēzijas fondu vadības likums paredz, ka VK papildus maksājumu iestādes funkcijām arīdzan veic sertifikācijas iestādes funkcijas, kas līdz šim netika atsevišķi nodalītas no maksājumu iestādes funkcijām.

Tā kā paredzēts noteikt fondētās pensijas kapitāla pāreju uz citiem līdzekļu pār­valdītājiem, VK pārvaldītāja funkcijas veiks līdz 2007.gada 31.oktobrim. Tādējādi no VK nolikuma tiks izslēgta VK līdzšinējā funkcija – iegrāmatot un pārvaldīt valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļus šķirti no citiem VK aktīviem un citiem tās pārvaldīšanā esošiem aktīviem, norobežojot lēmumu pieņemšanu un jebkuras citas darbības, kas saistītas ar valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldīšanu, no VK darbībām parāda vadībā un valsts vērtspapīru emisijā.

Finanšu ministrijas Komunikācijas departaments

 

FM: Par kārtību, kādā nākamajā septiņgadē konstatēs neatbilstības Eiropas Savienības fondu projektos

17.jūlijā valdības sēdē tika apstiprināts Finanšu ministrijas sagatavotais Ministru kabineta (MK) noteikumu projekts “Eiropas Savienības fondu* ieviešanā konstatēto neatbilstību ziņošanas, pārvaldes lēmuma par piešķirtā finansējuma izlietojumu pieņemšanas un neatbilstošo izdevumu atgūšanas kārtība”, kas nosaka, kā 2007. – 2013.gadā ES fondu vadībā iesaistītās valsts institūcijas ziņos par ES fondu projektu ieviešanā konstatētajām neatbilstībām, pieņems lēmumus par piešķirtā finansējuma izlietojumu un atgūs neatbilstoši veiktos izdevumus.

Ministru kabineta noteikumi izstrādāti, pamatojoties uz ES struktūrfondu un Kohēzijas fonda vadības likumu, un ir devītie no vienpadsmit MK noteikumiem, kas apstiprināmi ES fondu finansējuma administrēšanas sistēmas sakārtošanai jaunajā septiņgadē.

MK noteikumu īstenošanai nav nepieciešami papildu valsts budžeta līdzekļi.

 

*– Kohēzijas fonds un ES struktūrfondi, kas 2007.–2013.gadā ir Eiropas Reģionālās attīstības fonds un Eiropas Sociālais fonds.

 

FM: Par 2007.–2013.gada ES fondu darbības programmas “Uzņēmējdarbība un inovācijas” apstiprināšanu

17.jūlija sēdē valdība apstiprināja 2007. – 2013.gada ES struktūrfondu un Kohēzijas fonda plānošanas dokumentu – darbības programmu “Uzņēmējdarbība un inovācijas”, kas papildināta sarunu gaitā ar Eiropas Komisiju (EK). Darbības programmu apstiprināšanai EK paredzēts iesniegt līdz š.g. 20.jūlijam. Valdība precizēja arī ES fondu finansējuma sadalījumu starp Valsts stratēģiskā ietvardokumenta (VSID) projekta pasākumiem.

No Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansētās darbības programmas “Uzņēmējdarbība un inovācijas”, kas aptver zinātnes un pētniecības, inovāciju, kā arī uzņēmējdarbības atbalsta jomas, kopējais finansējums (publiskais un privātais finansējums) ir 1 083 728 177 eiro.

Atbalsts zinātnei un inovācijām paredzēts 57,2% apjomā no programmas finansējuma, finanšu pieejamības pasākumiem – 20,1%, savukārt uzņēmējdarbības veicināšanai – 19,9 % finansējuma. Darbības programmas administrēšanai atvēlēti 2,8% tās finansējuma.

Precizējumi ES fondu finansējuma sadalījumā starp VSID 2007.–2013.gadam pasākumiem paredz nodalīt atsevišķu finansējumu publiskā transporta apakšjomai un nodarbināto apmācībām Ekonomikas ministrijas un Labklājības ministrijas kompetenču ietvaros, kā arī noteikt finansējumu informācijas sabiedrības, informācijas, komunikāciju infrastruktūras un pakalpojumu apakšjomā. Iepriekš finansējuma sadalījums Ministru kabinetā apstiprināts 2007.gada 20.februārī, kas līdz ar šodienas valdības lēmumu zaudē spēku.

Paredzams, ka Eiropas Komisijas akcepts darbības programmai “Uzņēmējdarbība un inovācijas” sagaidāms divu mēnešu laikā no tās iesniegšanas EK.

Finanšu ministrijas ES fondu departamenta Sabiedrisko attiecību nodaļa

 

IZM: Par pārsūknēšanas stacijas un kanalizācijas tīklu nodošanu Rīgas pilsētas pašvaldības īpašumā

17.jūlijā Ministru kabinets (MK) apstiprināja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pieteikto MK rīkojuma projektu “Par valstij piekrītošo pārsūknēšanas stacijas un kanalizācijas tīklu Rīgā, Rātsupītes ielā 1, nodošanu Rīgas pilsētas pašvaldības īpašumā”.

Rīkojuma projekts paredz nodot IZM padotības iestādes – valsts aģentūras “Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrs” (turpmāk – valsts aģentūra) lietojumā esošo kanalizācijas sūkņu staciju (būves kadastra apzīmējums 0100 104 2022 006) un apakšzemes spiedkanalizācijas trasi Rīgas pilsētas pašvaldības īpašumā.

Projekts sagatavots, ņemot vērā valsts aģentūras 2006.gada 22.novembra vēstulē Nr.62-8-123 izteikto lūgumu un Rīgas pilsētas pašvaldības viedokli, kas formulēts 2006.gada 3.novembra vēstulē Nr.1-36/RD-06-3873-nd “Par kanalizācijas komunikāciju nodošanu bez atlīdzības”. Saskaņā ar Zinātniskās darbības likuma pārejas noteikumu 8.punktu valsts aģentūra ar 2007.gada 6.janvāri uzskatāma par atvasinātu publisku personu un ar IZM zinātnisko institūciju reģistra 2007.gada 10.janvāra lēmumu Nr.15.1-04/04 ir izsniegta attiecīga reģistrācijas apliecība.

Atbilstoši 1995.gada 11.oktobra pieprasāmā zemesgabala plānam sūkņu stacija (būves kadastra apzīmējums 0100 104 2022 006) Rīgā, Rātsupītes ielā 1, ar kanalizācijas tīkliem, kurus lieto valsts aģentūra, izmanto arī Rīgas pašvaldības Kurzemes rajona dzīvojamo māju apsaimniekotāji un citi objekti, kas izvietoti uz zemesgabala 104.grupa, 15.grunts un 104.grupa, grunts bez numura. Latvijas Valsts vēstures arhīva 2000.gada 3.jūlija izziņa Nr.5-JP-5272 apliecina, ka nekustamā īpašuma daļa ar nosaukumu “Kleiste” ir atdalīta no Kleistes muižas un pēc stāvokļa uz 1940.gada 21.jūliju tā piederēja Latvijas Kredītbankai. Rīgas pilsētas zemes komisijas 1997.gada 1.aprīļa izziņa Nr.1006 informē, ka bijušais zemesgabala īpašnieks nav pieteicies īpašuma tiesību atjaunošanai uz zemesgabalu “Kleistu muiža” 104.grupa, grunts bez numura, un īpašuma tiesības uz to nav atzītas.

Pamatojoties uz likuma “Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās” 2. panta 2.daļu zemesgabals 104.grupa, grunts bez numura (zemes vienības kadastra apzīmējums 0100 6048 003) piekrīt valstij. Uz minētā zemesgabala atrodas sūkņu stacija un kanalizācijas tīklu sākuma posms. Sūkņu stacija pieņemta ekspluatācijā 1984.gada 28.decembrī, tā ir uzbūvēta par valsts finanšu līdzekļiem un piekrīt valstij. Saskaņā ar likuma “Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās” 36.pantu minētā būve piekrīt valstij un ir ierakstāma zemesgrāmatā uz valsts vārda. Saskaņā ar Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likuma pārejas noteikumu 3.punktu, kas nosaka, ka, ja MK nav izdevis rīkojumu par zemes reformas pabeigšanu konkrētas pašvaldības teritorijā, valstij piekrītošas ēkas (būves) var nodot īpašumā bez atlīdzības valstij vai citai pašvaldībai, iepriekš tās neierakstot zemesgrāmatā, kā arī nodot šīs ēkas (būves) bez attiecīgo zemesgabalu nodošanas.

Ar Rīgas pilsētas zemes komisijas 1999.gada 8.jūlija lēmumu Nr.25/39 ir apstiprinātas zemesgabala Rīgā, Rātsupītes ielā 1, robežas, uz kuras atrodas pārsūknēšanas stacija.

Sūkņu stacija daļēji izvietota arī uz zemesgabala 104.grupa grunts Nr.15. Valsts vēstures arhīva 2000.gada 3.jūlija izziņa Nr.5-JP-5272/2 apliecina, ka 1940.gada 21.jūlijā zeme piederēja fiziskai personai. Ar Rīgas pilsētas zemes komisijas lēmumu Nr.9/135-94 īpašuma tiesības uz zemesgabalu atzītas fiziskai personai.

Izglītības un zinātnes ministrijas Komunikācijas nodaļa

 

LM: Par plānu ugunsdrošības uzlabošanai valsts sociālās aprūpes centros

Labklājības ministrija (LM) izstrādājusi plānu ugunsdrošības stāvokļa uzlabošanai valsts sociālās aprūpes centros (SAC). Tas izstrādāts, ņemot vērā atkārtotajās Valsts ugunsdrošības un glābšanas dienesta (VUGD) pārbaudēs konstatētās nepilnības.

Plāns paredz četrus rīcības virzienus. Tie ietver pasākumus, lai samazinātu iespējamo ugunsgrēka izcelšanās risku un pastāvīgi uzraudzītu ugunsdrošības stāvokļa uzlabošanu. Tāpat paredzēts arī pilnveidot reaģēšanas pasākumus ugunsgrēka gadījumā un uzlabot ugunsgrēka dzēšanai nepieciešamo infrastruktūru. Plāns paredz nodrošināt: SAC tehniskā stāvokļa atbilstību ugunsdrošības normām, VUGD priekšrakstu ievērošanu un SAC darbinieku pietiekamas zināšanas ugunsdrošības normu jomā.

Plānā iekļauti tikai tie pasākumi, kuru nepieciešamība noteikta VUGD šogad veikto ugunsdrošības uzraudzības pārbaužu aktos un priekšrakstos, kā arī Iekšlietu ministrijas apkopotajā informācijā par trauksmes signalizācijas sistēmu nepieciešamību 13 SAC.

Plāna īstenošanai nepieciešami 698,631 tūkst. latu. Šogad LM paredzējusi plānu īstenot piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros, veicot šo līdzekļu pārdali. Savukārt plāna īstenošanai 2008.gadā nepieciešami papildus 691,484 tūkst. latu no valsts pamatbudžeta.

LM izstrādāto plānu ugunsdrošības stāvokļa uzlabošanai valsts SAC 17.jūlijā apstiprināja valdība, paredzot par nepieciešamo papildus līdzekļu piešķiršanu lemt budžeta veidošanas procesā.

Valstī ir 33 valsts sociālās aprūpes centri, no kuriem 25 uzturas pieaugušie, bet astoņos – bērni. Šobrīd valsts SAC dzīvo 5460 cilvēki, no kuriem 940 ir bērni.

 

LM: Par Profesionālās karjeras izvēles valsts aģentūras reorganizēšanu

Lai uzlabotu bezdarbnieku un darba meklētāju iespējas savlaicīgi saņemt kvalitatīvākus pakalpojumus, kas palīdzētu viņiem pēc iespējas ātrāk integrēties darba tirgū, Labklājības ministrija (LM) reorganizēs Profesionālās karjeras izvēles valsts aģentūru (PKIVA), apvienojot to ar Nodarbinātības valsts aģentūru (NVA).

PKIVA reorganizāciju ar š.g. 1.septembri 17.jūlijā apstiprināja valdība. 

“Vislielākie ieguvēji būs tieši cilvēki, jo viņi turpmāk vienā institūcijā varēs saņemt visu nepieciešamo atbalstu, lai pēc iespējas sekmīgāk atgrieztos darba tirgū vai arī uzlabotu savu konkurētspēju tajā. Institūciju apvienošanās rezultātā NVA darbībā plānots ieviest “vienas pieturas aģentūras” principu karjeras konsultēšanas un aktīvo nodarbinātības pakalpojumu saņemšanai vienuviet. Tādējādi ikviens klients varēs vienā institūcijā saņemt karjeras konsultēšanas pakalpojumus, kā arī uzreiz izvērtēt iespēju iepazīties ar sev piemērotākajām darba vakancēm, nepieciešamības gadījumā izmantojot arī tālākizglītības iespējas,” atzīst labklājības ministre Dagnija Staķe.

Institūciju apvienošanas rezultātā tiks veikta funkciju optimizācija. Abas institūcijas šobrīd konsultē bezdarbniekus un darba meklētājus profesionālās piemērotības jautājumos, piemērotas profesijas un pārkvalifikācijas izvēlē. Savukārt apvienojot abas institūcijas, minētos pakalpojumus interesenti varēs saņemt vienā institūcijā, kā arī palielināsies pakalpojuma pieejamība, jo NVA ir plašāks filiāļu pārklājums valstī nekā PKIVA.

Tāpat jāņem vērā, ka, sākot ar š.g. 1.septembri, pamata un vidējās izglītības iestādēs paredzēts ieviest karjeras izglītību, līdz ar to jaunieši par piemērotas profesijas izvēli varēs konsultēties jau skolās. Tā rezultātā būtiski samazinātos PKIVA jauniešiem sniegtie pakalpojumi.

Atgādinām, ka PKIVA pievienošanu NVA paredz pērn valdībā apstiprinātajā koncepcijā Karjeras attīstības atbalsta sistēmas pilnveidošana noteiktais rīcības virziens un grozījumi Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā.

Karjeras attīstības sistēmas pilnveidošana ir viena no Latvijas ilgtermiņa prioritātēm gan nodarbinātības, gan mūžizglītības kontekstā, jo tā rada reālu iespēju Latvijai veidoties kā uz zināšanām balstītai tautsaimniecībai.

 

LM: Par direktīvas projektu par sankcijām pret darba devējiem, kas nodarbina nelegālos imigrantus no trešajām valstīm

17.jūlijā valdība apstiprināja Labklājības ministrijas (LM) sagatavoto nacionālo pozīciju par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko nosaka sankcijas darba devējiem, kas nodarbina trešo valstu piederīgos, kuri dalībvalstīs uzturas nelegāli.

Direktīvas projekta mērķis ir nodrošināt vienotas minimālas sankcijas un pasākumus pret darba devējiem, kas nodarbina nelegālus trešo valstu iebraucējus, tādējādi apkarojot arī nelegālo imigrāciju Eiropas Savienībā (ES). Direktīvas projekts skar ne tikai migrācijas, bet arī nodarbinātības politiku.

Direktīvas projekts paredz sankcijas par trešo valstu pilsoņu, kas valstī uzturas nelegāli, nodarbināšanu. Piemēram, naudas sodu, kā arī trešo valstu piederīgo, kas valstī tiek nodarbināti nelegāli, repatriācijas izdevumu segšanu.

Latvija kopumā atbalsta priekšlikumu un tajā izvirzīto mērķi. Latvijas pozīcijā uzsvērts, ka nelegālo imigrantu nodarbinātība ir viens no nelegālo imigrāciju veicinošajiem faktoriem ES dalībvalstīs, un tās apkarošanai ir nepieciešami efektīvi mehānismi. Vienlaikus mūsu valsts norāda, ka dalībvalstīm būtu jāatstāj pietiekama elastība, lai ņemtu vērā katras valsts nacionālo situāciju.

Latvija neatbalsta noteikumus, kas paredz darba devējam izmaksāt visiem nelegāli nodarbinātajiem tiem pienākošās atlīdzības (darba samaksu), kā arī pienākumu samaksāt nodokļus un sociālās apdrošināšanas iemaksas. Latvija uzskata, ka tas vēl vairāk varētu veicināt šo cilvēku nelegālo imigrāciju.

Vienlaikus LM sagatavotajā informatīvajā ziņojumā norādīts, ka pārbaudāmo uzņēmumu skaits būtu nosakāms katras dalībvalsts līmenī, ņemot vērā tās uzraudzības institūciju kapacitāti un praksi.

 

LM: Par termiņu pagarināšanu likumdošanas grozījumu iesniegšanai Ministru kabinetā

Valdība 17.jūlijā pagarināja termiņus, līdz kuriem Labklājības ministrijai (LM) jāizstrādā un jāiesniedz Ministru kabinetā (MK) likumprojekti par grozījumiem Darba likumā un Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā nelegālās un nereģistrētās nodarbinātības samazināšanai.

Termiņu pagarinājums nepieciešams, lai likumprojektu izstrādē veiktu padziļinātas konsultācijas un vienotos ar sociālajiem partneriem – Latvijas Darba devēju konfederāciju, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienību un Valsts darba inspekciju. Tāpat nepieciešamas konsultācijas arī ar valsts institūcijām un nevalstiskajām organizācijām.

Nelegālās un nereģistrētās nodarbinātības ierobežošanai LM plāno veikt vairākus grozījumus Darba likumā, nosakot, piemēram, ka strādājošā darbavietā jāatrodas darba līgumam vai tā kopijai. Valdība noteica, ka šie grozījumi LM jāizstrādā un jāiesniedz līdz š.g. 1.oktobrim. Savukārt grozījumi Administratīvo pārkāpumu kodeksā LM jāizstrādā un jāiesniedz MK līdz š.g. 1.septembrim. Grozījumi paredz noteikt atsevišķu sodu par katru nelegāli nodarbināto cilvēku, kā arī tiesības sastādīt administratīvā pārkāpuma protokolu bez pārkāpēja klātbūtnes.

Labklājības ministrijas Komunikācijas departaments

 

TM: Par bērna piedzimšanas pabalstu un citām sociālajām garantijām prokuroriem

17.jūlijā Ministru kabinets akceptēja grozījumus Prokuratūras likumā. Tos izstrādājuši Tieslietu ministrijas speciālisti saskaņā ar 2006.gada septembrī valdībā atbalstīto koncepciju “Valsts dienestā (civildienestā, tiesā, prokuratūrā, Valsts kontrolē, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā, Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādēs, Ieslodzījuma vietu pārvaldē) nodarbināto personu sociālo garantiju sistēma”.

Grozījumi izstrādāti, lai piesaistītu personas darba uzsākšanai un saglabāšanai valsts dienestā. Likumprojektā izveidots mehānisms, saskaņā ar kuru bērna piedzimšanas pabalsts nosakāms, ņemot vērā personas nostrādāto gadu skaitu no valsts budžeta pilnīgi finansētās iestādēs, kā arī valsts aģentūrās.

Kā teikts likumprojekta anotācijā, valsts dienestā pastāv atšķirības sociālo garantiju apjomos un to saņemšanas kārtībā, tādēļ jānosaka līdzvērtīgas sociālās garantijas. Koncepcijā konstatēts, ka bērna piedzimšanas pabalsta izmaksa nav vienīgā risināmā problēma, jo līdzīga situācija risināma saistībā ar ģimenes locekļa vai apgādājamā nāvi. Pēc grozījumu stāšanās spēkā prokurors varēs saņemt pabalstu mēneša amatalgas apmērā sakarā ar ģimenes locekļa vai apgādājamā nāvi. Tomēr, ja uz pabalstu pretendēs vairāki tādās valsts iestādēs strādājošie ģimenes locekļi, tad pabalstu varēs saņemt tikai viens no viņiem.

Tiks paredzēta jauna kārtība bērna piedzimšanas pabalsta apmēra noteikšanai, proti, persona, kas valsts dienestā nostrādājusi mazāk par trijiem gadiem, saņems bērna piedzimšanas pabalstu triju mēnešalgu apmērā, ja persona būs nostrādājusi no trijiem līdz sešiem gadiem, tad – četru mēnešalgu apmērā, savukārt, ja darba stāžs būs vismaz seši gadi, tad – sešu mēnešalgu apmērā.

Tieslietu ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

 

VidM: Par privatizācijas ieņēmumu novirzīšanu plūdu draudu novēršanai Jēkabpilī, Salas pagastā un Pļaviņās

17.jūlijā Ministru kabineta sēdē tika akceptēts Vides ministrijas izstrādātais rīkojuma projekts “Par privatizācijas ieņēmumu novirzīšanu īstermiņa pasākumu īstenošanai plūdu draudu novēršanai Jēkabpilī, Jēkabpils rajona Salas pagastā un Pļaviņās”.

Rīkojuma projekts paredz 713 048,53 latu piešķiršanu Jēkabpils pilsētas domei, Jēkabpils rajona Salas pagasta padomei un Pļaviņu pilsētai no valsts īpašuma objektu privatizācijā gūto ienākumu atskaitījumiem 2007.gadā, lai veiktu neatliekamos pasākumus plūdu apdraudēto teritoriju aizsardzībai.

Minēto pašvaldību 2007.gada budžets ir nepietiekams, lai veiktu esošo aizsargdambju uzturēšanas un remonta darbus pilnā nepieciešamā apjomā. Projektā paredzētā ienākumu novirzīšana un noteikto pasākumu savlaicīga uzsākšana samazinātu 2008.gada iespējamo plūdu risku Jēkabpilij un Pļaviņām.

 

VidM: Par prasībām nolietotu transportlīdzekļu pārstrādei

17.jūlijā Ministru kabineta sēdē tika akceptēts Vides ministrijas izstrādātais noteikumu projekts “Grozījumi Ministru kabineta 2004.gada 6.aprīļa noteikumos Nr.243 “Prasības nolietotu transportlīdzekļu pārstrādei un vides prasības apstrādes uzņēmumiem”” (turpmāk – noteikumu projekts).

Noteikumu projekts precizē informāciju, kas pievienojama nolietoto transportlīdzekļu apstrādes komersantu atskaitēm Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūrai par iepriekšējā kalendārajā gadā veikto nolietoto transportlīdzekļu pārstrādi un nolietotu transportlīdzekļu apsaimniekošanas sistēmas izveides plānam turpmākajiem pieciem gadiem. Tādējādi noteikumu projekts nodrošina Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2000/53/EK par nolietotiem transportlīdzekļiem normu ieviešanu.

Atbilstoši noteikumu projektam nolietoto transportlīdzekļu apstrādes komersantam ir jāsaņem attiecīgā atļauja un jānodrošina specializēts aprīkojums darbību veikšanai ar bīstamajiem atkritumiem, kas radušies transportlīdzekļu apstrādes rezultātā.

Vides ministrijas Komunikācijas nodaļa

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!