• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ministru kabineta 2007. gada 26. jūnija noteikumi Nr. 418 "Kārtība, kādā paredzami valsts budžeta līdzekļi Eiropas Savienības fonda līdzfinansēto projektu īstenošanai, kā arī maksājumu veikšanas un izdevumu deklarācijas sagatavošanas kārtība". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 29.06.2007., Nr. 104 https://www.vestnesis.lv/ta/id/159646

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ministru kabineta noteikumi Nr.419

Kārtība, kādā Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina plānošanas dokumentu sagatavošanu un šo fondu ieviešanu

Vēl šajā numurā

29.06.2007., Nr. 104

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Ministru kabinets

Veids: noteikumi

Numurs: 418

Pieņemts: 26.06.2007.

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Ministru kabineta noteikumi Nr.418

 

Rīgā 2007.gada 26.jūnijā (prot. Nr.37 3.§)

Kārtība, kādā paredzami valsts budžeta līdzekļi Eiropas Savienības fonda līdzfinansēto projektu īstenošanai, kā arī maksājumu veikšanas un izdevumu deklarācijas
sagatavošanas kārtība

Izdoti saskaņā ar Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda vadības likuma 18.panta 6.punktu

 

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka kārtību, kādā valsts budžetā paredzami līdzekļi Eiropas Savienības fonda līdzfinansēto projektu (turpmāk – Eiropas Savienības fonda projekti) īstenošanai, kā arī maksājumu veikšanas un izdevumu deklarācijas sagatavošanas kārtību.

2. Valsts budžetā līdzekļus Eiropas Savienības fondu projektiem (tai skaitā valsts budžeta dotācijas pašvaldībai un plānošanas reģioniem) plāno kā dotāciju no vispārējiem ieņēmumiem atbilstoši apstiprinātajai Eiropas Savienības finansējuma un valsts budžeta finansējuma kopsummai. 

3. Valsts budžeta finansējums ir valsts budžeta līdzekļi, kurus saskaņā ar apstiprināto Eiropas Savienības fonda projekta iesniegumu novirza Eiropas Savienības fonda projektu īstenošanai, tajā skaitā avansa maksājumu veikšanai vai veikto izdevumu atmaksai.

4. Eiropas Savienības finansējums ir Eiropas Savienības fonda līdzekļi, ko atbilstoši Eiropas Komisijas noteiktajām prasībām novirza Eiropas Savienības fonda projektu ietvaros veikto izdevumu atmaksai un ko, pamatojoties uz atbildīgās iestādes vai sadarbības iestādes iesniegto izdevumu deklarāciju, sertifikācijas iestāde pieprasa no Eiropas Komisijas.

II. Valsts budžeta līdzekļu plānošana

5. Valsts budžeta finansējumu Eiropas Savienības fonda projekta īstenošanai plāno atsevišķā valsts budžeta programmā vai apakšprogrammā (turpmāk – programma) katram Eiropas Savienības fondam ministrijas vai citas centrālās valsts iestādes (turpmāk – centrālā valsts iestāde) budžetā par tās institucionālajā padotībā esošo Eiropas Savienības fonda finansējuma saņēmēju un Eiropas Savienības fonda finansējuma saņēmēju, kurā kapitāla daļu turētāja ir centrālā valsts iestāde. Centrālā valsts iestāde plāno valsts budžeta ilgtermiņa saistības apstiprinātajiem Eiropas Savienības fonda projektiem.

6. Valsts budžeta līdzekļus avansa maksājumiem Eiropas Savienības fonda finansējuma saņēmējiem un veikto izdevumu atmaksai Eiropas Savienības fonda finansējuma saņēmējiem vai valsts budžeta ieņēmumos plāno atsevišķā programmā katram Eiropas Savienības fondam tās centrālās valsts iestādes budžetā, kuras institucionālajā padotībā ir atbildīgā iestāde vai sadarbības iestāde, kura administrē attiecīgos Eiropas Savienības fonda līdzekļus. Atmaksas Eiropas Savienības fonda finansējuma saņēmējiem un atmaksas valsts budžeta ieņēmumos plāno atsevišķās programmās.

7. Ja centrālajai valsts iestādei pamatotu un objektīvu iemeslu dēļ nav iespēju plānot Eiropas Savienības fonda projektu īstenošanai paredzētos valsts budžeta līdzekļus atsevišķā programmā, attiecīgā iestāde saskaņo ar Finanšu ministriju programmu, kurā attiecīgie līdzekļi ir plānoti.

8. Likumā par valsts budžetu kārtējam gadam Finanšu ministrijas budžeta apakšprogrammā 41.08.00 “Finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai” plāno finansējumu Eiropas Savienības fonda projektiem, attiecībā uz kuriem vēl nav pieņemts lēmums par to apstiprināšanu un kuriem nav paredzētas apropriācijas centrālo valsts iestāžu budžetos, vai apstiprināto Eiropas Savienības fondu projektu pabeigšanai, ja tiem nav paredzēta apropriācija centrālo valsts iestāžu budžetos.

III. Valsts budžeta līdzekļu pieprasījumu sagatavošana

9. Valsts budžeta līdzekļu pieprasījums tiek sagatavots normatīvajos aktos par valsts budžeta līdzekļu pieprasījumu izstrādāšanas pamatprincipiem noteiktajā kārtībā.

10. Centrālā valsts iestāde ir atbildīga par valsts budžeta līdzekļu pieprasījumu iesniegšanu Finanšu ministrijā par attiecīgās iestādes institucio­nālajā padotībā esošajiem Eiropas Savienības fonda finansējuma saņēmējiem un atbildīgo iestādi vai sadarbības iestādi. Centrālā valsts iestāde valsts budžeta līdzekļu pieprasījumu sagatavošanai var pieprasīt informāciju no atbildīgās iestādes vai sadarbības iestādes, vai Eiropas Savienības fonda finansējuma saņēmēja.

11. Centrālā valsts iestāde valsts budžeta līdzekļu pieprasījumu izstrādā, ievērojot darbības programmās un darbības programmu papildinājumos prioritātēm, pasākumiem, aktivitātēm un apakšaktivitātēm noteikto Eiropas Savienības fonda finansējuma sadalījumu pa gadiem un apstiprinātos Eiropas Savienības fonda projektus.

12. Valsts budžeta līdzekļu pieprasījumam centrālā valsts iestāde pievieno Eiropas Savienības fondu līdzfinansēto projektu naudas plūsmas plānu (1.pielikums) par apstiprinātiem projektiem. Sagatavojot Eiropas Savienības fondu līdzfinansēto projektu naudas plūsmas plānu, centrālā valsts iestāde ievēro šādus nosacījumus:

12.1. par Eiropas Savienības fonda finansējuma saņēmēju, kas ir valsts budžeta iestāde, tabulā iekļauj projekta finanšu plāna informāciju;

12.2. par Eiropas Savienības fonda finansējuma saņēmēju, kas nav valsts budžeta iestāde un kas Eiropas Savienības fonda projektu īsteno, izmantojot tā rīcībā esošo finansējumu, nesaņemot avansa maksājumu, tabulā iekļauj informāciju par veikto izdevumu atmaksu Eiropas Savienības fonda finansējuma saņēmējam;

12.3. par Eiropas Savienības fonda finansējuma saņēmēju, kas nav valsts budžeta iestāde un kas saņem avansu no valsts budžeta līdzekļiem projekta īstenošanai, tabulā iekļauj informāciju par avansa maksājumu un veikto izdevumu atmaksu Eiropas Savienības fonda finansējuma saņēmējam.

13. Centrālā valsts iestāde, sagatavojot valsts budžeta līdzekļu pieprasīju­mu valsts budžeta finansējumam, ievēro nosacījumu, ka esošā finansējuma izlietojuma prioritāte ir finansējuma nodrošināšana Eiropas Savienības fonda projektu īstenošanai.

14. Finanšu ministrija atbilstoši normatīvajiem aktiem par valsts budžeta līdzekļu pieprasījumu izstrādāšanas pamatprincipiem izvērtē centrālās valsts iestādes iesniegto valsts budžeta līdzekļu pieprasījumu, ņemot vērā atbildīgās iestādes vai sadarbības iestādes informāciju par apstiprinātiem Eiropas Savienības fonda projektiem. Valsts budžeta līdzekļu pieprasījumus par finansējumu projektu īstenošanai Ministru kabinets izskata kopā ar likumprojektu par valsts budžetu kārtējam gadam vai grozījumiem valsts budžeta likumā.

IV. Finanšu plūsmas nodrošināšana

15. Maksājumu iestāde nodrošina no Eiropas Komisijas saņemto un izlietoto Eiropas Savienības fonda līdzekļu uzskaiti par katru Eiropas Savienības fondu.

16. Atbildīgā iestāde vai sadarbības iestāde, kura administrē attiecīgo Eiropas Savienības fonda aktivitāti vai apakšaktivitāti, prognozes maksājumu iestādē iesniedz šādos termiņos:

16.1. Eiropas Savienības fonda finansējuma saņēmēja maksājuma piepra­sījuma (turpmāk – maksājuma pieprasījums) un maksājuma uzdevuma iesnieg­šanas termiņos, par kuriem atbildīgā iestāde vai sadarbības iestāde un maksājumu iestāde rakstiski vienojas Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktā kārtībā, – attiecīgā Eiropas Savienības fonda ietvaros iesniedzamo maksājuma uzdevumu īstermiņa prognozi (2.pielikums). Prognozē iekļauj informāciju par maksājuma uzdevumiem, kurus attiecīgā atbildīgā iestāde vai sadarbības iestāde plāno iesniegt maksājumu iestādē nākamajos divos maksājuma uzdevumu iesniegšanas datumos, sadalījumā pa Eiropas Savienības fonda finansējuma saņēmēju grupām (centrālā valsts iestāde, pašvaldība, citi) un finansējuma avotiem (maksājuma valūtā);

16.2. katru mēnesi līdz divdesmit piektajam datumam – attiecīgā Eiropas Savienības fonda izdevumu prognozi nākamajiem 12 mēnešiem (3.pielikums). Prognozē iekļauj informāciju par izdevumiem (maksājuma valūtā), kurus attiecīgā atbildīgā iestāde vai sadarbības iestāde paredz veikt no attiecīgā Eiropas Savienības fonda un valsts budžeta finansējuma nākamajos 12 mēnešos.

17. Atbildīgā iestāde vai sadarbības iestāde, veicot maksājumus Eiropas Savienības fonda finansējuma saņēmējiem, kontrolē:

17.1. administrējamo Eiropas Savienības fonda aktivitāšu vai apakš­aktivitāšu darbības programmas un darbības programmas papildinājumā noteikto summu, nepieļaujot aktivitātes vai apakšaktivitātes summas pārsnieg­šanu;

17.2. virssaistību finansējuma apjomu, ja saskaņā ar normatīvajiem aktiem par virssaistību uzņemšanos Eiropas Savienības fonda aktivitātei vai apakšaktivitātei tiek noteikts virssaistību finansējuma apjoms, kas pārsniedz darbības programmas papildinājumā konkrētai aktivitātei vai
apakšaktivitātei noteikto summu.

V. Maksājumu veikšanas kārtība

18. Pēc valsts budžeta likuma kārtējam gadam pieņemšanas centrālā valsts iestāde normatīvajos aktos par budžeta izpildi noteiktajā kārtībā apstiprina programmas finansēšanas plānu atbilstoši apstiprinātajam Eiropas Savienības finansējuma un valsts budžeta finansējuma apmēram. Ja nepieciešams, katram darbības programmas pasākumam, aktivitātei, apakšaktivitātei izstrādā atsevišķu finansēšanas plānu. Valsts budžeta iestāde, kura īsteno Eiropas Savienības fonda projektu, izstrādā katram Eiropas Savienības fonda projektam atsevišķu finansēšanas plānu.

19. Kārtību, kādā Eiropas Savienības fonda ietvaros tiek veikti maksājumi Eiropas Savienības fonda finansējuma saņēmējam, un īpašos nosacījumus maksājumu dokumentu priekšpārbaudēm nosaka civiltiesisks līgums vai vienošanās (turpmāk – līgums), ņemot vērā šādus iespējamos maksājuma veidus:

19.1. avansa maksājums atbildīgās iestādes vai sadarbības iestādes noteiktajā apmērā, bet, ja projekts tiek īstenots ilgāk nekā vienu gadu, ne vairāk kā 20 % no kopējā Eiropas Savienības fonda projektam piešķirtā Eiropas Savienības finansējuma un – ja projektā ir paredzēts – valsts budžeta finansējuma apjoma, ja normatīvajos aktos par Eiropas Savienības fonda aktivitātes ieviešanu nav noteikts citādi;

19.2. starpposma maksājums projekta ietvaros, ko veic, pamatojoties uz veiktajiem izdevumiem;

19.3. noslēguma maksājums pēc projekta īstenošanas. 

20. Nosakot maksājuma pieprasījumu iesniegšanas kārtību, atbildīgā iestāde vai sadarbības iestāde ievēro Padomes 2006.gada 11.jūlija Regulas (EK) Nr.1083/2006, ar ko paredz vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu un Kohēzijas fondu un atceļ Regulu (EK) Nr.1260/1999 (turpmāk – Padomes Regula (EK) Nr.1083/2006), 93.panta nosacījumu.

21. Eiropas Savienības fonda finansējuma saņēmēja veikto izdevumu atmaksa no Eiropas Savienības fonda finansējuma un, ja tas ir paredzēts Eiropas Savienības fonda projekta iesniegumā, no valsts budžeta finansējuma tiek veikta, pamatojoties uz atbildīgās iestādes vai sadarbības iestādes sagatavoto maksājuma uzdevumu un apstiprinātu maksājuma pieprasījuma (4.pielikums) kopiju. Pirms maksājuma pieprasījuma apstiprināšanas atbildīgā iestāde vai sadarbības iestāde pārliecinās, ka ir saņemti un apstiprināti Eiropas Savienības fonda projekta progresa pārskati par atbilstošu pārskata periodu.

22. Atbildīgā iestāde vai sadarbības iestāde iesniedz maksājumu iestādei to personu parakstu paraugus, kas ir tiesīgas apstiprināt maksājuma pieprasījumu.

23. Ja Eiropas Savienības fonda finansējuma saņēmējs ir:

23.1. valsts budžeta iestāde:

23.1.1. tā, īstenojot Eiropas Savienības fonda projektu, maksājumus veic no līdzekļiem, kas Eiropas Savienības fonda projekta īstenošanai paredzēti tās centrālās valsts iestādes budžetā, kuras institucionālajā padotībā ir attiecīgā valsts budžeta iestāde. Valsts budžeta iestāde sagatavo maksājuma uzdevumu, norādot budžeta izdevumu klasifikācijas kodu atbilstoši ekonomiskajām kategorijām, un iesniedz to Valsts kasē;

23.1.2. maksājuma pieprasījumu, tajā iekļauto izdevumu attaisnojuma dokumentu kopijas un Eiropas Savienības fonda projekta progresa pārskatu iesniedz atbildīgajā iestādē vai sadarbības iestādē līgumā noteiktajos termiņos un kārtībā;

23.1.3. atbildīgā iestāde vai sadarbības iestāde pārbauda šo noteikumu 23.1.2.
apakšpunktā minētos dokumentus un apstiprina maksājuma pieprasījumā iekļauto attiecināmo izdevumu summu, kas attiecināma finansēšanai no Eiropas Savienības fonda un atbilst līgumā noteiktajām prasībām, un sagatavo maksājuma uzdevumu par apstiprinātā Eiropas Savienības finansējuma pārskaitīšanu valsts budžeta ieņēmumos, norādot budžeta izdevumu klasifikācijas kodu atbilstoši ekonomiskajām kategorijām;

23.1.4. atbildīgā iestāde vai sadarbības iestāde par maksājuma piepra­sījumā iekļauto un neapstiprināto izdevumu summu informē centrālo valsts iestādi, kuras budžetā tika ieplānots valsts budžeta finansējums projekta īstenošanai, un Finanšu ministriju. Finanšu ministrija par minētajiem gadījumiem informē Ministru kabinetu un Valsts kontroli;

23.1.5. un tā līgumā noteiktajos termiņos neiesniedz maksājuma pieprasī­jumu un Eiropas Savienības fonda projekta progresa pārskatu, atbildīgā iestāde vai sadarbības iestāde normatīvajos aktos par asignējuma apturēšanu noteiktajā kartībā pieņem lēmumu apturēt finansēšanas plānā paredzēto asignējumu projekta īstenošanai;

23.2. kapitālsabiedrība, kurā kapitāla daļu turētāja ir centrālā valsts iestāde:

23.2.1. centrālā valsts iestāde, kura ir Eiropas Savienības fonda finansē­juma saņēmēja kapitāla daļu turētāja, ieskaita valsts budžeta finansējumu Eiropas Savienības fonda projekta īstenošanai Eiropas Savienības fonda finansējuma saņēmējam Valsts kasē atvērtajā kontā. Eiropas Savienības fonda finansējuma saņēmējs veic maksājumus Eiropas Savienības fonda projekta ietvaros no saņemtā valsts budžeta finansējuma;

23.2.2. maksājuma pieprasījumu, tajā iekļauto izdevumu attaisnojuma dokumentu kopijas un Eiropas Savienības fonda projekta progresa pārskatu iesniedz atbildīgajā iestādē vai sadarbības iestādē līgumā noteiktajos termiņos un kārtībā;

23.2.3. atbildīgā iestāde vai sadarbības iestāde pārbauda šo noteikumu 23.2.2.
apakšpunktā minētos dokumentus un apstiprina maksājuma pieprasījumā iekļauto attiecināmo izdevumu summu, kas attiecināma finansēšanai no Eiropas Savienības fonda un atbilst līgumā noteiktajām prasībām, un sagatavo maksājuma uzdevumu par apstiprinātā Eiropas Savienības finansējuma pārskaitīšanu valsts budžeta ieņēmumos, norādot budžeta izdevumu klasifikācijas kodu atbilstoši ekonomiskajām kategorijām;

23.2.4. atbildīgā iestāde vai sadarbības iestāde par maksājuma pieprasī­jumā iekļauto un neapstiprināto izdevumu summu informē centrālo valsts iestādi, kuras budžetā tika ieplānots valsts budžeta finansējums projekta īstenošanai, un Finanšu ministriju. Finanšu ministrija par minētajiem gadījumiem informē Ministru kabinetu un Valsts kontroli;

23.2.5. un tā neiesniedz noteiktajos termiņos maksājuma pieprasījumu un Eiropas Savienības fonda progresa pārskatu atbildīgajā iestādē vai sadarbības iestādē, atbildīgā iestāde vai sadarbības iestāde var pieņemt lēmumu un ierosināt Valsts kasei apturēt valsts budžeta finansējuma pieejamību Eiropas Savienības fonda finansējuma saņēmējam līdz maksājuma pieprasījuma un Eiropas Savienības fonda progresa pārskata iesniegšanai.

24. Ja Eiropas Savienības fonda finansējuma saņēmējs ir pašvaldība:

24.1. atbildīgā iestāde vai sadarbības iestāde līgumā noteiktajos termiņos un kārtībā pārskaita pašvaldībai avansa maksājumu. Avansa maksājuma saņemšanai, kā arī starpposma maksājumu saņemšanai un visu Eiropas Savienības fonda projekta izdevumu veikšanai nepieciešamajiem līdzekļiem pašvaldība atver kontu Valsts kasē;

24.2. tā, īstenojot Eiropas Savienības fonda projektu, visus maksājumus veic tikai no šo noteikumu 24.1.apakšpunktā minētā konta līdzekļiem;

24.3. tā iesniedz maksājuma pieprasījumu, tajā iekļauto izdevumu attais­nojuma dokumentus un Eiropas Savienības fonda projekta progresa pārskatu atbildīgajā iestādē vai sadarbības iestādē līgumā noteiktajos termiņos un kārtībā;

24.4. atbildīgā iestāde vai sadarbības iestāde pārbauda šo noteikumu 24.3.apakš­punktā minētos dokumentus un apstiprina maksājuma pieprasījumā iekļauto attiecināmo izdevumu summu, kas attiecināma finansēšanai no Eiropas Savienības fonda un atbilst līgumā noteiktajām prasībām, sagatavo maksājuma uzdevumu par attiecināmo izdevumu atmaksu Eiropas Savienības fonda finansējuma saņēmējam atbilstoši apstiprinātajā projekta iesniegumā noteiktajai Eiropas Savienības finansējuma un – ja projektā ir paredzēts – valsts budžeta finansējuma likmei, norādot budžeta izdevumu klasifikācijas kodu atbilstoši ekonomiskajām kategorijām;

24.5. un tā projekta īstenošanai izmanto aizņēmumu no valsts budžeta, atbildīgā iestāde vai sadarbības iestāde pārbauda šo noteikumu 24.3.apakšpunktā minētos dokumentus un apstiprina maksājuma pieprasījumā iekļauto attiecināmo izdevumu summu, kas attiecināma finansēšanai no Eiropas Savienības fonda un atbilst līgumā noteiktajām prasībām, un sagatavo maksājuma uzdevumu par Eiropas Savienības finansējuma un – ja projektā ir paredzēts – valsts budžeta finansējuma pārskaitīšanu valsts budžeta kontā aizņēmuma atmaksai, norādot budžeta finansēšanas klasifikācijai atbilstošo kodu. Par valsts budžeta kontā veikto aizņēmuma atmaksu atbildīgā iestāde vai sadarbības iestāde sagatavo pašvaldībai informāciju, kurā norāda pārskaitīto līdzekļu summu un datumu. Finanšu ministrija informē attiecīgo atbildīgo iestādi vai sadarbības iestādi par lēmumu apstiprināt aizdevuma piešķiršanu pašvaldībai, kura īsteno Eiropas Savienības fonda projektu;

24.6. atbildīgā iestāde vai sadarbības iestāde, veicot avansa un starpposma maksājumus pašvaldībai, ievēro nosacījumu, ka to kopsumma nedrīkst pārsniegt 90 % no Eiropas Savienības fonda projektam piešķirtā Eiropas Savienības finansējuma un – ja projektā ir paredzēts – valsts budžeta finansējuma apjoma. Ja Eiropas Savienības fonda finansējuma saņēmēja kopējie Eiropas Savienības fonda projekta ietvaros veiktie attiecināmie izdevumi ir mazāki nekā plānotās Eiropas Savienības fonda projekta attiecināmās izmaksas un ir izveidojusies Eiropas Savienības fonda finansējuma saņēmējam samaksātā Eiropas Savienības finansējuma un – ja projektā ir paredzēts – valsts budžeta finansējuma pārmaksa, Eiropas Savienības fonda finansējuma saņēmējs pēc atbildīgās iestādes vai sadarbības iestādes pieprasījuma tās norādītajā kontā atmaksā pārmaksāto Eiropas Savienības finansējumu un – ja projektā ir paredzēts – valsts budžeta finansējumu.

25. Ja Eiropas Savienības fonda finansējuma saņēmējs nav valsts budžeta iestāde, kapitālsabiedrība, kurā kapitāla daļu turētāja ir centrālā valsts iestāde, vai pašvaldība (turpmāk – cits Eiropas Savienības fonda finansējuma saņēmējs):

25.1. atbildīgā iestāde vai sadarbības iestāde līgumā noteiktajos termiņos un kārtībā pārskaita citam Eiropas Savienības fonda finansējuma saņēmējam avansa maksājumu. Avansa maksājuma saņemšanai un izdevumu veikšanai no saņemtā avansa maksājuma līdzekļiem cits Eiropas Savienības fonda finansējuma saņēmējs atver kontu Valsts kasē. Ja normatīvajos aktos par Eiropas Savienības fonda aktivitātes ieviešanu nav noteikts citādi, minēto kontu izmanto starpposma maksājuma saņemšanai un visu Eiropas Savienības fonda projekta izdevumu veikšanai;

25.2. cits Eiropas Savienības fonda finansējuma saņēmējs, īstenojot Eiropas Savienības fonda projektu, veic maksājumus no saņemtā avansa maksājuma vai saviem līdzekļiem;

25.3. tas iesniedz maksājuma pieprasījumu, tajā iekļauto izdevumu attaisnojuma dokumentus un Eiropas Savienības fonda projekta progresa pārskatu atbildīgajā iestādē vai sadarbības iestādē līgumā noteiktajos termiņos un kārtībā;

25.4. atbildīgā iestāde vai sadarbības iestāde pārbauda šo noteikumu 25.3.apakš­punktā minētos dokumentus un apstiprina maksājuma pieprasījumā iekļauto attiecināmo izdevumu summu, kas attiecināma finansēšanai no Eiropas Savienības fonda un atbilst līgumā noteiktajām prasībām, sagatavo maksājuma uzdevumu par attiecināmo izdevumu atmaksu citam Eiropas Savienības fonda finansējuma saņēmējam atbilstoši apstiprinātajā projekta iesniegumā noteiktajai Eiropas Savienības finansējuma un – ja projektā ir paredzēts – valsts budžeta finansējuma likmei, norādot budžeta izdevumu klasifikācijas kodu atbilstoši ekonomiskajām kategorijām;

25.5. atbildīgā iestāde vai sadarbības iestāde, veicot avansa un starpposma maksājumus citam Eiropas Savienības fonda finansējuma saņēmējam, ievēro nosacījumu, ka to kopsumma nedrīkst pārsniegt 90 % no Eiropas Savienības fonda projektam piešķirtā Eiropas Savienības finansējuma un – ja projektā ir paredzēts – valsts budžeta finansējuma apjoma. Ja Eiropas Savienības fonda finansējuma saņēmēja kopējie Eiropas Savienības fonda projekta ietvaros veiktie attiecināmie izdevumu ir mazāki nekā plānotās Eiropas Savienības fonda projekta attiecināmās izmaksas un ir izveidojusies Eiropas Savienības fonda finansējuma saņēmējam samaksātā Eiropas Savienības finansējuma un – ja projektā ir paredzēts – valsts budžeta finansējuma pārmaksa, Eiropas Savienības fonda finansējuma saņēmējs pēc atbildīgās iestādes vai sadarbības iestādes pieprasījuma tās norādītajā kontā atmaksā pārmaksāto Eiropas Savienības finansējumu un – ja projektā ir paredzēts – valsts budžeta finansējumu.

26. Ja cits Eiropas Savienības fonda finansējuma saņēmējs īsteno Eiropas Savienības fonda projektu, kam ir piešķirts komercdarbības atbalsts:

26.1. tas, īstenojot Eiropas Savienības fonda projektu, veic maksājumus no saviem līdzekļiem, izņemot normatīvajos aktos par aktivitātes ieviešanu īpaši noteiktos gadījumus;

26.2. tas iesniedz maksājuma pieprasījumu, tajā iekļauto izdevumu attaisnojuma dokumentu kopijas un Eiropas Savienības fonda projekta progresa pārskatu atbildīgajā iestādē vai sadarbības iestādē līgumā noteiktajos termiņos un kārtībā;

26.3. atbildīgā iestāde vai sadarbības iestāde izskata šo noteikumu 26.2.apakšpunktā minētos dokumentus un apstiprina maksājuma pieprasījumā iekļauto attiecināmo izdevumu summu, kas attiecināma finansēšanai no Eiropas Savienības fonda un atbilst līgumā noteiktajām prasībām, apstiprina un sagatavo maksājuma uzdevumu par attiecināmo izdevumu atmaksu Eiropas Savienības fonda finansējuma saņēmējam atbilstoši apstiprinātajā projekta iesniegumā noteiktajai Eiropas Savienības finansējuma un – ja projektā ir paredzēts – valsts budžeta finansējuma likmei, norādot budžeta izdevumu klasifikācijas kodu atbilstoši ekonomiskajām kategorijām.

27. Atbildīgā iestāde vai sadarbības iestāde šo noteikumu 23.1.3., 23.2.3., 24.4., 24.5., 25.4. un 26.3.apakšpunktā minēto maksājuma uzdevumu kopā ar apstiprinātu maksājuma pieprasījuma kopiju un iesniedzamo maksājumu uzdevumu kopsavilkumu (5.pielikums) iesniedz maksājumu iestādē. Vienlaikus atbildīgā iestāde vai sadarbības iestāde elektroniski nosūta maksājuma uzdevumu kopsavilkumu uz e-pasta adresēm ND@kase.gov.lv un PFPD@kase.gov.lv.

28. Ja atbildīgās iestādes vai sadarbības iestādes atbilstoši šo noteikumu 23.1.3., 23.2.3., 24.4., 24.5., 25.4. un 26.3.apakš­punktam apstiprinātā maksājuma pieprasījuma attiecināmo izdevumu summa ir mazāka par Eiropas Savienības fonda finansējuma saņēmēja pieprasīto attiecināmo izdevumu summu, atbildīgā iestāde vai sadarbības iestāde kopā ar maksājuma uzdevumu un apstiprinātu maksājuma pieprasījuma kopiju iesniedz maksājumu iestādē sagatavotā pamatojošā dokumenta (aprēķins, lēmums vai cits dokuments) kopiju. Ja atbildīgā iestāde vai sadarbības iestāde ir apstiprinājusi mazāku maksājuma pieprasījuma attiecināmo izdevumu summu, nekā pieprasījis Eiropas Savienības fonda finansējuma saņēmējs, jo Eiropas Savienības fonda finansējuma saņēmējs ir veicis izdevumus, kas ir paredzēti Eiropas Savienības fonda projekta ietvaros kā attiecināmie izdevumi, bet nav attiecināmi finansēšanai no Eiropas Savienības fonda un neatbilst līgumā noteiktajām prasībām, par minēto summu tiek samazināta kopējā Eiropas Savienības fonda projekta attiecināmo izmaksu summa, un atbildīgā iestāde vai sadarbības iestāde nodrošina uzskaiti par iepriekšminētajiem gadījumiem.

29. Atbildīgā iestāde vai sadarbības iestāde pārbauda maksājuma pieprasījumu un tajā iekļauto izdevumu attaisnojošos dokumentus, apstiprina attiecināmo izdevumu summu un sagatavo maksājuma uzdevumu par attiecināmo izdevumu atmaksu vai par aizņēmuma atmaksu, vai par pārskaitījumu valsts budžeta ieņēmumos 40 darbdienu laikā pēc maksājuma pieprasījuma saņemšanas (termiņš tiek pagarināts par precizējumu veikšanai un pieprasītās papildu informācijas sniegšanai nepieciešamo laiku).

30. Maksājumu iestāde veic atmaksu Eiropas Savienības fonda finansējuma saņēmējam, aizņēmuma atmaksu vai pārskaitījumu valsts budžeta ieņēmumos saskaņā ar likumu par valsts budžetu kārtējam gadam 15 darbdienu laikā pēc šo noteikumu 27.punktā minēto dokumentu saņemšanas (termiņš tiek pagarināts par precizējumu veikšanai un pieprasītās papildu informācijas sniegšanai nepieciešamo laiku). Neapstiprināto maksājuma pieprasījumu vai maksājuma uzdevumu maksājumu iestāde vienas darbdienas laikā pēc ieraksta veikšanas maksājuma pieprasījumā par maksājuma pieprasījuma neapstiprināšanu iesniedz atbildīgajā iestādē vai sadarbības iestādē atkārtotai pārbaudei un labošanai. Maksājumu iestāde pieņem no atbildīgās iestādes vai sadarbības iestādes maksājuma pieprasījumu un maksājuma uzdevumu līdz 2015.gada 15.novembrim.

31. Maksājumu iestāde reizi mēnesī līdz desmitajam datumam salīdzina informāciju ar atbildīgo iestādi vai sadarbības iestādi par maksājuma pieprasījumā apstiprināto Eiropas Savienības finansējuma summu eiro, kas aprēķināta, ievērojot Padomes Regulas (EK) Nr.1083/2006 81.pantu.

32. No Eiropas Komisijas saņemtos Eiropas Savienības fonda līdzekļus ieskaita valsts budžeta ieņēmumos.

VI. Izdevumu deklarācijas iesniegšana un izdevumu apliecināšana

33. Atbildīgā iestāde vai sadarbības iestāde iesniedz sertifikācijas iestādē to personu parakstu paraugus, kas ir tiesīgas parakstīt izdevumu deklarāciju un apliecinājumu izdevumu deklarācijas apstiprināšanai, un nosūta minēto personu paraksta paraugu kopijas vadošajai iestādei.

34. Atbildīgā iestāde vai sadarbības iestāde sagatavo un iesniedz vadošajā iestādē:

34.1. starpposma izdevumu deklarāciju (6.pielikums), pievienojot aizpildītu apliecinājumu izdevumu deklarācijas apstiprināšanai (7.pielikums), šādos termiņos:

34.1.1. līdz kārtējā gada 20.janvārim, 20.maijam un 20.septembrim par 1.darbības programmu;

34.1.2. līdz kārtējā gada 20.februārim, 20.jūnijam un 20.oktobrim par 2.darbības programmu;

34.1.3. līdz kārtējā gada 20.martam, 20.jūlijam un 20.novembrim par 3.darbības programmu;

34.2. noslēguma izdevumu deklarāciju (6.pielikums) divos oriģināl­eksemplāros, pievienojot aizpildītu apliecinājumu izdevumu deklarācijas apstiprināšanai (7.pielikums), līdz 2016.gada 30.jūnijam.

35. Sertifikācijas iestādei ir tiesības pieprasīt, lai atbildīgā iestāde vai sadarbības iestāde sagatavo un sertifikācijas iestādes noteiktajā termiņā iesniedz vadošajā iestādē starpposma izdevumu deklarāciju.

36. Atbildīgā iestāde vai sadarbības iestāde var iesniegt starpposma izdevumu deklarāciju citā termiņā, nekā tas noteikts šo noteikumu 34.1.1., 34.1.2. un 34.1.3.apakš­punktā, par to rakstiski vienojoties ar vadošo iestādi un sertifikācijas iestādi.

37. Ja vienas darbības programmas administrēšanā ir iesaistītas vairākas atbildīgās iestādes vai sadarbības iestādes, tās nodrošina izdevumu deklarācijas iesniegšanu šo noteikumu 34. vai 36.punktā minētajos termiņos par identisku izdevumu periodu.

38. Vadošā iestāde septiņu darbdienu laikā (termiņš tiek pagarināts par precizējumu veikšanai un pieprasītās papildu informācijas sniegšanai nepieciešamo laiku) pēc izdevumu deklarācijas saņemšanas to pārbauda un kopā ar aizpildīto apliecinājumu izdevumu deklarācijas apstiprināšanai (8.pielikums) un sadarbības iestādes vai atbildīgās iestādes aizpildīto apliecinājumu izdevumu deklarācijas apstiprināšanai iesniedz sertifikācijas iestādē. Ja tiek sagatavota noslēguma izdevumu deklarācija, vienu noslēguma izdevumu deklarācijas oriģināleksemplāru kopā ar aizpildītajiem apliecinājumiem izdevumu deklarācijas apstiprināšanai vadošā iestāde iesniedz sertifikācijas iestādei, bet otru – revīzijas iestādei. Ja, pārbaudot izdevumu deklarāciju, tiek konstatētas neprecizitātes izdevumu deklarācijas datos vai rodas nepieciešamība saņemt skaidrojumus vai papildu informāciju, vadošā iestāde informē par to atbildīgo iestādi vai sadarbības iestādi un sertifikācijas iestādi, kā arī pārtrauc izdevumu deklarācijas pārbaudes procesu līdz skaidrojumu vai precizētās izdevumu deklarācijas (kopā ar atbildīgās iestādes vai sadarbības iestādes aizpildītajiem apliecinājumiem izdevumu deklarācijas apstiprināšanai) saņemšanai.

39. Vadošā iestāde iesniedz sertifikācijas iestādē to personu parakstu paraugus, kas ir tiesīgas parakstīt apliecinājumu izdevumu deklarācijas apstiprināšanai.

40. Sertifikācijas iestāde pēc šo noteikumu 38.punktā minēto dokumentu saņemšanas:

40.1. starpposma izdevumu deklarāciju pārbauda 23 darbdienu laikā (termiņš tiek pagarināts par precizējumu veikšanai un pieprasītās papildu informācijas sniegšanai nepieciešamo laiku);

40.2. noslēguma izdevumu deklarāciju pārbauda 40 darbdienu laikā (termiņš tiek pagarināts par precizējumu veikšanai un pieprasītās papildu informācijas sniegšanai nepieciešamo laiku).

41. Ja, pārbaudot izdevumu deklarāciju, tiek konstatētas neprecizitātes izdevumu deklarācijas datos vai rodas nepieciešamība saņemt skaidrojumus vai papildu informāciju, sertifikācijas iestāde informē par to atbildīgo iestādi vai sadarbības iestādi un vadošo iestādi, kā arī pārtrauc izdevumu deklarācijas apstiprināšanas procesu līdz skaidrojumu vai precizētās izdevumu deklarācijas (kopā ar atbildīgās iestādes vai sadarbības iestādes un vadošās iestādes aizpildītajiem apliecinājumiem izdevumu deklarācijas apstiprināšanai) saņemšanai. Par izdevumu deklarācijā konstatētajām neprecizitātēm vai nepieciešamību saņemt skaidrojumus vai papildu informāciju sertifikācijas iestāde informē arī revīzijas iestādi.

42. Vadošajai iestādei un sertifikācijas iestādei ir tiesības nepieprasīt, lai atbildīgā iestāde vai sadarbības iestāde veic precizējumus un labo kļūdas sagatavotajā izdevumu deklarācijā ietvertajā vispārīgajā informācijā (piemēram, nosaukumi, datumi, tehniskas kļūdas). Par veiktajiem labojumiem vai precizējumiem vadošā iestāde un sertifikācijas iestāde sagatavo izziņu. Izziņu elektroniski saskaņo ar iestādi, kura sagatavojusi izdevumu deklarāciju. Vadošā iestāde iesniedz izziņu sertifikācijas iestādei kopā ar šo noteikumu 38.punktā minētajiem dokumentiem.

43. Ja sertifikācijas iestāde izdevumu deklarāciju apstiprina, tā apstiprina veiktos izdevumus un:

43.1. attiecībā uz starpposma izdevumu deklarāciju sagatavo izdevumu sertifikātu, deklarāciju un maksājuma pieteikumu un divu darbdienu laikā pēc šo noteikumu 41.1.apakšpunktā minētās pārbaudes iesniedz Eiropas Komisijai;

43.2. attiecībā uz noslēguma izdevumu deklarāciju sagatavo izdevumu sertifikātu, deklarāciju un maksājuma pieteikumu un kopā ar revīzijas iestādes atzinumu par noslēguma izdevumu deklarāciju un noslēguma kontroles ziņojumu līdz 2017.gada 31.martam iesniedz Eiropas Komisijai.

44. Izdevumu sertifikāta, deklarācijas un maksājuma pieteikuma kopiju sertifikācijas iestāde nosūta atbildīgajai iestādei vai sadarbības iestādei, vadošajai iestādei un revīzijas iestādei.

45. Lai noteiktu izdevumu deklarācijā iekļaujamo izdevumu summu eiro, to pārrēķina atsevišķi katram finansējuma avotam, ievērojot Padomes Regulas (EK) Nr. 1083/2006 81.pantu.

46. Lai nodrošinātu izdevumu deklarācijas pārbaudi un izdevumu aplieci­nāšanu, sertifikācijas iestāde veic:

46.1. izlases veida pārbaudi Eiropas Savienības fonda finansētā projekta īstenošanas vietā;

46.2. maksājuma pieprasījuma pamatojošās dokumentācijas un izdevumu deklarācijas atbilstības izlases veida pārbaudi.

47. Par attiecīgo Eiropas Savienības fonda aktivitāti vai apakšaktivitāti atbildīgā iestāde vai sadarbības iestāde katru gadu līdz 1.aprīlim iesniedz vadošajā iestādē pamatotu Eiropas Komisijā iesniedzamo Eiropas Savienības fondu līdzekļu pieprasījumu prognozi kārtējam un nākamajam gadam (9.pielikums). Prognozē iekļauj informāciju par plānotajiem Eiropas Savienības fonda attiecināmajiem izdevumiem, kurus atbildīgā iestāde vai sadarbības iestāde paredz veikt attiecīgā Eiropas Savienības fonda ietvaros kārtējā un nākamajā kalendāra gadā un iekļaut attiecīgā Eiropas Savienības fonda izdevumu deklarācijās, kuras atbildīgā vai sadarbības iestāde plāno iesniegt kārtējā un nākamajā kalendāra gadā.

Ministru prezidents A.Kalvītis

Īpašu uzdevumu ministrs Eiropas Savienības līdzekļu apguves lietās N.Broks

 

Redakcijas piebilde: noteikumi stājas spēkā ar 2007.gada 30.jūniju.

 

Pielikumi 1-9

ZIP 78 kb

 

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!