Valsts sekretāru 2007.gada 21.jūnija sanāksmē

MK: Par Informācijas atklātības likumprojektu

21.jūnijā Valsts kanceleja pieteica izsludināšanai Valsts sekretāru sanāksmē likumprojektu “Informācijas atklātības likums” un grozījumu Nacionālās drošības likumā un grozījumus likumā “Par valsts noslēpumu”.

Lai apkopotu pieredzi ierobežotas pieejamības statusa piešķiršanā dokumentiem un konstatētu šādu dokumentu aprites problēmas, ar Ministru prezidenta 2006.gada 9.oktobra rīkojumu tika izveidota darba grupa.

Spēkā esošais Informācijas atklātības likums (pieņemts 1998.gada 29.oktobrī) nosaka, ka informācija dienesta vajadzībām ir viens no ierobežotās pieejamības informācijas veidiem. Darba grupa secināja, ka šāds iedalījums jāprecizē, jo informācijas dienesta vajadzībām (informācija, kas saistīta ar valsts drošību) būtība un saturs nesaskan ar citu ierobežotas pieejamības informācijas veidu (informācija par komercnoslēpumu, informācija par fiziskās personas privāto dzīvi, informācija iestādes iekšējai lietošanai) būtību un saturu, kā arī tās definīcija ir ļoti vispārīga un dod plašas interpretācijas iespējas. Esošais likums šobrīd neregulē informācijas apriti starp iestādēm.

Lai novērstu minētās problēmas, darba grupa ierosina izdot jaunu Informācijas atklātības likumu, kas nodrošinātu precīzu un nepārprotamu regulējumu attiecībā uz iestāžu rīcībā esošās informācijas iedalījumu un pieejamību.

Sagatavotais likumprojekts paredz aizstāt spēkā esošo Informācijas atklātības likumu, pamatā saglabājot tajā nostiprinātos informācijas pieejamības un informācijas aizsardzības principus. Likumprojektā paredzēts izdalīt informāciju dienesta vajadzībām no citiem ierobežotās pieejamības informācijas veidiem, kā arī precizēta informācijas dienesta vajadzībām definīcija. Likumprojekts reglamentēs kārtību un informācijas veidus, kuriem var piešķirt informācijas dienesta vajadzībām statusu. Projektā precizēti ierobežotās pieejamības informācijas un informācijas dienesta vajadzībām aizsardzības nosacījumi. Tiks noteikts regulējums attiecībā uz informācijas apmaiņu starp iestādēm, kā arī kārtību kādā privātpersonas var saņemt iestādēs informāciju, t.sk. ierobežotas pieejamības informāciju un informāciju dienesta vajadzībām.

Savukārt sagatavotais likumprojekts “Grozījums Nacionālās drošības likumā” precizē termina “nacionālā drošība” definīciju, nosakot, ka tā ir valsts un sabiedrības īstenotu vienotu, mērķtiecīgu pasākumu rezultātā sasniegts stāvoklis, kurā ir garantēta valsts neatkarība, tās konstitucionālā iekārta un teritoriāla integritāte, valsts drošība, sabiedrības brīvas un drošas attīstības perspektīva, labklājība un stabilitāte.

Sagatavotie grozījumi likumā “Par valsts noslēpumu” precizē termina “valsts noslēpums” definējumu, kā arī nosaka, ka par konfidenciālu atzīstama tāda informācija, kura attiecas uz militāro, politisko, ekonomisko, zinātnisko, tehnisko, izlūkošanas (pretizlūkošanas) un operatīvo darbību un kuras nozaudēšana vai nelikumīga izpaušana var apdraudēt nacionālo drošību un nodarīt būtisku kaitējumu valsts institūcijai.

Likumprojektā “Grozījumi likumā “Par valsts noslēpumu”” paredzēts, ka informācijai, kas var izraisīt starptautisko attiecību vai starpvalstu attiecību saasināšanos, kuras rezultātā tiek pārtraukti ekonomiskie sakari vai tiek piemērotas ekonomiskās sankcijas pret Latvijas Republiku, slepenības pakāpe tiek paaugstināta līdz pakāpei “sevišķi slepeni”, savukārt, informācijai par valstiski nozīmīgu zinātnisku vai tehnoloģisku atklājumu slepenības pakāpe tiek pazemināta līdz pakāpei “slepeni”. Likumprojekts paredz svītrot no likuma regulējumu, kas ir Informācijas atklātības likuma kompetencē.

Likumprojekti nodoti saskaņošanai ministrijām un īpašu uzdevumu ministru sekretariātiem, Ģenerālprokuratūrai, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam, Latvijas Pašvaldību savienībai Ministru kabineta kārtības ruļļa noteiktajā kārtībā.

Aivis Freidenfelds, Ministru kabineta preses sekretārs

FM: Par pievienotās vērtības nodokļa deklarācijā sniedzamās informācijas apjomu

Valsts sekretāru sanāksmē 21.jūnijā tika izsludināti Finanšu ministrijas sagatavotie grozījumi Ministru kabineta (MK) noteikumos par pievienotās vērtības nodokļa (PVN) deklarāciju. Ar izmaiņām plānots atvieglot nodokļu administratīvo slogu nodokļu maksātājiem, samazinot PVN deklarāciju aizpildīšanas laiku un iesniedzamo deklarāciju apjomu.

Grozījumi paredzēs, ka deklarācijas pielikumā atsevišķi būs jānorāda nodokļa rēķini, kuros preču un pakalpojumu kopējā vērtība bez PVN ir 500 lati vai vairāk. Šobrīd nodokļu rēķini ir jānorāda jau par kopējo vērtību bez PVN 100 lati un vairāk, līdz ar to tiks mazināts sniedzamās informācijas apjoms.

Nodokļu maksātājiem, kuri saņem atlaidi, iegādājoties preces Eiropas Savienības teritorijā, vai saņem pakalpojumus, par kuriem PVN budžetā maksā pakalpojumu saņēmējs, vai arī saņem atpakaļ par minētajiem darījumiem iepriekš samaksāto avansu, kā arī šo darījumu anulēšanas gadījumos, PVN deklarācijā būs jāiekļauj saņemto preču (pakalpojumu) vērtības samazinājums, kā arī aprēķinātā nodokļa un priekšnodoklī uzrādāmā nodokļa summas samazinājums ar mīnusa zīmi.

Lai jauno normu piemērošanas sākšana mēneša vidū neapgrūtinātu PVN administrēšanu gan nodokļa maksātājiem, gan Valsts ieņēmumu dienestam, paredzams, ka noteikumi stāsies spēkā šā gada 1.septembrī.

Finanšu ministrijas Komunikācijas departaments

IeM: Par zagtu un nozaudētu mobilo tālruņu datu bāzes veidošanu

Iekšlietu ministrija 21.jūnijā pieteica izskatīšanai Valsts sekretāru sanāksmē Ministru kabineta noteikumu projektu “Noteikumi par zudušu elektronisko sakaru galiekārtu centralizētas datu bāzes veidošanu, uzturēšanu un izmantošanu, kā arī šādu galiekārtu izmantošanas iespējas pārtraukšanu un atjaunošanu”.

Noteikumu projekta mērķis ir ierobežot mobilo telefonu zādzības, kā arī novērst nozaudētu un zagtu mobilo tālruņu izplatību un lietošanu elektronisko sakaru tīklos.

Projekts paredz noteikt kārtību, kādā tiek iesniegts pieteikums galiekārtas izmantošanas iespējas pārtraukšanai vai atjaunošanai, kārtību un termiņus, kādā elektronisko sakaru komersants iekļauj informāciju par īpašniekam zudušu galiekārtu centralizētajā datu bāzē, kā arī kārtību un termiņus, kādā elektronisko sakaru komersants nodrošina īpašniekam zudušas galiekārtas izmantošanas iespējas pārtraukšanu un atjaunošanu savā elektronisko sakaru tīklā.

Projekts paredz līdz 2008.gada 1.janvārim izveidot centralizētu datu bāzi, kurā tiks iekļauta informācija par nolaupītām, pazaudētām vai citādi pret savu gribu no īpašnieka varas izgājušām galiekārtām. Datu bāzes izveidi un uzturēšanu, informācijas pieejamību izmeklēšanas iestādēm un Iekšlietu ministrijas Informācijas centram tiešsaistes režīmā bez maksas, kā arī centralizētajā datu bāzē iekļauto īpašniekam zudušu galiekārtu identifikatoru publiskošanu, noslēdzot savstarpēju līgumu, nodrošinās elektronisko sakaru komersanti.

Šie MK noteikumi ir viens no normatīvajiem aktiem, kuru mērķis ir novērst zagtu mobilo tālruņu izmantošanu. Jau iepriekš pēc IeM iniciatīvas tika veikti grozījumi Elektronisko sakaru likumā un Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kas nosaka sodu par zagtu mobilo tālruņu atbloķēšanu. Ar šiem grozījumiem iecerēts panākt, ka zagtus mobilos tālruņus nebūs iespējams izmantot nevienā no mobilo sakaru tīkliem, tādējādi padarot tālruņu zādzības un laupīšanas bezjēdzīgas un samazinot noziedzību šajā jomā.

Projektu izstrādāja darba grupa, kurā piedalījās pārstāvji no Iekšlietu ministrijas, Valsts policijas, Iekšlietu ministrijas Informācijas centra, Satiksmes ministrijas, Latvijas Telekomunikāciju asociācijas, Drošības policijas, SIA “Latvijas Mobilais telefons”, SIA “Tele 2” un SIA “BITE Latvija”.

IeM: Par informācijas apmaiņu ar ārvalstu Sodu reģistriem

Iekšlietu ministrija 21.jūnijā pieteica izskatīšanai Valsts sekretāru sanāksmē grozījumus Ministru kabineta 2006.gada 22.augusta noteikumos Nr.687 “Kārtība un apjoms, kādā iesniedzamas ziņas Sodu reģistram un izsniedzamas Sodu reģistrā iekļautās ziņas”.

Grozījumu mērķis ir uzlabot informācijas apmaiņu ar ārvalstu sodu reģistriem par notiesātajām personām atbilstoši Eiropas Padomes 2005.gada 21.novembra lēmumam 2005/876/TI par tādas informācijas apmaiņu, ko iegūst no sodāmības reģistra un 2007.gada maijā veiktajiem grozījumiem Sodu reģistra likumā.

Iekšlietu ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību departaments

IZM: Par sporta federāciju atzīšanas kritērijiem un kārtību

21.jūnijā Valsts sekretāru sanāksmē izsludināja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pieteikto Ministru kabineta (MK) noteikumu projektu “Sporta federāciju atzīšanas kritēriji un kārtība”.

Saskaņā ar Sporta likuma 10.panta ceturto daļu noteikumu projekts paredz noteikt kritērijus un kārtību, kādā sporta federācijai piešķir vai atņem tiesības vadīt un koordinēt darbu attiecīgajā sporta veidā vai darbības jomā valstī, kā arī pārstāvēt valsti attiecīgajā starptautiskajā sporta organizācijā.

Noteikumu projektā ir noteikti kritēriji, kādiem jāatbilst sporta federācijai un kādi dokumenti ir jāiesniedz, lai tā varētu pretendēt uz atzītās sporta federācijas statusa iegūšanu (turpmāk – atzīšana). Uz atzīšanu var pretendēt tikai tās sporta federācijas, kuru darbības mērķis ir attiecīgā sporta veida vai darbības jomas attīstība valstī.

Par vienu no galvenajiem kritērijiem tiek izvirzīts nosacījums, ka sporta federācijas pārstāvētajā sporta veidā vai darbības jomā tiek rīkotas attiecīgā sporta veida sacensības – attiecīgās organizācijas pārstāvētā nodarbošanās vai darbības joma ir atzīstama par sporta veidu Sporta likuma izpratnē. Tiek izvirzīts arī nosacījums, lai sporta federāciju statūtos būtu noteikts izpildinstitūcijas skaitliskais sastāvs, kurš nav mazāks par trim personām, tādējādi nodrošinot, ka izpildinstitūcijas pieņemtie lēmumi nav vienpersoniski, bet pauž lielāko vairākuma sporta sabiedrības intereses. Pašreiz Biedrību un nodibinājumu likums neuzliek par pienākumu biedrības statūtos noteikt biedrības izpildinstitūcijas termiņu.

Lai veicinātu izpildinstitūcijas locekļu atbildību par paveikto un ievērotu sporta federācijas darba pārskatāmību, noteikumu projektā tiek ietverta norma par izpildinstitūcijas pilnvaru termiņu, kas nevar būt ilgāks par četriem gadiem. Tas ir noteikts saskaņā ar Olimpisko ciklu un ir pietiekams laiks, lai izvērtētu sporta federācijas izpildinstitūcijas darbību un lemtu par tālāko sporta federācijas darbību.

Noteikumu projektā ir precizēta sporta federācijas iesniegumā obligāti iekļaujamā informācija un iesniedzamie dokumenti.

Sporta federācijas iesniegumu par tās atzīšanu sākotnēji izskata Sporta pārvaldes Sporta federāciju komisija, kas sniedz pamatotu atzinumu sporta federācijas atzīšanai vai atzīšanas atteikumam. Gadījumos, kad attiecīgajā sporta veidā vai darbības jomā nav izveidota starptautiskā sporta organizācija vai arī starptautiskā sporta organizācija nav atzīta Starptautiskajā olimpiskajā komitejā un nav arī Starptautisko sporta federāciju ģenerālās asociācijas (GAISF) biedrs, atzinumu par sporta federācijas atzīšanu attiecīgajā sporta veidā vai darbības jomā sniedz arī Latvijas Nacionālā sporta padome. Izvērtējot saņemtos atzinumus, lēmumu par sporta federācijas atzīšanu vai atzīšanas atteikumu pieņem Sporta pārvalde.

Noteikumu projektā ir noteikta sporta federācijas atzīšanas atņemšanas kārtība, kā arī paredzēta iespēja pārbaudes laika noteikšanai atzītajai sporta federācijai, kad Sporta pārvalde konstatē, ka sporta federācija vai tās darbība neatbilst spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem, sporta federācijas statūtiem vai sporta ētikas normām, vai arī tā nepilda citus atzītās sporta federācijas pienākumus.

Izsludinātais noteikumu projekts tika izstrādāts sadarbībā ar biedrību “Latvijas Olimpiskā komiteja”, biedrību “Latvijas Sporta federāciju padome” un līdzšinējo Sporta pārvaldes Sporta federāciju komisiju. Noteikumu projekts publiski apspriests 2007.gada 31.maija biedrības “Latvijas Sporta federāciju padome” kopsapulcē.

IZM: Par kārtību, kādā piešķir valsts atbalstu pētniecības, tehnoloģiju attīstības un inovāciju projektiem

21.jūnijā Valsts sekretāru sanāksmē izsludināja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pieteikto Ministru kabineta (MK) noteikumu projektu “Kārtība, kādā piešķir valsts atbalstu projekta īstenošanai pētniecības, tehnoloģiju attīstības un inovāciju jomā EUREKA programmas ietvaros”.

Izsludinātais noteikumu projekts nosaka kārtību, kādā tiek piešķirts valsts atbalsts EUREKA programmas ietvaros apstiprināto projektu finansēšanai no Latvijas valsts budžeta programmas “Zinātne” apakšprogrammā “Dalība Eiropas Savienības pētniecības un tehnoloģiju attīstības programmās” kārtējam gadam iedalītajiem līdzekļiem.

EUREKA programmas mērķis ir veicināt augstas pievienotās vērtības tehnoloģiju, jaunu un konkurētspējīgu produktu, pakalpojumu izstrādi un ieviešanu. Noteikumu projektā paredzētie atbalsta sniegšanas kritēriji (saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 87.panta 1.punktu, piešķirot valsts atbalstu, ir jāizvirza konkrēti kritēriji finansējuma saņemšanai, bez kuriem valsts atbalsts var tikt uzskatīts par nelikumīgu) ir izstrādāti saskaņā ar EUREKA programmas mērķiem un uzdevumiem, kā arī EUREKA programmas nosacījumu par atbalstu projektiem ar sadarbības partneriem, kas pārstāv vismaz divas EUREKA programmas dalībvalstis.

MK noteikumu izdošana ir nepieciešama, jo ar Zinātniskās darbības likuma grozījumiem (MK 2006.gada 28.decembra noteikumi Nr.1076) ir mainījies normatīvais pamats, saskaņā ar kuru ir izdodama kārtība, kādā zinātnisko institūciju reģistrā reģistrētajām institūcijām un komersantiem tiek piešķirts valsts atbalsts projektu īstenošanai pētniecības, tehnoloģiju attīstības un inovāciju jomā (Zinātniskās darbības likuma 33.panta trešā daļa).

Izglītības un zinātnes ministrijas Komunikācijas nodaļa

IZM: Par izglītības statistikas veidlapu paraugiem 2007./2008.mācību gadam

21.jūnijā Valsts sekretāru sanāksmē izsludināja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pieteikto Ministru kabineta (MK) noteikumu projektu “Noteikumi par izglītības statistikas veidlapu paraugiem 2007./2008.mācību gadam”.

Noteikumu projekts nosaka veidlapu paraugus, kurus sagatavo un iesniedz vispārējās izglītības iestādes, interešu izglītības iestādes un profesionālās ievirzes izglītības iestādes, kas īsteno profesionālās ievirzes sporta izglītības programmas, lai nodrošinātu nepieciešamo informāciju saskaņā ar MK 2006.gada 12.decembra noteikumu Nr.1008 “Noteikumi par Valsts statistiskās informācijas programmu 2007.gadam” pielikumu, kurā ietverta “Izglītības un zinātnes statistika”.

Noteiktie izglītības statistikas veidlapu paraugi izstrādāti statistiskās informācijas iegūšanai, kuras gatavošana izriet no starptautisko institūciju regulāriem pieprasījumiem, kā arī statistiskās informācijas iegūšanai, kas regulāri tiek gatavota saskaņā ar iekšzemes lietotāju prasībām.

Izglītības un zinātnes ministrijas Komunikācijas nodaļa

LM: Par paternitātes pabalsta palielināšanu jaundzimušo bērnu tēviem

Lai veicinātu tēvu iesaistīšanos savu jaundzimušo bērnu aprūpē, plānots, ka ar 2008.gada 1.janvāri paternitātes pabalstu bērnu tēvi varēs saņemt 100% apmērā no savas vidējās apdrošināšanas iemaksu algas.

Tas noteikts Labklājības ministrijas (LM) izstrādātajā likumprojektā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”. Tā mērķis ir noteikt dzimumu līdztiesības principiem atbilstošu paternitātes pabalsta apmēru, kā arī nodrošināt likuma “Par Maternitātes aizsardzības konvenciju” ieviešanu maternitātes pabalsta jomā. Likumprojekts 21.jūnijā izsludināts Valsts sekretāru sanāksmē. Par minēto likumprojektu vēl lems valdība.

LM speciālisti norāda, ka, paaugstinot paternitātes pabalsta apmēru, uzlabosies darba un privātās dzīves saskaņošanas iespējas. Tas ne tikai veicinās bērnu tēvu iesaistīšanos jaundzimušo aprūpē, bet ilgtermiņā – ļaus abiem vecākiem vienlīdz aktīvi iesaistīties pienākumos, kas saistīti ar bērnu aprūpi un audzināšanu, kā arī mājsaimniecības uzturēšanu, neciešot materiālos zaudējumus.

Pēc LM un Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras prognozēm, 2008.gadā paternitātes pabalstu varētu saņemt vairāk nekā 700 tēvi.

Tāpat likumprojekts paredz no 40% līdz 70% palielināt maternitātes, paternitātes un slimības pabalstu aprēķināšanai izmantojamo vidējās apdrošināšanas iemaksu algas apmēru. Tādējādi ikvienā šo pabalstu piešķiršanas gadījumā nodrošinot lielāku atbalstu ikvienai sociāli apdrošinātai sievietei maternitātes periodā, kā arī citiem minēto grupu pabalstu saņēmējiem.

Lai visu iepriekšminēto nodrošinātu, nākamajā gadā no valsts sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta nepieciešami vairāk nekā 1,4 miljoni latu.

Atgādinām, ka paternitātes pabalstu piešķir par 10 kalendārajām dienām (līdz bērna divu mēnešu vecumam). Tiesības uz paternitātes pabalstu 80% apmērā no pabalsta saņēmēja vidējās apdrošināšanas iemaksu algas ir sociāli apdrošinātam bērna tēvam, kuram piešķirts 10 dienu ilgs atvaļinājums sakarā ar bērna piedzimšanu.

Paternitātes pabalsts tika ieviests 2004.gadā. Kopumā trīs gadu laikā kopš tā ieviešanas tā saņēmēju skaits turpina pieaugt. Pagājušajā gadā to saņēma gandrīz katrs trešais jaunais tēvs.

LM: Par sociālās drošības līgumu ar Baltkrieviju

Lai sekmētu to iedzīvotāju sociālo drošību, kuri pārvietojas no Latvijas uz Baltkrieviju un otrādi, kā arī novērstu dubultu sociālo apdrošināšanas iemaksu iekasēšanu no viņiem, Latvija plāno noslēgt sociālās drošības līgumu ar Baltkrieviju.

Tas noteikts Labklājības ministrijas (LM) izstrādātajā likumprojektā par Latvijas Republikas un Baltkrievijas Republikas līgumu par sadarbību sociālās drošības jomā. Likumprojekts 21.jūnijā izsludināts Valsts sekretāru sanāksmē.

Minētais līgums balstās uz vairākiem principiem, t.sk. tas paredz atcelt ierobežojumus sociālās drošības pabalstu izmaksai Latvijas un Baltkrievijas sociālās drošības sistēmām pakļautiem iedzīvotājiem, ja tie uzturas otras puses teritorijā. Tāpat tas ļauj summēt abās pusēs nostrādāto darba stāžu, lai noteiktu iedzīvotāju tiesības uz pensiju.

Saskaņā ar likumu “Par valsts pensijām”, lai saņemtu pensiju, apdrošināšanas stāžam Latvijā ir jābūt ne mazākam par 10 gadiem. Tā, piemēram, ja cilvēks mūsu valstī ir strādājis piecus gadus, bet pēc tam 10 gadus Baltkrievijā, tad viņam, pieprasot pensiju Latvijā, tiesību noteikšanai tiks summēti abi periodi. Līdz ar to vērā tiks ņemti ne tikai pieci Latvijā nostrādātie gadi, bet arī 10 gadi Baltkrievijā. Tādējādi Latvija piešķirs pensiju par pieciem gadiem, savukārt Baltkrievijas pienākums būs piešķirt pensiju par 10 šajā valstī nostrādātajiem gadiem.

Paredzams, ka pensiju par Latvijā nostrādāto darba stāžu varētu pieprasīt vidēji 27 cilvēki gadā jeb 9,9% no emigrējušo cilvēku skaita. Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, laikā no 1996. līdz 2006.gadam uz Baltkrieviju vidēji gadā emigrējuši 272 iedzīvotāji.

Šobrīd Latvija ir noslēgusi divpusējos līgumus sociālās drošības jomā ar Ukrainu un Kanādu un vienošanos starp Latviju un Amerikas Savienotajām Valstīm par pensiju izmaksu, pagaidu līgumu starp LM un Norvēģijas Darba un sociālo lietu ministriju par sociālā nodrošinājuma shēmu piemērošanu nodarbinātām, pašnodarbinātām personām, kā arī to ģimenes locekļiem.

Labklājības ministrijas Komunikācijas departaments

TM: Par postpenitenciārās palīdzības sniegšanas un saņemšanas kārtību

21.jūnijā Valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināts noteikumu projekts par postpenitenciārās palīdzības sniegšanas un saņemšanas kārtību. Noteikumu projektu izstrādājuši Tieslietu ministrijas un Valsts probācijas dienesta (VPD) speciālisti.

Noteikumi izstrādāti, lai noteiktu kārtību, kā VPD organizēs postpenitenciārās palīdzības sniegšanu un kā probācijas klients saņems šo palīdzību. Noteikumu projekts noteiks arī vienošanās noslēgšanas, apturēšanas, laušanas un izbeigšanas kārtību un pamatu. Palīdzības mērķis ir panākt veiksmīgu klienta iekļaušanos sabiedrībā pēc iznākšanas no brīvības atņemšanas iestādes un labas uzvedības veicināšanu.

Saskaņā ar jaunajiem noteikumiem palīdzības sniegšanu nodrošinās VPD teritoriālā struktūrvienība, kuras darbības teritorijā dzīvo klients. VPD sniegs palīdzību, attīstot klienta spējas savu personīgo problēmu risināšanā, uzturot saikni starp klientu un viņa problēmu risināšanā iesaistītajām institūcijām, kā arī piedāvājot iespēju izmantot sociālās rehabilitācijas pakalpojumus.

VPD struktūrvienības amatpersona tiksies ar notiesāto un sniegs informāciju par dienestu un tā piedāvāto palīdzību. Ja notiesātais vēlēsies saņemt VPD palīdzību, viņam būs jāiesniedz rakstisks iesniegums.

Noteikumu projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Iekšlietu, Labklājības un Veselības ministrijai.

TM: Par Naturalizācijas pārvaldes darbības stratēģiju 2007.–2009.gadam

21.jūnijā Valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināta Naturalizācijas pārvaldes (NP) darbības stratēģija 2007.–2009.gadam. NP izstrādātā stratēģija ir vidēja termiņa plānošanas dokuments, kas ietver NP kompetencē esošos politikas plānošanas dokumentos noteiktos mērķus un ir balstīts uz NP nolikumā noteiktajām funkcijām un uzdevumiem.

Stratēģijas projekta kopsavilkumā norādīts, ka Naturalizācijas pārvalde ir tieslietu ministra pārraudzībā esoša tiešās pārvaldes iestāde, kas īsteno valsts politiku Latvijas pilsonības jomā. NP veic Pilsonības likumā un citos Latvijas pilsonības jautājumus regulējošajos normatīvajos aktos noteiktās funkcijas.

NP mērķu sasniegšanai stratēģijā noteikti darbības virzieni – pilsonības iegūšanas, zaudēšanas un atjaunošanas procesa nodrošināšana, kā arī sabiedrības integrācijas procesa koordinēšana savas kompetences ietvaros.

Kā būtiskākos vidējā termiņā risināmos uzdevumus NP izvirzījusi pilnveidot pilsonības iegūšanas procedūras, iegūt Eiropas Valodas prasmes pārbaudītāju asociācijas kvalitātes novērtējumu Pilsonības likumā noteikto pārbaužu procedūrai, kā arī pilnveidot sabiedrības informēšanu par pilsonības iegūšanas jautājumiem.

Katru gadu NP stratēģija tiks aktualizēta budžeta plānošanas procesa laikā.

NP darbības stratēģijas projekts nodots saskaņošanai Finanšu un Bērnu un ģimenes lietu ministrijai, Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariātam, Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariātam un Valsts kancelejai.

TM: Par probācijas programmu licencēšanas un īstenošanas kārtību

21.jūnijā Valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināts noteikumu projekts par kārtību, kādā licencē un īsteno probācijas programmas. Noteikumu projektu izstrādājuši Tieslietu ministrijas un Valsts probācijas dienesta (VPD) speciālisti.

Noteikumi izstrādāti, lai noteiktu kārtību, kādā licencē un īsteno probācijas programmas, kas skar probācijas klientus un ar brīvības atņemšanu notiesātās personas.

VPD ir tiesības veikt probācijas klientu sociālās uzvedības korekciju, tomēr pašlaik VPD izmanto no citām valstīm pārņemtas programmas, kuras tiek koriģētas un pielāgotas Latvijas apstākļiem. Turklāt VPD iepērk sociālās rehabilitācijas centru pakalpojumus, kur viena no neatņemamām sastāvdaļām ir probācijas programmas.

Kā teikts noteikumu anotācijā, paredzēts ieviest probācijas programmu licencēšanas kārtību, reglamentēt probācijas programmas licencēšanas pieteikšanu, izsniegšanu, pagarināšanu un anulēšanas pamatu, kā arī reglamentēt probācijas programmu licencēšanas komisijas darbību. Komisijas sastāvā būs komisijas priekšsēdētājs, viņa vietnieks un ne mazāk kā trīs komisijas locekļi, kas ir Tieslietu ministrijas, Labklājības ministrijas un Izglītības un zinātnes ministrijas pilnvarotie pārstāvji. Komisiju izveidos ar tieslietu ministra rīkojumu.

Noteikumu projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Bērnu un ģimenes lietu, Ekonomikas, Izglītības un zinātnes, Labklājības, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu, Veselības un Vides ministrijai, Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariātam, Ģenerālprokuratūrai un Valsts kancelejai.

Tieslietu ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

ZM: Par izmaiņām noteikumos par valsts atbalstu lauksaimniecībai

Zemkopības ministrija (ZM) ir izstrādājusi grozījumus Ministru kabineta noteikumos “Noteikumi par valsts atbalstu lauksaimniecībai 2007.gadā un tā piešķiršanas kārtību”, ko 21.jūnijā izsludināja Valsts sekretāru sanāksmē.

Lai efektīvāk izmantotu pieejamos finanšu līdzekļus līdz gada beigām un lai nodrošinātu atbalsta izmaksu par paveikto darbu pirmajā pusgadā, noteikumu projekts paredz starppārskata iesniegšanas termiņa noteikšanu līdz 2007.gada 5.septembrim.

Izvērtējot 2007.gadā noteiktajos termiņos pieteikto subsīdiju līdzekļu pieprasījumu un izlietojumu, ir veikta finansējuma pārdale. Neizmantotais finansējums pasākumam “Atbalsts lauku un lauksaimnieku biedrību un nodibinājumu un lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvo sabiedrību attīstībai” tiek novirzīts atbalsta pasākumiem “Atbalsts bioloģiskās lauksaimniecības attīstībai” un “Atbalsts izglītībai, zinātnei un informācijas izplatīšanai”.

Savukārt pasākuma “Atbalsts lauksaimniecības nozaru risku samazināšanai” ietvaros neizlietotais finansējums tiek novirzīts atbalstam apdrošināšanas polišu iegādes izdevumu segšanai. Turklāt noteikumu projekts paredz jauna nosacījuma ieviešanu, kas ļautu efektīvāk pārvaldīt un izmantot pieejamos finanšu līdzekļus pasākumu ietvaros līdz gada beigām.

Grozījumi noteikumos stāsies spēkā pēc to akceptēšanas valdībā un publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa