Ministru kabineta 2007.gada 5.jūnija sēdē

 

MK: Par Valsts kancelejas darbības stratēģiju 2007.–2009.gadam

Ministru kabinets 5.jūnija sēdē apstiprināja aktualizēto Valsts kancelejas darbības stratēģiju 2007.–2009.gadam.

Valsts kancelejas darbības stratēģija tika aktualizēta, tādējādi sagatavojot pamatu kārtējā gada budžeta pieteikuma izstrādāšanai un vidējā termiņa budžeta prioritāšu izvirzīšanai. Stratēģijas budžeta programmās tika aktualizētas šādas sadaļas: politikas un darbības rezultāti un to rezultatīvie rādītāji, jaunās politikas iniciatīvas un budžeta finansējums. Pārējās stratēģijas sadaļas tika koriģētas pēc nepieciešamības. Visas stratēģijā veiktās izmaiņas ir apkopotas vienotā tabulā. Arī turpmāk stratēģija tiks aktualizēta katru gadu pirms kārtējā gada budžeta pieteikuma izstrādāšanas.

Valsts kancelejas darbības stratēģija 2007.–2009.gadam ir izstrādāta, lai efektīvi nodrošinātu Valsts pārvaldes iekārtas likumā, Ministru kabineta iekārtas likumā un Valsts kancelejas nolikumā noteikto funkciju un uzdevumu izpildi, kā arī īstenotu Valsts kancelejas kompetencē esošajos politikas plānošanas dokumentos noteiktos mērķus.

Valsts kancelejas virsmērķis ir kļūt par mūsdienīgu valsts pārvaldes centru, kas strādā visas sabiedrības interesēs.

 

MK: Par Ministru kabineta Atzinības raksta piešķiršanu

Ministru kabinets 5.jūnija sēdē pieņēma rīkojumu “Par Ministru kabineta Atzinības raksta piešķiršanu”.

Pieņemts Ministru kabineta Apbalvošanas padomes priekšlikums un Ministru kabineta Atzinības raksts piešķirts Latvijas Zinātņu akadēmijas Organiskās sintēzes institūta direktoram Ivaram Kalviņam par nozīmīgu ieguldījumu Latvijas zinātnes attīstībā, ķīmijas un organiskās sintēzes nozaru izaugsmes un attīstības nodrošināšanā.

Noteikts, ka Ministru kabineta Atzinības rakstu Ivaram Kalviņam pasniedz izglītības un zinātnes ministre Baiba Rivža.

Aivis Freidenfelds, Ministru kabineta preses sekretārs

 

AM: Par speciālās atļaujas izsniegšanas kārtību komercdarbībai ar stratēģiskas nozīmes precēm

5.jūnijā Ministru kabinetā (MK) apstiprināts Aizsardzības ministrijas (AM) izstrādātais Ministru kabineta noteikumu projekts “Kārtība, kādā Aizsardzības ministrija izsniedz speciālās atļaujas (licences) komercdarbībai ar Eiropas Savienības Kopējā militārajā preču sarakstā minētām precēm”.

Apstiprinātie MK noteikumi nosaka kārtību, kādā AM izsniedz noteikta parauga speciālo atļauju (licenci) komercdarbībai ar ES Kopējā militārajā preču sarakstā minētajām precēm, tās derīguma termiņa pagarināšanas, anulēšanas vai apturēšanas kārtību, kā arī valsts nodevas apmēru par speciālās atļaujas (licences) izsniegšanu.

 

AM: Par Nacionālo bruņoto spēku Apvienotā štāba priekšnieka iecelšanu

5.jūnijā Ministru kabinets atbalstījis aizsardzības ministra Ata Slaktera ieteikumu pulkvedi Andi Dilānu iecelt Nacionālo bruņoto spēku Apvienotā štāba priekšnieka amatā. Jaunā amata pienākumus pulkvedis A.Dilāns sāks pildīt šā gada 20.jūnijā.

Saskaņā ar Nacionālo bruņoto spēku likuma 15.panta otro daļu Nacionālo bruņoto spēku Apvienotā štāba priekšnieku amatā ieceļ Ministru kabinets pēc aizsardzības ministra priekšlikuma.

Pulkvedis A.Dilāns NBS dienē no 1992.gada un ir ieguvis plašu pieredzi gan kaujas vienību komandēšanā, gan apmācību vadības un štāba darbā starptautiskā vidē. Militāro izglītību ieguvis Nacionālajā aizsardzības akadēmijā un Baltijas Aizsardzības koledžā, kur pabeidzis Vecāko štāba virsnieku kursu un Augstākā komandējošā sastāva virsnieku karjeras kursu. Dienesta gaitā vairākkārt sevi pierādījis kā augsti profesionālu un darbam paaugstinātas atbildības amatos teicami piemērotu virsnieku.

 

AM: Par Nacionālo bruņoto spēku Sauszemes spēku komandiera iecelšanu

5.jūnijā Ministru kabinets atbalstījis aizsardzības ministra Ata Slaktera ieteikumu pulkvedi Igoru Rajevu iecelt Nacionālo bruņoto spēku Sauszemes spēku komandiera amatā.

Saskaņā ar Nacionālo bruņoto spēku likuma 16.panta otro daļu Nacionālo bruņoto spēku Sauszemes spēku komandieri amatā ieceļ Ministru kabinets pēc aizsardzības ministra priekšlikuma.

Pulkvedis I.Rajevs Nacionālajos bruņotajos spēkos dienē no 1996.gada dažādos komandējošā sastāva virsnieka amatos, t.sk. arī Latvijas kontingentā Irākā. Militāro izglītību ieguvis Maskavas Augstākajā vispārējā karaspēka kara skolā un Armijas ģenerālštāba koledžā ASV. Dienesta gaitā vairākkārt sevi pierādījis kā augsti profesionālu un darbam paaugstinātas atbildības amatos teicami piemērotu virsnieku, prasmīgu un kompetentu vadītāju.

Aizsardzības ministrijas Sabiedrisko attiecību departaments

 

EM: Par darba tirgus ilgtermiņa prognozēšanu

5.jūnijā Ministru kabinets apstiprināja Ekonomikas ministrijas sagatavoto Ministru kabineta noteikumu projektu “Grozījumi Ministru kabineta 2004.gada 9.novembra noteikumos Nr.912 “Valsts aģentūras “Latvijas Statistikas institūts” nolikums””. MK noteikumu projekts izstrādāts, lai papildinātu valsts aģentūras “Latvijas Statistikas institūts” funkcijas.

Ekonomikas ministrija no 2007.gada 1.jūlija būs atbildīgā institūcija darba tirgus vidēja un ilgtermiņa prognozēšanas procesa koordinēšanā valstī. Lai nodrošinātu darba tirgus vidēja un ilgtermiņa prognožu sagatavošanu, tiks grozīts valsts aģentūras “Latvijas Statistikas institūts” nolikums, uzdodot tai izstrādāt darba tirgus attīstības scenārijus un vidēja un ilgtermiņa prognozes. Tāpēc attiecīgi tiks precizēts arī valsts aģentūras nosaukums. Aģentūras nosaukums tiks mainīts uz valsts aģentūra “Latvijas Statistikas un darba tirgus institūts”.

Uzsākot darba tirgus vidēja un ilgtermiņa prognozēšanu valstī, plašākai sabiedrībai būs pieejamas prognozes par darba tirgus attīstību un nākotnē darba tirgū pieprasītām specialitātēm. Valsts pārvaldes iestādes, izmantojot šos datus, varēs pieņemt pamatotākus lēmumus, kas ietekmē darbaspēka piedāvājumu. Reaģējot uz darba tirgus prasībām, laikus varēs mainīt izglītības piedāvājumu. Skolēniem un studentiem, pieņemot lēmumus par savu turpmāko specialitāti, arī būs pieejamas šīs prognozes. Mērķtiecīgi izmantojot prognozes lēmumu pieņemšanā, ilgtermiņā sagaidāma lielāka darbaspēka piedāvājuma atbilstība pieprasījumam.

Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

 

FM: Par gada pārskatu iesniegšanu tikai Valsts ieņēmumu dienestā

Finanšu ministrijai kopā ar Tieslietu ministriju ir jāsagatavo un jāiesniedz Ministru kabinetā (MK) līdz šā gada 3.septembrim visi nepieciešamie tiesību aktu projekti, kas nodrošinātu vienas pieturas aģentūras ieviešanu, iesniedzot konsolidētos gada pārskatus un uzņēmumu gada pārskatus tikai Valsts ieņēmumu dienestā (VID), šādu lēmumu 5.jūnijā pieņēma valdība.

Paredzams, ka pārskatu iesniegšana vienuviet tiks uzsākta ar gada pārskatiem, kas sagatavoti par pārskata periodu no 2008.gada 1.janvāra. Tas ir, pēc jaunās kārtības pārskatu būtu jāiesniedz no 2009.gada 1.janvāra.

Aizvadītā gada nogalē tika izveidota darba grupa Finanšu ministrijas vadībā, lai izstrādātu koncepciju par vienas pieturas aģentūras principa ieviešanu gada pārskatu iesniegšanai. Princips paredz konsolidētos gada pārskatus un uzņēmumu gada pārskatus iesniegt tikai VID. Šobrīd pārskati ir jāiesniedz arīdzan Uzņēmumu reģistrā (UR), turklāt atsevišķiem uzņēmumiem par saviem līdzekļiem tie jāiesniedz arī publicēšanai laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

Situācija, kad viens un tas pats dokuments ir jāiesniedz vairākās valsts iestādēs, uzņēmējiem rada papildu administratīvo slogu un izmaksas. Turklāt ir praktiski neiespējami kontrolēt un nodrošināt, ka abās iestādēs iesniegtie gada pārskati ir pilnīgi un identiski.

Darba grupa, izvērtējot pašlaik noteikto gada pārskatu iesniegšanas kārtību, secināja, ka optimāla būtu pārskatu iesniegšana tikai VID. Šāds priekšlikums tika sagatavots vairāku būtisku iemeslu dēļ:

• VID ir pieejamāks pārskatu iesniedzējiem, kas tos vēlas iesniegt personiski, jo darbojas 33 VID teritoriālo iestāžu nodaļas, savukārt UR bez centrālā aparāta (Rīga) ir tikai astoņas reģionālās nodaļas;

• gada pārskatus VID ir iespējams iesniegt elektroniski, izmantojot elektroniskās deklarēšanas sistēmu;

• likums par VID nosaka, ka VID ir jāsaņem visi dokumenti nodokļu administrēšanas vajadzībām un nodokļu maksātāju iesniegtie gada pārskati tiek glabāti kā juridisks pierādījums.

Paredzams, ka Valsts ieņēmumu dienests par konkrētā pārskata saņemšanas faktu elektroniski informēs UR, veiks papīra veidā iesniegto pārskatu ievadīšanu Nodokļu informācijas sistēmā vai skenēšanu un tad – elektroniski iesniegto, ievadīto vai skenēto pārskatu nosūtīšanu UR iespējami īsā termiņā. Gada pārskatu informācijas nodošanas termiņš tiks noteikts normatīvajos aktos.

UR pēc gada pārskatu saņemšanas no VID nodrošinās to publiskošanu saskaņā ar Eiropas Savienības prasībām, kas paredz, ka individuālie un konsolidētie gada pārskati un revidentu ziņojumi jānodod atklātībai, tos pilnīgi vai daļēji publicējot valsts oficiālā izdevumā vai tajā norādot konkrētu vietu, kur šis dokuments ir pieejams apskatei. Līdz ar to prasību par pārskatu pilnīgu vai daļēju publicēšanu laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” varētu atcelt, un Uzņēmumu reģistrs nodrošinātu, ka laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” tiek ievietota informācija par gada pārskatu iesniegšanu un atsauce uz konkrētu reģistrācijas lietu, kurai pievienots attiecīgais dokuments.

Darba grupā piedalījās Finanšu, Tieslietu, Ekonomikas ministrijas, kā arī VID, UR un Latvijas Darba devēju konfederācijas pārstāvji.

 

FM: Par piecpadsmit nevalstisko organizāciju atbrīvošanu no nekustamā īpašuma nodokļa

5.jūnijā valdībā tika apstiprināti Finanšu ministrijas sagatavotie Ministru kabineta (MK) noteikumi par biedrībām un nodibinājumiem, kas atbrīvoti no nekustamā īpašuma nodokļa maksājumiem par tiem piederošajām ēkām 2008.gadā. Salīdzinot ar MK noteikumiem par 2007.gadu, papildus no nodokļa tiek atbrīvotas vēl trīs biedrības – Latvijas Pašvaldību savienība, Latvijas Teātru darbinieku savienība un biedrība “Dunduriņš”.

Likums par nekustamā īpašuma nodokli paredz, ka ar nodokli netiek apliktas biedrībām un nodibinājumiem piederošās ēkas un būves, kas atbilst MK noteiktajiem kritērijiem un tiek iekļautas apstiprināto organizāciju sarakstā.

MK noteikumi par kritērijiem, pēc kuriem biedrībām un nodibinājumiem piederošās ēkas un būves netiek apliktas ar nekustamā īpašuma nodokli reglamentē, ka ar nodokli neapliek biedrībām piederošās ēkas un būves, kuras atbilst šādiem kritērijiem:

• īpašumtiesības uz ēkām un būvēm ir nostiprinātas zemesgrāmatā;

• ēkas un būves pieder biedrībai, kurai Sabiedriskā labuma organizāciju likumā noteiktajā kārtībā ir piešķirts sabiedriskā labuma organizācijas statuss, vai invalīdu biedrībai;

• ēkas un būves tiek izmantotas tajā sabiedriskā labuma darbības jomā, kas noteikta lēmumā par sabiedriskā labuma organizācijas statusa piešķiršanu (izņemot invalīdu biedrībām piederošās).

Biedrībām, kuras atbilst Ministru kabineta noteikumos minētajiem kritērijiem, līdz taksācijas gada 31.janvārim jāiesniedz rakstisks iesniegums Finanšu ministrijā par nekustamā īpašuma nodokļa atbrīvojumu un citi dokumenti.

Finanšu ministrija līdz 15.februārim apkopo saņemtos dokumentus, sagatavo un iesniedz Ministru kabinetā noteikumu projektu par biedrībām, kas atbrīvotas no nekustamā īpašuma nodokļa maksājumiem par tām piederošajām ēkām un būvēm. Nodokļu atbrīvojums tiek piešķirts uz vienu gadu.

Šogad Finanšu ministrija saņēma pieteikumus no 17 biedrībām un nodibinājumiem. Noteikumos plānots iekļaut tikai 15 biedrības un nodibinājumus, jo divām organizācijām nav piešķirts sabiedriskā labuma organizācijas statuss, kas ir viens no nosacījumiem, lai varētu pretendēt uz nodokļa atbrīvojuma piešķiršanu.

Noteikumi paredz, ka no nekustamā īpašuma nodokļa maksājumiem par biedrībām un nodibinājumiem piederošajām ēkām tiek atbrīvotas šādas biedrības un nodibinājumi:

• Auces latviešu biedrības Krīzes centrs “Namiņš”;

• 1991.gada barikāžu dalībnieku biedrība;

• biedrība “Latvijas Jaunatnes padome”;

• biedrība “Latvijas Arhitektu savienība”;

• Latvijas biedrība “Glābiet bērnus”;

• biedrība “Latvijas Nedzirdīgo savienība”;

• biedrība “Latvijas Neredzīgo biedrība”;

• biedrība “Latvijas Sarkanais Krusts”;

• biedrība “Latvijas SOS bērnu ciematu asociācija”;

• nodibinājums “Pasaules dabas fonds”;

• Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas invalīdu biedrība;

• Stendes aprūpes un attīstības biedrība “Mežazīle”;

• biedrība “Latvijas Pašvaldību savienība”;

• biedrība “Latvijas Teātra darbinieku savienība”;

• biedrība “Dunduriņš”.

Atbrīvojot šīs organizācijas no nekustamā īpašuma nodokļa maksājuma, pašvaldību ieņēmumi 2008.gadā samazināsies par 25 tūkstošiem latu, salīdzinot ar nodokļa samazinājumu, kas veidosies no biedrībām un nodibinājumiem piederošo ēku neaplikšanas ar nodokli 2007.gadā.

Ministru kabineta noteikumi stāsies spēkā ar 2008.gada 1.janvāri. Stājoties spēkā šiem noteikumiem, par spēku zaudējušiem tiks atzīti 2006.gada 27.jūnija Ministru kabineta noteikumi Nr.533 “Noteikumi par biedrībām un nodibinājumiem, kas atbrīvoti no nekustamā īpašuma nodokļa maksājumiem par tiem piederošajām ēkām un būvēm”.

Finanšu ministrijas Komunikācijas departaments

 

FM: Par grozījumiem Komercdarbības atbalsta kontroles likumā

5.jūnijā Ministru kabinetā tika apstiprināti grozījumi Komercdarbības atbalsta kontroles likumā. Ar izmaiņām likumā tiks iestrādātas normas no jaunajām Kopienas nostādnēm par valsts atbalstu pētniecībai, attīstībai un inovācijai, kā arī ietverti nosacījumi, lai izpildītu jaunās Eiropas Komisijas regulas par de minimis atbalstu normu prasības.

Eiropas Komisija aizvadītā gada beigās pieņēma vairākus jaunus normatīvos aktus par komercdarbības atbalstu, tāpēc likumā bija jāizdara grozījumi, lai tas atbilstu Eiropas Savienībā spēkā esošajai tiesiskajai kārtībai komercdarbības atbalsta jomā.

Atbalsts paredzēts inovācijām:

• atbalstam procesa un organizatoriskajai inovācijai;

• ieguldījumu atbalstam inovācijas kopai;

• atbalstam inovācijas kopas kārtējo izdevumu segšanai;

• atbalstam jaunām inovatīvām komercsabiedrībām;

• atbalstam inovācijas konsultāciju pakalpojumiem un inovācijas atbalsta pakalpojumiem;

• atbalstam augsti kvalificēta personāla nodarbināšanai uz laiku.

Mainīsies nosacījumi minimālā atbalsta sniegšanai, jo grozījumi likumā ietvers ES dalībvalstīm izvirzītās prasības, kas izriet no Eiropas Komisijas 2006.gada 15.decembra regulas (EK) Nr.1998/2006 “Par EK Līguma 87. un 88.panta piemērošanu de minimis atbalstam”. Regula paredz, ka vienam uzņēmumam piešķirtais de minimis kopējais bruto atbalsts jebkurā trīs fiskālo gadu laikā nepārsniedz 200 000 eiro. Vienam uzņēmumam, kas darbojas autotransporta nozarē, piešķirtā de minimis atbalsta kopapjoms nepārsniedz 100 000 eiro jebkurā trīs fiskālo gadu laikā. Šīs augšējās robežas piemēro neatkarīgi no de minimis atbalsta veida vai nospraustā mērķa un neatkarīgi no tā, vai dalībvalsts piešķirto atbalstu pilnībā vai daļēji finansē no Kopienas izcelsmes resursiem.

 

FM: Par līdzekļu piešķiršanu Eiropas Savienības līdzfinansēto projektu īstenošanai

Ministru kabinets 5.jūnijā apstiprināja rīkojumu par budžeta līdzekļu pārdali aptuveni pusmiljona latu apmērā, paredzot piešķirt līdzekļus Labklājības un Kultūras ministrijai Eiropas Savienības fondu projektu īstenošanai.

MK rīkojumi sagatavoti, lai varētu piešķirt finanšu līdzekļus no Finanšu ministrijas budžeta:

• 49 851 latu Kultūras ministrijai Eiropas Reģionālā fonda projekta finansēšanai;

• 539 993 latus Labklājības ministrijai Eiropas Reģionālā fonda un Eiropas Sociālā fonda projektu īstenošanai.

Likums par valsts budžetu 2007.gadam nosaka, ka MK ir tiesīgs pārdalīt attiecīgajai ministrijai vai citai centrālajai valsts iestādei Finanšu ministrijas apakšprogrammā “Finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai” paredzētos līdzekļus 60 300 000 latu apmērā ES fondu un pārējās ārvalstu palīdzības līdzfinansēto projektu īstenošanai.

Ar MK rīkojumiem 12., 19., 30.martā, 13.aprīlī, 9. un 11.maijā jau tika veikta 31 432 182 latu pārdale, līdz ar to no Finanšu ministrijas apakšprogrammas vēl bija iespējams veikt 28 867 818 latu pārdali.

Finanšu ministrijas Komunikācijas departaments

 

IZM: Par Psiholoģijas augstskolas jauno rektori

5.jūnijā Ministru kabineta (MK) sēdē tika apstiprināts Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sagatavotais MK rīkojuma projekts “Par Psiholoģijas augstskolas rektora apstiprināšanu”.

Ar MK 2005.gada 29.jūnija rīkojumu Nr.415 “Par Psiholoģijas augstskolas rektora vietas izpildītāja iecelšanu” par Psiholoģijas augstskolas (PA) rektora vietas izpildītāju tika iecelta inženierzinātņu doktore Žanna Caurkubule. 2007.gada 17.janvārī Psiholoģijas augstskolas Satversmes sapulce Žannu Caurkubuli ievēlēja par rektori.

Augstskolu likuma 17.panta 1.daļa nosaka, ka augstskolas ievēlēto rektoru pēc augstskolas dibinātāja ierosinājuma apstiprina MK.

 

IZM: Par Ekonomikas un kultūras augstskolas jauno rektoru

5.jūnijā Ministru kabineta (MK) sēdē tika apstiprināts Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sagatavotais MK rīkojuma projekts “Par Ekonomikas un kultūras augstskolas rektora apstiprināšanu”.

Sakarā ar to, ka Ekonomikas un kultūras augstskolas (EKA) rektors Uldis Osis pēc paša vēlēšanās pirms termiņa beigām beidz pildīt rektora pienākumus, Ekonomikas un kultūras augstskolas Satversmes sapulce 2007.gada 16.martā apstiprināja viņa pilnvaru izbeigšanos un par EKA rektoru ievēlēja asociēto profesoru ekonomikas doktoru Vladimiru Dubru.

Augstskolu likuma 17.panta 5.daļa nosaka, ka augstskolas ievēlēto rektoru pēc augstskolas dibinātāja ierosinājuma apstiprina MK.

 

IZM: Par līdzekļiem Daugavas stadiona sakārtošanai 2008.gada Dziesmu un deju svētkiem

5.jūnijā Ministru kabinets atbalstīja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) iesniegto priekšlikumu Daugavas stadiona sakārtošanai un sagatavošanai 2008.gada Vispārējo latviešu dziesmu un deju svētku norisei. Šim nolūkam nepieciešams 200 000 latu, kurus plānots piešķirt no VAS “Privatizācijas aģentūra” valsts īpašumu privatizācijā iegūtajiem līdzekļiem. Šie līdzekļi tiks izmantoti stadiona tribīnes remontam un labiekārtošanai.

Nepieciešamo darbu apjomu Izglītības un zinātnes ministrijas speciālisti sadarbībā ar VSIA “Kultūras un sporta centrs “Daugavas stadions”” vadību noteikuši, pamatojoties uz tehnisko ekspertīzi, ko šā gada aprīlī un maijā stadionā veica Rīgas Tehniskās universitātes Ēku un inženiertehnisko būvju diagnostikas zinātniski pētnieciskā laboratorija Aigara Ūdra vadībā un sertificēti būvinženieri Mārtiņš Draudiņš un Viktors Kopitins.

Ekspertīzes slēdziens Daugavas stadiona un Izglītības un zinātnes ministrijas vadībai iesniegts 31.maijā.

Ekspertīzes laikā, veicot sākotnēju tehniskā stāvokļa novērtējumu un pēc tam pārbaudot tribīņu izturību ar 100% noslodzi, konstatēts, ka esošās nepilnības iespējams novērst ar salīdzinoši nelielu remontdarbu palīdzību un pilnīga stadiona rekonstrukcija šobrīd nav nepieciešama.

Daugavas stadiona rietumu tribīņu ekspertīzē tika konstatēts, ka ir acīmredzami tērauda elementu un saliekamo dzelzsbetona konstrukciju sajūgumu mezglos esošo stiegru savienojumu bojājumi, taču tie nav bīstami – minēto bojājumu dēļ būves projektā paredzētā nesošā karkasa nestspēja samazinājusies ne vairāk kā par 15%.

Nepilnības iespējams novērst, veicot bojāto šuvju un savienojumu pārmetināšanu un saliekamo dzelzsbetona konstrukciju renovāciju, tostarp rūsējuma notīrīšanu, pretkorozijas apstrādi u.c.

Izglītības un zinātnes ministre Baiba Rivža uzsver: “Šodien ir veikts būtisks solis, lai Daugavas stadions ne vien tiktu pilnībā sagatavots nākamā gada svētkiem, bet lai būtu skaidri noteiktas arī valsts prioritātes stadiona turpmākai izmantošanai. Līdztekus mūsu ministrijas speciālistu izstrādātajiem dokumentiem valdība piešķīrusi arī nepieciešamos līdzekļus. Esmu pārliecināta, ka nav vairs nekādu šķēršļu stadiona sakārtošanai.”

“Priecājos, ka ir izdevies rast optimālu risinājumu stadiona sakārtošanai un tiks veikti visi nepieciešamie darbi, lai mēs būtu pārliecināti, ka stadionā nākamgad droši var pulcēties gan Dziesmu un deju svētku dalībnieki, gan skatītāji. Domāju, ka ar laiku tiks veikti arī vērienīgāki rekonstrukcijas darbi stadiona piemērošanai dažādām sporta aktivitātēm un pasākumiem, taču pašlaik būtiskākais ir nodrošināt veiksmīgu Dziesmu un deju svētku pasākumu norisi,” saka Daugavas stadiona valsts kapitāldaļu turētāja IZM valsts sekretārs Mareks Gruškevics.

Tāpat Ministru kabinets nolēma Daugavas stadionam papildus piešķirt arī 160 000 latu Dziesmu un deju svētku vajadzībām nepieciešamā speciālā aizsargseguma iegādei stadiona centrālā laukuma zāles pārsegšanai. Pēc IZM apkopotās informācijas, aizsargsegumu izdevīgāk ir iegādāties, nevis nomāt uz svētku laiku, jo tādējādi tiek palielinātas iespējas stadionā arī turpmāk rīkot dažādus masu pasākumus.

Domājot par stadiona tālāko likteni, Ministru kabinets arī apstiprināja Izglītības un zinātnes ministrijas izstrādāto dokumentu par valsts interesēm Daugavas stadiona turpmākajā attīstībā – šis dokuments izstrādāts sadarbībā ar dažādu sporta veidu organizācijām un paredz, ka stadionam arī turpmāk jābūt valsts nozīmes kultūras un sporta centram, kurā iespējams rīkot treniņus un sacensības dažādos sporta veidos, kā arī vispārējo un skolēnu deju svētku koncertus un masu pasākumus – koncertus, izstādes utt. Stadionam jānodrošina arī iespēja ikvienam interesentam pavadīt brīvo laiku, izmantojot sporta bāzes piedāvātās iespējas.

Šajā pašā dokumentā paredzēts, ka Daugavas stadionam nākotnē nepieciešama vērienīgāka rekonstrukcija, kuras gaitā izveidojami vieglatlētikas un futbola laukumi, kā arī treniņlaukumi, smagatlētikas treniņu zona, slēgta sporta halle un tenisa korti.

Vienlaikus ar lēmumu par stadiona labiekārtošanas darbiem un tālāko attīstību Ministru kabinets, izsakot konceptuālu atbalstu stadiona nodošanai Rīgas domei, pilnvaroja IZM izstrādāt nodošanas nosacījumus un termiņus, paredzot, ka pašvaldībai jāturpina īstenot valsts definētās intereses stadiona apsaimniekošanā.

IZM šā gada aprīlī saņēma Rīgas domes vēstuli, kurā pašvaldība pauž gatavību pēc svētkiem pārņemt stadionu un turpmāk rūpēties par tā attīstību un apsaimniekošanu. Sarunām ar pašvaldību līdz šā gada 22.jūnijam jāizveido darba grupa, kurā iekļaujami IZM, Kultūras ministrijas, Rīgas domes un biedrību “Latvijas Vieglatlētikas savienība” un “Latvijas Futbola federācija” pārstāvji.

Izglītības un zinātnes ministrijas Komunikācijas nodaļa

 

KM: Par Valsts kultūrkapitāla fonda padomes sastāvu

5.jūnijā Ministru kabinetā apstiprināti jauni Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) padomes locekļi, kuri reizē ir arī ekspertu komisiju priekšsēdētāji, stājoties to ekspertu vietā, kuru pilnvaru termiņš ir beidzies.

Darbu VKKF padomē izbeidz līdzšinējie eksperti: Filmu mākslas nozares ekspertu komisijas priekšsēdētājs Pēteris Krilovs, Tradicionālās kultūras nozares ekspertu komisijas priekšsēdētājs Valdis Muktupāvels, Teātra mākslas nozares ekspertu komisijas priekšsēdētājs Juris Rijnieks un Vizuālās mākslas nozares ekspertu komisijas priekšsēdētāja Astrīda Rogule.

Par VKKF padomes locekļiem 5.jūnijā Ministru kabinetā apstiprināti:

• Tradicionālas kultūras nozares ekspertu komisijas priekšsēdētāja – Anda Beitāne;

• Vizuālās mākslas nozares ekspertu komisijas priekšsēdētāja – Dace Džeriņa;

• Filmu mākslas nozares ekspertu komisijas priekšsēdētāja – Kristīne Matīsa;

• Teātra mākslas nozares ekspertu komisijas priekšsēdētāja – Ingrīda Vilkārse.

VKKF padome ir augstākā fonda pārvaldes institūcija. Tās sastāvā ir kultūras ministrs, Finanšu ministrijas, Nacionālās kultūras padomes, Radošo savienību padomes, Latvijas Pašvaldību savienības pārstāvji un katras nozaru ekspertu komisijas priekšsēdētājs. Fonda padomes pilnvaru laiks ir divi gadi. Fonda padomes locekļi VKKF padomē drīkst darboties ne vairāk kā vienu pilnvaru laiku pēc kārtas. Padome lemj par VKKF darbības stratēģiju, nosaka gada prioritātes kultūras projektiem, izsludina un rīko projektu konkursus, kā arī sadala fonda līdzekļus kultūras projektu īstenošanai.

Kultūras ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

 

LM: Par grozījumiem noteikumos par ikmēneša piemaksu pie vecuma pensijas

5.jūnijā valdība apstiprināja Labklājības ministrijas izstrādātos grozījumus Ministru kabineta noteikumos, kas precizē ikmēneša piemaksas pie vecuma pensijas pārskatīšanas kārtību.

Šie Ministru kabineta noteikumi nosaka: ja cilvēks papildina savu apdrošināšanas stāžu un viņam atbilstoši pārrēķina vecuma pensijas apmēru, tad attiecīgi pārrēķina arī piemaksu pie vecuma pensijas.

Piemaksu pārrēķina, ja pensijas apmērs mēnesī nepārsniedz 135 latus pensionāriem, kuriem apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 30 gadiem, un pensionāriem, kuriem pensija piešķirta ar atvieglotiem nosacījumiem par darbu sevišķi kaitīgos un sevišķi smagos darba apstākļos vai kaitīgos un smagos darba apstākļos, kuru apdrošināšanas stāžs ir vismaz 25 gadi.

Līdz 2007.gadam šādu piemaksu saņēma tikai tie pensionāri, kuru vecuma pensijas nepārsniedza 105 latus, ja apdrošināšanas stāžs bija vismaz 30 gadi.

No šā gada 1.janvāra ir palielināts to cilvēku loks, kas var saņemt piemaksu pie vecuma pensijas par katru apdrošināšanas (darba) stāža gadu, kas uzkrāts līdz 1995.gada 31.decembrim. To nosaka grozījumi likumā “Par valsts pensijām”.

Lai saskaņotu grozījumus likumā “Par valsts pensijām” ar šobrīd spēkā esošajiem MK noteikumiem, bija jāveic grozījumi MK noteikumos, kas nosaka: ja cilvēks papildina savu apdrošināšanas stāžu un viņam atbilstoši pārrēķina vecuma pensijas apmēru, tad attiecīgi pārrēķina arī piemaksu pie vecuma pensijas.

Labklājības ministrijas Komunikācijas departaments

 

TM: Par Rīgas Svētā Pētera baznīcas likumprojektu

Ministru kabinets (MK) 5.jūnijā akceptēja likumprojektu par Rīgas Svētā Pētera baznīcu.

Likumprojekta mērķis ir nodrošināt Rīgas Svētā Pētera baznīcas un tās kultūrvēsturiskās vērtības saglabāšanu un aizsardzību, kā arī noteikt šīs baznīcas juridisko piederību un ar tās izmantošanu, uzturēšanu, apsaimniekošanu un finansēšanu saistītos jautājumus.

Pašlaik Rīgas Svētā Pētera baznīcas zeme un ēka zemesgrāmatā nav ierakstīta. Savukārt apkārt esošā zeme pie Rīgas Svētā Pētera luteriskās baznīcas ir ierakstīta zemesgrāmatā un pieder Rīgas pilsētas pašvaldībai.

Pieņemot šo likumu, Latvijas Evaņģēliski luteriskajai baznīcai tiks noteiktas īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu – Rīgas Svētā Pētera baznīcas ēku.

Tā kā Rīgas Svētā Pētera baznīca un tajā esošās mākslas vērtības ir Latvijas kultūrvēsturiskā mantojuma daļa, likumprojekts uzsver īpašu Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas pienākumu gādāt par to saglabāšanu, uzturēšanu un pienācīgu izmantošanu, attiecīgi iekārtojot baznīcas interjeru, saglabājot tās vēsturisko un māksliniecisko vērtību. Pieņemot likumu, tiks noteikts, ka Rīgas Svētā Pētera baznīca izmantojama gan kā kulta celtne, gan kā koncertu, tematisku izstāžu par pilsētas attīstību un arhitektūru norises vieta un kultūras pasākumu objekts, kas ikdienā būs pieejams apmeklētajiem. Savukārt baznīcas skatu torni izmantos kā tūrisma objektu.

Pasākumu saskaņotai plānošanai Latvijas Evaņģēliski luteriskajai baznīcai un Rīgas pilsētas pašvaldībai, savstarpēji vienojoties, būs jāizveido konsultatīva institūcija – Rīgas Svētā Pētera baznīcas padome. Padomes sastāvā būs pieci locekļi – trīs Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas pārstāvji un divi Rīgas pilsētas pašvaldības pārstāvji.

Saskaņā ar likumprojektu Rīgas Svētā Pētera baznīcas uzturēšanai nepieciešamos izdevumus finansēs Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca. Pašvaldība varēs piedalīties baznīcas uzturēšanā, kā arī tās izpētes, konservācijas un restaurācijas finansēšanā.

Likumprojekts jāpieņem Saeimai.

Tieslietu ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

 

VidM: Par Dienvidlatgales, Austrumlatgales un Piejūras reģionālajiem atkritumu apsaimniekošanas plāniem

5.jūnijā Ministru kabineta sēdē akceptēti Vides ministrijas sagatavotie Ministru kabineta rīkojumu projekti “Par Dienvidlatgales reģionālo atkritumu apsaimniekošanas plānu 2007.–2013.gadam”, “Par Austrumlatgales reģionālo atkritumu apsaimniekošanas plānu 2007.–2013.gadam” un rīkojumu projekts “Par Piejūras reģionālo atkritumu apsaimniekošanas plānu 2007.–2013.gadam”.

Šādu plānu nepieciešamību nosaka Atkritumu apsaimniekošanas likums, kurā ir noteikts to saturs, apspriešanas un apstiprināšanas kārtība.

Vides ministrijas sagatavoto reģionālo atkritumu apsaimniekošanas plānu 2007.–2013.gadam (AAP) mērķis ir nodrošināt pamatinformāciju un rīcības programmu, kas nepieciešama likumdošanas prasībām atbilstošas atkritumu apsaimniekošanas sistēmas izveidei konkrētajā reģionā.

Tāpat katrā no AAP ir definētas galvenās aktivitātes atkritumu apsaimniekošanas sistēmas pilnveidošanai, par aktivitāšu īstenošanu atbildīgas institūcijas, nepieciešamais finansējuma apjoms un potenciālie finansējuma avoti.

 

VidM: Par Biogāzes ražošanas un izmantošanas attīstības programmu

5.jūnijā Ministru kabineta (MK) sēdē tika akceptēts rīkojuma projekts “Par Biogāzes ražošanas un izmantošanas attīstības programmu 2007.–2011.gadam”, par atbildīgo tās īstenošanā nosakot Vides ministriju.

Programmas mērķis ir attīstīt biogāzes kā atjaunojamās enerģijas avota ražošanu un izmantošanu Latvijā, vienlaikus kompleksi risinot ražošanas, apstrādes un pārstrādes procesu radīto bioloģiski noārdāmo blakusproduktu un atlikumproduktu apsaimniekošanas jautājumus, kā arī mazinot augsnes, ūdeņu un gaisa piesārņojuma risku un iespējamo apdraudējumu cilvēku veselībai.

Programmā tiek analizētas iespējas iegūt biogāzi no lauksaimniecības produktiem, ražošanas procesu atlikumiem un bioloģiski noārdāmiem atkritumiem.

Galvenie paredzamie programmas politikas un darbības rezultāti ir palielināts atjaunojamo energoresursu īpatsvars, samazināts importēto energoresursu daudzums un SEG emisiju un smaku līmenis, biogāzes blakusproduktu izmantošana vietējām vajadzībām un eksportam, kā arī detalizētas informācijas pieejamība par visu bioloģiski noārdāmo atkritumu veidu apjomu.

Vides ministrijas Komunikācijas nodaļa